Paldies visiem, kas palīdzēja latviešu tautai atgūt tiesības pašai lemt par savu likteni un nākotni
|
Vakar, 21.augustā, Latvija atzīmēja Konstitucionālā likuma “Par Latvijas Republikas valstisko statusu” pieņemšanas un Latvijas Republikas faktiskās neatkarības atjaunošanas 15.gadadienu
Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas uzruna ceļojošās izstādes atklāšanā par godu Latvijas valstiskuma atjaunošanas 15.gadskārtai Doma laukumā 2006.gada 21.augustā
Augsti godātie
klātesošie! Dārgie viesi! Tā laika dalībnieki un
liecinieki!
Man ir tiešām prieks un lepnums kā Latvijas Valsts prezidentei
būt šeit jūsu vidū, lai mēs šodien atzīmētu šo nozīmīgo datumu,
kad Latvijas Republika otrreiz piedzima, ieguva otro izdevību
dzīvot brīvu un neatkarīgu valstu saimē. Vispirms paldies visiem
tiem, kas tajos nozīmīgajos, izšķirošajos vēstures brīžos zināja,
kas ir viņu pienākums un ko prasa no viņiem viņu tauta, viņu
mantojums un viņu sirdsapziņa. Jo, kad pulcējās deputāti savam
vēsturiskajam balsojumam, tepat Doma laukumā, dažu soļu attālumā,
bija vēl bruņutehnika, pār visu agrākās lielās impērijas
teritoriju vēl plīvoja nedrošības, neziņas un baiļu ēna. Jebkurā
brīdī tās valsts militārie spēki un resursi būtu varējuši tikt
virzīti pret miermīlīgiem iedzīvotājiem, nebija vēl tobrīd
iespējams pateikt, ka ceļš ir vaļā un nākotne ir mūsu
rokās.
Šādos vēstures brīžos, kad vēl nav iespējams paredzēt nākotni un
kad būtiskākā un svarīgākā ir katra līdzdalībnieka pārliecība,
raksturs un sirdsapziņa, mēs visi kā latviešu tauta varam būt
lepni par to, ka mums bija tādas meitas un tādi dēli, kas zināja,
kas jādara, kas zināja, kā izšķirties, kas darīja katrs savu ļoti
dažādos veidos un dažādās vietās, bet ar sirdsdegsmi un
pārliecību par to, ka kaut kas ir jādara, lai mainītu situāciju
un atgūtu to, kas pārāk ilgi bija atņemts, – latviešu tautas
tiesības lemt par savu likteni un nākotni.
Ir pagājuši piecpadsmit gadi, un tie bērni, kas tolaik vēl bija
mātes miesās, tikai tagad sāk apjaust sevi kā šīs jaunās un
apvienotās Eiropas dalībnieki, pilsoņi, kā brīvas Latvijas
pilsoņi. Viņi tikai tagad veidos savu pārliecību, sirdsapziņu un
raksturu. Tādēļ ir svarīgi, lai viņu vecāki un vecvecāki, visa
sabiedrība palīdzētu izprast, kas ir latvietis un Latvijas
iedzīvotājs, no kurienes viņš nāk, kas nāk viņam līdzi mantojumā,
kas nāk līdzi kā viņa tiesības un pienākumi, kas ir viņa
pienākums pret tiem, kas bija pirms viņa, kas ir viņa pienākums,
sekojot viņiem un viņu piemēram, un kas ir viņu pienākums, lai
viņš varētu augt un labot iepriekšējo paaudžu kļūdas, un lai
vēsture mums būtu par mācību, kā kļūt labākiem.
Ir svarīgi, ka mēs atzīmējam šīs piemiņas dienas un visi kopā
atdodam godu tiem, kas to pelnījuši. Bet vēl svarīgāk ir audzināt
nākamo paaudzi, lai viņi saprastu, ko nozīmē būt dzimušam un
augušam šajā vietā zem saules ar savu vēsturisko, kultūras,
valodas un piedzīvojuma mantojumu. Tas viss pieder mums, tas viss
pieder tiem, kas mums sekos. Lai viņiem būtu vieglāk to izprast,
stāstīsim viņiem, rādīsim viņiem, bet vairāk par visu – būsim
viņiem par paraugu, par piemēru, darīsim to, kas mums šķiet
latvieša cienīgs. Tad mēs visi kopā varēsim uzcelt tādu valsti,
kas tik tiešām būs pierādījusi pasaulei, ka tās neatkarības
atgūšana bija būtisks vēstures notikums ne tikai mums pašiem, kas
baudām tās augļus, bet visai Eiropai un visai cilvēcei. Ir
svarīgi, lai pasaulē nebūtu nebrīvu tautu un nebrīvu valstu. To
atcerēsimies, pieminēdami savas Latvijas brīvības atdzimšanas
dienu.
Dievs, svētī Latviju!
Vakar,
21.augustā, Doma laukumā atklājot ceļojošo izstādi
autobusu: |
... Saeimas priekšsēdētāja
Ingrīda Ūdre ... |
|
... un bij. LR Augstākās
padomes Likumdošanas jautājumu komisijas priekšsēdētājs,
tag. Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aivars
Endziņš |
Noliekot ziedus pie Brīvības
pieminekļa: ārlietu ministrs Artis Pabriks, Saeimas
priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre, Valsts prezidente Vaira
Vīķe-Freiberga un Ministru prezidents Aigars
Kalvītis... |
|
|
|