Valsts sekretāru 2006.gada 3.augusta sanāksmē

IZM: Par Latvijas un Moldovas sadarbību izglītībā, kultūrā un sportā

Valsts sekretāru 3.augusta sanāksmē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pieteica izskatīšanai Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Noteikumi par Latvijas Republikas valdības un Moldovas Republikas valdības līgumu par sadarbību izglītības, kultūras, jaunatnes un sporta jomā”.

Latvijas Republikas valdības un Moldovas Republikas valdības līgums par sadarbību izglītības, kultūras, jaunatnes un sporta jomā sekmēs sadarbības attīstību izglītībā, kultūrā, jaunatnes un sporta lietās starp abām valstīm, attīstot tiešu kontaktu veidošanu starp ieinteresētām valsts un nevalstiskajām organizācijām un ekspertiem, kā arī organizējot starptautiskus kultūras un sporta pasākumus. Līgums uz vienlīdzības un abpusības pamata veicinās abu valstu studentu, jauniešu, izglītības speciālistu, akadēmiskā personāla, mākslas un kultūras ekspertu pieredzes apmaiņu.

Tiks veidotas partnerattiecības ar Moldovu un veicināta mākslas darbinieku, jauniešu, studentu, akadēmiskā personāla un zinātnieku izpratne un zināšanas par Moldovas Republikas sociāli ekonomisko potenciālu, kā arī izglītības un kultūras sadarbības attīstība Latvijā, paplašinot Latvijas zinātnieku, ekspertu, kultūras darbinieku starptautiskos kontaktus un zināšanas par Moldovas reģionu.

Latvijas sadarbībai ar Moldovu nav tiesiskā regulējuma izglītībā, kultūrā, jaunatnes un sporta lietās, un tas kavē abu valstu tālāko sadarbību minētajās jomās. Saskaņā ar Latvijas Republikas attīstības sadarbības politikas plānu 2006.gadam ir noteikts, ka viens no Latvijas attīstības sadarbības politikas rīcības virzieniem ir tehniskās palīdzības sniegšana attīstības un pārejas ekonomikas valstīm, par vienu no prioritārajām valstīm nosakot Moldovu. 2006.gada 3.aprīlī tika noslēgts Latvijas Republikas valdības un Moldovas Republikas valdības attīstības sadarbības līgums, kur par vienu no sadarbības jomām tika noteikta izglītības un zinātnes joma, līdz ar to Latvijas Republikas valdības un Moldovas Republikas valdības līgums par sadarbību izglītībā, kultūrā, jaunatnes un sporta lietās būtiski paplašinās abu valstu sadarbību.

IZM: Par attīrīšanas iekārtu, ūdensapgādes un kanalizācijas izbūvju nodošanu pašvaldības īpašumā

Valsts sekretāru 3.auguta sanāksmē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pieteica izskatīšanai Ministru kabineta (MK) rīkojuma projektu “Par attīrīšanas iekārtu, ūdensapgādes un kanalizācijas izbūvju nodošanu Laidzes pagasta pašvaldības īpašumā”.

IZM sagatavotais MK rīkojuma projekts paredz nodot ministrijas padotības iestādes – Laidzes profesionālās vidusskolas – lietojumā esošo valsts nekustamo īpašumu Laidzes pašvaldības īpašumā.

Projekts sagatavots, ņemot vērā Laidzes pagasta padomes 2005.gada 6.septembra sēdes protokollēmuma “Par ūdenssaimniecības pārņemšanu no Laidzes profesionālās vidusskolas” izrakstu.

Nododamajā valsts nekustamajā īpašumā ietilpst attīrīšanas iekārtas, trīs artēziskās akas, divi ūdenstorņi, ūdensvada un kanalizācijas tīkli. Minētās izbūves nav ierakstītas zemesgrāmatā. Ūdenstornis ekspluatācijā pieņemts 1959.gadā. Artēziskā aka ekspluatācijā pieņemta 1974.gadā, attīrīšanas būvju tehniskā pase izrakstīta 1994.gadā. Izbūves izvietotas uz zemesgabaliem, kuri ierakstīti Talsu zemesgrāmatu nodaļas Laidzes pagasta zemesgrāmatā. Nododamie ūdensvada un kanalizācijas tīkli atbilstoši likuma “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 19.pantam nav ierakstāmi zemesgrāmatā.

Laidzes profesionālās vidusskolas rīcībā esošās attīrīšanas iekārtas, kanalizācijas tīkli un ūdensvada tīkli nodrošina skolas un arī Laidzes pagasta vajadzības.

Laidzes pagasta pašvaldība, pārņemot attīrīšanas iekārtas un ūdensapgādes izbūves, atbrīvos skolu no neraksturīgo funkciju izpildīšanas un nodrošinās likuma “Par pašvaldībām” 15.pantā paredzētās valsts vietējās pārvaldes un sociāli ekonomiskās funkcijas izpildīšanu – organizēt iedzīvotājiem komunālos pakalpojumus (ūdensapgādi un kanalizāciju).

Izglītības un zinātnes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

LM: Par puses no uzturēšanās izdevumiem grupu mājās apmaksāšanu

Lai attīstītu alternatīvās aprūpes pakalpojumus, Labklājības ministrija (LM) plāno ar 2007.gadu nodrošināt 50% līdzfinansējumu tām grupu mājām, kurās uzturas cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem, kas līdz šim dzīvoja ilgstošas sociālās aprūpes un rehabilitācijas institūcijās.

To paredz Valsts sekretāru 3.augusta sanāksmē izsludinātie LM izstrādātie grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos par valsts budžeta līdzfinansējuma apjomu un tā piešķiršanas kārtību ar uzturēšanos grupu mājā (dzīvoklī) saistīto izdevumu finansēšanā.

Pēdējos desmit gados pašvaldību dienas centri izveidoti galvenokārt lielajās pilsētās, un divi dienas centri ir pārtraukuši savu darbību ar to gadu, kad izbeidzās valsts līdzfinansējums. Tādēļ LM paredz valsts līdzfinansējumu, lai pašvaldībās ar grupu mājām neizveidotos līdzīga situācija. Turklāt cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem rastos plašākas iespējas uzsākt patstāvīgu dzīvi ārpus ilgstošās aprūpes centriem.

Grozījumu projekts nosaka kārtību, kādā pakalpojuma sniedzējam tiek piešķirts valsts līdzfinansējums personu ar garīga rakstura traucējumiem uzturēšanai grupu mājā vai dzīvoklī un kā tiek aprēķināts līdzfinansējuma apjoms, kā arī nosaka finansējuma saņemšanas un atskaites kārtību.

Saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumu grupu māja ir pašvaldības īpašumā esošs atsevišķs dzīvoklis vai dzīvojamā māja, kur dzīvo cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem un kur viņiem ir pieejami sociālā darba speciālistu pakalpojumi.

Kopš 1996.gada ir izveidotas četras grupu mājas, kurās uzturas 60 cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem, kā arī 18 dienas centri aptuveni 560 klientiem. Šos pakalpojumus kopumā saņem vairāk nekā 600 cilvēku, kas ir proporcionāli maz pret šīs grupas klientu skaitu institūcijās un to cilvēku skaitu, kas ieinteresēti šo pakalpojumu saņemšanā.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

TM: Par apcietināto un notiesāto personu veselības aprūpi

Valsts sekretāru 3.augusta sanāksmē izsludināts Ministru kabineta (turpmāk – MK) noteikumu projekts “Apcietināto un notiesāto personu veselības aprūpe izmeklēšanas cietumos un brīvības atņemšanas iestādēs”. Tas izstrādāts uz Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā noteiktā deleģējuma pamata.

Noteikumi nosaka veselības aprūpes pakalpojumu apjomu apcietinātajam vai notiesātajam un kārtību, kādā šie pakalpojumi tiek sniegti izmeklēšanas cietumos un brīvības atņemšanas iestādēs.

Šobrīd spēkā esošajos MK 1999.gada 19.oktobra noteikumos Nr.358 “Noteikumi par medicīnisko palīdzību notiesātajiem un apcietinātajiem brīvības atņemšanas iestādēs” nav paredzēta apcietināto plānveida stacionārā ārstēšana, kā arī apcietināto nosūtīšana uz veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisiju invaliditātes grupas noteikšanai.

Jaunajos noteikumos paredzēta iespēja ieslodzītajam ārstēties stacionāri Latvijas Cietumu slimnīcā ar cietuma ārsta nosūtījumu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes norīkojumu.

Saskaņā ar šiem noteikumiem ieslodzītais cietumā bez maksas saņems primāro veselības aprūpi un sekundāro veselības aprūpi, kura sniedzama neatliekamā kārtā, kā arī sekundāro veselības aprūpi, kuru sniedz cietuma ārsti atbilstoši specialitātei. Bez maksas varēs saņemt arī efektīvākās un izmaksas ziņā lētākās zāles, kuras nozīmējusi cietuma ārstniecības persona, kā arī neatliekamo stomatoloģisko palīdzību.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Bērnu un ģimenes lietu, Labklājības, Veselības, Īpašu uzdevumu sekretariātam sabiedrības integrācijas lietās, Ģenerālprokuratūrai, Latvijas Pašvaldību savienībai un Valsts kancelejai.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

VidM: Par ES finansēto vides projektu ietvaros noslēgto būvdarbu un apvienoto projektēšanas un būvdarbu iepirkuma līgumu īstenošanas izmaksu pieauguma aprēķināšanu un novērtēšanu

Valsts sekretāru 3.augusta sanāksmē izsludināts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta instrukcijas projekts “Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansēto vides projektu ietvaros noslēgto būvdarbu un apvienoto projektēšanas un būvdarbu iepirkuma līgumu īstenošanas izmaksu pieauguma aprēķināšanas un novērtēšanas metodika”.

Pašlaik Latvijā tiek īstenoti 23 liela mēroga vides infrastruktūras projekti, kuru kopējās izmaksas ir 490,75 miljoni eiro (344,9 miljoni latu). Līdz 2006.gada beigām tiks apstiprināti vēl trīs vides projekti ar kopējām izmaksām 85,22 miljoni eiro (59,89 miljoni latu), līdz ar to Vides ministrijas kompetencē esošo projektu kopējās izmaksas sasniegs 575,97 miljonus eiro (404,79 miljoni latu).

Tā kā lielākā daļa projektu iesniegumu tika izstrādāti 2000. un 2001.gadā, kopš 2004.gada 1.maija Latvijā kopumā, it īpaši būvniecības nozarē, notikušais straujais cenu kāpums rada projektu ietvaros veikto iepirkuma procedūru, kuras izsludinātas pirms 2004.gada 1.maija, rezultātā noslēgto iepirkuma līgumu īstenošanas izmaksu pieaugumu, kas apdraud sekmīgu projektu īstenošanu.

Vides ministrija, pamatojoties uz Ministru kabineta 2006.gada 18.jūlija sēdes protokollēmumu, ir izstrādājusi instrukciju ES KF finansēto vides projektu ietvaros veikto iepirkuma procedūru, kuras izsludinātas pirms 2004.gada 1.maija, rezultātā noslēgto iepirkuma līgumu īstenošanas izmaksu pieauguma aprēķināšanai un novērtēšanai, kā arī iepirkumu līgumu summas pārskatīšanai.

Saskaņā ar instrukciju izmaksu pieaugumu paredzēts aprēķināt šādām iepirkuma līgumu izmaksu pozīcijām: darbinieku darba samaksa; degviela un smērvielas; būvmateriāli un būvizstrādājumi; iekārtu, aprīkojuma un mehānismu noma; ceļu seguma būvniecība vai atjaunošana; iekārtu, aprīkojuma un mehānismu, kuri paliek pasūtītāja īpašumā, iegāde.

VidM: Par Piejūras reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plānu 2006.–2013.gadam

Valsts sekretāru 3.augusta sanāksmē izsludināts Vides ministrijas sagatavotais “Piejūras reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2006.–2013.gadam”.

Šāda plāna nepieciešamību nosaka Atkritumu apsaimniekošanas likums, kurā ir noteikts plāna saturs, tā apspriešanas un apstiprināšanas kārtība.

Vides ministrijas sagatavotā Piejūras reģionālā atkritumu apsaimniekošanas plāna 2006.–2013.gadam mērķis ir nodrošināt pamatinformāciju un rīcības programmu, kas nepieciešama likumdošanas prasībām atbilstošas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveidei konkrētajā reģionā.

Plānā arī definētas galvenās aktivitātes atkritumu apsaimniekošanas sistēmas pilnveidošanai, par aktivitāšu īstenošanu atbildīgās institūcijas, nepieciešamais finansējuma apjoms un potenciālie finansējuma avoti.

VidM: Par dalītās atkritumu vākšanas punktu izveides konkursa vadlīnijām

Valsts sekretāru 3.augusta sanāksmē izsludināti Vides ministrijas sagatavotie Ministru kabineta (MK) noteikumu projekti “Noteikumi par atklāta projektu iesniegumu konkursa “Dalītās atkritumu vākšanas punktu izveide” vadlīnijām un struktūrfonda projekta iesnieguma veidlapu” un “Grozījumi 2006.gada 4.jūlija Ministru kabineta noteikumos Nr. 549 “Noteikumi par Eiropas Savienības struktūrfondu projektu iesniegumu vērtēšanas kārtību un vērtēšanas kritērijiem””.

MK noteikumu projekts “Noteikumi par atklāta projektu iesniegumu konkursa “Dalītās atkritumu vākšanas punktu izveide” vadlīnijām un struktūrfonda projekta iesnieguma veidlapu” ir izstrādāts, lai noteiktu plānošanas dokumenta – vienotā programmdokumenta 1.prioritātes “Ilgtspējīgas attīstības veicināšana” pasākuma “Vides infrastruktūras uzlabošana un tūrisma veicināšana” aktivitātes “Dalītās atkritumu vākšanas punktu izveide” prasības atbalsta saņēmējiem, pieteikšanās kārtību finansējuma saņemšanai, projektu iesniegumu vērtēšanas kārtību un projektu atlases kritērijus, kā arī struktūrfonda projekta iesnieguma veidlapu.

Atklātā konkursa ieviešanas nosacījumi un vadlīnijas ir saskaņotas Eiropas Reģionālās attīstības fonda vadības komitejā. Projektu administratīvie, kvalitātes un specifiskie vērtēšanas kritēriji ir saskaņoti ES struktūrfondu uzraudzības komitejā.

Aktivitātes ietvaros kopējais pieejamais Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums (2004.–2006.gadam) ir 1 317 750 latu.

Grozījumu projekts izskatāms kopā ar MK noteikumu projektu “Grozījumi 2006.gada 4.jūlija Ministru kabineta noteikumos Nr.549 “Noteikumi par Eiropas Savienības struktūrfondu projektu iesniegumu vērtēšanas kārtību un vērtēšanas kritērijiem””.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

ZM: Par meža atjaunošanas un kopšanas kvalitātes pārbaudes laika pagarināšanu

Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumu projektā “Meža atjaunošanas noteikumi” un “Meža ieaudzēšanas un plantāciju mežu noteikumi”, kas izsludināti Valsts sekretāru 3.augusta sanāksmē.

Noteikumi paredz pagarināt meža atjaunošanas un atjaunoto mežaudžu (jaunaudžu) kopšanas kvalitātes pārbaudes laiku, kā arī ieaudzēto mežu un plantāciju mežu kvalitātes pārbaudes laiku par vienu mēnesi, tas ir, līdz 1.novembrim. Pārbaudes laika pagarināšana ir nepieciešama, lai īpašnieki vai tiesiskie valdītāji izpildītu meža atjaunošanas noteikumu prasības par jauno mežaudžu kopšanu tajā laikā, kas ir optimāls šī mežsaimnieciskā darba veikšanai. Pārbaudes laika pagarināšana Valsts meža dienesta darbiniekiem ļaus efektīvāk administrēt minētos noteikumus.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa