Cienījamais prezidenta kungs! Dāmas un kungi!

Esmu gandarīts, ka manas vizītes saspringtajā programmā iekļauts Francijas Starptautisko attiecību institūta apmeklējums. Sveicu institūtu, uzsākot tā darbības trešo desmitgadi, un pateicos par man doto iespēju šodien uzrunāt tik cienījamu auditoriju.

Iepriekšējo reizi Latvijas valdības vadītājs apmeklēja Franciju 1994. gadā. Šī vizīte dos ieguldījumu Latvijas un Francijas sadarbības aktivizēšanā.

Pašlaik Latvijas un Francijas attiecības ieguvušas jaunu kvalitāti un drošu perspektīvu. Vistuvākajā nākotnē Latvija un Francija būs partneres Eiropas Savienībā un NATO. Pastāv visplašākās iespējas ekonomiskās sadarbības attīstībai.

Vakar es tikos ar premjerministru Laionelu Žospēnu un citām augstām amatpersonām. Pēc vakardienas sarunām ir skaidrs, ka ar Franciju mūs saista arvien augoša savstarpējā ieinteresētība un atbildība par vienotas, ekonomiski un politiski stabilas un labklājīgas Eiropas nākotni.

Mēs nesen esam atzīmējuši desmito gadadienu kopš Berlīnes mūra krišanas. Nākamgad apritēs desmit gadu, kopš esam atguvuši savu neatkarību. Bez šaubām, šie vēsturiskie notikumi lika jaunus pamatus idejai par vienotu Eiropu.

Mēs piekrītam Francijas viedoklim, ka viens no miera un stabilitātes garantiem Eiropā ir Eiropas Savienība, kas attīstāma, pārnesot panākumus ekonomiskās sadarbības jomā uz dziļāku politisku integrāciju.

Eiropas Savienība ir kļuvusi par vēl svarīgāku un konkurējošu ekonomisku un politisku XXI gadsimta spēku.

Es nevaru piekrist kritiķiem, kas uzskata, ka Eiropas Savienības attīstībai nav nākotnes.

Svarīgākais Eiropas politikas lēmums nākamajā tūkstošgadē jau ir pieņemts — un tas ir pareizs lēmums — Savienība paplašināsies, lai iekļautu Viduseiropas un Austrumeiropas valstis.

Nākamos pārbaudījumus nosaka paplašināšanās:

- jāpārveido Savienības institūcijas;

- jānodrošina eiro panākumi;

- jāmeklē līdzekļi, lai veicinātu dziļāku politisko integrāciju.

ES paplašināšanās

Pilntiesīga dalība Eiropas Savienībā ir Latvijas stratēģiskais mērķis. Mums ir jāatgriežas tur, kur vienmēr esam piederējuši, par spīti piecdesmit gadus ilgajai padomju okupācijai. Mūsu kultūras vērtības vienmēr bijušas un ir tādas pašas kā Eiropai — demokrātija, tirgus ekonomika, cilvēktiesību un minoritāšu tiesību ievērošana.

Mēs neatlaidīgi īstenojam reformas, kas nepieciešamas, lai atgrieztos Eiropā.

Mēs negrasāmies ielēkt Eiropas Savienībā ar efektīgiem lēcieniem, bet gan iekļauties tajā, ejot soli pa solim.

Pastāvīga un ilgspējīga ekonomiskā attīstība, kas sabalansēta ar sociālo attīstību, pakāpeniska reģionālās nevienlīdzības novēršana un efektīva resursu izmantošana, vienlaikus saglabājot atbildīgu attieksmi pret apkārtējo vidi, veido Latvijas ekonomisko politiku.

Reformu nozīmīgos panākumus savā nesenajā ziņojumā atzinīgi novērtējusi Eiropas Komisija, es citēju: "Ekonomiskās politikas un reformu konsekventas īstenošanas rezultātā Latvija ir uzskatāma par funkcionējošu tirgus ekonomiku. Tā spēs izturēt ES konkurences spiedienu vidējā laika posmā." Laikraksts "The Financial Times" mūs dēvēja par interesantu gadījumu. Tādēļ pamatoti ceram, ka ES Helsinku sanāksme nolems uzsākt sarunas ar Latviju un citām valstīm jau nākamā gada sākumā.

Komisijas novērtējums iekļauj Latviju un Maltu kandidātvalstu progresa grupā. Mums tiks dota patiesa iespēja sarunās izmantot ātrgaitas metodi.

Eiro

Kā jau teicu, iestāšanās ES ir Latvijas stratēģiskais mērķis. Par vienu no šī stratēģiskā mērķa izpildes svarīgiem posmiem uzskatām pievienošanos Eiropas Monetārajai savienībai (EMU).

Māstrihtas konverģences kritēriji ir mūsu vidējā laika posma mērķis. Tas nozīmē, ka Latvija spēs tos izpildīt četru līdz piecu gadu laikā.

Latvija jau izpilda lielāko daļu Māstrihtas prasību:

- valsts parāds ir mazs (13% no valsts iekšzemes kopprodukta);

- gada inflācija ir stabilā līmenī — zem 3%;

- 1997. un 1998. gadā nebija budžeta deficīta; pateicoties ārējo faktoru ietekmei, šogad mums būs budžeta deficīts, bet to nākamgad samazinās līdz apmēram 2% no valsts iekšzemes kopprodukta vai 3% robežās.

Jāpiebilst, ka pašlaik apgrozībā esošo nacionālo valūtu pilnībā sedz ārvalstu valūta un zelta rezerves. Ir svarīgi atzīmēt arī to, ka Latvijas Bankas ārējās rezerves turpina pieaugt, un līdz laikam, kad Latvija iestāsies ES, Latvijas Banka būs gatava pievienoties Eiropas centrālo banku sistēmai.

Vienlaikus mēs rūpīgi sekojam eiro attīstībai. Mēs ticam, ka tā kļūs par pasaules tirdzniecībā plaši lietojamu valūtu. Tieši vienotā nauda dos iespēju ES piedalīties un gūt labumus no pasaules ekonomikas globalizācijas procesa. To uzskatām par nepieciešamo ekonomisko nosacījumu tam, lai Latvija iestātos Eiropas Monetārajā savienībā.

Ekonomika

Lai pārstrukturētu visu ekonomiku, Latvijā tiek ieviests liberāls ārvalstu tirdzniecības režīms. Apmēram 70 procenti kopējā tirdzniecības apgrozījuma notiek brīvās tirdzniecības režīmā. Latvija 1999.gadā pirmā no Baltijas valstīm pievienojās Pasaules tirdzniecības organizācijai (WTO).

Pēdējos gados Latvijā vērojams straujš ārvalstu investīciju pieaugums, īpaši no ES valstīm. To nosaka virkne faktoru:

- pirmkārt, veiksmīga privatizācijas programma (pabeigta mazo un vidējo, kā arī vairuma lielāko uzņēmumu privatizācija);

- otrkārt, augsti kredītreitingi. BBB un Baa2, ko Latvijai piešķīrušas starptautiskas kredītreitingu aģentūras, Latviju ierindojušas ceturtajā vietā starp Viduseiropas un Austrumeiropas valstīm — zemāk nekā Slovēnija, Čehija, Igaunija, bet augstāk nekā Ungārija, Polija;

- treškārt, procentu likmju samazinājums un banku sistēmas stabilizācija. Daudzas no prasībām attiecībā uz Latvijas kredītinstitūciju darbību ir stingrākas nekā ES valstīs, piemēram, attiecībā uz aizdevumu klasifikāciju un uzkrājumu nosacījumiem.

1998.gadā lielākie investētāji Latvijā bija Dānija, ASV, Krievija, Vācija, Lielbritānija, Zviedrija. Kā jau teicu, ceram uz Francijas lielāku klātbūtni.

Integrācija ES prasa lielas pūles, lai koordinētu pastāvošo ekonomikas politiku ar paplašinātas ES spējām.

Viens no svarīgākajiem jautājumiem šajā kontekstā ir jautājums par vienotu ES lauksaimniecības politiku. Mūsu galvenais mērķis ir uzlabot lauksaimniecības sektora konkurētspēju vienotā ES tirgū.

Es gribētu piebilst, ka Baltijas valstis nebūs ES lauksaimniecības politikas problēma. Tikai viens piemērs — Baltijas valstu iedzīvotāju skaits ir apmēram tāds pats kā Polijas zemnieku skaits.

Sabiedrības integrēšana

Jau tuvā nākotnē Latvija būs ES un NATO locekle. Mēs saprotam savu vēsturisko atbildību, lai nodrošinātu ilgstošu attīstību, labklājību un stabilitāti Latvijā, tādējādi to veicinot reģionā un Eiropā.

Padomju okupācijas perioda smagais mantojums noteica vēl vienu svarīgu mūsu valsts uzdevumu — Latvijas sabiedrības apvienošanu un integrēšanu.

Latvija ir daudzu kultūru valsts ar senu tolerances vēsturi, kas pastāv starp daudzajām Latvijā dzīvojošām nacionālajām grupām. Liela daļa iedzīvotāju Latvijā ieceļoja padomju okupācijas laikā.

Lai apvienotu sabiedrību, mēs balstāmies uz vairākiem principiem:

- pirmkārt, plaša sabiedrības iesaistīšana demokrātiskos procesos, ieskaitot likumdošanu, pieeju informācijai un atklātību;

- otrkārt, cilvēktiesību aizsardzība saskaņā ar starptautiskajiem standartiem;

- treškārt, iespēja ikvienam, kas atbilst prasībām, kļūt par Latvijas pilsoni;

- ceturtkārt, viena valsts valoda — latviešu, un tās vispusīga mācīšana;

- piektkārt, valsts atbalsts minoritāšu skolām un kultūras iestādēm. Pašreiz valsts finansēta vidējā izglītība ir pieejama astoņās minoritāšu valodās.

Lai formulētu šos principus vienā dokumentā, ir izstrādāta Sabiedrības integrācijas programma. To plaši apspriež sabiedrībā, un pašlaik tā tiek pārrunāta valdībā. Mēs to pieņemsim jau tuvākajā laikā.

Tieslietas un iekšpolitika

ES drošības un tiesas veidošana nosaka mūsu pūles tiesu sistēmas reformā, bēgļu un patvēruma meklētāju likumdošanas saskaņošanā, kā arī robežkontroles uzlabošanā. Mūsu austrumu robeža būs ES robeža. Priecājos, ka Latvijas austrumu robežas iekārtošanā piedalās franču firma "Thompson" un vācu firma "Siemens".

Baltijas sadarbība

Viena no ārpolitikas prioritātēm vienmēr bijusi daudzpusīga sadarbība ar kaimiņvalstīm Igauniju un Lietuvu. Tieši pirms desmit gadiem visu trīs Baltijas valstu iedzīvotāji roku rokā nepārtrauktā cilvēku ķēdē demonstrēja patiesu gara stiprumu un Baltijas ceļa vienotību.

Kopīgie ārpolitikas un drošības mērķi, nākotnes redzējums mūs vieno arī tagad. Baltijas valstu sadarbība nezaudēs savu nozīmi arī pēc Baltijas valstu integrācijas Eiropā. Latvija ir pārliecināta, ka valsts dalība ES veicinās visa Baltijas jūras reģiona drošību un labklājību.

Francija kā viena no Eiropas liktenim svarīgākajām valstīm pilnībā atbalsta Latvijas dalību ES un NATO. Mums ir savstarpēja izpratne par to, ka bez drošības un stabilitātes Baltijas reģionā grūti iedomājama stabila un droša Eiropa. Tieši tāpēc Francijas arvien lielāka iesaiste Baltijas reģionā notiekošajos procesos ir tik svarīga. Tāpēc Latvija pilnībā atbalsta novērotāja statusa piešķiršanu Francijai Baltijas jūras valstu padomē, lielāku Francijas ekonomisko klātbūtni Baltijā, kā arī sadarbības projektus aizsardzībā un citās jomās.

Drošības politika

Latvijas ārpolitika un drošības politika stingri balstās uz ANO un EDSO principiem. Latvija neatzīst konfrontāciju, militāru līdzekļu lietošanu un draudus starptautisko konfliktu risināšanā.

Dalība NATO ir Latvijas ārpolitikas stratēģiskais mērķis, un mūsu valsts militāro kapacitāšu palielināšana ir solis tā sasniegšanā. Latvijas valdība apņēmusies paaugstināt aizsardzības budžetu uz 2% no iekšzemes kopprodukta līdz 2003.gadam.

Šobrīd Latvijas NATO politikā svarīgu lomu ieņem Vašingtonas samitā kandidātvalstīm piedāvātais MAP ( Membership Action Plan ). Latvija ir izstrādājusi ikgadējo Rīcības plānu dalībai NATO. Rīcības plānus izstrādājušas arī mūsu kaimiņvalstis Lietuva un Igaunija, tādējādi, savstarpēji konsultējoties, Baltijas valstis jau tagad spēj veidot kopīgas kapacitātes, kas ļaus sniegt savu ieguldījumu Eiropas drošības nodrošināšanā. Tādējādi mēs uzskatāmi pierādām, ka dodam savu daļu Eiropas militāro resursu palielināšanā. Mums jāstrādā vēl vairāk, lai pastiprinātu vienotās kapacitātes.

Eiropas drošības un aizsardzības politikas veidošana ļautu Eiropas valstīm uzņemties lielāku atbildību krīžu atrisināšanā mūsu kontinentā. Nostiprinot savu aizsardzību, mēs nostiprinām NATO Eiropas dimensiju.

Tajā pašā laika mums jāsaglabā tā ciešā transatlantiskā saite, kas līdz šim sevi pierādījusi tieši Eiropai izšķirošos krīžu brīžos. Tieši Kosova mums visiem parādīja, ka Eiropas iespējas ir ierobežotas un jādara vairāk eiropiešu kapacitāšu nostiprināšanā.

Tieši Kosova parādīja, ka Latvija jau dod savu ieguldījumu kopējā Eiropas drošībā. Piedalījāmies EDSO vadītajā Kosovas verifikācijas misijā, nosūtījām humanitāro palīdzību, mūsu mediķu vienība piedalījās NATO vadītajā AFOR humanitārajā misijā Albānijā, Latvijas militārā vienība tiek gatavota nosūtīšanai uz Kosovu dalībai AFOR.

Latvija ir skaidri parādījusi savu politisko solidaritāti un gatavību darboties miera nodrošināšanā Dienvidaustrumeiropā un Balkānu reģionā. Drošības un stabilitātes trūkums jebkurā Eiropas reģionā atstāj ietekmi uz visu Eiropu.

Baltijas reģions ir stabilitātes reģions

Lai reģiona stabilitāte būtu neatgriezeniska, mums jāpiedalās Eiropas un transatlantiskajās organizācijās. Nepieciešams konsolidēt stabilo un drošo Eiropas daļu. Ikvienam ir jāapzinās, ka Baltijas valstis pievienosies NATO. Šī apziņa ir jāievieš arī Krievijā. Neziņa rada nepatiesas cerības.

Francija ir valsts, kurā savulaik dzima un tika aizstāvēta demokrātija. Divu gadsimtu laikā cilvēku brīvības, vienlīdzības un brālības idejas ir būtiski mainījušas pasauli. Brīvība, ko pirms desmit gadiem atguva Latvijas valsts, ir loģisks šī procesa rezultāts. Tādēļ es ceru, ka šeit, Francijā, Latvijas sapņi un cerības tiks vislabāk izprastas un atbalstītas.

Referāts "Latvijas ilgtermiņa attīstības stratēģija" Francijas Starptautisko attiecību institūtā Parīzē 1999.gada 25.novembrī