Ministru kabineta 15.augusta sēdē

MK: Par pasākumiem plūdu draudu novēršanai Jēkabpils rajonā

Ministru kabineta 15.augusta sēdē atbalstīta Iekšlietu ministrijas izstrādātā koncepcija “Par pasākumiem, kas veicami, lai Jēkabpilī novērstu pēc Pļaviņu HES un tās ūdenskrātuves izveides radušos plūdu draudus”, kas nosaka realizēt īstermiņā veicamos pasākumus plūdu draudu novēršanai Jēkabpils rajonā un Pļaviņu pilsētā.

Koncepcija paredz izpētītJēkabpils un Salas aizsargdambjus, tos pilnveidot un papildus izbūvēt jaunus dambjus plūdu apdraudēto teritoriju aizsardzībai. Tā arī nosaka attīrīt Daugavas gultni lejpus Pļaviņām no dolomīta atsijām, izpētīt Pļaviņu aizsargdambjus, izstrādāt projektu aizsargdambju nostiprināšanai, pilnveidošanai un jaunu dambju izbūvei un īstenot attiecīgos projektus.

Vides ministrijai sadarbībā ar Aizkraukles rajona un Jēkabpils rajona pašvaldībām, lai īstenotu īstermiņa pasākumus plūdu draudu novēršanai Jēkabpilī un Pļaviņās, jāizstrādā nacionālā programma “Vides risku novēršana”, piesaistot Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļus. Tai arī jāizstrādā Nacionālo plūdu riska novērtēšanas un pārvaldības plāns līdz 2007.gada 1.martam.

Koncepcijā ir arī apskatīti vēl divi ilgtermiņa risinājuma varianti plūdu draudu novēršanai Jēkabpils rajonā. Viens no tiem nosaka pretplūdu inženiertehnisko būvju celtniecību augšpus Daugavpils un pie Jēkabpils ar elektroenerģijas ražošanu, otrs paredz ierīkot būves, kas mazinātu vižņu veidošanās intensitāti, kā arī sekmētu vižņu uzkrāšanās un ledus sastrēgumu veidošanās procesu novēršanu. Tā kā sabiedrības noskaņojums ir vērsts pret Daugavas aizsprostu izveidi, ilgtermiņa pasākumu realizēšana tika atcelta uz nenoteiktu laiku.

Jau ziņots, ka plūdu draudi Jēkabpilij pastāv jau pirms Pļaviņu HES celtniecības un ūdenskrātuves izveides 1965.gadā. Pēc Pļaviņu HES izveides ūdens līmenis Daugavā pie Aizkraukles mākslīgi pacelts kopumā par 40 metriem, sasniedzot augstuma atzīmi 72 m virs jūras līmeņa. Tas radījis izmaiņas Daugavas ūdens noteces režīmā posmā no Aizkraukles līdz Jēkabpilij un bīstamus apstākļus vižņu sastrēgumu izveidei.

Plūdu draudi vai plūdi Jēkabpils pilsētā un rajona teritorijā notiek gandrīz ik gadu. Pēc 1981.gada plūdiem Salas pagasta teritorijā un pēc 1989.gada pavasara plūdiem Jēkabpils pilsētas teritorijā sākās aktīva aizsargdambju celtniecība, lai aizsargātos pret plūdiem. Tomēr, neraugoties uz daudziem līdz šim veiktajiem pasākumiem, tie pagaidām nenovērš plūdu draudus Jēkabpilij, Pļaviņām un zemākām teritorijām augšpus Pļaviņu HES ūdenskrātuves.

MK: Par Valsts policijas nodrošināšanu ar piemērotām darba telpām

Ministru kabineta (MK) 15.augusta sēdē atbalstīts Iekšlietu ministrijas (IeM) sagatavotais informatīvais ziņojums par Valsts policijas nodrošināšanu ar darbam piemērotām telpām un turpmāko rīcību būvniecības nodrošināšanai.

Kā norādīts ziņojumā, lai uzsāktu darbu pie būvniecības un rekonstrukcijas darbu veikšanas, kas nodrošinātu Valsts policijas (VP) darbiniekus ar darbam piemērotiem apstākļiem, un lai nodrošinātu VP materiāltehnisko bāzi darbinieku vispārējās un speciālās profesionālās fiziskās sagatavotības līmeņa paaugstināšanai, IeM plāno sešu mēnešu laikā sagatavot dažādus priekšlikumus turpmākai rīcībai.

Paredzēts, ka IeM kopīgi ar Finanšu ministriju šajā laikposmā sagatavos informatīvos ziņojumus un priekšlikumus Jelgavas pilsētas un rajona policijas pārvaldes (PRPP) un Kuldīgas RPP jauna administratīvā kompleksa būvniecībai, Krāslavas RPP administratīvā kompleksa būvniecības pabeigšanai un jaunas garāžu ēkas būvniecībai, VP Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes ēku kompleksa rekonstrukcijai, VP pretterorisma vienības “Omega” administratīvā kompleksa būvniecībai un rekonstrukcijai, ēkas renovācijai VP koledžas izvietošanai un ēkas renovācijai VP koledžas dienesta viesnīcas izvietošanai Rīgā, ēkas rekonstrukcijai VP koledžas Latgales reģiona filiāles izvietošanai Daugavpilī.

Plānots, ka IeM arī jārealizē Valmieras un Jēkabpils RPP administratīvo kompleksu būvniecība, īstenojot valsts un privāto partnerību.

IeM sagatavos, aktualizēs un iesniegs Ekonomikas ministrijā un Finanšu ministrijā Valsts investīciju programmai pieteikumus par Bauskas RPP sporta kompleksa būvniecības pabeigšanu, Dobeles RPP jaunas garāžu ēkas būvniecību un labiekārtošanas darbu veikšanu, Balvu RPP Īslaicīgās aizturēšanas izolatora un garāžu kompleksa būvniecību, Ludzas RPP Zilupes policijas iecirkņa administratīvās ēkas rekonstrukciju, Rēzeknes PRPP Viļānu policijas iecirkņa administratīvās ēkas rekonstrukciju un Tukuma RPP administratīvās ēkas rekonstrukciju.

Šobrīd vairākas VP PRPP ēkas un tajās izvietotās īslaicīgās aizturēšanas izolatoru telpas ir fiziski un morāli novecojušas un atrodas sliktā tehniskā stāvoklī. Lai risinātu problēmas ar VP ēku un būvju telpu neatbilstību normatīvajām prasībām, no 1999.gada līdz 2004.gadam VP sagatavoja vairākus projektu pieteikumus Valsts investīciju programmai, kuros paredzēts veikt ēku un būvju būvniecības un rekonstrukcijas darbus.

No 1999.gada līdz 2006.gadam tikai vienam investīciju projektam – IA-31“Dobeles rajona policijas pārvaldes Īslaicīgās aizturēšanas izolatora un garāžu būvniecība” – piešķirti budžeta līdzekļi 187,2 tūkstošilatu īslaicīgās aizturēšanas izolatora būvniecībai, kas 2001.gada 27.decembrī tika nodots ekspluatācijā.

Tā kā laikā no 1999.gada likumos par valsts budžetu netika paredzēti finanšu līdzekļi un valsts ilgtermiņa saistību limiti turpmākiem gadiem šo investīciju projektu realizēšanai, VP ēku un būvju būvniecības un rekonstrukcijas darbi netika sākti.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments

AM: Par mūsu un ārvalstu vienību kopīgajām militārajām mācībām ārvalstīs

Otrdien, 15.augustā, Ministru kabinetā (MK) iesniegts izskatīšanai Aizsardzības ministrijas izstrādātais MK rīkojuma projekts “Grozījums Ministru kabineta 2006.gada 25.janvāra rīkojumā Nr.46 “Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību un ārvalstu bruņoto spēku vienību kopīgajām militārajām mācībām ārvalstīs 2006.gadā””.

Projekts paredz 2006.gada Nacionālo bruņoto spēku (NBS) mācību plānā iekļaut papildus divas militārās mācības ārvalstīs.

Septembrī Ukrainā notiks “Cooperative Marlin”, kurās paredzēts piedalīties vienam Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Jūras spēku (JS) pārstāvim. Dalībai mācībās no budžeta paredzēti 4985 lati.

Septembrī Polijā notiks “Balex Delta”, kurās paredzēts piedalīties JS kuģim A–90 “Varonis” ar apkalpi. Dalībai mācībās no NBS budžeta paredzēti 12473 lati.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

FM: Par finanšu uzskaites kvalitātes uzlabošanu valsts iestādēs

Lai uzlabotu valsts iestāžu finanšu informācijas kvalitāti, salīdzināmību un novērstu grūtības datu apkopošanā, ministrijas un citas valsts iestādes tiks lūgtas apkopot informāciju par paveikto un plānoto finanšu uzskaites pilnveidošanā. Ministru kabineta (MK) 15.augusta sēdē nolemts, ka ministrijām un Valsts kancelejai, kā arī centrālajām valsts iestādēm šī informācija jāsagatavo un jāiesniedz Finanšu ministrijā līdz 31.augustam.

Finanšu ministrija, izvērtējot ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegto 2005.gada pārskatu kvalitāti saskaņā ar Valsts kontroles (VK) sniegtajiem atzinumiem par pārskatu sagatavošanas pareizību, konstatējusi, ka vairākas nepilnības ir būtiskas un negatīvi ietekmē finanšu informācijas kvalitāti, salīdzināmību un rada grūtības korektai datu apkopošanai atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes regulās noteiktajām prasībām.

Vienotas budžeta iestāžu grāmatvedības uzskaites nodrošināšanai un finanšu informācijas kvalitātes uzlabošanai MK 2005.gada 15.novembrī izdeva noteikumus Nr.867 “Kārtība, kādā budžeta iestādes kārto grāmatvedības uzskaiti”, kurus paredzēts ieviest budžeta iestāžu grāmatvedības uzskaitē un datorprogrammās līdz šī gada beigām (31.decembrim). Lai apzinātu un izvērtētu paveiktos un plānotos pasākumus savlaicīgai šo noteikumu ieviešanai, kā arī VK konstatēto nepilnību finanšu uzskaitē novēršanai, nepieciešama informācija no ministrijām un centrālajām valsts iestādēm.

Atbilstoši MK lēmumam Finanšu ministrija saņemto informāciju apkopos un sagatavos informatīvo ziņojumu. Izskatīšanai valdībā ziņojums finanšu ministram jāiesniedz līdz 15.oktobrim.

FM: Par valsts iestāžu un pašvaldību gada pārskatiem

Ministru kabineta (MK) 15.augusta sēdē apstiprināti Finanšu ministrijas sagatavotie MK noteikumi, kas reglamentēs valsts budžeta iestāžu un pašvaldību gada pārskatu sagatavošanas kārtību. Noteikumi tika izstrādāti, lai šīs jomas regulējumu saskaņotu ar noteikumiem, kas nosaka grāmatvedības uzskaiti un budžeta klasifikāciju.

Vairāki MK noteikumi par grāmatvedības uzskaiti, kā arī budžeta klasifikāciju ir stājušies spēkā ar šī gada 1.janvāri, bet vēl citi stāsies spēkā no nākamā gada, tādējādi MK noteikumos par gada pārskatiem atbilstoši šīm prasībām ietvertas jaunas pārskatu veidlapas, kuru paraugi pievienoti noteikumu pielikumos.

MK noteikumi regulēs valsts budžeta iestāžu, ministriju, centrālo valsts iestāžu un pašvaldību gada pārskata saturu un tā sagatavošanas kārtību. No valsts budžeta iestādēm un pašvaldībām saņemtie pārskati sniedz informāciju, lai Valsts kase sagatavotu likuma “Par budžetu un finanšu vadību” 31.pantā noteikto saimnieciskā gada pārskatu.

Pārskatos iekļautās ziņas nodrošinās informāciju Centrālajai statistikas pārvaldei (CSP) – datus valsts budžeta deficīta un valsts parāda notifikācijas sagatavošanai, kā arī informāciju par izmantotajiem datu avotiem. Tādējādi tiks pilnveidoti valsts un pašvaldību budžeta iestāžu pārskati, lai nodrošinātu datu iegūšanu valsts budžeta deficīta un valsts parāda notifikācijai, kā arī lai CSP varētu saskaņot datus ar Eiropas Kopienas statistikas biroju “Eurostat”.

Ministrijām, centrālajām valsts iestādēm un pašvaldībām MK noteikumu ieviešanai līdzekļi (5000000 latu apjomā) ir paredzēti 2006.gada valsts budžetā – kā 70.pasākums “Valsts un pašvaldību institūcijām jauno klasifikāciju, pārskatu un grāmatvedības noteikumu ieviešanai”.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

FM: Par apstiprinātajām ES fondu operacionālajām programmām 2007.–2013.gadam

Ministru kabineta 15.augusta sēdē, panākot vienošanos par vairākiem strīdīgiem ES finansējuma sadales jautājumiem, tika apstiprinātas divas no trim ES fondu (Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda un Kohēzijas fonda) operacionālajām programmām 2007.–2013.gadam – “Uzņēmējdarbība un inovācijas” un “Infrastruktūra un pakalpojumi”.

“Šodien valdībā akceptētās programmu redakcijas tapušas vairāk nekā pusgadu ilgās spraigās diskusijās, savstarpēji konsultējoties nozaru ministrijām, sociālajiem, reģionālajiem partneriem un NVO,” pasakoties par partneru ieguldīto darbu dokumentu sagatavošanā, atzīmēja Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks Andžs Ūbelis.

Diskutējot par 2.operacionālo programmu “Uzņēmējdarbība un inovācijas”, valdība vienojās skaidri nošķirt inovācijām paredzamo atbalstu no zinātnei un pētniecībai atvēlētā – pirmo administrēt uzticēts Ekonomikas ministrijai, savukārt zinātnei un pētniecībai atvēlēto resursu apguvi koordinēs Izglītības un zinātnes ministrija. Valdība arī vienojās, ka lielāks uzsvars dokumentā liekams uz radošo industriju attīstīšanu, kas nodrošinātu, ka kultūras un mākslas pasākumi dod pienesumu tautsaimniecības attīstībai, kā piemēru var minēt audiovizuālo mākslu.

Operacionālajā programmā “Infrastruktūra un pakalpojumi” valdība vienojās iekļaut atbalstu ne tikai pašvaldību, bet arī privāto daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes celšanas pasākumiem. Atbalsts tika panākts arī Liepājas ostas pievadceļa izbūvei un vispārējās izglītības skolu tīkla optimizācijai – skolu infrastruktūras un aprīkojuma modernizācijai, skolēnu transportēšanai uz skolām pagastos.

No ERAF finansētā operacionālā programma “Uzņēmējdarbība un inovācijas”, kuras kopējais finansējums ir 743730950 eiro, paredzēts atbalsts zinātnei un inovācijām, atvēlot tām 60,2% operacionālās programmas finansējuma, kā arī uzņēmējdarbības veicināšanai 36,4% apmērā. Operacionālās programmas administrēšanai tiks atvēlēti 3,4% tās finansējuma.

Finansiāli ietilpīgākā ERAF un KF finansētā operacionālā programma “Infrastruktūra un pakalpojumi” paredz 48,6% no tās kopējā finansējuma 2800251123 eiro apmērā atvēlēt liela mēroga infrastruktūras projektiem, piemēram, valsts galveno autoceļu remontdarbiem un izbūvei, dzelzceļa un ūdenssaimniecību sakārtošanai, enerģētikas aktivitātēm. 31,1% finansējuma šīs programmas ietvaros paredzēts novirzīt maza mēroga infrastruktūras projektiem – 1.šķiras autoceļu un pašvaldību ielu sakārtošanai, ūdenssaimniecības projektiem, mājokļu siltināšanai, tūrisma un kultūrvides projektiem. 18,3% finansējuma atvēlēti izglītības un sociālās infrastruktūras atbalstam, savukārt 2% – operacionālās programmas vadībai.

Finanšu ministrija diskusijas ar Eiropas Komisiju (EK) par apstiprinātajām operacionālajām programmām uzsāks mēneša laikā. Paredzams, ka saskaņošanas procedūra ilgs vairākus mēnešus un operacionālās programmas EK varētu tikt apstiprinātas līdz 2007.gada martam.

Ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda un Kohēzijas fonda operacionālajām programmām “Uzņēmējdarbība un inovācijas” un “Infrastruktūra un pakalpojumi”, kā arī operacionālās programmas projektu “Cilvēkresursi un nodarbinātība” iespējams iepazīties Finanšu ministrijas administrētajā ES fondu mājaslapā www.esfondi.lv sadaļā “2007. – 2013.gads”.

Finanšu ministrijas ES fondu departamenta Informācijas un publicitātes nodaļa

IZM: Par MK sēdes protokollēmumu par noteikuma projekta izpildi

Ministru kabineta (MK) 15.augusta sēdē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pieteica izskatīšanai projektu “Par MK 2005.gada 22.februāra sēdes protokollēmuma “Noteikumu projekts “Noteikumi par koledžas darbības uzsākšanas kritērijiem”” izpildi”.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2005.gada 22.februāra sēdes protokollēmumu “Noteikumu projekts “Noteikumi par koledžas darbības uzsākšanas kritērijiem”” 2.3.apakšpunktu IZM tika uzdots sagatavot un līdz 2005.gada 1.septembrim iesniegt noteiktā kārtībā MK likumprojektu par grozījumiem Izglītības likumā saistībā ar koledžas statusa maiņu. Uzdevuma izpildes termiņš tika pagarināts līdz 2006.gada 1.septembrim. Tā kā Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidente 2006.gada 23.martā ir izsludinājusi likumu “Grozījumi Augstskolu likumā”, kura 6.pantā, kas izsaka Augstskolu likuma 7.pantu jaunā redakcijā, ir noteikts koledžas juridiskais statuss un 10.¹pantā MK kompetence attiecībā uz koledžas nolikumu, IZM uzskata, ka vairs nav nepieciešams precizēt Izglītības likumu.

Izglītības un zinātnes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa