Par Latvijas Zinātņu akadēmijas jaunajiem locekļiem

Ievēlēti LZA 1999.gada 26.novembrī

 

Īstenie locekļi

Viktors IVBULIS

— literatūrzinātnieks. Dzimis 1933. gada 31. maijā, LZA kor.loc.(1997), Dr.habil.philol.(1983), LU profesors, Orientālistikas katedras vadītājs. Vienīgais starptautiska mēroga indologs Latvijā, tulkojis daudzus indiešu tradicionālās un mūsdienu kultūras darbus, ilgstoši pētījis indiešu dzejnieka R.Tagores daiļradi, Eiropas un bengāļu literatūras teoriju. Pēdējos gados publicēti krājumi: "Uz kurieni, literatūras teorija?" (1995), "Bhagavadgita" (1996), "Romantisma revolūcija" (1996), "Ceļā uz literatūras teoriju" (1998), "Rabindranats Tagore" (1999). Lasījis lekcijas 16 ārvalstu universitātēs, kā Fulbraita stipendiāts strādājis Indijā, docējis ASV Madisonas—Viskonsinas universitātē, strādājis zinātnisko darbu Maincas universitātē. LU žurnāla "Humanities and Social sciences. Latvia" redaktors. Kopā publicējis > 200 darbu.

Aleksandrs JEMEĻJANOVS

— lauksaimniecības zinātnieks. Dzimis 1938. gada 5. februārī, LZA kor.loc.(1992), Dr.habil.agr. (1992), Dr.med.vet. (1992). LLU Veterinārmedicīnas fakultātes profesors, LLMZA viceprezidents, LLU zinātnes centra "Sigra" direktors. Veic pētījumus veterinārajā ģenētikā, androloģijā, biopreparātu ražošanas teorētiskā pamatojuma un tehnoloģijas izstrādē. Viņa vadībā radītas vakcīnas pret putnu salmonelozi, govju mastītiem, serums pret cūku sarkanguļu u.c. Pētījumu apakšprogrammas "Nepiesārņota un augstvērtīga pārtika: kvalitātes kritēriji un konkurētspēja" vadītājs. Kopā publicēti 166, tai skaitā 85 zinātniski darbi.

Māris KĻAVIŅŠ

— ķīmiķis, vides zinātnieks. Dzimis 1956. gada 12. martā, LZA kor.loc. (1997), Dr.habil.chem. (1992). LU profesors, LU Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes dekāns. Veic Latvijas vides kvalitātes izpēti, galvenokārt pētot humusvielu īpašības un to lomu vides piesārņojuma līmeņa veidošanās procesā. Publicējis 188 zinātniskus rakstus, monogrāfijas "Aquatic humic substances", 1998, un "Humic substances in inland waters of Latvia", 1998.

Baiba RIVŽA

— ekonomiste. Dzimusi 1949. gada 1. decembrī, LZA kor.loc.(1995), Dr.habil.oec. (1990). LLU profesore, LLMZA prezidente, Latvijas Augstākās izglītības padomes priekšsēdētāja. Pēta Latvijas lauku attīstības un augstākās izglītības problēmas, šajā problemātikā vadījusi 7 starptautiskus projektus ar Ziemeļvalstu, Vācijas u.c. valstu zinātnieku līdzdalību. Nacionālās programmas "Latvijas lauksaimniecība un lauku attīstība, integrējoties ES" izstrādes dalībniece. ES zinātnes un tehnoloģiskās attīstības Piektās ietvarprogrammas eksperte, PHARE TEMPUS programmas akadēmiskā eksperte, Eiropas Padomes Augstākās izglītības un zinātnes komitejas locekle, LZA un LLU Senāta locekle u.c. Aleksandra Ņikonova prēmija (1998). Publicējusi 4 monogrāfijas un ~ 166 zinātniskus rakstus.

Edvīns VANAGS

— ekonomists, statistiķis. Dzimis 1938. gada 12. jūlijā, LZA kor.loc.(1993), Dr. habil. oec . (1988), LU profesors, Publiskās pārvaldes katedras vadītājs, Latvijas Statistikas institūta direktors. LU Ekonomikas un vadības fakultātes Domes priekšsēdētājs, Latvijas Zinātnes padomes ekonomikas un juridisko zinātņu nozaru ekspertu komisijas, Amerikas publiskās pārvaldes asociācijas starptautisko attiecību komitejas, Eiropas Padomes Eiropas hartas par vietējām pašvaldībam neatkarīgo ekspertu komisijas loceklis. Zinātniskās intereses — pašvaldību organizācija un ekonomika; publiskās pārvaldes attīstība; statistiskas informācijas pilnveidošana; teritoriālā statistika. Publicējis 207 zinātniskus darbus, tai skaitā 38 grāmatas un brošūras.

 

Korespondētājlocekļi

Jānis BĒRZIŅŠ

– dzimis 1936. gada 19.janvārī, Dr.habil.phys . (1998). SIA "Reaktors" direktora vietnieks un LU CFI Radiācijas fizikas laboratorijas vadītājs. Zinātniskās intereses: atomu kodolu struktūras pētījumi kodolreakcijās. Galvenie pētījumi par pāru–pāru kodolu struktūru, kuri veikti sadarbībā ar vadošiem zinātniskiem centriem Vācijā, Krievijā un Francijā. Kopš 1986.gada strādā arī kodolspektroskopijas metožu pielietošanā radioekoloģisko problēmu risināšanā. Pašreiz veic lielu darbu Salaspils reaktora demontāžas sagatavošanā un kodolfizikas kā nozares saglabāšanā (kopā ar Vācijas, Čehijas un ASV centriem). Latvijas Zinātnes padomes pārstāvis "EURATOM" konsultatīvajā komisijā (5.ietvarprogramma). Publicējis 113 zinātniskus rakstus un konferenču tēzes.

Andris KRŪMIŅŠ

— dzimis 1943. gada 31. martā, Dr.habil.phys. (1991), LU profesors, LU Cietvielu fizikas institūta direktora vietnieks. Zinātniskās intereses — jaunu mikroelektronikā un fotonikā izmantojamu materiālu sintēze, pētniecība un izstrāde. Viens no Latvijas segnetoelektriķu fizikas skolas veidotājiem. Starptautisku konferenču orgkomiteju loceklis, Starptautiskās lietišķās optikas biedrības, Amerikas un Latvijas Fizikas biedrības biedrs. Strādājis Kārļa universitātē (1974), Šveices Fedarālajā tehnoloģiskajā institūtā (1976—1977), Osnabrikas universitātē (1982—1983), Kioto universitātē (1993—1994). Publicēti 166 zinātniski darbi.

Audris KALNIŅŠ

— dzimis 1942. gada 14. augustā, Dr.habil.sc.comp. (1997). LU Fizikas un matemātikas fakultātes profesors. Bijis vadošais pētnieks vairākos pētniecības un izstrādes projektos, kas attiecas uz programmēšanas valodu skaņošanas līdzekļiem, automātisku testu ģenerēšanu, specifikāciju valodu GRAPES un CASE rīkiem Informatīvo sistēmu būvei, bijis zinātniskais vadītājs Latvijas Zinātnes padomes projektā "Reālā laika sistēmu specifikāciju valodas un analīzes līdzekļi". Pašreiz ir vadošais projektētājs GRADE projektā, kas saistīts ar biznesa sistēmu modelēšanas valodām un rīkiem. Publicēti 39 zinātniski darbi, no tiem 8 monogrāfijas.

Andrejs REINFELDS

— dzimis 1942. gada 2. jūnijā, Dr.habil.mat. (1998). LZA un LU Matemātikas institūta direktors. Zinātniskās intereses — diferenciālvienādojumu un diferenču vienādojumu kvalitatīva teorija, impulsīvie diferenciālvienādojumi, dinamiskas un semidinamiskas sistēmas, invariantas varietātes, diferenciālvienādojumu lietojumi, aktuāru matemātika. LU rakstu krājuma "Proceedings of Institute of Mathematics" galvenais redaktors. Vairāk nekā 90 zinātniskas publikācijas, no tām 50 raksti žurnālos un rakstu krājumos.

Juris JANSONS

— dzimis 1939. gada 16. oktobrī, Dr.habil.sc.ing. (1998), LU Polimēru mehānikas institūta direktors. Zinātniskās intereses — kompozīto materiālu mehānika. Valsts pētījumu programmas "Kompozīto materiālu izpēte, tehnoloģija un racionāla izmantošana inženierbūvēs" vadītājs, žurnāla "Mechanics of Composite Materials" atbildīgais sekretārs. Publicēti 54 zinātniski darbi.

Jekaterina ĒRENPREISA

— dzimusi 1945. gada 13. februārī, Dr.habil.med. (1991), A.Kirhenšteina Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūta Vēža šūnas bioloģijas laboratorijas vadītāja. Latvijas anatomu un histologu biedrības Valdes locekle, European Society of Analytical Pathology locekle, Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūta Domes locekle. Līdzdarbojas starptautiskās programmās. Zinātniskā darba virzieni — eksperimentālā onkoloģija, šūnu kodola organizācija, audzēju šūnu diferencēšanās un apoptoze. 133 publikācijas, 1 monogrāfija, 3 izgudrojumi.

Janis VIKSNE

— dzimis 1936. gada 18. septembrī, Dr.biol. (1968). LU Bioloģijas institūta Ornitoloģijas laboratorijas vadītājs, LU Bioloģijas institūta Domes priekšsēdētājs. Latvijas Ornitoloģijas biedrības prezidents, Latvijas Dabas fonda viceprezidents. Starptautiskās Ornitoloģiskās komitejas loceklis. Zinatniskās darbības virzieni — putnu populāciju ekoloģija, avifaunas dinamika, putnu aizsardzība. LZP grantu tēmu vadītājs. 150 zinātniskas un ~ 100 populārzinātniskas publikācijas.

Edīte BIRĢELE

— dzimusi 1937. gada 14. augustā, Dr.habil.biol ., LLU Veterinārmedicīnas fakultātes profesore, LLMZA locekle, LZP valdes locekle. Zinātniskās intereses — lauksaimniecības dzīvnieku fizioloģija un gastroenteroloģija. 103 publikācijas, no tām 47 zinātniski raksti, 2 izgudrojumi.

Andrejs SKAĢERS

— dzimis 1940. gada 3. septembrī, Dr.habil.med. , LMA / Rīgas Stradiņa universitātes profesors, AML Mutes, sejas un žokļu ķirurģijas klīnikas vadītājs. LZP grantu tēmu vadītājs, vadītājs kopīgam AML/ Karolinska institūta (Zviedrija) MSc projektam, AML pārstāvis TEMPUS projektā. Zinātniskās intereses — asinsrites un reparatīvās reģenerācijas mijiedarbība sejas un žokļu bojājumu gadījumos, biokeramiskie materiāli un to integrācija audos. 136 publikācijas, no tām 1 monogrāfija, 1 mācību grāmata, 32 raksti, 35 pārskata raksti, starptautiski citējamos žurnālos — 24, 65 konferenču tēzes.

Uldis VIKMANIS

— dzimis 1943. gada 13. novembrī, Dr.habil.med . (1997 ), LU Medicīnas fakultātes profesors, Latvijas Onkologu asociācijas prezidents. Valsts programmas "Vīrusu infekcijas, kas izplatās ar asins šūnām" līdzstrādnieks, LZP granta projekta līdzautors, Latvijas un Karolinska institūta (Zviedrija) kopējā projekta "HPV infection in cervical cancer patients, precancerosus lesion patients and healthy population of Latvia and role co–factors in cervical cancerogenesis" vadītājs. 62 raksti zinātniskos žurnālos un rakstu krājumos, 1 mācību grāmata, 1 monogrāfija.

Ina DRUVIETE

— dzimusi 1958. gada 29. maijā, Dr.habil.philol. (1996). LU profesore. Latviešu valodas komisijas priekšsēdētāja, Latviešu valodas institūta Domes priekšsēdētāja. Stažējusies Stokholmas, Oslo, Roskildes universitātēs (1993–1995), kā Fulbraita stipendiāte — Pitsburgas universitātē (1996–1997). Zinātniskās intereses — vispārīgā valodniecība, sociolingvistika, valodas kultūra. LZP programmas "Latvijas integrācijas Eiropas Savienībā ekonomiskie, sociālie un kultūras aspekti"apakšprogrammas vadītāja. Vairāk nekā 114 zinātnisko publikāciju, 4 monogrāfiju, 2 mācību līdzekļu un 39 populārzinātnisku rakstu autore.

Juris KRŪMIŅŠ

— dzimis 1947. gada 17. novembrī, Dr.habil.oec. (1993). LU profesors. Zinātniskās intereses — Latvijas iedzīvotāju veselība, ekonomiski aktīvas dzīves ilgums, demogrāfiska un sociāli ekonomiska prognozēšana, Latvijas tautu un reģionu attīstība. Piedalās starptautiskos projektos — ANO Attīstības programma (1996—1998), ar ANO Universitāti (1996—1997), Eiropas Padomes projektā PO–S–MT (1998—2000) u.c. Publicējis 4 monogrāfijas, 45 rakstus zinātniskos žurnālos un rakstu krājumos, 23 konferenču tēzes, kā arī 11 citas zinātniskas publikācijas.

Ojārs SPĀRĪTIS

— dzimis 1955. gada 28. novembrī, Dr.habil.art. (1998), Latvijas Mākslas akadēmijas profesors. Zinātniskās intereses — kultūras mantojums, tā saglabāšana, vācbaltu kultūras mantojums. Bijis vieslektors Ķelnes universitātē, ar Zviedru institūta stipendiju pētījis arhīvu materiālus Zviedrijā, 2000.gadā uzaicināts strādāt par viesprofesoru Somijā Ivaskilas universitātē. Ap 40 publikāciju kultūras mantojuma izpētes, teorijas un aizsardzības jautājumos, ap 90 publikāciju mākslas vēstures un teorijas jautājumos ar ievirzi Latvijas un Eiropas arhitektūras un mākslas periodizācijas, stilistiskās atribūcijas un salīdzinošās analīzes aspektos; 40 starptautisko konferenču tēzes. Publicētas 4 monogrāfijas, no tām: "Latvijas luterāņu dievnamu šodiena" (1999), "Usmas baznīca Rīgā, Latvijā, pasaulē" (1999). 2 monogrāfijas iesniegtas publicēšanai.

 

Ārzemju locekļi

Juris DREIFELDS

(Kanāda) — Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļa, specialitāte — politoloģija. Dzimis 1942. gada 17. aprīlī, Ph.D. (1978) Toronto universitātē. Asociēts profesors Broka universitātē Ontario (1987). Zinātniskās intereses — Austrumeiropas un bijušo padomju republiku sabiedrība, etniskās grupas, valdību, ekonomiskā un vides politika, politiskā socioloģija. 10 grāmatu, t.sk. grāmatas "Latvia in Transition", (Cambridge University Press, 1996) autors. Kanādas politisko zinātņu asociācijas loceklis, ABSS ( The Association for the Advancement of Baltic Studies ) viceprezidents (1978—1979), prezidents (ar 2000 gadu), u.c. starptautisku organizāciju loceklis.

Sergejs FJODOROVS

(Kanāda) — Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas zinātņu nodaļa, specialitāte — medicīna. Dzimis 1925. gada 20. februārī, Dr.sc. Sasketčevenas universitātē (1984), kopš 1992.gada emeritēts profesors anatomijā Sasketčevenas universitātē. Uzrakstījis 15 grāmatas, atsevišķas nodaļas 26 grāmatās, 102 zinātniskus rakstus. 1987.gadā saņēmis J.C.B.Granta balvu, ko uzskata par augstāko atzinību Kanādas anatomiem. Daudzu starptautisku organizāciju loceklis.

Solveiga MIEZĪTE

— Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļa, specialitāte — psiholoģija. Dzimusi 1937. gada 14. maijā, Ph.D .Toronto universitātē (1968), Dr.h.c.psych . Latvijas Universitātē (1994). LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes profesore (1997), katedras izveidotāja LU Pedagoģijas fakultātē. Zinātniskā darba virziens — bērnu un jauniešu psiholoģija, pētījumi par bērnu un pusaudžu depresijas cēloņiem un to ietekmi uz sekmēm un adaptāciju skolas dzīvē. Aktīvi darbojas sakaru nostiprināšanā starp Latvijas un Kanādas zinātniekiem, strādājot LZA Ārzemju locekļu nodaļā. 153 publikācijas, no tām 4 monogrāfijas, 25 nodaļas grāmatās, 47 raksti žurnālos, 62 konferenču tēzes.

Karls Herberts SMITS

( Carl Herbert Smith , ASV) — Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļa, specialitāte — informātika. Dzimis 1950. gadā, Merilendas universitātes profesors, Dr.habil.sc.comp .(LU,1993). Starptautiski pazīstams speciālists algoritmiskajā mācīšanās teorijā, grāmatu "A Recursive Introdution to the Theory of Computation" and "An Elementary Introdution to the Theory of Computation" autors, žurnālu "Theoretical Computer Science", " Journal of Computer and Systems Sciences", "International Journal of the Foundations of Computer Science" un "Fundamenta Informaticae" redaktors, Starptautiskās Informācijas Apstrādes Federācijas (IFIP) darba grupas 1.4 vadītājs, ASV galvenās informātiķu organizācijas Association for Computing Machinery stratēģiskās plānošanas komitejas vadītājs (1994—1997). Publicējis ap 20 kopīgu darbu ar LU zinātniekiem.

 

Goda locekļi

Alberts BELS

— rakstnieks. Dzimis 1938. gada 6. oktobrī, beidzis augstākos scenāristu kursus Maskavā (1969). Kopš 1966.gada Latvijas Rakstnieku savienības biedrs. Latvijas PEN kluba biedrs. Publikācijas: stāstu krājumi "Spēles ar nažiem" (1966), "Es pats līdzenumā" (1968), "Sainis" (1980), romāni "Izmeklētājs" (1967), "Bezmiegs" (1967), "Būris" (1972), "Saucēja balss" (1973), "Poligons" (1977), "Saknes" (1982), "Sitiens ar teļādu" (1985), "Slēptuve" (1986), "Saulē mērktie" (1995), "Cilvēki laivās" (1987), "Melnā zīme" (1996), "Latviešu labirints" (1998). Saņēmis A.Upīša prēmiju (1977). Bija viens no Latvijas Augstākās Padomes deputātiem, kurš balsoja par Neatkarības deklarāciju.

Gidons KRĒMERS

— mūziķis. Dzimis 1947. gada 27. februārī, izcils vijolnieks, kamerorķestra "KREMERata BALTICA" mākslinieciskais vadītājs. Latviešu mūzikas popularizētājs pasaulē. Beidzis E.Dārziņa mūzikas vidusskolu (1965), Maskavas konservatorijas D.Oistraha vijoles klasi (1970). Baltijas asamblejas balvas (1998) un Latvijas Lielās mūzikas balvas (1998) laureāts . Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas devis nepārvērtējamu ieguldījumu Latvijas tēla veidošanā pasaulē – parādot Baltijas reģiona kopību ar Eiropas kultūru un reizē apliecinot visu triju Baltijas valstu kultūridentitāti un patstāvību.

Jānis STREIČS

— kinorežisors. Dzimis 1936. gada 26. septembrī, beidzis Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultāti (1963) režijas specialitātē. Kopš 1963.gada strādājis Rīgas kinostudijā. No 1995.gada Dailes teātra režisors. Kopš 1999.gada Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs. Piedalījies 30 kinofilmu un vairāku kinožurnālu veidošanā. Slavenākās no tām: "Mans draugs — nenopietns cilvēks" (1975), "Teātris" (1978), "Limuzīns Jāņu nakts krāsā" (1980, tautas aptaujā atzīta par visu laiku labāko latviešu filmu), " Cilvēka bērns" (1992), "Likteņdzirnas" (1997).