Saeimā:

2001. gada 26. aprīļa sēde

Sēdes sākums — pulksten 9.00

Darba kārtība

I. Prezidija ziņojumi

 

1. Par saņemtajiem likumprojektiem

1. 1. Likumprojekts “Par Hāgas 1980.gada 25.oktobra Konvenciju par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem”. (Reģ.nr.864) (dok.nr.3009; nr.3009a) Ministru kabinets

2. 2. Likumprojekts “Zvērinātu tiesu izpildītāju likums”. (Reģ.nr.865) (dok.nr.3010; nr.3010a) Ministru kabinets

3. 3. Likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā”. (Reģ.nr.866) (dok.nr.3011; nr.3011a) Ministru kabinets

4. 4. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””. (Reģ.nr.867) (dok.nr.3012; nr.3012a) Ministru kabinets

5. 5. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām””. (Reģ.nr.868) (dok.nr.3013; nr.3013a) Ministru kabinets

6. 6. Likumprojekts “Grozījums Latvijas Kriminālprocesa kodeksā”. (Reģ.nr.869) (dok.nr.3014; nr.3014a) Ministru kabinets

7. 7. Likumprojekts “Grozījumi Korupcijas novēršanas likumā”. (Reģ.nr.870) (dok.nr.3015; nr.3015a) Ministru kabinets

8. 8. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””. (Reģ.nr.871) (dok.nr.3016; nr.3016a) Ministru kabinets

9. 9. Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. (Reģ.nr.872) (dok.nr.3017; nr.3017a) Ministru kabinets

10. 10. Likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”. (Reģ.nr.873) (dok.nr.3018; nr.3018a) Ministru kabinets

11. 11. Likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”. (Reģ.nr.874) (dok.nr.3019; nr.3019a) Ministru kabinets

12. 12. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””. (Reģ.nr.875) (dok.nr.3020; nr.3020a) Ministru kabinets

13. 13. Likumprojekts “Ķemeru nacionālā parka likums”. (Reģ.nr.877) (dok.nr.3044; nr.3044a) Ministru kabinets

14. 14. Likumprojekts “Par Eiropas Savienības — Latvijas Republikas Asociācijas padomes lēmumu Nr.1/2001 par grozījumiem Eiropas Līguma 3.protokolā”. (Reģ.nr.878) (dok.nr.3045; nr.3045a) Ministru kabinets

15. 15. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu””. (Reģ.nr.879) (dok.nr.3046; nr.3046a) Ministru kabinets

16. 16. Likumprojekts “Grozījumi Lauku atbalsta dienesta likumā”. (Reģ.nr.880) (dok.nr.3047; nr.3047a) Ministru kabinets

17. 17. Likumprojekts “Grozījumi Robežsardzes likumā”. (Reģ.nr.881) (dok.nr.3048; nr.3048a) Ministru kabinets

18. 18. Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā”. (Reģ.nr.882) (dok.nr.3049; nr.3049a) Ministru kabinets

19. 19. Likumprojekts “Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā”. (Reģ.nr.883) (dok.nr.3050; nr.3050a) Ministru kabinets

20. 20. Likumprojekts “Grozījumi Hipotekāro ķīlu zīmju likumā”. (Reģ.nr.884) (dok.nr.3053; nr.3053a) Ministru kabinets

21. 21. Likumprojekts “Par grozījumiem Starptautiskās migrācijas organizācijas konstitūcijā”. (Reģ.nr.885) (dok.nr.3054; nr.3054a) Ministru kabinets

22. 22. Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. (Reģ.nr.886) (dok.nr.3055; nr.3055a) Ministru kabinets

23. 23. Likumprojekts “Par 1982.gada 15.jūlija Eiropas Satelīttelekomunikāciju organizācijas “EUTELSAT” konvenciju 1999.gada 18.—20.maija redakcijā”. (Reģ.nr.887) (dok.nr.3056; nr.3056a) Ministru kabinets

24. 24. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par ievedmuitas nodokļa (tarifa) likmēm un muitas tarifu kvotām, kas piemērojamas Eiropas Kopienas izcelsmes lauksaimniecības precēm””. (Reģ.nr.888) (dok.nr.3059; nr.3059a) Ministru kabinets

25. 25. Likumprojekts “Par 1969.gada Starptautisko konvenciju par iejaukšanās tiesībām atklātā jūrā naftas piesārņojuma gadījumā un tās Pielikumu un 1973.gada Protokolu par iejaukšanās tiesībām atklātā jūrā citu vielu, kas nav nafta, izraisīta piesārņojuma gadījumā un tā Pielikumu”. (Reģ.nr.889) (dok.nr.3062; nr.3062a) Ministru kabinets

26. 26. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””. (Reģ.nr.890) (dok.nr.3063; nr.3063a) Ministru kabinets

27. 27. Likumprojekts “Sodu reģistra likums”. (Reģ.nr.891) (dok.nr.3064; nr.3064a) Ministru kabinets

28. 28. Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Kipras Republikas valdības nolīgumu par pasažieru un kravu starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu”. (Reģ.nr.892) (dok.nr.3065; nr.3065a) Ministru kabinets

29. 29. Likumprojekts “Grozījums Likumā par ostām”. (Reģ.nr.893) (dok.nr.3066; nr.3066a) Ministru kabinets

2. Par atvaļinājuma piešķiršanu

30. 1. Deputātam Raimondam Paulam. (dok.nr.3067)

31. 2. Deputātam Rihardam Pīkam. (dok.nr.3068)

 

32. 1. Likumprojekts “Veterinārmedicīnas likums”. (Reģ.nr.635) (3. lasījums) (dok.nr.3060) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

33. 2. Likumprojekts “Grozījums Standartizācijas likumā”. (Reģ.nr.857) (1.lasījums) (komisija ierosina atzīt par steidzamu) (dok.nr.2937; nr.3025) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

34. 3. Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. (Reģ.nr.848) (2. lasījums) (dok.nr.2897; nr.3027) Juridiskā komisija

35. 4. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas administratīvo teritoriju izveidošanu un apdzīvoto vietu statusa noteikšanu””. (Reģ.nr.849) (1. lasījums) (dok.nr.2894; nr.3028) Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

36. 5. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””. (Reģ.nr.876) (alternatīva likumprojektam “Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””.) (Reģ.nr.805; dok.nr.2728) (1. lasījums) (dok.nr.3043) Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

37. 6. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem””. (Reģ.nr.715) (2. lasījums) (dok.nr.2376; nr.3057) Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

38. 7. Likumprojekts “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām”. (Reģ.nr.722) (2. lasījums) (dok.nr.2405; nr.3058) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

39. 8. Likumprojekts “Par reglamentētajām profesijām un profesionālo kvalifikāciju atzīšanu”. (Reģ.nr.756) (2. lasījums) (dok.nr.2592; nr.3061) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

 

Plenārsēdes stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim šīsdienas sēdi. Pirms izskatām darba kārtībā iekļautos jautājumus, ir jālemj par iespējamām izmaiņām darba kārtībā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā likumprojektu “Par telekomunikācijām” izskatīšanai otrajā lasījumā. Pret vēlas runāt Egils Baldzēns. Lūdzu!

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamie Saeimas deputāti! Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Latvijas Republikas pilsoņi! Iedzīvotāji! Es gribētu uzsvērt vienu elementāru lietu. Pavisam nesen mēs, opozīcija un pozīcija, tātad valdības partijas, vienojāmies par to, ka šis likums nav virzāms uz priekšu, ar skaidru apziņu, ka pretējā gadījumā arbitrāžas tiesā Stokholmas starptautiskajā tiesā Latvijas puse nonāks ļoti neizdevīgā situācijā. Man vakar vēl bija arī saruna tieši ar premjeru Andri Bērziņu par šo pašu situāciju. Viņš arī apgalvoja, ka nav mainījusies šī nostāja. Es katrā ziņā premjera kungam pilnīgi ticu šajā gadījumā, un es līdz galam neizprotu, ko valdības partijas pašreiz šeit Saeimā dara. Kāpēc tās tomēr nesaskaņo šādus lēmumus vismaz ar Ministru prezidentu un Ministru kabineta locekļiem?

Es gribētu uzsvērt sekojošo, kas šeit ir. Tātad šinī gadījumā, ja mēs uzmanīgi paskatāmies šajā likumprojektā, ir ļoti daudz priekšlikumu un ļoti nopietni priekšlikumi, kas realitātē paplašina “Lattelekom” monopola stāvokli, tas ir viens, attiecinot to uz internetu, JP, balss telefonijas un citiem pakalpojumu veidiem, kas līgumā starp Latvijas Republiku, “Lattelekom” un “Tilts Communication” nekad nav fiksēts. Tātad mums ir pilnīgi skaidri jāapzinās, ka mēs gribam zināmā mērā ar šo likumprojektu iznīcināt tās investīcijas, ko piecu gadu laikā atbilstoši likumam “Par radio un televīziju” ir vesela virkne uzņēmējsabiedrības ieguldījušas, piemēram, kabeļtelevīzijas, integrālo kabeļu sistēmas veidošanā atbilstoši Latvijas Republikas likumiem. Un tajā pašā laikā izveidot situāciju, ka mēs skaidri redzam, ka šīs investīcijas tiek norakstītas, un zināmā mērā to darbība būs pakļauta pēc tam attiecīgi mūsu pazīstamajam monopolam “Lattelekom”.

Kolēģi! Atgādināšu arī to, ka mums ir ļoti nopietna situācija, kāpēc tad mēs šajā tiesas prāvā nolēmām arī opozīcija necelt šos jautājumus. Jo “Sonera” pusei ir ārkārtīgi nepieciešams, lai varētu parādīt vienu lietu, ka Latvijas puse ir gatava pašreiz saīsināt šo monopoltermiņu un ka tā parāda zināmas aktivitātes šī monopoltermiņa saīsināšanas ziņā arī šeit, Saeimā. Un tas notiks pašreiz — izskatot šo likumprojektu otrajā lasījumā. Ja mēs uzskatām, ka mums ir jāatbalsta šo starptautisko investoru intereses un lai viņiem būtu argumenti, lai parādītu vismaz, ka otrajā lasījumā iet uz priekšu šis monopoltermiņa saīsinājums no 2013.gada uz 2003.gadu, tad tādā gadījumā mēs katrā ziņā apgrūtinām Latvijas pusi šajā starptautiskajā arbitrāžas tiesā. Protams, mēs uzlabojam ārvalstu investoru intereses šajā tiesas prāvā uzvarēt. Praktiski šī kompensācijas summa tiek pieprasīta, eksperti lēš, ka no 100 līdz 400 miljoniem latu ir iespējams, ko varētu pieprasīt. Tādā gadījumā, jau privatizējot “Lattelekom” valsts daļu, šo 51%, šo summu varētu ieskaitīt investoru daļā jau kā ieguldījumu. Es domāju, ka mums nevajadzētu rīkoties tā ar valsts īpašumu un valsts mantu. Tādā gadījumā es saprotu, ka šis viss, kas notiek, ir virzīts uz to, lai “Lattelekom” privatizētu, lai tas, ka Latvija zaudētu šajā starptautiskajā arbitrāžas tiesā, dotu iespēju investoram pēc tam šo summu, jau piespriesto summu, zināmā mērā ieskaitīt “Lattelekom” privatizācijas tādā ieguldījumā.

Kolēģi! Mans priekšlikums ir ļoti vienkāršs un skaidrs. Nemainīt to nostāju, kuru šeit opozīcija ar pozīciju bija panākusi, un uzskatīt, ka mūsu uzdevums ir tomēr censties šajā starptautiskajā arbitrāžas tiesā Stokholmā panākt maksimāli labus rezultātus, lai Latvijas valsts pusei nebūtu lieku apgrūtinājumu un pārāk nopietnu, teiksim, tādu maksājumu. Mums katrā ziņā vajag arī saprast, ka ir ļoti nopietna lieta ar to, ka arī šī mūsu juridiskā puse līdz galam var nebūt konsekventa, jo tie paši juristi zināmā mērā, kas bija savulaik izstrādājuši “Lattelekom”, “Tilts Communication”, Latvijas Republikas līgumu, ir arī pašreiz šajā komandā, kas strādā pie Latvijas Republikas interešu aizsardzības. Mēs katrā ziņā opozīcijā bijām kategoriski pret to.

Kolēģi! Es piedāvāju kategoriski noraidīt šī likumprojekta virzību Saeimā un apzināties to, ka mūsu balsojums var būt Latvijas valsts nacionālo interešu nodevība.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns. Runās par.

K.Leiškalns (LC). Baldzēna kungs! Dāmas un kungi! Priekšsēdētāj! Baldzēna kungs, es vienmēr no jums gaidu kaut kādu izpratni vai vismaz mēģinājumu izlasīt to, kas ir rakstīts likumā, nevis atstāstīt savu sponsoru uzstādījumus. (Starpsauciens: “Labējās arī sponsorē!”) Ar to mums vajadzētu rēķināties beigu galā, un šeit nav sponsoru sacensība, bet likumdošanas iestāde.

Numur divi. Es gribētu pateikt, ka ir sagatavots otrajam lasījumam likumprojekts “Par telekomunikācijām”, kam nav ne mazākā sakara, Baldzēna kungs, ar Latvijas valdības, nevis valsts līgumu ar “Tilts Communication” kā veidotāju. Likumprojekts, kas ir pieņemts otrajā lasījumā, Baldzēna kungs, nekādā veidā nav dokuments, kas ir izmantojams starptautiskajā arbitrāžas tiesā. Tas ir parlamenta trešajam lasījumam priekšlikumu iesniegšanai sagatavots dokuments. Tieši tā. Baldzēna kungs, jūs taču neesat Pēteris. Te var runāt tikai vienreiz — viens par, viens pret. Pie kam es pateikšu, ka es nemaz neuzstāju uz izskatīšanu. Es vienkārši domāju: ja stāv komisijā sagatavots likumprojekts, ja par šo likumdošanu vai par šo likumprojektu ir atvērtas sarunas Eiropas Savienībā, ja šajā likumprojektā no iesniegtajiem 106 priekšlikumiem apmēram 50 ir tīras Eiropas Savienības direktīvas, otrkārt, 1.jūnijā spēkā stājas Regulatoru likums — 40 priekšlikumi ir apmēram, priekšlikumi, kas saista šo likumu ar jau izdarītām izmaiņām likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoru”, šeit ar tām lietām, ko jūs nosaucāt, nav nekāda sakara. Ja jūs uzmanīgi pavērotu likumdošanu, Baldzēna kungs, tad jūs redzētu, ka šobrīd spēkā esošajā likumā monopoltiesības tiek izplatītas uz visu datu pārraidi Latvijas Republikas teritorijā, kas ir ārkārtīgi monopolistiska. Monopolizēta jebkura datu pārraide. Kurpretī jaunpiedāvātais likums ne tikai samazina monopola termiņu, par ko tiešām varētu strīdēties tiesā, bet to Latvijas Republika jau ir izdarījusi, pievienojoties Pasaules tirdzniecības organizācijai ar līgumu, bet visās vietās, tajā skaitā jūsu nosauktajā internetā, oficiāli, jau oficiāli, jo šobrīd nekāds monopols interneta tīkla lietotājiem nepastāv, šo monopolu atceļ. Šis ir ārkārtīgi pašreizējo monopolstāvokli liberalizējošs, atbrīvojošs likums, nevis tieši otrādi — internetu. Vienīgais strīdīgais jautājums, un tas ir jautājums, kas interesē jūsu sponsorus, Baldzēna kungs, vienīgais strīdīgais jautājums ir par balss telefonijas pakalpojumiem, IT telefonijas pakalpojumiem reālā laika mērogā. Par to mēs varam šeit parlamentā debatēt un strīdēties. Bet nevajag, kā teikt, lai kā jūs nemīlētu Aspaziju un Raini, no tribīnes nevajag Raini laist. Turiet viņu sirdī! Turiet stingrāk! Paldies! Es neuzstāju uz to, ka jābalso parlamentam, kaut gan es nevaru atcelt komisijas vēstuli par šī likumprojekta izskatīšanu. Es ceru, ka Ministru prezidents ar savu vēstuli lūgs vismaz 10.maijā otrajā lasījumā izskatīt likumu. Arī es esmu runājis ar konsultantiem, kas konsultē Latvijas Republiku šajā arbitrāžas tiesā, un viņi teikuši, ka pirms trešā lasījuma pie likuma ir nopietni jāstrādā. Bet mēs nevaram strādāt pie likuma, kuram ir beidzies priekšlikumu iesniegšanas termiņš, kurš ir izskatīts komisijā un kuram, Baldzēna kungs, nav iesniegti nekādi priekšlikumi priekš trešā lasījuma vai vispār nevar tos iesniegt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas ierosinājumu iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā likumprojektu “Par telekomunikācijām” izskatīšanai otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — nav, pret — 30, atturas — 56. Priekšlikums nav guvis atbalstu. (Aplausi.)

Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā, pirms sadaļas “Likumprojektu izskatīšana” lēmuma projektu “Par Daiņa Stalta 7.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu” . Vai ir iebildumi? Nav. Paldies!

Desmit deputāti ierosina iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputāta Jāņa Bunkša ievēlēšanu Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā” . Iebildumu nav.

Desmit deputāti ierosina šīsdienas sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par deputāta Roberta Jurdža ievēlēšanu par pastāvīgo pārstāvi Latvijas delegācijā Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Parlamentu asamblejā .” Vai deputāts Burvis vēlas runāt par šo jautājumu? Lūdzu!

I.Burvis (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Es domāju, mēs šo jautājumu varēsim izlemt tikai pēc tam, kad Kārlis Leiškalns mums precīzi pateiks, kurš ir sponsors šī jautājuma izskatīšanai parlamentā, jo, ja es pareizi tagad sapratu, jebkurš jautājums ir atkarīgs tikai no sponsoriem. Un ja Roberts Jurdžs nezinot viņa sponsorus, es vienkārši nevarēšu nobalsot par. Atvaino, Kārli!

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns runās par.

K.Leiškalns (LC). Es runāšu par, un es domāju, ka visi šie likumprojekti ir jāizskata, jo parlamenta uzdevums ir izskatīt likumu. Un tad, kad likums ir nonācis parlamentā, Burvja kungs, tad arī strādāt ar šiem likumiem, nevis izdevīgos gadījumos paklausīt valdībai. Ja jūs gribat, tad ir likumi, kuriem ir sponsori, aiz kuriem stāv milzīgas intereses, un tad sponsorē gan labējās, gan kreisās, gan jaunizdomātās partijas. Sponsorē vai pērk, teiksim, atklāti, visas. Šim likumam nav sponsora aiz muguras. Šim nav, ja jūs gribat zināt. Labējās arī sponsorējās.

Sēdes vadītājs. Paldies! Viens ir runājis par, viens — pret. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai iekļautu šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputāta Roberta Jurdža ievēlēšanu par pastāvīgo pārstāvi Latvijas delegācijā Eiropas drošības un sadarbības organizācijas Parlamentu asamblejā”. Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret un atturas — nav. Lēmuma projekts ir iekļauts darba kārtībā.

Desmit deputāti ierosina iekļaut darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputāta Jura Galerija Vidiņa ievēlēšanu par pastāvīgo pārstāvi Eiropas Savienības un Latvijas apvienotās parlamentārās komitejas Latvijas delegācijā” . Iebildumu nav.

Desmit deputāti lūdz iekļaut sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputāta Jura Dobeļa ievēlēšanu par pastāvīgo pārstāvi Latvijas delegācijā Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā” . Iebildumu nav.

Pieci deputāti ir iesnieguši jautājumu labklājības ministram Andrejam Požarnovam par bērnu invalīdu aprūpes problēmām. Jautājums tiek nodots labklājības ministram.

Sākam izskatīt darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Hāgas 1980.gada 25.oktobra Konvenciju par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem” nodot Ārlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Antonam Seikstam.

A.Seiksts (LC). Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Jau pats nosaukums prasās šo projektu skatīt arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā. Lūdzu nodot arī mūsu komisijai. Paldies!

Sēdes vadītājs. Deputāti iebildumus neceļ.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Zvērinātu tiesu izpildītāju likums” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Nav iebildumu.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” nodot Juridiskajai komisijai, Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Latvijas Kriminālprocesa kodeksā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Korupcijas novēršanas likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Nav iebildumu.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” nodot Juridiskajai komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Linardam Muciņam.

L.Muciņš (LC). Lūdzu noteikt atbildīgo Juridisko komisiju.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns. Lūdzu!

K.Leiškalns (LC). Priekšsēdētāja kungs! Nemāku runāt no tā vietējā mikrofona. Es arī domāju, ka nezin kāpēc Prezidijs ir šo likumprojektu kā atbildīgai nolicis Tautsaimniecības komisijai. Tas ir piekritīgs Juridiskai komisijai, un es aicinu mainīt atbildīgās komisijas statusu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt šim ierosinājumam. Par atbildīgo tiek noteikta Juridiskā komisija. Paldies!

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Ķemeru nacionālā parka likums” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Eiropas Savienības — Latvijas Republikas Asociācijas padomes lēmumu nr.1/2001 par grozījumiem Eiropas Līguma 3.protokolā” nodot Ārlietu komisijai, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Eiropas lietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”” nodot Ārlietu komisijai, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Lauku atbalsta dienesta likumā” nodot Ārlietu komisijai, Eiropas lietu komisijai, Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Nav iebildumu.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Robežsardzes likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Eiropas lietu komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Valsts robežas likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Eiropas lietu komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir iatbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Hipotekāro ķīlu zīmju likumā” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par grozījumiem Starptautiskās migrācijas organizācijas konstitūcijā” nodot Ārlietu komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par 1982.gada 15.jūlija Eiropas Satelītkomunikāciju organizācijas “EUTELSAT” konvenciju 1999.gada 18.—20.maija redakcijā” nodot Ārlietu komisijai, Eiropas lietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par ievedmuitas nodokļa (tarifa) likmēm un muitas tarifu kvotām, kas piemērojamas Eiropas Kopienas izcelsmes lauksaimniecības precēm”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Eiropas lietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par 1969.gada Starptautisko konvenciju par iejaukšanās tiesībām atklātā jūrā naftas piesārņojuma gadījumā un tās Pielikumu un 1973.gada Protokolu par iejaukšanās tiesībām atklātā jūrā citu vielu, kas nav nafta, izraisīta piesārņojuma gadījumā un tā Pielikumu” nodot Ārlietu komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Sodu reģistra likums” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Kipras Republikas valdības nolīgumu par pasažieru un kravu starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Likumā par ostām” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Tālāk izskatām deputātu iesniegumus ar lūgumiem piešķirt viņiem bezalgas atvaļinājumus .

Kā pirmais ir deputāta Raimonda Paula lūgums piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 26.aprīlī . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo iesniegumu, šī iesnieguma akceptēšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret un atturas — nav. Iesniegums akceptēts.

Deputāts Rihards Pīks ir iesniedzis iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 26.aprīlī . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šī iesnieguma akceptēšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret un atturas — nav. Iesniegums akceptēts.

Kā nākamo izskatām lēmuma projektu “Par deputāta pilnvaru apstiprināšanu Dainim Staltam” . Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā — deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (TP). Godātie Saeimas deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr. 3074. Izskatām jautājumu par deputāta pilnvaru apstiprināšanu.

Centrālā vēlēšanu komisija ir apliecinājusi, ka no apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK Rīgas vēlēšanu apgabala saraksta, no kura bija ievēlēts mūžībā aizgājušais deputāts Juris Sinka, nākamais deputāta kandidāts ir Dainis Stalts.

Dainis Stalts ir apliecinājis, ka ir gatavs uzņemties Saeimas deputāta pienākumus. Līdz ar to Mandātu un iesniegumu komisija ir sagatavojusi lēmuma projektu — apstiprināt Daiņa Stalta 7. Saeimas deputāta pilnvaras. Aicinu jūs balsot!

Sēdes vadītājs. Debatēt neviens nevēlas.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Apstiprināt Daiņa Stalta 7. Saeimas deputāta pilnvaras”. Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret un atturas — nav. Lēmums pieņemts. Apsveicam kolēģi un lūdzam ieņemt vietu plenārsēžu zālē. (Aplausi.)

Saeimas Prezidijs ir saņēmis vairākus priekšlikumus par papildinājumiem darba kārtībai.

Desmit deputāti lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektus: “Par deputāta Daiņa Stalta ievēlēšanu par pastāvīgo pārstāvi Baltijas asamblejas Latvijas delegācijā”, “Par deputāta Daiņa Stalta ievēlēšanu Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā”, “Par deputāta Daiņa Stalta ievēlēšanu Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisijā” . Vai ir iebildumi par šo lēmuma projektu iekļaušanu darba kārtībā? Nav. Iekļauti darba kārtības beigās.

Tāpat desmit deputāti ir iesnieguši lūgumu iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektus “Par deputāta Dzintara Rasnača atsaukšanu no Saeimas Pieprasījumu komisijas” un “Par deputāta Dzintara Rasnača ievēlēšanu Saeimas Eiropas lietu komisijā” . Iebildumu nav.

Desmit deputāti ir iesnieguši lēmuma projektu “Par deputātes Ingrīdas Ūdres atsaukšanu no Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas” un lēmuma projektu “Par deputātes Ingrīdas Ūdres ievēlēšanu Ārlietu komisijas sastāvā” . Iebildumu nav. Lēmuma projekti iekļauti darba kārtības beigās.

Izskatām likumprojektu “Veterinārmedicīnas likums” , trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — Māris Sprindžuks. Lūdzu!

M.Sprindžuks (TP). Cienījamie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr. 3060 — likumprojekts “Veterinārmedicīnas likums”.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi likumprojektu “Veterinārmedicīnas likums”, un kopā ir iesniegti 50 priekšlikumi. Lūdzu strādāsim ar dokumentu!

1.priekšlikumu iesniedzis Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Māris Sprindžuks. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

M.Sprindžuks. 2.priekšlikumu iesniegusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Sprindžuks. 3. priekšlikumu iesniedzis parlamentārais sekretārs Sprindžuks. Lūdzu atbalstīt! Komisija to redakcionāli precizējusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts. Tālāk, lūdzu!

M.Sprindžuks. 4.priekšlikums. Iesniedzis parlamentārais sekretārs Sprindžuks. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Sprindžuks. 5.priekšlikumu iesniedzis parlamentārais sekretārs Sprindžuks. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Sprindžuks. 6.priekšlikumu iesniedzis parlamentārais sekretārs Sprindžuks. Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

M.Sprindžuks. 7.priekšlikumu iesniedzis parlamentārais sekretārs Sprindžuks. Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Sprindžuks. 8.priekšlikumu iesniedzis parlamentārais sekretārs Sprindžuks. Komisija daļēji atbalstījusi un 9.priekšlikumu iestrādājusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija to lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 8. un 9. priekšlikumu.

M.Sprindžuks. 10. priekšlikumu iesniedzis parlamentārais sekretārs Sprindžuks, kas ir daļēji atbalstīts. Un 11.priekšlikumu iesniegusi, izstrādājusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, ko lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

M.Sprindžuks. 12. priekšlikumu iesniedzis parlamentārais sekretārs Sprindžuks. Komisija atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Sprindžuks. 13.priekšlikumu iesniedzis parlamentārais sekretārs Sprindžuks. Komisija atbalstījusi, un redakcionāli tas tiek precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Sprindžuks. 14.priekšlikumu iesnieguši deputāti Bojārs un Tiesnesis. Komisija nav atbalstījusi, jo šī norma ir ietverta 9.pantā.

Sēdes vadītājs. Deputāti iebildes neceļ.

M.Sprindžuks. 15.priekšlikums. Iesniegusi un pieņēmusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Sprindžuks. 16.priekšlikumu iesniedzis parlamentārais sekretārs Sprindžuks. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Sprindžuks. 17.priekšlikumu komisija daļēji atbalstījusi, ko iesnieguši deputāti Gundars Bojārs un Aivars Tiesnesis, un iesniegusi 18.priekšlikumu. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Sprindžuks. 19.priekšlikumu iesniedzis parlamentārais sekretārs Sprindžuks. Komisija atbalstījusi daļēji, precizējot.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Sprindžuks. Arī 20.priekšlikumu iesniedzis parlamentārais sekretārs Sprindžuks. Komisija daļēji atbalstījusi un iesniegusi 21. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 20. un 21.priekšlikumu.

M.Sprindžuks. Komisija lūdz atbalstīt 22.priekšlikumu, kuru iesniedzis parlamentārais sekretārs Sprindžuks.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Sprindžuks. 23. priekšlikumu iesniedzis parlamentārais sekretārs Sprindžuks. Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Sprindžuks. 24.priekšlikumu iesniedzis parlamentārais sekretārs Sprindžuks. Komisija atbalstījusi un redakcionāli precizējusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Sprindžuks. 25.priekšlikumu iesnieguši deputāti Gundars Bojārs un Aivars Tiesnesis. Komisija ir atbalstījusi. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Sprindžuks. 26.priekšlikumu iesnieguši deputāti Gundars Bojārs un Aivars Tiesnesis. Komisija daļēji atbalstījusi šo normu un ietvērusi arī 16.panta 7.punktā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Sprindžuks. 27.priekšlikumu iesnieguši deputāti Gundars Bojārs un Aivars Tiesnesis. Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Sprindžuks. 28.priekšlikumu iesnieguši deputāti Gundars Bojārs un Aivars Tiesnesis. Komisija daļēji atbalstījusi. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija iesniegusi 29.priekšlikumu. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

M.Sprindžuks. 30.priekšlikumu iesniegusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Sprindžuks. 31.priekšlikumu iesniedzis parlamentārais sekretārs Sprindžuks. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Sprindžuks. 32. priekšlikumu iesniegusi atbildīgā komisija. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Sprindžuks. 33. priekšlikumu iesniedzis deputāts Jāzeps Šņepsts. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti iebildumus neceļ.

M.Sprindžuks. 34. priekšlikumu iesniegusi atbildīgā komisija. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Sprindžuks. 35.priekšlikumu iesniedzis finansu ministrs Gundars Bērziņš. Komisija atbalstījusi un turpmāk mainījusi nodaļu... pantu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Sprindžuks. 36. priekšlikumu iesniedzis parlamentārais sekretārs Sprindžuks. Komisija uzskata, ka šis priekšlikums vairs nav izskatāms, jo visa nodaļa ir izslēgta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Sprindžuks. 37.priekšlikumu tāpat iesniedzis parlamentārais sekretārs Sprindžuks. Arī šeit komisija uzskata, ka jautājums nav izskatāms, jo izslēgta visa nodaļa. Un tas pats attiecas arī uz 38. — deputāta Jāzepa Šņepsta priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputāti piekrīt.

M.Sprindžuks. 39.priekšlikumu iesniedzis parlamentārais sekretārs Sprindžuks. Komisija atbalstījusi, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Sprindžuks. 40.priekšlikumu iesniedzis parlamentārais sekretārs Sprindžuks. Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Sprindžuks. 41.priekšlikumu iesniedzis parlamentārais sekretārs Sprindžuks. Komisija atbalstījusi, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Sprindžuks. 42.priekšlikumu iesniegusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Sprindžuks. 43.priekšlikumu iesnieguši deputāti Gundars Bojārs un Aivars Tiesnesis. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Sprindžuks. 44. priekšlikumu iesniegusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Komisija lūdz atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Sprindžuks. 45.priekšlikumu iesniegusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Komisija lūdz atbalstīt un mainīt turpmāko pārejas noteikumu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Sprindžuks. 46.priekšlikumu iesniedzis parlamentārais sekretārs Sprindžuks. Komisija daļēji atbalstījusi, jo šī doma ir ietverta atbildīgās komisijas priekšlikumā un 47.priekšlikumā, tātad atbildīgā komisija ir precīzi formulējusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Sprindžuks. 48.priekšlikumu iesniedzis parlamentārais sekretārs Sprindžuks. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Sprindžuks. 49.priekšlikumu iesniedzis parlamentārais sekretārs Sprindžuks. Komisija lūdz atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Sprindžuks. Un visbeidzot pēdējais — 50.priekšlikums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Sprindžuks. Paldies! Likumprojekts izskatīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Veterinārmedicīnas likums” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret — nav, atturas — nav. Likums pieņemts.

Kā nākamo izskatām likumprojektu “Grozījums Standartizācijas likumā” , pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Jēkabs Sproģis.

J.Sproģis (TP). Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr. 2937. Likumprojekts “Grozījums Standartizācijas likumā”. Likumprojektu sagatavojusi Ekonomikas ministrija. Šeit paredzēti nelieli grozījumi, jo pašreizējais uzņēmuma — valsts bezpeļņas sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas standarti” — nosaukums neatbilst likuma prasībām par bezpeļņas organizāciju. Likumprojekts paredz precizēt esošā uzņēmuma nosaukumu uz bezpeļņas organizāciju “Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību”. Un līdz ar šo likumprojektu arī tiks izmainīti grozījumi normatīvajos aktos, kur minēts šīs organizācijas nosaukums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē likumprojekts izskatīts un virzīts kā steidzams.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 76, pret un atturas — nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

J.Sproģis. Lūdzu deputātus arī balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Standartizācijas likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 67, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

J.Sproģis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam 11.maijs.

Sēdes vadītājs. 15.maijs. Un otrā lasījuma datums?

J.Sproģis. 11.maijs... 11. maijs... (Vēl kaut ko saka, bet nerunā mikrofonā).

Sēdes vadītājs. Datums otrajam lasījumam? Kā tur iznāk? Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 11.maijs, izskatīšanas datums — 17.maijs.

J.Sproģis. 17.maijs.

Sēdes vadītājs. Paldies!

Izskatām likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” , otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, likumprojekta reģistra nr.848, Saeimas dokuments nr.3027. Izskatīts Juridiskajā komisijā, un šim likumprojektam, kurš ir saistīts ar administratīvajiem sodiem par autotransporta vadīšanu alkohola reibumā vai narkotiku reibumā, ir piedāvāti šādi priekšlikumi.

1. — deputāta Bojāra priekšlikums nav atbalstīts. Deputāta Bojāra priekšlikumi, faktiski 1., 2., 3., 4. un 5.priekšlikums, nav atbalstīti tādēļ, ka tie šeit nedaudz it kā pastiprina visus šos sodus, bet tajā pašā laikā tie izjauc šī likumprojekta sodu pakāpenības un sistēmas koncepciju. Tādēļ arī Juridiskā komisija uzskatīja, ka šie priekšlikumi nav tik būtiski. Šeit palielinās no 50 latiem vai no 100 latiem uz 150 latiem sods, bet saglabā visu šo te likumprojekta koncepciju kopumā, un tādēļ mēs neatbalstījām šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Transporta līdzekļa vadīšana alkohola dzēriena iespaidā — 124.pants. Ierosinājums bija ļoti labs. Jūs ziniet, kas notiek uz ielas. Tik tiešām, tiem, kam ir daudz naudas, viņi piedzeras jebkurā stāvoklī un tādā veidā sēžas pie stūres, brauc. Ik gadu mēs zaudējam, ievainoti vai aizgājuši viņsaulē pāri par 1000 cilvēku. Tas ir drausmīgi, un tāpēc visas soda sankcijas ir jāpastiprina. Te ir ierosināts. Ierosinājumā tur 100 latu, un viss, bet tas ir ļoti maz. Jo paskatieties, kādi brīnumi. Bija taču viena dāma piedzērusies, nosita cilvēku — divi gadi nosacīti saņēma. Zviedrs nosita divas mūsu pilsones, vēl policistes, mierīgi aizlaidās uz Zviedriju un dzīvo, un vairāk viņš neko nezina. Tālāk tas puisis, kas arī nogalināja divus cilvēkus, iekš viena miera aizgāja no policijas iecirkņa, tas tiešām brīnums, kā var aiziet arestēts cilvēks un aizturēts. Pēc tam, kad viņš bija izgulējies, viņš parādījās policijas iecirknī ar advokātiem un ar visiem viņa aizstāvjiem. Nu un, protams, ka viņš arī nebūs sodīts. Un tā tas turpinās. Arī mūsu tiesas sodi, kuri ir piespriesti tiem, kas ir lietojuši alkoholu un kas ir izveidojuši smagas katastrofas, viņi ir notiesāti diezgan jocīgi. Un presē, kā arī tie ziņojumi, kuri bija, jūs to redzat. Tāpēc visi šitie soda mēri — tie ir jāpastiprina. Un jābeidz ir niekoties ar tiem cilvēkiem, kuri sakropļo mūsu pilsoņus un pēc tam iekš viena miera dzer un brauc tālāk. Un tas notiek atkārtoti. Tā kā bija ar to slaveno lielo mašīnu, kura braukāja pa visiem trotuāriem, sita mašīnas tur, iesita cilvēkus, un arī nevarēja neko izdarīt ne ceļu policija, ne policija, ne tiesas iestādes. Tas ir viens.

Otrs. Cilvēki nav aizstāvēti uz ielas. Pie manis griezās viens no Latvijas pilsoņiem, kur arī tāds pats gudrinieks iesita vienā mašīnā, un tas cilvēks brauca ar velosipēdu. Viņš bija cietis, nogulēja slimnīcā, un tad vēl viņu pārvērta par vainīgo. Un, protams, pats vainīgais, tas palika svētāks par svētāko un netika sodīts. Tāpēc arī mani ierosinājumi vēl ir mazi. Tur ir jāpārskata tas jautājums, ka viņi ir jāsoda ar brīvības atņemšanu. Un trešajam lasījumam tas, protams, ir jāpārskata, jo jūs paši te pacēlāt to jautājumu, un tāpēc pastiprinātai soda atbildībai ir jābūt noteikti. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Debatēs vairāk deputāti pieteikušies nav.

Komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC) . Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Cienījamais Bojāra kungs! Man liekas, jūs runājat par visu, pavisam par kādu citu likumu, par ko mēs šodien nedz esam saņēmuši priekšlikumus, nedz arī šodien debatējam. Jūs runājat par kriminālnoziegumiem, par nepieciešamiem grozījumiem Krimināllikumā. Lūdzu! Katram deputātam frakcijā ir tiesības iesniegt grozījumus un piedāvāt, sniegt pieprasījumus par izmeklēšanu vai par sodiem, bet atvainojiet, šis ir Administratīvo pārkāpumu kodekss, un šeit ir runa nevis par noziegumiem, bet par administratīvajiem pārkāpumiem, un konkrēti par transporta līdzekļa vadīšanu alkoholisko dzērienu iespaidā — 124.pants. Juridiskā komisija ir noteikusi pietiekami lielu sodu pastiprināšanu. Ja, teiksim, šobrīd par transporta līdzekļa vadīšanu alkoholisko dzērienu ietekmē tātad sods mums ir no 50 līdz 250 latiem par jebkuru situāciju, tad mēs šeit piedāvājam, atbalstot Ministru kabineta priekšlikumu, graduēt no reibuma pakāpēm un sodus palielināt līdz 450 latiem. Es domāju, ka palielinājums ir pietiekami liels, pietiekami adekvāts, un, ja būs tās sekas, par kurām jūs runājat, tad būs arī gan cietumsods, gan citi sodi, bet tas nekādā gadījumā neskar šo likumprojektu un šo problēmu, ko mēs skatām šodien. Paldies! Līdz ar to aicinu neatbalstīt deputāta Bojāra priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 1. — deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 8, pret — 8, atturas — 47. Priekšlikums nav atbalstīts.

L.Muciņš. 2.priekšlikums saistībā ar 1. Tāds pats. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti iebildumus neceļ.

L.Muciņš. 3. priekšlikums tāpat nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 4. priekšlikums tāpat nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

L.Muciņš. 5. priekšlikums tāpat nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

L.Muciņš. 6. ir deputāta Bojāra priekšlikums — aizstāt tātad šeit sankcijās laiku, uz kādu tiek atņemta autotransporta vadītāja tiesības. Vārdi “no 6 līdz 36 mēnešiem” ar vārdiem “no 16 līdz 48 mēnešiem”. Tātad atņemt tiesības līdz četriem gadiem. Šis priekšlikums netika atbalstīts, jo tas neatbilst Administratīvo pārkāpumu kodeksa vispārējās daļas vispārējam principam, kas ir nostiprināts citos pantos, ka speciālās tiesības tiek atņemtas uz laiku līdz 36 mēnešiem. Tādēļ arī komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

L.Muciņš. Deputāta Bojāra 7.priekšlikums tāpat ir saistīts ar 8., 9. un 10.priekšlikumu un ir analogs mūsu neatbalstītajam 1. līdz 5.priekšlikumam, ko komisija tāpat neatbalstīja, jo šeit tika piedāvāts nedaudz — par 50 latiem — pastiprināt sankcijas un arī pagarināt šo laiku, uz ko tiek atņemtas šīs vadīšanas tiesības.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 7., 8., 9. un 10.priekšlikumu.

L.Muciņš. Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus. Aicinu likumprojektu atbalstīt otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret un atturas — nav. Otrajā lasījumā pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

L.Muciņš. 5.maijs.

Sēdes vadītājs. 5.maijs. Paldies!

Izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas administratīvo teritoriju izveidošanu un apdzīvoto vietu statusa noteikšanu”” , pirmais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāts Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (LSDSP). Labdien, cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr.2894 — “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas administratīvo teritoriju izveidošanu un apdzīvoto vietu statusa noteikšanu””.

4.aprīlī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izskatīja Ministru kabineta iesniegtos grozījumus, un aicinu atbalstīt pirmā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Likumprojekts bija nodots arī Juridiskajai komisijai, kura rūpīgi izskatīja šo likumprojektu un arī nolēma to atbalstīt pirmajā lasījumā. Taču Juridiskā komisija, strādājot tālāk pie likumprojekta, vērš atbildīgās komisijas un attiecīgi iesniedzēju uzmanību uz vairākiem aspektiem, ko mēs uzskatījām par nepieciešamu, kas būtu jāsakārto tālākajos lasījumos. Viens no svarīgākajiem aspektiem šajā likumā tātad bija, ka juridiski tiek nofiksēta Adresu reģistra esamība. Juridiskā komisija uzskatīja, ka mums ir jāvadās no spēkā esošās likumdošanas, un, piekrītot gan iesniedzējiem, gan speciālistiem, kuri tika uzaicināti komisijas sēdē, ka šis Adresu reģistrs jāveido kā attiecīgā kadastra reģistra sastāvdaļa un saistīts ar šo kadastru, valsts kadastru vai valsts kadastra reģistru, mēs visādā ziņā izteicām iebildumu par jaunu terminu vai jauna reģistra nosaukuma ieviešanu, kā tas ir piedāvāts šajā likumprojektā jautājumā par to, ka šeit tika piedāvāts ierakstīt agrāk citos likumos neesošu jēdzienu kā nekustamā īpašuma valsts kadastrs. Šodien likumdošana mums runā par valsts kadastru, tādēļ mums jāpieturas pie šādas terminoloģijas. Un otrām kārtām pēc būtības būtu nepareizi lietot jēdzienu “nekustamā īpašuma kadastrs”, jo nekustamais īpašums ir juridisks jēdziens, un Valsts zemes dienests nodarbojas vairāk nevis ar juridisku, bet ar tehnisku nekustamo īpašumu jeb zemesgabalu un būvju reģistrāciju. Līdz ar to nebūtu juridiski korekti lietot šeit jēdzienu “nekustamā īpašuma reģistrs” un “nekustamais īpašums”, tādēļ ir jālieto “valsts kadastrs”, “valsts kadastra reģistrs”, un līdz ar to valsts kadastra adresu reģistrs, tā ka tas likumā uz priekšu būtu jāparedz, jo nekustamais īpašums ir daudz plašāks jēdziens, tas saistās arī ar visiem juridiskiem apgrūtinājumiem, saistībām un citām lietām, ko Zemes dienests nereģistrē. Tādēļ es aicinu, pieņemot šo likumprojektu pirmajā lasījumā, padomāt par nepieciešamām izmaiņām šajā likumā nākotnē. Paldies!

Sēdes vadītājs. Jānis Gailis.

J.Gailis (TB/LNNK). Godātais priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Es gribu vērst uzmanību uz to, ka, skatoties anotāciju, šis likumprojekts parādās kā tīri tehnisks, lai papildinātu likumu ar jēdzienu “novads”. Tajā pašā laikā es gribu pievērst uzmanību. Šis likumprojekts ir skatāms trijos veidos. Tas viens ir tehniski, tātad jāpapildina ar jauniem jēdzieniem, kādi ir ieviesušies mūsu likumdošanā. Otrs, kā teica Muciņa kungs, tiešām ir ļoti precīzi jāskata no juridiskā viedokļa attiecībā par adresēm, un trešais — jebkurā gadījumā tas ir arī zināmā mērā politisks likumprojekts. Jo pasaulē šobrīd ir situācija, ka daudzās pašvaldībās deputātu un arī pat pašvaldību vadītāju latviešu valodas, tas ir, valsts valodas, zināšanas ir stipri apšaubāmas. Manī izraisa zināmas bažas, ka bez kaut kāda reglamentējuma vietējās pašvaldības attiecīgiem ciemiem un tamlīdzīgi piešķir nosaukumus. Mani ļoti satrauc tas, vai, atrodot kaut kādus caurumus, starpas likumdošanā, nerodas mums kaut kādas iļjičagradas vai tamlīdzīgas apdzīvotas vietas.

Godājamie deputāti! Es lūdzu pievērst īpašu uzmanību, skatot šo likumprojektu uz otro lasījumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā — deputāts Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (LSDSP). Lūdzu izteikt savu viedokli balsojot!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas administratīvo teritoriju izveidošanu un apdzīvoto vietu statusa noteikšanu”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 76, pret — nav, atturas — 1. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

P.Salkazanovs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš līdz 5.maijam.

Sēdes vadītājs. 5.maijs. Paldies!

Pirms izskatām nākamo likumprojektu, ir saņemts Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas lūgums iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu uz otro lasījumu pagarināšanu likumprojektiem “Par Konvencijas par cilvēktiesību un cieņas aizsardzību bioloģijā un medicīnā papildprotokolu par cilvēka klonēšanas aizliegumu” un “Par Konvenciju par cilvēktiesību un cieņas aizsardzību bioloģijā un medicīnā: Konvenciju par cilvēktiesībām un biomedicīnu”. Iebildumu nav. Lēmuma projekts ir iekļauts darba kārtības beigās.

Pieci Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas deputāti ir iesnieguši jautājumu Latvijas Republikas Ministru prezidentam Andrim Bērziņam par augstas temperatūras dedzinātavas celtniecību. Jautājums tiek nodots Ministru prezidentam.

Tāpat arī otrs jautājums, kas adresēts Ministru prezidentam, par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projektu.

Izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” , pirmais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (TP). Godātie kolēģi deputāti! Mūsu valstī ir neliels skaits dzīvojamo māju, kas atrodas valsts, pašvaldības un kādas privātpersonas kopīpašumā. Pirms vairāk nekā gada, grozot likumu “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”, mēs devām tiesības īrniekiem privatizēt dzīvokļus arī šajās mājās gadījumos, ja attiecīgais nekustamais īpašums tiek sadalīts reālajās daļās vai arī, ja tiek veidotas izsoles. Tomēr ir atsevišķi gadījumi, kad šādās kopīpašumā esošās mājās īrnieku skaits ir neliels, un šādos gadījumos, vadoties no šobrīd spēkā esošā likuma normām, īrnieki nevar veidot tādas sabiedrības, kas atbilstu likuma prasībām, un tādējādi šajos gadījumos īrniekiem ir liegtas tiesības, pat teorētiskas tiesības, piedalīties privatizācijas procesā. Lai šo problēmu atrisinātu, pirms mēneša mūsu kolēģi deputāti no apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas iesniedza nelielus grozījumus minētajā likumā. Atbildīgā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija konceptuāli akceptēja kolēģu iesniegto likumprojektu, bet sadarbībā ar Valsts nekustamā īpašuma aģentūras vadību un Saeimas Juridisko biroju izstrādāja precizētu redakciju, tātad iesniedz alternatīvu likumprojektu, kuru mēs aicinām šodien atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 72, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

J.Lagzdiņš. Es ierosinātu priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 6.maiju.

Sēdes vadītājs. 6.maijs. Deputāti piekrīt.

Nākamais — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem”” , otrais lasījums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā — deputāts Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.3057. Kā jūs atceraties, šie grozījumi šinī likumā tika ierosināti tādēļ, ka Latvijas pilsoņi, kuri dzīvoja ārzemēs, viņiem nekādā veidā nevarēja noteikt politiski represētās personas statusu, jo pašreiz likums paredzēja, ka to nosaka vietējās pašvaldības. Un tādēļ šo funkciju ārvalstīs dzīvojošiem Latvijas pilsoņiem par pienākumu uzlikt Totalitāro režīmu noziegumu seku izvērtēšanas komisijai.

Ienākuši vairāki priekšlikumi sakarā ar to, un pirmais priekšlikums ir Mitrofanova priekšlikums, kas liek priekšā aizstāt “Latvijas teritorijā represētos” ar “visā PSRS teritorijā represētajiem un kuri pašreiz dzīvo šeit Latvijā”. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Miroslavs Mitrofanovs.

M.Mitrofanovs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Šodien mums ir iespēja daļēji novērst vēsturiskās netaisnības sekas, nobalsojot par politiski represētās personas statusa noteikšanu Latvijas nepilsoņiem. Bet runa neiet par tām ciešanām, kuras šie cilvēki pārdzīvoja nometnēs vai cietumos. To mēs principā nevaram kompensēt ne ar kāda statusa piešķiršanu vai ar niecīgu atvieglojumu noteikšanu. Es runāju par vēsturisko netaisnību, kura bija pieļauta, atņemot 1995.gadā Latvijas nepilsoņiem represēto statusu, kurš viņiem bija jau noteikts pēc iepriekšējās likuma redakcijas.

Gatavojoties šodienas sarunai, mūsu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija apciemoja divas sabiedriskās organizācijas, kuras pārstāv arī represēto nepilsoņu intereses. Mēs bijām Latvijas Poļu savienības Daugavpils nodaļā un Ukraiņu biedrībā. Mums bija iespēja iepazīties ar represēto cilvēku dzīvesstāstiem, un mums ir sekojoši secinājumi.

Pirmais. Atbrīvojoties no ieslodzījuma, vairākumam no šiem cilvēkiem nebija tiesību atgriezties savā dzimtenē, respektīvi, Ukrainā vai rietumu Baltkrievijā. Un viņi bija spiesti palikt uz dzīvi Latvijā. Tas bija pirms 40 gadiem, un dabiski, ka tagad viņiem Latvija kļuva par otro dzimteni, kur dzīvo viņu bērni un mazbērni.

Un otrais secinājums. Mēs nevaram piedāvāt šiem cilvēkiem, nu vairākumam no šiem cilvēkiem, lai viņi atrisinātu savu problēmu par represēto statusu ar naturalizācijas palīdzību. Tas nav reāli, ņemot vērā, ka vidējais vecums viņiem ir ap 75 gadiem, un saprotams, ka veselības stāvoklis nesekmē eksāmenu kārtošanu.

Cienījamie kolēģi! Es zinu, ka pēc manas uzstāšanās varētu sekot iebildumi no oponentiem. Vieni no galvenajiem iebildumiem ir finansiāla rakstura. Mēs vairākas reizes dzirdējām, ka valsts budžetā nav papildlīdzekļu, lai nodrošinātu personu ar politiski represēto statusu skaita paplašināšanu. Un kārtējo reizi es gribētu atgādināt, ka kopš 1995.gada valsts izdevumi, kuri ir saistīti ar atvieglojumiem represētajiem, neizmainījās. Tas nozīmē, ka, ja mēs atgriezīsimies pie situācijas, kura bija pirms 1995.gada, tas neprasīs nekādus papildlīdzekļus no valsts kases.

Un paliek pēdējais pretarguments. Šim argumentam ir principiāls raksturs. Mēs vairākas reizes esam dzirdējuši, ka Latvijas Republikā nevienu nepilsoni nerepresēja un līdz ar to mums nav nekādu morālu pienākumu viņiem piešķirt kaut kādu statusu. Man jāatzīst, ka šim principiālajam argumentam ir iekšēja loģika, bet no mūsu frakcijas viedokļa, un esmu pats dziļi pārliecināts, ka dzīviem cilvēkiem ir absolūta vērtība salīdzinoši ar jebkādiem principiem.

Cienījamie kolēģi! Nobalsosim par dzīvi palikušajiem bijušajiem represētajiem, kuriem tagad nav šā statusa. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies! Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Jautājums, par ko šodien izvērš debates, manuprāt, vēsturiski jau sasniedz vienpadsmito gadu. Par šīm problēmām Augstākā padome, Saeima debatē visu šo laiku. Un, kā vienmēr, mēs konstatējam, ka nav strīda par to, kas ir politiski represēta persona, kas ir vispār represēta persona, kaut gan arī par to pastāv strīds, bet pamatā ir strīds par mūsu iespējām, par mūsu finansiālajām iespējām, par mūsu praktiskajām iespējām. Ja mēs sakām “a” un atzīstam personu par politiski represētu, tad kādas “b” sekas ir šim juridiskajam atzinumam un cik tas maksā mūsu budžetam, cik tas maksā mūsu finansēm? Es esmu ar mieru gandrīz pilnībā parakstīties zem jebkura deputāta Mitrofanova pirms tam teiktā vārda. Jā, attiecīgās personas, kuras bija Polijas Republikas pilsoņi vai ir viņu pēcnācēji, tika represētas tagadējās Baltkrievijas teritorijā un tagadējās Ukrainas teritorijā, kura pirms tam bija Polijas valsts teritorija. Jā, šie cilvēki tika represēti un cieta tāpat kā Latvijas pilsoņi un Latvijas iedzīvotāji. Jā, šie cilvēki nevarēja apmesties pēc tam nedz Baltkrievijā, nedz Ukrainā, un viņi nokļuva šeit.

Bet, piekrītot visam tam, ko teica šeit deputāts Mitrofanovs, es kā jurists lasu tekstu. Piedāvātais teksts ir pavisam citādāks. Iet runa par visu bijušās PSRS teritoriju. Otrajā priekšlikumā iet runa par PSRS teritoriju, kam ne no finansiālā, ne no juridiskā viedokļa es nevaru piekrist.

Tāpēc es domāju, ka, ja mēs politiski varam vienoties par to, ko šeit runāja deputāts Mitrofanovs, tad šī problēma ir risināma tādā veidā, kā tā ir iesākta risināt 2. pantā, kur mēs bez Latvijas pilsoņiem paplašinājām šo jēdzienu, nu, uzņemoties zināmas finansiālas saistības ar Igaunijas un Lietuvas pilsoņiem. Tātad šeit atzīstot attiecīgi visas sekas, ko deva Molotova–Ribentropa pakts, ko radīja šo divu valstu, divu agresoru, divu okupantu valstu vienošanās, tātad PSRS un Vācijas vienošanās, un attiecināt uz visu šo valstu pilsoņiem, kuri cieta šīs vienošanās rezultātā. Šeit nav ne PSRS, ne Vācija minēta, šeit ir minēta Latvija, Igaunija un Lietuva. Tātad loģiski būtu papildināt šīs trīs valstis ar vēl divu valstu pilsoņiem. Tas ir, Polijas bijušie pilsoņi vai viņu pēcnācēji un Somijas pilsoņi un viņu pēcnācēji. Nu, par somiem es šeit nevaru izteikties. Es nedomāju, ka mēs šeit daudz tādus varētu atrast, bet, ņemot vērā arī to informāciju, kas ir “Latvijas ceļa” frakcijas rīcībā, ir zināma daļa, tā nav liela daļa, poļu tautības bijušo Polijas pilsoņu, kuri dzīvojuši Rietumukrainas un Rietumbaltkrievijas teritorijā, kura tika 1940. gada 17. septembrī no bijušās PSRS okupēta noziedzīgā PSRS un Vācijas Molotova–Ribentropa pakta rezultātā, papildināt trešajā lasījumā šo pantu ar šādu izšķiršanos. Un tad mēs būtu juridiski korekti gan no finansu viedokļa, gan no cilvēciskā viedokļa, gan tai pašā laikā neattiecinot visu šo te problēmu uz visu PSRS teritoriju un neuzņemoties atbildību, it sevišķi finansiālu atbildību par represētajiem, kas ir represēti PSRS teritorijā, sakārtot šo likumu trešajam lasījumam.

Tādēļ es aicinu neatbalstīt tagad šos priekšlikumus — 1., 2. un 3., bet sagatavot attiecīgi korektu un visu frakciju atbalstītu priekšlikumu trešajam lasījumam. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienījamie koleģi! Mūžsenais šeit strīds: noziegums, noziedznieks un atbildīgais par nozieguma izdarīšanu. Noziedznieks ir PSRS, noziedznieka tiesību pārmantotājs ir Krievija un attiecīgi visi pārējie, kas ir šeit piedalījušies. Lūk! Un šīs divas lietas nejauksim! Un tāpēc: cietušie ir Baltijas valstu pilsoņi un arī tie, kas līdz okupācijas datumam — līdz 17.jūnijam šeit bija legāli iebraukuši. Un par tiem arī šeit ir jārunā. Viss pārējais ir jāprasa no noziedznieka — no PSRS, un pēc tam no Krievijas. Nejauksim šīs divas lietas!

Mitrofanov un jums līdzīgie! Jūs vazājaties pa Krieviju un pa Maskavu ļoti bieži. Jūs tur tiekaties, lejat diezgan netīras samazgas uz Latvijas valsti un it īpaši uz latviešu tautu tur. Bet kāpēc jūs tur nerunājat par tām lietām, par kurām Krievijai būtu kā tiesību pārmantotājai jāatbild? Kāpēc jūs tur par to nerunājat? Kam tad ir jāmaksā? Kam ir jākārto šie rēķini? Vai ar to jānodarbojas ir Latvijai? Jeb ar to jānodarbojas ir tam, kas ir noziedznieks?

Tad, kad ir runa par mūsu īpašumiem — Latvijas valsts īpašumiem, kurus nelikumīgi pievāca vispirms PSRS un kurus negrib atdot Krievija, tad nezin kāpēc mēs par to klusējam. Tad, kad Krievijai ir jāuzņemas kaut kāda atbildība par cietušajiem, tad jūs te nākat tribīnē un runājat galīgas aplamības. Galīgas aplamības! Brauciet uz Maskavu, jūs tur esat gaidīti, bieži viesi. Jūs tur apsveic ar visādiem panākumiem. Lūdzu! Visas kārtis jums ir rokā! Un tur jūs variet kārtot visas savas saistības.

Tālāk. Es vienu citu piemēru pateikšu, kā izturas Krievija un kā izturas Latvija. Runa būs par kritušo karavīru kapiem. Apmēram tas pats, kā Latvijā izturas pret tiem pašiem padomju karavīru kapiem. Tomēr neviens neliedz tos kopt, neviens tos neaiztiek. Viņi te Dieva mierā dus. Kā Krievija izturas? Līdz šai dienai ir sarežģīti Krievijā kaut ko uzzināt par mūsu kritušo leģionāru piemiņas vietām, nemaz nerunājot par kaut kādu piemiņas zīmju uzstādīšanu. Kas notika Masļenkos ar mūsu aizvesto krustu tur? Un kāda tā izturēšanās bija! Izbeidziet šeit šo liekulīgo runāšanu. Jums diemžēl tas viss, kas attiecas uz nepilsoņiem, tas viss, kas attiecas uz cittautiešiem, kurus jūs reducējat tikai uz tiem, kas lieto krievu valodu, jums tā ir politiska spēle. Diemžēl! Man ir žēl, ka jūs tik bezkaunīgi izmantojat cietušo cilvēku likteņus un nevis no Krievijas prasāt atbildību un no Krievijas prasāt rīcību. Un Krievijā jūs noteikti nerunājat par to vispārīgi. Bet šeit, Latvijā, gan jūs esat lielie varoņi. Tāpēc ka jums ir vajadzīgas balsis uz nākamo — 8.Saeimu, lai cilvēki, kuri lāgā neorientējas Latvijas politikā, atdotu jums savas balsis. Lūk, tā!

Un līdz ar to, es domāju, priekš kam mums ir starpvaldību sarunas? Priekš kam tad mums ir kaut kāda komisija tur nodibināta, kurai kaut kas ar Krieviju būtu jāpanāk? Tā vietā, lai klanītos Krievijas priekšā, lai ievērotu tās prasības, ir jāuzstāda mūsu taisnīgās, vēsturiskās prasības. Desmitiem tūkstošu baltiešu ir cietuši no PSRS represijām. Lūdzu, kaut elementārāko godīgumu no šīs valsts puses, Krievijas puses, vajadzētu šodien dzirdēt. Viņi pat vārdu “okupācija” izvairās lietot. Jo mēs vairāk no viņiem prasīsim, jo vieglāk būs arī tiem represētajiem. Un lūdzu to neaizmirst! Un redziet, jūs te tagad esat iebāzuši visu PSRS, līdz pat Kamčatkai un Magadānai. Paši laikam jūs tur vispār neesat bijuši. Vajadzētu aizbraukt un apskatīties. Tā ka katrā ziņā es kategoriski noraidu šādus demagoģiskus priekšlikumus, kuriem nav absolūti nekādas juridiskas jēgas.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Mēs jau nonākam līdz anekdotēm, šādas lietas apspriežot. Vēsturiskās netaisnības sekas jānovērš — teica kolēģis Mitrofanovs. Kādas netaisnības? Dobeļa kungs jau lielā mērā pateica to, ko es gribēju sacīt, bet es tomēr atkārtošu, un vēlreiz uzsvēršu šīs lietas.

Mitrofanova kungs un jūsu kolēģi! Nu atjēdzieties taču vienreiz par visām reizēm un neaizņemiet šeit laiku Saeimā, runājot absolūtās muļķības!

Kas ir vēsturiska netaisnība, ja jūs nesaprotat, tad jūs ieskaidrojiet, Mitrofanova kungs, savam kolēģim, turpat vienā rindā sēdošajam, Golubova kungam, ka vēsturiskā netaisnība bija Latvijas okupācija, kuru viņš vēl šodien nav sapratis. Sēž Saeimā vairākus sasaukumus un nav sapratis, ka Latvija bija okupēta. Lūk, vēsturiskā netaisnība! Nu tad ieskaidrojiet viņam! Kādā veidā — tā ir jūsu darīšana. Vēsturiskā netaisnība bija Latvijas okupācija, kolonizācija un rusifikācija. Mēs jau tagad baidāmies par šīm lietām runāt, kautrējamies. Bet ir jārunā! Un es runāšu tik ilgi, kamēr patiešām šīs sekas netiks likvidētas, jo tās netiek likvidētas. Tieši otrādi! Tās atkal tiek reanimētas.

Mēs jau esam pieminējuši šo un runājuši arī no tribīnes par pašvaldību vēlēšanu rezultātiem, ko tas nozīmē. Mitrofanova kungs, tagad jūsu cilvēki tur Rīgas domē kopā ar sociāldemokrātiem jau dala prēmijas. (No zāles deputāts M.Lujāns: “Pēter, tu arī saņemsi! Neuztraucies!) Jau dala prēmijas. Nenopelnītās. Nenopelnītas prēmijas dala. Interesanti, ko vēl jūs dalīsiet? Nu tad daliet tiem, kurus jūs pašlaik aizstāvat. Lai gan jūs runājat vienu, Mitrofanova kungs, Muciņa kungs arī to uzsvēra, bet domājat pavisam kaut ko citu, ietverot šeit PSRS. Visu PSRS teritoriju! Tātad visiem, kas sabraukuši šeit no visas PSRS teritorijas un kuriem kaut kas ir darīts pāri kādreiz, un darīts pāri droši vien ir visiem gandrīz, jo Padomju savienība ar šo ārprātīgo režīmu citu jau neko nedarīja kā tikai represēja cilvēkus. Tātad visiem tiem, kuri sabrauca šeit visādos veidos, ir represēti, un tagad okupācijas rezultātā cietušajai Latvijai viņiem jāatmaksā. Tā ir fantastiska doma! Es to uzskatītu par reketu. Tas ir vistiešākais rekets! To jums vajadzēja... Dobeļa kungs jau teica. Brauciet uz Maskavu vēl un vēlreiz un prasiet viņiem, lai viņi jums maksā! Mēs jau vispār esam uzņēmušies pārāk daudz. Pensijas. Mēs jau faktiski pabalstus un pensijas maksājam cilvēkiem Latvijā, kuri nav strādājuši šeit nevienu dienu. Nevienu dienu nav strādājuši Latvijā. Mēs maksājam pensijas un dažādus pabalstus. Par ko? Šo naudu bija jāmaksā Maskavai. Viņi ir mantojuši šīs visas tiesības un pienākumus. Bet jūs kāpjat tribīnē, un jums nav kauna runāt un prasīt, lai Latvija, kura piecdesmit gadus tika nīdēta, tagad maksā, lūk, visiem tiem, kas dzīvojuši visā plašajā Padomju savienībā un kuriem labpatikās braukt šurp, lai meklētu labumus. Labumus viņi sameklēja šeit, un labumus viņi turpina baudīt, un tāpēc jau prom arī nebrauc, lai kā mēs to gribētu. Un nebrauks! Lūk, tur jau ir tā bēda!

Sēdes vadītājs. Laiks...

P.Tabūns. Paldies!

Sēdes vadītājs. Antons Seiksts.

A.Seiksts (LC). Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie kolēģi deputāti! Man ir pienākums, morāls pienākums runāt, jo kopš Itas Kozakevičas nāves es strādāju Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā nu jau vienpadsmito gadu. Man ļoti gribētos, ka, runājot par šīm lietām, mēs atcerētos, ka mūs klausās daudz cietuši, mocīti, gadu desmitiem reizēm Sibīrijā mituši cilvēki, uz vienām nārām gulējuši ar mūsu Latvijas pilsoņiem un latviešiem. Man ir pilnīga pārliecība, ka Knuts Skujenieks vai kāds cits, klausoties šito, varbūt ka būtu tiesīgs mums pārmest veidu, kādā mēs par to runājam. Es neaicināšu atbalstīt kolēģa Mitrofanova kunga priekšlikumu, jo Juridiskās komisijas priekšsēdētājs faktiski norādīja arī uz zināmu juridisku nekonsekvenci šajā priekšlikumā. Es neaicināšu jūs to darīt. Taču mans pienākums ir teikt sekojošo.

1992.gadā mēs attiecinājām uz visiem represētajiem Latvijas teritorijā. Var būt, ka tas nebija pareizi. Var būt, ka Augstākā padome emociju iespaidā, aiz līdzcietības pret šiem cilvēkiem, kas absolūti gāja par Latvijas neatkarību, atcerieties memoriālu, atcerieties politiski represētos, kā viņi cīnījās par Latvijas neatkarību, mēs toreiz iedevām visiem, kas dzīvo Latvijas teritorijā.

1995.gadā strīdos par Pilsonības likumu, lai dabūtu cauri to, mēs ielikām šo formulu Represēto likumā. Un iznāca tā, ka mēs iedevām un atņēmām. Ir simtreiz labāk neiedot vispār, nekā iedot un atņemt. Jā, ir taisnība tiem kolēģiem, un šeit man ar ilggadēju un ļoti cienījamu kolēģi Vidiņa kungu pilnīgi sakrīt domas, ka Latvijai kā valstij neviens nevar pārmest, neviens nevar pieprasīt Latvijas valstij kaut ko maksāt. Bet, ja mēs esam to darījuši, tad vismaz pret šo kategoriju būtu jāizturas no cilvēcības viedokļa. Piedodiet, es ļoti reti minu piemērus. Bet tad, kad mēs bijām Daugavpilī, mēs noklausījāmies vairāk nekā 10 minūšu garumā vienas polietes dzīvesstāstu. Viņa bija notiesāta par cīņu pret padomju varu — notiesāta uz nāvi. Brīnums viņu izglāba no tā. Viņa latviski runā tekoši, tāpat kā mēs. Bet viņa negrib pieņemt Latvijas pilsonību tikai tādēļ, ka citi represētie, uz nāvi un uz gadiem notiesātie, nevar to izdarīt. Aiz līdzcietības viņa to nedara. Jūs atcerieties, kā rīkojās arī Poļu kultūras biedrība neatkarības atjaunošanas rītausmā. Paldies, Muciņa kungs, jums par šo formulu. Es tikai gribu teikt, ka jūs neesat pirmais, kas par to runā. Mūsu komisijā šī formula: attiecināt Latvijas valsts pretimnākšanu uz Molotova–Ribentropa pakta upuru pēctečiem, šo te valstu pēctečiem, šeit dzīvojošiem, Somiju iekļaujot, jūs pareizi minējāt: Somija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija. Šie cilvēki aiziet no dzīves viens pēc otra. Un būtu pat nepareizi runāt par finansiāliem izdevumiem. Piedodiet par cinismu, bet viņi mirst. Gan gadu, gan moku rezultātā. Un tāpēc es apsolu, mēs jau ieskicējām komisijā, apsolu uz trešo lasījumu iesniegt komisijā, es domāju, ka komisija akceptēs, jūs ieraudzīsit, arī saskaņojot varbūt ar juristiem, ar Juridisko komisiju, šo formulu. Un es vēlreiz ļoti lūdzu tiem, kas runās vēl, atcerēties, par kādu kategoriju mēs runājam. Paldies!

Sēdes vadītājs. Miroslavs Mitrofanovs — otro reizi.

M.Mitrofanovs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Es gribētu pateikt kaut ko par Maskavas sarunām un par šo iespēju atrisināt problēmu. Dobeļa kungs! Jābūt konsekventiem. Pirms pieciem gadiem un pirms diviem gadiem mēs, mūsu frakcija “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”, mēs piedāvājām atrisināt represēto problēmu ļoti vienkārši — piešķirot statusu gan Latvijas pilsoņiem, gan nepilsoņiem. Bet jums, valdošajai koalīcijai bija vairākums. Jūs esat uzvarējuši, un likums ir pieņemts jūsu redakcijā. Un pilsoņiem tagad ir tiesības iegūt tādu statusu, bet par nepilsoņiem valdošajai koalīcijai bija tādi plāni, ka būs sarunas ar Maskavu, ar Krieviju, un kaut ko būs iespējams dabūt no Krievijas valdības, lai kompensētu arī nepilsoņiem. Tas bija jūsu — valdošās koalīcijas solījums. Bet šis solījums nav izpildīts. Jā, mums nebija neviena ministra šajā laika periodā. Tas ir pirmais. Un es gribētu atgādināt Muciņa kungam, ka visvairāk no Molotova–Ribentropa pakta cietuši nevis Latvijas un ne tikai Latvijas, Igaunijas, Lietuvas pilsoņi, bet vispirms PSRS pilsoņi. Un tagad represēto ir ļoti maz, bijušo nepilsoņu represēto. Tikai pāris simti cilvēku. Un tas nav loģiski un nav cilvēciski dalīt tagad viņus uz kaut kādām kategorijām, mākslīgām kategorijām. Kā redzat, Polijai ir labi, bet ukraiņiem nav tādu tiesību iegūt statusu. Tas nav pareizi, un tas nav izdevīgi arī no politiskā viedokļa. Tāpēc pēc nākamajām vēlēšanām jums atkal būs tāds pats jautājums, kurš bija pēc šī pavasara vēlēšanām.

Sēdes vadītājs. Laiks!

M.Mitrofanovs . Kāpēc nepilsoņi... bijušie nepilsoņi, kuri naturalizējās, par jums nebalsoja. Tieši tāpēc. Viņi nebalsos par “Latvijas ceļu” un citām partijām. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam Helēnai Demakovai.

H.Demakova (TP). Latvijas–Vācijas starpparlamentu sadraudzības grupai uz mirklīti lūdzu sanākt blakus — Dzeltenajā zālē.

Sēdes vadītājs. Linardam Muciņam.

L.Muciņš (LC). Juridiskās komisijas sēde Juridiskās komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Saeimas sekretāres biedram lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs). Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Gunārs Freimanis, Kristiāna Lībane, Valdis Ģīlis, Rihards Pīks, Vaira Paegle, Andris Bērziņš, Raimonds Pauls, Imants Stirāns, Romāns Mežeckis, Dzintars Kudums. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

 

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Turpinām debates par 1. — deputāta Miroslava Mitrofanova priekšlikumu. Modris Lujāns.

M.Lujāns (PCTVL). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es centīšos, kā Dobeļa kungs aicināja, runāt par lietu. Es ceru, ka pārējie kolēģi klausās no kafejnīcas un skrien pa kāpnēm augšā, lai šo svarīgo jautājumu beidzot atrisinātu, it sevišķi, es domāju, “Ceļa” deputāti, kuri tik satraukti. Es šodien negribu runāt tik saulainā dienā par braucieniem uz Maskavu, Minsku vai Briseli. Es gribētu aicināt atbalstīt Mitrofanova kunga priekšlikumu, kuru varētu pielabot uz trešo lasījumu. Protams, man arī šodien jāpieskaras, tā kā cienījamie draugi Juris un Pēteris pieskārās jautājumam par pašvaldību vēlēšanām, arī šim kardinālajam jautājumam par represētajiem. Patiešām, es atceros neseno vēlēšanu kampaņu, kad viena nezināma partija bija salikusi visos Rīgas stūros krievu valodā uzrakstus, kur aģitēja balsot, un tajā skaitā daudzi krieviski runājošie cilvēki nobalsoja par kaut kādu partiju, kura saucas “ļuģi ģeistvija”. Varbūt šie “ļuģi ģeistvija”, šodien arī atbalstot, nu es varu arī valsts valodā, lai tie, kas bija salikuši savus plakātus un vairs neatceras — “rīcības cilvēki”, varētu atbalstīt savu elektorātu, jo, starp citu, es zinu, ka daudzi krievvalodīgie uzņēmēji atbalstīja šos “ļuģi ģeistvija”, kuri centās un solīja viņiem viņu problēmu risinājumu. Nu es vēlreiz tulkoju, tātad aicināja un balsoja krieviski runājoši cilvēki par “rīcības cilvēkiem”. Es ceru, ka šie “rīcības cilvēki”, kuri toreiz vismaz visās krievu avīzēs ļoti aizstāvēja viņu intereses, arī šodien aizstāvēs. (No zāles deputāts J.Dobelis: “Par lietu runā!”) Par lietu arī es turpināšu runāt.

Cienījamie kolēģi! Es ceru, ka šie “rīcības cilvēki” beidzot atcerēsies arī tautiešus, kas vēl galīgi nav aizmirsuši latviešu valodu Lejas Bulānos. Sākotnēji, kaut kur 1991.—1994.gadā, bija aktīva kampaņa, ka vajadzētu glābt šos tautiešus, risināt, kaut vai skolotājus aizsūtīt uz turieni. Es ceru, ka daži Saeimas deputāti, kuri ļoti labi zina vēsturi un zina daudzas nianses, varētu kā skolotāji aizbraukt uz Lejas Bulāniem, nolasīt pāris lekcijas par okupantu valstīm un visām pārējām lietām. Es domāju, tas būtu patiešām ļoti vērtīgs brauciens. Un es domāju, ka mūsu frakcija arī censtos panākt, lai šie deputāti, kas brauc, saņemtu beidzot vīzas uz Krieviju.

Tālāk. Cienījamie draugi, Pēter, Juri, mēs runājam šodien par tiem represētajiem cilvēkiem, es domāju, arī cienījamais Juris Vidiņš, kurš ir saskāries ar šī PSRS režīma noziegumiem, atcerēsies labi, ka bija krievu vidū gan mēsli, gan ļoti labi cilvēki. Un parasti jau tie labie sēdēja tajās nometnēs, ne jau tie mēsli, kuri uzstājās pa radio reizēm 1.maijā un citās PSRS jubilejās un aicināja, lai kolonnas būtu vienotākas un draudzīgākas. Tāpat arī citi, kuri sastāvēja Komunistiskajā partijā, un vēl dažādas lietas. Tātad mēs runājam par tiem cilvēkiem, kuri sēdēja cietumā tajā laikā, kad citi ieguva izglītību, attīstīja savu karjeru un veiksmīgi strādāja Komunistiskās partijas rindās. Un par prēmijām, kuras te arī aizskāra daži kolēģi, cik es zinu, pagaidām jūsu partijas rīcības cilvēki nav atteikušies no prēmijām, un patiešām es saprotu, ka Raimonds Krūmiņš, Rīgas domes Finansu departamenta vadītājs, kļūdījās, viņš nav tajā partijā, nevajadzēja uz Lieldienām, vajadzēja uz 1.maiju, kas būtu daudz racionālāk. Tad tā ir Satversmes sapulces diena un starptautiski svētki, un tad būtu interesanti redzēt, kā rīcības cilvēki atteiktos no prēmijām. Tādēļ tā bija patiešām sociāldemokrātu kļūda, un patiešām būtu daudz interesantāk bijis — uz 1.maiju domē būtu izmaksātas prēmijas. Tā, ka, cienījamie kolēģi, es aicinu patiešām rīcības cilvēkus rēķināties ar krievu elektorātu, uz nākamām vēlēšanām šajā brīdī atbalstīt Mitrofanova kunga priekšlikumu, jo citādāk nākamreiz, es domāju, noteikti uz 8.Saeimu “ļuģi ģeistvija” netiks atbalstīti. Paldies!

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis. Otro reizi.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Iepriekšējā runātāja runā grūti bija saklausīt kaut ko par šīsdienas jautājumu, bet tas nekas, es esmu pieradis tādas runas dzirdēt. Tagad es vēl vienu reizi uzsveru, par ko es runāju, un daudzi nav sapratuši vai izliekas, ka nesaprot. Es runāju par skaidru attieksmi pret notikušo, pret atbildīgo par to, kas ir noticis, un nejauciet visus kopā šeit — poļus, somus un vēl visu PSRS un vēl visus PSRS iedzīvotājus. Jo, jā, protams, cieta arī PSRS iedzīvotāji, cieta nabadziņš Bērija, cieta nabadziņš Abakumovs, cieta Jagoda un daudzi citi jauki PSRS iedzīvotāji ļoti cieta. Viņus kā suņus nošāva, un pareizi darīja. Bet tikai nošāva pēc tam, kad viņi bija iznīcinājuši tūkstošiem citus cilvēkus. (Starpsauciens: “Miljoniem...”) Tā kā šie paši cietēji ar putām uz lūpām bļaustījās par dzimteni, par Staļinu, un šie paši cietēji vēl šodien Krievijā pēc aptaujām par ievērojamākiem politiķiem ir atzinuši Ļeņinu un Staļinu un nevienu citu. Par ievērojamākiem slepkavām viņus varētu atzīt, taču ne par politiķiem. Tā kā būsim uzmanīgi, tieši par ko es gribu runāt — par godīgu attieksmi pret vēsturi un nevis asarainu izrunāšanos par cietējiem. Kur tad paliek asarainā izrunāšanās tad, kad runāja par latviešu leģionāriem. Seiksta kungs, nāciet šurp un tad viņus aizstāviet. Jūs te raudat par nezin ko, tāpēc ka jums acīmredzot pat poļu balsis ir vajadzīgas. Un tāpēc es saku vēl vienu reizi: šodien Krievijā rīko nacistu saietus, nevis Latvijā rīko saietus nacisti, bet Krievijā. Jaunie nacisti rīko saietus! Un krievu prese Latvijā neuztraucas par to, bet ķengā un zākā latviešu leģionārus. Par krievu fašismu viņi nerunā, un tur ir tā attieksme pret vēsturi, par ko es pasaku. Un Latvijai nav jāuzņemas rūpes par visiem pasaules klaidoņiem, tas ir vairāk nekā skaidrs.

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Modris Lujāns minēja, ka es ar šo lietu esmu saskāries. Un tiešām, Lujāna kungs, man ir attiecībā pret visiem nodokļu maksātājiem kaut kāda vainas apziņa, jo man ir tā represētā statuss, man ir aprēķināta paaugstināta pensija, es varu braukāt no Rēzeknes līdz Rīgai, maksājot pusmaksu par biļeti, un tad es uzdodu jautājumu: Lujāna kungs, kāpēc jums ir man jāmaksā? Jūs neesiet vainīgs, ka mani represēja. Jūs saprotiet, labi, ka Latvijas valsts nākusi pretī un Latvijas pilsoņiem mēs maksāsim par noziegumiem, kurus mēs neesam izdarījuši, kāpēc mums vēl jāsavāc no visas bijušās Padomju savienības šeit pastāvīgie iedzīvotāji un uz mūsu nodokļu rēķina ir jāmaksā viņiem, to es kaut kā īsti nevaru saprast. Jo vairāk tādēļ, ka viņiem ir dotas iespējas saņemt šo represēto statusu, lai viņi naturalizējas, lai viņi iemācās latviešu valodu, un būs pilsoņi, un viņi visas šīs priekšrocības saņems. Tas ir viens.

Otrais. Lujāna kungs, jā, es saskāros ar dažādiem cilvēkiem, es atceros 1952.gadu, kad mani veda Stolipina vagonā un sadeva pirms tam siļķes un rupjmaizi, un tad, kad es sargam, tatāram pēc tautības, prasīju padzerties, viņš man iešļāca sejā glāzi ūdens un pateica: “Na, suka, papej.” Varbūt jūs iztulkojiet to latviešu valodā. Es atceros: 1953.gadā es dzīvoju kopā vienā istabā — mēs septiņi cilvēki ar bijušo Baltkrievijas milicijas priekšnieku Modeki, kas bija nosēdējis desmit gadus un kas, tāpat kā jūs, bija uzticīgs komunistiskām idejām, un tad, kad viņa sieva, Baltkrievijas PSR tautas māksliniece, pa radio dziedāja Šopēna dziesmas, tad viņam asaras ritēja. Un tajā pašā laikā viņš patiešām bija ļoti labs cilvēks, viņš saprata šīs sistēmas samaitātību un izvirtību.

Jāsaka, ka jūs ar šitām lietām — daudz varbūt nevajag ņirgāties tiešām par tiem cilvēkiem, Anton, arī par to, ko jūs teicāt, jā, viņi ir cietuši, bet Latvijas valsts nav šeit vainīga. Un mums nav par viņiem jāmaksā, lai Krievija maksā. Jums tiešām tas ceļš uz Maskavu ir ar zaļo gaismu, un jūs tagad te plātāties, ka izgādāsiet man vīzu, nu tad izgādājiet to vīzu, es aizbrauktu valsts domei pastāstīt par šīm lietām. Jūs tur turiet mutes un par to baidāties iepīkstēties. Tāpat sākot ar izbijušo tā saucamo pirmo Latvijas ārlietu ministru, neatkarīgās valsts pirmo ārlietu ministru, kurš ir mazspējīgs runāt par šīm lietām. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns. Otro reizi.

P.Tabūns (TB/LNNK). Lujāna kungs, jūs nu man neesat draugs, ko lai dara, un diez vai būsit, jo jūs esat pavisam nomaldījies ne tikai trijās priedēs, bet vienā priedē. Tur jau ir tā nelaime, es jūs vienkārši pieciešu kā zobu sāpes, neko nevar darīt. Bet, Seiksta kungs, jums kaut kāda tendence radusies tad, kad es uzstājos, nākt tribīnē un, vārdu sakot, birdināt asaras un runāt šķīstākā nekā eņģeļu balsī. Ziniet, raudāt jau nav māksla, raudāt nav māksla, māksla ir palīdzēt, tad vajadzēja izstrādāt precīzu redakciju. Jā, mēs bijām kopīgi izbraukuma sēdē Daugavpilī, tikāmies ar Poļu biedrības cilvēkiem, ieklausījāmies viņu likstās un bēdās un tā tālāk, bet tad precīzu redakciju, lūdzu. Bet nevis absolūti visiem represētā statusu, tad jau varbūt piešķirsim represētā statusu arī tiem, nākamais solis, kuri dzīvo visā Padomju savienībā, bijušā Padomju savienības teritorijā.

Apmēram tā jau izskatās. Vismaz Mitrofanova kungs šādu priekšlikumu droši vien nākamajās reizēs iesniegs, jo pašlaik iznāk tā, ka mēs esam atbildīgi par visu to, ko izdarīja šis represīvais padomju režīms. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

J.G.Vidiņš. Nu jau ir pietiekami izrunāts. Es domāju, ka vajag balsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 1. — deputāta Mitrofanova priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 36, atturas — 16. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

J.G.Vidiņš. Nu līdz ar to 2.priekšlikums praktiski nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk, lūdzu.

J.G.Vidiņš. 3.priekšlikums arī ir Mitrofanova priekšlikums, kas... Nu, apmēram tā doma ir tāda pati, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Miroslavs Mitrofanovs.

M.Mitrofanovs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Tagad es gribu pateikt vai pastāstīt vienu ļoti praktisku niansi. Varbūt ne visi klātesošie ir lietas kursā par viena Vācijas fonda rīcību. Šim fondam ir nosaukums “Atmiņa, atbildība, nākotne”. Un tas ir gatavs sākt kārtējo naudas kompensāciju bijušajiem nacisma upuriem, kas tagad dzīvo Latvijā. Līdz šim brīdim visas izmaksas no Vācijas fonda gāja caur vienu Krievijas Federācijas fondu. Un pašlaik Latvijas institūcijas mēģina izmainīt situāciju, lai turpmāk izmaksas ietu caur Latvijas iestādēm un bankām. Un es domāju, ka, ja mēs šodien nobalsosim un neatbalstīsim mūsu frakcijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” priekšlikumu, tad vāciešiem būs ļoti interesanti uzzināt, ka tādā brīdī, kad mēs mēģinām pārņemt visas izmaksas savās rokās, tādā pašā brīdī Latvijas valsts neatzīst ļoti lielu daļu no bijušajiem nacisma upuriem, kuri dzīvo Latvijā, par represētajiem. Tas būtu ļoti interesanti un es varu tikai iedomāties, kāda būs Vācijas valdības un fonda tālākā rīcība. Paldies!

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (TP). Cienījamie kolēģi! Šodien ļoti ilgi diskutēja par šiem jautājumiem, bet gribu jums pateikt, ka Tautas partija ļoti rūpīgi izskatīja šos priekšlikumus likumprojektā, un mēs nonācām pie viena secinājuma, ka Latvijas valsts nav finansiāli spējīga atbalstīt visas pasaules represētos. Mēs finansiāli nespējam atbalstīt ne Kubā represētos, ne Dienvidāfrikas Republikā represētos, ne Ķīnā represētos, ne arī visā PSRS teritorijā un nacistiskās Vācijas iekaroto teritoriju represētos. Mums ir jārūpējas vispirms un jādod pienācīgs atbalsts pirmkārt Latvijas iedzīvotājiem, pirmkārt, latviešiem, lībiešiem vai līviem, Latvijas pamatiedzīvotājiem, bet mēs nevaram vienkārši finansiāli, lai cik mēs labi gribētu, atbalstīt visas pasaules represētos. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāts Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš (TB/LNNK) . Es lūdzu balsot!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. — deputāta Mitrofanova priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 44, atturas — 21. Priekšlikums noraidīts.

J.G.Vidiņš. 4. priekšlikumu ir iesnieguši deputāti Seile, Grīnblats, Dobelis, Gailis, Balodis, Jurdžs, Prēdele, Tabūns. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.G.Vidiņš. 5.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.G.Vidiņš. Jā. Tātad 6.priekšlikums — tā ir tā būtība, kāpēc šis likums vispār tapa atvērts. Te ir, ka Latvijas pilsoņiem politiski represētā statusu nosaka nevis pēc dzīvesvietas, bet Totalitārisma režīma noziegumu izvērtēšanas komisija. Es lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.G.Vidiņš. 7.priekšlikums ir deputāta Vidiņa priekšlikums, lai tas iepriekš pieņemtais 5.priekšlikums stātos spēkā tikai ar 2002. gada 1.janvāri, un to ir precizējusi Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 7. un 8. priekšlikumu.

J.G.Vidiņš. Es lūdzu balsot par visa likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem”” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 69, pret — 14, neviens neatturas. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

J.G.Vidiņš. 15. maijs.

Sēdes vadītājs. 15.maijs. Paldies!

Nākamais — likumprojekts “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām” , otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Arnis Razminovičs.

A.Razminovičs (TP). Labdien, godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr. 3058. 1.priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Razminovičs. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. Līdzīgi komisija ir atbalstījusi deputāta Razminoviča 2.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. Juridiskā biroja 3.priekšlikums ir ietverts un atbalstīts no komisijas deputāta Razminoviča 4.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Razminovičs. 5. — deputātu grupas ar Urbanoviča kungu priekšgalā priekšlikums ir daļēji atbalstīts un ietverts 6.priekšlikumā, ko ir iesniedzis Juridiskais birojs.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. Deputāta Razminoviča 7.priekšlikums ir atbalstīts un ietverts atbildīgās komisijas 8.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Razminovičs. 9. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 10. — Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un ietverts 13.priekšlikumā. Līdzīgi deputāta Razminoviča 11. priekšlikums ir atbalstīts 13. — atbildīgās komisijas priekšlikumā. Taisni tāpat kā deputātu grupas ar Urbanoviča kungu priekšgalā 12. priekšlikums ir daļēji atbalstīts un ietverts atbildīgās komisijas 13. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 10., 11. , 12. un 13. priekšlikumu.

A.Razminovičs. 14. — deputāta Razminoviča priekšlikums, ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 15. — deputātu grupas ar Urbanoviča kungu priekšgalā priekšlikums ir daļēji atbalstīts un ietverts 17. — deputāta Razminoviča priekšlikumā. Līdzīgi tāpat Juridiskā biroja 16.priekšlikums ir atbalstīts 17. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Tālāk, lūdzu.

A.Razminovičs. 18.priekšlikums. Iesniegusi deputātu grupa ar Urbanoviča kungu priekšgalā. Ir atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. 19. — Razminoviča priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 20. — deputātu grupas ar Urbanoviča kungu priekšgalā priekšlikums nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Razminovičs. Līdzīgi 21.priekšlikums nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. Savukārt 22. priekšlikumā —atbildīgā komisija pati ir izstrādājusi redakciju, kuru ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. 23. — deputātu grupas ar Urbanoviča kungu priekšgalā priekšlikums nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 24. — deputāta Razminoviča priekšlikums, ir daļēji atbalstīts un ietverts atbildīgās komisijas 25.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 26. — deputātu grupas ar Urbanoviča kungu priekšgalā priekšlikums nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

A.Razminovičs. 27. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir guvis komisijas atbalstu. Tas ir redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Razminovičs. 28. — deputāta Razminoviča priekšlikums, ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. 29. — deputātu grupas ar Urbanoviča kungu priekšgalā priekšlikums ir daļēji atbalstīts un ietverts deputāta Razminoviča 30.priekšlikumā. Un tas ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Razminovičs. 31. priekšlikums — deputātu grupas ar Urbanoviča kungu priekšgalā. Priekšlikums nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 32. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir daļēji atbalstīts un ietverts deputāta Razminoviča 33.priekšlikumā, kurš ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Razminovičs. 34. — deputāta Kalniņa priekšlikums, nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 35. — deputāta Razminoviča priekšlikums, ir atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 36. — deputātu grupas ar Urbanoviča kungu priekšgalā priekšlikums. Priekšlikums nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

A.Razminovičs. 37. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir atbalstīts un ietverts 38. — atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Razminovičs. 39. — deputāta Razminoviča priekšlikums, ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. 40. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. Līdzīgi 41. — deputāta Razminoviča priekšlikums ir atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. 42. — deputāta Razminoviča priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 43. — deputātu grupas ar Urbanoviča kungu priekšgalā priekšlikums, nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Razminovičs. 44. — deputāta Razminoviča priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. 45. priekšlikums — deputātu grupas ar Urbanoviča kungu priekšgalā. Priekšlikums ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A. Razminovičs. 46. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 47. — deputātu grupas ar Urbanoviča kungu priekšgalā priekšlikums, nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 48. ir atbildīgās komisijas izstrādātais priekšlikums, un tas ir atbalstīts, protams, no komisijas.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. 49. — deputātu Razminoviča un Juridiskā biroja priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. Līdzīgi ir atbalstīts deputātu grupas ar Urbanoviča kungu priekšgalā priekšlikums, kurš ir iesniegts ar numuru 50 un ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. Savukārt deputāts Kalniņš nav atbalstīts savā 51.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. Deputātu grupas ar Urbanoviča kungu priekšgalā 52.priekšlikums ir daļēji atbalstīts un ietverts 53. — atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Razminovičs. 54. — deputātu grupas ar Urbanoviča kungu priekšgalā priekšlikums, nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 55.priekšlikums, līdzīgi arī deputātu grupas priekšlikums ar Urbanoviča kungu priekšgalā, nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 56. — atbildīgās komisijas priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. Līdzīgi atbalstīts arī 57. priekšlikums. To izstrādājusi atbildīgā komisija.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. 58. — deputātu grupas priekšlikums ar Urbanoviča kungu priekšgalā, nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. Savukārt 59. — tās pašas deputātu grupas priekšlikums ir atbalstīts un iestrādāts 20.panta trešajā daļā.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. 60. — deputāta Razminoviča priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 61. — deputāta Kalniņa priekšlikums, ir atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. Līdzīgi ir atbalstīts arī 62. — deputātu grupas priekšlikums ar Urbanoviča kungu priekšgalā.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. 63. — deputāta Razminoviča priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu... Atvainojiet! Atklājam debates par.

A.Razminovičs. 63. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu! Arnis Kalniņš.

A.Kalniņš (LSDSP). Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Mans priekšlikums saistās ar 65. — nākamo priekšlikumu, kur izteikta ir šī doma, kas ir 63. un 64.priekšlikumā. Tātad šeit ir tā principiālā atšķirība, ka šajā Iepirkumu komisijā, komisijas redakcijā var būt viens speciālists, kas pārzina būvniecības lietas, pamatā būvniecības lietas. Pārējie komisijas locekļi var nebūt speciālisti šajā Iepirkumu komisijā. Mūsu priekšlikumā ir tā, ja ir pieci cilvēki šajā Iepirkumu komisijā, tad vismaz 51% no šiem komisijas locekļiem lai būtu profesionāļi no attiecīgām sabiedriskajām organizācijām. Vai tie ir būvnieki, arhitekti, elektriķi vai ceļinieki, vai citas profesijas. Kāpēc šāds priekšlikums? Protams, mīnuss ir tas, ko pārmet, protams, arī pašvaldību vadītāji, lūk, ka ieliks daudzus speciālistus Iepirkumu komisijā, kas izšķirs šo lietu, kam dot pasūtījumu, ka ietekme būs maza tieši pašvaldību vadītājiem vai speciālistiem, vai struktūrvienību vadītājiem.

Otrs mīnuss, ko mums pārmet, ka būs jāatmaksā varbūt šo vairāku speciālistu darbs tajā ziņā, ka veidos šo Iepirkumu komisiju un sadārdzinās šo procesu. Taču, manuprāt, un prakse to spilgti apliecina, mēs, ietverot šajā Iepirkumu komisijā vairāk nekā pusi tiešām speciālistus par attiecīgo iepirkumu, šo procesu varēsim izvērtēt kvalitatīvāk, atrast labākos risinājumus, kā apmierināt šos valsts vai pašvaldības pasūtījumus.

Viens speciālists, vai būvju speciālists vai tā tālāk, reizēm var nolobēt to vai citu pretendentu šo pasūtījumu izpildē.

Otrkārt, izvēloties, ka ir šajā Iepirkumu komisijā vairāki profesionālie speciālisti, mums ir, protams, prognozes, ka mēs varam šo pasūtījuma izpildi palētināt un padarīt kvalitatīvāku.

Trešais un galvenais. Ja mēs ejam uz to, ka Iepirkumu komisijā lielāko daļu, šo 51%, sastāda speciālisti no šiem komisijas locekļiem, mēs esam par uzņēmējdarbības, kā teikt, veicināšanu, caurspīdīgumu un tā tālāk. Jo galu galā pašvaldību un valsts pasūtījumi vērtības izteiksmē arī būvniecības jomā ir visai ievērojami, un uzņēmēji vēlas, lai tiktu izvēlēti tiešām labākie, kvalitatīvākie, kaut arī mazie būvuzņēmēji šo darbu izpildē. Tāpēc mans priekšlikums konkrēti ir šāds: 65.priekšlikumu, kas mums ir izteikts, atbalstīt un neatbalstīt 63. un 64.priekšlikumu.

Un vēl pēdējā piebilde. 64. — nākamajā priekšlikumā ir Razminoviča kunga priekšlikums, ka, izšķirot informācijas sistēmu izstrādāšanu, šeit šāds speciālists nebūtu vajadzīgs šajā komisijā nemaz. Es domāju, ka tas ir pavisam bīstami, jo tā ir ļoti smalka lieta, kā iegādāties šo datortehniku, kā veidot tīklus un tā tālāk. Un šeit speciālisti noteikti būtu vajadzīgi. Tāpēc mums 65.priekšlikumā arī šī norma pēdējā teikumā ir par informācijas sistēmu izstrādāšanu, kur arī būtu jābūt šajā Iepirkumu komisijā ne mazāk kā 51% speciālistu, kas sertificēti informācijas sistēmu laukā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā — deputāts Razminovičs.

A.Razminovičs (TP) . Jāatzīst, arī komisijā bija pietiekami plašas debates par šiem priekšlikumiem. Komisija izšķīrās atbalstīt 63. un 64.priekšlikumu, neatbalstot 65. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 63. — deputāta Razminoviča priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — 10, atturas — 5. Priekšlikums ir guvis atbalstu.

A.Razminovičs. 64. — deputāta Razminoviča priekšlikums, ir atbalstīts no komisijas.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 64. — deputāta Razminoviča priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — 8, atturas — 3. Priekšlikums atbalstīts.

Vai deputāts Kalniņš uztur balsojumu par 65.priekšlikumu?

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 65. — deputāta Arņa Kalniņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 18, pret — 32, atturas — 23. Priekšlikums nav guvis atbalstu. Tālāk, lūdzu!

A.Razminovičs. 66. — deputātu grupas ar Urbanoviča kungu priekšgalā priekšlikums, ir daļēji atbalstīts un ietverts atbildīgās komisijas 67.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Razminovičs. 68. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir atbalstīts, redakcionāli precizējot to, un ietverts 70.priekšlikumā — atbildīgās komisijas.

Līdzīgi tāpat 69. — deputātu grupas ar Urbanoviča kungu priekšgalā priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 71.priekšlikums, ko iesniegusi deputātu grupa ar Urbanoviča kungu priekšgalā, nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Razminovičs. Savukārt 72. — deputāta Razminoviča un Juridiskā biroja priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. 73. — deputātu grupas ar Urbanoviča kungu priekšgalā priekšlikums, ir daļēji atbalstīts un ietverts atbildīgās komisijas 74.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Razminovičs. 75. — deputātu grupas ar Urbanoviča kungu priekšgalā priekšlikums, ir atbalstīts, redakcionāli precizējot, un ietverts 77. — atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Līdzīgi 76. — deputāta Razminoviča priekšlikums, ir atbalstīts un ietverts 77. — atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Razminovičs. 78. — deputātu grupas ar Urbanoviča kungu priekšgalā priekšlikums, nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Razminovičs. 79. — deputāta Razminoviča priekšlikums, ir atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Razminovičs. Līdzīgi ir atbalstīts Juridiskā biroja 80.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. Precīzi tāpat — 81. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

A.Razminovičs. 82. — deputāta Razminoviča un Juridiskā biroja priekšlikums, ir atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Razminovičs. Tāpat ir guvis komisijas atbalstu 83. — deputātu grupas ar Urbanoviča kungu priekšgalā priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Razminovičs. 84. — deputāta Razminoviča priekšlikums, ir atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. 85. — deputāta Razminoviča priekšlikums, ir atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 86. — deputāta Razminoviča priekšlikums, ir atbalstīts un ietverts atbildīgās komisijas 88.priekšlikumā.

Līdzīgi 87. — deputātu grupas ar Urbanoviča kungu priekšgalā priekšlikums, ir guvis komisijas atbalstu 88.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Razminovičs. 89. — deputātu grupas ar Urbanoviča kungu priekšgalā priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Razminovičs. 90. — deputāta Razminoviča priekšlikums, ir atbalstīts redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 91. — deputāta Razminoviča priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

A.Razminovičs. 92. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. Līdzīgi ir atbalstīts 93. — Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Arī tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. 94. — deputāta Razminoviča priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. Tāpat ir guvis komisijas atbalstu 95. — deputāta Razminoviča priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Razminovičs. 96. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Razminovičs. Precīzi tāpat ir guvis komisijas atbalstu 97. — Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. Savukārt deputāts Kalniņš nav atbalstīts 98.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Razminovičs. 99. — Juridiskā biroja priekšlikums, daļēji atbalstīts un ietverts atbildīgās komisijas 100.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Razminovičs. 101. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 102. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. . Nav iebildumu.

A.Razminovičs. Atbildīgā komisija ir izstrādājusi 103.priekšlikumu, kuru pati ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. Līdzīgi 104. — atbildīgās komisijas izstrādātais priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. 105. — deputātu grupas ar Urbanoviča kungu priekšgalā priekšlikums, ir guvis komisijas atbalstu, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Razminovičs. 106. — deputātu grupas ar Urbanoviča kungu priekšgalā priekšlikums ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Razminovičs. Daļēji ir atbalstīts deputātu grupas ar Urbanoviča kungu priekšgalā 107.priekšlikums. Un tas jau ir iekļauts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Razminovičs. 108. — deputātu grupas ar Urbanoviča kungu priekšgalā priekšlikums, ir atbalstīts un ietverts deputāta Razminoviča 110.priekšlikumā.

Līdzīgi Juridiskā biroja 109.priekšlikums ir atbalstīts un ietverts deputāta Razminoviča 110.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Razminovičs. 111. — deputātu grupas ar Urbanoviča kungu priekšgalā priekšlikums, ir atbalstīts, redakcionāli precizējot no komisijas.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Razminovičs. 112. — atbildīgā komisija ir izstrādājusi savu priekšlikumu un to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. 113. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Arī tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. Savukārt 114. — deputātu grupas ar Urbanoviča kungu priekšgalā priekšlikums — nav atbalstīts no komisijas.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

A.Razminovičs. 115.priekšlikumu komisija pati ir izstrādājusi un atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 116. — deputātu grupas ar Urbanoviča kungu priekšgalā priekšlikums, nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Razminovičs. 117. — Razminoviča iesniegtais priekšlikums, ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. Līdzīgi ir atbalstīts 118. — deputāta Razminoviča priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Arī tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. 119. — deputātu grupas ar Urbanoviča kungu priekšgalā priekšlikums, ir daļēji atbalstīts atbildīgās komisijas 120.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Razminovičs. 121. — deputātu grupas ar Urbanoviča kungu priekšgalā priekšlikums, ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Razminovičs. 122. — deputāta Razminoviča priekšlikums, ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. Līdzīgi ir guvuši komisijas atbalstu abi divi turpmākie deputātu grupas ar Urbanoviča kungu priekšgalā priekšlikumi — 123., 124. un arī 125.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Razminovičs. 126. — deputāta Razminoviča priekšlikums, ir atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Razminovičs. Nav guvis komisijas atbalstu deputātu grupas 127.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Razminovičs. Savukārt 128. — deputātu grupas ar Urbanoviča kungu priekšgalā priekšlikums — ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. 129.priekšlikums, ko iesniegusi deputātu grupa ar Urbanoviča kungu priekšgalā, ir daļēji atbalstīts un ietverts 131. — atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Līdzīgi 130. — deputāta Razminoviča priekšlikums ir atbalstīts 131. — atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Razminovičs. 132. — deputātu grupas ar Urbanoviča kungu priekšgalā priekšlikums, nav atbalstīts no komisijas.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

A.Razminovičs. 133. — deputātu grupas ar Urbanoviča kungu priekšgalā priekšlikums, ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. Savukārt 134. priekšlikums, ko ir iesniegusi deputātu grupa ar Urbanoviča kunga priekšgalā, nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Razminovičs. 135. — Juridiskā biroja priekšlikums, nav guvis komisijas atbalstu.

Savukārt 136. — atbildīgās komisijas priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. Lūdzu balsot par likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret un atturas — nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

A.Razminovičs. 24.maijs.

Sēdes vadītājs. 24.maijs. Paldies!

Izskatām likumprojektu “Par reglamentētajām profesijām un profesionālo kvalifikāciju atzīšanu” , otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Valdis Lauskis.

V.Lauskis (LSDSP). Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr.3061, un skatāmies likumprojektu otrajam lasījumam, ko sagatavoja Tautsaimniecības komisija.

1.priekšlikums, ko ierosināja Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Lauskis. Nākamo priekšlikumu arī ierosina Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Lauskis. 3.priekšlikumu, ko arī ir ierosinājis Juridiskais birojs, komisija neatbalsta, jo tās Eiropas Savienības normas, uz kurām balstoties šis likumprojekts ir izstrādātas, ir precīzākas. Un līdz ar to šeit sašaurinājums nav vajadzīgs.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

V.Lauskis. 4.priekšlikumu, ko arī ierosina šoreiz deputāts Tolmačova kungs, komisija neatbalsta, jo pirmajā lasījumā termins ir definēts plašāk, un šoreiz ar deputāta Tolmačova priekšlikumu šo definējumu sašaurinātu.

Sēdes vadītājs. Deputāts pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. — deputāta Tolmačova priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 18, pret — 31, atturas — 24. Priekšlikums ir noraidīts.

V.Lauskis. 5. — Juridiskā biroja sagatavoto priekšlikumu, komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Lauskis. 6. — Juridiskā biroja priekšlikums, komisija nevarēja atbalstīt. Šeit ir runa par mācību programmām, kuras var veikt viena un divu gadu laikā, un priekšlikums, ka programmām ir jābūt divu gadu laikā, nav atbalstīts sekojoša iemesla dēļ, ka patiešām atsevišķas programmas var veikt arī viena gada laikā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Lauskis. 7. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

V.Lauskis. 8. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir daļēji atbalstīts un iestrādāts tālākā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Lauskis. 9. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Lauskis. 10. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Lauskis. 11. — deputātu Modra Lujāna, Jāņa Jurkāna un Jāņa Urbanoviča un Solovjova kunga priekšlikums, ir atbalstīts, bet redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Jāizsaka neliela izbrīna par komisijas mīkstčaulību, un varbūt īpaši neiedziļinoties jautājuma būtībā, jo pat valdība, kura ir pietiekami jau nu liberāla šodien Latvijā… bija iesniegusi priekšlikumu, kurā šie nepilsoņi nebija iekšā. Nezin kāpēc komisijai labpatikās viņus tur ievietot, nu, tos iesniedzējus, tos es labi saprotu, tur nav ko brīnīties, bet kā var šādi iesniedzēji iegūt komisijas atbalstu, tur gan ir par ko brīnīties. Tas jautājums nav tik nevainīgs un tik nebūtisks, jo šī lielā vēlme salikt vienā kaudzītē visus pilsoņus un nepilsoņus v— iņi parādās visdažādākajās vietās. Un arī, ja ir runa par tiešām iestāšanos Eiropas Savienībā, vai tur kādam arī neienāks prātā, ka Latvijā esošie gan pilsoņi, gan nepilsoņi iegūs kaut kādu īpašu Eiropas Savienības pilsoņu statusu. Lūk, vajadzētu drusciņ uzmanīgāk tādas lietas skatīties! Pie tam galīgi bez vajadzības tas tika ievietots, jo tālākais pēc tam, ja jau kaut kas tāds būtu noticis, atsāksies runas par nepilsoņu piedalīšanos pašvaldību vēlēšanās. Tās jau nav aiz kalniem, un jau šodien mēs jūtam šo te runu kaut kāda veida ietekmi.

Tagad argumenti, ka, lūk, redziet, tur kaut kāds puišelis aizbraucis, ieguvis ir Kembridžā, Oksfordā vai es nezinu kur vēl diplomu ar drausmīgi augstu izglītību, tātad atbrauks šeit, Latvijā, un nabags, viņa diploms netiks atzīts. Cienītie kolēģi! Ja jau ir tik ļoti inteliģenti, tik ļoti izglītoti cilvēki, kas tad viņam par problēmām ir kļūt par pilsoni. Visi logi taču ir vaļā! Godātie lēnprātīgie, labticīgie un citādi ticīgie un citāda veida mierīgie kolēģi, jūs taču paši nobalsojāt, savā laikā aģitējāt, lai visi logi būtu vaļā nepilsoņiem. Visi logi ir atvērti vaļā! Ko tad jūs vēl turpināt viņiem iet pretī. Es domāju: ja cilvēks nopietni grib iegūt augstas kvalifikācijas dokumentu, ja viņš grib nopietni strādāt Latvijas valstī, tad kādas viņam ir problēmas kārtot šādas lietas? Tā ka tas arguments, ka nu mēs zaudēsim kaut kādas augstas kvalifikācijas cilvēkus ir vienkārši smieklīgs, ja viņš gribēs aizlaisties, viņš aizlaidīsies tāpat.

Un tagad jūs jau paši esat šajā dokumentā ielikuši pretrunu. Piemēra pēc es nosaukšu. Tālāk būs 63.priekšlikums, kur tieši tāds pats priekšlikums ir noraidīts. Tas nozīmē, ka 11. un 63.priekšlikums ir savstarpēji pretrunīgi, tātad pat pavirša ir bijusi izturēšanās pret šāda veida konceptuāliem priekšlikumiem. Un tāpēc es izsaku kārtējo reizi nožēlu, dziļu nožēlu, ka šo likumprojektu virza nevis Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, kurai tas tomēr būtu bijis jādara, un tā ir tomēr šīs komisijas galvenā kompetence, un Tautsaimniecības komisija varēja būt tā, kas piedalās šajā procesā. Diemžēl ir noticis otrādi un acīmredzot zināma neiedziļināšanās šajos jautājumos ir novedusi gan pie šīm pretrunām, gan pie tā, ka komisija ir rīkojusies pretēji valdības iesniegtajam, un līdz ar to man nekas cits neatliek kā nepakļauties šai jocīgajai ietekmei ne no tās debesspuses un neatbalstīt šo 11.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (TB/LNNK). Mani patiešām pārsteidz komisijas lēmums — atbalstīt šo priekšlikumu, un es aicinu komisijas locekļiem ieskatīties Satversmē, kas tur ir rakstīts par pilsoņiem un kas ir par visiem citiem. Vai ir starpība vai nav? Jo komisijas locekļi reizē ar to faktiski velk vienlīdzības zīmi jau starp pilsoņiem un nepilsoņiem, par ko mēs diskutējam nu jau desmit gadus un aizvien piekāpjamies. Bet es gribētu uzrunāt PCTVL vīrus — jums taču jābūt ieinteresētiem, lai vairāk nepilsoņu kļūtu par pilsoņiem, logi patiešām visi ir vaļā, vairs nav nekādu ierobežojumu, lūdzu, tad viņiem būs šīs tiesības, par kurām jūs rakstāt šeit šajā priekšlikumā. Strādājiet šajā virzienā, un viss būs labākajā kārtībā. Bet tur jau tā bēda, ka jūs jau negribat lietas risināt, bet tikai runāt tiktāl, cik ir jūsu interesēs, cik tas ir izdevīgi, lai pastāvētu jūsu šo partiju konglomerāts. Jo jūs paturat aizvien šos nepilsoņus un lielu daļu arī pilsoņu kā ķīlniekus, kas, starp citu, attiecas arī uz krieviski rakstošo presi un citiem masu informācijas līdzekļiem. Jo iedomājieties tādu situāciju, kas notiktu, ja jūs PCTVL vīri, šeit Saeimā aicinātu nepilsoņus būt lojāliem pret šo valsti, mīlēt šo zemi patiesi, nevis falši integrēties sabiedrībā, apgūt valodu, nevis pirkt apliecības dažādos veidos pretlikumīgi, tie paklausītu, iedomājieties, un ar jums būtu beigas. Jūsu partijas nepastāvētu. (No zāles deputāts M.Lujāns: “Tavējā arī ne!”) Tur jau tā lieta! Tur jau tā lieta, tāpēc jūs, lūk, mēģināt šādā veidā cilvēkus muļķot. Jurkāna kungs ir aizrāvies, viņš neaizstāv savu priekšlikumu, jo viņu tas īpaši neinteresē, galvenais — viņu interesē apmuļķot cilvēkus. Stāstiet, Jurkāna kungs, saviem nepilsoņiem, it īpaši jauniem, par kuriem šoreiz ir runa, kuri brauktu kaut kur mācīties, lai viņi mācās valodu, bet jūs jau rādāt pretējo piemēru, kauns bija skatīties, kā jūs “Līdztiesības” kongresā mocījāties krievu mēlē, uzrunājot šī kongresa delegātus, tāds nu, lūk, ir mūsu neatkarības pirmais ārlietu ministrs, kurš aizgājis galīgi šķērsām un tagad aicina cilvēkus pavisam citā virzienā.

Es aicinu kolēģus nemainīt redakciju, atstāt to iepriekšējā lasījumā un komisijai padomāt par to, ko jūs esat lēmuši.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Priekšsēdētaja kungs, mīļais kungs Dievs debesīs! Es pilnīgi neticu, ka no nekā var uztaisīt šādu milzīgu kauju starp nacionālajām idejām, starp aizdomās turamajiem, starp jurkāniem, kas ir mocījies vai nemocījies krievu valodā. Paskatieties, ko tad tā komisija ir izdarījusi. Nu nav komisija vienpersoniski kaut kāds monstrs, kas saucās komisija. Tie ir 16 dzīvi cilvēki, kas izdiskutē lietas nevis pēc krāsas, nevis no karoga virziena, nevis no politisku lozungu viedokļa, bet izdiskutē lietu pēc būtības. Nu kas tad šajā pantā ir rakstīts? Ka uz Latvijas pilsoņiem, veselu virkni ārvalstniekiem un arī nepilsoņiem, kas rezidē, dzīvo Latvijas Republikas teritorijā, attiecas tādi paši kvalifikācijas atzīšanas noteikumi. Kas ar to ir noticis? Kāds pilsonis vairāk, kāds nepilsonis mazāk? Kādam ir izrauti mati no galvas? Kas ar jums notiek, kāpēc jūs katru lietu pragmatisku, normālu, izdiskutētu, tiešām komisijā izdiskutētu lietu, pārvēršat par cīņu starp latviešiem, krieviem, ebrejiem, arābiem un vēl kaut ko? Par ko mēs pārvēršam parlamentu? Par pļāpātavu, un tikai. Mums taču ir jāpieņem normatīvi akti.

Šeit par attieksmi starp 11. un 63.priekšlikumu. Redziet, Dobeļa kungs, ko komisija skatās. Šeit ir runa par kvalifikācijas atzīšanu. Ja jūsu draugs nepilsonis Sorbonnā nobeidzis universitāti, atbrauc šeit, grib, lai Latvijā atzīst kvalifikāciju. Mēs sakām: atzīstam. Jūs sakiet — neatzīstiet. Bet 63.pants jau runā, tas, 63.priekšlikums pie 39.panta jau, Dobeļa kungs, runā par to, vai ļaut viņam strādāt šajās nereglamentētajās profesijās, un šeit komisija ir vairāk labējās pozīcijās. Nē, viņa saka, tad, ja viņš grib būt par aptieķnieku, teiksim, nosacīti, tad kļūstiet par pilsoni. Bet kāpēc tad jūs nevarat atzīt nepilsonim šo kvalifikāciju? (No zāles deputāts Dobelis: “Nevaru!”) Šīs zināšanas, kas ir fakts pēc būtības? Un īstenībā, tā riktīgi ņemot, nevienam tā jūsu atzīšana jau nav vajadzīga. Ja viņš zina labāk par jums, tad viņš zina, un jūs varat to neatzīt aiz viena iemesla, ka jūs nezināt. Paldies! (Applaudē politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” deputāti.)

Sēdes vadītājs. Anta Rugāte.

A.Rugāte (TP). Augsti godātie Saeimas deputāti! Un arī Leiškalna kungs! Jūsu spilgtā runa, protams, zināmā mērā aizēno to, ko es vēlētos teikt, bet mans sakāmais neatkārtos iepriekšteikto debatētāju satura būtību. Es gribētu, godātie kolēģi, jūsu uzmanību pievērst tam, kas ir šī likuma subjekts. Un atgādināt tiem kolēģiem deputātiem, kuri darbojas Eiropas Savienības un Latvijas apvienotajā parlamentārajā komitejā Latvijas delegācijas sastāvā, kurā pavisam drīz, ja mēs to iebalsosim pēc īsa mirkļa, darbosies arī Vidiņa kungs, un jūs varēsit pārliecināties par to, ka šī likuma izpratnē Eiropas institūcijas un attiecīgie Briseles ierēdņi, ja jūs vēlaties tā, traktē šo terminu “pilsonis” pavisam citādi, nekā mēs to vēlamies šeit šobrīd traktēt atbilstoši tam, kā mēs izprotam pilsonības institūtu Latvijā un tas nav īpaši korekti no mūsu kā likumdevēju puses. Un izlasiet, lūdzu, 4. nodaļas mazo virsrakstiņu. Šī likuma ietvarā šis pilsonis ir attiecīgais cilvēks, par kuru ir runa, par viņa profesionālās kvalifikācijas atzīšanu ir runa, ir attiecīgajā valstī dzīvojošais, mītošais cilvēks ar attiecīgo kvalifikāciju. Tāda ir šī izpratne Eiropas līmenī, un tāds ir šis piedāvājums un lūgums Latvijai sakārtot nacionālo likumdošanu, saskaņojot to ar Eiropas Savienības prasībām, un attiekties pret šo prasību samērā korekti ir mūsu vislielākais un godpilnākais uzdevums.

Vēl es gribētu patiesībā teikt, ka šī neatpazīstamība terminam “nepilsonis”, kas ir Eiropā, mūs arī apgrūtinās tad, ja mēs pieņemsim attiecīgo priekšlikumu nr.11., un diez vai mēs varēsim kādam izskaidrot, kā tad mēs sadalām šos cilvēkus šajos pilsoņos un nepilsoņos tajā jomā, kas pilnībā neskar pilsonības institūtu Latvijā kā nacionālā valstī, un kā mēs skaidrosim šo lietu. Nezinu. Man liekas, ka mēs tad nonāksim diezgan lielās grūtībās.

Vēl es gribētu teikt, ka iesniedzēji 11.priekšlikumā, uzskatīdami, ka ir nepieciešams šāds priekšlikums, kurā tiktu atrunāti pilsoņi un nepilsoņi atsevišķi, zināmā mērā nesaglabā savu konsekvenci. Un tad man arī ir jautājums — kādēļ šāds priekšlikums? Ja jau ne sevišķi jums patīk šis termins “nepilsoņi” un statuss arīdzan, un jūs nevēlaties īpaši arī doties šīs pilsonības virzienā, vai arī ja jūs šobrīd dodaties un mudināt šos cilvēkus, lai viņi izšķirtos par Latvijas pilsonību, tad tikpat labi mudiniet viņus arī uz to, lai viņu kvalifikācija patiešām būtu atbilstoša šai kvalitātei, kuru sauc par Latvijai piederoša cilvēka kvalifikāciju.

Es, godātie kolēģi, gribētu jūs rosināt atturēties no šī priekšlikuma atbalstīšanas, un es ļoti vēlētos rosināt Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju un Tautsaimniecības komisiju, kura reāli referē un mums prezentē šodien šo likumprojektu, iedziļināties šajā jautājumā, saskaņot visas šīs precizitātes, saskaņot šos terminus, skaidrot sabiedrībai, skaidrot deputātiem un tikai pēc tam tātad pieņemt kādu noteiktu konsekventu lēmumu, lai mums kļūdu būtu mazāk. Paldies!

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis. Otro reizi.

J.Dobelis (TB/LNNK). Redziet, Leiškalna kungs! Nav jau vajadzīgs daudz prāta, lai otra cilvēka runāšanu nosauktu par tukšu pļāpāšanu. Jūs ļoti bieži nosaucat citu cilvēku runāšanu par tukšu pļāpāšanu. Tā ka padomājiet, vai tas jums dara godu.

Tagad ko es gribu pateikt. Priekš kam ir vajadzīgi pilnīgi lieki iespraudumi? Pilnīgi lieki. Ja mēs runājam par valsti, tad ir jārunā par valsti un tās pilsoņiem. Viss pārējais... viss pārējais ir kaut kas mums uzspiests, nevajadzīgs šinī brīdī. Pēc dažām paaudzēm šis jautājums vairs nebūs jāizcilā. Un tieši tāpēc, kad te grozās dažnedažādi eksperti, vieni skatās mūsu ceļu uz NATO, otri skatās ceļu uz Eiropas Savienību, vēl te maisās viens otrs nejauši pieaicinātais. Šādos apstākļos jūs ieliekat iekšā galīgi nevajadzīgu jēdzienu, absolūti nevajadzīgu. Pie tam vienā priekšlikumā jūs no tā atsakāties, kur tad ir jūsu loģika? Šite te jūs atļausiet nepilsonim kaut ko darīt, lūk, tas diploms ir derīgs, un tad, kad ir attiecīgā profesija, tad atkal jums tas nepilsonis nav vajadzīgs. Vai tad jūs nepaliekat smieklīgs ar tādu filozofēšanu, ko? Lūk!

Un tāpēc, tieši tāpēc bija mans priekšlikums. Nejauciet, neputrojiet, it īpaši, ja jūs esat no valdības saņēmuši jēdzīgu, pietiekami jēdzīgu priekšlikumu, jūs tagad spraužat iekšā, nezin kādu interešu vadīti, pavisam kaut ko citu. Un, ja jūs runājat par komisiju, es domāju, ka tur bija dažādi tie balsojumi. Un ne jau nu bija tā, ka visa komisija vienbalsīgi visu šo te lietu atbalstīja. Tā kā nevajag! Es saprotu, varbūt bija kādam vajadzīgs kādam tur pielabināties, bet nu ne jau tādos nopietnos jautājumos kā šāds likums.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns. Otro reizi.

K.Leiškalns (LC). Dobeļa kungs, atvainojos. Jūs, protams, nevis pļāpājat, bet runājat, precīzi, labi runājat, gandrīz vai dziedat. (No zāles deputāts J.Dobelis: “Paldies, Leiškaln, paldies!”) Es jums tiešām atvainojos par to pļāpāšanu. Tas bija tā karstumos. Es vienkārši negribēju, lai jūs lietotu komisiju kā personu... Komisija ir personu grupa, kas balsojot pieņem lēmumus, un šis lēmums tika pieņemts, nu, ar diezgan nospiedošu pārsvaru.

Rugātes kundze runāja šeit ārkārtīgi precīzi. Un tāpēc Dievs Tēvs un tēvi dibinātāji mums ir devuši likumus, kurus izskata trijos lasījumos. Kabinets iesniedz likumu, un bieži vien Kabineta iesniegtie likumi ir negatavi, par ko liecina simtiem un simtiem priekšlikumu, un tautas kalpu uzdevums bez runāšanas un dziedāšanas no šīs tribīnes ir tiešām šos likumus uzlabot vai ielikt šajos likumos dažādu sabiedrības grupu intereses. Tas ir tā, Dobeļa kungs.

Par to, ko teica Rugātes kundze. Es visam tam varu piekrist, un balsojums arī bija drīzāk... tieši komisijā, apspriežot šo normu, mēs arī atzīmējām, ka priekšlikums ir uzrakstīts neprecīzi, un bija divi jautājumi — steigā uzrakstīt komisijas priekšlikumu, atbalstīt ideju kā tādu, ka arī nepilsonim — pastāvīgajam iedzīvotājam, kā mēs arī nesauksim tos cilvēkus, kas mācās šeit un gadījuma pēc varētu... ir tiesības uz šo diplomu, izglītības atzīšanu. 39. pantā mēs vēl joprojām nedodam tiesības ieņemt šīs profesijas. Tā ir atkal cita lieta. Un komisijā visi arī norunāja, ka trešajam lasījumam, kā Rugātes kundze aicināja, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija varētu precīzi, balstoties uz veselu virkni Latvijas likumu, kur šī iedzīvotāju grupa, patīk jums vai nepatīk, viņi Latvijā ir, un ne manas vainas pēc, Dobeļa kungs, un, paldies Dievam, arī ne jūsu vainas dēļ, bet viņiem ir lietas, kuras mums likumdošanas līmenī ir jāatrisina, jo arī viņi piedalās mūsu algu samaksāšanā. Arī viņi piedalās nodokļu maksāšanā, viņi maksā mums algas...

Sēdes vadītājs. Laiks...

K.Leiškalns. Un mums ir jāuzklausa arī viņu problēmas, Dobeli! Paldies! Jūs esat lielisks runātājs.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns.

M.Lujāns (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Ja pirmīt es teicu, ka ārā ir labs laiks, tad man drīzāk jānožēlo, kad ārā lietus, tad Saeimā ir daudz mierīgāk, jo, tiklīdz saule parādās, tad atsevišķas frakcijas sarosās. Un tādēļ, cienījamie kolēģi, tas ir arī mans priekšlikums, un es aicinātu, protams, es saprastu… es lūgtu varbūt arī Saeimas darbiniekus aiztaisīt to logu, kurš vēl ir vaļā, kur nāk gaisma iekšā. Varbūt iestāsies miers zālē nedaudz. (No zāles deputāts Dobelis: “Noņem to priekšlikumu!”)

Cienījamie kolēģi! Tātad attiecīgi mēs runājam par diplomiem. Mēs, protams, varam neatbalstīt šo priekšlikumu, bet es iedomājos, ja tas nepilsonis ir apguvis zināšanas tanī pašā Oksfordā un ir ieguvis to diplomu, nu mēs varam tēlot un ziņot to, ka šis diploms ir vājš un tas nedarbojas Latvijas teritorijā. Nu mēs iekulsimies pietiekami, Rugātes kundze, daudzos starptautiskos skandālos. Nu nav vajadzīgs tā! Tā ir viena lieta.

Patiesi, kā norādīja Leiškalna kungs, lai ieņemtu amatus, tad patiešām jāaiziet uz Ārstu biedrību vai uz vēl kādām struktūrām, kas tad lems, licencēt vai nelicencēt, atļaut vai neatļaut, un vispār tad neatļaut.

Un vēl es gribu, Rugātes kundze, norādīt to, ka mūsu priekšlikumu apsprieda vismaz četri, ja ne vairāk, pieci jūsu kolēģi, mūsu komisijā — Tautas partijas kolēģi. Līdz ar to vajadzēja jau izdiskutēt iepriekš frakcijā, nevis tagad lekt, skriet. Ir trešais lasījums. Ja ir kaut kas neprecīzi, ja komisija ir izlaidusi kādu kļūdu, nu tad uz trešo lasījumu dodiet. Bet šinī brīdī tajā skaitā arī jūsu kolēģi atbalstīs šo projektu tādā veidā, kā komisija deva. Tā ka nevajadzētu pārvērst patiešām tehnoloģiskus jautājumus kaut kādā politikānismā un laika prognozē, jo citādāk, it sevišķi tā kā tuvojas vasara, saules būs daudz, un es iedomājos ar šausmām, kas notiks Saeimā.

Sēdes vadītājs. Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK). Godātie kolēģi! Šā likumprojekta mērķis ir saskaņot Eiropas Savienības prasības tajā posmā, kad Latvija gatavojas iestāties Eiropas Savienībā. Un, protams, ka Eiropā šādu nepilsoņu nav. Šāda jēdziena vispār nav.

Bet kā ir Latvijā? Tātad Latvijā ir pilsoņi, bet diemžēl ir šī grupa, kas nav ne bezvalstnieki, ne ārvalstnieki, ne pilsoņi. Kas viņi ir? Viņiem ir tiesības kļūt vai nu par ārvalstniekiem, viņi var palikt par bezvalstniekiem, par kuriem ir nākamajā punktā runāts, bet viņi var palikt arī par pilsoņiem. Bet visas aptaujas pašlaik un pētījumi saka, ka apmēram 40% šo cilvēku nevar ilgstoši izšķirties, vai palikt par pilsoņiem vai ne. Ja mēs iestrādāsim tādas normas, kādas ir liktas priekšā šajā priekšlikumā, ko iesniedzis Lujāns, Jurkāns, Urbanovičs un Solovjovs, viņiem nav stimula iegūt pilsonību vai palikt par kādas citas valsts pilsoņiem. Tad šī milzīgā nepilsoņu masa, baudīdama visas tādas pašas priekšrocības un tiesības, protams, ka neizšķirsies ne par latviešu valodas mācīšanos, ne par ko citu. Cilvēks, kurš Latvijā ir ieguvis izglītību, viņam ir spēkā šis diploms, neskatoties vai viņš ir pilsonis vai nepilsonis, ja viņš ir ieguvis Latvijā akreditētas augstskolas izglītību. Bet, ja viņš šo izglītību ieguvis varbūt nevis Sorbonnā, bet Tverā, Tulā vai kādā citā pilsētā, kur mēs nezinām šīs kvalifikācijas prasības, es domāju, ka vispirms viņam ir jākļūst par šo Latvijas pilsoni, ir jāizvēlas vai viņš būs Krievijas, Latvijas vai kādas citas ārvalsts pilsonis. Viņam ir visi logi tik tiešām vaļā. Viņš to var izdarīt. Tāpēc es aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt, bet padomāsim par labāku redakciju uz nākamo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Antons Seiksts.

A.Seiksts (LC). Godātie kolēģi! Es izsaku jums vissirsnīgāko pateicību par uzticību Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, taču man gribētos teikt, ka juridiskās terminoloģijas sakārtošana vairāk atbilstu Juridiskajai komisijai, kura to varētu izdarīt kvalificētāk nekā mēs. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāts Valdis Lauskis.

V.Lauskis (LSDSP) . Godātie deputāti! Mēs izskatījām šo normu likumprojektā “Par reglamentētajām profesijām uz profesionālo kvalifikāciju atzīšanu”. Nebija runa par Pilsonības likumu, nebija runa par to, kādā veidā mēs nepilsoņiem dodam vai nedodam iespēju strādāt kādā profesijā.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, skatoties šo 11.priekšlikumu, pārliecinoši, ar absolūtu balsu vairākumu, atbalstīja šo priekšlikumu, tas nebija tikai Leiškalna kunga viedoklis, un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šo priekšlikumu un visu likumprojektu kopumā skatījās ar Izglītības ministrijas ekspertu, kurš strādā Eiropas Savienības institūcijās, lai attiecīgie dokumenti būtu sagatavoti pēc Eiropas Savienības pieprasītajiem kritērijiem.

Šajā 11.priekšlikumā tiek runāts par normām, pēc kurām tiek atzīta jebkura kvalifikācija no reglamentētajām profesijām. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija uzskatīja par pareizu. Ja šīs normas par kvalifikācijas atzīšanu attiecas uz Eiropas Savienības pilsoņiem, tad šīs normas ir jāattiecina, lai izskatītu šī ārvalstīs iegūtā diploma kvalitāti arī uz tiem Latvijas nepilsoņiem, kas dzīvo starp mums. Un mana dziļa pārliecība, ka vismaz desmit gadus uz priekšu mums būs jāsaskaras ar šo jēdzienu “nepilsoņi”, un mums vienkārši tagad nav jāizliekas, ka šis jēdziens pašreiz nepastāv. Aicinu balsot!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 11. — deputātu grupas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — 18, atturas — 30. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

V.Lauskis. 12. ir deputātu Lujāna, Jurkāna, Urbanoviča un Solovjova priekšlikums, kurš no komisijas puses netika atbalstīts, jo komisija uzskata, ka iepriekšējā redakcija bija izteikta precīzāk.

Sēdes vadītājs. Deputāti iebildumus neceļ.

V.Lauskis. 13. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Lauskis. 14. — Juridiskā biroja priekšlikums, nav atbalstīts, bet komisija precizēja attiecīgo redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Lauskis. Līdzīgs ir arī 15. — Juridiskā biroja priekšlikums. Neatbalstīja, bet komisija precizēja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Lauskis. 16. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Lauskis. Tāpat arī 17. — atbildīgās komisijas sagatavotais priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Arī tiek atbalstīts.

V.Lauskis. 18. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir daļēji atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Lauskis. 19. priekšlikumu ir sagatavojusi atbildīgā komisija un piedāvā atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Lauskis. 20. — Juridiskā biroja priekšlikumu, atbildīgā — Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas — komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

V.Lauskis. 21. — Juridiskā biroja sagatavotais priekšlikums, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija neatbalstīja, bet precizēja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

V.Lauskis. 22. — Juridiskā biroja priekšlikums, mēs uzskatījām par pareizu daļēji atbalstīt, bet izteikt precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Lauskis. Līdzīgi ir ar 23. — Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Lauskis. Tāpat arī Juridiskā biroja 24.priekšlikums ir daļēji atbalstīts un precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Lauskis. 25. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir atbalstīts. Daļēji tātad neatbalstot otro daļu un tālāk izteikts precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Lauskis. 26. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir atbalstīts, un šeit ir atbalstīts tāds precizējums, termins “kontaktstundas”.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Lauskis. 27. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Lauskis. Līdzīgi arī 28. — Juridiskā biroja priekšlikums tiek atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Lauskis. 29.priekšlikumu, ko iesniedz Juridiskais birojs, Tautsaimniecības komisija nespēja atbalstīt, bet precizēja redakciju.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Lauskis. 30. — Juridiskā biroja priekšlikums, neatbalstīja, bet sakārtoja to redakcionāli.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Lauskis. Līdzīgi tas pats ir noticis ar 31. — Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

V.Lauskis. 32. — Juridiskā biroja priekšlikums, Tautsaimniecības komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Lauskis. Tāpat 33. — Juridiskā biroja priekšlikumu — Tautsaimniecības komisija atbalstīja un izteica precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Arī tiek atbalstīts.

V.Lauskis. 34.priekšlikumu komisija neuzskatīja par iespējamu atbalstīt, bet sakārtoja redakcionāli.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Lauskis. 35. — Juridiskā biroja priekšlikums, Tautsaimniecības komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Lauskis. Līdzīgi tas pats notika ar 36. — Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Lauskis. 37. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir redakcionāli atbalstīts un precizēts teksts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Lauskis. 38. — Juridiskā biroja priekšlikums, Tautsaimniecības komisija atbalstīja un iestrādāja atbildīgās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Lauskis. 39. — atbildīgās komisijas sagatavotais priekšlikums, jums tiek piedāvāts atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Lauskis. 40. — Juridiskā biroja priekšlikums, Tautsaimniecības komisija neatbalstīja, bet izteica precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Lauskis. Līdzīgi tas pats notika ar 41. — Juridiskā biroja priekšlikumu, kurš tāpat netika atbalstīts, bet redakcija precizēta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

V.Lauskis. 42. ir deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikums, un komisija šo priekšlikumu atbalstīja, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Lauskis. 43.priekšlikums, ko sagatavoja Juridiskais birojs, piedāvā izslēgt 31.pantu, un komisija šo priekšlikumu uzskata par pareizu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Lauskis. 44.priekšlikums, ko sagatavoja Juridiskais birojs. Komisija to atbalsta un redakcionāli precizē.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Lauskis. Līdzīgi atbalstīts ir Juridiskā biroja iesniegtais 45.priekšlikums, un pēc tam ir redakcionāli precizējums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Lauskis. 46. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir daļēji atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Lauskis. 47.priekšlikumu sagatavoja Tautsaimniecības komisija un piedāvā jums arī to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Lauskis. 48. ir Juridiskā biroja sagatavots priekšlikums. Tas ir atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Lauskis. 49. — Tautsaimniecības komisija jums sagatavoja priekšlikumu un piedāvā atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Lauskis. 50. priekšlikums — Juridiskā biroja. Tautsaimniecības komisija to atbalsta, bet redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Arī tiek atbalstīts. Tālāk, lūdzu!

V.Lauskis. 51. priekšlikums— Juridiskā biroja, piedāvā izslēgt 42.panta ceturto, piekto daļu, attiecīgi mainot numerāciju, un Tautsaimniecības komisija to piedāvā atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Lauskis. 52. — Juridiskā biroja sagatavotais priekšlikums, ir atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Lauskis. 53.priekšlikumā Tautsaimniecības komisija piedāvā izslēgt no likumprojekta 42.panta septīto daļu, piedāvājam arī jums tādu priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Lauskis. 54.priekšlikumu iesniedzis deputāts Tolmačovs. Šo priekšlikumu Tautsaimniecības komisija neatbalstīja, bet redakcionāli precizēja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Lauskis. 55. — Juridiskais birojs sagatavojis priekšlikumu par 43.panta noteiktu vārdu izslēgšanu. Tautsaimniecības komisija piedāvā atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Lauskis. 56. — Juridiskā biroja sagatavotais priekšlikums. Tautsaimniecības komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Lauskis. 57. līdzīgi kā iepriekšējais bija deputāta Oļega Tolmačova priekšlikums. Tautsaimniecības komisija to nevarēja atbalstīt un tikai precizēja redakciju.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Lauskis. 58. — Juridiskā biroja iesniegtais priekšlikums. Tautsaimniecības komisija to izskatīja, atbalstīja un precizēja redakciju.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Lauskis. Toties 59. — Juridiskā biroja priekšlikumu — Tautsaimniecības komisija neatbalstīja, bet tā redakciju precizēja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Lauskis. 60. — Juridiskā biroja sagatavoto priekšlikumu par 48.panta trešās daļas pēdējā teikuma izslēgšanu — Tautsaimniecības komisija atbalstīja un precizēja redakciju.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Lauskis. Līdzīgi kā iepriekšējie, arī 61. — deputāta Oļega Tolmačova priekšlikums par nepilsoņu klātbūtni, attiecīgajā pantā netika atbalstīts no Tautsaimniecības komisijas, un tālāk redakcijā precizējums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Lauskis. 62. — Juridiskā biroja sagatavotais lēmums, no Tautsaimniecības komisijas puses tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Lauskis. 63. — deputāta Oļega Tolmačova priekšlikums, Tautsaimniecības komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

V.Lauskis. 64. — Juridiskais birojs piedāvā precizējumu. Tautsaimniecības komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Lauskis. 65. arī ir līdzīga rakstura Juridiskā biroja priekšlikums, un Tautsaimniecības komisija arī šo priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Lauskis. 66. — Juridiskā biroja priekšlikums, Tautsaimniecības komisija atbalsta un izsaka precīzākā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Lauskis. 67.priekšlikumā Juridiskais birojs piedāvā 54.pantu izteikt noteiktā redakcijā. Tautsaimniecības komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Lauskis. 68. — Juridiskā biroja piedāvātais priekšlikums, no Tautsaimniecības komisijas puses ir atbalstīts, precizējot redakciju.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Lauskis. 69. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir atbalstīts, un redakcija precizēta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Lauskis. 70. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir atbalstīts redakcionāli, precizējot panta nosaukumu un tekstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Lauskis. 71.priekšlikums. Atkal ir sagatavojis Juridiskais birojs, un kārtējo reizi Tautsaimniecības komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Lauskis. 72. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir atbalstīts par ceturtās daļas izslēgšanu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Lauskis. Līdzīgi 73.daļā, kur Juridiskais birojs piedāvā izslēgt 58.panta pirmo daļu. Arī to Tautsaimniecības komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Lauskis. 74. — Juridiskā biroja priekšlikums, no Tautsaimniecības komisijas puses atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Lauskis. 75. — Juridiskā biroja sagatavotais priekšlikums par 58.panta trešās daļas vārdu izslēgšanu, no Tautsaimniecības komisijas puses ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 75. un 76.priekšlikumu.

V.Lauskis. Un 77. — Juridiskā biroja priekšlikums, no Tautsaimniecības komisijas puses ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Lauskis. 78.priekšlikums, ko sagatavoja pati atbildīgā komisija, piedāvājums apstiprināt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Lauskis. Un pēdējais — 79. — Juridiskā biroja priekšlikums. Pārejas noteikumi. Tautsaimniecības komisija izskatīja un atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Par reglamentētajām profesijām un profesionālo kvalifikāciju atzīšanu” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 68, pret — 1, atturas — 13. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

V.Lauskis. Tautsaimniecības komisija piedāvā priekšlikumus trešajam lasījumam iesniegt līdz 24.maijam.

Sēdes vadītājs. 24.maijs. Paldies!

Izskatām lēmuma projektu “Par deputāta Jāņa Bunkša ievēlēšanu Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā” . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 64, pret un atturas — nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts “Par deputāta Roberta Jurdža ievēlēšanu par pastāvīgo pārstāvi Latvijas delegācijā Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Parlamentu asamblejā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret un atturas — nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts “Par deputāta Jura Galerija Vidiņa ievēlēšanu par pastāvīgo pārstāvi Eiropas Savienības un Latvijas apvienotās parlamentārās komitejas Latvijas delegācijā” . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim. Lūdzu rezultātu! Par — 74, pret un atturas — nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts “Par deputāta Jura Dobeļa ievēlēšanu par pastāvīgo pārstāvi Latvijas delegācijā Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā”. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim. Lūdzu rezultātu! Par — 72, pret un atturas — nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts “Par deputāta Daiņa Stalta ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā”. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim. Lūdzu rezultātu! Par — 73, pret un atturas — nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts “Par deputāta Daiņa Stalta ievēlēšanu Pilsonības likuma izpildes komisijā”. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim. Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret un atturas — nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts “Par deputāta Daiņa Stalta ievēlēšanu par pastāvīgo pārstāvi Baltijas asamblejas Latvijas delegācijā”. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim. Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret un atturas — nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts “Par deputāta Dzintara Rasnača atsaukšanu no Pieprasījumu komisijas”. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim. Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret — nav, atturas — 2. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts “Par deputāta Dzintara Rasnača ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim. Lūdzu rezultātu! Par — 76, pret — 1, atturas — nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts “Par deputātes Ingrīdas Ūdres atsaukšanu no Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas”. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim. Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret — nav, atturas — 3. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts “Par deputātes Ingrīdas Ūdres ievēlēšanu Ārlietu komisijas sastāvā”. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret un atturas — nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektiem “Par Konvencijas par cilvēktiesību un cieņas aizsardzību bioloģijā un medicīnā”, “Papildprotokolu par cilvēka klonēšanas aizliegumu” un “Par Konvenciju par cilvēktiesību un cieņas aizsardzību bioloģijā un medicīnā: Konvenciju par cilvēktiesībām un biomedicīnu” otrajam lasījumam” līdz 2001.gada 1.septembrim”. Runāt vēlas deputāts Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Tas ir diezgan svarīgs jautājums, un mēs esam apspriedušies ar zinātniekiem, tajā skaitā ar profesoru Grēnu un profesoru Skuju, ka mums tomēr vajadzētu atļaut eksperimentā klonēt cilvēku embrijus līdz 14 dienām. Šo konvenciju Eiropā ir ratificējušas tikai apmēram četras vai piecas valstis — Lielbritānija pieņēma šā gada janvārī likumu, ko tagad man pašreiz tulko, ka tieši līdz 14 dienām atļaut zinātniskiem mērķiem lonēt. Bez tam 19.jūnijā Strasbūrā ir liels seminārs sakarā ar klonēšanu, sakarā ar genomu likumu, kas mums paralēli jāizstrādā, es esmu sazinājies ar Labklājības ministriju, ka mums šī norma kaut kur jāiestrādā nacionālajā likumdošanā, un tad mēs varētu iestrādāt tanī konvencijā, ja es nemaldos, 30.pantā atrunu, ka atļaut zinātniskiem mērķiem šo klonēšanu. Un tādēļ es lūdzu pagarināt iesniegšanas termiņu līdz 30.septembrim, bet es negalvoju, vai mēs spēsim izstrādāt jaunā nacionālā likumdošanā šo normu par klonēšanu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par iesniegto lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 73, pret — 1, atturas— 1. Lēmums ir pieņemts.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Godātie kolēģi, atgādinu, ka šodien pulksten 17.00 būs iespēja uzklausīt ministra atbildi uz deputātu jautājumu.

Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs). Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Jānis Ādamsons, Aija Barča, Andrejs Panteļējevs, Kristiāna Lībane, Vanda Kezika, Pēteris Apinis, Tadeušs Ketlers, Jānis Esta, Valdis Ģīlis, Helmuts Čibulis, Rihards Pīks, Vaira Paegle, Andris Bērziņš, Silvija Dreimane, Raimonds Pauls, Imants Stirāns, Romāns Mežeckis, Dzintars Kudums, Vents Balodis, Oskars Grīgs.

Sēdes vadītājs. Paldies! Sēde ir slēgta.

Uz Saeimas deputātu jautājumiem sniegtās atbildes

Pēc 2001.gada 26.aprīļa sēdes

Sēdes vadītājs. Labdien! Pulkstenis ir pieci pēcpusdienā, un ir pienācis laiks uzklausīt ministru atbildes uz deputātu jautājumiem. Labklājības ministrs Andrejs Požarnovs sniegs atbildi uz deputātu Egila Baldzēna, Oskara Grīga, Arņa Kalniņa, Aijas Barčas un Jāņa Čevera jautājumu “Par iedzīvotāju medicīniskās un sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem” . Lūdzu! Deputāti ir saņēmuši rakstisku atbildi. Jūsu rīcībā divas minūtes mutiskai atbildei.

A.Požarnovs (labklājības ministrs). Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Attiecībā uz sociālās un medicīniskās rehabilitācijas jautājumiem un konkrēti arī šajā jautājumā minēto Tērvetes Rehabilitācijas centru es gribētu teikt sekojošo. Atbilstoši likuma prasībām gan sociālajai, gan medicīniskajai rehabilitācijai, piešķirot pasūtījumu, tiek organizēts konkurss. Un atbilstoši konkursa rezultātiem tiek izvēlēts, kurā iestādē šie pakalpojumi tiks sniegti.

Jautājumā par to, vai tieši konkrēti Tērvete varētu saņemt lielāku finansējumu, tas ir atkarīgs no tā, vai šis centrs varētu piedāvāt labāku cenu, izmaksu, efektīvākus pakalpojumus un kādu sniegt kvalitāti.

Attiecībā par sociālo rehabilitāciju. Tas ir trešais dārgākais centrs Latvijā, jo tur viena ceļazīme maksā 165 latus. Pagājušajā gadā ir piešķirtas ceļazīmes 210 cilvēkiem.

Attiecībā par medicīnisko rehabilitāciju jāsaka, ka jautājums arī ir, kādu kvalitāti var piešķirt, jo tur pamatā ir ūdens procedūras, kā arī pastaigas pa Tērvetes parku. Līdz ar to šim centram ir diezgan grūti konkurēt ar tādiem uzņēmumiem kā “Vaivari” vai citiem rehabilitācijas centriem.

Attiecībā par papildu finansējumu. Šā gada budžeta grozījumos nopietnākā pozīcija, kura ir atbalstīta valdībā, tas ir sakarā ar bērnu skaita pieaugumu, tātad mantiskie un materiālie pabalsti bērniem. Tātad tur ir 2,3 miljonu latu pieaugums. Tā kā attiecībā uz šīm programmām sociālā un medicīniskā rehabilitācijā pieauguma vismaz budžeta projektā, vismaz no valdības tas, kas tika iesniegts Saeimā, pieauguma nav, jo tika atbalstītas tās pozīcijas, kur ir nepieciešams tiešām paaugstināt sakarā ar kontingentu.

Attiecībā par 2002.gada budžetu es ļoti ceru, ka Saeima atbalstīs Labklājības ministriju un pieaugums budžetā būs.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai vēlaties uzdot papildjautājumus? Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Barčai. Lūdzu!

A.Barča (LSDSP). Vaivaru Rehabilitācijas centram un rehabilitācijas centram “Tērvete”, tādēļ ka “Vaivari” — tā ir medicīniskā, un Tērvete — sociālā rehabilitācija. Bet visvairāk mūs interesē jautājums par to, kāda ir šī prognoze. Jūs apgalvojāt, ka tuvākajos gados nav paredzēta “Tērvetes” privatizācija. Darba kolektīvs un cilvēki, kuri tur brauc sociāli rehabilitēties, pauž mums citu viedokli.

A.Požarnovs. Tērvetē ir gan sociālā, gan medicīniskā rehabilitācija. Es minēju tos skaitļus attiecībā par sociālo rehabilitāciju, tātad 210 cilvēki un konkrētā ceļazīmes cena. Par cik šis centrs ir lielāks un tas var apkalpot vairāk, ne tikai šos sociālās rehabilitācijas cilvēkus, tad līdz ar to tur ir atsevišķi arī medicīniskā, tādēļ es salīdzināju to ar Vaivariem.

Attiecībā par privatizāciju. Man nav zināma šinī brīdī informācija par to, ka būtu iesniegts pieteikums privatizācijai. Jo, ja tiek iesniegts, tad jebkura persona var iesniegt priekšlikumu par jebkuru valsts īpašumu, lai to privatizētu, to iesniedz Privatizācijas aģentūrā, tad mēs saņemam šo jautājumu uz saskaņošanu. Līdz šim Labklājības ministrijā tāds dokuments nav ienācis, bet es pilnīgi saprotu, ka gadījumā, ja reiz ir īpašums, kurš varbūt nav noslogots pilnībā, bet kāds var gribēt iesniegt priekšlikumu, un tad tas jautājums būs, bet manā rīcībā šobrīd nav informācijas, ka kāds vēlētos to privatizēt un ka būtu iesniegts Privatizācijas aģentūrā pieteikums, un nekāda dokumentācija netiek kārtota.

Sēdes vadītājs. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Leonam Bojāram otrajam papildjautājumam.

L.Bojārs (LSDSP). Sakiet, lūdzu, vai “Vaivari” un “Tērvete” direkciju starpā nav radnieciskas attiecības!

A.Požarnovs. Man nav šādas informācijas, un, godīgi sakot, es neesmu radu rakstus pētījis uzņēmumu vadītājiem, bet visādā ziņā es nezinu par šo jautājumu. Nevaru atbildēt.

Sēdes vadītājs. Paldies! Atbilde uz jautājumu ir sniegta.

Uz Saeimas deputātu jautājumiem

rakstiski iesniegtās atbildes

Ministrs

A.Požarnovs

Labklājības ministrija ir izskatījusi jūsu uzdotos jautājumus par iedzīvotāju medicīnisko un sociālo rehabilitāciju un informē jūs par sekojošo.

Tiesības iegūt valsts pasūtījumu gan sociālās, gan medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšanai, tāpat kā iepriekšējos gados, tiks noteiktas izsoles kārtībā atbilstoši likuma “Par valsts un pašvaldību pasūtījumu” prasībām. Izmaiņas izsoles organizēšanā iespējamas vienīgi likumdošanas izmaiņu gadījumā.

Iedzīvotāju sociālā rehabilitācija tiek finansēta no valsts budžeta programmas 05.00.00 “Sociālā palīdzība” apakšprogrammas 05.01.00 “Sociālā un profesionālā rehabilitacija” un 2002. gadam plānotais finansējums minētajam pasākumam ir 2001. gada bāzes līmenī.

Kurzemes novada rehabilitācijas centra “Tērvete” iespējas palielināt valsts pasūtījumu 2002. gadam ir iespējama ar visizdevīgāko un kvalitatīvāko piedāvājumu salīdzinājumā ar citiem izsoles par sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu pretendentiem.

Labklājības ministrijas rīcībā nav informācijas, ka tuvākajos gados būtu plānota Kurzemes novada rehabilitācijas centra “Tērvete” nodošana privatizācijai.

Ja likuma “Par Valsts budžetu 2001. gadam” grozījumos vai likumā “Par valsts budžetu 2002. gadam” tiks iestrādāts finansējuma pieaugums iedzīvotāju sociālās rehabilitācijas pasākumam, tad atbilstoši tiks palielināts valsts pasūtījums iedzīvotāju sociālajai rehabilitācijai valsts budžeta apakšprogrammas 05.01.00 “Sociālā un profesionālā rehabilitācija” ietvaros.

Savukārt iedzīvotāju medicīniskajai rehabilitācijai papildus finansu līdzekļi valsts budžeta grozījumos 2001. gadam un 2002. gada valsts budžeta projektā nav pieprasīti.

Labklājības ministrs A.Požarnovs

Kopsavilkums

2001. gada 26. aprīļa sēdē

3.lasījumā pieņēma likumu:

— “Veterinārmedicīnas likums”. (Reģ.nr.635) (dok.nr.3060) Balsojums: 81 par, 0 pret, 0 atturas.

 

 

 

2.lasījumā pieņēma likumprojektus:

— “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. (Reģ.nr.848) (dok.nr.2897; nr.3027) Balsojums: 79 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem””. (Reģ.nr.715) (dok.nr.2376; nr.3057) Balsojums: 69 par, 14 pret, 0 atturas.

— “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām”. (Reģ.nr.722) (dok.nr.2405; nr.3058) Balsojums: 78 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Par reglamentētajām profesijām un profesionālo kvalifikāciju atzīšanu”. (Reģ.nr.756) (dok.nr.2592; nr.3061) Balsojums: 68 par, 1 pret, 13 atturas.

1.lasījumā kā steidzamu pieņēma likumprojektu:

 

 

— “Grozījums Standartizācijas likumā”. (Reģ.nr.857) (dok.nr.2937; nr.3025) Balsojums par steidzamību: 76 par, 0 pret, 0 atturas; balsojums par 1.lasījumu: 67 par, 0 pret, 0 atturas.

1.lasījumā pieņēma likumprojektus:

 

— “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas administratīvo teritoriju izveidošanu un apdzīvoto vietu statusa noteikšanu””. (Reģ.nr.849) (dok.nr.2894; nr.3028) Balsojums: 76 par, 0 pret, 1 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””. (Reģ.nr.876) (dok.nr.3043) Balsojums:72 par, 0 pret, 1 atturas.

Nodeva komisijām likumprojektus:

 

— “Par Hāgas 1980.gada 25.oktobra Konvenciju par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem”. (Reģ.nr.864) (dok.nr.3009; nr.3009A) Nodeva Ārlietu komisijai (atbildīgā), Juridiskajai komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

— “Zvērinātu tiesu izpildītāju likums”. (Reģ.nr.865) (dok.nr.3010; nr.3010A) Nodeva Juridiskajai komisijai (atbildīgā).

— “Grozījumi Civilprocesa likumā”. (Reģ.nr.866) (dok.nr.3011; nr.3011A) Nodeva Juridiskajai komisijai (atbildīgā) un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

— “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””. (Reģ.nr.867) (dok.nr.3012; nr.3012A) Nodeva Sociālo un darba lietu komisijai (atbildīgā) un Juridiskajai komisijai.

— “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām””. (Reģ.nr.868) (dok.nr.3013; nr.3013A) Nodeva Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai (atbildīgā) un Juridiskajai komisijai.

— “Grozījums Latvijas Kriminālprocesa kodeksā”. (Reģ.nr.869) (dok.nr.3014; nr.3014A) Nodeva Aizsardzības un iekšlietu komisijai (atbildīgā) un Juridiskajai komisijai.

— “Grozījumi Korupcijas novēršanas likumā”. (Reģ.nr.870) (dok.nr.3015; nr.3015A) Nodeva Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai (atbildīgā) un Juridiskajai komisijai.

— “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””. (Reģ.nr.871) (dok.nr.3016; nr.3016A) Nodeva Juridiskajai komisijai (atbildīgā).

— “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. (Reģ.nr.872) (dok.nr.3017; nr.3017A) Nodeva Juridiskajai komisijai (atbildīgā).

— “Grozījumi Krimināllikumā”. (Reģ.nr.873) (dok.nr.3018; nr.3018A) Nodeva Aizsardzības un iekšlietu komisijai (atbildīgā) un Juridiskajai komisijai.

— “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”. (Reģ.nr.874) (dok.nr.3019; nr.3019A) Nodeva Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai (atbildīgā) un Juridiskajai komisijai.

— “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””. (Reģ.nr.875) (dok.nr.3020; nr.3020A) Nodeva Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai (atbildīgā) un Juridiskajai komisijai.

— “Ķemeru nacionālā parka likums”. (Reģ.nr.877) (dok.nr.3044; nr.3044A) Nodeva Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai (atbildīgā) un Juridiskajai komisijai.

— “Par Eiropas Savienības — Latvijas Republikas Asociācijas padomes lēmumu Nr.1/2001 par grozījumiem Eiropas Līguma 3.protokolā”. (Reģ.nr.878) (dok.nr.3045; nr.3045A) Nodeva Ārlietu komisijai (atbildīgā), Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Eiropas lietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

— “Grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu””. (Reģ.nr.879) (dok.nr.3046; nr.3046A) Nodeva Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai (atbildīgā), Ārlietu komisijai, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai.

— “Grozījumi Lauku atbalsta dienesta likumā”. (Reģ.nr.880) (dok.nr.3047; nr.3047A) Nodeva Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai (atbildīgā), Ārlietu komisijai, Eiropas lietu komisijai un Juridiskajai komisijai.

— “Grozījumi Robežsardzes likumā”. (Reģ.nr.881) (dok.nr.3048; nr.3048A) Nodeva Aizsardzības un iekšlietu komisijai (atbildīgā) un Eiropas lietu komisijai.

— “Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā”. (Reģ.nr.882) (dok.nr.3049; nr.3049A) Nodeva Aizsardzības un iekšlietu komisijai (atbildīgā) un Eiropas lietu komisijai.

“Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā”. (Reģ.nr.883) (dok.nr.3050; nr.3050A) Nodeva Aizsardzības un iekšlietu komisijai (atbildīgā).

— “Grozījumi Hipotekāro ķīlu zīmju likumā”. (Reģ.nr.884) (dok.nr.3053; nr.3053A) Nodeva Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai (atbildīgā), Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

— “Par grozījumiem Starptautiskās migrācijas organizācijas konstitūcijā”. (Reģ.nr.885) (dok.nr.3054; nr.3054A) Nodeva Ārlietu komisijai (atbildīgā) un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

— “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. (Reģ.nr.886) (dok.nr.3055; nr.3055A) Nodeva Juridiskajai komisijai (atbildīgā).

— “Par 1982.gada 15.jūlija Eiropas Satelīttelekomunikāciju organizācijas “EUTELSAT” konvenciju 1999.gada 18.—20.maija redakcijā”. (Reģ.nr.887) (dok.nr.3056; nr.3056A) Nodeva Ārlietu komisijai (atbildīgā), Eiropas lietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

— “Grozījumi likumā “Par ievedmuitas nodokļa (tarifa) likmēm un muitas tarifu kvotām, kas piemērojamas Eiropas Kopienas izcelsmes lauksaimniecības precēm””. (Reģ.nr.888) (dok.nr.3059; nr.3059A) Nodeva Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai (atbildīgā), Eiropas lietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

— “Par 1969.gada Starptautisko konvenciju par iejaukšanās tiesībām atklātā jūrā naftas piesārņojuma gadījumā un tās Pielikumu un 1973.gada Protokolu par iejaukšanās tiesībām atklātā jūrā citu vielu, kas nav nafta, izraisīta piesārņojuma gadījumā un tā Pielikumu”. (Reģ.nr.889) (dok.nr.3062; nr.3062A) Nodeva Ārlietu komisijai (atbildīgā) un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

— “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””. (Reģ.nr.890) (dok.nr.3063; nr.3063A) Nodeva Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai (atbildīgā), Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Aizsardzības un iekšlietu komisijai.

— “Sodu reģistra likums”. (Reģ.nr.891) (dok.nr.3064; nr.3064A) Nodeva Aizsardzības un iekšlietu komisijai (atbildīgā), Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai.

— “Par Latvijas Republikas valdības un Kipras Republikas valdības nolīgumu par pasažieru un kravu starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu”. (Reģ.nr.892) (dok.nr.3065; nr.3065A) Nodeva Ārlietu komisijai (atbildīgā) un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

— “Grozījums Likumā par ostām”. (Reģ.nr.893) (dok.nr.3066; nr.3066A) Nodeva Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai (atbildīgā) un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai.

Pieņēma lēmumus:

 

 

— “Par Daiņa Stalta 7.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu”. (dok.nr.3074) Balsojums: 84 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Par deputāta Daiņa Stalta ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā”. (dok.nr.3081) Balsojums: 73 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Par deputāta Daiņa Stalta ievēlēšanu Pilsonības likuma izpildes komisijā”. (dok.nr.3082) Balsojums: 80 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Par deputāta Daiņa Stalta ievēlēšanu par pastāvīgo pārstāvi Baltijas asamblejas Latvijas delegācijā”. (dok.nr.3079) Balsojums: 80 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Par deputāta Jāņa Bunkša ievēlēšanu Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā”. (dok.nr.3077) Balsojums: 64 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Par deputāta Roberta Jurdža ievēlēšanu par pastāvīgo pārstāvi Latvijas delegācijā Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Parlamentu asamblejā”. (dok.nr.3078) Balsojums: 75 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Par deputāta Jura Galerija Vidiņa ievēlēšanu par pastāvīgo pārstāvi Eiropas Savienības un Latvijas apvienotās parlamentārās komitejas Latvijas delegācijā”. (dok.nr.3083) Balsojums: 74 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Par deputāta Jura Dobeļa ievēlēšanu par pastāvīgo pārstāvi Latvijas delegācijā Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā”. (dok.nr.3084) Balsojums: 72 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Par deputāta Dzintara Rasnača atsaukšanu no Pieprasījumu komisijas”. (dok.nr.3087) Balsojums: 81 par, 0 pret, 2 atturas.

— “Par deputāta Dzintara Rasnača ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”. (dok.nr.3080) Balsojums: 76 par, 1 pret, 0 atturas.

— “Par deputātes Ingrīdas Ūdres atsaukšanu no Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas”. (dok.nr.3085) Balsojums: 79 par, 0 pret, 3 atturas.

— “Par deputātes Ingrīdas Ūdres ievēlēšanu Ārlietu komisijas sastāvā”. (dok.nr.3085) Balsojums: 84 par, 0 pret, 0 atturas.

Jautājums un atbilde:

 

— Saeima saņēma labklājības ministra A.Požarnova atbildi uz deputātu E. Baldzēna, O.Grīga, A. Kalniņa, A.Barčas un J. Čevera jautājumu par iedzīvotāju medicīniskās un sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem. (dok.nr.3052)

Saeimas preses dienests

Frakciju viedokļi

Pēc 2001. gada 26. aprīļa sēdes

Valsts radio tiešajā raidījumā

 

L.Muciņš (savienības “Latvijas ceļš” frakcija): Šodien Saeima pēc neliela pārtraukuma atsāka savu darbu. Mēs izskatījām daudzus likumprojektus, bet es gribētu atzīmēt likumprojektu “Grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, ko pieņēmām otrajā lasījumā, un “Grozījumus likumā “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem””. Tie bija svarīgākie jautājumi, ko mēs izskatījām.

Šodien izskatīšanai Saeimā svarīgus likumprojektus iesniedza Ministru kabinets. Gribu uzsvērt un pievērst uzmanību tam, ka Saeima rūpīgi seko sabiedriskajai domai un presē izteiktajiem viedokļiem. Pēdējā laikā atkārtoti un vairākkārt presē pausts viedoklis par to, kādas smagas sekas nodara autovadītājs, kurš lietojis alkoholu un vada automašīnu alkoholisko vai narkotisko vielu iespaidā un reibumā. Juridiskā komisija jau no šī gada sākuma, apkopojot dažādu frakciju un valdības priekšlikumus, izstrādājusi likumprojektu, kas šodien tika pieņemts otrajā lasījumā, tas ir, “Grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Šajos grozījumos tiek piedāvāts pastiprināt atbildību par administratīviem pārkāpumiem par transporta līdzekļu vadīšanu alkoholisko un narkotisko vielu iespaidā. Saeima šodien akceptēja priekšlikumu pagarināt laiku, uz kādu tiek atņemtas vadītāja tiesības, — tagad tas būs līdz pat 36 mēnešiem. Par to nopietni jādomā tām personām, kuru darbs vai prakse saistīti ar automašīnas vadīšanu un kuri atļaujas braukt, būdami dzēruši. Ir jāsaprot, ka viņi un viņu ģimenes var palikt bez iztikas, ja pārkāpums tiks izdarīts reibumā, jo sabiedrība nesamierināsies ar situāciju, ka iereibušas personas vada automašīnas un apdraud citu cilvēku dzīvības.

Tāpat, domāju, svarīgs bija solis, pieņemot likumprojektu “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem”. Domāju, ka “Latvijas ceļa” frakcija strādās pie tiem priekšlikumiem trešajam lasījumam, kas attiecas uz represētajām personām, kas cieta no Molotova–Ribentropa pakta un okupācijas sekām, kā arī uz Polijas un citu okupēto valstu pilsoņiem, kuri nokļuva Latvijā.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija): Šodien vēlētos runāt par nedaudz plašākiem jautājumiem nekā šīsdienas darba kārtība. Gribu jūs iepazīstināt ar to darbu, kuru Tautas partijas frakcija veikusi šajā nedēļā.

Pirmdien notika Tautas partijas Saeimas frakcijas sēde, kurā tika uzklausīts finansu ministra ziņojums par pašreizējo valsts budžeta stāvokli un par nākamā gada budžeta veidošanu. Mēs uzskatām, ka šī lieta ir svarīga un pie tās jāsāk strādāt savlaicīgi. Vēl pirms valdība pieņēmusi galīgos lēmumus, jābūt skaidrai savas partijas un frakcijas pozīcijai. Frakcija uzskata, ka valdības galvenais uzdevums būtu rast nākamā gada budžetā līdzekļus pedagogu algu palielinājumam, kā arī līdzekļus valsts iekšējās drošības jautājumu atrisināšanai. Frakcija nāca pie secinājuma, ka noteikti jāturpina arī sociālā nodokļa samazināšana, un atbalsta pakāpenisku virzību uz uzņēmuma ienākuma nodokļa samazināšanu, pedagogu algu palielināšanu un sociālā nodokļa samazināšanu. Par valsts ārējo drošību tiek domāts, kamēr iekšējās drošības jautājumiem — tam, lai cilvēki var justies droši uz ielas, lai bērni justos droši savās skolās, lai samazinās noziedzība — diemžēl nav pievērsta pietiekama uzmanība. Ministrijas budžets, kā mēs zinām, neskatoties uz ministra pūlēm, pēdējo gadu laikā faktiski nav palielinājies. Arī šis jautājums būs Tautas partijas uzmanības lokā.

Frakcija ir ieteikusi finansu ministram stingri aizstāvēt partijas izvirzītās prioritātes valdībā un aicina arī Ministru prezidentu Andri Bērziņu enerģiski atbalstīt izglītību un valsts iekšējo drošību kā nākamā gada budžeta prioritātes.

Gribētu pastāstīt arī par Tautas partijas frakcijas aktivitātēm, lai uzturētu ciešu saikni ar pašvaldību deputātiem, kas ievēlēti no mūsu partijas. Šis jautājums īpaši svarīgs tādēļ, ka kopumā valstī par pilsētu, novadu, domju un pagastu padomju deputātiem ir ievēlēti 167 Tautas partijas biedri un atbalstītāji. No tiem 98 deputāti pilsētās un 69 — pagastos. Un gandrīz katrs trešais mūsu deputāts, kopskaitā tie ir 48, ir ievēlēti par attiecīgās domes vai padomes priekšsēdētāju. Mums ir 15 pilsētu domju un 33 pagastu padomju priekšsēdētāji. 12 Tautas partijas deputāti ir ievēlēti par domju un padomju priekšsēdētāju vietniekiem. Tādēļ jebkuru valstisku jautājumu Tautas partijas frakcija pienācīgi vērtēs kopīgā sarunā ar saviem deputātiem, un Saeimas frakcija strādās kopā ar tiem, kā to darīja priekšvēlēšanu laikā, un atbildīgi aizstāvēs iedzīvotāju intereses visā Latvijā.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija): Diemžēl tā gaisotne, kas valda Rīgā pēc pašvaldību vēlēšanām, bija jūtama arī Saeimā. Pirmais atjaunotās Latvijas Republikas ārlietu ministrs Jānis Jurkāns sācis publiski lauzīties krievu valodā, acīmredzot apstākļi spiež, un šodien viņam līdzīgi domājošie par katru cenu mēģināja panākt represēto tiesību atzīšanu arī tiem nelikumīgi Latvijā iebraukušajiem, kuri Krievijā esot cietuši. Tad jau drīz būs jādzird, ka arī tie paši čekisti, kas ir spīdzinājuši un mocījuši cilvēkus, būs atzīti par cietušajiem un pretendēs ar savām tiesībām. Tā vietā, lai nemitīgi starptautiskā līmenī uzsvērtu to, ka Krievija kā PSRS tiesību mantiniece ir atbildīga un tai būtu jāuzņemas rūpes par represētajiem savā teritorijā, nezin kāpēc ir tieksme tieši Latvijai uzgrūst visu šo atbildību, kas ir noticis PSRS. Labi, ka šodien tas neizdevās, bet es negarantēju, ka šādi mēģinājumi neatkārtosies, jo tad, kad mēs sākām runāt par nepilsoņiem, kuri iegūst izglītību ārpus Latvijas, un par viņu diplomu atzīšanu šeit, Latvijā, parādījās pavisam citi mērķi. Viens otrs pozīcijas deputāts sāk jau runāt, ka, lūk, te nu gan esot jādod savs atbalsts. Šī kārtējā nepilsoņa jēdziena ievazāšana likumos ir kaitīga, jo Eiropā šāda jēdziena nav, un pievērst nevajadzīgi šo uzmanību ir pilnīgi lieki. Līdz ar to šoreiz atkal izdevās pārliecināt vismaz daļu no pozīcijas deputātiem, ka šis jēdziens ir jāizskauž, un šodienas balsojumā to mēs arī panācām, lai arī komisija pirms tam vieglprātīgi bija šādu jēdzienu tur ieviesusi. Savu cīņu, citādi es to nevaru nosaukt, mēs turpināsim, un lai te neviens neberzē priekā rokas!

E.Baldzēns (Latvijas sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija): Ļoti nopietns jautājums ir par likumprojekta “Par telekomunikācijām” virzību, jo daļa valdības deputātu ir par to, lai “Lattelekom” dotu iespēju paplašināt savu reālo monopolstāvokli Latvijā, attiecinot to uz tādiem nopietniem jauno tehnoloģiju veidiem kā balss telefoniju un interneta pakalpojumiem. Tātad ietvert tādas lietas, kādas savulaik nebija līgumā starp Latvijas valsti, “Lattelekom” un ārvalstu investoru “Tilts Communication” un attiecināt to uz “Lattelekom” monopola sfēru. Jāņem vērā situācija, ka likums par radio un televīziju dod iespēju šādus pakalpojumus veidot arī ar kabeļtelevīzijas palīdzību. Daudzi uzņēmēji ieguldījuši ievērojamus līdzekļus un sniedz šos pakalpojumus par ievērojami zemākām cenām, tā kā šī situācija var mainīties. Tāpēc sociāldemokrāti ļoti strikti vēršas pret iniciatīvu virzīt šo likumprojektu izskatīšanai. Zināmā mērā mums izdevās gūt arī valdības partiju atbalstu, un bija ļoti patīkami, ka valdības partijas nebalsoja par likumprojekta tālāku virzību.

Gribētu uzsvērt jautājumu par starptautisko tiesu, kas Latvijas Republikai draud ar 100 līdz 400 miljoniem latu lielu zaudējumu, jo ārvalstu investors pieprasa sniegt kompensāciju par iespējamo “Lattelekom” monopoltermiņa saīsināšanu no 2013.gada uz 2003.gadu. Ja šis likums tiks vērts vaļā un pieņemti attiecīgie grozījumi, tas dos papildu argumentus investoru pusei pierādīt, ka monopoltermiņš tiešām ir saīsināts, un tas varēs pieprasīt sev ievērojamu materiālo kompensāciju, kas nāks no valsts budžeta un mūsu nodokļu maksātāju naudas. Tāpēc mēs uzskatījām par pareizu nepieļaut šī likuma virzību. Es ceru, ka šis jautājums tiks risināts.

Piedāvājumam attiecināt politiski represētā statusu uz visiem PSRS teritorijā represētajiem cilvēkiem sociāldemokrāti nav piekrituši un uzskata, ka vajadzētu ņemt par pamatu likumu redakciju, kādi tie pašreiz ir Lietuvā un Igaunijā. Pilsoņus, kas saņem šo politiski represētā statusu, varētu papildināt ar Polijas un citu to valstu pilsoņiem, kas bija Molotova–Ribentropa pakta upuri.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija): Šodien bija diezgan saspringta sēde. Pie likumprojektā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālo kvalifikāciju atzīšanu” minētajām reglamentētajām profesijām, kurās runa ir par diplomu atzīšanu, domāju, ka Saeima atkal atgriezīsies, jo ir Eiropas Savienības prasības, kuras Saeimai būs jāizpilda.

Bet ir daudz svarīgāki jautājumi. Viens no tiem — vai valdība ir izpildījusi savus solījumus par “Latvijas kuģniecības” privatizāciju. Beidzot mēs uzzināsim, vai nezināmie pretendenti ir iemaksājuši 5 miljonus “Krājbankas” kontā un vai Latvija varēs 11.maijā sadalīt pietiekami lielu naudas summu tām sfērām, kurām tās trūkst. Es ceru, ka tuvākajā laikā Latvijas iedzīvotāji un Saeima to beidzot varēs uzzināt un noslēpuma plīvurs zudīs.

Tāpat mūsu frakcija turpina diskusijas par to, ka kārtējo reizi tiek atlikts Enerģētikas likums un jautājums, vai rūpnieciskajiem patērētājiem atbrīvot gāzes cenas. Vismaz Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektors J.Naglis teica, ka visas teritorijas gāzes patēriņam vajadzētu saglabāt regulējamās cenas. Izrādās, ka Privatizācijas aģentūras teksts latviešu valodā būtiski atšķiras no angļu valodas teksta un, iespējams, ka Latvija atkal var tikt ierauta starptautiskā tiesā, kur pretenzijas izvirzīs vai nu “Latvijas gāze”, vai kāds no tās akcionāriem. Mūsu frakcija turpina pārrunas arī ar uzņēmējiem, cik reālus zaudējumus tas var radīt un par cik paaugstināsies produkcijas pašizmaksas. Diemžēl šodien neviens nevar to konkrēti pateikt. Tā ka darbs notiek. Patīkami, ka telekomunikāciju likums netika šodien sasteigts un līdz 15.jūnijam Saeimā netiks izskatīts, jo citādi tas draud ar kārtējiem zaudējumiem. Es ceru, ka nākamajās sēdēs darbs ritēs konstruktīvi. Gribētu cienījamos klausītājus apsveikt ar Satversmes sapulces sasaukšanas dienu un starptautisko strādnieku solidaritātes dienu. Ceru, ka 1.maijs būs skaists un katrs varēs to atzīmēt tā, kā sirdij tuvāk. Vieni svinēs Satversmes sapulces sasaukšanas dienu, citi 1.maiju svinēs kā solidaritātes dienu un domās par to, kā veidot Latvijā jaunas darba vietas un cīnīties par savām tiesībām. Varbūt agri vai vēlu arī mēs atgriezīsimies pie tās normālās aprites, kāda tā ir daudzās pasaules valstīs.

I.Ūdre (Jaunā frakcija): Gribētu citēt radioklausītājiem Čehijas prezidenta Vāclava Havela raksta daļu, kas bija publicēta “Dienā”, “Kas apdraud mūsu identitāti?”, un jūs vēlāk sapratīsit — kādēļ. “Aizvadītajos desmit ekonomisko pārveidojumu gados neiedomājamas bagātības bez pēdām pazudušas no bankām un kompānijām, miljardi nav nomaksāti nodokļos. Taču sliktākais varbūt ir tas, ka tie, kuri pārskaitījuši naudu uz nodokļu paradīzēm, klusībā bauda to cilvēku apbrīnu, kurus viņi ir piekrāpuši. Bet kuri tad ir tie, kuri neatdod parādus, un kuri ir tie, kas nolīgst slepkavas, lai atbrīvotos no saviem kreditoriem? Kuri no tiem, kam būtu jākalpo par paraugu citiem, proti, kuri no politisko partiju līderiem ar smīnu noliedz savas finansu mahinācijas? Kuri izplata mūsu politiskajā un sabiedriskajā dzīvē strīdus, negodīgas spēles, egoismu, naidu un skaudības indi, kuri pavisam nemanāmi vedina mūs kļūt par vēl nocietinātākiem un aizvien vairāk pierast pie domas, ka ikviens var melot par visu un par jebko, un, ja nācijas identitāte ir apdraudēta, draudi rodas vispirms no iekšpuses.”

Cilvēks domā, kā dzīvi veidot labāku, iesaistot rīcības cilvēkus, inteliģenci un labākos ekonomistus. Tās ir tikai priekšvēlēšanu kampaņas, un tie ir tikai priekšvēlēšanu kampaņu lozungi. Dzīve ir droša. Kādas muļķības! Piemēram, Privatizācijas aģentūras darbinieces noslepkavošana. Negadījums un klusums visapkārt. Uzņēmēja Daiņa Peimaņa slepkavība — arī pilnīgs klusums. Es laikam piemirsu, ka šīs runas nav apstājušās par to, ka Peimaņa veidotajam uzņēmumam vajadzētu palielināt valsts garantijas summas. Un ne jau tikai dažos miljonos, bet nu jau runa iet par padsmit miljoniem. Taču es ceru, ka neviens, kas saistīts ar šo projektu, vairāk necietīs kā gadījumā ar “Latvenergo” trīs miljoniem, par ko cena bija diezgan liela — vairāku cilvēku dzīvības. Taču no citas puses, ko nozīmē viena vai divu cilvēku dzīvības pret daudziem miljoniem, ko iegūst citi. Korupcijā apvainotie cilvēki joprojām ieņem augstus un labi apmaksātus amatus, bet par viņiem raksta cildinošus rakstus it kā neatkarīgi laikraksti, kuri nelieto slēpto politisko reklāmu un tiek uzraudzīti no sabiedrisko organizāciju puses. Tiek lietots teiciens: “Ja esi tik gudrs, kāpēc tev nav naudas?” Tāpēc, ka godīgs, tāpēc, ka nezodz, tāpēc, ka neizmanto citus, tāpēc, ka nemelo. Toties droši vari gulēt.

Saeimas preses dienests