Ministru kabineta noteikumi Nr.601

Rīgā 2006.gada 18.jūlijā (prot. Nr.38 45.§)

Noteikumi par atklāta projektu iesniegumu konkursa vadlīnijām plānošanas dokumenta pasākuma "Vietējo rīcību attīstība (LEADER + veida pasākums)" aktivitātei "Integrētās lauku attīstības izmēģinājuma stratēģijas"

Izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības struktūrfondu vadības likuma 16.panta pirmās daļas 11. un 12.punktu

 

1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka atklāta projektu iesniegumu konkursa (turpmāk – atklāts konkurss) vadlīnijas un projekta iesnieguma veidlapas paraugu plānošanas dokumenta prioritātes "Lauku un zivsaimniecības attīstības veicināšana" pasākuma "Vietējo rīcību attīstība (LEADER + veida pasākums)" aktivitātei "Integrētās lauku attīstības izmēģinājuma stratēģijas".

2.Atklāta konkursa vadību nodrošina pirmā līmeņa starpniekinstitūcija – Zemkopības ministrija – un otrā līmeņa starp­niekinstitūcija – Lauku atbalsta dienests (turpmāk – dienests). Atklāts konkurss tiek organizēts teritorijā, kurā īsteno integrēto lauku attīstības izmēģinājuma stratēģiju (turpmāk – attīstības stratēģija).

3.Atklātu konkursu finansē no Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) un Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Kopējais atklāta konkursa pieejamais finansējums ir 1650000 latu, tai skaitā Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) Virzības daļas līdzfinansējums – 1237500 latu.

4.Atbalsta apmēru attīstības stratēģijas īstenošanai aprēķina katram attīstības stratēģijas iesniegumam individuāli saskaņā ar 1.pielikumu.

5.Attīstības stratēģiju un atklāta konkursa projektu (turpmāk – projekts) īsteno līdz 2008.gada 30.jūnijam. Iesniegšanas termiņš struktūrfondu pieprasījuma gala maksājumam ir 2008.gada 31.jūlijs.

2. Attīstības stratēģiju atlase

6. Attīstības stratēģiju īsteno biedrība vai nodibinājums (turpmāk – vietējā rīcības grupa), kas atbilst šādiem nosacījumiem:

6.1. ir reģistrēta biedrību un nodibinājumu reģistrā;

6.2. nav pasludināta par maksātne­spējīgu, neatrodas likvidācijas procesā, tās saimnieciskā darbība nav apturēta vai pārtraukta vai nav uzsākta tiesvedība par darbības izbeigšanu, maksātnespēju vai bankrotu;

6.3.tai nav normatīvajos aktos noteikto nodokļu maksājumu un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu;

6.4.šīs attīstības stratēģijas finansēšanai nav saņēmusi Latvijas Republikas vai Eiropas Savienības fondu finansējumu vai cita veida valsts līdzekļus;

6.5.tās struktūru veido šādas pārvaldes institūcijas, kuru tiesības, pienākumi un atbildība ir noteikta statūtos vai nolikumā un kuras atbilst vietējās rīcības grupas darbības veidam:

6.5.1. biedrībām – augstākā lēmējinstitūcija, pārstāvju lēmējinstitūcija un izpild­institūcija;

6.5.2.nodibinājumiem – valde un lēmēj­institūcija, kas atbildīga par stratēģijas izstrādi un ieviešanu;

6.6. ne vairāk kā 50% no tās lēmējinstitūcijas (lēmējinstitūcija ir atbildīga par attīstības stratēģijas ieviešanu) veido valsts un pašvaldību iestāžu pārstāvji un vismaz 50 % – ekonomiskie un sociālie partneri (tai skaitā nevalstiskās organizācijas);

6.7. tās darbības teritorijā:

6.7.1. iedzīvotāju skaits ir no 10000 līdz 65000;

6.7.2.iedzīvotāju īpatsvars no pilsētām (apdzīvotām vietām), kurās iedzīvotāju skaits ir no 5000 līdz 15000, nepārsniedz 49% no kopējā teritorijas iedzīvotāju skaita;

6.7.3. nav pilsētu, kuru iedzīvotāju skaits pārsniedz 15000;

6.8. tās darbības teritorija ir kompakta un neiekļaujas citas vietējās rīcības grupas darbības teritorijā.

7.Attīstības stratēģiju 4.6.1.aktivitātes "Prasmju iegūšana" ietvaros izstrādā vietējā rīcības grupa, kas atbilst šo noteikumu 6.punktā noteiktajiem kritērijiem.

8. Attīstības stratēģija atbilst šādiem nosacījumiem:

8.1.attīstības stratēģija atbilst vienotā programmdokumenta un programmas papildinājuma prioritātei un pasākumam;

8.2.attīstības stratēģija tiek īstenota vietējās rīcības grupas darbības teritorijā;

8.3. attīstības stratēģijā ir iekļauts:

8.3.1.detalizēts vietējās rīcības grupas teritorijas sociāli ekonomiskās situācijas raksturojums;

8.3.2.stipro pušu, vājo pušu, iespēju un draudu izvērtējums (turpmāk – SVID analīze);

8.3.3. stratēģiskie risinājumi;

8.3.4. prioritātes;

8.3.5. mērķi;

8.3.6. pasākumi;

8.3.7. rīcība;

8.3.8. īstenošanas posmi un procedūras;

8.3.9. izvērtēšanas un uzraudzības mehānismi;

8.3.10. vietējo iniciatīvas grupu projektu atlases kritēriji;

8.4. attīstības stratēģijas izraudzītā tēma atbilst SVID analīzei, piedāvātajiem stratēģiskajiem risinājumiem, izvirzītajām prioritātēm, mērķiem, pasākumiem un rīcībai;

8.5.vietējās rīcības grupas teritorijas sociāli ekonomiskās situācijas analīze pamato plānotās rīcības un pārmaiņu nepieciešamību, ietver iedzīvotāju (tai skaitā mērķa grupu) vajadzības;

8.6. attīstības stratēģijas izstrādē izmanto uz visu iesaistīto pušu un nozaru sadarbību balstītu integrētu pieeju. Izstrādē aktīvi iesaistīti vietējās rīcības grupas darbības teritorijas iedzīvotāji;

8.7. attīstības stratēģijas izvēlētā tēma atbilst vienai vai vairākām šādām jomām:

8.7.1.dzīves kvalitātes uzlabošana lauku apvidos, ieskaitot tādu komersantu, nevalstisko organizāciju, valsts un pašvaldību sektoru kopīgu projektu attīstību, kas vērsti uz pakalpojumu sasniedzamības un kvalitātes uzlabošanu iedzīvotājiem;

8.7.2.vērtības pievienošana vietējiem produktiem (precēm un pakalpojumiem), ar sabiedrisko pasākumu palīdzību īpaši veicinot tirgus pieejamību maza apjoma ražošanas uzņēmumu produkcijai;

8.7.3.jaunu profesionālo sasniegumu un tehnoloģiju, tai skaitā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju, izmantošana, lai paaugstinātu lauku apvidu piedāvāto produktu un pakalpojumu konkurētspēju;

8.7.4. iespējami labāka ilgtspējīga dabas vai kultūras resursu izmantošana;

8.8.attīstības stratēģija ir saskaņota ar atbilstošiem reģionālās un nacionālās plānošanas dokumentiem;

8.9.attīstības stratēģija atbilst šādiem strukturālās politikas horizontālajiem
mērķiem:

8.9.1. dzimumu līdztiesības veicināšana;

8.9.2. vienādu iespēju nodrošināšana dažādiem dalībniekiem;

8.9.3. reģionālo atšķirību mazināšana;

8.9.4. informācijas sabiedrības veidošanās sekmēšana;

8.10.vismaz trešā daļa no tās izstrādē un ieviešanā iesaistītajiem pārvaldes institūcijas biedriem ir piedalījušies vietējās rīcības grupas vai vietējās iniciatīvas grupas mācībās, kuras atbilst LEADER pieejai.

9.Attīstības stratēģijas iesniegumu pieņemšanu dienests izsludina laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un ievieto informāciju savā mājas lapā internetā.

10.Attīstības stratēģijas iesniegumus pieņem vienu mēnesi no informācijas publicēšanas dienas.

11. Lai pieteiktos uz tiesībām īstenot attīstības stratēģiju, vietējā rīcības grupa dienestā iesniedz:

11.1. attīstības stratēģijas iesniegumu (2.pielikums);

11.2. papildu dokumentus atbilstoši šo noteikumu 2.pielikumā minētajam sarakstam.

3. Attīstības stratēģijas iesnieguma vērtēšana

12.Dienests izvērtē attīstības stratēģijas iesnieguma atbilstību administratīvajiem vērtēšanas kritērijiem (3.pielikums). Attīstības stratēģijas iesniegumu uzskata par atbilstošu, ja tas atbilst visiem administratīvajiem vērtēšanas kritērijiem.

13.Ja reģistrētā attīstības stratēģijas iesnieguma dokumentācija ir nepilnīga un tā neatbilst iesnieguma administratīvajiem vērtēšanas kritērijiem, dienests rakstiski pieprasa papildu informāciju. Papildu informāciju vietējā rīcības grupa apkopo un iesniedz piecu darbdienu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas.

14.Attīstības stratēģijas iesnieguma atbilstību vietējās rīcības grupas un attīstības stratēģijas kvalitātes kritērijiem (3.pielikums) un specifiskajam vērtēšanas kritērijam (3.pielikums) izvērtē Zemkopības ministrijas vērtēšanas komisija (turpmāk – vērtēšanas komisija).

15.Ja, izvērtējot atbilstību vietējās rīcības grupas un attīstības stratēģijas kvalitātes vērtēšanas kritērijiem, trūkst informācijas vai tā ir neskaidra, vērtēšanas komisija rakstiski pieprasa vietējai rīcības grupai papildu informāciju. Papildu informāciju vietējā rīcības grupa apkopo un iesniedz piecu darbdienu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas.

16.Atbilstoši katram attīstības stratēģijas kvalitātes vērtēšanas kritērijam tiek piešķirts punktu skaits no 0,5 līdz 2 (0,5 = "vāji", 1 = "apmierinoši", 1,5 = "labi", 2 = "ļoti labi").

17.Ja vairāki attīstības stratēģijas iesniegumi par vietējās rīcības grupas un attīstības stratēģijas kvalitātes kritērijiem ieguvuši vienādu vērtējumu, tad tiesības īstenot attīstības stratēģiju iegūst vietējā rīcības grupa, kas saņēmusi vislielāko punktu skaitu specifiskajā vērtēšanas kritērijā.

18. Vērtēšanas komisija lēmumu par vietējās rīcības grupas un attīstības stratēģijas atbilstību iesniedz dienestā. Dienests par lēmumu informē vietējo rīcības grupu.

19. Lēmumu par attīstības stratēģijas iesnieguma noraidīšanu pieņem jebkurā no šādiem gadījumiem:

19.1.iesniegums neatbilst kādam no administratīvajiem vērtēšanas kritērijiem;

19.2. iesniegums neatbilst kādam no vietējās rīcības grupas kvalitātes vērtēšanas kritērijiem;

19.3. iesniegums ieguvis mazāk nekā 25 punktus par attīstības stratēģijas kvalitātes vērtēšanas kritērijiem no vidējā vērtēšanas komisijas locekļu vērtējuma;

19.4.iesniegums nav ieguvis nevienu punktu par iesnieguma atbilstības novērtējumu saskaņā ar specifisko vērtēšanas kritēriju.

4. Attīstības stratēģijas īstenošanas nosacījumi

20.Pēc paziņojuma saņemšanas par attīstības stratēģijas iesnieguma apstiprināšanu vietējā rīcības grupa un dienests slēdz līgumu un vietējā rīcības grupa iegūst tiesības uzsākt attīstības stratēģijas īstenošanu.

21.Visas izmaiņas attīstības stratēģijā vietējā rīcības grupa rakstiski saskaņo ar dienestu un Zemkopības ministriju.

22. Ja konstatēts, ka vietējā rīcības grupa apzināti vai nolaidības dēļ sniegusi nepatiesas ziņas, tā nedrīkst saņemt struktūrfonda finansējumu divus gadus.

23.Attīstības stratēģijas iesnieguma kopiju, visus dokumentus un informāciju, kas saistīta ar attīstības stratēģijas īstenošanu, vietējā rīcības grupa glabā līdz līgumā noteiktajam termiņam, bet ne mazāk kā piecus gadus, un pēc pieprasījuma uzrāda dienestam.

24. Dienestam un Eiropas Komisijai ir tiesības veikt pārbaudes attīstības stratēģijas īstenošanas laikā un līdz datumam, kas noteikts līgumā ar dienestu. Minētajām institūcijām ir tiesības pieprasīt papildu informāciju no vietējās rīcības grupas.

5. Projektu atlase

25. Atbalstu projektam var saņemt biedrība vai nodibinājums (turpmāk – vietējā iniciatīvas grupa), kas atbilst šādiem nosacījumiem:

25.1. darbojas teritorijā, kura ir noteikta attiecīgajā attīstības stratēģijā;

25.2. ir reģistrēta biedrību vai nodibinājumu reģistrā;

25.3. nav pasludināta par maksātne­spējīgu, neatrodas likvidācijas procesā, tās saimnieciskā darbība nav apturēta vai pārtraukta vai nav uzsākta tiesvedība par darbības izbeigšanu, maksātnespēju vai bankrotu;

25.4.tai nav normatīvajos aktos noteikto nodokļu maksājumu un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu;

25.5.šī projekta finansēšanai nav saņēmusi Latvijas Republikas vai Eiropas Savienības fondu finansējumu vai cita veida valsts līdzekļus;

25.6.tās pārvaldes institūcijai ir administratīvā, metodiskā vai finanšu vadības pieredze darbā ar projektiem.

26.Vienas pašvaldības teritorijā var būt vairākas vietējās iniciatīvas grupas, un viena vietējā iniciatīvas grupa var aptvert vairāku pašvaldību teritoriju.

27. Projekts atbilst šādiem nosacījumiem:

27.1.projekts ir izstrādāts, pamatojoties uz detalizētu tā darbības teritorijas sociāli ekonomisko situācijas analīzi attiecībā uz plānoto rīcību un nepieciešamību veikt pārmaiņas;

27.2. projekta izstrādē ir aktīvi iesaistīti lauku iedzīvotāji, un projekta īstenošana tiek virzīta uz iedzīvotāju (tai skaitā mērķa grupu) vajadzību nodrošināšanu – ir notikušas konsultācijas ar attiecīgās projekta darbības teritorijas iedzīvotājiem par projektā izvirzītajām prioritātēm, mērķiem, uzdevumiem, aktivitātēm;

27.3.projektā plānotās aktivitātes ir skaidri definētas, samērīgas ar plānoto projekta īstenošanas laika grafiku un nodrošina kvalitatīvu rezultātu sasniegšanu;

27.4. projekts ir inovatīvs tā darbības teritorijā:

27.4.1. inovāciju sasaiste ar esošajām tradīcijām un pieredzi;

27.4.2. projekta teritorijā plānoto aktivitāšu inovācijas līmenis;

27.4.3. inovāciju sasaiste ar cilvēku, dabas un finanšu resursu līdzsvarotu izmantošanu (nodrošina labākas iespējas vietējā potenciāla īstenošanai);

27.4.4. tradicionāli izolētu sociālo un ekonomisko sektoru saskaņa;

27.5. projekts ir nozīmīgs izraudzīto mērķa grupu vajadzību nodrošināšanai;

27.6. projekts veicina dzimumu līdz­tiesību;

27.7. projekts sekmē informācijas sabiedrības veidošanu;

27.8. projektā ietverti objektīvi pārbaudāmi rezultātu un sociāli ekonomiskās ietekmes rādītāji;

27.9. projekta finansiālo izdevumu apraksts ir pamatots un detalizēts;

27.10. nodrošināta atbilstoša attiecība starp projekta izmaksām un rezultātiem;

27.11. tiek radītas jaunas vai saglabātas esošās darba vietas.

28.Projekta ietvaros atbalstāmās aktivitātes atbilst attīstības stratēģijas mērķim, izvirzītajām prioritātēm, pasākumiem un rīcībai.

29.Vietējā rīcības grupa attīstības stratēģijā nosaka maksimālo projekta attiecināmo izmaksu summu, kas nepārsniedz 5000 latu.

30. Atbalstu 100% apmērā piešķir par šādām attiecināmām izmaksām:

30.1. pamatlīdzekļu iegāde (piemēram, tehnika, iekārtas);

30.2.jaunu ēku un būvju celtniecība, kā arī esošo rekonstrukcija, renovācija un remont­darbi;

30.3.mācības, mācību vizītes;

30.4.projekta administrēšana (nepārsniedzot 10% no projekta attieci­nāmo izmaksu summas).

31.Atbalstu nepiešķir par izdevumiem, kas saistīti ar:

31.1.apakšlīgumu slēgšanu, ja tie palielina projekta izmaksas, bet nepievieno attiecīgu projekta vērtību, un ja samaksa ir noteikta procentos no kopējām projekta izmaksām;

31.2. esošo būvju un ēku uzturēšanu;

31.3.pievienotās vērtības nodokli, ja vietējā iniciatīvas grupa ir pievienotās vērtības nodokļamaksātāja;

31.4.zemes un transportlīdzekļu iegādi;

31.5.citiem izdevumiem, kas nav attaisnoti saskaņā ar Komisijas 2000.gada 8.novembra Regulu Nr.1685/2000, kas nosaka sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr.1260/1999 attiecībā uz izdevumu piemērotību struktūrfondu līdzfinansētās darbībās.

32.Projekta iesniegumu pieņemšanu dienests izsludina laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un ievieto informāciju savā mājas lapā internetā.

33.Vietējā iniciatīvas grupa projekta iesniegumu iesniedz vietējā rīcības grupā mēneša laikā no informācijas publicēšanas dienas.

34.Projekta iesnieguma pieņemšanu organizē vairākās kārtās. Kārtu skaitu nosaka vietējā rīcības grupa.

35. Lai pieteiktos atbalstam, vietējā ini­ciatīvas grupa:

35.1. reģistrējas dienesta klientu reģistrā;

35.2. iesniedz projekta iesniegumu (4.pielikums) trīs eksemplāros;

35.3. iesniedz papildu dokumentus atbilstoši šo noteikumu 4.pielikumā minētajam sarakstam.

6. Projekta iesnieguma vērtēšana

36. Projekta iesniegumu vērtē četros posmos:

36.1. izvērtē projekta atbilstību attīstības stratēģijai;

36.2.izvērtē projekta iesnieguma atbilstību specifiskajam vērtēšanas kritērijam;

36.3. veic projekta iesnieguma administratīvās atbilstības pārbaudi;

36.4.izvērtē projekta iesnieguma atbilstību kvalitātes vērtēšanas kritērijiem.

37. Projekta atbilstību attīstības stratēģijai izvērtē vietējā rīcības grupa atbilstoši šo noteikumu 5.pielikumā noteiktajiem projektu vērtēšanas kritērijiem un sagatavo atzinumu.

38. Atbilstoši katram vērtēšanas kritērijam, kas nosaka projekta atbilstību attīstības stratēģijai, piešķir noteiktu punktu skaitu no 0 līdz 5 (1 = "ļoti vāji", 2 = "vāji", 3 = "apmierinoši", 4 = "labi", 5 = "ļoti labi").

39. Pēc projektu iesniegumu izvērtēšanas (novērtē to atbilstību kritērijiem) izveido projektu sarakstu, sarindojot projektu iesniegumus pēc iegūto punktu skaita. Ja vairāki projektu iesniegumi ieguvuši vienādu punktu skaitu, priekšroku dod tam projekta iesniegumam, kurš ir ieguvis augstāku novērtējumu šo noteikumu 5.pielikuma I daļas 3., 4., 5. un 13. punktā minēto kritēriju kopsummā.

40. Pozitīvu atzinumu par projekta atbilstību attīstības stratēģijai vietējā rīcības grupa sniedz par tiem projektiem, kuri ir ieguvuši vismaz 60 punktus no maksimāli iespējamā punktu skaita.

41.Ja attīstības stratēģijas rīcībai paredzētais finansējums ir mazāks par to projektu izmaksu kopsummu, kas saņēmuši pozitīvu atzinumu, un ja viena vietējā iniciatīvas grupa ir iesniegusi vairākus projektu iesniegumus, tad pozitīvu atzinumu piešķir projektam, kas ieguvis lielāko punktu skaitu.

42. Projektu atzinumus kopā ar projekta iesniegumiem mēneša laikā pēc pieteikuma termiņa beigām vietējā rīcības grupa iesniedz dienestā. Dienests izvērtē projektus pēc specifiskā vērtēšanas kritērija (5.pielikums), veic to administratīvās atbilstības pārbaudi un izvērtē projekta iesnieguma atbilstību kvalitātes vērtēšanas kritērijiem.

43. Projektu iesniegumi, par kuriem vietējā rīcības grupa ir devusi negatīvu atzinumu, ir uzskatāmi par neatbilstošiem specifiskajam vērtēšanas kritērijam, un administratīvās un kvalitatīvās atbilstības pārbaude netiek veikta.

44. Projekta iesniegums uzskatāms par atbilstošu administratīvajiem un kvalitātes vērtēšanas kritērijiem, ja tas atbilst visiem šo noteikumu 5.pielikumā minētajiem administratīvajiem un kvalitātes vērtēšanas kritērijiem.

45.Ja reģistrētā attīstības stratēģijas iesnieguma dokumentācija ir nepilnīga un tā neatbilst administratīvajiem vai kvalitātes vērtēšanas kritērijiem, dienests rakstiski pieprasa papildu informāciju projekta iesnieguma precizēšanai. Pieprasīto informāciju vietējā iniciatīvas grupa apkopo un iesniedz piecu darbdienu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas.

46. Dienests projekta iesniegumu izvērtē četru mēnešu laikā.

47. Dienests pēc projektu iesniegumu izvērtēšanas sagatavoto lēmumu par projekta iesniegumu apstiprināšanu iesniedz Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) vadības komitejā.

48.Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) vadības komiteja pieņem lēmumu par projektu saraksta saskaņošanu un nosūta to dienestam.

49.Pēc saskaņojuma saņemšanas dienests pieņem lēmumu par projektu iesniegumu apstiprināšanu un informē vietējo iniciatīvas grupu. Ja pieņem lēmumu par projekta iesnieguma noraidīšanu, dienests norāda tā noraidīšanas iemeslus.

50. Lēmumu par projekta iesnieguma noraidīšanu pieņem jebkurā no šādiem
gadījumiem:

50.1. projekts neatbilst specifiskajam vērtēšanas kritērijam;

50.2. projekts arī pēc precizēšanas neatbilst administratīvās vērtēšanas kritērijiem;

50.3. projekts neatbilst kādam no kvalitātes vērtēšanas kritērijiem;

50.4. Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) vadības komiteja par projektu sniegusi negatīvu atzinumu;

50.5. attīstības stratēģijas rīcībai iezīmētais finansējums ir iztērēts.

51. Dienests 30 darbdienu laikā pēc Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) lēmuma saņemšanas par projekta iesnieguma apstiprināšanu slēdz līgumu ar struktūrfonda finansējuma saņēmēju.

7. Projekta ieviešanas un struktūrfonda finansējuma saņemšanas nosacījumi

52. Projektā paredzēto pasākumu ieviešanu uzsāk pēc līguma noslēgšanas ar Lauku atbalsta dienestu.

53. Izmaiņas projektā rakstiski saskaņojamas ar dienestu.

54.Projektu īsteno projekta iesniegumā paredzētajā laikā. Ja projekts paredzētajā laikā nav izpildīts, noslēgtais līgums tiek lauzts.

55.Struktūrfonda finansējuma saņēmējs nodrošina regulāru un precīzu uzskaiti par projekta ietvaros veiktajiem maksājumiem, kā arī nodrošina grāmatvedības uzskaiti.

56. Struktūrfonda finansējuma saņēmējs ne vairāk kā trīs reizes projekta īstenošanas laikā iesniedz dienestā no preču piegādātājiem, darbu izpildītājiem vai pakalpojumu sniedzējiem saņemtos rēķinus un tos pamatojošo dokumentu kopijas par darbībām, ko veic projekta īstenošanā.

57.Dienests pēc tam, kad pārbaudīta šo noteikumu 56.punktā minēto dokumentu atbilstība pārbaudes projekta iesniegumam, veic pārskaitījumu uz struktūrfonda finansējuma saņēmēja norēķinu kontu.

58.Dienests veic nākamos pārskaitījumus uz struktūrfonda finansējuma saņēmēja norēķinu kontu pēc tam, kad tas ir norēķinājies ar preču piegādātājiem, darbu izpildītājiem vai pakalpojumu sniedzējiem par tām darbībām, par kurām ir veikti iepriekšējie pārskaitījumi.

59.Struktūrfonda finansējuma saņēmējs iesniedz dienestā struktūrfonda pieprasījumu saskaņā ar līgumā noteikto laika grafiku. Laika grafika un pieprasījuma summas izmaiņas tiek rakstiski saskaņotas ar dienestu.

60. Uz struktūrfonda pieprasījuma brīdi preces un būves ir struktūrfonda finansējuma saņēmēja īpašums. Ja preces tiek iegādātas uz nomaksu, struktūrfonda finansējums tiek izmaksāts tikai pēc tam, kad tās kļuvušas par struktūrfonda finansējuma saņēmēja īpašumu.

61.Projekta iesnieguma kopiju, visus dokumentus un informāciju, kas saistīta ar projekta īstenošanu, struktūrfonda finansējuma saņēmējs glabā līgumā noteikto termiņu, bet ne mazāk kā piecus gadus, un pēc pieprasījuma uzrāda dienestam.

62.Struktūrfonda finansējuma saņēmējs piecus gadus pēc pēdējā maksājuma saņemšanas nedrīkst bez dienesta rakstiskas piekrišanas veikt nekādas darbības, kas var būtiski mainīt projekta ieviešanas nosacījumus, mērķus un līdzfinansētās investīcijas.

63. Dienestam un Eiropas Komisijai ir tiesības veikt pārbaudes pirms projekta īstenošanas, projekta īstenošanas laikā un piecus gadus pēc pēdējā maksājuma saņemšanas. Minētajām institūcijām ir tiesības pieprasīt papildu informāciju no struktūrfonda finansējuma saņēmēja.

64. Ja konstatēts, ka vietējā iniciatīvas grupa apzināti vai nolaidības dēļ sniegusi nepatiesas ziņas, tā nedrīkst saņemt struktūrfonda finansējumu divus gadus.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Zemkopības ministrs M.Roze

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2006.gada 9.augustu.

Pielikumi 1-5

ZIP 110kb