• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Paldies visiem, kas palīdzēja latviešu tautai atgūt tiesības pašai lemt par savu likteni un nākotni. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 22.08.2006., Nr. 133 https://www.vestnesis.lv/ta/id/142069

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Valsts sekretāru 17.augusta sanāksmē

Vēl šajā numurā

22.08.2006., Nr. 133

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Paldies visiem, kas palīdzēja latviešu tautai atgūt tiesības pašai lemt par savu likteni un nākotni

00.JPG (20003 bytes)
Goddevībā – augstie viesi ar ziediem pie Latvijas Brīvības pieminekļa (no kreisās): Igaunijas Republikas parlamenta Rīgikogu prezidents Tomass Vareks, bij. Lietuvas Republikas prezidents un premjerministrs Aļģirds Mīkols Brazausks ar kundzi Kristinu Butrimieni-Brazauskieni, Lietuvas Republikas parlamenta Seima priekšsēdētājs Viktors Muntjans, Zviedrijas Karalistes parlamenta Riksdaga spīkers Bjorns fon Sīdovs, Nīderlandes Karalistes parlamenta Ģenerālo Štatu Pārstāvju palātas prezidents Francs V. Veisglāss
Foto: Boriss Koļesņikovs, “LV”

Vakar, 21.augustā, Latvija atzīmēja Konstitucionālā likuma “Par Latvijas Republikas valstisko statusu” pieņemšanas un Latvijas Republikas faktiskās neatkarības atjaunošanas 15.gadadienu


 

Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas uzruna ceļojošās izstādes atklāšanā par godu Latvijas valstiskuma atjaunošanas 15.gadskārtai Doma laukumā 2006.gada 21.augustā

Augsti godātie klātesošie! Dārgie viesi! Tā laika dalībnieki un liecinieki!
Man ir tiešām prieks un lepnums kā Latvijas Valsts prezidentei būt šeit jūsu vidū, lai mēs šodien atzīmētu šo nozīmīgo datumu, kad Latvijas Republika otrreiz piedzima, ieguva otro izdevību dzīvot brīvu un neatkarīgu valstu saimē. Vispirms paldies visiem tiem, kas tajos nozīmīgajos, izšķirošajos vēstures brīžos zināja, kas ir viņu pienākums un ko prasa no viņiem viņu tauta, viņu mantojums un viņu sirdsapziņa. Jo, kad pulcējās deputāti savam vēsturiskajam balsojumam, tepat Doma laukumā, dažu soļu attālumā, bija vēl bruņutehnika, pār visu agrākās lielās impērijas teritoriju vēl plīvoja nedrošības, neziņas un baiļu ēna. Jebkurā brīdī tās valsts militārie spēki un resursi būtu varējuši tikt virzīti pret miermīlīgiem iedzīvotājiem, nebija vēl tobrīd iespējams pateikt, ka ceļš ir vaļā un nākotne ir mūsu rokās.
Šādos vēstures brīžos, kad vēl nav iespējams paredzēt nākotni un kad būtiskākā un svarīgākā ir katra līdzdalībnieka pārliecība, raksturs un sirdsapziņa, mēs visi kā latviešu tauta varam būt lepni par to, ka mums bija tādas meitas un tādi dēli, kas zināja, kas jādara, kas zināja, kā izšķirties, kas darīja katrs savu ļoti dažādos veidos un dažādās vietās, bet ar sirdsdegsmi un pārliecību par to, ka kaut kas ir jādara, lai mainītu situāciju un atgūtu to, kas pārāk ilgi bija atņemts, – latviešu tautas tiesības lemt par savu likteni un nākotni.
Ir pagājuši piecpadsmit gadi, un tie bērni, kas tolaik vēl bija mātes miesās, tikai tagad sāk apjaust sevi kā šīs jaunās un apvienotās Eiropas dalībnieki, pilsoņi, kā brīvas Latvijas pilsoņi. Viņi tikai tagad veidos savu pārliecību, sirdsapziņu un raksturu. Tādēļ ir svarīgi, lai viņu vecāki un vecvecāki, visa sabiedrība palīdzētu izprast, kas ir latvietis un Latvijas iedzīvotājs, no kurienes viņš nāk, kas nāk viņam līdzi mantojumā, kas nāk līdzi kā viņa tiesības un pienākumi, kas ir viņa pienākums pret tiem, kas bija pirms viņa, kas ir viņa pienākums, sekojot viņiem un viņu piemēram, un kas ir viņu pienākums, lai viņš varētu augt un labot iepriekšējo paaudžu kļūdas, un lai vēsture mums būtu par mācību, kā kļūt labākiem.
Ir svarīgi, ka mēs atzīmējam šīs piemiņas dienas un visi kopā atdodam godu tiem, kas to pelnījuši. Bet vēl svarīgāk ir audzināt nākamo paaudzi, lai viņi saprastu, ko nozīmē būt dzimušam un augušam šajā vietā zem saules ar savu vēsturisko, kultūras, valodas un piedzīvojuma mantojumu. Tas viss pieder mums, tas viss pieder tiem, kas mums sekos. Lai viņiem būtu vieglāk to izprast, stāstīsim viņiem, rādīsim viņiem, bet vairāk par visu – būsim viņiem par paraugu, par piemēru, darīsim to, kas mums šķiet latvieša cienīgs. Tad mēs visi kopā varēsim uzcelt tādu valsti, kas tik tiešām būs pierādījusi pasaulei, ka tās neatkarības atgūšana bija būtisks vēstures notikums ne tikai mums pašiem, kas baudām tās augļus, bet visai Eiropai un visai cilvēcei. Ir svarīgi, lai pasaulē nebūtu nebrīvu tautu un nebrīvu valstu. To atcerēsimies, pieminēdami savas Latvijas brīvības atdzimšanas dienu.
Dievs, svētī Latviju!


 

01.JPG (13200 bytes) 02.JPG (15256 bytes)

Vakar, 21.augustā, Doma laukumā atklājot ceļojošo izstādi autobusu:
Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga ...

... Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre ...
Foto: Boriss Koļesņikovs, “LV”

03.JPG (15590 bytes) 04.JPG (15420 bytes)

... un bij. LR Augstākās padomes Likumdošanas jautājumu komisijas priekšsēdētājs, tag. Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aivars Endziņš
Foto: Boriss Koļesņikovs, “LV”

Noliekot ziedus pie Brīvības pieminekļa: ārlietu ministrs Artis Pabriks, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre, Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un Ministru prezidents Aigars Kalvītis...
Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

05.JPG (14323 bytes)
... bij. LR AP Ārlietu komisijas priekšsēdētāja vietnieks Indulis Bērziņš, Prezidija vadītāji Andrejs Krastiņš un Anatolijs Gorbunovs ...
Foto: Boriss Koļesņikovs, “LV”

06.JPG (15618 bytes)
... Jānis Škapars, Dainis Īvāns un visi pārējie tautas priekšstāvji un sabiedrības pārstāvji
Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!