Ministru kabineta 15.augusta sēdē

IZM: Par Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra nolikumu

Ministru kabineta (MK) 15.augusta sēdē Izglītības un zinātnes ministrija pieteica izskatīšanai MK noteikumu projektu “Valsts aģentūras “Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs” nolikums”.

MK noteikumu projekts “Valsts aģentūras “Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs” nolikums” izstrādāts, pamatojoties uz Publisko aģentūru likuma 8.panta trešo daļu, Zinātniskās darbības likumu, kā arī uz MK 2006.gada 22.marta rīkojumu Nr.198 “Par bezpeļņas organizācijas “Latvijas Universitātes Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs” reorganizāciju un valsts aģentūras “Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs” izveidi”.

Zinātniskās darbības likuma regulējums attiecībā uz zinātnisko institūtu pārvaldi atšķiras no Publisko aģentūru likumā paredzētā regulējuma attiecībā uz publisko aģentūru pārvaldi, noteikumu projekta 1.punktā noteikts, ka valsts aģentūra “Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs” ir izglītības un zinātnes ministra pārraudzībā esošs valsts zinātniskais institūts. Tādējādi noteikumu 1.punkts sniegs skaidru norādi uz to, ka šīs valsts aģentūras darbību regulē ne tikai Publisko aģentūru likums, bet arī Zinātniskās darbības likums. Centra darbības mērķis atbilstoši valsts noteiktajai zinātnes un tehnoloģijas attīstības politikai ir ar zinātniskām metodēm iegūt jaunas zināšanas un izstrādāt inovatīvas tehnoloģijas, lai sekmētu bioloģijas, ķīmijas, medicīnas un citu dabaszinātņu nozaru ilgtspējīgu attīstību un konkurētspēju. Noteikumu projekts nosaka centra galvenās funkcijas, uzdevumus un tiesības, centra pārvaldi, centra finanšu līdzekļus un mantu, centra darbības tiesiskuma nodrošināšanu un pārskatu sniegšanas kārtību.

IZM: Par Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Satversmi

Ministru kabineta (MK) 15.augusta sēdē Izglītības un zinātnes ministrija pieteica izskatīšanai likumprojektu “Par Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Satversmi”.

2006.gada 6.aprīlī spēkā stājās grozījumi Augstskolu likumā, un to pārejas noteikumu 18. un 19.punkts paredz augstskolām nodrošināt savu satversmju atbilstību ar Augstskolu likumā noteiktajām prasībām, kā arī saskaņā ar Augstskolu likuma 10.panta trešajā daļā noteikto, ka valsts dibināto augstskolu satversmi un tās grozījumus tajā pieņem attiecīgās augstskolas satversmes sapulce un pēc izglītības un zinātnes ministra ieteikuma ar likumu apstiprina Saeima.

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Satversme tika apstiprināta ar MK 1998.gada 26.maija rīkojumu Nr.273 “Par Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Satversmes apstiprināšanu” un grozījumi – ar MK 2001.gada 14.septembra rīkojumu Nr.446 “Par Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Satversmes grozījumu apstiprināšanu”.

Ar šo likumprojektu tiek apstiprināta Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Satversme. Satversme nosaka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas darbības pamatvirzienus, mērķus un uzdevumus, juridisko statusu – tiek noteikts, ka tā ir atvasināta publiska persona. Satversme ietver jaunu jēdzienu “ievēlēšanas vieta” un nosaka akadēmijas personāla (akadēmiskā personāla, vispārējā personāla un studējošo) sastāvu un tiesības. Satversmē norādītas Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas pašpārvaldes un struktūrvienības, nosakot, ka tās pārstāvības un vadības institūcijas un galvenās lēmējinstitūcijas ir Satversmes sapulce, Senāts, rektors, Revīzijas komisija un Akadēmiskā šķīrējtiesa, kā arī nosaka to struktūru un kompetenci. Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas pamatstruktūru veido katedras, nodaļas, studiju programmu direkcija, Zinātniskās pētniecības centrs un bibliotēka. Tāpat tiek noteikts arī Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas īpašums, finanses un saimnieciskā darbība, Satversmes pieņemšanas un grozījumu izdarīšanas kārtība, kā arī Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas reorganizācijas vai likvidācijas kārtība.

Izglītības un zinātnes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

SM: Par jauniem normatīvajiem aktiem civilās aviācijas regulēšanai

Otrdien, 15.augustā, Ministru kabinets pieņēma četrus noteikumu projektus, kas attiecas uz civilo aviācijas jomu.

Latvijā ārvalstu civilās aviācijas lidojuma apkalpes personāla apliecības tiks atzītas atbilstoši Eiropas prasībām. Noteikumi “Noteikumi par ārvalstu civilās aviācijas lidojuma apkalpes personāla apliecību atzīšanu” izdoti saskaņā ar likuma “Par aviāciju” 32.panta 4.daļu.

Normatīvais akts pieņemts, lai pārņemtu Eiropas Padomes direktīvu par personāla licenču savstarpēju pieņemšanu amata pienākumu pildīšanai civilajā aviācijā. Šīs direktīvas mērķis ir Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīs ieviest vienotu civilās aviācijas personāla apliecību atzīšanas kārtību.

Noteikta aviācijas meteoroloģiskās informācijas sniegšanas kārtība. Noteikumi “Aviācijas meteoroloģiskās informācijas sniegšanas kārtība” izdoti saskaņā ar likuma “Par aviāciju” 55.panta 4.daļu.

Normatīvā akta mērķis ir noteikt kārtību, kādā meteoroloģisko pakalpojumu sniedzējs nodrošina aviācijas meteoroloģiskās informācijas lietotājus (personas, kura pienākumi ir saistīti ar gaisa kuģa vadīšanu lidojuma laikā un gaisa kuģa nolaišanās un pacelšanās laikā) ar gaisa kuģu lidojumiem nepieciešamo aviācijas meteoroloģisko informāciju. Aviācijas meteoroloģiskā informācija tās lietotājiem tiek sniegta par maksu, tomēr normatīvajā aktā ir noteikti gadījumi, kuros aviācijas meteoroloģiskās informācijas lietotājs aviācijas meteoroloģisko informāciju saņem bez maksas. Iepriekš šis jautājums nav ticis regulēts.

Tiks regulēta bezpilota gaisa kuģu lidojumu veikšanas kārtība. Noteikumi “Bezpilota gaisa kuģu lidojumu veikšanas kārtība” izdoti saskaņā ar likuma “Par aviāciju” 47.pantu. Normatīvā akta mērķis ir noteikt kārtību, kādā bezpilota gaisa kuģi veic lidojumus Latvijas Republikas gaisa telpā. Jāpiemin, ka iepriekš šis jautājums nav bijis regulēts.

Noteikta kārtība civilās aviācijas gaisa kuģu būvēšanai un apkopei, ko neregulē starptautiskie tiesību akti. Noteikumi “Kārtība, kādā tiek veikta civilās aviācijas gaisa kuģu būvēšana, pārbūvēšana, atsevišķu gaisa kuģa daļu, ierīču un palīgierīču izgatavošana un gaisa kuģu tehniskā apkope (remonts)” izdoti saskaņā ar likuma “Par aviāciju” 19.panta 1.daļas 3.punktu un 22.panta 1.daļu.

Normatīvā akta mērķis ir noteikt kārtību, kādā Latvijas Republikā veic Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā reģistrētiem civilās aviācijas gaisa kuģu (kurus neregulē starptautiskie tiesību akti) būvēšanu, pārbūvēšanu, atsevišķu gaisa kuģa daļu, ierīču un palīgierīču izgatavošanu, un gaisa kuģu tehnisko apkopi tā ekspluatācijas procesā, lai uzturētu pastāvīgu derīgumu lidojumiem Latvijas Republikā. Iepriekš šis jautājums nav bijis regulēts.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

TM: Par priekšlikumu un sūdzību likuma projektu

Ministru kabinets otrdien, 15.augustā, akceptēja priekšlikumu un sūdzību likuma projektu, ko izstrādājusi darba grupa Tieslietu ministrijas (TM) vadībā.

Kā teikts likumprojekta anotācijā, 1994.gada 27.oktobrī pieņemtais likums “Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību institūcijās” tika izdots, lai nodrošinātu Latvijas Republikas Satversmes 104.pantā noteiktās tiesības “vērsties valsts un pašvaldību iestādēs ar iesniegumiem un saņemt atbildi pēc būtības”. Tā regulējums attiecas uz visu veidu valsts un pašvaldību iestādes saņemtajiem iesniegumiem, tai skaitā arī uz informācijas pieprasījumiem un iesniegumiem, kas vērsti uz administratīvā akta izdošanu vai faktiskās rīcības veikšanu.

1998.gada 29.oktobrī līdz ar Informācijas atklātības likuma pieņemšanu no likuma par iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtību regulējamo jautājumu loka faktiski pazuda tie iesniegumi, kas ir informācijas pieprasījumi. Savukārt līdz ar Administratīvā procesa likuma stāšanos spēkā 2004.gada 1.februārī likumā “Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību institūcijās” regulējamo jautājumu loks būtiski samazinājās, jo Administratīvā procesa likums noteica izskatīšanas kārtību iesniegumiem, kuru rezultātā tiek uzsākts administratīvais process iestādē.

Lai apzinātu tos jautājumus, kurus joprojām regulē likums par iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtību valsts un pašvaldību institūcijās, un lai noskaidrotu nepieciešamās izmaiņas normatīvajā regulējumā, ar Ministru prezidenta 2004.gada 25.februāra rīkojumu tika izveidota darba grupa, kuras vadību uzticēja TM. Pēc rūpīgas Latvijas Republikas tiesiskās situācijas un ārvalstu pieredzes analīzes darba grupa nonāca pie secinājuma, ka jāveido jauns normatīvais akts šīs jomas regulēšanai.

Izstrādājot Priekšlikumu un sūdzību likuma projektu, darba grupa konstatēja, ka Latvijas Republikā ieviestā sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība ir unikāla un raksturīga tikai postpadomju valstīm. Citas valstis vai nu vispār neatzīst tā sauktās petīcijas tiesības, proti, tiesības vērsties valsts un pašvaldību iestādē ar sūdzību un priekšlikumu par jebko, kas ir saistīts ar valsts pārvaldi, vai arī, ja atzīst, tad sūdzību un priekšlikumu uzklausīšanu uztic atsevišķam veidojumam – ombudam. Tomēr, lai arī citās valstīs izpratne par priekšlikumiem un sūdzībām un to izskatīšanas kārtību ir atšķirīga, darba grupa uzskatīja, ka Latvijas Republikas tiesiskā sistēma tāpēc nebūtu maināma. Tieši pretēji – izpratne par sūdzībām un priekšlikumiem un to lomu publiskajā pārvaldē būtu jāsaglabā un jānostiprina.

Kā uzskata likuma projekta izstrādātāji, jaunais likums pilnībā novērš darba grupas konstatētās problēmas un tiesību normu kolīzijas, kas ir atklātas, piemērojot likumu “Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību institūcijās”. Likumprojekts ievieš jaunu mūsdienīgu kārtību sūdzību un priekšlikumu izskatīšanā. Proti, likumprojekts precizē jēdzienu “sūdzība” un “priekšlikums” saturu, tādējādi nošķirot tos no citiem iesniegumu veidiem.

Ar sūdzību saprot tādu privātpersonas iesniegumu, kurā privātpersona izsaka aizrādījumu iestādei par tās kompetencē esošajiem jautājumiem. Savukārt ar priekšlikumu saprot tādu privātpersonas iesniegumu, kurā privātpersona izsaka ierosinājumu iestādei. Tāpat likumprojekts, atsaucoties uz vairākos zinātniskos pētījumos izdarītajiem aizrādījumiem, ir precizējis arī jēdziena “iestāde” saturu. Tādējādi likumprojekts attiecas uz visām personām, kas rīkojas valsts vārdā vai kas īsteno valsts pārvaldi. Tas nozīmē, ka, piemēram, arī valsts kapitālsabiedrībām un privātpersonām būs pienākums ievērot šo likumu, ja vien tās veic kādu valstij raksturīgu funkciju.

Ievērojot to, kāds ir iesnieguma saturs – sūdzība vai priekšlikums –, tiks noteikta arī tālākā iestādes rīcība. Priekšlikuma saņemšanas gadījumā iestādes pienākums būs to izvērtēt un atbilstoši nepieciešamībai izmantot turpmākajā darbībā. Informācija par to, vai un kā iestāde ir izmantojusi attiecīgo priekšlikumu, būs saņemama atbilstoši Informācijas atklātības likumam.

Sūdzības saņemšanas gadījumā iestādei ne tikai būs jāizvērtē attiecīgā sūdzība, bet arī jāveic nepieciešamās darbības, lai novērstu sūdzībā norādīto. Atbilde uz sūdzību būs jāsniedz ne vēlāk kā 30 dienu laikā. Savukārt informāciju par sūdzības izskatīšanas rezultātiem sniegs pēc sūdzības izskatīšanas pabeigšanas.

Idejas pamatā ir prakse, ka bieži vien uz sūdzībā norādīto nav iespējams reaģēt un vēl arī sniegt informāciju par attiecīgo reakciju 15 dienu laikā. Prakse arī pierāda, ka sūdzībā norādītā novēršana un informēšana par to nav iespējama arī 30 dienu laikā. Piemēram, Rīgas pilsētas iedzīvotāju neapmierinātība, kas izpaužas sūdzību veidā par Rīgas pilsētas slikto smaržu atsevišķos rajonos, nav iespējams novērst ne 15, ne arī 30 dienu laikā. Maksimums, ko šajā laika periodā iespējams izvērtēt, – vai iestāde, kurai ir sūdzējušies, spēj ko darīt šajā sakarā un, ja spēj, kā tas ir sasniedzams. Tomēr rezultāts, piemēram, normatīvā akta pieņemšana par slikto smaržu Rīgas pilsētā, būs iespējams krietni vēlāk. Tādējādi, lai nodrošinātu privātpersonas tiesības piedalīties valsts pārvaldē un izteikties par jautājumiem, kas tai ir svarīgi, un lai nodrošinātu, ka iestāžu darbs netiek nepamatoti kavēts, rakstot atbildes uz iesniegumiem, kurus pēc būtības nav iespējams ne izskatīt, ne arī ko būtisku izdarīt tik īsā laikā, likumprojektā ir noteikts, ka iestāde sniegs divas atbildes.

Pirmajā atbildē, kas tiks sniegta ne vēlāk kā 30 dienu laikā no sūdzības reģistrēšanas dienas, informēs par uzsāktajiem vai plānotajiem pasākumiem sūdzības sakarā. Otrajā atbildē, kas būs jāsniedz pēc attiecīgo pasākumu un sūdzības izskatīšanas pabeigšanas, norādīs iestādes veikto pasākumu rezultātus. Iestāde varēs sniegt arī vienu atbildi 30 dienu laikā no sūdzības reģistrēšanas dienas, ja šajā laikā sūdzības izskatīšana būs pabeigta.

Likumprojekts paredz tiesības iestādei neatbildēt uz sūdzību pēc būtības, ja sūdzības saturs ir klaji aizskarošs un izaicinošs, atbilde ir jau sniegta, personas prasība liek iestādei rīkoties acīmredzami prettiesiski vai sūdzība nav saistīta ar valsts publisko funkciju un uzdevumu izpildi. Šādas tiesības iestādei nepieciešamas, lai nepieļautu petīcijas tiesību ļaunprātīgu izmantošanu, kas ne tikai kavē iestādes darbu, bet arī faktiski traucē citām privātpersonām īstenot savas petīcijas tiesības. Likumprojekts saglabā apmeklētāju pieņemšanas pienākumu ar mērķi saņemt privātpersonu mutvārdu priekšlikumus un sūdzības.

Sūdzību un priekšlikumu likuma projekts tālāk tiks nodots izskatīšanai Saeimā.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa