Ceļā uz reformas kopsaucēju

Ministru kabineta 17. aprīļa sēdē īpašu uzdevumu ministram valsts reformu lietās Jānim Krūmiņam tika uzdots rīkot sabiedrisko apspriešanu par diviem administratīvi teritoriālā iedalījuma projektiem, kas paredz izveidot 102 vai 33 vietējās pašvaldības. Līdz 12. maijam sabiedriskā apspriešana turpinās, un viedokļus jau izteikušas vairākas vietējās un reģionālās pašvaldības vai tās vienojošās organizācijas, bet J. Krūmiņš reformas projektus līdz šim skaidrojis gan Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas sēdē, gan tiekoties ar pašvaldību vadītājiem.

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas 25. aprīļa sēdē ministrs atbildēja uz Saeimas deputātu jautājumiem par abiem izstrādātajiem modeļiem, un deputāti pieņēma ministra sniegto informāciju zināšanai, atzīstot, ka tā bijusi ļoti nepieciešama. Par 33 pašvaldību modeli deputāti vienojušies nerunāt, jo pēc iepazīšanās ar to redzams, ka variants jāatmet kā nerealizējams, bet tā nelietderīgumu pierādot Lietuvas neveiksmīgā pieredze līdzīgas reformas īstenošanā. Īpašu uzdevumu ministra preses sekretāre Karīna Trukšāne informēja, ka sabiedriskā apspriešana turpinās, jo arī vakar, 2. maijā ministrs ticies ar Saeimas frakcijām, lai iepazīstinātu ar 102 pašvaldību modeli, un tuvākajā laikā ieplānotas arī citas tikšanās.

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) Pagastu apvienības valde 20. aprīlī pieņēmusi rezolūciju par pašvaldību reformu, kurā aicina Latvijas pagastu vadītājus rīkot reformas projektu sabiedrisko apspriešanu, pieaicināt ministru un projektu autorus pamatot reformas nepieciešamību, apsvērt iespēju rīkot iedzīvotāju nobalsošanu par reformas variantiem un izteikt viedokli par Latvijas pagastu padomju sapulces nepieciešamību administratīvi teritoriālās reformas (ATR) projektu apspriešanai. Rezolūcijā arī Saeimā pārstāvētās politiskās partijas tiek aicinātas atzīt un iestrādāt likumdošanā gan brīvprātīgas sadarbības apvienību, gan novadu veidošanas iespējas reformas laikā.

21.aprīlī notikušajā pagastu vadītāju un pašvaldību sadarbības apvienību un to iestāžu vadītāju sanāksmē arī pieņemta rezolūcija par ATR, kas nosūtīta valsts vadošajām amatpersonām un ar pašvaldībām saistītajām institūcijām (tās teksts — “LV” šajā laidienā — augstāk).

Tāpat Latvijas Pašvaldību savienība ir saņēmusi vairākus dokujmentus, kuros pausts viedoklis par administratīvi teritoriālās reformas projektiem. Piemēram, 11.aprīļa sēdē viedokli par reformu pauduši Ludzas rajona 20 pagastu un viena novada priekšsēdētāji. Ministru kabientam un LPS nosūtītajā dokumentā nolemts, ka nepieciešams saglabāt 1998.gadā pieņemtā ATR likuma normas un nesasteigt pašvaldību apvienošanās un sadarbības procesu. Pašvaldību vadītāji atzinuši, ka jaunu pašvaldību vēlēšanu izsludināšana 2002.gadā nozīmēs pašreizējo vēlēšanu rezultātu anulēšanu, iedzīvotāju vēlēšanu tiesību un līdz ar to arī būtisku demokrātijas pārkāpumu.

18. aprīlī viedokli par reformu LPS, īpašu uzdevumu ministram valsts reformu lietās un Latvijas pilsētu savienībai Rīgas rajona Baložu pilsētas domes vārdā nosūtījis domes priekšsēdētājs Andris Adats. Dome, iepazīstoties ar pieejamajiem pašvaldību administratīvi teritoriālā iedalījuma dokumentiem, atzinusi, ka piedāvātais variants par Ķekavas novada izveidošanu nav pieņemams un nav izvērtēti visi apstākļi, kas būtu jāņem vērā, novadu veidojot. Domes priekšsēdētājs dokumentā paudis savu uzskatu, ka piedāvātais apvienošanās variants ir pretrunā ar ATR likumu, jo konkrētajā gadījumā neesot ņemti vērā aptaujas rezultāti un Rīgas rajona padomes lēmumi, kā arī pamatprincips izveidot attīstīties spējīgas vietējās pašvaldības. A. Adats atzīst, ka pret šo jautājumu nedrīkst izturēties centralizēti, un iesaka izstrādāt apvienošanās projektus katrā konkrētā gadījumā atsevišķi, panākot iespējami augstāku lietderību un izpildot ATR likuma prasības.

27. aprīlī vienotu viedokli par pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu formulējušas arī pašvaldību sadarbības iestādes “Bērzes krasti” pašvaldības . LPS nosūtītajā dokumentā atzīts, ka pašvaldību teritoriālajai reformai jānotiek saskaņā ar pieņemto likumu un tā jāveic likumā paredzētajos termiņos. Pausts viedoklis, ka, veicot reformu, maksimāli jāievēro pašvaldību un to iedzīvotāju kultūrvēsturiskās saiknes, ģeogrāfiskā stāvokļa īpatnības, un secināts, ka uzspiesta reforma neveicinās demokratizācijas procesu valstī. Izpētot izstrādāto102 pašvaldību projektu, pašvaldību vadītāji secinājuši, ka reformās nav saskatāms stingrs ekonomiskais pamatojums, kas ar skaitļiem pierādītu novada ekonomisko un sociālo attīstības koncepciju, kaut tiek atbalstīta projektā piedāvātā iespēja veidot Bērzes novadu pašvaldību sadarbības iestādes “Bērzes krasti” teritorijas robežās. Pašvaldības atzinušas, ka jāpaaugstina valdības kapacitāte, īstenojot valsts pārvaldes reformu, jo līdz šim valsts resoru reģionalizācija nav pierādījusi, ka iedzīvotājiem sniegtie pakalpojumi būtu kļuvuši pieejamāki, kvalitatīvāki un lētāki. Atzinumu pašvaldību sadarbības iestāde pamatojusi ar sadarbības laikā paveikto izsakot cerību, ka varasvīri būs atbildīgi par pieņemtajiem lēmumiem.

Balvu rajona padome izsūtījusi rajona 18 vietējo pašvaldību vadītāju 30.aprīlī pieņemto aicinājumu gan Valsts prezidentei, gan Saeimas priekšsēdētājam, gan īpašu uzdevumu ministram, gan Pašvaldību lietu pārvaldei, gan Latvijas Pašvaldību savienībai un arī SIA “Sigma Serviss” kā 102 pašvaldību projekta izstrādātājam. Balvu rajona pašvaldību vadītāji aicinājuši valdību nepieļaut autoritāru administratīvi teritoriālās reformas īstenošanu, nemainīt šobrīd spēkā esošā administratīvi teritoriālās reformas likuma termiņu, kas paredz pašvaldību piespiedu apvienošanu, sākot ar 2004. gadu. Izteikts aicinājums rīkot reformas sabiedrisko aptauju un nepieļaut valsts dotāciju samazināšanu pašvaldību brīvprātīgas apvienošanās un sadarbības gadījumos. Izteikts aicinājums piedāvāt SIA “Sigma serviss” izstrādāt varas un finansu pārdalīšanas modeli 2004.gadā, īstenojot ATR likumu.

Liela daļa mazo pašvaldību priekšsēdētāju pauduši neapmierinātību reformu ziņu aģentūrai LETA. Izteikti pārmetumi par vēlmi sasteigt reformu, par iedzīvotāju neuzklausīšanu un nepārdomātiem lēmumiem. Taču liela daļa rajona pašvaldību vadītāju atzinuši, ka reforma ir nepieciešama un mazie pagasti nav spējīgi attīsties. Aptaujātie pilsētu domju priekšsēdētāji piekrituši, ka būtisks reformas priekšnoteikums ir tās nepieciešamības izskaidrošana iedzīvotājiem. Tikšanās laikā ar Cēsu rajona pašvaldību vadītājiem īpašu uzdevumu ministram valsts reformu lietās bijis jāuzklausa daudz pārmetumu par neskaidrību un motivācijas trūkumu reformu veikšanai. Piemēram, Ogres rajona Ķeipenes pagasts nosūtījis vēstuli Valsts prezidentei , izsakot protestu par 102 pašvaldību modeli un tā pamatojumu. Pagasts iebilst pret reformas veikšanu “no otra gala”, kad tiek domāts par reformas īstenošanu un tikai tad solīts ierīkot atbilstošas telekomunikācijas, sakārtot ceļus.

Atcerēsimies: ar projektiem interesenti var iepazīties arī “Latvijas Vēstneša” 2001. gada 26. aprīļa numurā.

Kristīne Valdniece, “LV” pašvaldību lietu redaktore