Ministru kabineta rīkojums Nr.605

Rīgā 2006.gada 9.augustā (prot. Nr.41 17.§)

Par Baltijas Starptautiskās akadēmijas Satversmes apstiprināšanu

 

1.Saskaņā ar Augstskolu likuma 10.panta trešo daļu apstiprināt Baltijas Starptautiskās akadēmijas Satversmi.

2.Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 2003.gada 1.augusta rīkojumu Nr.6 “Par Baltijas Krievu institūta Satversmes apstiprināšanu” (Latvijas Vēstnesis, 2003, 5.nr.).

Ministru prezidents A.Kalvītis

Izglītības un zinātnes ministre B.Rivža

 

Apstiprināta ar

Ministru kabineta 2006.gada 9.augusta rīkojumu Nr.605

Baltijas Starptautiskās akadēmijas Satversme

Preambula

Baltijas Starptautiskā akadēmija (turpmāk — Akadēmija) ir juridiskas personas dibināta augstākās izglītības un zinātnes institūcija, kas atrodas Latvijas Republikā un īsteno savu darbību Latvijas interesēs.

Akadēmijas dibinātājs ir juridiska persona — sabiedrība ar ierobežotu atbildību “BALTIJAS KRIEVU INSTITŪTS” (turpmāk – Dibinātājs), kura juridiskā adrese ir Piedrujas iela 3, Rīga, LV-1073, Latvijas Republika (turpmāk — Dibinātājs) un kas likumos, statūtos un šajā Satversmē noteiktajā kārtībā patstāvīgi īsteno savus mērķus, izmantojot tam piešķirtās tiesības. Akadēmija ir Baltijas Krievu institūta tiesību un saistību pārņēmēja. Baltijas Krievu institūts dibināts 1992.gada 16.novembrī.

Baltijas Krievu institūta Satversme apstiprināta Latvijas Republikas Ministru kabinetā 2003.gada 8.janvārī (rīkojums Nr.6, protokols Nr.1, 24.§). Ņemot vērā Baltijas Krievu institūta 2006.gada 8.marta Satversmes sapulces lēmumu un 2006.gada 2.martā Saeimā pieņemto likumu “Grozījumi Augstskolu likumā” ir izstrādāta Akadēmijas Satversme.

I. Vispārīgie noteikumi

1. Akadēmija ir autonoma augstākās izglītības un zinātnes institūcija ar pašpārvaldes tiesībām. Akadēmijas autonomija izpaužas tiesībās brīvi izvēlēties Akadēmijas Dibinātāja izvirzīto un Augstskolu likumam atbilstošo uzdevumu īstenošanas veidus un formas, kā arī atbildībā par Akadēmijā iegūtas izglītības kvalitāti, mērķtiecīgu un racionālu finanšu un materiālo resursu izmantošanu, demokrātisma principu un Akadēmijas darbību reglamentējošu likumu un citu normatīvo aktu ievērošanu. Akadēmija darbojas saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi, Izglītības likumu, Augstskolu likumu, Zinātniskās darbības likumu, citiem normatīvajiem aktiem un šo Satversmi.

2. Akadēmija īsteno studiju programmas šādās izglītības tematiskajās grupās:

1) humanitārās zinātnes un māksla;

2) sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības;

3) informācijas tehnoloģijas;

4) veselības aprūpe un sociālā labklājība;

5) pakalpojumi.

3.Saīsināts Akadēmijas nosaukums ir BSA. Akadēmijas nosaukums citās valodās:

Baltic International Academy (angļu valodā);

Baltische Internationale Akademie (vācu valodā);

Балтийская Международная Академия (krievu valodā).

4. Akadēmijai ir zīmogs ar pilnu nosaukumu valsts valodā “Baltijas Starptautiskā akadēmija”, simbolika, emblēma, karogs. Akadēmijai ir tiesības izmantot arī vēsturiski izveidojušos simboliku “BKI”.

5. Akadēmija ir komercsabiedrība, kas darbojas saskaņā ar Komerclikumu, ciktāl tas nav pretrunā ar Augstskolu likumu. Akadēmijas juridiskā adrese ir Lomonosova iela 4, Rīga, LV-1003, Latvijas Republika.

II. Akadēmijas darbības mērķi, uzdevumi, virzieni un pamatprincipi

6. Akadēmijas darbības galvenais mērķis ir dot studējošajiem starptautiskajā darba tirgū konkurētspējīgu augstāko izglītību un kvalifikāciju atbilstoši mūsdienu starptautiskajām prasībām.

7. Akadēmijas uzdevumi:

7.1. nodrošināt akadēmiskā personāla un studējošo akadēmisko brīvību;

7.2. izstrādāt un īstenot studiju programmas, tālākizglītības programmas;

7.3. veikt zinātnisko un pētniecisko darbību;

7.4. informēt sabiedrību un piedāvāt tai iegūtās zinātniskās, mākslinieciskās un profesionālās atziņas, metodes un pētījumu rezultātus.

8. Akadēmijas galvenie darbības virzieni:

8.1. studiju programmu īstenošana bakalaura un maģistra grāda, profesionālās kvalifikācijas vai profesionālās kvalifikācijas un profesionālā grāda iegūšanai;

8.2. zinātniskās pētniecības darbs, konsultatīvā darbība;

8.3. studiju programmu izstrāde un realizācija;

8.4. jaunu tehnoloģiju izstrāde un ieviešana;

8.5. izdevējdarbība, poligrāfija un reklāma;

8.6. zinātnisko un kultūras pasākumu organizēšana;

8.7. jaunatnes sociālās un radošās aktivitātes stimulēšana;

8.8. Latvijā dzīvojošo mazākumtautību pārstāvju kultūras attīstība;

8.9. integrācijas procesa attīstība starp dažādām nacionālajām un etniskajām grupām Latvijas Republikā;

8.10. starptautiskās pieredzes izmantošana problēmu risināšanā nacionālo attiecību jomā;

8.11. starptautisko sakaru un sadarbības attīstība izglītības, zinātnes un kultūras jomā.

9. Realizējot savu mērķi un uzdevumus, Akadēmija ievēro šādus principus:

9.1. Akadēmijas Dibinātāja izvirzīto un Augstskolu likumam atbilstošo uzdevumu īstenošanas veidu un formu brīva izvēle;

9.2. akadēmiskā personāla un studējošo akadēmiskā brīvība;

9.3. studiju un pētniecības darba nedalāmība;

9.4. zinātniskā viedokļa un pētījumu rezultātu paušana (publicēšana) bez cenzūras, ja šī brīvība nav pretrunā ar ētikas normām, citu personu tiesībām un normatīvajiem aktiem.

10. Tiesības studēt Akadēmijā ir katram Latvijas pilsonim un personām, kurām ir Latvijas Republikas izdota nepilsoņa pase, kā arī personām, kurām ir izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauja. Lai studētu Akadēmijā, nepieciešams vidējo izglītību apliecinošs dokuments. Ārvalstniekiem, kuriem nav izsniegta pastāvīgas uzturēšanas atļauja, ir tiesības studēt Akadēmijā saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem.

11. Akadēmija saskaņā ar savu mērķi un uzdevumiem:

11.1. patstāvīgi nosaka apmācības saturu un formu, kā arī var noteikt papildu prasības attiecībā uz speciālu iepriekšējo izglītību;

11.2. izsniedz iegūto izglītību apliecinošus izglītības dokumentus.

12. Akadēmijai ir tiesības:

12.1. dibināt komercsabiedrības, būt par biedru un dibinātāju biedrības un nodibinājumos;

12.2. izveidot filiāles, atvērt pārstāvniecības Latvijā un ārzemēs;

12.3. organizēt publiskus kursus un lekcijas, rīkot kongresus, konferences un citas sapulces;

12.4. piedalīties nacionālos un starptautiskos fondos, veidot savus fondus;

12.5. slēgt līgumus ar citām Latvijas Republikas un ārvalstu mācību un zinātniskajām institūcijām;

12.6. slēgt līgumus ar fiziskajām un juridiskajām personām, kā arī veikt citas darbības saskaņā ar Augstskolu likumu un citiem likumiem.

13. Akadēmija patstāvīgi nosaka savu organizatorisko un pārvaldes struktūru, veido personālsastāvu, nosaka darba samaksu saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem.

III. Pārstāvības, vadības un lēmējinstitūcijas

14. Akadēmijas pārstāvības un vadības institūcijas un galvenās lēmējinstitūcijas ir:

1) Satversmes sapulce;

2) Senāts;

3) rektors;

4) Revīzijas komisija;

5) Akadēmiskā šķīrējtiesa.

15. Augstākā koleģiālā pārstāvības un vadības institūcija un lēmējinstitūcija akadēmiskajos un zinātniskajos jautājumos ir Akadēmijas Satversmes sapulce. Augstākā vadības institūcija un lēmējinstitūcija stratēģiskajos, finanšu un saimnieciskajos jautājumos ir tās Dibinātājs.

16. Akadēmijas Satversmes sapulcē ir 27 pārstāvji. Akadēmijas Satversmes sapulci ievēlē uz trim gadiem aizklātās vēlēšanās no profesoriem un pārējā akadēmiskā personāla (17 pārstāvji), studējošajiem (6 pārstāvji), citām Akadēmijas darbinieku grupām (4 pārstāvji). Pārstāvjus Akadēmijas Satversmes sapulcei izvirza katedras, filiāles, nodaļas, studentu parlaments savās sapulcēs atklātā balsošanā. Akadēmijas Satversmes sapulce ir lemttiesīga, ja tajā piedalās vairāk nekā puse tās locekļu. Pēc rektora, Senāta vai Dibinātāja ierosinājuma Satversmes sapulce var izskatīt jautājumu par pārstāvju atsaukšanu. Pārstāvjus no Satversmes sapulces atsauc, ja par to aizklāti nobalso divas trešdaļas no Satversmes sapulces locekļiem.

17. Akadēmijas Satversmes sapulce:

17.1. pieņem un groza Akadēmijas Satversmi;

17.2. ievēlē Senātu, pieņem un groza Senāta nolikumu. Lēmumi ir spēkā, ja par tiem atklātā balsošanā nobalso vairāk nekā puse Satversmes sapulces locekļu;

17.3. ievēlē un atceļ rektoru. Lēmumi ir spēkā, ja par tiem aizklātā balsošanā nobalso vairāk nekā divas trešdaļas Satversmes sapulces locekļu;

17.4. noklausās rektora pārskatu. Pārskatu apstiprina, ja par to atklātā balsošanā nobalso vairāk nekā puse no Satversmes sapulces locekļiem;

17.5. ievēlē Revīzijas komisiju un Akadēmisko šķīrējtiesu, apstiprina to nolikumus un atceļ to pārstāvjus. Lēmumu pieņem, ja par to aizklāti nobalso vairāk nekā puse Satversmes sapulces locekļu;

17.6. izskata un izlemj citus konceptuālus Akadēmijas akadēmiskās un zinātniskās darbības un attīstības jautājumus.

18. Satversmes sapulce, aizklāti balsojot, ievēlē priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietnieku un sekretāru. Ja ievēlētie Satversmes sapulces pārstāvji pārtrauc darba (studiju) attiecības ar Akadēmiju, trīs mēnešu laikā attiecīgā personāla grupa par to paziņo rakstiski un izvirza jaunus pārstāvjus. Satversmes sapulce ievēlē citus pārstāvjus.

19. Satversmes sapulci sasauc Senāts vai rektors ne retāk kā vienu reizi gadā. Satversmes sapulces sasaukšanu var ierosināt arī Dibinātājs vai viena trešdaļa Satversmes sapulces locekļu.

20. Senāts ir Akadēmijas personāla koleģiāla vadības institūcija un lēmējinstitūcija, kas apstiprina kārtību un noteikumus, kuri regulē visas Akadēmijas darbības jomas.

21. Senāts sastāv no 21 senatoriem, no kuriem 16 ir akadēmiskā personāla pārstāvji. Studējošo pārstāvjus Senātā ievēlē Studentu parlaments. Senatorus ievēlē Satversmes sapulce aizklātā balsošanā uz trim gadiem. Senāta ievēlēšanai ir nepieciešama vairāk nekā puse Satversmes sapulces locekļu balsu. Rektors un Akadēmijas Dibinātāja valdes locekļi ir Senāta locekļi saskaņā ar ieņemamo amatu (ex officio). Senāts darbojas saskaņā ar Augstskolu likumu un Satversmes sapulces apstiprināto nolikumu. Senāta lēmumi ir pieņemti, ja par tiem nobalso vairāk nekā puse Senāta pārstāvju.

22. Studējošo pārstāvjiem ir veto tiesības jautājumos, kas skar studējošo intereses. Pēc veto tiesību piemērošanas jautājumu izskata saskaņošanas komisija, kuru izveido Senāts pēc paritātes principa. Saskaņošanas komisijas lēmumu apstiprina Satversmes sapulce ar divām trešdaļām klātesošo balsu vairākumu.

23. Senāts ievēlē Senāta priekšsēdētāju un sekretāru, Akadēmijas padomnieku konventu, prorektorus, fakultātes (nodaļas) dekānus, docentus, lektorus, asistentus.

24. Senāts apstiprina:

24.1. filiāļu, pārstāvniecību un citu Akadēmijas struktūrvienību vadītājus pēc rektora ieteikuma, nodaļu dekānus, katedru vadītājus, studiju programmas direktoru;

24.2. Akadēmijas budžeta struktūru un tā līdzekļu izmantošanu robežās, kuras noteicis Dibinātājs;

24.3. Akadēmijas kārtības noteikumus;

24.4. Akadēmijas filiāļu un pārstāvniecību nolikumus;

24.5. Senāta izveidoto padomju un komisiju darbības kārtību vai nolikumu;

24.6. nolikumu “Par Baltijas Starptautiskās akadēmijas struktūrvienībām”, kas nosaka to uzdevumus, funkcijas un tiesības, Padomnieku konventa nolikumu, nolikumu “Par Baltijas Starptautiskās akadēmijas akadēmiskajiem amatiem”, nolikumu “Par studentu pašpārvaldi” un nolikumu “Par darba samaksas organizāciju un pedagoģiskās slodzes veidiem”;

24.7. noteikumus par struktūrvienību apakškontu atvēršanu un šo kontu līdzekļu izlietošanu;

24.8. studējošo uzņemšanas papildu prasības attiecībā un speciālu iepriekšējo izglītību, īpašu piemērotību un sagatavotību vai citu nosacījumu izpildi;

24.9. studiju programmas un atbildīgo personu par attiecīgas studiju programmas īstenošanu (studiju programmas direktors);

24.10. Akadēmiskās šķīrējtiesas lēmumus.

25. Senāts lemj par:

25.1. Akadēmijas struktūrvienību dibināšanu, reorganizāciju vai likvidāciju;

25.2. asociēto profesoru un docentu amatu skaitu pēc saskaņošanas ar Dibinātāju;

25.3. atklāta konkursa izsludināšanu uz brīvajām profesoru vai asociēto profesoru vietām;

25.4. viesprofesoru, viesdocentu vai vieslektoru pieņemšanu (katru vienu reizi) bez konkursa izsludināšanas uz termiņu līdz diviem gadiem, ja attiecīgais amats ir brīvs vai uz laiku brīvs;

25.5. jaunu studiju programmu ieviešanu un to finanšu un tehnisko nodrošinājumu;

25.6. goda nosaukuma – emeritus profesors, goda doktora un Akadēmijas locekļa titulu piešķiršanu;

25.7. Akadēmijas finanšu resursu struktūru;

25.8. citiem Akadēmijas darbību regulējošiem jautājumiem.

26. Senāts izskata:

26.1. Revīzijas komisijas rakstisko ziņojumu par pārbaudes rezultātiem;

26.2. pēc rektora rīkojuma no studējošo skaita izslēgtas personas apelāciju;

26.3. rektora ikgadējo pārskatu par Akadēmijas budžeta izpildi.

27. Rektors ir Akadēmijas augstākā amatpersona, kas īsteno Akadēmijas vispārējo administratīvo vadību un bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Akadēmiju.

28. Rektoru ievēlē Satversmes sapulce pēc Dibinātāja ieteikuma uz pieciem gadiem un ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Par rektoru ievēlē profesoru vai personu, kurai ir doktora zinātniskais grāds. Nedēļas laikā pēc rektora vēlēšanām Akadēmija informē Izglītības un zinātnes ministriju par rektora vēlēšanu rezultātiem.

29. Satversmes sapulces ievēlēto rektoru pēc Dibinātāja ierosinājuma apstiprina Ministru kabinets. Rektors amata pienākumus sāk pildīt pēc apstiprināšanas Ministru kabinetā. Ja rektors netiek apstiprināts, Akadēmija divu mēnešu laikā atkārtoti organizē rektora vēlēšanas. Līdz atkārtotajās vēlēšanās ievēlētā rektora apstiprināšanai Ministru kabinets ieceļ Akadēmijas Dibinātāja izvirzītu rektora vietas izpildītāju. Ministru kabineta neapstiprinātais rektora amata kandidāts atkārtotajās rektora vēlēšanās nepiedalās.

30. Kārtējas rektora vēlēšanas tiek rīkotas vienu mēnesi pirms rektora pilnvaru izbeigšanās. Līdz jaunievēlētā rektora apstiprināšanai Ministru kabinetā rektora pienākumus pilda iepriekšējais rektors.

31. Satversmes sapulcei izskatīt jautājumu par rektora atcelšanu no amata var ierosināt Dibinātājs vai Senāts, ja par to ir nobalsojušas vairāk nekā divas trešdaļas Senāta locekļu. Lai atceltu rektoru, ir nepieciešamas vairāk nekā divas trešdaļas balsu no kopējā Satversmes sapulces locekļu skaita. Rektora lēmumus var pārsūdzēt Augstskolu likumā paredzētajā kārtībā.

32. Ja rektors pēc paša vēlēšanās beidz pildīt amatu pirms termiņa beigām, Ministru kabinets ieceļ Akadēmijas Dibinātāja izvirzītu rektora vietas izpildītāju, kas pilda rektora pienākumus līdz jaunā rektora apstiprināšanai.

33. Rektors:

33.1. atbild par Akadēmijas darbības atbilstību Augstskolu likumam un citiem normatīvajiem aktiem, kā arī Akadēmijas Satversmei;

33.2. atbild par Akadēmijā iegūstamās izglītības un veikto zinātnisko pētījumu kvalitāti;

33.3. nodrošina Akadēmijas mantas likumīgu, ekonomisku un mērķtiecīgu izmantojumu, kā arī atbild par Akadēmijas finansiālo darbību, saskaņojot to ar Dibinātāju;

33.4. veicina Akadēmijas personāla attīstību un nodrošina akadēmiskā personāla un studējošo akadēmisko brīvību;

33.5. pārstāv Akadēmiju citās izglītības iestādēs, valsts un privātās institūcijās;

33.6. organizē un koordinē Akadēmijas studiju, zinātnisko un saimniecisko darbību;

33.7. slēdz līgumus Akadēmijas vārdā;

33.8. vada Akadēmijas personāla atlasi un kontrolē tā darbu.

34. Revīzijas komisiju trīs cilvēku sastāvā ievēlē Satversmes sapulce aizklātās vēlēšanās uz trīs gadiem. Revīzijas komisijas sastāvā nedrīkst būt Akadēmijas administratīvā personāla pārstāvji.

35. Revīzijas komisija darbojas saskaņā ar Satversmes sapulces apstiprinātu Revīzijas komisijas nolikumu. Revīzijas komisija kontrolē Akadēmijas budžeta izpildi.

36. Akadēmiskā šķīrējtiesa darbojas saskaņā ar Satversmes sapulces apstiprināto Akadēmiskās šķīrējtiesas nolikumu. Akadēmisko šķīrējtiesu trīs cilvēku sastāvā ievēlē Satversmes sapulce aizklātās vēlēšanās no akadēmiskā personāla vidus uz trīs gadiem, un tās sastāvā nedrīkst būt administratīvā personāla pārstāvji.

37. Akadēmiskā šķīrējtiesa izskata:

37.1. studējošo un akadēmiskā personāla iesniegumus par Akadēmijas Satversmē noteikto akadēmisko brīvību un tiesību ierobežojumiem vai pārkāpumiem;

37.2. strīdus starp Akadēmijas amatpersonām, kā arī struktūrvienību pārvaldes institūcijām, kas atrodas pakļautības attiecībās.

38. Akadēmiskās šķīrējtiesas lēmumus apstiprina Senāts un izpilda administrācija. Akadēmiskās šķīrējtiesas locekļi par savu darbību atbild Satversmes sapulcei, un viņus no darba var atbrīvot tikai pēc darba dēvēja iniciatīvas ar Satversmes sapulces piekrišanu.

IV. Akadēmijas struktūra

39. Akadēmijas dibinātas struktūrvienības darbojas saskaņā ar Senāta apstiprinātiem nolikumiem. Struktūrvienībām nav juridiskās personas statusa. Akadēmijas struktūrvienības ir fakultātes, nodaļas, katedras, zinātniskās un mācību laboratorijas, pētniecības centri un institūti.

40. Fakultāti izveido viena vai vairāku zinātnes, mākslas vai profesiju virzienu studiju un zinātniskās darbības organizēšanai. Fakultāti vada dekāns, kuru apstiprina Senāts pēc rektora ieteikuma.

41. Nodaļas nodrošina studiju programmu īstenošanu, studiju procesa organizāciju, koordinē studējošo pētniecības programmas, kā arī veic citus pienākumus saskaņā ar Senāta apstiprināto nolikumu. Nodaļas darbu vada nodaļas dekāns, kuru apstiprina Senāts pēc rektora ieteikuma.

42. Katedra ir Akadēmijas struktūrvienība, kuru dibina, reorganizē un likvidē Senāts. Katedra piedalās studiju programmas īstenošanā saskaņā ar Akadēmijas Senāta apstiprināto nolikumu. Katedru vada katedras vadītājs.

43. Zinātniskās un mācību laboratorijas, pētniecības centri un institūti ir Akadēmijas struktūrvienības, kas dibinātas zinātniskās pētniecības darba un programmu mērķa un uzdevumu veikšanai, kuras darbojas saskaņā ar Akadēmijas Senāta apstiprināto nolikumu. Pētniecības centra darbu vada centra vadītājs, institūta darbu– institūta direktors, mācību laboratorijas darbu vada laboratorijas vadītājs.

V. Personāls

44. Akadēmijas personālu veido:

44.1. akadēmiskais personāls – Akadēmijas akadēmiskajos amatos ievēlētie darbinieki;

44.2. vispārējais personāls;

44.3. pilnā laika studējošie un maģistranti.

45. Akadēmijas personālam ir tiesības:

45.1. piedalīties Akadēmijas vadības un pašpārvaldes lēmumu un Akadēmijas iekšējās kārtības noteikumu izstrādāšanā, kā arī tādu lēmumu pieņemšanā, kas skar personāla intereses;

45.2. piedalīties Akadēmijas koleģiālo vadības institūciju sēdēs, kā arī tikt uzklausītam;

45.3. piedalīties Akadēmijas pašpārvaldes institūciju vēlēšanās un tikt ievēlētam tajās;

45.4. apstrīdēt Akadēmijas izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību Akadēmiskajā šķīrējtiesā. Akadēmiskās šķīrējtiesas lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā;

45.5. akadēmiskajam personālam – izvēlēties mācību metodes, zinātniskās darbības tematiku un virzienu;

45.6. uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu: akadēmiskajam personālam 8 nedēļu atvaļinājums, vispārējam personālam – 4 kalendāra nedēļas, neskaitot svētku dienas.

46. Akadēmijas personāla pienākumi:

46.1. sekmēt mācību, studiju un pētniecības darba brīvību, veicināt atklātumu Akadēmijas pārvaldē un tās lietu kārtošanā, nepārkāpjot nevienas citas personas tiesības un netraucējot amata vai darba pienākumu izpildi;

46.2. Akadēmijas administratīvā personāla pienākums – rūpēties par personāla darba apstākļiem, pēc iespējas sekmēt personāla kvalifikācijas celšanu un pārkvalificēšanu;

46.3. Akadēmijas administratīvā personāla pienākums – atbalstīt un sekmēt studējošo pašpārvaldes darbību;

46.4. Akadēmijas administratīvā personāla pienākums – garantēt un respektēt studējošo un akadēmiskā personāla tiesības, ja tās nav pretrunā ar personāla tiesībām, kas noteiktas šīs Satversmes 46.pantā;

46.5. Akadēmijas administratīvā personāla pienākums – finansēt studentu parlamentu apmērā, kas nav mazāks par vienu divsimto daļu no Akadēmijas gada budžeta.

47. Akadēmijas darba samaksas likmes personālam nosaka Senāts, un tās nedrīkst būt mazākas par Ministru kabineta noteiktajām likmēm.

48. Akadēmijas personāls ir atbildīgs par šajā Satversmē noteikto mērķu un uzdevumu kvalitatīvu izpildi, ievērojot Akadēmijas darbības pamatprincipus. Kārtību, kādā kvalificējami pārkāpumi un uzliekami sodi par pienākumu nepildīšanu, nosaka Akadēmijas Senāts saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

49. Akadēmijas akadēmisko personālu veido profesori, asociētie profesori, docenti, vadošie pētnieki, lektori, pētnieki un asistenti.

50. Akadēmiskais personāls veic zinātniskos pētījumus un piedalās studējošo izglītošanā. Asociēto profesoru amatu skaitu, docentu amatu skaitu, lektoru un asistentu amatu skaitu nosaka pati Akadēmija.

51. Profesors ir savā nozarē starptautiski atzīts speciālists, kas veic mūsdienu līmenim atbilstošu zinātniskās pētniecības vai mākslinieciskās jaunrades darbu un nodrošina augstas kvalitātes studijas attiecīgajā zinātnes vai mākslas apakšnozarē. Profesora amatā var ievēlēt personu, kurai ir doktora zinātniskais grāds un ne mazāk kā trīs gadu darba pieredze asociētā profesora vai profesora amatā. Mākslas specialitātēs profesora amatā var ievēlēt arī personas, kuru mākslinieciskās jaunrades darba rezultāti atbilst Akadēmijas Senāta pieņemtajam nolikumam par akadēmiskajiem amatiem. Profesoru galvenie uzdevumi ir:

51.1. augsti kvalificētu lekciju lasīšana, studiju, nodarbību un pārbaudījumu pārraudzība savā studiju kursā;

51.2. pētniecības darba vadīšana zinātnes apakšnozarē vai mākslinieciskās jaunrades vadīšana nozarē, kas atbilst profesora amata nosaukumam;

51.3. doktora līmeņa studiju un pētniecības darba vadīšana zinātnes apakšnozarē vai mākslinieciskās jaunrades vadīšana nozarē, kas atbilst profesora amata nosaukumam;

51.4. piedalīšanās studiju programmu, augstskolu un to struktūrvienību darba un kvalitātes vērtēšanā;

51.5. jaunās zinātnieku, mākslinieku un docētāju paaudzes gatavošana.

52. Asociētā profesora amatā var ievēlēt personu, kurai ir doktora zinātniskais grāds. Mākslas specialitātēs asociēta profesora amatā var ievēlēt arī personas, kuru mākslinieciskās jaunrades darba rezultāti vai profesionālā darbība atbilst Akadēmijas Senāta pieņemtajam nolikumam par akadēmiskajiem amatiem. Profesionālo studiju īstenošanai Akadēmijas asociētā profesora amatu var ieņemt arī personas, kurām ir atbilstoša augstākā izglītība un vismaz desmit gadu praktiskā darba pieredze attiecīgajā nozarē. Asociētā profesora galvenie uzdevumi ir:

52.1. pētniecības darba veikšana zinātnes apakšnozarē vai mākslinieciskās jaunrades nozarē, kas atbilst asociētā profesora amata nosaukumam;

52.2. pētniecības darba vadīšana doktora un maģistra grāda iegūšanai;

52.3. studiju darba nodrošināšana un vadīšana.

53. Docenta amatā var ievēlēt personu, kurai ir doktora zinātniskais grāds. Mākslas specialitātēs docenta amatā var ievēlēt personas, kuru mākslinieciskās jaunrades darba rezultāti atbilst Akadēmijas Senāta pieņemtajam nolikumam par akadēmiskajiem amatiem. Profesionālo studiju īstenošanai Akadēmijā docenta amatu var ieņemt personas ar augstāko izglītību bez zinātniskā grāda, ja tām ir pasniedzamajam priekšmetam vismaz septiņu gadu praktiskā darba stāžs. Docentu galvenie uzdevumi ir:

53.1. pētniecības darbs zinātnes apakšnozarē vai mākslinieciskā jaunrade, kas atbilst docenta amata nosaukumam;

53.2. lekciju lasīšana, studiju nodarbību vadīšana, eksāmenu un pārbaudījumu organizēšana savā studiju programmā (kursā), īpaši tās pamatkursos.

54. Lektora amatā var ievēlēt personas ar doktora vai maģistra grādu. Profesionālo studiju īstenošanai Akadēmijā docenta amatu var ieņemt personas ar augstāko izglītību bez zinātniskā grāda, ja tām ir pasniedzamajam priekšmetam atbilstošs piecu gadu praktiskā darba stāžs. Mākslas specialitātēs lektoru ievēlēšanas noteikumus reglamentē Akadēmijas senāta apstiprināts nolikums. Lektoru galvenie uzdevumi ir:

54.1. lasīt lekcijas, vadīt studiju nodarbības, vadīt eksāmenus un pārbaudījumus savā studiju kursā, piedalīties lasāmā kursa programmas un pasniegšanas metožu izstrādē un pilnveidošanā;

54.2. pētniecības darbs zinātnes apakšnozarē vai mākslinieciskā jaunrade atbilstoši lasāmajam kursam.

55. Asistenta amatā var ievēlēt personas ar doktora vai maģistra grādu. Profesionālo studiju īstenošanai Akadēmijā docenta amatu var ieņemt personas ar augstāko izglītību bez zinātniskā grāda, ja tām ir pasniedzamajam priekšmetam atbilstošs piecu gadu praktiskā darba stāžs. Asistentu galvenie uzdevumi ir:

55.1. vadīt studiju nodarbības, piedalīties savas mācību grupas eksāmenu un pārbaudījumu vadīšanā, vadošā pasniedzēja vadībā izstrādāt mācību – metodiskos līdzekļus savā mācību kursā;

55.2. pētniecības darbs zinātnes apakšnozarē vai mākslinieciskā jaunrade atbilstoši lasāmajam kursam.

56. Uz vakantajām profesoru un asociēto profesoru amata vietām tiek izsludināts atklāts konkurss. Pretendentus uz profesoru un asociēto profesoru amatiem ievēlē attiecīgās nozares profesoru padome saskaņā ar Augstskolu likumu. Docentu ievēlē Akadēmijas Senāts. Līdz ar ievēlēšanu amatā docents iegūst tiesības vadīt zinātniskos pētījumus vai mākslinieciskās jaunrades procesu un veikt izglītošanas darbu atbilstoši docenta amata vietas nosaukumam. Vadošos pētniekus ievēlē amatā zinātniskās pētniecības darba veikšanai saskaņā ar Zinātniskās darbības likumu. Lektoru un asistentu ievēlē Akadēmijas Senāts. Pētniekus ievēlē amatā saskaņā ar Zinātniskās darbības likumu. Ar ievēlētajām personām Akadēmijas rektors slēdz darba līgumu uz sešiem gadiem. Par īpašu ieguldījumu augstākajā izglītībā profesoriem un asociētajiem profesoriem, sasniedzot pensijas vecumu, institūts var piešķirt goda nosaukumu – emeritus profesors.

57. Ja Akadēmijā ir brīvs vai uz laiku brīvs amats, Senāts var nolemt neizsludināt konkursu, bet uz laiku līdz diviem gadiem pieņemt darbā viesprofesoru, viesdocentu vai vieslektoru (katru vienu reizi). Viesprofesoriem, viesdocentiem un vieslektoriem ir tādas pašas tiesības, pienākumi un atalgojums kā profesoriem, asociētajiem profesoriem un lektoriem, bet viņi nevar piedalīties vēlēto vadības institūciju darbā. Ja Akadēmijā ir brīvs vai uz laiku brīvs amats un ja tas nepārsniedz divus gadus, profesora amatā var iecelt asociēto profesoru, asociētā profesora amatā – docentu, docenta amatā – lektoru vai asistentu ar doktora grādu. Aizstāšanu noformē ar rektora rīkojumu.

58. Akadēmijas vispārējais personāls ir administratīvais personāls (rektors, prorektors, direktors, dekāns un citas amatpersonas, kuru pamatfunkcijas ir administratīvais darbs), mācību palīgpersonāls, tehniskais, saimnieciskais un cits personāls, izņemot akadēmisko personālu. Vispārējais personāls tiek pieņemts darbā un atbrīvots no darba, ievērojot Augstskolu likuma, Darba likuma un citu normatīvo aktu noteikumus.

VI. Studijas Akadēmijā

59. Akadēmijā var studēt ikviens, kurš ir ieguvis vidējo izglītību Latvijā vai atbilstošu izglītību citās valstīs, kuru var tai pielīdzināt saskaņā ar Augstskolu likumu un Akadēmijas noteikumiem, kā arī ieguvis nepieciešamo izglītību, lai varētu turpināt studijas maģistrantūrā.

60. Studējošie ir tiesīgi:

60.1. iegūt augstāko izglītību saskaņā ar izvēlēto studiju virzienu — bakalaura un maģistra grādus un (vai) profesionālo augstāko izglītību;

60.2. izmantot Akadēmijas telpas, laboratorijas, bibliotēku, iekārtas, aparatūru;

60.3. pārtraukt un atsākt studijas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

60.4. pilna laika studējošie – vēlēt un tikt ievēlētiem studējošo pašpārvaldē;

60.5. līdzdarboties Akadēmijā visu līmeņu pārvaldes un vadības institūcijās, izvēlēties Akadēmijas nodaļu;

60.6. studiju laikā mainīt studiju programmu, izvēloties to citā augstskolā, fakultātē (nodaļā, institūtā);

60.7. klausīties lekcijas citās augstskolās, fakultātēs (nodaļās, institūtos);

60.8. sastādīt un apgūt individuālu studiju brīvās izvēles daļu;

60.9. nodarboties ar zinātniskās pētniecības darbu un māksliniecisko jaunradi;

60.10. saņemt informāciju visos jautājumos, kas tieši saistīti ar viņu studijām;

60.11. brīvi paust un aizstāvēt savas domas un uzskatus;

60.12. veidot biedrības, pulciņus, klubus.

61. Studijas Akadēmijā ir par maksu. Studiju maksas lielumu un formu, kā arī iespējamās maksas atlaides nosaka Senāts, saskaņojot to ar Dibinātāju. Studiju maksu sedz studējošais, juridiskās vai fiziskās personas, noslēdzot par to attiecīgu vienošanos ar Akadēmiju.

62. Akadēmijas studējošajiem ir vienota pašpārvalde — Studentu parlaments, kas darbojas saskaņā ar nolikumu, kuru izstrādā studējošie un apstiprina Senāts. Senāts var atteikt apstiprināšanu tikai tiesisku apvērumu dēļ. Studentu parlamenta funkcijas:

62.1. aizstāvēt un pārstāvēt studējošo intereses akadēmiskās, materiālās un kultūras dzīves jautājumos Akadēmijā un valsts institūcijās;

62.2. reprezentēt Akadēmijas studējošos Latvijā un ārvalstīs;

62.3. noteikt kārtību, kādā studējošie tiek ievēlēti Akadēmijas koleģiālajās institūcijās.

63. Studentu parlamenta lēmumi pēc to apstiprināšanas Akadēmijas Senātā ir obligāti visiem studējošajiem. Studentu parlamenta tiesības:

63.1. pieprasīt un saņemt informāciju un paskaidrojumus no jebkuras Akadēmijas struktūrvienības pilnvarotajiem pārstāvjiem visos jautājumos, kas skar studējošo intereses;

63.2. veto tiesības jautājumos, kas skar studējošo intereses Senātā un Satversmes sapulcē;

63.3. līdzdarboties Akadēmijas lēmējinstitūcijās un piedalīties kā novērotājiem ieskaitēs un eksāmenos.

VI. Akadēmijas īpašums, finanses un saimnieciskā darbība

64. Akadēmijas īpašumā var būt zeme, kustamais, nekustamais un intelektuālais īpašums, kā arī naudas līdzekļi Latvijā un ārvalstīs, kurus Akadēmijai nodevis Dibinātājs. Akadēmija ir atbildīga Dibinātājam par nodoto īpašumu, naudas un citiem līdzekļiem. Īpašuma nodošanas kārtību un pārvaldi nosaka Dibinātājs.

65. Akadēmiju finansē Dibinātājs. Akadēmijas budžeta ienākumus veido:

65.1. līdzekļi, kurus ir iedalījis Dibinātājs;

65.2. studējošo maksa par studijām;

65.3. starptautiskās sadarbības projektu finansējums Akadēmijai;

65.4. ienākumi no zinātniskajiem līgumdarbiem;

65.5. ienākumi no saimnieciskās darbības;

65.6. juridisko un fizisko personu ziedojumi un dāvinājumi;

65.7. ienākumi no citiem avotiem, kas nav pretrunā ar normatīvajiem aktiem.

66. Akadēmijas finanšu struktūru nosaka Senāts, bet tā izpildi kontrolē Revīzijas komisija. Akadēmijas budžetu apstiprina Dibinātājs. Atskaiti par budžeta izpildi rektors iesniedz Senātam un Dibinātājam. Augstskolas finansiālo un saimniecisko darbību, kā arī Akadēmijas Revīzijas komisijas ziņojumus katru gadu pārbauda neatkarīgs revidents.

67. Struktūrvienību finanšu resursi ietilpst Akadēmijas budžetā kā patstāvīga daļa.

68. Akadēmijai ir tiesības normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā un ar Dibinātāja lēmumu savā vārdā Latvijas Republikā un ārvalstīs:

68.1. izsludināt konkursus, pirkt un pārdot kustamo un nekustamo īpašumu, dažādu mantu, vērtspapīrus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

68.2. veikt Akadēmijas profilam atbilstošu saimniecisko darbību un komercdarbību, kā rezultātā gūtie ienākumi ir ieskaitāmi Akadēmijas budžetā augstskolas uzturēšanai un attīstībai, kā arī ieguldīt iegūtos līdzekļus citos uzņēmumos atbilstoši Akadēmijas mērķim;

68.3. saņemt un izmantot Latvijas Republikas un ārvalstu banku, citu kredītiestāžu, kā arī organizāciju un fizisko personu ziedojumus un dāvinājumus.

69. Akadēmijai ir tiesības izmantot atvieglojumus un priekšrocības maksāšanā, īpašuma pārvietošanā pāri valsts robežai un citās jomās, kā arī citas tiesības un privilēģijas, kuras paredzētas normatīvajos aktos.

VII. Satversmes pieņemšanas un grozīšanas kārtība

70. Satversmi pieņem un grozījumus tajā izdara Akadēmijas Satversmes sapulce. Tiesības ierosināt grozījumus Satversmē ir katram Satversmes sapulces dalībniekam. Grozījumi tiek pieņemti, ja par tiem atklātā balsošanā balso divas trešdaļas no Satversmes sapulces locekļiem. Akadēmijas Satversme un grozījumi tajā stājas spēkā pēc to apstiprināšanas Ministru kabinetā.

VIII. Akadēmijas reorganizācija un likvidācija

71. Akadēmiju reorganizē vai likvidē ar tās Dibinātāja lēmumu vai arī citos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos. Akadēmijas likvidācijas vai reorganizācijas gadījumā studējošajiem tiek nodrošināta iespēja turpināt studijas citā augstskolā.

72. Akadēmijas likvidācijas vai reorganizācijas gadījumā Dibinātājs ir atbildīgs par Akadēmijas saistībām saskaņā ar likumiem un citiem normatīvajiem aktiem.

Baltijas Starptautiskās akadēmijas rektors Dr. A.Vocišs