Ministru kabineta 2006.gada 8.augusta sēdē

TM: Par grozījumiem latviešu valodas eksāmenos pilsonības pretendentiem

Ministru kabinets otrdien, 8.augustā, apstiprināja grozījumus noteikumos, kas regulē latviešu valodas eksāmenu kārtību pilsonības pretendentiem.

Valdība apstiprināja grozījumus noteikumos par naturalizācijas iesniegumu pieņemšanas un izskatīšanas kārtību un noteikumos par latviešu valodas prasmes un Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta un Latvijas vēstures zināšanu pārbaudi personām, kuras vēlas iegūt Latvijas pilsonību naturalizācijas kārtībā.

Noteikumos par naturalizācijas iesniegumu pieņemšanas kārtību paredzēts, ka, apliecinot Pilsonības likumā noteikto valsts valodas prasmes pārbaudes nokārtošanu, persona, kuras valodas prasme pārbaudīta centralizētajā latviešu valodas un literatūras eksāmenā pamatizglītības vai vidējās izglītības iestādē, iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijas izsniegtu sertifikātu ar latviešu valodas prasmes vērtējumu atbilstoši A, B vai C līmenim. Līdz šim varēja iesniegt arī sertifikātu, kas apliecina valodas zināšanu D līmeni, taču prakse liecinot, ka to personu, kuras nokārtojušas latviešu valodas centralizēto eksāmenu atbilstoši D līmenim, valsts valodas prasme neatbilst tām prasībām, kas tiek izvirzītas naturalizācijas pretendentiem.

Minētais grozījums neattieksies uz tām personām, kuras kārtojušas centralizēto latviešu valodas un literatūras eksāmenu pirms noteikumu stāšanās spēkā.

Noteikumos arī paplašināts to gadījumu loks, kad naturalizācijas iesnieguma izskatīšana tiek izbeigta. Lēmums par to tiks pieņemts, ja pilsonības pretendents trīs reizes nenokārtos Pilsonības likumā noteikto valsts valodas prasmes vai zināšanu pārbaudi. Ar šādu normu paredzēts izvairīties no gadījumiem, kad pretendents ļaunprātīgi izmanto patlaban doto iespēju kārtot pārbaudes neierobežotu reižu skaitu.

Kā teikts Naturalizācijas pārvaldes sagatavotajā paskaidrojuma rakstā, praksē pierādījies, ka dažkārt pretendenti pārbaudi izmanto kā mācību stundu un pat īpaši necenšas papildināt savas zināšanas uz nākamo pārbaudes reizi, līdz ar to naturalizācijas procesu pielīdzinot latviešu valodas vai vēstures zināšanu apguves procesam.

Saskaņā ar grozījumiem noteikumos gadījumā, ja pretendents neieradīsies uz valsts valodas prasmes vai zināšanu pārbaudi un divu mēnešu laikā neiesniegs dokumentus par neierašanos uz pārbaudi attaisnojoša iemesla dēļ, tas būs pamats naturalizācijas iesnieguma izskatīšanas izbeigšanai. Patlaban esošajā redakcijā noteikts, ka gadījumos, ja pretendents bez attaisnojoša iemesla neierodas uz pārbaudi, naturalizācijas iesnieguma izskatīšana tiek apturēta, bet, ja persona gada laikā no apturēšanas brīža neierodas uz pārbaudēm, iesnieguma izskatīšana tiek beigta. Prakse liecina, ka šādu naturalizācijas iesnieguma izskatīšanas apturēšanas un izbeigšanas gadījumu ir samērā daudz, turklāt personas ļaunprātīgi izmanto to, ka tiesību normas paredz tikai apturēt iesnieguma izskatīšanu, ja neierodas uz pārbaudi bez attaisnojoša iemesla. Tas izpaužas tādējādi, ka pretendents pēc iesnieguma izskatīšanas apturēšanas ierodas saskaņot jaunu pārbaudes laiku, bet uz pārbaudi vēlāk atkal neierodas. Līdz ar to naturalizācijas lietas izskatīšana var turpināties gadiem ilgi.

Speciālisti uzskata, ka grozījumi liks pretendentiem izturēties ar lielāku atbildību gan pret valodas un zināšanu pārbaudi, gan pret pilsonības iegūšanas procesu kopumā.

Savukārt noteikumos par latviešu valodas prasmes un Latvijas vēstures zināšanu pārbaudi veiktas izmaiņas attiecībā uz minimālo termiņu, kādā pilsonības pretendents atkārtoti var kārtot šos pārbaudījumus. Tiks noteikts, ka gadījumā, ja pretendents pārbaudi nenokārto vai atsakās atbildēt, viņš latviešu valodas prasmes pārbaudi atkārtoti otro un trešo reizi var kārtot ne agrāk kā pēc sešiem mēnešiem no iepriekšējās pārbaudes reizes, bet zināšanu pārbaudi atkārtoti otro un trešo reizi var kārtot ne agrāk kā pēc trijiem mēnešiem no iepriekšējās pārbaudes reizes.

Ministru kabineta noteikumu līdzšinējā redakcija paredz, ka pārbaudes nenokārtošanas gadījumā pretendents atkārtoti var kārtot latviešu valodas prasmes pārbaudi ne agrāk kā pēc trijiem mēnešiem, bet zināšanu pārbaudi – ne agrāk kā pēc mēneša. Prakse liecina, ka daudzos gadījumos pretendents, nākot uz atkārtoto pārbaudi (arī otro, trešo reizi vai pat biežāk) pēc trijiem mēnešiem, nav papildinājis savu latviešu valodas prasmi vai zināšanas līdz pārbaudes nokārtošanai nepieciešamajam līmenim. Līdz ar to jāparedz ilgāks minimālais termiņš attiecībā uz atkārtotām pārbaudēm pretendentiem, kuri pirmo reizi pārbaudi nav nokārtojuši. Tomēr vienlaikus jānosaka arī robeža pārbaudes kārtošanas reizēm. Tas liks pretendentiem izvēlēties savam valodas prasmes vai zināšanu līmenim atbilstošāku atkārtotas pārbaudes kārtošanas laiku. Vienlaikus tiks izslēgti gadījumi, kad pretendents ļaunprātīgi izmanto patlaban doto iespēju kārtot pārbaudes neierobežotu reižu skaitu un faktiski pārbaudi izmanto kā mācību stundu, līdz ar to naturalizācijas procesu pielīdzinot latviešu valodas vai vēstures zināšanu apguves procesam.

Pieņemot grozījumus šajos noteikumos, paredzēts atbrīvot no pārbaudēm I grupas invalīdus ar totālo afāziju, I un II grupas invalīdus ar progresējošu psihisko saslimšanu un III grupas invalīdus ar abpusējo kurlumu vai kurlmēmumu. Pašreizējā noteikumu redakcijā šāds atbrīvojums noteikts I grupas invalīdiem ar totālo afāziju un II grupas invalīdiem, ja abpusējs kurlums vai kurlmēmums komplicējies ar psihisko atpalicību.

Personām, kam noteikta invaliditāte sakarā ar abpusējo kurlumu vai kurlmēmumu, ir traucēta valodas uztvere un latviešu valodas kā svešvalodas apgūšana var būt ļoti sarežģīta vai pat neiespējama. Tomēr nespēja nokārtot pārbaudes veselības traucējumu dēļ nedrīkstētu būt par iemeslu, lai personai būtu liegtas tiesības iegūt pilsonību.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

VidM: Par Emisijas kvotu sadales plānu 2008.–2012.gadam

Ministru kabineta 8.augusta sēdē akceptēts Vides ministrijas sagatavotais Emisijas kvotu sadales plāns 2008.–2012.gadam.

Sagatavotais plāns nosaka siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu sadales principus un emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas dalībniekus Latvijā, kā arī emisijas kvotu sadali starp iekārtām un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas potenciālu Latvijā.

Plāns aptver 95 iekārtas, tai skaitā 61 sadedzināšanas iekārtu, kuru nominālā ievadītā siltuma jauda pārsniedz 20 megavatus, 13 rūpniecības iekārtas un 21 brīvprātīgo emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas dalībnieku. Kopējais plānotais Latvijas operatoriem piešķiramais emisijas kvotu daudzums laika periodā no 2008. līdz 2012.gadam, ieskaitot emisijas kvotu rezervi jaunajām iekārtām, ir 38 475 038.

Šī dokumenta sabiedriskās apspriešanas laikā, kas notika no 2006.gada 11.aprīļa līdz 10.maijam, tika saņemti vairāki uzņēmumu un profesionālo asociāciju komentāri, uz kuru pamata tika veikti plāna precizējumi un papildinājumi.

Emisijas kvotu sadale dalībvalstī stājas spēkā tikai pēc tam, kad Eiropas Komisija (EK ) ir apstiprinājusi dalībvalsts izstrādāto plānu bez iebildumiem. EK ir vairākkārt uzsvērusi, ka viens no galvenajiem kritērijiem, pēc kā tiks vērtēti dalībvalstu emisijas kvotu sadales plāni 2008.–2012.gadam, ir kopējā piešķiramā emisijas kvotu apjoma samērotība ar 2005.gada verificētajiem emisijas datiem.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

ZM: Par grozījumiem noteikumos par meža aizsardzību

Valdība otrdien, 8.augustā, akceptēja Zemkopības ministrijas izstrādātos grozījumus noteikumos “Noteikumi par meža aizsardzības pasākumiem un ārkārtas situāciju izsludināšanu mežā”, kuros precizētas normas, kas nosaka meža aizsardzības pasākumus un to izpildes termiņus.

Grozījumos noteikts – ja vēja gāzto un lauzto ošu un skujkoku (izņemot sausos kokus) apjoms pārsniedz piecus kubikmetrus uz hektāra, tie ir nozāģējami, atzarojami un sagarumojami vai aizsargājami pret stumbra kaitēkļiem ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 1.aprīlim, izņemot gadījumus, kad vēja gāztie un lauztie koki atrodas mikroliegumos vai meža biotopos, kam veidojami mikroliegumi. Noteikumi arī atceļ aizliegumu ciršanas atliekas ieklāt pievešanas ceļos silā, mētrājā un lānā. Šī norma tika iekļauta noteikumos, uzskatot, ka vālos savāktajās ciršanas atliekās savairojas priežu lielais smecernieks, kas apdraud no jauna ierīkotās priežu jaunaudzes. Šis uzskats tika pamatots ar pētījumu par ciršanas atlieku savākšanu vālos izcirtuma malā ar lielo izcirtuma grābekli. Netika ņemts vērā fakts, ka, strādājot ar šo agregātu, vālos tiek savākts liels daudzums minerālaugsnes, kas arī sekmēja smecernieka savairošanos.

Ņemot vērā notikušo mežizstrādes, augsnes gatavošanas tehnikas, kā arī meža apsaimniekošanas tehnoloģiju progresu pēdējā desmitgadē, šāda veida ciršanas atlieku satīrīšanas veida aizliegums sila, mētrāja un lāna augšanas apstākļu tipos ir novecojis.

ZM: Par uzlabojumiem zvejas flotes darbībā

Valdība otrdien, 8.augustā, akceptēja Zemkopības ministrijas izstrādātos noteikumus par atklāta projektu iesniegumu konkursa “Zvejas ostu aprīkojums” vadlīnijām un projekta iesnieguma veidlapu.

Noteikumi ir izstrādāti, lai noteiktu plānošanas dokumenta – Vienotā programmdokumenta – 4.prioritātes “Lauku un zivsaimniecības attīstības veicināšana” pasākuma “Zvejas un akvakultūras produktu apstrādes un mārketinga uzlabošana, zvejas ostu aprīkojums un akvakultūra” aktivitātes “Zvejas ostu aprīkojums” vadlīnijas un projekta iesnieguma veidlapu. Vadlīnijās ir definētas prasības atbalsta saņēmējiem, noteikta pieteikšanās kārtība finansējuma saņemšanai iepriekšminētās aktivitātes ietvaros, kā arī iesniegto projektu iesniegumu vērtēšanas un atlases kritēriji.

Zvejas ostu aprīkojuma iegādei piešķirtais finansējums ir 5 761 486 lati.

Normatīvais akts nodrošinās Kopienas struktūrpalīdzības saņemšanu piekrastes zvejniekiem, kā arī ostu zemes, hidrotehnisko būvju un piestātņu īpašniekiem vai nomniekiem, lai uzlabotu zvejas flotes darbībai nepieciešamos pakalpojumus un infrastruktūras elementus, tādējādi saglabājot piekrastes iedzīvotāju nodarbinātību zivsaimniecības sektorā.

ZM: Par palīdzību bijušajiem zvejniekiem

Valdība otrdien, 8.augustā, akceptēja Zemkopības ministrijas izstrādātos noteikumus par atklāta projektu iesniegumu konkursa “Sociāli ekonomiskie pasākumi” vadlīnijām un projekta iesnieguma veidlapu.

Noteikumi ir izstrādāti, lai noteiktu plānošanas dokumenta – Vienotā programmdokumenta 4.prioritātes “Lauku un zivsaimniecības attīstības veicināšana” pasākuma “Piekrastes zvejas attīstība, sociāli ekonomiskie pasākumi, atbalsts zvejas aktivitāšu pagaidu pārtraukšanai un citas finansiālas kompensācijas, jaunu noieta tirgu apgūšanas veicināšana un atbalsts ražotāju organizācijām” aktivitātes “Sociāli ekonomiskie pasākumi” vadlīnijas un projekta iesnieguma veidlapu.

Vadlīnijās ir definētas prasības atbalsta saņēmējiem, noteikta pieteikšanās kārtība finansējuma saņemšanai iepriekšminētās aktivitātes ietvaros, kā arī iesniegto projektu iesniegumu vērtēšanas un atlases kritēriji.

Sociāli ekonomiskajiem pasākumiem piešķirtais finansējums ir 1927 861 lats, tai skaitā, Zivsaimniecības vadības finansēšanas instrumenta finansējums – 1542 289 lati, bet nacionālais līdzfinansējums – 385 572 lati.

Normatīvais akts nodrošinās Kopienas struktūrpalīdzības saņemšanu tiem zvejas kuģu īpašniekiem, kuru zvejas kuģi tiek izņemti no aktīvās zvejas, tos nododot sadalīšanai vai izmantošanai citiem mērķiem ārpus zvejniecības, kā arī sadalīšanai vai izmantošanai citiem mērķiem ārpus zvejniecības nodoto zvejas kuģu apkalpes locekļiem (zvejniekiem), kuri spiesti meklēt citu nodarbošanos.

ZM: Par izmaiņām valsts atbalsta piešķiršanā lauksaimniecībā 2006.gadā

Valdība otrdien, 8.augustā, akceptēja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus noteikumos par valsts atbalstu lauksaimniecībai 2006.gadā un tā piešķiršanas kārtību, lai veicinātu atbalsta pasākumu ietvaros uzsākto projektu sekmīgu apguvi un nodrošinātu maksimālu līdzekļu izmantojamību, veicot finansējuma pārdali starp atbalsta pasākumiem.

Atbalsta pasākumos “Atbalsts lauksaimniecības zemes ielabošanai” un “Atbalsts bioloģiskās lauksaimniecības attīstībai” pēc pieteikšanās termiņa beigām netika izmantots finansējums 638 783 latu, kas novirzīts jauniem atbalsta pasākumiem, saistībā ar Eiropas Savienības (ES) nosacījumu ieviešanu, kas paredz ieviest divus jaunus atbalsta pasākumus: atbalstu vietējo rīcības grupu integrēto lauku attīstības izmēģinājumu stratēģiju administrēšanai un atbalstu administrēšanas izdevumu segšanai, īstenojot Eiropas Komisijas programmu vistrūcīgākajām personām, kā arī atbalsta pasākuma “Atbalsts lopkopības attīstībai” ietvaros nepieciešamo aktivitāšu veikšanai.

Savukārt ZM budžeta apakšprogrammā “Subsīdijas lauksaimniecības produkcijas ražotājiem” tiek atdots atpakaļ finansējums 981957 latu apjomā no ES Solidaritātes fonda par vētras seku novēršanu polderu aizsargdambjos un hidrotehniskajās būvēs. Tā kā vētras seku likvidēšanas darbi jau ir veikti un apmaksāti no 2005.gada subsīdiju maksājumiem, tad līdzekļi ir jākompensē tai apakšprogrammai, no kuras tika apmaksāti vētras seku likvidēšanas darbi. Līdz ar to papildus piešķirtais finansējums novirzīts atbalsta pasākumiem “Atbalsts kredītprocentu daļējai dzēšanai” un “Vaislas materiāla iegādei”, kur noteiktajos termiņos iesniegtie iesniegumi pārsniedz sadaļā atvēlēto finansējumu.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa