Ministru kabineta noteikumi Nr.675

Rīgā 2006.gada 22.augustā (prot. Nr.43 14.§)

Kārtība, kādā veic dažādšķiedru maisījuma sastāva kvantitatīvās pārbaudes, lai noteiktu tekstilizstrādājuma sastāva atbilstību marķējumā norādītajai informācijai

Izdoti saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likuma 14.panta pirmās daļas 3.punktu

1.Vispārīgie jautājumi

1.Noteikumi nosaka kārtību, kādā veic dažādšķiedru maisījuma sastāva kvantitatīvās pārbaudes, lai noteiktu tekstilizstrādājuma sastāva atbilstību marķējumā norādītajai informācijai un nodrošinātu patērētājiem patiesu un pilnīgu informāciju par preci.

2.Dažādšķiedru maisījuma sastāva kvantitatīvās pārbaudes veic, izman­tojot tekstilšķiedru divkomponentu un trīskomponentu maisījumu kvantitatīvās analīžu metodes, kurās lieto manuālo un ķīmisko atdalīšanu, ievērojot testējamo paraugu un raudžu sagatavošanas procedūru.

3.Ja attiecīgā veida dažādšķiedru maisījuma kvantitatīvajai analīzei Eiropas Savienībā nav ieviesta vienota metode, to pārbauda, izmantojot jebkuru zināt­niski pamatotu metodi, un testēšanas pārskatā norāda iegūto rezultātu un lietotās metodes precizitātes pakāpi.

2.Testēšanas paraugu un raudžu sagatavošana tekstilizstrādājumu šķiedru sastāva noteikšanai

4.Šī nodaļa nosaka kārtību, kādā pirms kvantitatīvās analīzes no labora­torijas parauga iegūst iepriekšējai attīrīšanai pakļaujamā testēšanas parauga daudzumu (t.i., iztvērumu, kura masa nepārsniedz 100g), un kārtību, kādā atlasa raudzes no testēšanas parauga, kas ir iepriekš attīrīts, atdalot nešķiedru vielas (dažos gadījumos nepieciešams iepriekš attīrīt arī raudzi).

5.Materiāla daudzums, kuru izvērtē ar vienu testu sēriju (turpmāk – laidiens), var aptvert, piemēram, visu materiālu vienā drānas piegādē, visu audumu, kas austs no viena šķērējuma veltņa, dzijas sūtījumu, neapstrādātu šķiedru ķīpas vai ķīpu grupas (konsignācijas) sūtījumu.

6.No laidiena paņemtajai daļai (tās apjomam un raksturam) jābūt tādai, lai tā pārņemtu visa pārbaudāmā laidiena neviendabīgumu un būtu izmantojama laborato­rijā (turpmāk – laboratorijas paraugs) (uz gataviem izstrādājumiem jeb gabal­precēm attiecas šo noteikumu 2.4.apakšnodaļa).

7.Laboratorijas parauga daļai (tās apjomam un raksturam), kuru pakļauj iepriekšējai attīrīšanai, lai atdalītu nešķiedru vielas, un no kuras ņem raudzes (turpmāk – testēšanas paraugs), jābūt tādai, lai tā pārņemtu visa laboratorijas parauga neviendabīgumu.

8.Testēšanas paraugu atlasa tā, lai tas pārņemtu visa laboratorijas parauga neviendabīgumu.

9.No testēšanas parauga atlasīto materiāla devu, kas nepieciešama indivi­duāla testa rezultāta iegūšanai (turpmāk – raudze), ņem no testēšanas parauga tā, lai katra deva pārņemtu visa testēšanas parauga neviendabīgumu.

2.1.Irdeno šķiedru paraugu atlase

10.Neorientētajām šķiedrām no laboratorijas parauga ņem testēšanas paraugu, pēc nejaušības principa atlasot šķiedru šķipsnas. Visu testēšanas paraugu rūpīgi samaisa, izmantojot laboratorijas kārstuvi (laboratorijas kārstuvi var aizstāt ar šķiedru maisītāju vai arī šķiedras var samaisīt ar “šķipsnu un atlikumu” metodi). Iegūto kārsumu vai maisījumu (ieskaitot irdenās šķiedras un šķiedras, kas pielipušas lietotajai iekārtai) pakļauj iepriekšējai attīrīšanai. Raudzes atlasa proporcionāli no kārsuma vai maisījuma, no irdeno šķiedru un no lietotajai iekārtai pielipušo šķiedru masas.Ja kārsums pēc iepriekšējās attīrīšanas paliek neskarts, raudzes atlasa šo noteikumu 11.punktā minētajā kārtībā. Ja kārsums attīrot tiek deorientēts, katru raudzi atlasa, pēc nejaušības principa atdalot vismaz 16 aptuveni vienāda apjoma mazas šķipsnas un tad apvienojot tās raudzē.

11.Laboratorijas parauga daļām, kas vienlīdz varbūtiski (pēc nejaušības principa) atlasītas no orientētajām šķiedrām (kārstās šķiedras, kārsumi, lentes, priekšdzija), izgriež vismaz 10 šķērsizgriezumu gabalus, kuru masa ir aptuveni 1g katram. Šādi atlasīto testēšanas paraugu pakļauj iepriekšējai attīrīšanai. Šķērsizgriezumus novieto vienu otram līdzās un sagriež tā, lai katra raudze saturētu devu no visiem 10 šķērsizgriezumiem.

2.2.Pavedienu paraugu atlase

12.Ja pavedieni ir uztinumos vai spoļrāmjos, rīkojas šādā secībā:

12.1.laboratorijas paraugu ņem no visiem uztinumiem;

12.2.no katra uztinuma ar tītavu (ja uztinumus var novietot uz piemērota spoļrāmja, visas šķeteres var tīt vienlaikus) notin vai kādā citādā veidā atlasa vienāda garuma šķeteres. Šķeteres vai pavedienu grīstes apvieno, novietojot vienu otrai līdzās, un izveido testēšanas paraugu, sekojot, lai no katra uztinuma paraugā nonāktu vienāda garuma šķeteres vai grīstes;

12.3.testēšanas paraugu pakļauj iepriekšējai attīrīšanai. No testēšanas parauga atlasa raudzes, izgriežot vienāda garuma pavedienu šķipsnu no šķeteres vai grīstes tā, lai šķipsnā būtu pārņemts visu parauga pavedienu neviendabī­gums;

12.4.ja pavediena teksu apzīmē ar t un uztinumu skaitu, kas atlasīts no laboratorijas parauga, ar N, tad, lai iegūtu 10 g smagu testēšanas paraugu, pavediena garums, kas jānotin no katra uztinuma, ir 10⁶/N.t cm;

12.5.ja N.t izrādās lielāks par 2000, tin smagāku šķeteri un pārgriež to divās vietās, lai veidotu grīsti ar nepieciešamo masu. Grīstes galus pirms iepriekšējās attīrīšanas rūpīgi nosien. Raudzes ņem no vietas, kas atrodas tālāk no sējuma.

13.Šķēru pavedieniem testēšanas paraugu ņem, nogriežot šķēru galus ne īsākus par 20 cm tā, lai paraugā būtu visi šķērējuma pavedieni, izņemot eģes pavedienus. Vienā galā pavedienu šķipsnu pārsien. Ja paraugs izrādās pārāk liels iepriekšējai attīrīšanai, to sadala divās vai vairākās daļās. Uz iepriekšējās attīrīšanas laiku katru no tām pārsien, un daļas atkal apvieno pēc tam, kad tās ir attīrītas atsevišķi. Raudzi nogriež no testēšanas parauga nesasietā gala tā, lai tā saturētu visus šķēru pavedienus. Šķēru pavedienu 1g smagas raudzes garums ir 10⁵/N.t cm, kur teksa t lineāri blīvo šķēru pavedienu skaits ir N.

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2006.gada 31.augustu.