Lai jaunie uzdrīkstētos darīt un uzņemties atbildību

Par 2. Latvijas Jaunatnes kongresu

Vakar, 3. maijā, un šodien visu novadu ceļi uz Rīgu bija saveduši sabiedriski aktīvākos un uzņēmīgākos Latvijas jauniešus. Piedalīties 2. Latvijas Jaunatnes kongresā bija aicināti skolēnu pašpārvalžu, nevalstisko organizāciju, jauniešu klubu un interešu grupu pārstāvji, studenti un jaunatnes darbinieki — kopumā piecsimt delegātu. Kongresu rīkoja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Valsts Jaunatnes iniciatīvu centrs sadarbībā ar pašvaldībām, Nevalstisko organizāciju centru, Jaunatnes sabiedrisko padomi un novadu jaunatnes informācijas centriem.

Kongress ir tikai viens no pasākumiem, kas 3. un 4. maijā notiek Latvijas Jaunatnes foruma ietvaros. Apmēram simt Baltijas jūras valstu pētnieku šajās dienās piedalās zinātniskajā konferencē "Informācijas tehnoloģijas gadsimts: jaunieši un sociālās pārmaiņas". Lai veicinātu informācijas apriti starp jaunatnes darbā iesaistītajām institūcijām un sabiedriskajām organizācijām, tika veidota izstāde, kas skatāma Rīgas Latviešu biedrības namā. Iespēju dažādām jauniešu formālām un neformālām grupām paust savu viedokli un idejas dos "brīvais mikrofons" uz Vērmaņdārza estrādes skatuves.

2. Latvijas Jaunatnes kongresa mērķis ir iesaistīt jaunatni sabiedrībā nozīmīgu jautājumu aktualizēšanā un risināšanā, izvērtēt pārmaiņas jaunatnes politikā un darbā valsts, pašvaldību un nevalstiskajā līmenī kopš pirmā kongresa, kas notika 1999. gadā, kā arī analizēt pašreizējo situāciju.

Atklājot kongresu, rosinājumus uzdrīkstēties darīt un uzņemties atbildību par paveikto dalībniekiem izteica Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga ( skatit zemāk ) un izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Greiškalns.

Iezīmējot jaunatnes lomu sabiedrības integrācijas procesos, Naturalizācijas pārvaldes priekšniece Eiženija Aldermane uzsvēra, ka daudz svarīgāka par cittautiešu integrāciju mūsu valsts sabiedrībā ir katra indivīda un dažādu sociālo grupu tuvināšanās. Plaisa starp indivīdu un valsti kļūst aizvien dziļāka. Dažādi pētījumi pierāda, ka lielākā daļa jauniešu Latvijā ar interesi seko valstī notiekošajiem procesiem, diemžēl viņu iespējas tos ietekmēt ir visai mazas.

Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs, iepazīstinot ar pašvaldības sniegto atbalstu jaunatnes lietu risināšanā, norādīja, ka vienotas valsts politikas trūkums apgrūtina darbu. Viņš informēja, ka domē tiks izstrādāta "Rīgas pilsētas jaunatnes programma" ilgtermiņam. Rīgas pilsētas skolu valde risina visus ar izglītību saistītos jautājumus vispārējā, interešu un tālākizglītībā, bet tās funkcijās neietilpst citu jaunatnes lietu risinājumu meklēšana, tādēļ domē tiek apsvērta iespēja veidot jaunu institūciju, kas būtu atbildīga par plašo jaunatnes lietu spektru.

IZM Valsts Jaunatnes iniciatīvu centra direktors Ringolds Beinarovičs ziņoja, ka patlaban IZM speciālisti izstrādā jaunu "Valsts jaunatnes politikas koncepciju", kas līdz šā gada 1. jūnijam tiks iesniegta izskatīšanai Ministru kabinetā (MK). Koncepcijas pieņemšana MK parādītu valdības attieksmi pret jaunatnes problēmām, un šādi akceptēts dokuments būtu saistošs gan visām ministrijām, gan pašvaldībām.

1997. gadā MK pilnvaroja izglītības un zinātnes ministru akceptēt valsts jaunatnes politikas koncepciju. Šis dokuments bija pirmais mēģinājums definēt jaunatnes politikas būtību un skaidrot terminus, noteikt valsts, pašvaldību un nevalstisko organizāciju atbildību par jaunatni. Koncepcijas galvenais mērķis: veicināt un nodrošināt jaunatnes iekļaušanos Latvijas politiskajā, ekonomiskajā, sociālajā un kultūras dzīvē. Balstoties uz minēto koncepciju, 1998. gadā darba grupa izstrādāja "Jaunatnes politikas valsts programmu 1999. — 2003. gadam", kurā tika noteikti galvenie stratēģiskie darbības virzieni, atbildīgās ministrijas un izvirzīti uzdevumi pašvaldībām. Diemžēl valsts budžetā nebija iespējams atrast līdzekļus programmas īstenošanai.

Atbilstoši valdības deklarācijai vienlaikus ar pārstrādāto koncepciju līdz šā gada 1. jūnijam tiks iesniegta aktualizētā jaunatnes politikas valsts programma 2002. — 2005. gadam.

Lai īstenotu koncepciju, ir jāizstrādā likuma par jaunatni projekts un ar to saistīto normatīvo aktu projekti. Likuma pamatuzdevums — izveidot valsts jaunatnes politikas normatīvo bāzi, noteikt valsts un pašvaldību institūciju un nevalstisko organizāciju kompetenci un sakārtot finansēšanas kārtību darbam ar jaunatni. Pašreizējā valdība savā rīcības plānā ir iekļāvusi minētā likumprojekta izskatīšanu un iespējamo akceptēšanu nākamā gada sākumā. Likuma pieņemšana nodrošinātu ilgtermiņa valsts jaunatnes politikas attīstību Latvijā, radītu jaunatnei labvēlīgus apstākļus un iespējas tās attīstībai un līdzdalībai visās sabiedrības dzīves sfērās.

Marika Līdaka, "LV" iekšlietu redaktore

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga:

Uzruna 2. Latvijas Jaunatnes kongresa delegātiem Rīgas Latviešu biedrības namā 2001. gada 3. maijā

Augsti godātais ministra kungs! Jaunatnes kongresa rīkotāji, delegāti un viesi!

Man ir liels prieks un gods sveikt jūs visus, kas šajā skaistajā dienā atnākuši izvērtēt un pārrunāt sasniegto jaunatnes politikas laukā Latvijā un, daloties pieredzē, rast labākos risinājumus turpmākajai rīcībai.

Mīļie jaunieši, jūsu griba un jūsu spējas ir tās, kas nostiprinās mūsu valsti par tādu, kādu mēs to vēlētos redzēt, — modernu, globalizācijas procesos konkurētspējīgu, ar dziļi iestiprinātām, attīstītām demokrātijas tradīcijām. Ar atvērtu, integrētu sabiedrību, kur katram ir sava vieta, kur katrs ir svarīgs, novērtēts un gaidīts ar savām spējām un sniegumu, ar saviem sasniegumiem, bet vairāk par visu — ar savu mīlestību un cieņu pret sevi kā indivīdu, pret savu darbu, pret savu profesiju, saviem līdzcilvēkiem, pret savu zemi un valsti.

Kad man kā Valsts prezidentei ārvalstu amatpersonas un žurnālisti vaicā, ko Latvija var piedāvāt Eiropas Savienībai un pārējai pasaulei, es parasti esmu teikusi — Latvija var piedāvāt savus cilvēcīgos un intelektuālos resursus, savu kultūru, savus augsti izglītotos speciālistus, savu cilvēku radošās spējas un darba mīlestību. Jums būs dzīvē jāpierāda, ka šie nav tikai tukši lielības vārdi.

Man ir gandarījums un lepnums, ka Latvijas jaunieši tik daudzās un dažādās dzīves jomās jau ir pierādījuši savu spēju uzņemties atbildību, savu apņēmību stāties priekšā izaicinājumiem, ko sev līdzi nes pārmaiņas mūsu valsts ekonomikā un sabiedriskajā dzīvē. Šo apņēmību es arī šodien priecājos redzēt jūsu sejās. Lai sasniegtu lielāku labklājību, lai būtu pilnīgi pārliecināti par savu drošību, Latvijai nav cits ceļš ejams, kā vien ar gudrību, ar neatlaidību, ar zinošiem, atjautīgiem, enerģiskiem un mērķtiecīgiem cilvēkiem. Nav iespējams un nav arī vajadzīgs izcelt kādu vienu, kuram būtu tas jādara un kura ieguldījums būtu svarīgāks. Daudzveidība un sadarbība — tas ir mūsu spēks.

Mums visiem — Valsts prezidentei un studentiem, ministriem, ministrijām un nevalstiskajām organizācijām, lauksaimniekiem un politiķiem, pašvaldību darbiniekiem un uzņēmējiem, katram sabiedrības loceklim — ir jādarbojas kā viena kuģa komandai, kur katram ir savs noteikts uzdevums un kur viss ir vienādi svarīgi.

No tā, cik saskaņota būs mūsu rīcība, būs atkarīgs, vai un kad sasniegsim ceļa mērķi. Tas, cik saskaņota un mērķtiecīga būs visu institūciju un pašu jauniešu rīcība, noteiks mūsu valsts, mūsu tautas likteni nākamajos gadu desmitos — jūsu visu mūžu laikā. Sabiedrībai un valstij ir atbildība gādāt par to, lai katram jaunietim tiktu sniegts tas atbalsts, kas viņam ir nepieciešams, lai viņš tiktu respektēts kā līdztiesīgs pilsonis un cilvēcīga būtne, lai viņš nepazustu sabiedrībai kā pilnvērtīgi funkcionējošs loceklis. No valsts, tās izpildvaras un likumdevēja varas mēs drīkstam sagaidīt pārdomātu, racionālu, tālredzīgu un stratēģiski atjautīgu jaunatnes lietu sistēmu, politiku, kas veidota ar izpratni par esošās situācijas būtību, kas realizējas sistemātiskas attīstības programmā, kuras iedzīvināšanai seko droša un apņēmīga politiskā griba.

Jūsu darbība kā demokrātiskas sabiedrības locekļiem ir darboties līdzi debatēs par svarīgiem notikumiem un lēmumiem, rūpējoties par savu un savu līdzaudžu labklājību. Pie visa, ko cilvēks sasniedz savā mūžā, viņam pašam ir jāpiepūlas, jāpiestrādā, jāpārvar sava nevarība un šaubas.

Vēlos aicināt jūs būt neatlaidīgiem, redzamiem un dzirdamiem nevis tikai ar prasībām un sūdzībām, bet pārliecinot sabiedrību un lobējot politiķus par sava sektora vajadzībām un prioritātēm, aizstāvot savu viedokli, pierādot, demonstrējot savu lietderīgumu sabiedrībā, to, ka izdevumi jūsu izglītībai un iniciatīvām ir ilgtermiņa ieguldījums, kas nesīs augļus — dažus šodien, dažus rīt, dažus tikai pēc daudziem gadiem.

Jūs droši vien jau daudzreiz būsit dzirdējuši, ka cilvēkam patiesi pieder tikai tas, ko viņš pats ar savām pūlēm ir paveicis, jo tā tiešām ir bagātība, ko rūsa un kodes nesaēd. No savas pieredzes varu apliecināt, ka tas tiešām tā arī ir. Jūsu nopelnus neviens un nekad nevarēs jums atņemt. Mums visiem šajā valstī ir jāuzstāda sev augsti mērķi un jātic, ka tie arī īstenosies. Uzdrošinieties! Mērķējiet visaugstāk, ejiet droši uz priekšu un sekojiet savas sirds aicinājumam, nevairieties no netradicionāliem risinājumiem un idejām. Nebaidieties arī no neizdošanās vai izgāšanās, jo nekļūdās tikai tas, kas neko nedara.

Nebaidieties arī no izdošanās un panākumiem, veidojiet savu dzīvi, vienmēr cenšoties pēc izcilības visās lietās un esiet lepni par saviem sasniegumiem. Jūsu sekmes būs jūsu dzīves ieguvums. Jūsu sekmes būs arī visas tautas sekmes, jo, "ja ikviens tik zemē sētu vienu graudu veselu", tad patiesi mums būs raža, būs nākotne, par ko mums visiem priecāties un būt lepniem. Jūs varēsit būt lepni, ka, lūk, arī mans darbs, mans "grauds" un ieguldījums ir palīdzējis veidot šo valsti.

Lai jums dzīvē izdodas darīt to, uz ko sirds aicina, uz ko prāts vedina, kas pašam patīk un kas nes labus augļus sev un visai sabiedrībai! Novēlu jums visiem vislabākās sekmes šodienas darbā un arī jūsu nākamajos plānos un iecerēs!