Valsts sekretāru 17.augusta sanāksmē

FM: Par ES fondu vadības principiem nākamajā plānošanas periodā

Valsts sekretāru 17.augusta sanāksmē nozaru ministrijās saskaņošanai nodots Finanšu ministrijas sagatavotais Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu un Kohēzijas fonda likumprojekts 2007.–2013.gadam, kas nosaka ES fondu vadības principus nākamajā ES fondu plānošanas periodā.

Likumprojekts ietver ES fondu vadībā iesaistīto institūciju tiesības un pienākumus, ES fondu uzraudzības komitejā pieņemto lēmumu statusu, pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt, kā tiek nodrošināti ES fondu vadības posmi, kā arī ES fondu vadībā iesaistīto institūciju pieņemto lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību.

Likumprojektā definēti 2007.–2013.gadā paredzamie projektu atlases veidi: atklāta projektu iesniegumu atlase jeb atklāti projektu konkursi un ierobežota projektu iesniegumu atlase, kas aizstās nacionālās programmas. Grantu shēmas kā projektu atlases veids laikā no 2007. līdz 2013.gadam vairs netiek paredzēts.

Nākamā perioda ES fondu likumprojektā netiek paredzēta struktūrfondu vadības komiteju darbība: to līdzšinējā funkcija – atbalsta saņemšanas nosacījumu apstiprināšana – tiks nodota Ministru kabinetam; savukārt projektu iesniegumus vērtēs un lēmumu par atbalstu pieņems tikai viena institūcija (nozares ministrija vai tās padotības iestāde), un līdz ar to projektu izvērtēšana noritēs ātrāk.

Likumprojektā arī novērstas pretrunas starp Administratīvā procesa likumu un Valsts pārvaldes iekārtas likumu, ar kurām nācies saskarties, apstrīdot vai pārsūdzot iestādes pieņemtos lēmumus padotības kārtībā augstākā iestādē. Līdz ar jauno regulējumu augstāka valsts pārvaldes iestāde attiecībā uz struktūrfondu projektu varēs pieņemt citāda rakstura lēmumu, t.i., atkārtoti izvērtēt projektu iesniegumu un pieņemt lēmumu vai arī norādīt padotībā esošai institūcijai, ka projekta iesniegums vērtējams atkārtoti.

Likumprojektā noteikts, ka projekta iesniedzējam tiek dota iespēja vienu reizi precizēt projektu, ja tas nav atbildis izvērtēšanas kritērijiem. Aicinājumu projektu precizēt projekta iesniedzējs saņems rakstiski. Turpmāka projekta precizēšana, arī apstrīdot iestādes lēmumu par šo projektu, nav pieļaujama – tādējādi tiek novērsts iespējamā interešu konflikta risks projekta iesniegumu vērtēšanas procesā.

Finanšu ministrijas ES fondu departamenta Informācijas un publicitātes nodaļa

IeM: Par algas pabalstu izmaksas kārtību ārvalstīs dienējošajiem

Valsts sekretāru 17.augusta sanāksmē izsludināti Iekšlietu ministrijas (IeM) sagatavotie noteikumi par algas pabalsta par dienestu ārvalstī un kompensācijas ceļa izdevumu segšanai apmēru un kārtību, kādā sedz ar uzturēšanos ārvalstī saistītos izdevumus IeM sistēmas iestāžu amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi, kura ārvalstī apsargā Latvijas Republikas (LR) vēstniecību vai pārstāvniecību.

Noteikumi paredz, ka algas pabalstu Valsts policijas (VP) darbiniekam noteiks, sākot ar pirmo kalendāra dienu, kad darbinieks ieradīsies LR vēstniecībā vai pārstāvniecībā ārvalstī, lai veiktu tās apsardzi. Algas pabalstu izmaksās par laiku, kad darbinieks uzturējies ārvalstī, bet ne ilgāk kā līdz rīkojumā noteiktajam datumam.

Plānots, ka VP amatpersonai kompensēs ceļa izdevumus, dodoties uz LR vēstniecību vai pārstāvniecību ārvalstī un atgriežoties no tās. VP no tās budžetā šim mērķim paredzētajiem finanšu līdzekļiem segs veselības apdrošināšanas un apdrošināšanas pret nelaimes gadījumiem izdevumus par darbinieka uzturēšanās laiku ārvalstī, kā arī formas tērpa, nepieciešamā ekipējuma un bruņojuma iegādes izdevumus.

Attiecīgai LR vēstniecībai vai pārstāvniecībai, ja iespējams, darbinieks ārvalstī jānodrošina ar tās lietošanā esošu aprīkotu dzīvojamo platību un jāsedz ar tās uzturēšanu saistītie izdevumi un komunālie maksājumi.

2006.gada 30.jūnijā Saeima pieņēmusi IeM sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumu, kas stājas spēkā ar 2006.gada 1.oktobri. Likums nosaka, ka amatpersona, kura saskaņā ar iestādes vadītāja lēmumu ārvalstī apsargā LR vēstniecību vai pārstāvniecību, papildus darba samaksai un šajā likumā noteiktajiem pabalstiem un kompensācijām saņem algas pabalstu par dienestu ārvalstī un kompensāciju ceļa izdevumu segšanai. Pabalsta un kompensācijas apmēru, kā arī kārtību, kādā sedz ar amatpersonas uzturēšanos ārvalstī saistītos izdevumus, nosaka Ministru kabinets. Līdz ar to amatpersonas vairs nesaņems dienas naudu, bet tās vietā algas pabalstu.

Tagad VP darbiniekus apsardzes nodrošināšanai nosūta komandējumā, sedzot ar komandējumu saistītos izdevumus, tajā skaitā dienas naudu saskaņā ar Ministru kabineta 2002.gada 28.maija noteikumiem Nr. 219 “Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem un darbinieku darba braucieniem saistītie izdevumi”. Viena darbinieku maiņa uz attiecīgo ārvalsts institūciju tiek nosūtīta uz trīs mēnešiem.

Pašlaik VP apsargā LR vēstniecību Maskavā, Krievijas Federācijā, LR ģenerālkonsulātu Sanktpēterburgā, Krievijas Federācijā, bet no 2006.gada maija – arī LR pastāvīgo pārstāvniecību Eiropas Savienībā, Briselē.

IeM: Par zaudējumu atlīdzināšanu, kas nodarīti personas mantai vai veselībai

Valsts sekretāru 17.augusta sanāksmē izsludināts Iekšlietu ministrijas (IeM) sagatavotais noteikumu projekts “Kārtība un apmērs, kādā atlīdzināmi zaudējumi, kas nodarīti personas mantai vai veselībai sakarā ar Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi dienesta darbību”. Noteikumi paredz kārtību, kādā IeM sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas vai to tuvākie radinieki var pieprasīt zaudējumu atlīdzību, kā nosakāms un piešķirams zaudējumu atlīdzības apmērs, kā apstrīdams komisijas lēmums un kā izmaksājama zaudējumu atlīdzība, ja zaudējumi nodarīti viņu mantai vai veselībai sakarā ar amatpersonas dienesta darbību.

Noteikumi nosaka: lai saņemtu zaudējumu atlīdzību, personai jāiesniedz attiecīgi iekšlietu ministram vai tieslietu ministram rakstisks iesniegums, klāt pievienojot personas rīcībā esošās mantas īpašuma vai valdījuma tiesību apliecinošo dokumentu, personas rīcībā esošos mantai vai veselībai nodarīto zaudējumu apmēru apliecinošu dokumentu un radniecību apliecinošu dokumentu kopijas.

Iekšlietu ministram vai tieslietu ministramtad ir jāizveido komisija, kurai divu mēnešu laikā jāizskata un jāpārbauda dokumenti, kas apliecina zaudējumu nodarīšanas faktu un tā cēlonisko sakaru ar amatpersonas darbību, un jāpieņem lēmums. Ja nepieciešama papildu informācija vai papildu pārbaude par zaudējumu nodarīšanas apstākļiem vai zaudējumu faktisko apmēru, lēmumu var pieņemt triju mēnešu laikā, par to paziņojot personai.

Personas īpašumā vai valdījumā esošajai mantai nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas apmēru pierāda ar Administratīvā procesa likumā noteiktajiem pierādīšanas līdzekļiem.

Paredzēts, ka komisijai desmit darba dienu laikā pēc minētā lēmuma pieņemšanas jāinformē persona, nosūtot tai attiecīgu motivētu lēmumu.

Atlīdzība izmaksājama desmit darba dienu laikā pēc lēmuma spēkā stāšanās. Attiecīgo summu pārskaita uz personas iesniegumā norādīto norēķinu kontu kredītiestādē.

Šie noteikumi attiecas arī uz amatpersonām, kuras atvaļinātas no dienesta.

Plānots, ka šie noteikumi stāsies spēkā ar 2006.gada 1.oktobri. Amatpersona un tās radinieki pēc noteikumu pieņemšanas varēs justies sociāli un finansiāli aizsargātāki.

Pašreiz attiecībā uz policijas darbiniekiem ir spēkā likuma “Par policiju” 23.panta septītā daļa, kas nosaka, ka zaudējumi, kas nodarīti policijas darbinieka mantai sakarā ar policijas darbinieka dienesta darbību, atlīdzināmi pilnā apmērā no budžeta līdzekļiem. Attiecībā uz robežsargiem Robežsardzes likuma 43.panta sestā daļa paredz, ka zaudējumi, kas nodarīti robežsarga vai viņa ģimenes locekļu mantai un veselībai sakarā ar robežsarga dienesta darbību, atlīdzināmi pilnā apmērā no valsts budžeta. Drošības policijas amatpersonām Valsts drošības iestāžu likuma 18.panta sestā daļa paredz, ka zaudējumi, kas sakarā ar dienesta darbību nodarīti valsts drošības iestādes amatpersonas vai tās tuvu radinieku mantai, pilnā apmērā atlīdzināmi no valsts budžeta līdzekļiem.

Šīm normām nav noteikts detalizēts īstenošanas mehānisms Ministru kabineta noteikumu veidā.

IeM: Par virsstundu darba apmaksas kārtību iekšlietu un ieslodzījuma vietu amatpersonām

Valsts sekretāru 17.augusta sanāksmē izsludināti Iekšlietu ministrijas (IeM) sagatavotie noteikumi par virsstundu darba apmaksas kārtību un apmēru IeM sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi.

Noteikumi paredz amatpersonai, kurai noteikts normālais nedēļas darba laiks, virsstundu darba apmaksu veikt par katru kalendāro mēnesi saskaņā ar darba laika uzskaites tabulas datiem. Savukārt personai, kurai noteikts summētais darba laiks, virsstundu darba apmaksu paredzēts veikt par katriem nostrādātajiem četriem kalendārajiem mēnešiem saskaņā ar darba laika uzskaites tabulas datiem par četriem kalendārajiem mēnešiem.

Plānots, ka apmaksu veiks par virsstundām, kas četru kalendāro mēnešu laikā nostrādātas virs normālā darba laika stundu kopsummas šajos mēnešos. Nosakot normālā darba laika stundu kopsummu, ņems vērā arī laiku, kurā amatpersona nav veikusi dienesta pienākumus slimības, atvaļinājuma un citu attaisnojošu iemeslu dēļ.

Ja amatpersona atvaļinās no dienesta, viņai virsstundu darba apmaksu veiks, ņemot vērā faktiski nostrādātās virsstundas attiecīgajā laika periodā.

Noteikumi nosaka, ka nostrādāto virsstundu darbu apmaksās attiecīgajai personai aprēķinātās stundas amatalgas likmes divkāršā apmērā.

Plānots, ka noteikumi stāsies spēkā ar 2006.gada 1.oktobri.

Atalgojuma palielināšana amatpersonām, apmaksājot virsstundu darbu, nodrošinās lielāku sociālo taisnīgumu. Samazināsies pašlaik pastāvošā sociālā spriedze, kuru izraisa apstāklis, ka amatpersonām noteiktais atalgojuma apmērs nav adekvāts veiktā darba atbildības līmenim, noslogojumam, sarežģītībai, ka amatpersonas tiek iesaistītas virsstundu darbā, nesaņemot par to attiecīgu atalgojumu. Paaugstināsies arī amatpersonu materiālā nodrošinājuma līmenis un līdz ar to uzlabosies attiecīgo iestāžu darbības rezultāti.

Pašreiz speciālie likumi, kā arī Valsts civildienesta likums skaidri nenosaka IeM sistēmas iestāžu, izņemot robežsargus, un IeVP amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm virsstundu darba apmaksas nosacījumus. Arī Ministru kabineta noteikumos nav norādīta piemaksa par virsstundu darbu.

Piemaksa par virsstundu darbu ir paredzēta Darba likumā, kas attiecas uz darbiniekiem, ar kuriem noslēgts darba līgums. Sakarā ar to rodas dažādas virsstundu darba apmaksas interpretācijas iespējas.

Šobrīd virsstundu darbs tiek apmaksāts Valsts robežsardzē saskaņā ar Robežsardzes likuma 44.panta 1.daļu un 21.panta 5.daļu, kā arī IeVP, pamatojoties uz Valsts civildienesta pārvaldes un Valsts darba inspekcijas lēmumiem, taču papildu nepieciešamie valsts budžeta līdzekļi šim mērķim nav piešķirti.

Valsts policija un Valsts ugunsdrošības un glābšanas dienests neveic apmaksu par virsstundu darbu amatpersonām, izņemot ja virsstundu darbs ir veikts valstiski svarīgu pasākumu drošības nodrošināšanā un šim mērķim ir piešķirti papildu finanšu līdzekļi. Vienlaikus amatpersonas tiek iesaistītas virsstundu darbā, pēc tam piešķirot tām atpūtas dienas, kas normatīvajos aktos nav paredzēts.

Jautājums par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu noteikumu projekta īstenošanai izskatāms Ministru kabinetā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2006.gadam”, kā arī 2007.gada un turpmāko gadu valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā vienlaikus ar visu ministriju budžeta prioritāšu pieteikumiem.

Palielinoties mēneša amatalgai 2007.gadā par 60 latiem (29%), papildu nepieciešamie finanšu līdzekļi būs trīs miljoni latu.

Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departaments

VidM: Par Staiceles papīrfabrikas dzelzsbetona tilta atsavināšanu

Valsts sekretāru 17.augusta sanāksmē izsludināts Vides ministrijas izstrādātais likumprojekts “Par nekustamā īpašumu atsavināšanu vides aizsardzības prasību nodrošināšanai”, kas paredz atsavināt valsts vajadzībām nekustamo īpašumu – Staiceles papīrfabrikas dzelzsbetona tiltu Staicelē.

Šāds lēmums par konkrētā nekustamā īpašuma atsavināšanu pieņemts tādēļ, ka pār Salacas upi esošā tilta sastāvā ietilpstošā betonētā pamatne apgrūtina zivju migrāciju uz upes augšteci un Burtnieku ezeru. Mazūdens periodos tilta betonētā pamatne ir nopietns šķērslis zivju migrācijai, arī nēģiem.

Salacai ir būtiska nozīme savvaļas laša, taimiņa, vimbas un nēģa atražošanā. Minēto zivju dabiskās atražošanas efektivitāte un populāciju lielums ir tieši atkarīgs no to nārsta vietu platības un stāvokļa. Betona pamatnes dēļ Salacā nav iespējams būtiski palielināt savvaļas lašu un citu rūpnieciski nozīmīgo zivju sugu dabisko atražošanu. Pašlaik augšpus Staiceles dabiskā nārsta lašu mazuļu praktiski nav.

Demontējot betona pamatni un tiltu, tiks nodrošināta zivju migrācija Salacas vidustecē un augštecē un nodrošināts taimiņu nārsts Salacas mazajās pietekās, būtiski palielināta Salacas upē nārstojošo vimbu un nēģu populācija, kā arī tiks atjaunotas lašveidīgo zivju nārsta vietas vismaz 3 hektāru platībā.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa