Par situāciju uz Latvijas austrumu robežas

Lai izvērtētu iespēju lūgt Eiropas Savienības (ES) atbalstu samilzušās situācijas risinājumam uz Latvijas austrumu robežas, pirmdien, 21.augustā, finanšu ministrs Oskars Spurdziņš tikās ar Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā vadītāju Ivetu Šulcu.

Ministrs informēja EK pārstāvniecības vadītāju par radušos situāciju. Kā zināms, uz Latvijas Krievijas austrumu robežas, kas vienlaikus ir arī ES ārējā robeža, vairāku objektīvu apstākļu dēļ ir izveidojušās garas automašīnu rindas. Turklāt tikai 20% no visām automašīnām ir Latvijas pārvadātāji, lielākais vairums mašīnu ir no citām ES dalībvalstīm – Vācijas, Francijas, Nīderlandes u.c.

Kā atzīmēja O.Spurdziņš, līdz šim kritiskākā diena bijusi 16.augusts, kad Terehovas robežkontroles punktā rindā virzienā uz Krieviju stāvēja vairāk nekā 800 automašīnu. Tā kā Latvijas muita, robežsardze un citas atbilstīgās institūcijas ir veikušas vairākus pasākumus, nedēļas laikā šī rinda ir samazinājusies apmēram uz pusi. Taču, tā kā Terehovas un Grebņevas muitas punktu caurlaidība ir aptuveni 320–350 automašīnu diennaktī, autovadītājiem joprojām uz robežas nākas pavadīt vairākas diennaktis.

Finanšu ministrs uzsvēra, ka gan Latvijas, gan Krievijas puse ir palielinājušas uz robežas strādājošo muitas darbinieku skaitu, arī Valsts ieņēmumu dienests ir nodrošinājis būtisku sadzīves apstākļu uzlabošanu – ceļmalās Latvijas pusē ir uzstādītas pārvietojamās tualetes, autovadītājiem tiek piegādāts ūdens utt. Turklāt sadarbībā ar policiju ļoti operatīvi novērsta nelikumīga rindu apbraukšana.

Kā iespējamos situācijas risinājumus O.Spurdziņš minēja esošo Terehovas un Grebņevas robežpunktu paplašināšanu, ko gan nevar izdarīt ātri, lai arī no Krievijas puses saņemti signāli par vēlmi paplašināt Terehovas robežkontroles punktu par vēl divām joslām. Par daudz reālāku un ātrāku risinājumu uzskatāma trešā pastāvīgā robežkontroles punkta atvēršana uz Latvijas un Krievijas robežas Vientuļos, kas patlaban ir atvērts tikai vieglajām automašīnām. Par šiem un citiem jautājumiem ministrs varētu runāt ar Krievijas pusi iespējamajā vizītē Sanktpēterburgā šā gada septembrī. O.Spurdziņš minēja, ka Latvija, iespējams, varētu lūgt EK palīdzību sarunās ar Krieviju, lai paātrinātu Vientuļu robežkontroles punkta atvēršanu arī kravas automašīnām.

O.Spurdziņš arī informēja I.Šulcu, ka valdība izvērtē iespējas rosināt ieviest tranzīta nodevu Latvijā un no tās iegūtos līdzekļus varētu novirzīt robežas infrastruktūras un valsts autoceļu sakārtošanā.

EK pārstāvniecības Latvijā vadītāja savukārt vēlējās uzzināt, kādā līmenī Latvija vēlas informēt EK par radušos situāciju uz Latvijas austrumu robežas. Finanšu ministrs pavēstīja, ka ir plānojis rakstiski informēt savus kolēģus finanšu ministrus neformālās finanšu ministru tikšanās laikā Helsinkos 8.un 9.septembrī, kā arī par radušos situāciju informēt ES nodokļu politikas un muitas savienības komisāru Lāslo Kovāču. Iespējams, ka Latvijas valdības vadītājs Aigars Kalvītis informēs arī EK prezidentu Žozē Manuelu Barrozu.

Tikšanās beigās I.Šulca apliecināja EK vēlmi rast risinājumu šajā situācijā, kā arī nepieciešamības gadījumā sniegt vajadzīgo palīdzību Latvijai.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments