Valsts sekretāru 2006.gada 3.augusta sanāksmē

FM: Par grozījumiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanas kārtībā

Finanšu ministrija ir sagatavojusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu, kas noteiks likuma par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) normu piemērošanas kārtību. Noteikumu projekts Valsts sekretāru 3.augusta sanāksmē izsludināts saskaņošanai ministrijās.

MK noteikumu projektā “Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas kārtība” skaidrota ar nodokli apliekamā ienākuma noteikšanas kārtība, ņemot vērā likumā minētos ierobežojumus un citus nosacījumus, kuri konkrētā situācijā ietekmē apliekamā ienākuma apmēru. Šo noteikumu izstrādes nepieciešamību noteica grozījumi likumā par IIN, kuri stājās spēkā ar šī gada janvāri.

Noteikumi reglamentēs atsevišķu likuma par IIN normu piemērošanu attiecībā uz likumā lietotajiem terminiem un ar nodokli apliekamā ienākuma noteikšanas kārtības dažādiem aspektiem, ieskaitot ienākuma un izdevumu atzīšanas brīdi, kā arī nodokļa maksāšanas kārtību gadījumos, kad personu nodarbina ārvalstu nodokļa maksātājs vai personas darbu apmaksā no ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem. Noteikumi arī definēs autoratlīdzību saņēmēju attaisnoto izdevumu sastāva normas, kompensāciju normas, apgādes (natūrā) normas, kā arī atskaitīšanai atļauto izdevumu apjomu fiziskās personas saimnieciskās darbības veikšanai.

Noteikumu projektā likuma normu praktiskās piemērošanas ilustrācijai iekļauti situāciju un aprēķinu piemēri, kā arī vairāku veidlapu paraugi. Detalizēti aprakstīta likuma normu piemērošana saistībā ar brīvas kapitāla kustības nodrošināšanu Eiropas Savienībā.

Noteikumos ir iestrādāti likuma grozījumos lietotie termini, kas saskaņoti ar Komerclikumā lietotajiem terminiem attiecībā uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājiem un tiem subjektiem, kuriem ir pienākums aprēķināt, ieturēt un samaksāt budžetā iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Līdz ar jauno noteikumu stāšanos spēkā par spēku zaudējušiem tiks atzīti MK 2000.gada 18.oktobra noteikumi Nr.357 “Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas noteikumi”.

FM: Par jaunām ieguldīšanas iespējām valsts fondēto pensiju shēmu līdzekļiem

Valsts sekretāru sanāksmē ceturtdien, 3.augustā, saskaņošanai ministrijās tika izsludināts Finanšu ministrijas sagatavotais likumprojekts par grozījumiem Valsts fondēto pensiju likumā, kas paredz jaunas ieguldīšanas iespējas valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļiem. Tāpat paredzēts noteikt kārtību ieguldījumu plānu nodošanai citiem pārvaldītājiem un ar pārvaldīšanu saistītu pakalpojumu deleģēšanai.

Atbilstoši plānotajiem grozījumiem Valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļus būs iespējams ieguldīt riska kapitāla tirgū, nosakot ierobežojumus 5% apmērā no ieguldījumu plāna aktīviem, kā arī ieguldījumu fondos, ko pārvalda pats valsts fondēto pensijas shēmas līdzekļu pārvaldītājs (ar 10% ierobežojumu). Savukārt ieguldot valsts un pašvaldību vērtspapīros, kurus emitējušas valstis, kas nav Eiropas Ekonomikas zonā vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā, ja šie vērtspapīri ir iekļauti Eiropas Ekonomikas zonas valstī reģistrētā regulētajā tirgū, plānots noteikt 10% ierobežojumu no ieguldījuma plāna aktīviem.

Tāpat paredzēts no 30 līdz 50% palielināt pieļaujamos valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu ieguldījumu limitus kapitāla un tiem pielīdzināmos vērtspapīros, bet no 5 līdz 15% tiek palielināti atļautie ieguldījumi ar fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāju vienā grupā esošu komercsabiedrību emitētajos finanšu instrumentos.

Saskaņā ar plānotajām izmaiņām fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājam būs iespēja nodot tā pārvaldīto ieguldījumu plānu citam fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājam, kas vismaz gadu ir pārvaldījis valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļus. Ja līdzekļu pārvaldītājs gada laikā pēc nodotā ieguldījumu plāna pārņemšanas groza ieguldījumu plāna ieguldījumu politiku vai palielina darījumu ar ieguldījumu plānu līdzekļiem un ieguldījumu pārvaldīšanas izmaksas vai atlīdzības, šādi grozījumi stāsies spēkā ne ātrāk kā sešus mēnešus pēc attiecīgo līguma grozījumu noslēgšanas. Sagatavojot normatīvā akta projektu, ir notikušas konsultācijas ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas konsultatīvo finanšu un kapitāla tirgus padomi. Projekts pieejams Finanšu un kapitāla tirgus komisijas mājaslapā: www.fktk.lv.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

IeM: Par palīdzības sniegšanu cilvēku tirdzniecības upuriem no ārvalstīm

Valsts sekretāru 3.augusta sanāksmē izsludināti Iekšlietu ministrijas (IeM) sagatavotie normatīvie akti, kas nosaka pamatprincipus palīdzības sniegšanai cilvēku tirdzniecības upuriem – ārzemniekiem, kas nav Eiropas Savienības pilsoņi.

Šie projekti nodrošinās Latvijas likumdošanas atbilstību Eiropas Padomes Konvencijai par cīņu pret cilvēku tirdzniecību un Padomes direktīvai 2004/81/EK (2004.gada 29.aprīlis) par uzturēšanās atļaujām, kas izdotas tādiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri ir cilvēku tirdzniecības upuri vai bijuši iesaistīti darbībās, kas veicina nelegālo imigrāciju, un kuri sadarbojas ar kompetentajām iestādēm.

Likumprojekts “Par cilvēku tirdzniecības upura uzturēšanos Latvijā” un grozījumi Imigrācijas likumā un Sociālo pakalpojumu likumā nosaka kārtību un nosacījumus, kādā Latvijā ārzemniekiem – cilvēku tirdzniecības upuriem – piešķir nogaidīšanas periodu, termiņuzturēšanās atļauju, kā arī kārtību, kādā šīs personas var saņemt valsts apmaksātus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus un sociālo palīdzību.

Likumprojekts nosaka, ka Latvijā nonākušam ārzemniekam, kas nav Eiropas Savienības pilsonis un likumā noteiktajā kārtībā ir atzīts par cilvēku tirdzniecības upuri, tiek piešķirts 30 dienu nogaidīšanas periods, lai viņš varētu pieņemt lēmumu par sadarbību ar kompetentajām valsts iestādēm cilvēku tirdzniecības gadījuma izmeklēšanā.

Grozījumi Imigrācijas likumā nosaka, ka ārzemniekam – cilvēku tirdzniecības upurim – nogaidīšanas perioda laikā ir tiesības uzturēties Latvijā bez vīzas vai uzturēšanās atļaujas.

Ja upuris nogaidīšanas perioda laikā izteiks gatavību sadarboties ar kompetentajām valsts iestādēm, kompetentā iestāde varēs pieprasīt viņam izsniegt termiņuzturēšanās atļauju uz laiku, kas nav mazāks par sešiem mēnešiem. Nepieciešamības gadījumā atļauju varēs pagarināt.

Laikā, kad tiek izskatīts iesniegums par nogaidīšanas perioda piešķiršanu, nogaidīšanas perioda laikā, laikā līdz lēmuma pieņemšanai par termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanu, kā arī termiņuzturēšanās atļaujas darbības laikā sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējs nodrošinās ārzemniekiem – cilvēku tirdzniecības upuriem – drošu patvērumu un izmitināšanu, neatliekamo medicīnisko palīdzību, psihologa, jurista, veselības aprūpes un citu speciālistu konsultācijas, kā arī iespēju iesaistīties apmācības un izglītības programmās.

Lūgumu piešķirt nogaidīšanas periodu persona varēs iesniegt kompetentajā valsts iestādē (Valsts policijā, prokuratūrā vai tiesā) vai pie sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzēja.

Nogaidīšanas periodu kompetentā iestāde varēs pārtraukt, ja tiks konstatēts, ka cilvēku tirdzniecības upuris aktīvi, brīvprātīgi un pēc savas iniciatīvas atjaunojis sakarus ar personām, kas izdarījušas darbības, kuras saistītas ar cilvēku tirdzniecību; būs pamats uzskatīt, ka cilvēku tirdzniecības upuris rada draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai un drošībai; būs pamats uzskatīt, ka cilvēku tirdzniecības upuris, uzturoties Latvijā, var traucēt pirmstiesas izmeklēšanu vai tiesībaizsardzības iestāžu darbu noziedzīgu nodarījumu atklāšanā.

Savukārt termiņuzturēšanās atļauju upurim varēs anulēt, ja tiks konstatēts, ka upuris aktīvi, brīvprātīgi un pēc savas iniciatīvas atjaunojis sakarus ar personām, kas izdarījušas darbības, kuras saistītas ar cilvēku tirdzniecību; kompetentā valsts iestāde uzskata, ka sadarbība no cilvēku tirdzniecības upura puses ir krāpnieciska vai arī ka šīs personas sūdzības ir krāpnieciskas vai nepatiesas; kompetentajai valsts iestādei ir pamats uzskatīt, ka cilvēku tirdzniecības upuris rada draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai un drošībai; upuris pārtrauc sadarbību ar kompetento valsts iestādi vai kompetentā valsts iestāde pieņem lēmumu pārtraukt attiecīgās krimināllietas izmeklēšanu vai iztiesāšanu.

Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departaments

IZM: Par pedagogu izglītību un profesionālo kvalifikāciju

Valsts sekretāru 3.augusta sanāksmē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pieteica izskatīšanai Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Grozījumi MK 2000.gada 3.oktobra noteikumos Nr.347 “Noteikumi par prasībām pedagogiem nepieciešamajai izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai””. Noteikumi aptvēra lielāko daļu vispārējās izglītības, profesionālās izglītības, profesionālās ievirzes izglītības un interešu izglītības pedagogu, tomēr daļai šo izglītības jomu pedagogu profesiju un amatu, kas ir iekļauti MK 1999.gada 26.oktobra noteikumos Nr.367 “Noteikumi par pedagogu profesiju un amatu sarakstu”, prasības par izglītību netika noteiktas, tāpēc grozījumi noteikumos aptvers visas vispārējās izglītības, profesionālās izglītības, profesionālās ievirzes izglītības un interešu izglītības pedagogu profesijas un amatus, kā arī neietekmēs šobrīd strādājošo pedagogu tiesības turpināt darba tiesiskās attiecības.

Grozījumi ļaus plašākam personu lokam uzsākt darbu vispārējās izglītības pedagoga amatā (arī bakalaura studiju programmās mācību priekšmetam atbilstošā zinātnes nozarē studējošajiem, kas divu gadu laikā pēc bakalaura programmas beigšanas sāk iegūt skolotāja kvalifikāciju). Tas dotu iespēju palielināt konkurenci darba tirgū, aizpildīt vakances atsevišķu mācību priekšmetu pasniegšanā, kas var rasties, novecojot pedagoģiskajam personālam valstī. Ņemot vērā pirmsskolas izglītības iestādēs strādājošo pedagogu deficītu, grozījumi noteikumos paredz paplašināt to pedagogu loku, kuru profesionālā kvalifikācija atbilst pirmsskolas skolotāja amata pildīšanai. Tiek noteiktas arī prasības izglītības iestāžu vadītāju, to vietnieku, izglītības metodiķu, struktūrvienību vadītāju izglītības jomā un to vietnieku, izglītības psihologu, izglītības iestāžu bibliotekāru un internāta, dienesta viesnīcas skolotāju izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai.

Grozījumi MK 2000.gada 3.oktobra noteikumos Nr.347 “Noteikumi par prasībām pedagogiem nepieciešamajai izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai” tiek veikti, izpildot MK 2006.gada 21.marta sēdes protokollēmuma Nr.16 29.§ “Par priekšlikumiem pedagogu izglītības un tālākizglītības kvalitātes paaugstināšanas pamatnostādnēm” 2.1.apakšpunktā noteikto.

Izglītības un zinātnes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa