1992.gada 11.marta sēdes stenogramma

Vakara sēdē

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, lūdzu, ieņemsim vietas. Sāksim pēcpusdienas sēdi. Izskatīsim 12.darba kārtības jautājumu– likumprojektu “Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Dzīvokļu kodeksā” otrajā lasījumā. Punovska kungs ziņos. Likumprojektu apspriežam pa pantiem saskaņā ar iepriekš iesniegtajiem rakstveida papildinājumiem.

A.Punovskis: Cienījamie kolēģi, tas ir 263.dokuments. Pirms mēs to apspriežam pa pantiem, es pāris vārdos atgādināšu, par ko šeit ir runa, un informēšu par izskatīšanas kārtību, kāda tā bija komisijā un kāda varētu būt arī šobrīd. Likumprojekts pirmajā lasījumā tika izskatīts jau pirms diviem mēnešiem. Šajos divos mēnešos projekts ir nosūtīts uz ekspertīzi Ministru padomei, Tieslietu ministrijai, Brīvo arodbiedrību savienībai un pašvaldībām. Ierosinājumi, atskaitot dažus ierosinājumus no pašvaldībām, faktiski nav saņemti. Tātad par šo likumu burtiski pāris vārdos.

Likumam ir ierobežojošs raksturs, un tas arī ir jāuztver kā ierobežojošs likums. Ideālos apstākļos tāds likums faktiski nebūtu vajadzīgs, jo šajā likumā ir runa par īpašuma tiesībām uz dzīvokli un šo tiesību iegūšanu. Visas šīs tiesības ir noteiktas Civillikumā. Bet, kamēr pastāv dzīvokļu krīze, diemžēl zināmiem ierobežojumiem jābūt. Un šie ierobežojumi galvenokārt skar to personu loku, kas grib iegūt īpašumā dzīvokli. Tātad šis likums faktiski kļūs lieks ar to brīdi, kad dzīvokļu būs vairāk nekā pirktgribētāju.

Otrs būtisks punkts šajā likumā ir tas, ka likums skar tikai tos dzīvokļus un tajos namos, kuri atrodas uz pašvaldību vai valsts valdījumā esošās zemes un ir uzbūvēti pēc 1940.gada, kā arī tos namus, kuri tika būvēti uz valsts vai pašvaldību zemes. Likums neierobežo rīcību tiem privātīpašniekiem, kuri uz savā īpašumā esošās zemes vēlas celt daudzdzīvokļu namu. Tāpat likums neierobežo fizisko un juridisko personu tiesības celt namus uz tām lietošanā nodotās zemes. Likums regulē tikai dzīvokļu iegūšanu namos, kuri ir uzcelti vai tiks celti kooperatīvā kārtā, tas ir, apvienojoties vairākām fiziskajām personām un ievērojot kārtību, kāda noteikta likumā par kooperatīvajām sabiedrībām. Likumā ir iestrādāti labojumi, kurus iesniedza deputāte Marjaša un deputāts Alksnis, kā arī Likumdošanas jautājumu komisija. Projekts ir akceptēts Likumdošanas jautājumu komisijā un Dzīvokļu problēmu risināšanas komisijā. Un tagad varam likumprojektu izskatīt pa pantiem.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad par kodeksa 107. un 108.panta izslēgšanu. Rakstveida labojumu nav? Vai deputātiem ir kādi iebildumi? Nav. Par 19.nodaļas nosaukuma redakciju.

A.Punovskis: Marjašas kundze, kā šeit pielikumā ir minēts, nebija iesniegusi konkrētu 19.nodaļas nosaukumu, bet tikai skārusi problēmas būtību. Nodaļas nosaukums ir rediģēts atbilstoši tekstam, kas ir ietverts 19.nodaļā.

Priekšsēdētājs: Es redzu, ka Marjašas kundzei nav iebildumu. Nākamais…

S.Zaļetejevs: */Atvainojiet, par šo punktu man ir piezīme./

Priekšsēdētājs: Zaļetajeva kungs, par 19.nodaļu? Lūdzu!

S.Zaļetajevs: */Kad šis likumprojekts tika apspriests Likumdošanas jautājumu komisijā, mēs norunājām, ka visi jautājumi, kas ietverti šajā likumā, attieksies uz tām kooperatīvajām biedrībām, kas ekspluatē namus vai ceļ tos uz valsts vai pašvaldību zemes. Taču, par nožēlu, šī noruna ir palikusi tikai vārdos, jo izskatāmajā projektā nekas par to nav teikts, kaut komisijas sēdē tas tika solīts, ka tiks izdarīti labojumi./

Priekšsēdētājs: Zaļetajeva kungs, kur ir jūsu rakstveida ierosinājums tai redakcijai, par kādu jūs gribat balsot?

S.Zaļetajevs: */Kāpēc man būtu jāiesniedz vēl kāds rakstisks priekšlikums, ja Likumdošanas jautājumu komisijas sēdē jau bija saskaņots?/

Priekšsēdētājs: Tāpēc, ka likumdošanas aktu piemērošana to nosaka.

S.Zaļetajevs: */Es jums neuzdodu jautājumu, Krastiņa kungs!/

Priekšsēdētājs: Lūdzu, izslēdziet pirmo mikrofonu! Vai par 19.pantu ir vēl kāds rakstveida labojums? Nav. 126.pants.

A.Punovskis: 126.pantā ir analoģiski mainīts panta nosaukums pēc Marjašas kundzes priekšlikuma un panta saturs ir papildināts ar detalizētāku skaidrojumu salīdzinājumā ar to redakciju, kāda bija pirmajā lasījumā. Varu piebilst, ka tieši 126.pantā ietverta atbilde uz Zaļetajeva kunga jautājumu, kur ir minēta šī valsts un pašvaldību zeme. 126.panta pirmās daļas 1.punktā.

Priekšsēdētājs: Par 126.pantu Marjašas kundzei bija rakstveida ierosinājums. Nav iebildumu? Paldies.

127.pants. Arī ir Marjašas kundzes labojums.

A.Punovskis: 127. un 128.pants arī ir laboti salīdzinājumā ar pirmo lasījumu, protams, nezaudējot būtību. 127.pants ir saistīts ar 128.pantu, kur šie kritēriji uzskaitīti detalizētāk– tā, kā ierosināja Marjašas kundze.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Marjašas kundze, vai jums ir kādi komentāri šā panta sakarā? Nav. Deputāts Zaļetajevs.

S.Zaļetajevs: */Es gribētu jautāt sēdes vadītājam, pirms pārejam pie nākamā punkta. Vajag tomēr redzēt visu zāli, pievērst uzmanību visiem deputātiem, ne tikai deputātei Marjašai. Es lūdzu atgriezties pie 126.panta. Tur 1.apakšpunktā tiešām ir teikts: “kooperatīvajos namos, kas uzcelti uz valsts vai pašvaldību zemes”. Bet 2.apakšpunktā tas nav norādīts. Par to bija runa komisijā. Šeit nav teikts, ka šie nami uzcelti uz pašvaldību zemes./

Priekšsēdētājs: Komentējiet, Punovska kungs, lai mēs vairs neatgrieztos pie tā.

A.Punovskis: 126.panta pirmās daļas 1.un 2.apakšpunkta redakcija tiešām ir saskaņota ar Likumdošanas jautājumu komisiju. Ja nemaldos, tas notika 6.martā vai īsi pirms 5.marta, kā mums ir uzrādīts, un, ja nemaldos, Zaļetajeva kungs nepiedalījās šajā saskaņošanā. Tātad 2.apakšpunktā ir runa par privatizāciju un ir pilnīgi saprotami, ka 2.apakšpunktā vairs nav jānorāda, uz kādas zemes atrodas šie nami, jo šie nami neatkarīgi no tā, uz kādas zemes tie uzcelti, tiks privatizēti atbilstoši likumam “Par kooperatīvo dzīvokļu privatizāciju”. Tādēļ 2.apakšpunktā vairs nav nepieciešams uzsvērt, uz kādas zemes atradīsies tie nami, kas tiks būvēti nākotnē. Tas ir izdarīts 1.apakšpunktā, jo tur tas tiešām bija nepieciešams.

Priekšsēdētājs: 129.pants.

A.Punovskis: Es atvainojos, vēl 128.pants.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, 128.pants.

A.Punovskis: 128.pantā bija Lazdas kunga priekšlikums, bet tas nav ietverts, jo no šā priekšlikuma izriet, ka Lazdas kungs piedāvā, ka dzīvokli var iegūt īpašumā jebkurš pilsonis, kas Latvijas Republikas teritorijā atrodas saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem. Es pieļauju, ka saskaņā arī ar tiem Latvijas Republikas likumiem, kuri atļauj pilsonim šeit atrasties arī īslaicīgi. Šādas tiesības šādai personai nevarētu dot, tas ir, nevarētu dot tiesības iegūt īpašumā dzīvokli, atrodoties šeit īslaicīgi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Lazdas kungs, vai jums ir kādi komentāri? Nav. Paldies.

A.Punovskis: Lazdas kungs piedāvāja svītrot arī 128.panta otro daļu. Tā kā tas ir pretrunā ar Marjašas kundzes piedāvājumu detalizēti izvērst šos iespējamos kritērijus, palikām pie tā, ka šie kritēriji tiek uzskaitīti, kā piedāvāja Marjašas kundze.

Priekšsēdētājs: Vai jābalso nav? Nav. Paldies. 129.pants.

A.Punovskis: 129.panta redakcija ir mainīta salīdzinājumā ar pirmo lasījumu.

Priekšsēdētājs: Deputātiem nekādu iebildumu nav? Nav.

130.pants.

A.Punovskis: 130.pantā Marjašas kundze piedāvāja paskaidrot, kā rodas paja, kur tā tiek maksāta. Bet par to nav jārunā šajā likumā, tas ir noteikts likumā “Par kooperatīvajām sabiedrībām”. Tādēļ tas šeit nebūtu jāatkārto.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Marjašas kundze, vai jums nav iebildumu? Nav.

131.pants.

A.Punovskis: 131.pantā ir atstāta tikai tā daļa, kas ierobežo pajas un dzīvokļu atsavināšanu. Visu pārējo, kas attiecas uz atsavināšanu, mēs izslēdzam, jo tas ir noteikts Civillikumā. Atsavināšanas kārtība ir regulēta Civillikumā.

Priekšsēdētājs: Iebildumus neredzu. 132.pants.

A.Punovskis: 132.pantā nav priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Nākamie priekšlikumi ir 134.pantā.

A.Punovskis: Jā, 133.pantā arī nav priekšlikumu. 134.pantā ir ievēroti Marjašas kundzes un Alkšņa kunga priekšlikumi.

Priekšsēdētājs: Marjašas kundzei nav iebildumu, es redzu, ka Alkšņa kungam arī nav. Paldies. Līdz ar to visi panti ir izskatīti. Lūdzu, reģistrējamies! Lūdzu reģistrāciju. Lūdzu rezultātu. 81 deputāts reģistrējies. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta “Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas dzīvokļu kodeksā” akceptēšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu. 44– par, 16– pret, 14– atturas. Akceptēts otrajā lasījumā. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Par kooperatīvās mazstāvu dzīvojamās apbūves, garāžu un laivu novietņu privatizāciju” pirmajā lasījumā. Punovska kungs, lūdzu! Lūdzu godājamos deputātus pierakstīties jautājumu uzdošanai un debatēm. Pirmais lasījums.

A.Punovskis: Cienījamie deputāti. Kā jūs atceraties, kad tika izskatīts likums par kooperatīvo dzīvokļu privatizāciju, tika ierosināts vienlaicīgi izskatīt arī jautājumu par kooperatīvo garāžu privatizāciju. Toreiz vienojāmies, ka tas tiks ietverts atsevišķā likumā, jo skar jautājumu par zemes lietošanu un zemes īpašuma tiesībām. Tagad šāds likumprojekts ir sagatavots. Šajā likumprojektā ir apkopoti mazstāvu dzīvojamās apbūves, garāžu un laivu novietņu privatizācijas pamatprincipi.

Vispirms par to, kas ir kooperatīvā mazstāvu dzīvojamā apbūve? Projekta 1.lappusē ir teikts: “Mazstāvu dzīvojamā apbūve ir vasarnīcas, dārza mājas, dzīvojamās mājas, tas ir, apbūve ne augstāka par diviem stāviem, kas izvietoti viendzīvokļu brīvstāvošos apjomos, divdzīvokļu bloķētās ēkās un daudzdzīvokļu bloķētās rindu ēkās.” Tātad tās ir ēkas, kuras uzcēlis attiecīgais dārzu mājas vai dzīvojamo māju celtniecības kooperatīvs, vai ēkas, kuras šā kooperatīva biedri ir uzcēluši uz zemes, kas nodota lietošanā kooperatīvam. Kooperatīvo dzīvojamo apbūvi var sadalīt trijās grupās: dzīvojamās mājas, vasarnīcas un dārza mājas. Diemžēl, pat konsultējoties Arhitektūras un celtniecības ministrijā, nav iespējams noskaidrot šo apbūves veidu precīzu definējumu. Tādēļ, saskaņojot ar mūsu kolēģi– arhitektu Alkšņa kungu, tiek piedāvāta šāda terminoloģija.

Vispirms par dzīvojamo māju. Dzīvojamās mājas ir cēlis kooperatīvs par pajām vai pati fiziskā persona. Tātad– kooperatīva biedrs, bet īpašuma tiesību šim te kooperatīva biedram uz dzīvojamo māju līdz šim nav. Māja pieder kooperatīvam, bet tā ir nodota lietošanā kooperatīva biedram. Šajā likumā ar terminu “dzīvojamā māja” saprotam māju, kura ir paredzēta pastāvīgai dzīvošanai. Šādai mājai nav noteikti ierobežojumi attiecībā uz tās apkures veidu, platību, sienu biezumu un citi tamlīdzīgi celtniecības ierobežojumi.

Vasarnīca. Vispārējā izpratnē tā ir ēka, kurā var dzīvot tikai vasarā. Līdz šim vasarnīcām bija ierobežojumi. Ierobežojumi attiecībā uz platību, ierobežojumi uz stāvu skaitu, ierobežojumi uz sienu biezumu un uz apkures veidu. Parasti tās vasarnīcas, kuras atrodas republikā, ir būvējuši paši kooperatīva biedri par saviem līdzekļiem un ar saviem spēkiem. Bet namīpašuma kartītēs ir skaidri un gaiši ierakstīts: “Īpašnieks– kooperatīvs, lietotājs– attiecīgais kooperatīva biedrs.” Jebkuru vasarnīcu šobrīd var atsavināt tikai ar kooperatīva pilnsapulces piekrišanu. Tas attiecas arī uz vasarnīcas pārrakstīšanu saviem ģimenes locekļiem. Gribētu piebilst, ka vasarnīca ir ēka, kas būvēta pēc projekta. Vasarnīcu ekspluatācijā pieņem komisija. Tās ēkas, kuras nav pieņemtas ekspluatācijā vai nav būvētas pēc projekta, ir parastas dārza mājiņas vai būdiņas, kā mēs sakām un neatbilst terminam “vasarnīca”. Tātad līdztekus vasarnīcu privatizācijai obligāti ir jāatceļ šie aizvēsturiskie ierobežojumi attiecībā uz platību, sienu biezumu, apkuri un tamlīdzīgi ierobežojumi. Jo uzskatu, ka nedrīkst būt nekādu ierobežojumu attiecībā uz ēkas konstruktīvo risinājumu un platību, ja ēka tiek būvēta uz zemes, kura šim mērķim ir paredzēta. Patlaban ir tāda situācija, un tā noteikti saglabāsies nākotnē, ka daudzi pašreizējie vasarnīcu lietotāji, kuri kļūst par vasarnīcu īpašniekiem, vēlēsies vasarnīcu pārbūvēt par dzīvojamo ēku un dzīvot tajā arī ziemas sezonā. Domāju, ka tas ir pilnīgi pieņemami un pieļaujami.

Dārza māja. Ar to parasti ir citādi. Dārza mājām jau šobrīd ir atcelti visi celtniecības ierobežojumi. Bet dārza mājai ir jābūt būvētai atbilstoši celtniecības noteikumiem. Daudzos kooperatīvos dārza mājas jau šobrīd ir personiskais īpašums. Bet man ir arī tādas namīpašuma kartītes, kas pierāda, ka dārza mājas tāpat kā vasarnīcas vēl ir kooperatīva īpašums, kas attiecīgam biedram ir nodotas lietošanā.

Vasarnīcas, dārza mājas un dzīvojamās mājas definīcijas gan atšķiras, tomēr funkcionāli šīs atšķirības bieži vien ir zudušas. Tās visas ir dzīvojamās mājas. Uzskatu, ka kurss uz to, ka tām ir jānosaka viens termins “dzīvojamā māja”, mums ir jāveicina, un jebkuram pilsonim ir jādod tiesības uz savas zemes uzcelt tādu namu, kādu viņš vēlas. Protams, saskaņā ar attiecīgajā teritorijā atļauto arhitektonisko risinājumu.

Izskatot likumprojektu komisijās, tur radās neizpratne par 5. un 6.pantā minētajām normām. Jāievēro atšķirība, kas uzsvērta šajos pantos. Tātad ja kooperatīva biedram ēku uzbūvē kooperatīvs par iemaksātajām pajām, tad līdz šim brīdim tas ir viennozīmīgs kooperatīva īpašums neatkarīgi no tā, vai ēka ir pabeigta vai ne, vai ir ielikti pamati, vai tikai nokrauta dēļu kaudze. Arī šī dēļu kaudze ir kooperatīva īpašums. Ja ēku ceļ kooperatīva biedrs ar saviem spēkiem, tad rodas paradokss. Ķieģeļi, cements, dēļi– tas viss pieder biedram, bet, tiklīdz tas viss tiek salikts kopā un ēka nodota ekspluatācijā, tā uzreiz kļūst par kooperatīva īpašumu. Vismaz namīpašuma kartītē parādās šāds ieraksts.

Ļoti būtisks ir arī likumprojekta 12.pants, kurā noteikts, ka privatizētās mazstāvu dzīvojamās apbūves īpašniekam ir priekšrocības tiesības zemes piešķiršanas pieprasījuma apmierināšanā salīdzinājumā ar bijušo zemes īpašnieku. Šis pants ir uzrakstīts saskaņā ar likumu par zemes reformu pilsētās un laukos. Liktenīgas sagadīšanās dēļ arī šajos likumos tas ir 12.pants. Abos minētajos likumos ir noteikti izņēmuma gadījumi, kad bijušajam īpašniekam nav priekšrocības tiesību uz zemes īpašuma tiesību atgūšanu, tie ir gadījumi, kad uz bijušā īpašnieka zemes Latvijas Republikas pilsoņi ir uzcēluši dzīvojamo apbūvi. Tātad tajos gadījumos, kad uz bijušo īpašnieku zemes ir uzcelta šī te dzīvojamā apbūve, lai kā to patlaban sauc– par vasarnīcu, dārza māju vai dzīvojamo māju–, šajā likumprojektā ir piedāvāts saskaņā ar likumiem par zemes reformu noteikt, ka priekšrocības tiesības zemes piešķiršanas pieprasījuma apmierināšanā ir pašreizējam zemes lietotājam.

Faktiski piedāvāju privatizēto dzīvojamo apbūvi saistīt ar zemi, uz kuras tā atrodas. Tālāk ir noteikts, ka šāda apbūve atsavināma tikai kopā ar zemi. To personu loks, kuras drīkst ēku privatizēt un kurām par labu tās drīkst atsavināt, ir nosakāms šeit, plenārsēdē. Analoģiski iepriekšējiem likumiem par privatizāciju noteiksim, vai šādas personas var būt tikai pilsoņi vai arī nepilsoņi un ar kādu stāžu. Pārējos pantos ir ievērota tā pati analoģija ar likumu par kooperatīvo dzīvokļu privatizāciju.

Kas attiecas uz garāžu un laivu novietņu privatizāciju, tad šie panti būtībā ir analoģiski attiecīgiem pantiem par dzīvojamās apbūves privatizāciju. Bet ar vienu būtisku nosacījumu– zeme zem garāžām un laivu novietnēm nevar nonākt privātīpašumā. To var nodot tikai lietošanā: šeit ir jāizšķir jautājums par to, kam nodot lietošanā attiecīgās garāžas īpašniekam vai kooperatīvajai sabiedrībai, kuru izveido garāžu īpašnieki. Tas īsumā viss.

Priekšsēdētājs: Tātad jautājumi. Pirmā jautā deputāte Čepāne, gatavojas deputāte Zeltkalne.

I.Čepāne: Cienījamie kolēģi! Kaut gan jūs teicāt, ka iesniegto likumprojektu esat saskaņojis ar spēkā esošajiem zemes likumdošanas aktiem, proti, ar likumu par zemes reformu lauku apvidū, arī ar šā likuma 12.pantu, kas regulē tiesiskās attiecības pilsētās, es tomēr gribētu jautāt. Vai jūs uzskatāt, ka jums ir tiesības patvaļīgi tulkot šīs normas? Jo tādu normu, kādas jūs esat iestrādājis no 11. līdz 14.pantam, tur nav. Piemēram, jūs sakāt, atsavināt māju kopā ar zemi. Šodien vispār zemi nevaram atsavināt, jo zeme vēl nav privātīpašums, kuru var atsavināt. Es runāju konkrēti par 14.pantu.

A.Punovskis: Atbildot vispirms minēšu kaut vai likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12.pantu, kuru esam akceptējuši šādā redakcijā: “Bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem ir priekšrocības tiesības pieprasīt zemes īpašumtiesību atjaunošanu uz viņiem agrāk piederējušajiem zemes gabaliem, izņemot gadījumus, kad uz bijušo zemes īpašnieku zemes gabaliem vai to daļām fiziskās personas– Latvijas Republikas pilsoņi– likumā noteiktajā kārtībā uzcēlušas vai ieguvušas dzīvojamo apbūvi vai arī būvē to.” Tātad tas nav nekāds patvaļīgs tulkojums, tas ir likuma 12.panta teksts.

I.Čepāne: Es vēlreiz atkārtoju. Vai jūs saprotat, ko nozīmē vārds “atsavināt”? Jūs savā runā minējāt un arī 14.pantā esat iestrādājis normu: atsavināt māju kopā ar zemi. Šodien to nedrīkstam darīt ar zemi. Tādēļ saku, ka jūs patvaļīgi tulkojat šo normu, jo, piemēram, likums par zemes privatizāciju lauku apvidos vēl tikai top.

A.Punovskis: Jā, es piedāvāju tieši šo pantu tādēļ, lai izraisītu diskusiju. Es, protams, neuzskatu to par aksiomu, bet piedāvāju šādu redakciju, jo domāju, ka tā zeme, kura izmantota dzīvojamās mājas būvēšanai, nav lauksaimniecībā izmantojamā zeme un šī zeme obligāti ir jāsaista kopā ar māju, kura atrodas uz šīs zemes. To nevar dalīt. Nevar dalīt māju un zemi atsevišķi. Šī zeme pirmām kārtām nav liela. Tie parasti ir 600, 1200 vai varbūt nedaudz vairāk kvadrātmetri. Tā zeme ir paredzēta apdzīvošanai, nevis izmantošanai lauksaimniecībā. Varbūt šeit tiek piedāvāts principā jauns risinājums, bet šāds risinājums eksistē ne tikai pie mums. Tie ir dzīvojamie rajoni, kotedžu tipa rajoni, kuri atrodas ārpilsētā.

Priekšsēdētājs: Jautājumu uzdod deputāte Zeltkalne, gatavojas deputāts Ābiķis.

B.Zeltkalne: Mīļie kolēģi, es gribētu paskaidrot, ka situācija ir mainījusies no tā brīža, kad runājām par šo garāžu privatizāciju saistībā ar kooperatīvo dzīvokļu privatizāciju, tātad saistībā ar mūsu pirmo privatizācijas likumu. Nupat esam pieņēmuši Augstākās padomes lēmumu par valsts un pašvaldību īpašumu privatizācijas koncepciju un sagatavošanas programmu. Domāju, ka būtu absurdi tagad pieņemt atkal vienu privatizācijas likumu vēl jo vairāk tāpēc, ka tas skar tūkstošiem zemes gabalu un mazstāvu apbūvi. Kā tad nošķirsim, kas ir māja, vasarnīca, kooperatīvā māja, dārza māja un tā tālāk? Par to ilgi diskutējām arī Dzīvokļu komisijā. Turklāt Ministru padomei ir uzdots tik īsā termiņā– līdz 1992.gada 30.maijam– sagatavot un iesniegt likumprojektu par dzīvojamo namu un dzīvokļu privatizāciju, kā arī par to novērtēšanas kārtību. Tāpēc man būtu lūgums šodien atturēties no šā projekta izskatīšanas. Tas varētu kļūt par mūsu vienotās dzīvokļu privatizācijas vai dzīvojamo namu privatizācijas koncepcijas sastāvdaļu. Jo es domāju, ka ejam kaut kā nepareizi. Mēs kooperatīvos dzīvokļus privatizējam, tagad visu šo vienstāvu apbūvi. Kas tad mums beigās paliks vēl ko privatizēt? Jo mums nav šīs vienotās programmas. Īpaši, ja runājam par 14.pantu. Tas nozīmē, ka tagad visiem, kas šeit ir nodzīvojuši pēdējos 16 gadus, mēs visu privatizēsim. Vai ne tāpēc ar tādu steigu tika ielikti pamati mājām un tieši šoziem sākta šo māju celtniecība, lai varētu privatizēt?

Man būtu priekšlikums neizskatīt šo projektu un lūgt to iekļaut privatizācijas koncepcijā, kuru izskatīsim jau pēc pāris mēnešiem.

Priekšsēdētājs: Tātad, cik saprotu, Zeltkalnes kundze ierosina pārtraukt jautājumu uzdošanu un nobalsot par šā likumprojekta iekļaušanu koncepcijā, lai velti netērētu laiku. Tā es sapratu. Vai tāds bija jūsu priekšlikums?

B.Zeltkalne: Jā. Tāds bija mans priekšlikums un lūgums.

Priekšsēdētājs: Paldies. To mēs izskatīsim. Bet es Ābiķa kungam esmu devis vārdu jautājuma uzdošanai. Varbūt Ābiķa kungs uzdos jautājumu? Pirms tam Punovska kungs, protams, atbildēs.

A.Punovskis: Zeltkalnes kundze neuzdeva jautājumu un būtībā arī neierosināja pārtraukt jautājumu uzdošanu. Zeltkalnes kundze ir sajaukusi divas būtiskas lietas. Sajaukusi dzīvojamo namu privatizāciju ar to dzīvojamo objektu privatizāciju, kurus ir uzcēluši celtniecības kooperatīvi. Tajā privatizācijas lēmumā, kuru pieņēmām pirms nedēļas, protams, ir jāiekļauj likums par dzīvojamo namu, tas ir, valsts pašvaldību vai resoru īpašumā esošo dzīvojamo namu privatizāciju. Bet šeit ir likums par kooperatīvās dzīvojamās apbūves privatizāciju. Es jau savā ievadrunā minēju, ka ir izveidojusies absurda situācija, kura mums pēc iespējas drīzāk ir jālikvidē. Ja kooperatīva biedrs ir uzcēlis namu par savu naudu un saviem līdzekļiem, izrādās šis nams nepieder viņam. Šī situācija ir analoģiska tai situācijai, kāda bija radusies ar kooperatīviem dzīvokļiem, tikai izpaužas vēl krasāk.

Priekšsēdētājs: Jautājumu uzdod deputāts Ābiķis. Nākamā– deputāte Marjaša.

Dz.Ābiķis: Sakiet, lūdzu, cienījamais referent, vai ar šo likumprojektu ir iepazinusies Arhitektu savienība un Rīgas pilsētas galvenais arhitekts? Vai pozitīvu atzinumu ir devusi Vides aizsardzības komiteja? Kā mēs visi zinām, perspektīvā ļoti daudzas no šīm teritorijām, kas ir apbūvēts gan ar laivu novietnēm, gan ar tamlīdzīgām būvēm, faktiski šos daudzos būdeļnieku rajonus, ja tā vulgāri varētu izteikties, obligāti vajadzēs likvidēt, jo tie neatbilst nekādām kultūrvides prasībām un arhitektoniskajām prasībām. Vai jums ir apkopots zināms uzziņas materiāls par to, kā rokās perspektīvā nonāks šis privātīpašums? Cik daudz procentuāli tur ir pamatiedzīvotāju, kāda ir šo potenciālo īpašnieku struktūra? Cik tur varētu būt bijušo un varbūt pat esošo militāristu?

A.Punovskis: Attiecībā uz kolēģa Ābiķa uzskatu, ka ar šo likumprojektu varētu privatizēt tā saucamos būdeļniekus. Jau minēju, ka ar dzīvojamo apbūvi saprotam apbūvi, kura veidota pēc attiecīgās institūcijas saskaņotiem projektiem.

Tātad netiek privatizētas un netiek nodotas kaut kādā neaizskaramā īpašumā šīs būdiņas, šīs laivu novietnes, kuras ir uzceltas bez atļaujām, bez saskaņošanas un neatbilst nekādiem arhitektoniskiem noteikumiem un prasībām. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Ja nemaldos, tad plenārsēde pati prasīja šo garāžu privatizāciju. Un, treškārt, ir dati par šiem vasarnīcu kooperatīviem un dārzkopības sabiedrībām. Man diemžēl ir dati par Rīgas rajonu, jo par visiem rajoniem šādus datus es nevarēšu saņemt. Baidos, ka tādus datus arī tuvākā gada laikā diezin vai izdosies savākt. Bet par Rīgas rajonu es varu pateikt, ka Rīgas rajonā ir 131 dārzkopības sabiedrība ar aptuveni 27 tūkstošiem biedru. Rīgas rajonā ir viena trešā daļa no visas republikas dārzkopības sabiedrībām. Rīgas rajonā ir deviņi vasarnīcu kooperatīvi ar aptuveni 1300 cilvēkiem. Kopš 1974.gada vasarnīcu būve ir aizliegta, tādēļ šie deviņi kooperatīvi Rīgas rajonā faktiski ir arī vienīgie. Kas attiecas uz militārpersonām, tad šādi jautājumi tika uzdoti jau agrāk. Varu pateikt, ka Rīgas rajonā ir četri pieci dārzkopības kooperatīvi, kuri izveidoti uz tā saukto numurēto rūpnīcu bāzes. Uz Rīgas rajonu dzīvokļu ekspluatācijas daļu bāzes ir izveidots viens vasarnīcu kooperatīvs.

Kas attiecas uz tām personām, kurām mēs varam privatizēt, tas visu šo personu loks ir nosakāms šajā likumā. Es absolūti noraidu domu, ka mēs varētu privatizēt īpašumu tām personām, kuras ir jāizraida no Latvijas Republikas.

Dz.Ābiķis: Es drīkstu pāris vārdus? Atceroties to milzīgo konfliktsituāciju, kas jau iepriekšējās Augstākās padomes laikā vairākas dienas tika risināta starp šiem mazdārziņu īpašniekiem un vietējiem iedzīvotājiem, jau tajā laikā tas izraisīja milzīgus strīdus un diskusijas. Ja privatizēsim, tad, ņemot vērā to, ka privātīpašums zināmā mērā ir svēts, būs daudz grūtāk panākt reālu risinājumu. Tāpēc es aicinātu nobalsot par Zeltkalnes kundzes priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Bija ļoti garš teikums.

A.Punovskis: Es vēlētos pateikt vēlreiz. Cienījamie kolēģi! Šeit nav runa par mazdārziņiem un dārziņu apvienībām. Šeit ir runa tikai par vasarnīcām, dārzkopības sabiedrībām un dzīvojamo māju celtniecības kooperatīviem. Tās ir divas dažādas lietas. Tie nav mazdārziņi.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, laikam iesim tādu ceļu, ka jautājumus varēs uzdot visi deputāti, kas ir pierakstījušies. Te ir deputāte Marjaša, deputāts Vaivads, deputāts Cilinskis, deputāts Freimanis. Pēc tam lemsim, ko tālāk darīt ar debatēm un kā rīkoties tālāk.

Lūdzu, deputāte Marjaša.

R.Marjaša: Pirms es uzdodu jautājumu, gribu pateikt, ka privātīpašums ir svēts neatkarīgi no tā vai valsts ir paspējusi noformēt tos dokumentus, vai nav paspējusi.

Principā tāds likums ir vajadzīgs. Latvijas pilsoņi vēlas saņemt īpašumā to zemi, uz kuras stāv viņu uzceltās mājas. Mēs zinām, ka kaut kādu politisko apsvērumu dēļ īpašnieku pieteikumu iesniegšanas termiņš beidzas jūnijā, un tāpēc šie jautājumi nav atliekami pārāk tālu. Mēs esam pietiekami daudz tādu Latvijas pilsoņu, kuriem pieder šīs dārzu mājas un kooperatīvās vasarnīcas, un gribam tikt skaidrībā ar to visu un saņemt dokumentus par to, ko esam uzcēluši. Šo apstākļu sakarā es gribētu uzdot dažus jautājumus.

Vispirms par terminoloģiju. Punovska kungs, vai jums nešķiet, ka terminoloģijā ir šis tas lieks. Piemēram, ir termins “vasarnīca” un atsevišķs termins “dārza māja” un “dzīvojamā māja”, bet pēc tam šie termini atsevišķi vairs likumā neparādās. Tas rada neizpratni. Varbūt atstāsim terminoloģijā tikai to, kas pēc tam parādās likumā, konkrēti 2.pantā, kā privatizācijas objekti. Uzskaitīsim privatizācijas objektos tieši to, kas nesaskan ar terminoloģiju. Kā jūs domājat?

A.Punovskis: Es jau teicu, ka noteiktu terminoloģiju es diemžēl nekur nevarēju atrast, kaut gan konsultējos pie attiecīgiem speciālistiem un attiecīgās iestādēs, pirms tika rakstīts šis likumprojekts. Šo terminu par mazstāvu dzīvojamo apbūvi, kā teicu, deva mūsu kolēģis Alkšņa kungs. Tomēr uzskatu, ka šādiem terminiem “mazstāvu dzīvojamā būve”, “vasarnīca”, “dārza māja” un “dzīvojamā māja” ir jāpaliek, jo tiešām ir vasarnīcu kooperatīvi, ir dārza māju kooperatīvi jeb sabiedrības un ir dzīvojamo māju celtniecības kooperatīvi. Bet tos visus katrā pantā atkārtot nav nozīmes, tie tiek aizvietoti ar vienu terminu “mazstāvu dzīvojamā apbūve”, kas ietver visus trīs jēdzienus.

R.Marjaša: To terminoloģiju vajadzētu saskaņot ar likumu. Mēs pēc tam paskatīsimies. Es vēršu jūsu uzmanību uz to, ka… (nerunā mikrofonā).

A.Punovskis: To protams var labot.

R.Marjaša: Attiecībā uz 56.pantu. Varbūt jūs varat paskaidrot, kāpēc dažos gadījumos, ja šī kooperatīvā apbūve ir uzcelta ar kooperatīva biedru spēkiem un no viņu iegādātiem materiāliem, viņi to var privatizēt pēc tam, kad ēka ir pieņemta ekspluatācijā. Bet tad, kad tā ir uzcelta par pajām,… (nerunā mikrofonā).

A.Punovskis: 5.pantā acīmredzot būs jāizdara viens neliels labojums. Nevis tiek privatizēta pēc tam, kad viņa ir pieņēmusi ekspluatācijā, bet tad, ja tā ir pieņemta ekspluatācijā. Tas nozīmē, ka tad, ja kooperatīva biedrs ar saviem spēkiem un no saviem personiski iegādātajiem materiāliem ir sācis būvēt namu, tik ilgi, kamēr šis nams ir celtniecības stadijā, to var nosaukt vai nu par dēļu kaudzi, vai par kaut ko citu, bet tas nav dzīvojamais nams. Un to nav ko privatizēt. Jo viņa dēļu kaudze pieder viņam. Ja šo namu par iemaksātām pajām ceļ kooperatīvs, tad arī dēļu kaudze pieder kooperatīvam. Attiecīgā dēļu kaudze tad ir jāprivatizē, jo tā pieder kooperatīvam, tā radīta uz kopīpašuma pamata.

R.Marjaša: Bet dēļu kaudze paliek dēļu kaudze.

A.Punovskis: Bet tā pieder kooperatīvam. Kooperatīvs ir pircis šos dēļus, šos ķieģeļus par iemaksātajām pajām. Katram kooperatīva biedram iedalīs atbilstoši viņa projektam noteikto ķieģeļu un noteikto dēļu skaitu. Būtībā privatizēta paja, ja tā vēl joprojām ir naudas izteiksmē, bet, ja par šo paju ir iegūts zināms materiālu daudzums, tiek privatizēti šie materiāli. Tiešām jāpiekrīt, ka formulējums nav korekts. Tā nav dzīvojamā apbūve, tā ir ēka celtniecības stadijā. Un privatizēti tiek acīmredzot par šo paju nopirktie materiāli. Formāli patlaban šie materiāli ir kooperatīvu īpašums. Un tur ir tā atšķirība.

R.Marjaša (nerunā mikrofonā).

A.Punovskis: Pirmajā gadījumā tā ir pirkta par kooperatīva biedru līdzekļiem, viņš personiski tos ir pircis. Dokumenti par pirkšanu, ja jūs tā vēlaties.

Otrajā gadījumā paja ir iedota kooperatīvam un kooperatīvs nopircis šos materiālus.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Vaivads, gatavojas deputāts Cilinskis. Tikai atcerieties, godājamie deputāti, ka ir jautājumu uzdošana, nevis… Es saprotu, jūs baidāties, ka debates var nenotikt, tāpēc jautājumi un debates tiek it kā apvienotas. Tomēr vajadzētu palikt pie jautājumu formas. Lūdzu, Vaivada kungs.

J.Vaivads: Likumā jeb Reglamentā par likumprojektu sagatavošanas kārtību ir noteikts, ka, iesniedzot likumprojektu, ir jābūt sociālekonomiskajam aprēķinam un pamatojumam, tas ir, izvērstai informācijai par to, ko šis likumprojekts atrisinās, uz ko tas attiecas un ko tas skar. Ar to ir saistīts mans jautājums. Godīgi sakot, es nevaru apjēgt šā likumprojekta darbības sfēru. Vai šāds izvērsums ir sagatavots, vai vispār ir mēģināts darīt? Šis jautājums zināmā mērā asociējas ar Ābiķa kunga jautājumu par to, cik tādu objektu var veidoties, kādās teritorijās, cik lielā mērā tas ir tieši pašvaldību teritorijās, cik lielā mērā tiek skartas dažādas pašvaldības, kad, teiksim, iedzīvotājs ir vienā rajonā, bet viņa objekts– otrā rajonā. Vai vispār šāda analīze ir sagatavota?

A.Punovskis: Paldies, Vaivada kungs, ka jūs tieši šim likumprojektam pirmajam prasāt sociālekonomisko pamatojumu. Es diemžēl nevienam likumprojektam šādu pamatojumu neesmu vēl redzējis. Tātad man ir parādīts liels gods. Es jau minēju, ka man ir dati par teritorijām un kooperatīvajām sabiedrībām Rīgas rajonā. Diemžēl nevaru iegūt datus par visu Latviju, lai tagad izvērtētu, cik šajās kooperatīvajās sabiedrībās ir pamatiedzīvotāju vai pilsoņu, cik nepilsoņu un militārpersonu. Mēs nevarēsim izstrādāt šādu likumprojektu, ja visu laiku pavadīsim tikai šo datu meklējumos. Mums ir jānosaka principi, kam varam privatizēt, un acīmredzot šim personu lokam tad arī jāprivatizē.

J.Vaivads: Mans otrais jautājums ir turpinājums pirmajam. Mēs te esam aizrāvušies ar privatizācijas ideju. Godīgi sakot, runājot par garāžu privatizāciju, nesaprotu, kas mainīsies garāžas īpašnieka rīcībspējā pēc šīs privatizācijas.

A.Punovskis: Viņa rīcībspējā mainās tas, ka viņš savu garāžu var atsavināt personai, kurai pats vēlas atsavināt. Protams, ja nenosakām kaut kādus ierobežojumus. Šobrīd visu vasarnīcu īpašnieki, visas dārzkopības biedrību māju īpašnieki, arī garāžu īpašnieki savu vasarnīcu vai garāžu nedrīkst atsavināt tai personai, kurai viņi to vēlas, bez kooperatīva sabiedrības valdes piekrišanas. Izstrādājot projektu, man bija vairākas sarunas ar attiecīgo garāžu kooperatīvu biedriem. Visi garāžu kooperatīvu biedri galvenokārt no mums gaida, lai mēs dotu viņiem tiesības pārdot vai dāvināt savu garāžu tam, kam viņi vēlas, nevis tam, par ko nobalsos valde vai visi kooperatīva biedri. Tas ir galvenais šajā projektā. Ja cienījamiem kolēģiem izraisa bažas zemes jautājums, to varam atstāt šobrīd kā pakārtotu, līdz pilnīgi tiks pabeigta visa zemes reforma. Taču mums ir jānodod īpašuma tiesības uz objektu attiecīgajai personai, kuras lietošanā šis objekts patlaban ir.

Priekšsēdētājs: Deputāts Cilinskis, gatavojas deputāts Freimanis. Godājamie kolēģi, pēc deputāta Freimaņa mums ir jānolemj, kā rīkosimies, jo esam nobalsojuši, ka ar viņu jautājumu uzdošanu beidzam, bet saraksts arvien papildinās. Lūdzu, Cilinska kungs!

E.Cilinskis: Sakiet, lūdzu, cik lielā mērā viss no 12.līdz 18.pantam būtu saskaņots ar 1937.gada Civillikumu, ja tas tiktu atjaunots? Vai jūs esat salīdzinājuši?

A.Punovskis: Jā. Civillikums neierobežo tiesības rīkoties ar savu īpašumu. Šeit ir noteikti ierobežojumi, piemēram, kam drīkst atsavināt dzīvojamo apbūvi. Es domāju, ka mums ir principiāli jāizlemj, vai atstājam visas tiesības, kādas ir noteiktas Civillikumā, vai tomēr nosakām ierobežojumus atkarībā no pilsonības vai kādiem citiem faktoriem.

E.Cilinskis: Un otrs jautājums. Daļēji atbilde jau tika saņemta no Marjašas kundzes. Runa ir par 5. un 6.pantu, tomēr es vēl gribētu precizēt. Jūs droši vien zināt, ka liela daļa šo kooperatīvo māju praktiski ir gatavas mājas, vienīgi nav izieta šī formālā procedūra. Viens kaimiņš to ir izdarījis, otrs nav. Kas notiek ar māju līdz tam brīdim, kad šī procedūra ir izieta? Vai tā paliek kooperatīvā? Kādas ir šīs attiecības?

A.Punovskis: Ir pants, kas nosaka, ar kuru brīdi stājas spēkā īpašuma tiesības uz šo objektu. Tas ir 10.pants. Pašvaldība izsniedz kooperatīva biedram īpašuma tiesības apliecinošu dokumentu. Būtībā ar to brīdi arī stājas spēkā šīs noregulētās īpašumtiesību attiecības. Līdz tam brīdim šīs mājas, protams, paliek kooperatīva īpašums un ir tikai nodotas lietošanā kooperatīva biedriem.

E.Cilinskis: Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Freimanis.

J.Freimanis: Punovska kungs, es saprotu, ka likumam ir jābūt vispārīgam. Tomēr gribētu zināt, vai pēc šā likuma jums ir pilnīgi skaidrs, ka mēs varam privatizēt arī bijušās Padomju armijas virsnieku vasarnīcas, teiksim, Fjodora Kuzmina kunga vasarnīcu un tā tālāk… Tajā pašā laikā 14.pants pasaka, ka Fjodora Kuzmina kungs nevarēs atsavināt savu namiņu par labu Parfjonova kungam. Ko darīsim ar cilvēktiesībām? Varbūt tiem cilvēkiem, kuri nav pilsoņi, vajadzētu paredzēt mazliet citādus noteikumus?

A.Punovskis: Jā, Freimaņa kungs. Es jums pilnīgi piekrītu. Likumprojektā ietvertā doma ir šāda: apbūve privatizēta tiek tām personām, kuras ir pašreizējie lietotāji, analogi tam, kā ir noticis ar kooperatīvajiem dzīvokļiem, bet atsavināt šo privatizēto objektu var tikai saskaņā ar 14.pantu, tātad– tikai ar ierobežojumiem. Es jau piedāvāju cienījamiem kolēģiem nobalsot par tādu iespēju, ka mēs ierobežojam to personu loku, kuras drīkst arī privatizēt. Jūs piedāvājat izslēgt no šo personu loka militārpersonas, arī kādas citas personas. Es domāju, tas ir pieņemams risinājums.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Mēs vienojāmies, ka līdz ar Freimaņa kungu beidzam jautājumu uzdošanu. Bet ir ienācis vēl saraksts ar jautātājiem. Mums ir jānolemj, vai turpinām jautājumu uzdošanu, vai pārejam pie debatēm. Lūdzu, deputāts Stroganovs, gatavojas deputāts Ivars Krastiņš.

F.Stroganovs: */Kā jūs teicāt, zem garāžām un laivu stacijām esošā zeme pastāvīgā lietošanā tiek nodota tiem, kas turpmāk būs šo celtņu īpašnieki. Taču līdzās tai zemei, kas atrodas tieši zem garāžām, analoģisks zemes daudzums ir zem būvēm, kas apkalpo šīs garāžas. Iznāk, ka šie zemes gabali būs sadrumstaloti, tiem būs pa divi izmantotāji. Viena daļa zemes piederēs kooperatīvam. Ja mēs likvidēsim garāžu kooperatīvus, tad tās paliks kā pogas bez vestes, jo šajā zemē ir meliorācijas sistēmas, elektrolīnijas, estakādes, uzbrauktuves. Kā likums paredz: kam šī zeme jānodod un kas par to būs atbildīgs? Jo garāžas īpašnieks būs konkrēta fiziska persona./

A.Punovskis: Šāds jautājums jau tika uzdots, un uz to jau daļēji atbildēju, ka šā likuma 24.pantā nav teikts, ka zeme ir obligāti jānodod lietošanā, tur ir teikts, ka zeme var tikt nodota kooperatīvajai sabiedrībai vai īpašniekiem, turklāt ne pastāvīgā, bet termiņlietošanā. Jautājumu par to, vai šo zemi nodos lietošanā, izšķirs likumi par zemes reformu. Tas nav jāatrisina šajā likumā. Šeit ir vienīgi noteikti pamatprincipi, ka tā var tikt nodota lietošanā.

F.Stroganovs: */Man liekas, ka tad, ja mēs neatrisināsim šo pašu galveno jautājumu, tad šis likums vispār zaudēs savu jēgu./

A.Punovskis: Es vēlreiz akceptēju to, ka šā likumprojekta galvenais uzdevums ir likvidēt kooperatīvo sabiedrību tiesības rīkoties ar tām būtībā nepiederošu īpašumu. Tā ir šā likumprojekta pamatjēga.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Ivars Krastiņš, gatavojas deputāts Buls.

I.Krastiņš: Cienījamais Punovska kungs! Intelektuālās nepilnvērtības dēļ šis tas man tomēr nav gluži skaidrs. Es lūgtu jūs kliedēt manas šaubas. Atbildot Ābiķa kungam, jūs teicāt, ka runa ir tikai par to apbūvi, kas celta pēc apstiprinātiem projektiem. Man gan likumā nekur neizdevās šādu norādi atrast. Tālāk. Jūsu definīcijas principā ir ļoti pareizas, tikai ārkārtīgi izplūdušas. Jūs sakāt, ka kooperatīvs ir jebkurš kooperatīvs. Tātad zilonis ir jebkurš zilonis. Tas ir neapšaubāmi pareizi, bet es baidos, ka jebkuri trīs vīri, kas sanākuši kopā un pateikuši, ka viņi ir kooperatīvs, atbildīs jūsu definīcijai. Tādējādi līdz šim par nelikumīgu uzskatītā apbūve pie baltās kāpas, kur celts bez jebkādiem projektiem, bez jebkādas saskaņošanas, mežs piebūvēts pilns ar dažāda veida arhitektoniskiem brīnumiem, saskaņā ar 6.pantu, ja šie trīs vīri pateiks, ka tas ir uzcelts par biedru iemaksātajām pajām, tiks privatizēta un legalizēta.

A.Punovskis: Jūsu šaubas ir visnotaļ pamatotas, es jums piekrītu, laikam esmu pieļāvis zināmu neprecizitāti formulējumā. Jautājuma otrā daļa ir par kooperatīvu. Kooperatīvs nav jebkurš veidojums, ko radījuši trīs vīri, kas ir nolēmuši izveidot kooperatīvu. Kooperatīvs ir tikai tas, kas izveidots likumā noteiktajā kārtībā un kam ar iepriekšējo likumdošanu ir nodota lietošanā zeme, tātad tam ir dotas tiesības uz dzīvojamo apbūvi. Nelikumīgi veidojumi, protams, privatizācijai nav pakļauti. Runājot par formulējumu, par nepieciešamību minēt, ka šīs ēkas ir būvētas saskaņā ar apstiprinātiem projektiem, ir jāpaskaidro, ka, saskaņojot ar Alkšņa kungu šos formulējumus, viņš man lūdza tieši tos svītrot laukā, jo tie neesot nepieciešami un viss tāpat ir saprotams. Projekta pirmajā variantā, pirms apspriešanas darba grupās, bija uzsvērts, ka runa ir vienīgi par dzīvojamām būvēm, kas celtas pēc saskaņotiem projektiem, nevis par patvaļīgām būvēm un tādām, kas ir uzbūvētas bez projektiem. Tas ir Kalngalē un šur tur citur, tā saucamās telšu pilsētiņas. Likumprojektā nav runa ne par telšu pilsētiņām, ne par dārziņu apvienībām, ir runa tikai par oficiālām legālām būvēm.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāts Buls, gatavojas deputāts Endele.

A.Buls: Līdz likumprojekta izskatīšanas brīdim biju pārliecināts, ka šis likumprojekts attiecas uz dārzkopības sabiedrību biedru dārza mājām un dārza zemi, bieži tautā sauktiem par mazdārziņiem vai ģimenes dārziņiem. Jūsu atbilde, ja nemaldos, deputātam Ābiķim, manī rada nesaprašanu, jo jūs teicāt, ka šis likumprojekts neattiecas uz mazdārziņiem. Sakiet, lūdzu, ko jūs saprotat ar terminu “mazdārziņi”? Vai tas ir kas cits atšķirībā no dārzkopības sabiedrību dārziņiem, tāpat 600 kvadrātmetrus lieliem, vai šis likumprojekts neattiecas uz šiem 600 kvadrātmetrus lielajiem dārziem?

A.Punovskis: Jā, jūs pilnīgi pareizi saprotat. Šis likumprojekts attiecas tikai uz dārzkopības sabiedrībām, tas ir, uz sabiedrībām, kuras izveidotas atbilstoši tipveida statūtiem un kuru celtnes ir uzbūvētas atbilstoši šo dārzkopības sabiedrību apbūves noteikumiem. Šis likumprojekts neattiecas uz dārziņu apvienībām. Tās ir divas dažādas lietas. Dārziņu apvienības ir paredzētas sakņu audzēšanai, un tajās ir atļauts uzstādīt inventāra glabāšanai būdiņas, parasti četrus līdz sešus kvadrātmetrus lielas, bet dārzkopības sabiedrības ar tādu nelielu piemājas zemi 600 vai 1200 kvadrātmetru apjomā ir paredzētas ēku būvei, un ēkas obligāti ir jābūvē atbilstoši šo dārzkopības sabiedrību noteikumiem.

A.Buls: Paldies, sapratu. Tādā gadījumā tā sauktajiem mazdārziņiem sakņu audzēšanai jūs paredzat atsevišķu likumu vai varbūt tie vispār netiks privatizēti?

A.Punovskis: Nē, es domāju, ka tie netiks privatizēti, jo mazdārziņi ir nodoti īstermiņa lietošanā, parasti ne vairāk kā uz 5 gadiem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Endele.

J.Endele: Man ir zināmas bažas, jo es nesaprotu 13.pantu. Man šis 13.pants liekas tāds aizmiglots. Ja zemes gabals ir trāpījies kooperatīvam, kurā, piemēram, Kuzmina kungam ir mājoklis, tas tagad tiks privatizēts, viņš šo mājokli paņems un līdzās mājoklim arī zemi lietošanā. Es varēšu tīksmināties, ka tā ir mana zeme, bet viņa mantinieki pēc tam, kad viņš būs miris, vēl dzīvos un lietos manu zemi, bet man būs trīspirkstu kombinācija. Es pareizi saprotu?

A.Punovskis: Varbūt ne gluži. Pirmām kārtām es aicinu kolēģus izslēgt, apspriežot šo likumprojektu, izslēgt domu par militārpersonām, par kuzminiem un parfjonoviem, lai tas mums netraucētu apspriest projektu. Ņemsim elementāru gadījumu, kad Latvijas Republikas pilsonis, kas pirms 20 gadiem ir saņēmis lietošanā zemes gabalu un uzbūvējis uz tā vasarnīcu, vēlas šo vasarnīcu vai dārza māju privatizēt. Viņš to privatizē un saskaņā ar piedāvāto redakciju, kas atbilst arī zemes reformas likuma 12.pantam, viņam ir priekšrocības tiesības zemes pieprasījuma apmierināšanā. Jūs kā bijušais īpašnieks varat prasīt kompensāciju par savu zemi atbilstoši zemes reformas likumam, bet, ja šis privatizētās mājas īpašnieks vēlēsies pārdot savu zemi vai māju, jums kā bijušajam īpašniekam ir priekšrocības tiesības iegādāties atpakaļ šo savu zemi un savu māju.

J.Endele: Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies, jautājumu uzdošana ir beigusies. Paldies, Punovska kungs! Tagad debates.

A.Safonovs: */Es pierakstījos jautājumu uzdošanai, bet…/

Priekšsēdētājs: Jūsu uzvārda nav sarakstā. Man ir viss saraksts. Ir deputāts Stroganovs, deputāts Ivars Krastiņš, deputāts Buls un deputāts Endele. Un ar to saraksts beidzas. Debatēs varam jūs pierakstīt, Safonova kungs.

Lūdzu, Zeltkalnes kundze, jūs par otro jautājumu?

B.Zeltkalne: Man bija priekšlikums pārtraukt šā projekta izskatīšanu.

Priekšsēdētājs: Jā, paldies, par to arī tagad balsosim. Tātad par debašu neatklāšanu mums nav ierosinājumu, bet ir viens ierosinājums par tālāku izskatīšanu. Deputāte Zeltkalne ierosina balsot par to, lai mēs pārtrauktu šā likumprojekta izskatīšanu un nodotu to atpakaļ komisijā. Par motīviem?

E.Krastiņš: Es negribētu nevienam pierādīt tos vai citus motīvus, kāpēc ir jābalso par vai pret, vienīgi Zeltkalnes kundzes argumentācija nebija tomēr īsti korekta. Tas likumprojekts, kas ir paredzēts mūsu pieņemtajā lēmumā, attiecas tikai uz valsts un pašvaldību īpašuma privatizēšanu. Šeit nav runa ne par valsts, ne par pašvaldību īpašumu, ja tikai neesam nacionalizējuši šo īpašumu, par ko tiek runāts attiecīgajā likumprojektā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāte Čepāne!

I.Čepāne: Par balsošanas motīviem. Cienījamie kolēģi, es tomēr aicinātu atbalstīt Zeltkalnes kundzes priekšlikumu citu iemeslu dēļ. Es gribētu, lai Punovska kungs neapvainojas, bet šis likumprojekts nav juridiski saskaņots ar Zemes reformu kā lauku apvidos, tā arī pilsētās, kā arī ar zemes īpašumtiesībām. Tā kā šo privatizējamo objektu īpašumtiesības ir ļoti cieši saistītas gan ar zemes īpašuma tiesībām, gan ar zemes lietošanas tiesībām, es gribētu, lai šis likumprojekts būtu attiecīgi saskaņots, lai būtu Juridiskās pārvaldes ekspertīze. Es nezinu, vai Likumdošanas jautājumu komisija ir devusi pozitīvu slēdzienu, ja nav, esmu kategoriski pretī, ka šo likumprojektu šodien apspriežam.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāte Marjaša.

R.Marjaša: Es piekrītu kolēģei Čepānei, bet nepiekrītu Zeltkalnes kundzei, jo šeit būtībā runa ir nevis par privatizāciju, bet par to, lai likumīgi noformētu to, kas cilvēkiem jau pieder, jo šeit nemainās īpašuma forma. Runa ir tikai par to, lai būtu savests kārtībā tas, kas līdz šim bijis nekārtībā. Es jums pilnīgi piekrītu, ka tikmēr, kamēr mums nav tā visa, ko jūs teicāt, kamēr nezinām īsto ainu, tiešām veltīgi tērēsim laiku. Labāk būs, ja šo laiku Punovska kungs izmantos savu priekšlikumu, savu domu iestrādāšanai, bet pēc tam varēs spriest par šo likumu pirmajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Deputāts Safonovs, lūdzu!

A.Safonovs: */Ja mēs par šo likumu debates negribam atklāt, tad es ieteiktu cienījamajiem kolēģiem to tomēr atdot komisijai pārstrādāšanai, lūk, šāda iemesla dēļ. Mēs pagājušajā gadā pieņēmām likumu par kooperatīvajām organizācijām, kurā pēc mūsu un jūsu vēlēšanās nokļuva kā dārzkopības kooperatīvi, tā garāžu kooperatīvi. Tā kā ar šiem jautājumiem es esmu sen un cieši saistīts, es tos zinu. Tas likums par kooperatīvajām organizācijām dārzkopības kooperatīvu lietās radīja lielu sajukumu. Cilvēki vairs nesaprata, ko darīt tālāk. Tagad šajā likumā būs vēl lielāks juceklis, pirmkārt– argumentācija, kura tika iepotēta jau sen un vēl šodien ir dzīva. Tā neuzlabos dārzkopja dzīvi. Tā ir ļoti muļķīga tendence. Mēs tagad baidāmies kādam iedot zemes gabaliņu jebkādā formā. Mēs tagad varam aizrunāties tik tālu, ka tos divus kvadrātmetrus zemes pilsoņiem dosim bez maksas uz mūžīgiem laikiem, bet nepilsoņiem nomā vai kaut kā citādi. Tāpēc es lūdzu to uz dažām nedēļām atdot komisijai, pastrādāsim un tikai tad balsosim./

Priekšsēdētājs: Deputāts Freimanis, lūdzu!

J.Freimanis: Es, kolēģi, aicinātu visus un it īpaši mūsu frakciju “Satversme” draudzīgi nobalsot par to, ka šo darbu drusciņ atliek, lai Punovska kungs vēl drusciņ pastrādā un īpaši nokārto jautājumu par armiju. Ja mēs te sāksim privatizēt armijas lietas, tad no tās vaļā netiksim. Tā ka es ierosinu atlikt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Punovskis, tad reģistrēsimies un balsosim!

A.Punovskis: Tātad tikai par procedūru– pirms galīgās balsošanas par atlikšanu vai– gluži otrādi. Ja vairākums uzskata, ka projekts ir jāatliek, es tomēr vēlētos, lai būtu arī konceptuāli balsojumi par principiem, kuri ir nepieciešami šajā projektā. Ja, teiksim, ir nepieciešams princips, ka no privatizācijas izslēdzamas militārpersonas, gribētu būt pārliecināts, ka nākamreiz, kad iesniegsim tieši šādu projektu, neparādās pretēja tendence. Otrs principiāls balsojums varētu būt par to, ka šis namīpašums patlaban netiek saistīts ar zemi, un tad likumprojektu var izstrādāt tikai attiecībā uz namīpašumiem, namiem, privatizējamajiem objektiem, neskarot zemi. Es gribētu būt skaidrībā par to, kādu jūs šo projektu gribat redzēt, ja patlaban uzskatāt to par atliekamu. Tas varētu būt redzams pēc balsošanas rezultātiem.

Priekšsēdētājs: Paldies, Punovska kungs, to mēs redzēsim pēc balsošanas rezultātiem. Un varbūt neatliks. Jūsu piedāvātie konceptuālie balsojumi piederas pie pirmā lasījuma, bet pašlaik ir ierosinājums pārtraukt pirmo lasījumu tieši šajā brīdī. Pēc balsojuma izlemsim, kā tālāk darīt. Lūdzu, reģistrēsimies! Lūdzu rezultātu! Ir reģistrējušies 83 deputāti.

Godājamie kolēģi, jums tiek piedāvāts balsot par deputātes Zeltkalnes, deputātes Čepānes un deputātes Marjašas ierosinājumu pārtraukt šobrīd likumprojekta izskatīšanu pirmajā lasījumā un atdot to atpakaļ komisijai. Motivācija bija dažāda, bet saturs viens: pārtraukt izskatīšanu. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par– 58, pret– 9, atturas– 11. Tātad šā likumprojekta izskatīšana tiek pārtraukta un tas tiek atdots atpakaļ komisijai. Domāju, godājamie kolēģi, ka konceptuālos ierosinājumus par armijas, atvaļināto militārpersonu un tā tālāk izslēgšanu un par zemes jautājumu jūs iesniegsit Punovska kungam un par tiem būs jābalso tad, kad atjaunosim šā likumprojekta pirmo lasījumu. Tagad nav vērts veltīgi balsot, ja esam pārtraukuši izskatīšanu. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums ir 18.– likumprojekts “Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas komisijām” otrajā lasījumā.

Lūdzu, Špoģa kungs!

K.Špoģis: Cienījamie kolēģi, 1. un 2.pantā nekādu priekšlikumu un labojumu nav.

Priekšsēdētājs: Paldies.

K.Špoģis: 3.pants tagad ir sakārtots atbilstoši deputāta Čepāņa priekšlikumam, kurš jau būtībā tika nobalsots pirmajā lasījumā. Un saistībā ar grozījumiem 3.pantā ir attiecīgi redakcionāli grozījumi arī citos pantos.

Priekšsēdētājs: Paldies. 4.pants.

K.Špoģis: Attiecībā uz 4.pantu ir visvairāk priekšlikumu. Tie ir deputāta Cilinska, Rolanda Repšas, Blažēviča un Brīvo arodbiedrību priekšsēdētāja vietnieka Zorgevica kunga priekšlikumi. Tie visi ir iestrādāti, izņemot šorīt papildus ienākušo Blažēviča kunga priekšlikumu papildināt pirmo daļu pēc vārda “arodbiedrības” ar vārdiem “un pašvaldības”, bet otro daļu ar vārdu “un arodbiedrību”.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Ēlerts par 4.pantu.

I.Ēlerts: Špoģa kungs, sakiet, lūdzu, vai ir pamatoti atstāt šajā pantā 4.daļu par saskaņošanu ar Ekonomisko reformu ministriju? Un vai tas ir domāts pašvaldībām, kā tas bija likumprojekta sākotnējā variantā, vai arī saskaņošana ar attiecīgo nozaru ministrijām? Patlaban nav skaidrs, kam ar ko jāsaskaņo.

K.Špoģis: Ar nozaru ministrijām, šeit tiešām uzrakstīts neskaidri, tas redakcionāli jāizlabo.

I.Ēlerts: Paldies.

Priekšsēdētājs: Deputāts Repša– par 4.pantu.

R.Repša: Sakiet, lūdzu, kur tad īsti 4.panta pirmajā daļā ir iestrādāts mans priekšlikums?

K.Špoģis: …un citus, un citus. Visus uzskaitīt būs grūti, jums to ir ļoti daudz, tāpēc te ir vārdi “un citus”, tātad saraksts netiek noslēgts, tajā var ietvert visus jūsu minētos pārstāvjus.

I.Ēlerts: Nu, paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Par 4.pantu nav problēmu. Deputāts Felss. Lūdzu!

A.Felss: Es atvainojos, vēl tomēr par 3.pantu. Vai jūs nesaskatāt tajā zināmu pretrunu? Tur noteikts, ka valsts īpašuma privatizācijas komisijas tiek izveidotas ar Ekonomisko reformu ministrijas pavēli, bet pašvaldību īpašuma privatizācijas komisijas izveido uz pašvaldību lēmumu pamata.

K.Špoģis: Jā, tās ir dažādas lietas– pašvaldības uzņēmums ir viens, bet valsts uzņēmums…

A.Felss: Skaidrs. Paldies.

K.Špoģis: Tā, par 5., 6. un 7.pantu nav nekādu…

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem par šiem pantiem ir priekšlikumi? Nav.

K.Špoģis: 8.pantā ir deputāta Cilinska precizējums, kas redzams dokumenta otrajā pusē: vārdu “jautājumu” aizstāt ar vārdu “lēmumu”.

Priekšsēdētājs: Tā. Deputāts Cilinskis neprotestē.

K.Špoģis: 9.pantā, jā, pašreizējā 9.pantā… Bija vēl 10.pants, kurš pēc Repšas kunga priekšlikuma tika svītrots. Tagad tā vairs nav. Pārējos– 10., 11., 12. un 13.pantā nekādu labojumu nav bijis.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vai godājamiem deputātiem ir kādi ierosinājumi par šiem pantiem? Nav. Paldies Špoģa kungam. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, deputāts Čepānis vēlas vēl ko teikt.

A.Čepānis: Es gan neatceros, šķiet, ka biju skaidrā toreiz, kad ierosināju, lai privatizācijas komisijas apstiprina Ekonomisko reformu ministrija. Mans priekšlikums konceptuāli bij cits, un par to arī deputāti nobalsoja. Nobalsoja par to, ka nozaru ministrijas vispār neveido privatizācijas komisijas.

Priekšsēdētājs: Tā. Špoģa kungs atbildēs.

K.Špoģis: Tieši tā arī ir saprasts un precīzi tas arī ir iestrādāts. Neviena nozares ministrija neveido privatizācijas komisijas, tās veido vienīgi Ekonomisko reformu ministrija. Tā ir ierakstīts 3.pantā.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, es aktīvus protestus neredzu. Vēl ir trešais lasījums, kad visu ko var svītrot. Nav problēmu. Balsošanas režīmu! Balsosim par šā likumprojekta akceptēšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! 48– par, 1– pret, 9– atturas. Likumprojekts akceptēts. Paldies.

Nākamais, 21.darba kārtības jautājums ir “Par Nacionālo bibliotēku”. Laķa kungs, kā jūs domājat, vai 13 minūtēs varam izlemt par Nacionālo bibliotēku? Lūdzu!

P.Laķis: Man, cienījamie kolēģi, ir šāds priekšlikums: tā kā mūsu šodienas darba kārtības abi pēdējie punkti– 21. un 22.– attiecas uz mūsu komisiju, ierosinām šodien, ņemot vērā ļoti “pilno” zāli, neizskatīt darba kārtības 22.punktu, jo tas ir lēmums un pat pie labākās gribas, pat esot lielam konsensusam, kāda tur noteikti nebūs, to pieņemt neizdosies. Acīmredzot mēs ne par ko nobalsot nevaram, un vēlāk, pēc pulksten 17.00, arī manis te vairs nebūs. Tādēļ būtu lūgums nobalsot par šā jautājuma iekļaušanu jaunnedēļ plenārsēžu darba kārtībā fiksētā laikā– vai nu otrdien, vai trešdien 10.00 no rīta.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai deputātiem ir kādi iebildumi? Nav. Tātad tiek piedāvāts otrdien 10.00 no rīta, tad zāle parasti ir vispilnākā. Laķa kungs, tā kā pie mums ieradīsies arī uzaicinātās, ieinteresētās personas, vai šis laiks būs piemērots– 10.00 no rīta? Kultūras cilvēkiem rīts parasti ir drusku vēlāks.

P.Laķis: Es ceru, ka tomēr būs pieņemams. 10.00 no rīta.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Muciņa kungs!

L.Muciņš: Diemžēl Likumdošanas jautājumu komisijas atzinums bija negatīvs, un Likumdošanas jautājumu komisija, pirmkārt, lūdz noņemt no izskatīšanas šo projektu. Kultūras ministrija ir sagatavojusi likumu “Par bibliotēkām”, kurš būtu jāizskata pirms likuma “Par Nacionālo bibliotēku”. Otrkārt, tur ir divi diskutabli jautājumi.

Priekšsēdētājs: Muciņa kungs, mēs tagad nerunājam par bibliotēkām. Tas ir cits jautājums.

P.Laķis: Muciņa kungs, jūs pārliekā centībā esat paņēmis nākamo punktu. Tā ka pacietieties vēl mazliet, lūdzu!

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Seiksta kungs!

A.Seiksts: Man ir viens lūgums: izskatīt 22.jautājumu, kas ir ļoti aktuāls, jo man ir ziņas no kancelejas, ka jaunnedēļ darba kārtībā būs likumprojekts “Par juridisko organizāciju īpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem”. Tā kā 22.punkta dokumenta sarakstā iekļauti vairāki šādi objekti un likuma spēks juridiski ir augstāks nekā lēmuma spēks, es lūgtu šo jautājumu izskatīt vai nu kontekstā ar likumu “Par reliģisko organizāciju īpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem”, vai pēc tā izskatīšanas. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Laķa kungs, jūsu komentārs!

P.Laķis: Seiksta kungs, ir tikai viens tāds objekts, tā ir Ikšķiles baznīca. Šis jautājums ir saskaņots ar Gailīša kungu, ieinteresēto personu. Jautājums ir tikai par atlikšanu, par moratoriju uz trim gadiem. Tā ka, es domāju, šī aktualitāte varētu arī nebūt tik liela, protams, kontekstā šo dokumentus saistīt varētu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Seiksta kungs!

A.Seiksts: Es principā neiebilstu, Laķa kungs, pret to. Vienīgi tur tas otrs objekts būs tāds, par kuru būs grūti sarunāt. Tāpēc negribētos, ka divas reizes atgriežamies pie šā jautājuma.

P.Laķis: Es saprotu, tas arī ir ietverts tikai tajā sarakstā, kas attiecas uz moratoriju līdz trim gadiem, tātad šeit varētu būt diskusija par laiku. Tas ir iespējams. Šeit nav runas par principiālu denacionalizācijas noliegumu, bet tikai par tās atlikšanu uz noteiktu laiku.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vēlreiz Seiksta kungs.

A.Seiksts: Es ļoti atvainojos. Tādā gadījumā man ir mazs komentāriņš. Es runāju pirms apspriešanas, jūsu komisijai, lai būtu skaidrs. Likumīgais īpašnieks neizvirza jautājumu par tūlītēju restitūciju, par tūlītēju izlikšanu vai tā tālāk, bet, ja pieņem moratoriju, tad nevar atjaunot īpašuma tiesības.

P.Laķis: Nē, manuprāt, tas nav saistīts ar īpašuma tiesību atjaunošanu, jo runa ir tikai par īpašuma pārejas atlikšanu uz zināmu laiku, pēc kura tas reāli pāries viņa, tas ir, likumīgā īpašnieka, īpašumā. Tas arī ir viss.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi. Mēs jau pašlaik sākam apspriest lēmuma projektu, bet Laķa kungs mūs lūdza tā izskatīšanu atlikt uz otrdienu pulksten 10.00 no rīta. Varbūt tomēr skatīsim projektu kontekstā ar visu šo jautājumu otrdien desmitos, tad neviens mums neliegs lēmumu pieņemt kopumā pa visiem punktiem. Protams, par daudziem punktiem būs diskusijas, tad arī lemsim, kādā formā šo lēmumu pieņemsim. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par mūsu godājamā kolēģa Laķa priekšlikumu pārcelt 22.jautājuma izskatīšanu uz otrdienu, 17.martu, pulksten 10.00 no rīta. Lūdzu rezultātu! Par– 45, pret– 3, atturas– 6. Tātad 22.jautājums iekļauts otrdienas darba kārtībā pulksten desmitos no rīta. Paldies.

P.Laķis: Paldies, un vēl viens priekšlikums. Pie mums ir valsts bibliotēkas direktors. Mēs jautājumu par Nacionālo bibliotēku esam gatavi izskatīt un diskutēt par to. Mēs saņēmām Likumdošanas jautājumu komisijas atsauksmi, bet gan ieinteresētā persona– Nacionālās bibliotēkas direktors,– gan arī mēs komisijā domājām, ka jautājums ir diskutabls. Daļu iebildumu varbūt varētu attiecināt uz otro lasījumu, tādēļ uzskatām, ka pirmais lasījums varētu notikt arī šodien.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad ir divi viedokļi. Izglītības un kultūras komisija uzskata, ka šis jautājums ir jāskata šodien, tā kā tas ir iekļauts darba kārtībā, bet Likumdošanas jautājumu komisija– Muciņa kungs komisijas vārdā runāja– uzskata, ka likumprojekta izskatīšana ir atliekama. Šādus jautājumu parasti noskaidrojam balsojot. Tātad jautājums ir iekļauts darba kārtībā, par to nav jābalso. Jābalso par Likumdošanas jautājumu komisijas ierosinājumu atlikt šā jautājuma izskatīšanu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balosim par Likumdošanas jautājumu komisijas ierosinājumu: atlikt likumprojekta “Par nacionālo bibliotēku” skatīšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par– 38, pret– 6, atturas– 11. Līdz ar to šā jautājuma izskatīšana pēc Likumdošanas jautājumu komisijas ierosinājuma ir atlikta. Visas pretenzijas, lūdzu,– Muciņa kungam un viņa pārstāvētajai komisijai. Līdz ar to, godājamie kolēģi, esam izskatījuši visu divām dienām paredzēto darba kārtību un beiguši darbu plenārsēdē. Uz redzēšanos līdz nākamnedēļai! Atgādinu, ka rīt pulksten četros būs Prezidija sēde. Paldies.

(Sēdes beigas)