• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2001. gada 30. aprīļa noteikumi Nr. 181 "Būvizstrādājumu atbilstības novērtēšanas kārtība reglamentētajā sfērā". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 4.05.2001., Nr. 68 https://www.vestnesis.lv/ta/id/14135-buvizstradajumu-atbilstibas-novertesanas-kartiba-reglamentetaja-sfera

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.182

Grozījums Ministru kabineta 1997.gada 7.oktobra noteikumos Nr.348 "Atsevišķu uzņēmējdarbības veidu licencēšanas noteikumi"

Vēl šajā numurā

04.05.2001., Nr. 68

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 181

Pieņemts: 30.04.2001.

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

 

Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi Nr. 181

Rīgā 2001.gada 30.aprīlī (prot. Nr. 21, 16.§)

Būvizstrādājumu atbilstības novērtēšanas kārtība reglamentētajā sfērā

Izdoti saskaņā ar likuma "Par atbilstības novērtēšanu" 7.pantu un Būvniecības likuma 25.panta otro daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Šie noteikumi nosaka prasības būvizstrādājumiem, lai nodrošinātu to nekaitīgumu un drošumu cilvēka dzīvībai, veselībai, īpašumam un videi (turpmāk - drošuma būtiskās prasības), būvizstrādājumu atbilstības novērtēšanas kārtību un būvizstrādājumu tirgus uzraudzības kārtību reglamentētajā sfērā, lai aizsargātu Latvijas tirgu no nedrošiem būvizstrādājumiem un nodrošinātu preču brīvu kustību Latvijas teritorijā. Šie noteikumi attiecas uz šo noteikumu 1.pielikumā minētajiem būvizstrādājumiem, kas izgatavoti stacionārai iebūvēšanai būvēs, to daļās vai konstrukcijās (turpmāk - būves).

2. Būvizstrādājumus drīkst pārdot, dāvināt vai nodot lietošanā pret atlīdzību vai bez tās, kā arī iebūvēt būvēs (turpmāk - piedāvāt Latvijas tirgū), ja tie ir derīgi paredzētajam lietošanas (iebūvēšanas) mērķim un, iebūvēti, samontēti un lietoti atbilstoši projektētās un uzbūvētās būvēs, nodrošina šo būvju atbilstību Ministru kabineta 2001.gada 27.marta noteikumiem Nr.142 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 006-00 "Būtiskās prasības būvēm"" un šādu drošuma būtisko prasību izpildi:

2.1. mehāniskā stiprība un stabilitāte;

2.2. ugunsdrošība;

2.3. higiēniskums, nekaitīgums cilvēka veselībai un videi;

2.4. lietošanas drošība;

2.5. aizsardzība pret troksni;

2.6. enerģijas ekonomija un siltumizolācija.

3. Būvizstrādājumi, kuri atbilst 4.punktā minētajiem tehniskajiem noteikumiem, uzskatāmi par atbilstošiem šo noteikumu prasībām.

4. Tehniskie noteikumi ir šādi:

4.1. Latvijas nacionālie standarti un Latvijas nacionālo standartu statusā adaptētie starptautisko standartizācijas organizāciju standarti, kuru sarakstu pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ieteikuma bezpeļņas organizācija valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas standarts" publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis";

4.2. Latvijas būvnormatīvi, kuros noteiktas tehniskās prasības būvizstrādājumiem un būvēm un kuru sarakstu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

5. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar attiecīgajām tehniskajām komitejām organizē šo noteikumu izpildei nepieciešamo Latvijas nacionālo standartu izstrādi un starptautisko standartizācijas organizāciju standartu adaptāciju, kā arī izdod ieteikumus Ministru kabineta pilnvarotām būvizstrādājumu atbilstības novērtēšanas institūcijām reglamentētajā sfērā (turpmāk - pilnvarotā institūcija).

6. Latvijā ražotos un importētos būvizstrādājumus atļauts piedāvāt Latvijas tirgū, ja attiecīgajiem būvizstrādājumiem ir šo noteikumu 17.punktā noteiktie atbilstību apliecinošie dokumenti. Par būvizstrādājumu piedāvāšanu Latvijas tirgū bez attiecīgiem atbilstību apliecinošiem dokumentiem vainīgās personas saucamas pie atbildības likumos noteiktajā kārtībā.

7. Par šo noteikumu ievērošanu un būvizstrādājumu atbilstības apliecināšanu pirms to piedāvāšanas Latvijas tirgū ir atbildīgs ražotājs, tā pilnvarots pārstāvis vai importētājs, kas būvizstrādājumu piedāvā Latvijas tirgū. Par importēto būvizstrādājumu atbilstību šo noteikumu prasībām ir atbildīgs importētājs, bet, ja tas nav norādīts, - izplatītājs - Komercreģistrā reģistrēts komercuzņēmums.

II. Drošuma būtiskās prasības

8. Būvizstrādājuma drošuma būtiskās prasības un tā atbilstību lietošanas mērķim, kā arī atbilstības novērtēšanas procedūru nosaka tehniskie noteikumi, kas attiecas uz konkrēto būvizstrādājumu.

9. Atkarībā no būvizstrādājuma lietošanas mērķa tehniskajos noteikumos nosaka visas vai dažas drošuma būtiskās prasības, vai nevienu no tām. Ja nav noteikta neviena no drošuma būtiskajām prasībām, būvizstrādājuma atbilstību attiecīgajam lietošanas mērķim nav nepieciešams apliecināt.

10. Tehniskajos noteikumos būvizstrādājumiem var noteikt diferencētus drošuma būtisko prasību līmeņus, ņemot vērā ekspluatācijas un klimatiskos apstākļus un nacionālās būvniecības tradīcijas.

III. Atbilstības novērtēšana

11. Būvizstrādājumu atbilstību tehnisko noteikumu prasībām novērtē testējot vai saskaņā ar šo noteikumu 21. un 22.punktā minētajām procedūrām.

12. Būvizstrādājuma atbilstības novērtēšanas metodes vai to kombināciju izvēle un atbilstības apliecināšanas procedūras izvēle ir atkarīga no katram būvizstrādājumam vai būvizstrādājumu grupai noteiktajām drošuma būtiskajām prasībām.

13. Attiecīgā būvizstrādājuma vai būvizstrādājumu grupas atbilstības novērtēšanas metodes un procedūru, ņemot vērā šo noteikumu IV nodaļu, nosaka tehniskajos noteikumos atkarībā no:

13.1. būvizstrādājuma nozīmīguma saistībā ar būves drošuma būtiskajām prasībām un no iespējamās bīstamības cilvēka veselībai un videi;

13.2. būvizstrādājuma tehniskā raksturojuma;

13.3. būvizstrādājuma īpašību maiņas iespējamās ietekmes uz tā ekspluatācijas īpašībām;

13.4. būvizstrādājuma īpašību stabilitātes ražošanas procesā.

14. Katram būvizstrādājumam izvēlas vismazāk sarežģīto no iespējamām atbilstības novērtēšanas metodēm un atbilstības apliecināšanas procedūrām.

15. Var izmantot šādas atbilstības novērtēšanas metodes:

15.1. būvizstrādājuma tipa testēšana - darbības, lai noteiktu tipa atbilstību drošuma būtiskajām prasībām, ko veic ražotājs vai pilnvarotā institūcija;

15.2. būvizstrādājuma paraugu atlase ražotnē un to testēšana atbilstoši ražotāja un pilnvarotās institūcijas savstarpēji saskaņotai tehniskajai programmai, ko veic ražotājs vai pilnvarotā institūcija;

15.3. ražotnē, tirdzniecības vietās vai būvlaukumā atlasītu būvizstrādājuma paraugu audita testēšana, ko veic ražotājs vai pilnvarotā institūcija;

15.4. nosūtīšanai sagatavotas vai klientam nosūtītas būvizstrādājumu partijas paraugu testēšana, ko veic ražotājs vai pilnvarotā institūcija;

15.5. ražošanas procesa kontrole;

15.6. ražotnes un ražošanas procesa sākotnējā inspicēšana, ko veic pilnvarotā institūcija;

15.7. ražošanas procesa nepārtraukta uzraudzība un novērtēšana, ko veic pilnvarotā institūcija.

16. Ražošanas procesa kontrole ir pastāvīga iekšējā kontrole, ko veic ražotājs. Visus kontroles elementus, prasības un noteikumus ražotājs dokumentē atbilstoši tehnisko noteikumu prasībām darbības politikas un procesu aprakstu veidā. Minētajai dokumentācijai jāapliecina iespējas ražošanas procesā iegūt drošu un visām tehniskajām prasībām atbilstošu būvizstrādājumu, kā arī iespējas efektīvi kontrolēt un uzraudzīt ražošanas procesu.

IV. Atbilstības apliecināšana

17. Būvizstrādājuma atbilstību tehnisko noteikumu prasībām apliecina vienā no šādiem veidiem:

17.1. ar atbilstības sertifikātu un ražotāja (piegādātāja) deklarāciju šo noteikumu 18.2. un 19.2.apakšpunktā noteiktajos gadījumos;

17.2. ar ražotāja (piegādātāja) deklarāciju šo noteikumu 18.1. un 19.1.apakšpunktā noteiktajos gadījumos.

18. Būvizstrādājuma atbilstības apliecināšanas veids ir atkarīgs no šādiem apstākļiem:

18.1. vai ražotājam darbojas ražošanas procesa kontroles sistēma, ar kuru iespējams kontrolēt ražošanas procesa atbilstību tehnisko noteikumu prasībām;

18.2. vai atsevišķiem būvizstrādājumiem, par kuriem ir norādes tehniskajos noteikumos, papildus ražotāja paša ražošanas procesa kontroles sistēmai ražošanas procesa vai ražoto būvizstrādājumu novērtēšanas un uzraudzības procesā iesaista pilnvarotu sertificēšanas institūciju.

19. Būvizstrādājuma atbilstību tehnisko noteikumu prasībām apliecina:

19.1. ražotājs vai tā pilnvarots pārstāvis - ar deklarāciju atbilstoši standartam LVS EN 45014. Ražošanas procesu kontrolē ražotājs vai pilnvarotā institūcija, veicot ražošanas procesa kontroles sistēmas auditu;

19.2. pilnvarota sertificēšanas institūcija šo noteikumu 18.2.apakšpunktā minētajos gadījumos - ar atbilstības sertifikātu. Pilnvarotā sertificēšanas institūcija sertificē un uzrauga ražošanas procesa kontroles sistēmu vai ražoto būvizstrādājumu.

20. Ja Latvijā adaptētajos harmonizētajos Eiropas standartizācijas komitejas (CEN) standartos nav noteikts citādi, priekšroka dodama šo noteikumu 21. un 22.punktā minētajām būvizstrādājumu atbilstības apliecināšanas procedūrām.

21. Šo noteikumu 18.2. un 19.2.apakšpunktā noteiktajos gadījumos būvizstrādājumu sertificē pilnvarota sertificēšanas institūcija, sadarbojoties ar ražotāju. Sertificēšanas procesā iesaistītajām pusēm ir šādi pienākumi:

21.1. ražotāja pienākumi:

21.1.1. ražošanas procesa kontrole;

21.1.2. būvizstrādājuma paraugu atlase ražotnē un to testēšana atbilstoši ražotāja un pilnvarotās institūcijas savstarpēji saskaņotai programmai;

21.2. pilnvarotās institūcijas pienākumi:

21.2.1. būvizstrādājuma tipa sākotnējā testēšana;

21.2.2. ražotnes un ražošanas procesa kontroles sistēmas sākotnējā inspicēšana;

21.2.3. ražošanas procesa kontroles sistēmas nepārtraukta uzraudzība, novērtēšana un akceptēšana;

21.2.4. ražotnē, tirdzniecības vietās vai būvlaukumā atlasītu paraugu kontroltestēšana (ja nepieciešams).

22. Šo noteikumu 18.1. un 19.1.apakšpunktā noteiktajos gadījumos ražotājs sastāda būvizstrādājuma atbilstības deklarāciju, izmantojot vienu no šādiem variantiem, kas ir noteikti tehniskajos noteikumos:

22.1. pirmais variants:

22.1.1. ražotāja pienākumi:

22.1.1.1. būvizstrādājuma tipa sākotnējā testēšana;

22.1.1.2. ražošanas procesa kontrole;

22.1.1.3. būvizstrādājuma paraugu atlase ražotnē un to testēšana atbilstoši ražotāja un pilnvarotās institūcijas savstarpēji saskaņotai programmai (ja nepieciešams);

22.1.2. pilnvarotās institūcijas pienākumi ražošanas procesa kontroles sistēmas sertificēšanā:

22.1.2.1. ražotnes un ražošanas procesa sākotnējā inspicēšana;

22.1.2.2. ražošanas procesa kontroles sistēmas nepārtraukta uzraudzība, novērtēšana un akceptēšana (ja nepieciešams);

22.2. otrais variants:

22.2.1. būvizstrādājuma tipa sākotnējā testēšana attiecīgajā laboratorijā;

22.2.2. ražošanas procesa kontrole, ko veic ražotājs;

22.3. trešais variants:

22.3.1. būvizstrādājuma tipa sākotnējā testēšana, ko veic ražotājs;

22.3.2. ražošanas procesa kontrole, ko veic ražotājs.

23. Lai apliecinātu individuāli izgatavota (ne sērijas) būvizstrādājuma atbilstību, nepieciešama atbilstības deklarācija saskaņā ar standartu LVS EN 45014, ievērojot šo noteikumu 22.2.apakšpunktu (atbilstības deklarācijas otro variantu), ja tehniskajos noteikumos nav noteikts citādi (būvizstrādājumiem, kuri var apdraudēt cilvēka dzīvību un veselību vai vidi).

24. Dokumentāciju, uz kuru pamatojoties izsniegts būvizstrādājuma atbilstības apliecinājums, un atbilstības deklarāciju ražotājs uzglabā, lai tā būtu pieejama tirgus uzraudzības institūcijām un pilnvarotajām institūcijām ne mazāk kā 10 gadu pēc attiecīgā būvizstrādājuma ražošanas izbeigšanas. Ja būvizstrādājuma ražotājs nav Latvijā noteiktā kārtībā reģistrēta juridiskā persona, par attiecīgās dokumentācijas saglabāšanu ir atbildīgs Latvijā noteiktā kārtībā reģistrēts būvizstrādājuma importētājs vai izplatītājs, kas būvizstrādājumu piedāvā Latvijas tirgū.

25. Katrai Latvijas tirgū vienlaikus piedāvātajai būvizstrādājumu partijai ražotājs, importētājs vai izplatītājs pievieno ražotāja (izplatītāja) deklarāciju (arī tad, ja pilnvarotā institūcija ir izsniegusi būvizstrādājuma atbilstības sertifikātu), kas aizpildīta atbilstoši standarta LVS EN 45014 prasībām.

V. Atbilstības sertifikāts

26. Atbilstības sertifikātā ietver šādu informāciju:

26.1. sertificēšanas institūcijas nosaukums un adrese;

26.2. ražotāja un tā pilnvarotā pārstāvja (ja tāds ir) nosaukums un adrese;

26.3. būvizstrādājuma apraksts (piemēram, tips, pazīmes, lietošana);

26.4. norāde par tehniskajiem noteikumiem, kuriem atbilst būvizstrādājums;

26.5. būvizstrādājuma lietošanas īpašie apstākļi;

26.6. sertifikāta numurs;

26.7. sertifikāta derīguma termiņš un citi nosacījumi (ja tādi ir);

26.8. tās pilnvarotās personas uzvārds un amats, kura ir tiesīga parakstīt sertifikātu.

27. Atbilstības sertifikātu aizpilda valsts valodā un tās valsts valodā, uz kuru būvizstrādājumu eksportē.

 

VI. Atbilstības novērtēšanas institūcijas

28. Būvizstrādājumu atbilstības sertifikātus izsniedz pilnvarotās sertificēšanas institūcijas.

29. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija pēc konsultācijas ar ministrijām, kuru pārziņā ir speciālā būvniecība, kā arī ar būvizstrādājumu ražotāju un izplatītāju asociācijām iesniedz noteiktā kārtībā Ministru kabinetā priekšlikumus par attiecīgo institūciju pilnvarošanu atbilstības novērtēšanai.

30. Atkarībā no veicamās funkcijas ir šādas pilnvarotās institūcijas:

30.1. sertificēšanas institūcija - neatkarīga valsts vai privāta kompetenta institūcija, kas ir pilnvarota veikt sertificēšanu saskaņā ar attiecīgajiem vadības un procedūru noteikumiem;

30.2. inspicēšanas institūcija - neatkarīga kompetenta institūcija ar attiecīgu organizatorisko struktūru, integritāti un personālu, kas atbilstoši noteiktiem kritērijiem veic šādas funkcijas: novērtēšana, rekomendāciju sniegšana un ražotāja kvalitātes kontroles sistēmu audits, būvizstrādājumu atlase un novērtēšana ražotnē vai citur;

30.3. testēšanas laboratorija - laboratorija, kura mēra, testē, kalibrē vai citādā veidā nosaka būvizstrādājumu tehniskos parametrus un raksturlielumus.

31. Pilnvarotās institūcijas funkcijas atbilstības novērtēšanas procedūrās, kas saistītas ar sertificēšanu (šo noteikumu 21.punkts) un ražotāja deklarācijas sastādīšanas pirmo variantu (šo noteikumu 22.1.apakšpunkts), var veikt viena vai dažādas pilnvarotās institūcijas. Ja atbilstību novērtē dažādas pilnvarotās institūcijas, tad inspicēšanas institūcija un (vai) testēšanas laboratorija, kas ir iesaistīta atbilstības novērtēšanā, veic attiecīgās funkcijas sertificēšanas institūcijas uzdevumā.

32. Pilnvarotajām institūcijām noteiktas šādas minimālās prasības:

32.1. personāla, nepieciešamo iekārtu un līdzekļu esamība;

32.2. institūcijas personāla un atbilstības novērtēšanas procesā (testēšanā, pārskatu sagatavošanā, sertifikātu izsniegšanā, uzraudzībā) iesaistīto ekspertu kompetence un godīgums;

32.3. institūcijas personāla un atbilstības novērtēšanas procesā iesaistīto ekspertu neatkarība no fiziskajām un juridiskajām personām, kas ir tieši vai netieši saistītas ar būvizstrādājumu ražošanu vai izplatīšanu;

32.4. profesionālajā darbībā iegūtās komerciālās informācijas konfidencialitātes saglabāšana;

32.5. ir noslēgts civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgums.

33. Bezpeļņas organizācija valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs" izvērtē pilnvaroto institūciju kompetenci un regulāri pārbauda šo noteikumu 32.punktā noteikto prasību izpildi.

VII. Būvizstrādājumu marķēšana

34. Ja būvizstrādājums atbilst Latvijā adaptēto harmonizēto Eiropas standartizācijas komitejas (CEN) standartu prasībām, ražotājs vai izplatītājs to marķē ar CE atbilstības marķējumu (turpmāk - CE zīme) saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikumā noteikto paraugu.

35. CE zīmi izvieto uz būvizstrādājuma, tā iepakojuma vai pavaddokumentos viegli saskatāmā, salasāmā un neizdzēšamā veidā.

36. CE zīmi papildina ar būvizstrādājuma ražotāja nosaukumu vai identifikācijas (preču) zīmi un šādu informāciju:

36.1. būvizstrādājuma izgatavošanas gada pēdējie divi cipari;

36.2. atbilstības sertifikāta numurs (ja sertifikāts ir) un ražošanas procesa inspicēšanā iesaistītās institūcijas identifikācijas simbols;

36.3. norāde uz tehniskajiem noteikumiem, pēc kuriem ir noteikta būvizstrādājuma atbilstība;

36.4. norādes uz būvizstrādājuma raksturlielumiem saskaņā ar tehnisko noteikumu prasībām.

37. Būvizstrādājumu vai tā iepakojumu aizliegts marķēt ar zīmēm, kuras ir līdzīgas CE zīmei un var maldināt patērētāju par būvizstrādājuma atbilstību šiem noteikumiem. Uz būvizstrādājuma vai tā iepakojuma drīkst būt arī citas zīmes, ja tās vizuāli nevar sajaukt ar CE zīmi un ja tās nemazina CE zīmes nozīmi.

38. Marķējuma ar CE zīmi pamatotību kontrolē tirgus uzraudzības institūcijas.

39. Ja konstatēts, ka ar CE zīmi ir marķēts būvizstrādājums, kas neatbilst šo noteikumu prasībām, tirgus uzraudzības institūcijas atbilstoši savai kompetencei nodrošina:

39.1. marķēšanas ar CE zīmi pārtraukšanu būvizstrādājumam, kas neatbilst šo noteikumu prasībām;

39.2. nepārdoto būvizstrādājumu izņemšanu no apgrozības.

40. Marķēšanu ar CE zīmi var atjaunot pēc tam, kad attiecīgais būvizstrādājums ir pilnveidots un ir apliecināta tā atbilstība šo noteikumu prasībām.

41. Par CE zīmes piestiprināšanu būvizstrādājumam vai tā iepakojumam un norādi uz atbilstības apliecinājumu būvizstrādājuma pavaddokumentos ir atbildīgs ražotājs vai tā pilnvarots pārstāvis.

VIII. Tirgus uzraudzība

42. Būvizstrādājumu tirgus uzraudzību Preču un pakalpojumu drošuma likumā un šajos noteikumos noteiktajā kārtībā veic tirgus uzraudzības institūcijas - Valsts būvinspekcija un Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Tirgus uzraudzības institūcijām ir šādas tiesības:

42.1. apmeklēt būvizstrādājumu ražošanas, uzglabāšanas un tirdzniecības vietas, kā arī būvlaukumus;

42.2. pieprasīt no būvizstrādājuma ražotāja, importētāja vai personas, kas piedāvā būvizstrādājumu tirgū, šo noteikumu 24.punktā minēto tehnisko dokumentāciju;

42.3. ņemt būvizstrādājumu paraugus un organizēt to ekspertīzi, lai novērtētu attiecīgo būvizstrādājumu atbilstību šo noteikumu prasībām.

43. Tirgus uzraudzības institūcijas ir tiesīgas pieprasīt un saņemt no pilnvarotajām institūcijām informāciju, kas saistīta ar būvizstrādājumu atbilstības novērtēšanu. Šīs institūcijas nodrošina minētās informācijas konfidencialitāti.

44. Ja tirgus uzraudzības institūcija konstatē, ka būvizstrādājums, kura atbilstība šo noteikumu prasībām ir deklarēta, neatbilst šo noteikumu prasībām, pakļauj riskam patērētāja drošību un veselību vai apdraud vidi vai īpašumu, tā veic normatīvajos aktos paredzētos pasākumus, lai izņemtu šo būvizstrādājumu no apgrozības un nepieļautu tā piedāvāšanu Latvijas tirgū.

45. Ja tirgus uzraudzības institūcijām nav bijusi pieejama šo noteikumu 24.punktā minētā dokumentācija vai attiecīga atbilstības deklarācija par Latvijas tirgū piedāvāto būvizstrādājumu, ražotājs vai importētājs tirgus uzraudzības institūcijas noteiktajā termiņā par saviem līdzekļiem veic atkārtotu būvizstrādājuma atbilstības novērtēšanu atbilstoši šo noteikumu prasībām.

46. Ja tirgus uzraudzības institūcija konstatē šo noteikumu 44. vai 45.punktā minētos faktus, tā attiecīgi informē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, sniedz ziņas par veiktajiem pasākumiem un sava lēmuma pamatojumu, kā arī īpaši norāda, ja ir konstatēta viena no šādām neatbilstībām:

46.1. būvizstrādājuma neatbilstība šo noteikumu 2.punktā noteiktajām drošuma būtiskajām prasībām;

46.2. būvizstrādājuma neatbilstība tehnisko noteikumu prasībām;

46.3. nepilnības vai pretrunas tehniskajos noteikumos.

IX. Noslēguma jautājumi

47. Līdz 2003.gada 1.jūlijam atbilstības novērtēšanai izmantojamo būvizstrādājumu standartiem un tehniskajiem noteikumiem nav nepieciešams Eiropas Savienības dalībvalstu atzinums.

48. Būvizstrādājumu atbilstības sertifikāti, ko Ministru kabineta pilnvarotās institūcijas ir izdevušas līdz šo noteikumu spēkā stāšanās brīdim, ir spēkā līdz to derīguma termiņa beigām, bet ne ilgāk kā līdz 2001.gada 1.oktobrim.

Ministru prezidents A.BĒRZIŅŠ

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs

  Noteikumi stājas spēkā ar 2001.gada 5.maiju.

    1.pielikums

Ministru kabineta

2001.gada 30.aprīļa noteikumiem Nr.181

Atbilstības novērtēšanai pakļautie būvizstrādājumi reglamentētajā sfērā

 

Preču kods saskaņā ar Latvijas kombinēto nomenklatūru (LKN)

Būvizstrādājuma nosaukums un apraksts

Minerālie materiāli un pildvielas

2505

Jebkura veida dabiskā smilts, krāsota vai nekrāsota, izņemot smiltis, kas satur metālu, no LKN 26.grupas

2515

Marmors, travertīns, ekausīns un pārējie kaļķakmeņi monumentiem vai celtniecībai ar īpatsvaru 2,5 vai vairāk, sīkgraudainais ģipšakmens, rupji sadrupināti vai nesadrupināti, sazāģēti vai nesazāģēti, vai citādi apstrādāti taisnstūrveida (ieskaitot kvadrātu) blokos vai plātnēs

2516

Granīts, porfīrs, bazalts, smilšakmens un pārējie akmeņi monumentiem vai celtniecībai, rupji sadrupināti vai nesadrupināti, sazāģēti vai nesazāģēti, vai citādi apstrādāti taisnstūrveida (ieskaitot kvadrātu) blokos vai plātnēs

2517 10

Oļi, grants, šķembas vai drupināti akmeņi, ko parasti izmanto par betona aizpildītājiem, šoseju vai dzelzceļu uzbērumu balastam un citam balastam, oļi un krams, termiski apstrādāti vai neapstrādāti

2518

Kalcinēts vai nekalcinēts dolomīts; dolomīts, rupji sadrupināts, sazāģēts vai nesazāģēts, vai citādi sadalīts taisnstūrveida (ieskaitot kvadrātu) blokos vai plātnēs; aglomerētais dolomīts (ieskaitot darvoto)

2520

Ģipšakmens anhidrīts

2521 00

Kaļķakmens kušņi; kaļķakmens un pārējie kaļķus saturoši akmeņi, ko izmanto kaļķu vai cementa gatavošanai

2530

Minerālvielas, kas citur nav norādītas vai ietvertas

6801

Bruģakmeņi, apmales akmeņi un plātnes no dabīgā akmens

6802

Apstrādāts akmens (izņemot slānekli) pieminekļiem un būvniecībai un tā izstrādājumi, izņemot preces, kas minētas LKN 6801.preču pozīcijā; mozaīkas klucīši un līdzīgi izstrādājumi no dabiskā akmens (ieskaitot slānekli), uz pamata vai bez pamata; dabiskā akmens (ieskaitot slānekļa) granulas, drupatas un pulveris, mākslīgi krāsoti

6802 29 00

Pārējie

Portlandcements un citi cementa veidi

2523

Portlandcements, aluminātcements, sārņu, supersulfāta un analoģisks hidraulisks cements, nekrāsots vai krāsots

Cementa un šķiedru kompozītie materiāli

6811 20 11

Loksnes sienu un jumtu apdarei, ne lielākas par 40 x 60 cm

6811 30 00

Caurules, caurulītes un to armatūra

Betons un dzelzsbetona izstrādājumi

3824 50 90

Pārējie, tai skaitā transportbetons

6810

Cementa, betona vai mākslīgā akmens izstrādājumi, nestiegroti vai stiegroti

6810 99 00

Pārējie, tai skaitā vieglbetons un tā paveidi

Siltumizolācijas materiāli un izstrādājumi

   

3901 90

Pārējie, tai skaitā etilēna polimēri primārās formās siltumizolācijai (putu polietilēns)

3903 90

Pārējie, tai skaitā stirola polimēri primārās formās siltumizolācijai (putu polistirols)

3909 50 90

Pārējie, tai skaitā uretāna polimēri primārās formās siltumizolācijai (putu poliuretāns)

3921

Pārējās plastmasas plātnes, loksnes, plēves, folijas un lentes

6806 90 00

Pārējie, tai skaitā keramzīts un citi porizēti minerāli

7019

Stikla šķiedra un stikla vate un tās izstrādājumi, tai skaitā stikla audumi

Sintētiskie būvmateriāli (plastmasas), tai skaitā grīdu un
sienu seguma materiāli

   

3917

Plastmasas caurules, caurulītes, šļūtenes un to piederumi (piemēram, savienojumi, līkumi, atloki)

3918

Segumi grīdai, līpoši vai nelīpoši, ruļļos vai plātnēs, sintētiskie sienu un griestu segmateriāli, kas LKN minēti šīs grupas 9.piezīmē

3921

Pārējās plastmasas plātnes, loksnes, plēves, folijas un lentes

3925 20 00

Durvis un to sliekšņi, logi un to rāmji

5903

Tekstilaudumi, izņemot LKN 5902.preču pozīcijā minētos, piesūcināti, segti vai dublēti ar plastmasām

5904

Linolejs, pēc formas piegriezts vai nepiegriezts; grīdas seguma materiāli uz tekstilpamatnes, pēc formas piegrieztie vai nepiegrieztie

5905

Tapetes no tekstilmateriāliem

Ģipša saistvielas un izstrādājumi

   

2520 20 90

Ģipša saistvielas

6809

Izstrādājumi no ģipša vai no maisījumiem uz ģipša pamata, tai skaitā ģipškartona loksnes, ģipša akustiskās un dekoratīvās plāksnes, ģipšbetona bloki un paneļi

Būvkaļķi, tai skaitā hidrauliskie

   

2518

Kalcinēts vai nekalcinēts dolomīts; dolomīts, rupji sadrupināts, sazāģēts vai nesazāģēts, vai citādi sadalīts taisnstūrveida (ieskaitot kvadrātu) blokos vai plātnēs; aglomerētais dolomīts (ieskaitot darvoto)

2522

Dzēstie, nedzēstie un hidrauliskie kaļķi, izņemot kalcija oksīdu un hidroksīdu, kas minēti LKN 2825.preču pozīcijā

Asfaltbetona materiāli

   

2714 90 00

Pārējie, tai skaitā ceļu bitumeni

2715 00

Bitumena maisījumi uz dabiskā asfalta, dabiskā bitumena, naftas bitumena, minerāldarvu vai minerāldarvu piķa pamata (piemēram, bitumena mastika, asfalta bitumena atliekas)

Koksne un koksnes izstrādājumi

4403

Apaļkoki, mizoti vai nemizoti, aptēsti vai neaptēsti

4406

Dzelzceļa vai tramvaja sliežu koka gulšņi

4407

Garumā sazāģēti vai citādi apstrādāti kokmateriāli, drāzti vai lobīti, ēvelēti vai neēvelēti, slīpēti vai neslīpēti, saaudzēti vai nesaaudzēti garumā ar zobveida tapām, biezāki par 6 mm

4409

Kokmateriāli (ieskaitot parketa dēlīšus, nesamontētus) ar nepārtrauktu profilu (ar ierievjiem, gropēm, izciļņiem, ierobēm, fāzēm, noapaļojumu) kādā no malām vai virsmām, ēvelēti vai neēvelēti, slīpēti vai neslīpēti, saaudzēti garumā

4410

Kokskaidu plātnes un pārējās veģetatīvas izcelsmes plātnes, ar sveķiem vai pārējām organiskām saistvielām aglomerētas vai neaglomerētas

4411

Kokšķiedru vai pārējo veģetatīvas izcelsmes materiālu plātnes, kam ir vai nav pievienoti sveķi vai pārējās organiskās vielas

4412

Saplāksnis, finierētas plātnes un līdzīgi materiāli no kārtaini līmētas koksnes

4418 90

Citi, tai skaitā logi, durvis un stiklotas koka konstrukcijas

Sausie un lietošanai gatavie saistvielu maisījumi

2522

Dzēstie, nedzēstie un hidrauliskie kaļķi, izņemot kalcija oksīdu un hidroksīdu, kas minēti LKN 2825.preču pozīcijā

2523

Portlandcements, aluminātcements, sārņu, supersulfāta un analoģisks hidraulisks cements, nekrāsots vai krāsots

Bitumena jumta seguma un hidroizolācijas materiāli

4811

Papīrs, kartons, celulozes vate un audums no celulozes šķiedrām, piesūcināts, ar pārklājumu, ar krāsotu vai dekoratīvu virsmu vai zīmējumu, ruļļos vai loksnēs, izņemot LKN 4803., 4809. un 4810.preču pozīcijā minētos

6807

Ruļļos

6807 10 10

Jumta klāšanas un sienu apdares izstrādājumi

6807 90 00

Pārējie

Autoklavētie silikātu materiāli

6810 11

Būvbloki un ķieģeļi, tai skaitā vieglbetona

Ugunsizturīgie materiāli un izstrādājumi

3214 90 00 0

Fasāžu, iekšējo sienu, grīdu, griestu un virsmu apstrādes ugunsdrošie sastāvi

3816 00

Ugunsizturīgie cementi, būvjava un betoni, un līdzīgi sastāvi, izņemot LKN 3801.pozīcijā minētos

3824 50

Ugunsneizturīgas javas vai betoni

6902

Ugunsizturīgie ķieģeļi, bloki, plāksnītes un līdzīgi ugunsizturīgie keramikas būvmateriāli, izņemot izstrādājumus no kramzemes akmens miltiem vai no līdzīgiem kramzemes iežiem

6903

Pārējie ugunsizturīgie keramikas izstrādājumi (piemēram, retortes, tīģeļi, mufeļi, uzgaļi, noslēgi, balsti, izmēģinājuma trauciņi, caurules, caurulītes, apvalki, stieņi, serdeņi), izņemot izstrādājumus no kramzemes akmens miltiem

Keramikas materiāli un izstrādājumi

6904

Celtniecības ķieģeļi, grīdas bloki, nesošās vai apdares plāksnes un līdzīgi keramikas izstrādājumi

6905 10 00

Jumta kārniņi un aksesuāri

6905 90

Pārējie

6906 00 00

Keramikas caurules, kabeļvadu caurules, ūdens novadcaurules un cauruļu piederumi

6907

Neglazētas keramikas plātnes bruģēšanai, ceļa noklāšanai un keramikas apdares plāksnes plītij, sienām; neglazēti keramikas kubiņi mozaīkas darbiem un līdzīgi izstrādājumi, uz pamata vai bez tā

6907 90

Pārējie, tai skaitā klinkera ķieģeļi, bloki un fasonizstrādājumi

6908 90

Pārējie

6907, 6908

Pārējie

6910

Izlietnes, mazgājamās ierīces, izlietņu konsoles, vannas, bidē, klozetpodi, skalojamās kastes, pisuāri un līdzīgi sanitārtehniskie izstrādājumi no keramikas

Stikla materiāli un izstrādājumi

7003 19

Pārējie, tai skaitā lokšņu stikls, ieskaitot pulēto, dekoratīvo un stiegroto

7004

Stieptais vai pūstais stikls, loksnēs ar absorbējošu, atstarojošu vai neatstarojošu slāni vai bez tā, bet neapstrādāts ar citu paņēmienu

7005

Termiski pulēts stikls un stikls ar slīpētu vai pulētu virsmu, loksnēs, ar absorbējošu, atstarojošu vai neatstarojošu slāni vai bez tā, bet neapstrādāts ar citu paņēmienu

7008

Daudzkārtaini stikla izolatori

7016 10 00

Stikla klucīši un pārējie stikla izstrādājumi mozaīkas un tamlīdzīgiem dekoratīviem darbiem uz pamata vai bez tā

7019

Stikla šķiedra (ieskaitot stikla vati) un tās izstrādājumi (piemēram, dzija, stikla audums)

Fibrolīta materiāli

6808

Paneļi, plātnes, plātnītes, bloki un līdzīgi izstrādājumi no augu šķiedrām, salmiem vai ēveļskaidām, šķeldas, drumslām, zāģu skaidām vai pārējiem koksnes atkritumiem, kas aglomerēti ar cementu, ģipsi vai pārējām minerālsaistvielām

Metāli un to izstrādājumi

7213 91

Ar apaļu šķērsgriezumu mazāk nekā 14 mm diametrā

7214 99

Pārējie

7216

Dzelzs un neleģēta tērauda leņķi, fasonprofili un speciālie profili

7217

Dzelzs vai neleģēta tērauda stieples

7227

Karsti velmēti pārējo leģēto tēraudu stieņi brīvi tītos saišķos

7228

Pārējo leģēto tēraudu stieņi; pārējo leģēto tēraudu leņķi, fasonprofili un speciālie profili leģētā un neleģētā tērauda dobi stieņi urbšanai

7308

Dzelzs vai tērauda konstrukcijas (izņemot LKN 9406.preču pozīcijā minētās saliekamās būvkonstrukcijas) un to daļas (piemēram, tilti un to sekcijas, slūžu vārti, torņi, režģu masti, jumtu pārsegumi, būvsastatnes, durvis, logi un to rāmji, sliekšņi, žalūzijas, balustrādes, kolonnas un kolonnu balsti); dzelzs vai tērauda plāksnes, profili, caurules un līdzīgi izstrādājumi, kurus izmanto metālkonstrukcijās

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs

   2.pielikums

Ministru kabineta

2001.gada 30.aprīļa noteikumiem Nr.181

CE zīme

1. CE zīmi veido stilizēti lielie burti CE, kurus attēlo šādi:

2. CE zīmes izmēru var proporcionāli palielināt vai samazināt.

3. Abiem CE zīmes komponentiem ir vienāds vertikālais izmērs, un tas nedrīkst būt mazāks par pieciem milimetriem.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs

 

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!