Sabiedrības veselības stratēģija

Precizēta saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 6.marta sēdes protokollēmuma 43.§ 2.punktu

Turpinājums. Sākums — "LV" 06.04.2001., Nr.56; "LV" 11.04.2001., Nr.58;

"LV" 20.04.2001., Nr.62; "LV" 24.04.2001., Nr.63

IV. Veselības aizsardzība

8. Neinfekcijas slimību

izplatības samazināšana

Ievads

Pasaulē pašreiz palielinās neinfekcijas slimību īpatsvars. 1998. gadā tās izraisīja gandrīz 60% no visiem nāves gadījumiem un veidoja 43% no visām slimībām. Aprēķināts, ka, turpinoties šīm tendencēm, 2020. gadā neinfekcijas slimības būs par iemeslu 73% nāves gadījumu un to īpatsvars kopējā saslimstībā būs 60%. 1998. gadā sirds un asinsvadu slimību dēļ pasaulē mira 16,6 miljoni iedzīvotāju. No hipertensijas cieš apmēram 20% pieaugušo visā pasaulē. Palielinās to cilvēku skaits, kuri cieš no cukura diabēta24. Neinfekcijas slimībām bieži par iemeslu ir nedaudzi un vairākām slimībām kopēji veselību ietekmējoši faktori (skat. šī dokumenta I nodaļu). Sadarbībā ar citiem sektoriem, sabiedrības veselības politika, stratēģija un prakse lielā mērā var mazināt šo faktoru ietekmi.

Veselību ietekmējošo faktoru izzināšana ļauj kompleksi risināt problēmas, tādējādi samazinot pārlieku augsto saslimstību, invaliditāti un mirstību tādu nopietnu slimību kā asinsrites sistēmas slimības, noteiktas lokalizācijas ļaundabīgi audzēji, garīgās veselības problēmas, ārējo cēloņu sekas un citas hroniskas slimības dēļ. Tāpat mutes veselības problēmas nevajadzētu atdalīt no vispārējās profilakses jautājumiem.

Zinātnei progresējot, uzkrājušās zināšanas un pieredze, kuru izmantošana spētu novērst daudzus šo slimību gadījumus. Bez tam skrīninga un aktīvās gadījumu atklāšanas metodes ļauj atsevišķas slimības noteikt, diagnosticēt un efektīvi ārstēt jau pirms klīnisko simptomu parādīšanās. Arī daudzu slimību (piemēram, koronārās sirds slimības) ārstēšana un rehabilitācija ir kļuvusi efektīvāka. Citu valstu pieredze rāda, ka, izmantojot stratēģisku pieeju cīņai pret šīm slimībām, iespējams panākt ļoti labus rezultātus jau vienas paaudzes laikā. Piemēram, Somijā 25 gadu laikā par 65 gadiem jaunāku vīriešu mirstība no sirds un asinsvadu slimībām tika samazināta par 70–75%25. Ņemot vērā, ka citas valstis veselības stratēģiju realizēšanā iegulda lielus līdzekļus, Latvijā atbilstošu politiku ieviešana varētu būt problemātiska.

Situācija Latvijā

Pieejamā informācija par veselības stāvokli Latvijā un to ietekmējošiem faktoriem nav pilnīga, tomēr esošie dati uzskatāmi atklāj reālo situāciju. Mirstība no asinsrites sistēmas slimībām (741,9 uz 100 000 iedzīvotājiem), ļaundabīgiem audzējiem (235,5/100 000) un ārējās iedarbes sekām (159,2/100 000) joprojām ir galvenie nāves cēloņi14. Lai arī kopš 1994. gada mirstība no asinsrites sistēmas slimībām un ārējiem cēloņiem Latvijā ir samazinājusies, tomēr tā joprojām ir augsta un ieņem vienu no vadošajām vietām PVO Eiropas reģiona valstu vidū (daži salīdzinājumi doti šī dokumenta I nodaļā). Stabili turpina pieaugt mirstība no ļaundabīgiem audzējiem, it īpaši no plaušu vēža. Saglabājas augsts nedabīgā nāvē mirušo skaits, galvenokārt uz pašnāvību rēķina. Tā kā nav pieejami tiešie rādītāji par iedzīvotāju saslimstību ar neinfekcijas slimībām, par to var spriest pēc mirstības un stacionāru darbības rādītājiem. Vislielākais īpatsvars (22%) stacionārā ārstēto slimnieku ir ar asinsrites sistēmas slimībām, uz pusi mazāk ar gremošanas orgānu un uroģenitālās sistēmas slimībām (12%), nedaudz mazāk (11%) ar audzējiem, psihiskiem un uzvedības traucējumiem (10%), skeleta, muskuļu un saistaudu slimībām (9%) un elpošanas orgānu slimībām (8%). Saslimstība ar cukura diabētu pēdējo trīs gadu laikā ir palielinājusies par 42%. 1999. gadā 3,4% pirmoreiz diagnosticētā cukura diabēta slimnieku bija ar nieru komplikācijām, 5,9% — ar acu komplikācijām, kas liecina par novēlotu diagnostiku. Pateicoties aktīvi veiktiem profilakses pasākumiem, pēdējo gadu laikā ievērojami ir uzlabojies bērnu un pusaudžu mutes veselības stāvoklis. Pētījums Rīgas pilsētā norāda, ka laikā no 1995. līdz 2000. gadam KPEz indekss (karioze, plombēti un izrauti zobi) dažāda vecuma bērniem un pusaudžiem samazinājies par 22 – 48%. Turpretī pieaugušo mutes higiēnas iemaņas vēl nav nostiprinājušās — divas reizes dienā zobus tīra tikai 27% vīrieši un 44,7% sievietes. Neinfekcijas slimību izplatības ierobežošanai, 1999. gada jūnijā Latvija iesaistījās PVO CINDI programmā (Valsts mēroga integrēta neinfekcijas slimību izplatības ierobežošanas programma). Tās ilgtermiņa mērķi ir Latvijas iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošana, veselības riska faktoru samazināšana, saslimstības, invaliditātes un priekšlaicīgas mirstības samazināšana Latvijā nozīmīgāko slimību un riska faktoru dēļ. Tāpat Latvija ir iesaistījusies PVO un Starptautiskās diabēta federācijas (SDF) St. Vinsenta deklarācijā noteikto pasākumu realizēšanā. Deklarācijā ir uzsvērta nepieciešamība vietējā un nacionālā līmenī izstrādāt plānus diabēta un tā komplikāciju profilaksei, diagnosticēšanai un ārstēšanai.

Turpmāk — vēl

"Latvijas Vēstneša" normatīvo aktu virsredaktores

 Ausma aldermane,  dace bebre