• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2006. gada 28. jūlija rīkojums Nr. 568 "Par Administratīvo sodu likumprojekta koncepciju". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 1.08.2006., Nr. 120 https://www.vestnesis.lv/ta/id/140908-par-administrativo-sodu-likumprojekta-koncepciju

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.618

Kārtība, kādā valsts kustamo mantu nodod bez atlīdzības ārvalstu valdību un starpvalstu organizāciju īpašumā

Vēl šajā numurā

01.08.2006., Nr. 120

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: rīkojums

Numurs: 568

Pieņemts: 28.07.2006.

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

Ministru kabineta rīkojums Nr.568

Rīgā 2006.gada 28.jūlijā (prot. Nr.39 32.§)

Par Administratīvo sodu likumprojekta koncepciju

 

1.Atbalstīt Administratīvo sodu likumprojekta koncepcijas kopsavilkumā ietverto risinājumu, tajā skaitā:

1.1. 1.punkta 1.variantu;

1.2.2.punkta 1.variantu;

1.3. 4.punkta1.variantu;

1.4. 4.1.apakšpunkta 1.’’a’’ variantu;

1.5. 4.2.apakšpunkta 1.’’a’’ variantu;

1.6. 4.3.apakšpunkta 1.variantu.

2.Noteikt Tieslietu ministriju par atbildīgo institūciju Administratīvo sodu likumprojekta koncepcijas īstenošanā.

3.Nozaru ministrijām deviņu mēnešu laikā:

3.1.iesniegt priekšlikumus Tieslietu ministrijā par Administratīvo sodu likumprojekta Sevišķo daļu;

3.2.pārskatīt normatīvos aktus, kuros noteikta speciālās atļaujas (licences) atņemšana, un iesniegt Tieslietu ministrijā priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem.

4.Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai deviņu mēnešu laikā iesniegt Tieslietu ministrijā priekšlikumus par nepieciešamajiem gro­zījumiem likumā “Par pašvaldībām”.

5.Finanšu ministrijai deviņu mēnešu laikā iesniegt Tieslietu ministrijā priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem likumā “Par nodokļiem un nodevām” un pārējos nodokļu likumos, likumā “Par privātajiem pensiju fondiem”, Kredītiestāžu likumā, Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā, Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā, Noguldījumu garantiju likumā un Ieguldītāju aizsardzības likumā.

6.Labklājības ministrijai deviņu mēnešu laikā iesniegt Tieslietu ministrijā priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” un likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”.

7.Ekonomikas ministrijai deviņu mēnešu laikā iesniegt Tieslietu ministrijā priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem Konkurences li­kumā.

8.Tieslietu ministrijai izveidot darba grupu ar Administratīvo sodu likumprojekta koncep­cijas īstenošanu saistīto normatīvo aktu izstrādei.

9. Darba grupai izstrādāt un tieslietu ministram līdz 2009.gada 1.au­gustam iesniegt noteiktā kār­tībā izskatīšanai Ministru kabinetā Administratīvo sodu likumprojektu, likumpro­jektu par grozījumiem Krimināllikumā, likum­projektu par grozījumiem Valsts probācijas dienesta likumā, likumprojektu “Ad­ministratīvo sodu procesa likums” un, ja nepieciešams, likumprojektus par gro­zījumiem šī rīkojuma 4., 5., 6. un 7.punktā minētajos likumos.

Ministru prezidenta vietā – ekonomikas ministrs A.Štokenbergs

Tieslietu ministra vietā – kultūras ministre H.Demakova

 

(Ministru kabineta

2006.gada 28.jūlija rīkojums Nr.568)

Administratīvo sodu likumprojekta koncepcijas

kopsavilkums

I. Risināmā jautājuma būtība

Latvijas tiesību normu sistēmā administratīvo pārkāpumu tiesību normas nosaka Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss (turpmāk – kodekss). Kodekss ir spēkā no 1985.gada 1.jūlija. No kodeksa spēkā stāšanās līdz šim brīdim tajā vairāk nekā 100 reižu izdarīti grozījumi. Neskaitāmo grozījumu dēļ kodekss ir kļuvis grūti izmantojams, un tajā joprojām ir saglabājušies vairāki demokrātiskas valsts tiesību sistēmai neraksturīgi elementi. Tādēļ ir ne­pieciešams pārskatīt visas administratīvo pārkāpumu normas, izvērtējot aktu­alitāti, un apvienot tās jaunā likumā.

Koncepcijas informatīvajā daļā norādīti šādi problēmjautājumi:

1.Administratīvās atbildības regulējums – šobrīd administratīvie pārkāpumi un sodi noteikti kodeksā, atsevišķos nozaru likumos, pašvaldību saistošajos noteikumos.

2.Administratīvā pārkāpuma definīcija – administratīvā pārkāpuma jēdziens kodeksa 9.pantā definēts laikā, kad par vienīgo administratīvā pārkāpuma subjektu tika uzskatīta fiziska persona. Tas ietver vainu – personas psihisku attieksmi pret izdarīto nodarījumu un sekām. Taču administratīvā pār­kāpuma subjekts atbilstoši kodeksa 14.1pantam ir arī juridiska persona, uz kuru subjektīvo vainas principu nevar attiecināt.

3.Administratīvās atbildības subjekti – fiziskas personas un juridiskas per­sonas; speciālais subjekts – amatpersonas.

4.Administratīvo sodu sistēma – no padomju tiesību sistēmas par admi­nis­tratīvo pārkāpumu saglabājušies nesamērīgi sodi – administratīvais arests, tiesību atņemšana ieņemt noteiktus amatus vai tiesību atņemšana uz zi­nāma veida vai visu veidu uzņēmējdarbību. Naudas soda apmērs un izpildes kār­tība nenodrošina soda neizbēgamību.

5.Administratīvo pārkāpumu lietu piekritība – šobrīd administratīvo pār­kāpumu lietas izskata un administratīvos sodus uzliek valsts pārvaldes iestādes (amatpersonas) un rajonu (pilsētu) tiesu tiesneši. Tiesai saskaņā ar kodeksa 213.pantu ir piekritīgas galvenokārt to administratīvo pārkāpumu lietas, par kuriem paredzētais sods ir administratīvais arests, tiesību atņemšana ieņemt no­teiktus amatus vai tiesību atņemšana nodarboties ar zināma veida vai visu veidu uzņēmējdarbību, jo minētie sodi ierobežo cilvēka pamattiesības un tos atbilstoši kodeksa 29.1 un 31.pantam var piemērot tikai tiesa.

II. Risinājums

1. Administratīvās atbildības regulējums

1.variants – administratīvos pārkāpumus un par tiem paredzētos sodus (tai skaitā par pašvaldību saistošajiem noteikumiem paredzētos sodus) nosaka viens likums – Administratīvo sodu likums. Atsevišķos (izņēmumu) gadījumos speciālos likumos (konkurences tiesību jomā, nodokļu administrēšanas jomā) var paredzēt citus ietekmēšanas līdzekļus par konkrētā likuma pārkāpumiem

2.variants – pārkāpumus un par tiem paredzētās sankcijas nosaka gan Administratīvo sodu likums, gan atsevišķi nozaru likumi (kā, piemēram, šobrīd Konkurences likums, likums “Par nodokļiem un nodevām”), kā arī pašvaldību saistošie noteikumi

2. Administratīvā pārkāpuma definīcija

1.variants – administratīvais pārkāpums ir bīstams (kaitīgs) nodarījums, par kuru ir noteikta administratīvā atbildība Administratīvo sodu likumā

2.variants – administratīvais pārkāpums ir bīstams (kaitīgs) nodarījums, kuru izdarījusi persona ar nodomu vai aiz neuzmanības un par kuru ir noteikta administratīvā atbildība Administratīvo sodu likumā

3. Administratīvās atbildības subjekti

Sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek fiziskai personai un privāto tiesību juridiskai personai. Par valsts iestāžu izdarītiem pārkāpumiem atbild to amatpersonas un darbinieki.

4. Administratīvo sodu sistēma

1.variants

Administratīvo sodu sistēmā ir šādi soda veidi

1) brīdinājums;

2) naudas sods;

3)administratīvā pārkāpuma izdarīšanas rīka konfiskācija;

4) tiesību ierobežošana

2.variants

Administratīvo sodu sistēmā ir šādi soda veidi:

1) brīdinājums;

2) naudas sods;

3)administratīvā pārkāpuma izdarīšanas rīka konfiskācija;

4) tiesību ierobežošana;

5) administratīvais arests

3.variants

Administratīvo sodu sistēmā ir šādi soda veidi:

1) brīdinājums;

2) naudas sods;

3) administratīvā pārkāpuma izdarīšanas rīka konfiskācija;

4) personai piešķirto speciālo tiesību atņemšana;

5) aizliegums noteiktu laiku iegūt transportlīdzekļu vadīšanas tiesības;

6) tiesību atņemšana ieņemt noteiktus amatus vai tiesību atņemšana uz zināma veida vai visu veidu komercdarbību;

7) administratīvais arests

4.1. Naudas soda apmērs

1.variants – naudas sodu izsaka konkrētās naudas vienībās:

a) variants – fiziskai personai – no 1 lata līdz 500 latiem, juridiskai personai – no 1 lata līdz 10000 latiem;

b) variants – fiziskai personai – no 5 latiem līdz 1000 latiem, juridiskai personai – no 50 latiem līdz 20000 latu

2.variants – naudas sodu izsaka naudas soda vienībās:

a) variants – vienu naudas soda vienību pielīdzina, piemēram, 5vai 10 latiem. Par administratīvo pārkāpumu var uzlikt, piemēram, no vienas līdz 200 naudas soda vienībām;

b) variants – viena naudas soda vienība ir, piemēram, 1/10 daļa no valstī noteiktās minimālās mēnešalgas. Par administratīvo pārkāpumu var uzlikt, piemēram, no vienas līdz 200 naudas soda vienībām

3.variants – naudas sodu izsaka dienas likmēs atkarībā no personas ienākumu apjoma

4.2. Naudas soda labprātīga izpilde

1.variants – naudas soda labprātīga izpilde, personai samaksājot noteiktā termiņā uzlikto naudas sodu vai veicot sabiedrisko darbu.

Sabiedriskā darba izpildi nodrošina:

a) variants Valsts probācijas dienests. Papildus nepieciešamais finansējums 1646,8 tūkst. latu (pirmajā gadā) un 1154,2tūkst. latu (nākamajos gados);

b) variants – pašvaldības. Papildus nepieciešamais finansējums – 3891,0tūkst. latu;

c) variants – iestāde, kura uzlikusi naudas sodu. Nepieciešamais finansējums nav aprēķināms

2.variants – naudas soda labprātīga izpilde, personai samaksājot noteiktā termiņā uzlikto naudas sodu

4.3. Naudas soda piespiedu izpilde

1.variants – naudas soda piespiedu izpilde, veicot ieturējumus no personas ienākumiem vai vēršot piedziņu uz personas īpašumā esošu mantu, vai nosakot kriminālatbildību par ļaunprātīgu izvairīšanos no administratīvā soda izpildes, sankcijā paredzot piespiedu darbu vai arestu

2.variants – naudas soda piespiedu izpilde, veicot ieturējumus no personas ienākumiem vai vēršot piedziņu uz personas īpašumā esošo mantu, vai piemērojot arestu. Papildus nepieciešamais finansējums – 865,3 tūkst. latu

3.variants – naudas soda piespiedu izpilde, veicot ieturējumus no personas ienākumiem vai vēršot piedziņu uz personas īpašumā esošo mantu

5. Administratīvo pārkāpumu lietu piekritība

Administratīvo pārkāpumu lietas izskata un administratīvos sodus uzliek valsts pārvaldes iestādes un amatpersonas. Atbilstoši risinājuma 2. un 3.variantam – jā­saglabā tiesas kompetence izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas.

III. Galvenie normatīvo aktu projektu izstrādes virzieni

1. Jāizstrādā Administratīvo sodu likumprojekts, kas noteiks:

–administratīvo pārkāpumu tiesību materiālo normu vispārīgos jau­tājumus;

–administratīvos pārkāpumus un sodus (Sevišķā daļa);

–institūcijas, kas ir kompetentas izskatīt konkrēto administratīvo pār­kāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus.

Par likumprojekta izstrādi ir atbildīga Tieslietu ministrija.

2. Jāizstrādā jauns Administratīvo sodu procesa likumprojekts, nosakot procesuālo kārtību administratīvā soda uzlikšanai un izpildei. Par likumprojekta izstrādi atbildīga ir Tieslietu ministrija.

3.Jāizstrādā likumprojekts par grozījumiem Krimināllikumā, paredzot kriminālatbildību par ļaunprātīgu izvairīšanos no administratīvā soda izpildes vairākkārt gada laikā. Par likumprojekta izstrādi atbildīga ir Tieslietu ministrija.

4.Jāizstrādā likumprojekts par grozījumiem Valsts probācijas dienesta likumā, nosakot Valsts probācijas dienesta funkciju saistībā ar sabiedriskā darba nodrošināšanu gadījumos, ja naudas sods aizstāts ar sabiedrisko darbu. Par likumprojekta izstrādi atbildīga ir Tieslietu ministrija.

5.Jāpārskata citi normatīvie akti, ja nepieciešams, sagatavojot tiesību aktu projektus par grozījumiem normatīvajos aktos:

– Likums “Par pašvaldībām” attiecībā uz jautājumu loku, par kuriem pašvaldības izdod saistošos noteikumus un uzliek administratīvos sodus.

– Likums “Par nodokļiem un nodevām” un pārējie nodokļu likumi, likums “Par privātajiem pensiju fondiem”, Kredītiestāžu likums, Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likums, Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likums, Noguldījumu garantiju likums, Ieguldītāju aizsardzības likums, attiecībā uz tajos paredzētajām sankcijām par likumā noteiktās kārtības neievērošanu.

– Likums “Par valsts sociālo apdrošināšanu” un likums “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām” attiecībā uz tajos paredzētajām sankcijām par likumā noteiktās kārtības neievērošanu.

– Konkurences likums attiecībā uz tajā paredzētajām sankcijām par likumā noteiktās kārtības neievērošanu un procesuālo regulējumu par pārkāpumu lietu izskatīšanu un sodu uzlikšanu.

– Normatīvie akti, kuros noteikta speciālās atļaujas (licences) atņemšana kā sods par reglamentētās kārtības neievērošanu.

Nozaru ministrijas viedokli par nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos aktos iesniedz Tieslietu ministrijā. Normatīvie akti jāizstrādā un jāvirza vienlaikus ar Administratīvo sodu likumprojektu.

Tieslietu ministra vietā – kultūras ministre H.Demakova

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!