Mūsu kopīgais mērķis ir Eiropas Savienība

Vakar noslēdzās Ungārijas ārlietu ministra Jānoša Martoņi vizīte Rīgā

Vakar, 3. maijā, notika Latvijas un Ungārijas ārlietu ministru Induļa Bērziņa un Jānoša Martoņi kopīgā preses konference

Latvijas ārlietu ministrs

Indulis Bērziņš :

— Man ir liels prieks uzņemt Latvijā savu kolēģi Ungārijas ārlietu ministru Martoņi kungu. Mēs ar viņu esam tikušies jau daudzas reizes, ANO vien jau divas reizes, taču šī ir Ungārijas ārlietu ministra pirmā oficiālā vizīte Latvijā. Tā vēl ciešāk nostiprinās sakarus starp divām valstīm, kam ir tik daudz kopēja. Pirmkārt, tā ir dalība NATO. Ungārija jau ir šīs organizācijas dalībvalsts un ir arī gatava atbalstīt Latviju ceļā uz NATO. Mums tas ir ļoti būtiski. Otrs abu valstu kopīgais mērķis ir Eiropas Savienība (ES). Ungārija ir viena no veiksmīgākajām tā sauktās Luksemburgas grupas kandidātvalstīm, un Latvija var daudz ko pārņemt no Ungārijas pieredzes. Lai arī Ungārija jau ir NATO dalībvalsts, Ungārijas sabiedrība ļoti stingri atbalsta arī savas valsts dalību ES, tātad viņi labi apzinās, ko Ungārija iegūs, kļūstot par ES dalībvalsti. Tas ir ļoti būtiski. Protams, šī bija divpusējā vizīte, un mēs koncentrējām uzmanību pirmām kārtām uz mūsu valstu divpusējām attiecībām. Mēs pārrunājām visus divpusējo attiecību jautājumus, un te nu var teikt pavisam īsi, ka starp mūsu valstīm nepastāv neviena problēma vai neatrisināts jautājums. Mūsu attiecības ir ļoti labas.

Ungārijas ārlietu ministrs

Jānošs Martoņi :

Vakar, 3.maijā, preses konferencē: Ungārijas ārlietu ministrs Jānošs Martoņi un Latvijas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš       Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

— Diemžēl divpusējās vizītes parasti ir ļoti īsas, tās ilgst tikai kādas divdesmit četras stundas vai nedaudz ilgāk. Taču tās ir ļoti svarīgas. Šādu vizīšu laikā mēs varam daudz ko pārrunāt un arī daudz ko iemācīties. Arī šīs vizītes laikā es uzzinu daudz jauna par Latviju.

Šī vizīte ir politiski ļoti nozīmīga un dod man lielu personisko gandarījumu. Mēs attīstām savas attiecības, un man šī ir arī laba iespēja tuvāk iepazīt jūsu valsti. Staigājot pa Rīgas ielām, man radās ļoti spilgts iespaids par jūsu valsts straujo attīstību un dinamisko atgriešanos Rietumeiropā. Latvija un Ungārija ģeogrāfiski nav īpaši tuvas, tomēr man allaž ir sajūta, ka tās abas — gan Ungārija, gan arī Latvija — ir Viduseiropas valstis. Jo abām valstīm ir kopēji mērķi, centieni un arī kopējas grūtības. Mums bijusi arī līdzīga vēsturiskā pieredze. Es tikko biju Latvijas Okupācijas muzejā, un tas uz mani atstāja dziļu iespaidu. Bet mēs esam jaunas nācijas, kam jāraugās nākotnē. Tāpēc mēs ar Latvijas ārlietu ministru runājām galvenokārt par turpmākās sadarbības jautājumiem. Es gribu rezumēt mūsu sarunas, deklarējot, ka Ungārija pilnībā atbalsta Latvijas virzību uz NATO. Mēs esam pārliecināti, ka Latvijas uzņemšana NATO nostiprinās ne vien drošību Eiropā, bet arī pašu Ziemeļatlantijas savienību. Ir dzirdēts viedoklis, ka Ungārijas atbalstu Latvijai un Baltijas valstīm kopumā nosakot arī emocionāli elementi, un es to negrasos apstrīdēt. Taču galvenais tomēr ir politiskais nozīmīgums. Tādēļ es uzskatu, ka Latvijas uzņemšanu NATO nevajadzētu novilcināt. Šis lēmums jāpieņem pēc iespējas drīzāk. Mūsu atbalsts Latvijai izpaužas dažādās formās. Īpaši es gribu atzīmēt divpusējās konsultācijas, kas notiek starp ministrijām, institūcijām un citiem resoriem. Turpmāk šī sadarbība vēl vairāk nostiprināsies. Līdzīga sadarbība mums ir arī dažādu ar ES saistītu jautājumu risināšanā. Ir skaidrs, ka gan Ungārija, gan Latvija drīz vien kļūs ES dalībvalstis. Tas notiks vai nu vienlaikus, vai arī ar nelielu laika atstarpi, jo mūsu mērķi un centieni ir ļoti līdzīgi. Es esmu pārliecināts, ka jau tuvākajā nākotnē gan Ungārija, gan Latvija būs politiski un ekonomiski integrētās Eiropas sastāvdaļas. Mēs jau domājam par Latvijas Valsts prezidentes vizīti Ungārijā šā gada oktobrī un arī par mana kolēģa Latvijas ārlietu ministra vizīti iespējami drīz Ungārijā. Esmu pārliecināts, ka augsta līmeņa vizītes būtiski sekmēs mūsu sadarbības tālāku padziļināšanos.

"Latvijas Vēstneša" jautājums: — Kuri Ungārijas pieredzes elementi Latvijai ir visnoderīgākie mūsu valsts virzībā uz NATO ?

I. Bērziņš: — Tā ir Ungārijas pieredze, kā īsā laikā kļūt par pilntiesīgu un atbildīgu NATO dalībvalsti. Ungārija ir pierādījusi, ka tas ir iespējams. Mēs ļoti uzmanīgi sekojam līdzi gan ungāru, gan čehu un poļu pieredzei, gan visām problēmām un izaicinājumiem, kas jaunajām NATO dalībvalstīm jāsastop, gan arī šo valstu panākumiem. Mēs runājām arī par mūsu aizsardzības ministriju sadarbību, kas būs īpaši vērtīga nākotnē, kad varēsim analizēt konkrētus attīstības aspektus un konkrētu pieredzi.

"Latvijas Vēstneša" jautājums: — Martoņi kungs, kas ir Ungārijas būtiskākais ieguvums no iestāšanās NATO?

J. Martoņi: — Par labumiem, ko Ungārija guvusi, iestājoties NATO, es varētu runāt ļoti ilgi, taču centīšos būt lakonisks. NATO nav tikai militāra savienība, tā ir arī politiska organizācija. Galvenais Ungārijas ieguvums ir pats iestāšanās fakts. Mana valsts ir iestājusies savienībā, kas jau piecpadsmit gadus aizstāvējusi un turpina aizsargāt vērtības, kas tuvas arī ungāru tautai. Ungārija ir atkal atgriezusies Rietumeiropas valstu saimē, pie kuras allaž piederējusi vai gribējusi piederēt. Protams, ir arī gara virkne konkrētu ieguvumu. Vispirms jau mūsu drošības situācijas dinamiskais pieaugums. Pietiek vien atcerēties Vašingtonas līguma par kolektīvo aizsardzību piekto paragrāfu, lai kļūtu skaidrs, ka tagad mana valsts jau no juridiskā viedokļa vien ir pavisam citā drošības situācijā. Dalība NATO mums devusi arī virkni citu būtisku ieguvumu, piemēram, jūtamu investīciju klimata uzlabošanos. Mums radusies labāka iespēja arī ārējo ekonomisko un tirdzniecības sakaru ilgtermiņa plānošanai. Taču galvenais ieguvums ir vienotības sajūta pēc šī Ungārijai tik svarīgā soļa. Tāpēc arī ungāru tauta un valsts tik noteikti atbalsta NATO paplašināšanos.

Jautājums: — Jūs, ministra kungs, minējāt tikai ieguvumus no dalības NATO. Bet jādomā, ka jums nākas ciest arī kādus zaudējumus un ka daļa iedzīvotāju ir pret Ungārijas dalību NATO.

J. Martoņi: — Ungārijas sabiedriskā doma izpaudās jau referendumā, kad mūsu sabiedrība ar izteiktu vairākumu atbalstīja parlamenta lēmumu iestāties NATO. Par iestāšanos bija astoņdesmit pieci procenti, pret — tikai piecpadsmit procenti aptaujas dalībnieku. Šī pozitīvā attieksme nav mainījusies arī pēc mūsu valsts iestāšanās NATO, to apliecina aizvien jaunas sabiedriskās domas aptaujas. Jūs vaicājat par negatīvajiem momentiem, ko varētu būt izraisījusi Ungārijas dalība NATO. Daži min izdevumus mūsu bruņoto spēju modernizēšanai. Taču šīs izmaksas būtu lielākas, ja Ungārija nebūtu iestājusies NATO. Tas bija arī būtisks arguments pirms referenduma, izskaidrojot mūsu sabiedrībai reālo situāciju. Pēdējā laikā mēs esam krietni modernizējuši savus aizsardzības spēkus, taču tam veltītās izmaksas bijušas relatīvi nelielas. Pēdējos divos mēnešos esam arī samazinājuši savus bruņotos spēkus, un arī šo iespēju mums deva dalība NATO. Tagad mūsu sabiedrība ļoti pozitīvi raugās arī uz otru Ungārijas ārpolitikas mērķi — iestāties ES. Iespējams, ka referendumā šim lēmumam nebūs gluži tik liels atbalsts kā NATO gadījumā. Tomēr mēs lēšam, ka par Ungārijas iestāšanos ES varētu nobalsot septiņdesmit pieci procenti referenduma dalībnieku.

Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas redaktors

Pie Valsts prezidentes

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vakar, 3.maijā, tikās ar Ungārijas ārlietu ministru Jānošu Martoņi. Sarunā pārrunāta integrācija ES un NATO, kā arī abu valstu tālākās sadarbības iespējas.

Prezidente pateicās J.Martoņi par atbalstu, Latvijai integrējoties ES un NATO. Ungārijas ārlietu ministrs pauda cerību, ka Latvija tiks uzaicināta iekļauties NATO aliansē Prāgas galotņu sanāksmē 2002.gada beigās, kā arī augstu novērtēja Latvijas sasniegumus ES iestāšanās sarunās. Prezidente informēja, ka Latvija tuvākajā laikā plāno noslēgt vēl sešas sarunu sadaļas.

V.Vīķe-Freiberga un J.Martoņi apspriedās par abu aizvadītajām vizītēm ASV, atzinīgi novērtējot Džordža Buša administrācijas vēlmi izvērst sadarbību ar Viduseiropas un Baltijas valstīm, kā arī turpināt NATO paplašināšanas procesu. Latvijas prezidente uzsvēra ASV līdera lomu transatlantiskās drošības stiprināšanā. Kā nozīmīga atzīmēta gaidāmā NATO aizsardzības ministru sanāksme Ungārijas galvaspilsētā Budapeštā. J.Martoņi akcentēja Ungārijas vēlmi turpināt praktisku palīdzību Latvijai aizsardzības jomā, kā arī Viduseiropas un Austrumeiropas jauno demokrātiju ciešas sadarbības un solidaritātes būtiskumu NATO paplašināšanās gaitā.

Abas puses runāja par sadarbības veicināšanu starp Latviju un Ungāriju. Ungārijas ārlietu ministrs atzīmēja, ka pagājušajā gadā noslēgtais brīvās tirdzniecības līgums ar Latviju dod labus rezultātus. Ņemot vērā Baltijas reģiona dinamisko attīstību, ir pamats turpmākiem auglīgiem kontaktiem, atzīmēja J.Martoņi. Viņš arī sacīja, ka Ungārija būtu gandarīta sadarboties ar Latviju vēstures izpētes jautājumos, kā arī pārņemt tās pieredzi 20.gadsimta okupāciju izpētē. Ungārijas ārlietu ministrs, aizkustināts pēc Okupācijas muzeja apmeklējuma, stāstīja par savas valsts ieceri izveidot līdzīgu muzeju Budapeštā. Abas puses uzsvēra vēstures liecību izglītojošo nozīmi sabiedrības izpratnē par 20.gadsimta notikumiem. Abas amatpersonas bija vienisprātis, ka jāsniedz iespējami vairāk informācijas par traģiskajiem totalitāro režīmu notikumiem Eiropā un pasaulē.

Nododot sveicienus no Ungārijas prezidenta Ferenca Madla, J.Martoņi sacīja, ka Ungārija sagaida Latvijas delegāciju prezidentes vadībā valsts vizītē šā gada rudenī. Prezidente savukārt minēja tikšanos ar F.Madlu ANO Tūkstošgades sammita ietvaros Ņujorkā, kā arī Ungārijas prezidenta valsts vizīti Latvijā iepriekšējā prezidenta Gunta Ulmaņa laikā.

Valsts prezidenta preses dienests

Pie Saeimas priekšsēdētāja

Vakar, 3.maijā, Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume tikās ar Ungārijas Republikas ārlietu ministru Jānošu Martoņi ( Janos Martonyi ).

Abu valstu augstās amatpersonas pārrunāja Ziemeļatlantijas alianses paplašināšanās nozīmīgumu Eiropas un globālās drošības veicināšanā, Ungārijas un Latvijas progresu iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) sarunās, kā arī divpusējās sadarbības padziļināšanas iespējas.

Sarunas ievadā Saeimas priekšsēdētājs akcentēja, ka Ungārijas ārlietu ministra vizīte notiek Latvijai nozīmīgā laikā — Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas 11.gadadienā. Tās pieņemšana pavēra iespējas mūsu valsts neatkarības atjaunošanai un tās ārpolitisko mērķu īstenošanai. J.Straume kā vienu no Latvijas ārpolitikas aktuālākajiem mērķiem minēja Latvijas integrāciju NATO un augstu novērtēja Ungārijas pieredzi, gan iestājoties aliansē, gan esot šīs transatlantiskās drošības organizācijas dalībvalstij. Gaidot NATO valstu galotņu tikšanos nākamgad Prāgā, Latvijai ir svarīgi sajust draugu un partneru atbalstu, sacīja Saeimas priekšsēdētājs.

J.Martoņi pauda savas valsts vislielāko atbalstu Latvijas centieniem iekļauties eiroatlantiskajās drošības struktūrās un uzsvēra, ka Baltijas valstis nedrīkst sodīt par to, ka tās 50 gadus bijušas agresijas upuri, un tāpēc nevienai valstij nedrīkstētu dot veto tiesības šajā jautājumā. Latvijas un pārējo Baltijas valstu integrācija NATO ir morālā principa, reģionālās un globālās drošības un manas valsts nacionālo interešu jautājums, apliecināja Ungārijas ārlietu ministrs. J.Martoņi pastāstīja, ka viena no Ungārijas ārpolitiskajām aktivitātēm ir rosināt NATO sabiedrotos turpināt alianses paplašināšanas procesu.

Pārrunājot Eiropas Savienības paplašināšanas jautājumus, abas puses bija vienisprātis, ka jāīsteno intensīva sadarbība gan parlamentu, gan valdību līmenī tajās jomās, kas skar Latvijas un Ungārijas virzību uz ES.

Sarunas gaitā spriests arī par ekonomiskās sadarbības padziļināšanu. Viesis atzina, ka šajā jomā abām valstīm, kuru ekonomika veiksmīgi attīstās, ir liels ekonomisko attiecību intensificēšanas potenciāls, īpaši tirdzniecības un investīciju sfērā.

J.Straume pateicās Ungārijai par tās atbalstu Latvijas centieniem kļūt par NATO dalībvalsti. Abas puses bija vienisprātis, ka Latvijai un Ungārijai ir kopīgas ārpolitiskās intereses, kas ir labs pamats vēl ciešākai sadarbībai nākotnē.

Saeimas preses dienests