Par valdības rīcības plāna izpildi

Ekonomikas ministrija (EM) ir izanalizējusi valdības rīcības plānā noteikto uzdevumu izpildi un izstrādājusi priekšlikumus rīcības plāna papildināšanai. EM ieteiks papildināt valdības rīcības plānu ar 12 jauniem uzdevumiem.

Viens no jaunajiem tuvākajā laikā veicamajiem darbiem, ar kuriem tiks ieteikts papildināt rīcības plānu, būs atsevišķu mazo valsts uzņēmumu valsts atbalsta fondu vienotas izmantošanas stratēģijas izstrāde saistībā ar banku līdzdalību uzņēmējdarbības atbalsta programmu un projektu finansēšanā. Šim nolūkam tiks izveidota starpinstitūciju darba grupa ministru, valsts sekretāru un valsts sekretāru vietnieku līmenī, kuru vadīs ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis. Darba grupā tiks iesaistīti arī Latvijas Hipotēku un zemes bankas prezidents Inesis Feiferis un “Ekonomistu apvienības 2010” priekšsēdētājs Ojārs Kehris. Darba grupas uzdevums būs iespējami ātri konceptuāli vienoties par tādu valsts atbalsta instrumentu kā “Latvijas eksportkredīta”, Latvijas Garantiju aģentūras u.c. tālākās darbības perspektīvām, kā arī plašākā nozīmē sagatavot priekšlikumus atsevišķu mazo valsts uzņēmumu atbalsta fondu vienotai izmantošanas stratēģijai saistībā ar banku līdzdalību uzņēmējdarbības atbalsta programmu un projektu finansēšanā.

EM plāno izstrādāt “Koncepciju par Latvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecību attīstību”. Šādas koncepcijas nepieciešamību nosaka Latvijas ārējās tirdzniecības negatīvā bilance, un ir vajadzīga skaidra valdības nostāja par šādu pārstāvniecību lietderību vai nelietderību. Ārvalstu pārstāvniecības ir viens no izplatītākajiem mārketinga instrumentiem, ko izmanto Rietumeiropas un Viduseiropas valstis (Somijai — vairāk nekā 200, Ungārijai — 34, Čehijai — vairāk nekā 40 ārvalstu pārstāvniecību). Tās nodarbojas ar valsts nozaru mārketingu, investīciju piesaisti, sniedz informāciju savas valsts eksportētājiem par biznesa iespējām, likumdošanu, izsludinātajiem konkursiem, pārstāv atsevišķu kompāniju intereses, sagatavojot sadarbības līgumus. Finansu resursu trūkuma dēļ 2001. gadā ir slēgtas pēdējās Latvijas Attīstības aģentūras administrētās ekonomiskās pārstāvniecības Vācijā un Lielbritānijā, tādējādi negatīvi ietekmējot tālāku investīciju piesaisti, kā arī eksporta pieaugumu.

Koncepcijā paredzēts izanalizēt bijušo pārstāvniecību darbu, pašreizējo ekonomisko situāciju Latvijā, prognozējot, kādas īslaicīgās un ilglaicīgās sekas var būt, ja netiks atrasts finansējums šādu pārstāvniecību darbībai un jaunu izveidei.

Vēl rīcības plānā tiks ieteikts iekļaut tādus darbus kā Latvijas MVU attīstības nacionālās programmas 2002. — 2006. gadam projekta sagatavošana, koncepcijas par elektronisko komerciju realizācija u.c.

EM jau ir izpildījusi 66 rīcības plāna uzdevumus, bet nav paveikti 16. Neizpildītie darbi ir privatizācijas un enerģētikas nozarē. Tā, piemēram, nav veikta “Ventspils naftas” valsts kapitāla daļu privatizācija, nav pārdota SIA “Lattelekom” atlikušo valstij piederošo akciju daļa u.c. Vairāku uzdevumu izpildi enerģētikā kavē tas, ka Saeimā vēl nav pieņemti grozījumi Enerģētikas likumā.

Runājot par paveiktajiem uzdevumiem, kā nozīmīgākos varētu atzīmēt valsts ilgtermiņa ekonomiskās stratēģijas izstrādi, Latvijas eksportētāju mārketinga atbalsta programmas īstenošanu, Tautsaimniecības padomes un Nozaru ekspertu padomju darbības atjaunošanu, kā arī apjomīgās likumprojektu paketes LPA likvidēšanai izstrādāšanu. Kā rīcības plānā neplānots uzdevums jāatzīmē arī programmas “e–Latvija” un tās rīcības plāna izstrāde.

Kaspars Paupe, EM Informācijas tehnoloģiju un sabiedrisko attiecību departamenta direktors