30.novembrī un 1.decembrī Zemkopības ministrijā uzturējās Eiropas Komisijas (EK) delegācija, lai spriestu par "Sapard" programmas īstenošanu Latvijā nākamajā gadā. Eiropas Savienība (ES) sniegs kandidātvalstīm īpašu palīdzību, lai atbalstītu šajās valstīs notiekošo ekonomisko un sociālo reformu procesu. "Sapard" programmas mērķis ir paātrināt arī mūsu valsts integrāciju Eiropas Savienībā, piešķirot finansējumu lauksaimniecības un lauku attīstības strukturāliem pārveidojumiem, kā arī sektoram piemītošās ES likumdošanas ieviešanai. Plānots, ka no 2000.līdz 2006.gadam lauku un lauksaimniecības attīstībai Latvija ik gadu saņems apmēram 13 miljonus latu.

Eiropas Komisija atzinīgi vērtēja to, ka Latvija ir izpratusi ES piedāvātās programmas administrēšanas un ieviešanas procedūras. Tomēr gan šeit, gan arī EK šajā jautājumā vēl daudz darāmā. Piemēram, EK nav sagatavojusi mūsu valstij visus nepieciešamos normatīvos dokumentus, lai varētu iespējami drīzāk uzsākt programmas ieviešanu.

EK pašlaik intensīvi strādā pie "Sapard" programmas ieviešanas un finansēšanas nolikumu izstrādes, dokumenti vēl nav apstiprināti. Tas nozīmē, ka tādējādi var aizkavēties "Sapard" līdzekļu izmantošana. Sākotnēji bija paredzēts, ka programma darbosies no 2000.gada 1.janvāra, taču jaunās prognozes liecina, ka to varētu sākt tikai nākamā gada pavasarī vai vasarā. Līdz šim dominēja ES viedoklis, ja Latvija nespēs pilnībā izmantot visam gadam piešķirtos līdzekļus, tie būs jāatdod atpakaļ Eiropas Savienībā. Ņemot vērā neparedzēto aizkavēšanos, iespējams, ka 2000.gadam paredzētais finansējums varētu pāriet uz 2001.gadu, par to vēl tiek diskutēts.

EK pārstāvji atzīmēja, ka Latvijai pēc iespējas drīzāk jāizveido un jāuzsāk Lauku atbalsta dienesta darbība. Ministru kabinets ir akceptējis tā izveidi, apstiprināts Lauku atbalsta dienesta nolikums. Tajā teikts, ka šīs institūcijas pienākums būs veikt un kontrolēt arī ES atbalsta piešķiršanu, izmaksāšanu un izlietošanu. Paredzēts, ka Lauku atbalsta dienests savu darbību uzsāks 2000.gada 1.janvārī.

Sanāksmē pārrunāja turpmāko saistību starp Zemkopības ministriju, Finansu ministriju, Lauku atbalsta dienestu, Valsts kasi, Valsts kases nacionālo fondu, kā arī šo institūciju atbildību un kompetenci. Piemēram, ne tikai Zemkopības ministrijai, bet arī Finansu ministrijai jāzina, kā tiks izlietoti "Sapard" piešķirtie līdzekļi.

Viena no EK un Latvijas pārstāvju sarunu tēmām skāra Latvijas lauku attīstības plānu. Šis plāns konceptuāli tika apstiprināts Ministru kabinetā 28.septembrī, pēc tam iesniegts apstiprināšanai EK. Šāds detalizēts dokuments bija nepieciešams, lai saņemtu ES finansējumu "Sapard" programmas īstenošanai. To izstrādājot ņēma vērā EK atzinumā par kandidātvalstu attīstību konstatētās Latvijas lauksaimniecības sektora attīstības problēmas, uz kurām pamatojoties tika izstrādātas "Sapard" atbalsta prioritātes. Jāatzīmē, ka jau izstrādātajā un EK nosūtītajā Lauku attīstības plānā paredzamas korekcijas.

Neviens no tiem dokumentiem, ar kuriem līdz šim esam strādājuši, nav pabeigts — sacīja Zemkopības ministrijas lauku attīstības departamenta direktors Aivas Lapiņš. — Piemēram, administrēšanas un ieviešanas nolikums tiks saskaņots ar lauksaimniecības sabiedriskajām pašpārvaldes organizācijām. Mūsu mērķis nav izstrādāt kādus striktus noteikumus pašiem sev, bet mēs vēlamies, lai, darot kopīgu darbu, sasniegtu cerēto.

EK amatpersonu atkārtota vizīte Latvijā paredzēta laikā, kad notiks Lauku atbalsta dienesta akreditācijas process. Tad delegācija iepazīsies ne tikai ar Zemkopības ministrijas centrālā aparāta struktūrām, bet arī apmeklēs reģionālās lauksaimniecības pārvaldes.

Dagnija Muceniece — "Latvijas Vēstnesim"