Par aviācijas un jūras satiksmes drošības pasākumu finansēšanu

Eiropas Komisija ir sagatavojusi ziņojumu par drošības pasākumu finansēšanu aviācijas un jūrniecības nozarē. Kā teikts ziņojumā, transporta drošības izmaksas var būt visai ievērojamas, un pašlaik tās lielā mērā sedz lietotāji. Ziņojumā sniegts neliels ieskats dalībvalstu dažādajos finansēšanas mehānismos un brīdināts, ka pieejas neviendabīgums var izraisīt konkurences kropļojumus. Ziņojumā secināts, ka lielāka drošības pasākumu nodevu un maksājumu pārskatāmība dotu labumu transporta pakalpojumu izmantotājiem un ka vispār pretterorisma pasākumu publiskais finansējums transporta nozarē nav uzskatāms par valsts atbalstu.

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Žaks Barro paziņoja, ka “iedzīvotāju aizsardzībai pret teroristu uzbrukumiem joprojām ir jābūt galvenajai prioritātei. Drošības pasākumi aviācijā un jūras satiksmē arī ir jāfinansē valsts iestādēm, taču nekropļojot konkurenci”.

Atceroties 2001.gada 11.septembra un citus nesenākus teroristu uzbrukumus, drošība joprojām ir aktuāls jautājums. Kopš šiem notikumiem ir pieņemti vairāki Eiropas tiesību akti aviācijas un jūras satiksmes drošības jomā, un Eiropas Komisija jau ir ierosinājusi pārstrādāt tiesību aktus aviācijas jomā. Likumdošanas procesā Eiropas Parlaments un Padome aicināja Eiropas Komisiju veikt pētījumus, īpašu uzmanību pievēršot veidam, kā dalībvalstīs valsts iestādes un uzņēmēji sadala drošības pasākumu finansēšanu aviācijas un jūras satiksmes nozarē. Eiropas Komisijas ziņojums, ko tā iesniegusi Eiropas Parlamentam un Padomei, pamatojas uz šiem diviem pētījumiem.

Kopienas iekšienē veikto lidojumu apdrošināšana veido 1–2% no vidējās biļešu cenas. Ir divi finansēšanas modeļi: centralizētais, kur apdrošināšanu galvenokārt finansē valsts, un decentralizētais modelis, kur par drošību rūpējas lidostas iestādes. Tomēr abos gadījumos galu galā pasažieris, maksājot nodokļus vai lidojumu drošības maksu, ir galvenais drošības finansētājs.

Attiecībā uz jūrniecības nozari jāmin, ka Eiropas Savienībai ir vairāk nekā 1200 jūras ostu, 4000 ostu iekārtu un 9000 kuģu, kas kuģo ar ES dalībvalstu karogiem. Lai gan absolūtie skaitļi attiecībā uz ieguldījumiem drošībā uz katru kuģi ir lieli (vidēji aptuveni 100 000 eiro), tā ir tikai ļoti neliela ieguldījumu daļa (0,0006-0,0015 %). Attiecībā uz ostu iekārtām pētījumā konstatētas lielas ieguldījumu atšķirības atkarībā no veida, piemēram, salīdzinot daudzfunkcionālās un konteineru iekārtas. To var izskaidrot ar to, ka atkarībā no to darbības specifikas dažu veidu iekārtām jau bija attiecīgs aprīkojums un pasākumu plāns, ņemot vērā pamatprasības un nepieciešamību nodrošināties pret zagļiem. Izdevumus sedz galvenokārt ostas iestādes un uzņēmēji.

Ziņojumā secināts, ka lielāka apdrošināšanas nodokļu un maksājumu pārredzamība būtu transporta pakalpojumu izmantotāju interesēs. Tā kā trūkst pārredzamības, ir grūti noteikt iespējamos uzņēmēju savstarpējās konkurences kropļojumus. Turklāt drošības pasākumu finansēšanas neviendabīgums palielina konkurences kropļojumu iespēju. Jo īpaši tas attiecas uz tām dalībvalstīm, kurās tiek prasīti stingrāki pasākumi, nekā paredzēts Eiropas tiesību aktos.

Un, visbeidzot, pats svarīgākais: Eiropas Komisija uzskata, – ņemot vērā to, ka Eiropas pilsoņu aizsardzība pret teroristu uzbrukumiem pēc būtības ir valsts kompetence, teroristu uzbrukumu novēršanas publisks finansējums nav uzskatāms par valsts atbalstu, jo tas ir saistīts ar tipisku publiskas institūcijas pilnvaru īstenošanu.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa