1.12.1999. Foto: epa/A.F.I.

Latvijas Republikas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un Zviedrijas Karalistes premjerministrs Jērans Pērsons

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga vakar, 1.decembrī, no rīta apmeklēja "Svenska Dagbladet" Līderu klubu, kur uzstājās ar uzrunu. Valsts prezidente izklāstīja Latvijas viedokli par Baltijas jūras reģiona jauno identitāti un Latvijas vietu tajā. V.Vīķe–Freiberga pieskārās gan kultūrvēsturiskajiem aspektiem, gan šodienas situācijai un nākotnes redzējumam. Valsts prezidente stāstīja par to, ka Latvija pēc neatkarības atgūšanas ir izgājusi cauri veselam laikmetam, sākot ar dziesmoto revolūciju, un ir padarījusi daudz, lai ar cerībām raudzītos uz ES Helsinku sanāksmi. V.Vīķe–Freiberga uzsvēra, ka Latvija ir gatava uzsākt iestāšanās sarunas vismaz desmit sadaļās. Runājot par kultūrvēsturiskajiem aspektiem, kas ietekmē jaunās Eiropas veidošanos, Valsts prezidente uzsvēra Senās Grieķijas pilsētas valsts principus un Senās Romas likuma garu, kas ir likts Eiropas demokrātijas saknēs.

Valsts prezidente sacīja, ka Latvija nākotnē vēlas redzēt jauno Eiropu bez ideoloģiskām barjerām un robežām, kāds ir bijis Berlīnes mūris, kas dalīja Eiropu divās daļās.

Valsts prezidente pieskārās arī pašreizējai ekonomiskajai un politiskajai situācijai Latvijā. Nesenais Eiropas Komisijas ziņojums devis pamatotu cerību Latvijai, sagaidot Helsinku sanāksmi. Arī šajā ziņojumā ir pausts, ka Latvijā sekmīgi darbojas tirgus ekonomika. Valsts prezidente norādīja, ka Latvija ir gatava uzņemt arvien vairāk ārvalstu investīciju.

Valsts prezidente izteica Latvijas atbalstu prāmju satiksmes attīstībai starp abām valstīm un pauda savu ieinteresētību, lai prāmju satiksme attīstītos pēc iespējas agrāk.

Atbildot uz jautājumu par Valsts valodas likuma izskatīšanas gaitu un sabiedrības integrāciju šai kontekstā, V.Vīķe–Freiberga norādīja, ka Latvijai ir tiesības uz latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu Latvijā, un pateicās Zviedrijai par atbalstu latviešu valodas apmācībā.

Valsts prezidente Adventes laikā izteica visdziļāko pateicību privātpersonām un organizācijām par ieguldījumu, kādu tās sniegušas labdarībā Latvijā.

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga oficiālās vizītes ietvaros Zviedrijā apmeklēja Rinkebijas pamatskolu. Šajā skolā mācās 62 nacionalitāšu bērni, kuri runā vairāk nekā 30 valodās un mācības apgūst zviedru valodā. Šī skola tiek uzskatīta par vienu no interesantākajiem sabiedrības integrācijas modeļiem Zviedrijā.

Uzrunājot skolēnus, Valsts prezidente nodeva sveicienus no Latvijas, Latvijas skolēniem un stāstīja, ka ir mācījusies vairākās valstīs un katrā valstī centusies apgūt tās valodu. Bērni ar sajūsmu uzņēma Valsts prezidentes sveicienus spāņu un citās valodās. Sarunā ar skolēniem V.Vīķe–Freiberga stāstīja par Latviju, latviešu valodu un par to, ka arī Latvijā ir dažādas minoritāšu skolas, kur bērni var papildus apgūt savas tautas kultūras mantojumu un tradīcijas. Valsts prezidente novēlēja, lai bērni izmanto visas tās iespējas, ko viņiem piedāvā šī skola, lai katrs kļūst par personību, jo izglītots cilvēks ir demokrātijas vērtība un spēks.

V.Vīķe–Freiberga apskatīja šīs skolas telpas, tajā skaitā arī skolas bibliotēku, kurā atrodami vairāki Vizmas Belševicas darbu un latviešu tautasdziesmu tulkojumi, kā arī latviešu literatūras antoloģijas.

Pēc skolas apmeklējuma Valsts prezidente tikās ar Zviedrijas parlamenta spīkeri Birgitu Dālu. V.Vīķe–Freiberga pauda gandarījumu, ka starp abu valstu parlamentiem ir izveidojusies laba sadarbība. Riksdāga spīkere piebilda, ka šī sadarbība ir ļoti praktiska un konstruktīva. Sarunu laikā apspriesta Eiropas Savienības paplašināšanās un tas, kāds ceļš katrai valstij jāiziet, lai iekļautos Eiropas Savienībā.

Valsts prezidente vēlreiz pauda Latvijas gatavību sākt sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā. Sarunā tika uzsvērta dialoga nepieciešamība valsts iekšienē par iespējamo iekļaušanos Eiropas Savienībā.

V.Vīķe–Freiberga un B.Dāla pārrunāja arī sieviešu iesaisti politikā.

Valsts prezidente tikās ar Zviedrijas premjerministru Jēranu Pērsonu. Sarunas laikā apspriesta gaidāmā Helsinku sanāksme, kā arī abu valstu divpusējās attiecības. Runājot par Helsinku sanāksmi, J.Pērsons norādīja, ka kandidātvalstīm ir pamatotas cerības pievienoties valstīm, kas jau sākušas sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā. Gan Zviedrijas premjerministrs, gan Latvijas Valsts prezidente valstu divpusējās attiecības atzina kā lieliskas un īpašas. V.Vīķe–Freiberga augstu novērtēja Zviedrijas iniciatīvu 2000.gadu pasludināt par Baltijas valstu gadu, kas padarīs vēl ciešākus Latvijas un Zviedrijas sakarus. Valsts prezidente atzīmēja, ka darbošanās projektā kopā ar Baltijas valstīm un Zviedriju Latvijai ir lielisks veids, kā sākt jauno gadu tūkstoti.

Tikšanās laikā pārrunāts jautājums par prāmju satiksmes attīstību starp Latviju un Zviedriju. Gan J.Pērsons, gan V.Vīķe–Freiberga pauda cerību, ka jau drīzumā starp abām valstīm nodibināsies stabila prāmju satiksme, jo tas ir izdevīgi abu valstu ciešāku kontaktu veidošanai.

Valsts prezidente Latvijas vēstniecībā tikās ar Zviedrijā dzīvojošajiem latviešu bērniem.

Valsts prezidentes vizīte draudzīgajā valstī noslēdzās pievakarē, kad Vaira Vīķe–Freiberga tikās ar Zviedrijas karali Kārli XVI Gustavu.

Valsts prezidenta preses dienests