Ministru kabineta noteikumi Nr.619
Rīgā 2006.gada 25.jūlijā (prot. Nr.39 39.§)
Noteikumi par zvērināta tiesu izpildītāja eksāmena kārtību, minimālo zināšanu apjomu un eksāmena maksu
Izdoti saskaņā ar Tiesu izpildītāju likuma 18.panta trešo daļu
I. Vispārīgie jautājumi
1. Noteikumi nosaka zvērināta tiesu izpildītāja eksāmena (turpmāk - eksāmens) kārtību, minimālo zināšanu apjomu un eksāmena maksu.
2. Lai nokārtotu eksāmenu un saņemtu eksāmena apliecību, zvērināta tiesu izpildītāja amata pretendentam (turpmāk - pretendents) ir nepieciešamas zināšanas šādās jomās:
2.1. vispārējā tiesību teorija;
2.2. konstitucionālās tiesības;
2.3. administratīvās tiesības un administratīvā procesa tiesības;
2.4. Tiesu izpildītāju likums un no tā izrietošie normatīvie akti;
2.5. civiltiesības un civilprocesa tiesības;
2.6. finanšu un nodokļu tiesības;
2.7. darba tiesības;
2.8. jūras tiesības;
2.9. komerctiesības;
2.10. starptautiskā civilprocesuālā un kriminālprocesuālā sadarbība;
2.11. lietvedība un arhīvniecība.
3. Maksa par eksāmena kārtošanu ir 150 latu katram pretendentam.
4. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome ir atbildīga par eksāmena organizāciju, tā tehnisko nodrošinājumu un pārbaudījumu darbu glabāšanu.
5. Eksāmenu pieņem eksāmena komisija (turpmāk - komisija). Komisiju izveido saskaņā ar Tiesu izpildītāju likuma 16.pantu. Komisijas sastāvā ir deviņi locekļi. Komisijas priekšsēdētājs vada eksāmenu un ir atbildīgs par tā norises gaitas un rezultātu noteikšanas atbilstību šo noteikumu prasībām. Komisijas sekretāra pienākumus pilda Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes norīkota persona.
6. Eksāmenu var uzsākt un tas uzskatāms par notikušu, ja komisijas darbā piedalās ne mazāk kā pieci komisijas locekļi (ieskaitot komisijas priekšsēdētāju).
7. Komisijas sēdes ir slēgtas. Informācija, kas saistīta ar eksāmena darbu novērtēšanas procesu, ir uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju, un ar to var iepazīties tikai ar komisijas priekšsēdētāja rakstisku atļauju.
II. Eksāmena organizēšana
8. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome vismaz piecas dienas pirms eksāmena informē pretendentu par eksāmena vietu un laiku, nosūtot pa pastu rakstisku paziņojumu uz pretendenta norādīto adresi un, ja iespējams, izmantojot citus sakaru līdzekļus.
9. Ja pretendents nokavē eksāmena sākumu, viņam ar komisijas priekšsēdētāja atļauju ir tiesības izpildīt eksāmena darbu, bet darba izpildes laiks netiek pagarināts, un tas tiek norādīts protokolā.
III. Eksāmena norise
10. Eksāmenam ir trīs daļas:
10.1. pirmajā daļā pretendents sniedz rakstiskas atbildes uz 25jautājumiem (turpmāk - tests);
10.2. otrajā daļā pretendents mutiski sniedz atbildi uz vienu teorijas jautājumu;
10.3. trešajā daļā pretendents rakstiski sniedz risinājumu vienai juridiskai problēmai (kāzusam).
11. Pirms eksāmena uzsākšanas komisija pārbauda pretendenta personas datus pēc personu apliecinoša dokumenta.
12. Atklājot eksāmenu, komisijas priekšsēdētājs paziņo komisijas sastāvu.
13. Eksāmena norises telpās drīkst atrasties pretendenti, komisijas priekšsēdētājs, komisijas locekļi un komisijas sekretārs.
14. Komisijas sekretārs protokolē eksāmena norises gaitu. Protokolā norāda eksāmena norises vietu, laiku, komisijas sastāvu, komisijas apspriežu laiku un pieņemtos lēmumus, pretendentu vārdus un uzvārdus, pretendentu izvēlēto jautājumu variantu numurus, uzdotos jautājumus un vērtējumu, kā arī pielikumā pievienotos dokumentus. Protokola pielikumā pievieno komisijas locekļu aizpildītās eksāmena vērtējuma lapas un pretendentu eksāmena trešās daļas atbilžu tīrrakstus. Protokolu paraksta komisijas priekšsēdētājs, komisijas locekļi un komisijas sekretārs.
15. Kārtojot eksāmena pirmo un otro daļu, pretendentam nav tiesību izmantot palīglīdzekļus (piemēram, telekomunikāciju līdzekļus un citus saziņas līdzekļus, elektroniskās piezīmju grāmatiņas) un normatīvo aktu tekstus. Kārtojot eksāmena trešo daļu, pretendentam ir tiesības izmantot visus līdzpaņemtos vai komisijas izsniegtos normatīvo aktu tekstus, kuriem nav pievienoti komentāri.
16. Ja pretendents eksāmena laikā izmanto palīglīdzekļus un normatīvo aktu tekstus, kurus nav atļauts izmantot, traucē citus pretendentus vai nestrādā patstāvīgi, komisijas priekšsēdētājs izraida pretendentu no eksāmena norises telpas, un tiek uzskatīts, ka pretendents ir ieguvis nesekmīgu novērtējumu.
17. Pretendents ar komisijas priekšsēdētāja atļauju eksāmena norises laikā var iziet no telpas. Komisijas priekšsēdētājs atļauj iziet no telpas vienlaikus ne vairāk kā vienam pretendentam. Šajā gadījumā pretendents eksāmena darbu nodod komisijas priekšsēdētājam, un komisijas priekšsēdētājs uz pretendenta eksāmena darba atzīmē prombūtnes faktu un laiku. Pretendentam eksāmena darba izpildes laiks netiek pagarināts.
18. Eksāmena pirmajā daļā pretendents vienas stundas laikā rakstiski aizpilda testu.
19. Pretendents, kas aizpildījis testu, iesniedz to komisijas priekšsēdētājam un atstāj eksāmena telpu. Pēc eksāmena pirmās daļas beigām komisijas priekšsēdētājs pasludina pārtraukumu.
20. Pārtraukuma laikā komisija izvērtē aizpildītos testus. Negatīva vērtējuma saņemšana par eksāmena pirmo daļu liedz pretendentam tiesības piedalīties eksāmena otrajā daļā. Testu rezultātus ieraksta protokolā un paziņo pretendentiem.
21. Eksāmena otrajā daļā komisija aicina pretendentus alfabēta secībā (pēc uzvārdiem) eksāmena norises telpā un uzaicina pretendentu izvēlēties vienu no eksāmena jautājumu variantiem. Izvēlētā jautājumu varianta numuru pretendents uzrāda komisijas priekšsēdētājam, un komisijas sekretārs to ieraksta protokolā.
22. Eksāmena otrajā daļā pretendentam pārdomām un atbildes plāna izstrādāšanai tiek dotas 15 minūtes. Mutiskai atbildei tiek dotas 10 minūtes.
23. Eksāmena otrās daļas kārtošanas laikā telpā vienlaikus var atrasties ne vairāk kā pieci pretendenti.
24. Komisija noklausās pretendenta atbildi, un pēc atbildes noklausīšanās komisijas locekļiem ir tiesības uzdot jautājumus, lai precizētu atbildes kvalitāti. Pretendents, kas pabeidzis eksāmena otro daļu, iesniedz darba melnrakstu (ja tāds ir) komisijas priekšsēdētājam un atstāj eksāmena telpu. Pēc eksāmena otrās daļas komisijas priekšsēdētājs pasludina pārtraukumu.
25. Pārtraukuma laikā komisija izvērtē pretendentu sniegtās mutiskās atbildes.
26. Eksāmena trešajā daļā komisija aicina pretendentus alfabēta secībā (pēc uzvārdiem) eksāmena norises telpā un uzaicina pretendentu izvēlēties vienu no eksāmena juridisko problēmu (kāzusu) variantiem. Izvēlētā kāzusu varianta numuru pretendents uzrāda komisijas priekšsēdētājam, un komisijas sekretārs to ieraksta protokolā.
27. Eksāmena trešajā daļā rakstiskā risinājuma sagatavošanai pretendentam tiek dota viena stunda.
28. Pretendents, kas pabeidzis eksāmena trešo daļu, iesniedz sagatavoto rakstisko risinājumu komisijas priekšsēdētājam un atstāj eksāmena telpu.
IV. Eksāmena rezultātu vērtēšana
29. Eksāmens ir nokārtots, ja pretendents eksāmena pirmajā daļā pareizi ir atbildējis uz vismaz 18 testa jautājumiem un ja otrajā eksāmena daļā un trešajā eksāmena daļā saņemtais komisijas novērtējums ir vismaz trīs balles.
30. Pretendenta atbildi uz eksāmena otrās daļas teorijas jautājumu, kā arī trešās daļas juridiskās problēmas (kāzusa) risinājumu vērtē katrs komisijas loceklis atsevišķi piecu ballu sistēmā (1.pielikums).
31. Katrs komisijas loceklis novērtē katra pretendenta eksāmena otrās daļas atbildi uz teorijas jautājumu, ieraksta vērtējumu eksāmena otrās daļas vērtējuma lapā (2.pielikums), ja nepieciešams, uzraksta īsu vērtējuma pamatojumu un paraksta vērtējuma lapu.
32. Pēc visu mutisko atbilžu novērtēšanas komisijas sekretārs apkopo eksāmena otrās daļas vērtējuma lapās ierakstītos rezultātus. Katra pretendenta eksāmena otrās daļas vidējo vērtējumu iegūst, summējot komisijas locekļu dotos vērtējumus un iegūto skaitli izdalot ar komisijas locekļu skaitu. Iegūto aritmētisko rezultātu, ja nepieciešams, noapaļo līdz veselam skaitlim, decimāldaļskaitli, kuram aiz komata ir cipars "5", noapaļojot uz augšu.
33. Katrs komisijas loceklis novērtē katra pretendenta eksāmena trešās daļas darbu, ieraksta vērtējumu eksāmena trešās daļas vērtējuma lapā (3.pielikums), ja nepieciešams, uzraksta īsu vērtējuma pamatojumu un paraksta vērtējuma lapu. Katra pretendenta eksāmena trešās daļas vidējo vērtējumu iegūst šo noteikumu 32.punktā minētajā kārtībā.
34. Galīgo eksāmena atzīmi nosaka, summējot pretendenta eksāmena otrās daļas vidējo vērtējumu ar pretendenta eksāmena trešās daļas vidējo vērtējumu un iegūto skaitli izdalot ar divi. Iegūto aritmētisko rezultātu, ja nepieciešams, noapaļo līdz veselam skaitlim, decimāldaļskaitli, kuram aiz komata ir cipars "5", noapaļojot uz augšu.
35. Pēc eksāmena beigām komisija sēdē izskata vērtējumus un izdara attiecīgu atzīmi protokolā. Komisijas locekļiem ir tiesības ierakstīt protokolā savu īpašo viedokli par vērtējumu vai eksāmena gaitu. Protokolu paraksta komisijas priekšsēdētājs un visi komisijas locekļi.
36. Protokola oriģināleksemplārs glabājas Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomē. Tieslietu ministrijā iesniedz komisijas priekšsēdētāja apliecinātu protokola kopiju.
37. Komisijas loceklis atturas no vērtēšanas, ja kāds no pretendentiem ir komisijas locekļa laulātais vai bijušais laulātais, komisijas locekļa vai viņa laulātā radinieks taisnā līnijā visās pakāpēs, sānu līnijā - līdz ceturtajai pakāpei vai svainībā līdz trešajai pakāpei, kā arī ir komisijas locekļa vai viņa laulātā aizbildnībā vai aizgādnībā, komisijas locekļa vai viņa laulātā adoptētājs vai adoptētais. Komisijas loceklis atturas no vērtēšanas, ja ir personīgi tieši vai netieši ieinteresēts lietas iznākumā vai ir citi apstākļi, kas rada pamatotas šaubas par viņa objektivitāti.
38. Komisijas locekļiem nav tiesību pēc eksāmena izpaust ziņas par tā vērtēšanas procesu.
V. Eksāmena rezultātu paziņošana un apstrīdēšana
39. Eksāmena rezultātus komisijas priekšsēdētājs paziņo nākamajā darbdienā pēc eksāmena norises dienas, nosūtot pa pastu rakstisku paziņojumu uz pretendenta norādīto adresi.
40. Pretendents, iesniedzot pamatotu iesniegumu Tieslietu ministrijas valsts sekretāram, mēneša laikā pēc eksāmena rezultātu paziņošanas var apstrīdēt eksāmena rezultātu sakarā ar eksāmena laikā pieļautajiem eksāmena kārtības pārkāpumiem, kas varēja ietekmēt eksāmena atsevišķu vērtējumu vai vērtējumu kopumā.
41. Tieslietu ministrijas valsts sekretāra lēmumu var pārsūdzēt tiesā administratīvo procesu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Ministru prezidenta vietā - ekonomikas ministrs A.Štokenbergs
Tieslietu ministrs G.Grīnvalds
1.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 25.jūlija noteikumiem Nr.619
Zvērināta tiesu izpildītāja eksāmena novērtējums
|
Nr.
p.k.
|
Novērtējums piecu ballu sistēmā
|
Skaidrojums
|
Reproducēšanas apjoms
|
Garīgā darbība
|
Apguves līmenis
|
|
1.
|
5
|
Ir pilnīga izpratne par zvērinātu tiesu
izpildītāju amata darbību regulējošiem normatīvajiem aktiem,
iegūta prasme patstāvīgi pielietot iegūtās zināšanas
|
100-91
|
Analīze, sintēze, izvērtēšana
|
Teicams
|
|
2.
|
4
|
Apgūti zvērinātu tiesu izpildītāju amata
darbību regulējošie normatīvie akti, iegūta prasme
patstāvīgi piemērot iegūtās zināšanas, taču konstatējami
atsevišķi mazāk svarīgi trūkumi sarežģītāko jautājumu
risināšanā
|
90-71
|
Zināšanu piemērošana
standartsituācijās
|
Labs
|
|
3.
|
3
|
Apgūti zvērinātu tiesu izpildītāju amata
darbību regulējošie normatīvie akti, iegūta prasme
patstāvīgi piemērot iegūtās zināšanas, taču konstatējama
atsevišķu jautājumu nepietiekami dziļa izpratne
|
70-50
|
Zināšanu iegaumēšana un izpratne
|
Apmierinošs
|
|
4.
|
2
|
Apgūtas virspusējas zināšanas par biežāk
piemērojamiem zvērinātu tiesu izpildītāju amata darbību
regulējošiem normatīvajiem aktiem, taču nav prasmes tās
praktiski piemērot
|
Neapmierinošs
|
|
5.
|
1
|
Nav izpratnes par biežāk piemērojamiem
zvērinātu tiesu izpildītāju amata darbību regulējošajiem
normatīvajiem aktiem
|
Tieslietu ministrs G.Grīnvalds
2.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 25.jūlija noteikumiem Nr.619
Zvērināta tiesu izpildītāja pretendentu vērtējuma lapa (zvērināta tiesu izpildītāja eksāmena otrajai daļai)
Tieslietu ministrs G.Grīnvalds
3.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 25.jūlija noteikumiem Nr.619
Zvērināta tiesu izpildītāja pretendentu vērtējuma lapa (zvērināta tiesu izpildītāja eksāmena trešajai daļai)
Tieslietu ministrs G.Grīnvalds
