Šī gada beigās — 1999.gada 31.decembrī — saskaņā ar 1997.gada 21.janvāra Ministru kabineta "Noteikumu par Latvijas Republikas nepilsoņu pasēm" 56.punktu beidzas derīguma termiņš bijušās Padomju savienības pasēm. Tātad ir atlicis tieši viens mēnesis, lai apmainītu pases ar padomju ģerboni pret kādas citas valsts pilsoņu pasi vai Latvijas nepilsoņu pasi. Pēc PMLP datiem, līdz 31.decembrim pases nebūs apmainījuši aptuveni 93 tūkstoši nepilsoņu. Saskaņā ar likumu "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības" pēc 31.decembra šie nepilsoņi zaudē tiesības saņemt nepilsoņa pasi, jo likumā noteikts — "ja šā likuma subjekts bez attaisnojoša iemesla Ministru kabineta noteiktajā termiņā neapmaina bijušās PSRS pilsoņa pasi pret nepilsoņa pasi, tā tiesisko statusu Latvijā nosaka likums "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā"". No tā izriet, ka persona, kura bez attaisnojoša iemesla nav laikus apmainījusi pasi, turpmāk Latvijā legāli varēs uzturēties, vien saņemot uzturēšanās atļauju.

Runājot par pasu maiņas termiņiem, PMLP priekšnieks I.Zītars atgādināja situāciju ar pilsoņu pasēm — Latvijas Republikas pilsoņiem pases bija jāsamaina līdz 1998.gadam, bet daudzi to neizdarīja un pilsoņu pasu izsniegšana krietni ievilkās. "Taču šis termiņnokavējums nemainīja šo cilvēku statusu," atzīmēja I.Zītars. "Turpretim nepilsoņiem likums ir noteicis statusa maiņu, un viņi, sākot ar nākamo gadu, vairs nevarēs uzturēties valstī kā Latvijas nepilsoņi, bet kā ārvalsts ieceļotāji."

A.J.Lejiņš, informējot par nepilsoņu pasu izsniegšanas gaitu, pastāstīja, ka sākotnēji — 1997.gadā — pieprasījums pēc nepilsoņu pasēm bijis tik liels, ka cilvēki stāvējuši garās rindās. Taču jau 1998.gada beigās pieprasījums krities, un tagad katru mēnesi tiek izsniegti aptuveni 12 līdz 13 tūkstoši nepilsoņu pasu mēnesī, kas ir ļoti zems līmenis. "Tas ir divas reizes mazāk par pasu centra jaudu, tāpēc šī gada maijā tas sāka strādāt tikai vienā maiņā." A.J.Lejiņš pastāstīja, ka pēdējās nedēļās ir vērojams neliels cilvēku pieplūdums pasu apmaiņas punktos, bet tas nav būtisks. Lielākā daļa nepilsoņu, kas nav apmainījuši pases, ir Rīgā, arī Daugavpilī un Liepājā — tur tie skaitāmi tūkstošos.

Kā iespējami pirmo un galveno iemeslu, kāpēc bijušās PSRS pases nav apmainītas pret nepilsoņu pasēm, A.J.Lejiņš minēja faktu, ka daudzi nepilsoņi vienlaikus lieto bijušās padomju pases ar Latvijas Iedzīvotāju reģistra atzīmi un Krievijas Federācijas pilsoņu pases. PMLP priekšnieka vietnieks lēš, ka šādu cilvēku skaits ir aptuveni 35 tūkstoši. "Taču šīs personas nav saņēmušas uzturēšanās atļaujas, un viņu uzturēšanās likumība mūsu valstī ir stipri apšaubāma." Apmēram divi trīs tūkstoši varētu būt tādu cilvēku, kas ir izceļojuši no valsts, nenokārtojot emigrācijas lietas, tāpēc Iedzīvotāju reģistrā viņi figurē kā tādi, kas vēl nav apmainījuši pases. Vēl A.J.Lejiņš minēja Eiropas pieredzi — ir aprēķināts, ka vidēji viens procents iedzīvotāju vispār nekontaktē ar valsti. Latvijā par to liecina situācija ar pilsoņu pasēm. To apmaiņas termiņš ir beidzies jau pirms diviem gadiem, bet joprojām valstī ir 13 tūkstoši pilsoņu (0,8 procenti no visa pilsoņu kopskaita), kuri nav saņēmuši Latvijas Republikas pilsoņa pasi.

M.Roze pastāstīja, kādas formalitātes būs jākārto tiem nepilsoņiem, kuri līdz šī gada beigām nebūs izņēmuši nepilsoņu pases, lai viņi varētu legāli uzturēties Latvijā. Likums "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā" paredz, ka tās personas, kuras ir pastāvīgi dzīvojušas Latvijā 1992.gada 1.jūlijā un dzīvo joprojām mūsu valstī, ir reģistrējušās Iedzīvotāju reģistrā, var saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju. Tātad tie, kas nav saņēmuši Latvijas nepilsoņa pasi, varētu pretendēt uz pastāvīgo uzturēšanās atļauju, bet tikai ar vienu nosacījumu — ja viņi ir kādas citas valsts pilsoņi. Uzturēšanās atļauja katrai personai tiek izsniegta individuāli, katrs iesniegums tiek izskatīts atsevišķi. Uzturēšanās atļaujas saņemšanai personai savā dzīvesvietā ir jāiesniedz Ministru kabineta noteikumos "Uzturēšanās atļauju izsniegšanas un reģistrēšanas kārtība" minētie dokumenti — pirmkārt pase ar pilsonības norādi.

Kā uzsvēra A.J.Lejiņš, PMLP nevienu nespiež pieņemt Latvijas pilsonību. Trīs gadus cilvēkiem bija dota iespēja domāt un izšķirties, kuras valsts pilsonību izvēlēties. 1999.gada 31. decembris ir galējais termiņš, kas vairs netiks pagarināts. Ja fiziski pasu centrs nepagūs izsniegt nepilsoņu pases, to izdarīt varēs arī nākamajā gadā, ja vien līdz 31.decembrim nepilsonis būs uzrakstījis iesniegumu un aiznesis uz savu pasu daļu.

Žurnālistiem bija daudz jautājumu, kurus var sagrupēt divās lielās daļās — vieni uztraucās, kas notiks ar šiem cilvēkiem, kuriem nebūs ne pilsonības, ne uzturēšanās atļaujas, citi — kā šī cilvēku kopa var ietekmēt dzīvi Latvijā. PMLP darbinieki paskaidroja, ka nekādas represijas pret tiem, kam būs nederīgi dokumenti, netiks piemērotas. PMLP ir tiesīga vien sastādīt administratīvos protokolus un noteikt sodu līdz 25 latiem. Protams, šiem cilvēkiem būs daudz neērtību — viņi nevarēs ceļot, viņi nevarēs saņemt pensijas, saņemt citus pakalpojumus, kur nepieciešams uzrādīt derīgu un pilsonību apliecinošu pasi. Neizpildīts pienākums liks sevi manīt kā tiesību ierobežošana, kas vispirms ietekmēs pašu cilvēku un viņa komfortu.

Tomēr noslēgumā PMLP pārstāvji izteica cerību, ka līdz gada beigām daudzi cilvēki vēlreiz pārdomās un izdarīs savu izvēli par labu Latvijai vai kādai citai valstij un skaitlis 93 tūkstoši jūtami saruks. Vismaz viņi izteica gatavību darīt visu, lai tas būtu reāli iespējams.

Liena Pilsētniece, "LV" iekšlietu redaktore