Jelgavas domes saistošie noteikumi Nr.127

Jelgavā 2006.gada 29.jūnijā

Apstiprināti ar Jelgavas domes 29.06.2006. lēmumu Nr.10/13

Izdoti saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām” 43. panta 1. daļas 10. punktu,  
Dzīvnieku aizsardzības likuma 8.panta 3.daļu, 39.panta 1., 2.daļu,  
Veterinārmedicīnas likuma 21.panta 1.daļu 1.,2. punktu,
MK noteikumiem Nr.266 “Labturības prasības mājas (istabas)  dzīvnieku turēšanai,
tirdzniecībai, pārvadāšanai un  demonstrēšanai publiskās iestādēs, \kā arī suņu apmācībai”

Noteikumi par mājdzīvnieku uzturēšanu Jelgavā

1. Vispārīgie noteikumi

1.1. Šie noteikumi nosaka mājdzīvnieku uzturēšanas un mājdzīvnieku klaiņošanas novēršanas kārtību Jelgavas pilsētas administratīvajā teritorijā (turpmāk – Jelgava) un atbildību par šo noteikumu neievērošanu.

1.2. Noteikumu par mājdzīvnieku uzturēšanu Jelgavā mērķi ir:

1.2.1. reglamentēt mājdzīvnieku uzturēšanu un identificēšanu;

1.2.2. samazināt mājdzīvnieku radīto traumu skaitu un novērst iespējas inficēties ar trakumsērgu un slimībām, kas kopējas mājdzīvniekiem un cilvēkiem;

1.2.3. novērst zaļo stādījumu bojāšanu, sekmēt teritorijas sakoptību, veicināt sanitāri higiēniskās situācijas uzlabošanu pilsētā.

1.3. Noteikumi ir saistoši visām fiziskām un juridiskām personām, kuras tur mājdzīvniekus Jelgavā.

1.4. Rodoties nelabvēlīgai epizootiskai situācijai, kā arī atsevišķos gadījumos (patstāvīgu antisanitāru apstākļu radīšana, troksnis, smakas, cilvēku vai mājdzīvnieku sakošana, nepiemēroti turēšanas apstākļi u.c.), Pārtikas un veterinārā dienesta Jelgavas pārvalde un Jelgavas pašvaldība var ierobežot vai aizliegt turēt konkrētā pilsētas vietā dzīvniekus.

1.5. Nekustamā īpašuma īpašnieks (valdītājs) viņam piederošajos (apsaimniekošanā esošajos) objektos un teritorijās nedrīkst pieļaut klaiņojošu mājdzīvnieku uzturēšanos vai barošanu, jānodrošina, lai klaiņojošie mājdzīvnieki neiekļūtu bēniņos, pagrabos un citās neapdzīvotās telpās. Par klaiņojošiem mājdzīvniekiem jāziņo Jelgavas pilsētas pašvaldības aģentūrai “Pilsētsaimniecība” (turpmāk tekstā JPPA “Pilsētsaimniecība”), lai veiktu klaiņojošo mājdzīvnieku izķeršanu. Ja klaiņojošie dzīvnieki apdraud cilvēkus, dzīvniekus u.c. gadījumos, jāziņo Pašvaldības policijai.

1.6. Produktīvos mājdzīvniekus Jelgavas pilsētā atļauts turēt aiz šādām robežām: Lielupes labajā pusē: Jelgavas – Rīgas dzelzceļš, Loka maģistrāle, Bērzu ceļš, Rogu ceļš, Kalnciema ceļš, Lielupes iela, Robežu iela, Kalnciema ceļš, Rīgas iela,

Lielupes kreisajā pusē: Jelgavas – Tukuma dzelzceļš, Tērvetes iela, Kārklu iela, Sniega iela, Miezītes ceļš, Dobeles šoseja, Atmodas iela (shēma – pielikumā).

1.7. Pilsētas teritorijā, kur aizliegts turēt produktīvos mājdzīvniekus, individuālajās mājās atļauts turēt mājputnus un trušus.

1.8. Ar Jelgavas domes atļauju aizliegtajā zonā atļauts turēt produktīvos mājdzīvniekus (izņemot cūkas).

1.9. Jelgavā par bezsaimnieku mājdzīvnieku līķiem jāziņo Jelgavas pašvaldībai.

2. Mājdzīvnieku īpašnieku pienākumi un tiesības

2.1. Produktīvo mājdzīvnieku īpašnieku (valdītāju) pienākumi:

2.1.1. nodrošināt mājdzīvniekiem vispārīgās labturības prasības;

2.1.2. produktīvos mājdzīvniekus var turēt:

2.1.2.1. ja ir produktīvo mājdzīvnieku novietnes, kas šim nolūkam būvētas vai pielāgotas ēkas vai būves, kas atbilst Jelgavas apbūves noteikumu prasībām un sanitāri veterinārajām un vides prasībām;

2.1.2.2. ja produktīvo mājdzīvnieku turēšanai neiebilst blakus esošo māju iedzīvotāji un ja produktīvie mājdzīvnieki nerada nepanesamu smaku, troksni, netīrību;

2.1.3. Jelgavas pašvaldībai piederošajās (piekrītošajās) teritorijās ganīt produktīvos mājdzīvniekus tikai pašvaldības ierādītās ganībās un uzturēt ganības kārtībā;

2.1.4. nekavējoties satīrīt produktīvo mājdzīvnieku piesārņotās vietas;

2.1.5. vircas savākšanai ierīkot speciālu krātuvi. Īslaicīgi kūtsmēslus ārpus novietnes var glabāt kaudzēs, ja kūtsmēslu kaudzes pamatne izveidota no materiāla, kas pasargā no kūtsmēslu šķidrās frakcijas noteces, un kūtsmēslu kaudzes virsma noklāta ar aizsargslāni, kas novērš noteci vai izgarošanu, nepieļaujot gruntsūdeņu un virszemes ūdeņu piesārņošanu;

2.1.6. atbildēt par produktīvo mājdzīvnieku rīcību un tās radītajām sekām, neatkarīgi no produktīvo mājdzīvnieku atrašanās vietas.

2.2. Suņu un kaķu īpašnieku pienākumi:

2.2.1. turēt tikai reģistrētus suņus;

2.2.2. samaksāt suņa turēšanas ikgadējo nodevu;

2.2.3. nodrošināt, lai īpašnieka kaķiem, atrodoties ārpus mājas vai dzīvokļa, būtu kakla siksna;

2.2.4. ārpus telpām suņus turēt tikai piesietus vai palaistus iežogotā (izolētā) teritorijā, kur pie vārtiem, ieejām (redzamā vietā) jāuzliek uzraksts “Suns”;

2.2.5. ārpus norobežotās teritorijas bez pavadas un uzpurņa suni atļauts palaist speciāli iekārtotos iežogotos suņu pastaigas laukumos īpašnieka uzraudzībā un redzeslokā tādā attālumā, kādā īpašnieks spēj kontrolēt suņa rīcību;

2.2.6. izvest suņus pastaigā pilsētas apstādījumos (sabiedriskās apzaļumotās teritorijās) drīkst tikai pavadā un ar sunim uzliktu uzpurni, ja suns ir atzīts par bīstamu, nepieļaujot, lai suns sakož cilvēkus un dzīvniekus;

2.2.7. nepieļaut, ka suņi piemēslo pilsētas teritoriju, dzīvojamo vai sabiedrisko ēku telpas, nekavējoties satīrot suņa atstātos ekskrementus;

2.2.8. nepieļaut, ka kaķi piemēslo pilsētas dzīvojamo, sabiedrisko ēku telpas;

2.2.9. neierasties ar suņiem, kaķiem iestādēs, veikalos, skolās, stadionos, pludmalēs, bērnu spēļu laukumos, kapsētās un sabiedriskos pasākumos (ja tas nav īpaši paredzēts), peldināt suņus cilvēku atpūtas vietās un peldvietās;

2.2.10. neturēt suņus māju balkonos un lodžijās.

3. Klaiņojošu dzīvnieku izķeršana, izolācija un eitanāzija

3.1. Klaiņojošu dzīvnieku izķeršanai ir atļauts izmantot humānas metodes, tai skaitā īslaicīgu iemidzināšanu.

3.2. Noķertie klaiņojošie dzīvnieki jānogādā dzīvnieku patversmē. Dzīvnieka īpašnieks 14 dienu laikā var dzīvnieku saņemt, sedzot visus izdevumus, kas saistīti ar dzīvnieka ķeršanu, transportēšanu un uzturēšanu. Suņa vai kaķa īpašniekam jāuzrāda suņa vai kaķa vakcinācijas apliecība.

4. Atbildība par saistošo noteikumu neievērošanu

4.1. Par šo saistošo noteikumu neievērošanu vainīgās fiziskās un juridiskās personas soda administratīvi. Administratīvo protokolu ir tiesības sastādīt šādām amatpersonām:

4.1.1. Jelgavas domes deputātiem,

4.1.2. Jelgavas pašvaldības izpilddirektoram,

4.1.3. izpilddirektora vietniekam,

4.1.4. Jelgavas pašvaldības policijas policistiem.

4.2. Pārkāpuma izdarīšanas vietā bez protokola sastādīšanas, izsniedzot kvīti, pārkāpējam var uzlikt naudas sodu līdz Ls20. Sastādot administratīvo protokolu, var uzlikt naudas sodu līdz Ls 50.

4.3. Par šo saistošo noteikumu neievērošanu iekasētā soda nauda tiek izlietota:

4.3.1. 50% no iekasētās summas paliek to institūciju rīcībā, kas uzlikušas sodu, darbinieku materiālajai stimulēšanai un tehnisko līdzekļu iegādei;

4.3.2. 50% no iekasētās summas tiek ieskaitīta Jelgavas domes budžetā.

4.4. Administratīvais sods vainīgās personas neatbrīvo no pienākuma atlīdzināt šo noteikumu pārkāpšanas rezultātā nodarītos zaudējumus.

Jelgavas domes priekšsēdētājs A.Rāviņš