Par "bēgļu meiteni, kas kļuva par Valsts prezidenti"

Raksts Zviedrijas laikrakstā "Dagens Industri" 1999. gada 30. novembrī. Intervējusi Lēna Englelde

"Es nedomāju, ka šis darbs varētu prasīt tik daudz fiziskā spēka. Tas ir smagāks, nekā es domāju, taču pirmām kārtām tieši fiziski daudz grūtāks nekā iespējams iedomāties," tā saka Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, kura šodien, otrdien, ierodas Zviedrijā oficiālā vizītē.

"Dagens Industri" ar viņu tikās Rīgas pilī. Viņa ir laipna, taču noteikta un eleganta, sēžot cieši kopā salikti ceļgali un karalienēm raksturīgi novietotas kājas.

Latvijas prezidentes amats latviešu tautai un apkārtējai pasaulei nāca tikpat piepeši kā viņai pašai. Pelnrušķīte, kura uzradās no gandrīz vai nekurienes un savā ziņā ņēma visu valsti.

Nepilni pieci mēneši ir pagājuši kopš brīža, kad Vaira Vīķe–Freiberga, Latvijā pirmā un Ziemeļeiropā otrā sieviete prezidente pēc Islandes prezidentes Vigdisas Finbogadotiras, tika iecelta prezidentes amatā. Šajā īsajā laikā viņa ir apmeklējusi NATO un ANO politiķus Helsinkos, Ņujorkā un Briselē, lai viņus pārliecinātu, ka Latvijas gatavība un vēlme apvienoties ar Rietumu pasaules lielajām ģimenēm ir laba.

Viņa ir apmeklējusi Latvijas ANO karavīru vienību Bosnijā un izpelnījusies cieņu pašu mājās un starptautiskā arēnā par veidu, kā viņa risināja jautājumu par Latvijas jauno valodas likumu. Savā maksimāli piepildītajā darba grafikā, kad ik dienu parasti ir jāveic trīs četri oficiāli uzdevumi, viņa atrada laiku, lai apmeklētu arī Islandi un Igauniju. Latvija ir tikusi pie mārketinga speciālistes, kas ir atstājusi iespaidu visaugstākajā starptautiskajā līmenī.

Zviedrijas apmeklējuma laikā Vaira Vīķe–Freiberga tiksies ar tautieti Lailu Freivaldi, Birgitu Dālu un Jēranu Pērsonu. Trešdien, kad viņai apritēs 62 gadi, viņa tiksies ar karali.

Līdzi uz mājām Vairai Vīķei–Freibergai būs Zviedrijas devums Rīgas 800 gadu jubilejai — 11 miljoni Zviedrijas kronu trīs celtniecības projektiem — un varbūt arī konkrēti paziņojumi par to, cik daudz līdzekļu no Baltijas jūras miljarda Zviedrija piešķirs konkrētas informācijas sniegšanai par Baltijas valstīm ES dalībvalstīm tā sauktajā "Baltikum 2000".

Kad Vairai Vīķei bija septiņi gadi — tas bija kara beigu posms, viņas ģimene bēga no padomju invāzijas Latvijā un nonāca internēto nometnē Vācijā. Par šo periodu viņa runā nelabprāt.

"Piedzīvojumi bija traumatiski. Tie bija nelaimīgi gadi."

Pēc trim Lībekas nometnē pavadītiem gadiem ģimene devās tālāk, un par viņas mājām kļuva Maroka ar skolas gaitām Daouratā un Kasablankā. Kad aizvien intensīvākā nacionālistu kustība Ziemeļāfrikā ārzemnieku dzīvi sāka padarīt grūtāku, Vīķes ģimene pārcēlās uz Toronto Kanādā.

1954. gadā Vaira Vīķe sāka strādāt par kasieri bankā, vienlaikus apmeklējot vakara kursus un mācoties neklātienē. Pēc desmit gadiem studijas tika pabeigtas ar doktora grādu eksperimentālajā psiholoģijā. Pēc tam bija darbs universitātē, daudzi augsti amati Kanādas un starptautiskās organizācijās, laulības. Viņa ir precējusies ar tautieti Imantu Freibergu, pētnieku un datorspeciālistu no Kvebekas universitātes, un viņiem ir divi pieauguši bērni — Kārlis un Indra.

Kad uzdevām jautājumu, vai viņa, kas visu pieauguša cilvēka mūžu ir nodzīvojusi trimdā, spēj saprast, kā domā un jūt latviešu tauta, Vīķe–Freiberga izskatījās nedaudz apjukusi un tad sniedza diplomātisku atbildi: "Man tomēr šķiet, ka es to spēju. Man taču mazliet palīdz tas, ka esmu psiholoģe."

Mazliet vairāk nekā pirms gada Latvijas iepriekšējais Valsts prezidents Guntis Ulmanis viņu iecēla par Rīgā toreiz tikko nodibinātā Latvijas institūta direktori, un viņa nolēma pārcelties uz pastāvīgāku dzīvi Latvijā. Braucieni uz mājām sākās jau agrāk, un kā regulāra apmeklētāja viņa ir sekojusi līdzi Latvijā notiekošajai attīstībai un pārmaiņām.

No astoņdesmito gadu sākuma viņa bija viena no Baltijas studiju veicināšanas dzinējspēkiem ASV un Kanādā. Viena no viņas privātajām interesēm ir folklora, un viņa ir ar datora palīdzību klasificējusi latviešu teikas un tautasdziesmas, dainas.

Kā pateicība par neatlaidīgo darbu trimdā, izplatot zināšanas par latviešu kultūru un valodu, viņa apbalvota ar Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielo medaļu, Triju Zvaigžņu ordeni — krietnu laiku pirms tam, kad viņas kandidatūra kļuva aktuāla augstākajam amatam valstī.

Rīgas pils viesu pieņemšanas salonā viņa stāsta:

"Latvija ir brīva valsts un līdztiesīga partnere starp pārējām pasaules valstīm. Zinātnieki un labākie sportisti nes Latvijas vārdu pasaulē. Latvija ir valsts ar senu kultūru, senu valodu un savām tradīcijām. Man Latvijas intereses stāv pāri visām personīgajām interesēm, un mans dzinējspēks ir arī lojalitāte pret savu valsti."

Vaira Vīķe–Freiberga uzsver, ka latviešu valoda ir valsts oficiālā valoda un viņa gribētu, lai Latvijā dzīvojošā 800 000 krievvalodīgo iedzīvotāju minoritāte pieņemtu latviešu valodu līdzās savai dzimtajai valodai. Viņa pati ir poliglote un bez latviešu valodas pārvalda angļu, franču, spāņu un vācu valodu, kā arī nedaudz portugāļu un itāļu valodu.

Ar nelielu humora pieskaņu viņa nupat izaicināja savus krieviski runājošos tautiešus: "Paskatīsimies, kurš iemācīsies pirmais — jūs latviešu valodu vai es krievu!"

Nav nekādu šaubu, ka ļoti mērķtiecīgā Vaira Vīķe–Freiberga runās krieviski vēl pirms sava prezidentūras perioda beigām. Iemācīties jaunu valodu turklāt droši vien ir viens no mazākajiem izaicinājumiem, ko viņai kā prezidentei nāksies pieņemt.

"Uz mana galda nonāk neaptverami daudz dažādu lietu, kas no manis prasa maksimālu takta sajūtu un novērtējumu, kā arī spēju izsvērt dažādas intereses un uzņemt informāciju no visdažādākajiem padomdevējiem."

Iekšpolitiskais noskaņojums arī ikdienā Latvijā ir diezgan saspīlēts, un notiek daudzi interešu konflikti, kas bieži beigu beigās ir jārisina prezidentei. No problemātiskākajām lietām, kuras Latvijā ir risinātas jau kopš pagājušās vasaras un sakarā ar kurām tiek gaidīti gudri un izsvērti prezidentes komentāri, jāmin šādi: jaunais Valsts valodas likums, kas noteikti tiks pieņemts 9. decembrī, pensiju sistēmas vājināšanās, pieaugošais latviešu vīriešu alkoholisms, korupcija valsts pārvaldē, skolotāju mazās algas, jautājums par to, kādam jābūt minimālajam politiskās partijas biedru skaitam, un pedofilijas skandāls.

Septembrī Vaira Vīķe–Freiberga bija trešā populārākā politiķe Latvijā. Oktobrī viņa uz trešo vietu nobīdīja Latvijas Bankas prezidentu Eināru Repši un ieņēma otro vietu. Jautājums tagad ir šāds — vai viņa novembrī atņems pirmo vietu Rīgas harismātiskajam pilsētas galvam Andrim Bērziņam?