Dr. iur. Aivars Endziņš, Satversmes tiesas priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs, — "Latvijas Vēstnesim"

— Pēdējie rudens mēneši jums bijuši auglīgi pieredzes, informācijas un arī citu iespaidu uzkrāšanā ārzemēs. Kādas atziņas un vērojumi šķituši visspilgtākie?

— Nesen divi Augstākās tiesas (AT) tiesneši — priekšsēdētājs Andris Guļāns un Civillietu tiesu palātas priekšsēdētājs Gunārs Aigars, es un Satversmes tiesas tiesneses Ilma Čepāne un Anita Ušacka bijām uzaicināti uz Kanādu iepazīties ar Augstākās tiesas, arī apelācijas tiesas darbību. Šī vizīte notika, pateicoties ANO Attīstības programmas atbalstam, kura apmaksāja ceļa izdevumus, kā arī Advokātu asociācijas palīdzībai, sniedzot to Kanādā. Jāpiebilst, ka šīs vizītes programma bija izstrādāta agrāk, saņemot Kanādas valdības atbalstu. Pirms brauciena paspējām ielūkoties atsūtītajos vairāku interesantu tiesu lietu materiālos Kanādas Augstākās tiesas un apelācijas tiesas līmenī, guvām priekšstatu par Kanādas tiesas sistēmu, tiesnešu statusu. Piemēram, četras tiesu lietas skāra konstitucionālo jurisdikciju, jo Kanādā šīs funkcijas veic Augstākā tiesa, kā tas ir angļu un amerikāņu tiesu sistēmā. Šīs pieminētās lietas bija saistītas ar konstitūcijas interpretāciju sakarā ar cilvēktiesībām. Pēdējā laikā vispār nodibinājusies ciešāka sadarbība starp Kanādas un Latvijas Tieslietu ministriju. Kā zināms, nesen abu valstu tieslietu ministri parakstīja sadarbības līgumu par tiesnešu izglītošanu, kvalifikācijas celšanu. Šai sakarībā vēl jāpiebilst, ka tikai dažas dienas pirms mūsu vizītes Kanādā tur bija viesojušies prokuratūras pārstāvji ar ģenerālprokuroru Jāni Skrastiņu. Tātad kontakti paplašinās arī prokuratūras darbības jomā.

Mūsu delegācija apmeklēja kādu advokātu sabiedrību, kas specializējas cilvēktiesību aizsardzībā. Arī Latvijai šie jautājumi ir svarīgi, tas ir, cilvēks valstij ir galvenais, ar viņa tiesībām jārēķinās un tās jāaizstāv. Noklausījāmies vairākas lekcijas par šiem jautājumiem.

Ļoti interesantas izvērsās sarunas nevalstiskajā organizācijā, kas izveidota konkrēti sieviešu tiesību aizsardzībai. Tajā reizē ar gandarījumu mums pastāstīja par panākumiem šajā jomā. Izrādās, ka Kanādā, lai gan likumos noteikta sieviešu un vīriešu tiesību vienlīdzība, arī saņemot atalgojumu par vienādu vai līdzvērtīgu darbu, tomēr reāli dzīvē tas ne vienmēr tika ievērots. Šī minētā organizācija ilgākā procesā tomēr panāca, ka Augstākā tiesa pieņēma spriedumu, lai civildienestā strādājošās sievietes saņemtu kompensāciju jeb algas starpību par pēdējiem gadiem, kas viņām nebija izmaksātas.

Vizītes laikā pārrunājām arī dabas aizsardzības problēmas. Īpaši nozīmīgi tas bija mūsu Satversmes tiesas tiesnesei Ilmai Čepānei, kura bija delegācijas sastāvā un ir speciāliste šajā nozarē. Apmeklējām Kanādas parlamentu un tikāmies ar vienīgo latvieti — parlamenta locekli — Sarmīti Bulti. Bet Nacionālajā klubā nepiespiestā gaisotnē apmainījāmies pieredzē ar profesoriem — mācību spēkiem, tiesnešiem, advokātiem un prokuroriem, tostarp arī juristiem latviešiem, kas strādā un dzīvo Kanādā. Tas viss kopumā iezīmēja tālākas sadarbības perspektīvas, jo īpaši, tiekoties Augstākajā tiesā ar nākamo AT priekšsēdētāju, turklāt sievieti, jo pašreizējais AT priekšsēdētājs, sasniedzis cienījamu vecumu, gatavojas doties pensijā.

To programmu ietvaros, ko subsidē Kanādas puse, Juridiskajā padomē notika konstruktīvas pārrunas, kā palīdzēt juristiem kvalificēti apgūt angļu valodu tiesību jomā. Arī Latvijai, virzoties uz Eiropas Savienību, šis jautājums aktualizējas. Protams, ja Latvija kļūs ES dalībvalsts, dokumentu tulkojumi būs arī latviešu valodā, taču arī tagad saistībā ar Eiropas Padomi, tās Cilvēktiesību tiesas spriedumiem angļu valodas prasme juristiem ir nozīmīga.

— Novembra vidū jūs pabijāt Taivānā, ko apskalo Klusais okeāns. Taču — ne jau tikai lai apjūsmotu dabu un pavērotu salas iedzīvotājus...

— Tā gan. Mani uz Taivānas galvaspilsētu Taipeju, uz 42.starptautisko Tiesnešu asociācijas konferenci uzlūdza kā viesi. Latvija ir starptautiskās Tiesnešu asociācijas pilntiesīga locekle un konferencē kā oficiālais pārstāvis bija mūsu Tiesnešu biedrības prezidents Ivars Bičkovičs. Ārvalstu viesiem bija sava programma, taču gan konferences atklāšanā, gan vairākos citos pasākumos bijām kopā ar konferences delegātiem. 42.konferences atklāšanā piedalījās Taivānas prezidents un Augstākās tiesas priekšsēdētājs, izjutām saziņlīdzekļu pārstāvju lielu uzmanību, jo konferences dalībnieki un viesi taču bija no visiem kontinentiem.

— Droši vien ir atšķirības tiesu varas sistēmā, valsts attieksmē pret to?

— Protams, un visai lielas. Vispirms jau tajā apstāklī, ka mūsu valstī izšķir trīs varas — likumdevēja, izpildvaru un tiesu varu. Taivānā šīm trim pievienojas vēl ceturtā — ekseminācijas — un piektā — kontroles vara. Tas ir raksturīgi Austrumāzijai.

Ceturtā vara nozīmē to, ka jebkuram cilvēkam, stājoties civildienestā, arī kļūstot par tiesnesi, pirms viņš tiek nominēts atbilstošā amatā, jāstājas ekseminācijas komisijas priekšā. Un tas nav tikai pirmo reizi, bet ik reizi, kad ir virzība pa dienesta, karjeras kāpnēm. Kontroles varas funkcijās ietilpst valsts augstāko amatpersonu pārkāpumu izmeklēšana, saistība ar neuzticības izteikšanu, kā arī valsts budžeta līdzekļu izmantošanas pārbaude, līdzīgi kā Latvijā to dara Valsts kontrole.

— Mūsu valstī par ceturto varu mēdz dēvēt presi, saziņas līdzekļus. Kā ir Taivānā?

— No valsts tiesību viedokļa gan izšķir trīs jau minētās varas. Taču, protams, saziņas līdzekļiem ir liela nozīme kā mūsu valstī, tā Taivānā. Preses, televīzijas pārstāvju klātbūtni jutām visu laiku, dažu brīdi pat neapjautām, kad viesus filmē, fotografē... Prombraucot lidostā nopirku vienu avīzi un ieraudzīju arī savu fotogrāfiju kādā no tikšanās reizēm Taipejā.

Vieni no spilgtākajiem iespaidiem bija Taivānas Nacionālā muzeja, Kilungas rajona tiesas apmeklējums. Šajā rajonā dzīvo aptuveni 360 000 cilvēku. Tiesas nams, kas atklāts pagājušā gada vasarā, ir moderna daudzstāvu ēka, ko grūti salīdzināt pat ar mūsu Tiesu pili. Katram tiesnesim ir sava sēžu zāle, telpas aprīkotas ar moderniem tehniskiem līdzekļiem, par ko mūsu tiesas, īpaši rajonu un pilsētu var tikai sapņot. Kilungas rajona tiesas ēkā darbojas arī prokuratūra, specializētās tiesas, piemēram, nepilngadīgo tiesa; ir nepieciešamie reģistri. Bijām liecinieki laulību reģistrācijai, šajā ziņā ir noteikta procedūra (tā notiek ķīniešu valodā), kā mums pēc tam stāstīja grupas pārstāve, tulkojot angliski. Bija vien jāatzīst, ka jaunlaulāto ādā negribētos būt... Taču tiesas sēdes ir atklātas, un sēžu zālē var ienākt jebkurš ekskursants pasēdēt un paklausīties. Starp citu, jāuzsver, ka ķīniešu juristi, īpaši tiesneši Taivānā perfekti pārvalda angļu valodu, prot arī franču, vācu, jo daudzi ir studējuši Anglijas, ASV, Francijas, Vācijas juridiskajās augstskolās. Taču mūs, ārzemju viesus, iepazīstināja ne tikai ar turienes tiesu sistēmu. Programmas ietvaros bija arī ekskursijas, kultūras pasākumu apmeklējumi, uzzinājām, kā ķīnieši ar informācijas dienesta palīdzību veido savu tēlu pasaulē. No tā mēs varam tikai mācīties.

Runājot par specifiskajiem jautājumiem, lietderīga bija tikšanās Tieslietu Augstākajā padomē jeb departamentā, ko tomēr nevar salīdzināt ar mūsu Tieslietu ministriju. Šai padomei ir prezidents un viceprezidents. Taču padomes prezidents un viceprezidents nav tiesneši, viņi nevar atcelt tiesas spriedumus, tas ir, viņiem nav balsstiesību. Taivānā arī ir trīspakāpju tiesu sistēma — rajona kā pirmās instances tiesas (atsevišķās lietās arī apelācijas instance kā mūsu apgabaltiesās), Augstā tiesa un Augstākā tiesa. Turklāt atsevišķs veidojums ir 16 lieltiesneši. Interesanti, ka tā nav instance, kas var atcelt spriedumus. Bet kopš 1992. gada, kad tika izdarīti grozījumi konstitūcijā, šie lieltiesneši veic konstitucionālās tiesas funkcijas. Viņu uzdevums ir konstitūcijas interpretācija, nevis ar konkrētu lietu saistīta, bet abstrakta, ja rodas nepieciešamība izprast, teiksim, atsevišķu konstitūcijas normu. Ja ir neskaidrības likumu interpretācijā, arī tad var vērsties pie lieltiesnešiem.

— Droši vien, lai nonāktu tik augstā amatā — par konstitucionālās tiesas tiesnesi — , tiek izvirzītas ļoti lielas prasības. Kādas tās ir?

— Kritērijs tam: jābūt vismaz desmit gadu darba stāžam kā Augstākās tiesas tiesnesim, deviņu gadu pieredzei tiesību profesora amatā mācību iestādē, jābūt atzītai autoritātei sabiedrībā. Visi lieltiesneši ir tiesību doktori — ar krietnu pieredzi, labām valodu zināšanām. Te parādās šī augstā kvalifikācijas prasība.

Tā kā esmu arī pasniedzējs augstskolā, man bija iespēja apmeklēt kādu no Taipejas universitātēm, kurā ir Juridiskā un biznesa fakultāte. Tikos ar šīs fakultātes dekānu un diviem katedras vadītājiem juristiem. Studējošo skaits šajā fakultātē ir aptuveni 13 500, desmit katedras un deviņi institūti. Jāpiebilst, ka apstākļi studentiem darbam un arī atpūtai ir lieliski. Kaut vai daži piemēri: fakultātē lasītava darbojas visu diennakti, tāpat datormācības klase. Jebkurā diennakts stundā studenti var piekļūt internetam, izmantot laiku informācijas iegūšanai. Darbojas sporta komplekss, protams, ar baseinu, ar iespējām nodarboties ar dažādiem sporta veidiem. Ir savs neliels bērnudārzs, medpunkts u.tml. Taču sarunās ķīnieši uzsvēra, ka viņi arī strādā ļoti daudz un smagi. Latvijā gan mēdz deklarēt, ka zināšanas, izglītība ir mūsu prioritāte, nākotne, taču finansu līdzekļu nav pietiekami, lai to īstenotu. Toties Taivānā tie nav tikai vārdi, bet reāls darbs un sasniegumi.

Pozitīvi ir tas, ka nodibinājām kontaktus ar tiesas institūcijām, arī šīs universitātes pasniedzējiem, ieguvām vērtīgu informāciju.

— Ko vēl derētu mācīties no taivāniešiem?

— Vispirms valsts attieksmi pret tiesu institūcijām. Par to liecināja valdības lielais atbalsts šādas konferences sagatavošanā un norisē. Un ne tikai, jo arī valsts budžetā aptuveni pusotra procenta līdzekļu tiek piešķirti tiesu sistēmai. Rajona tiesas priekšsēdētāja atalgojums, kā mums stāstīja, esot pielīdzināts ministra algai. Saprotams, ka arī mūsu ministru algas nevar salīdzināt ar Taivānas ministru atalgojumu.

Domāju, ka Latvijas tiesas arī nedzīvo tikai uz nodokļu maksātāju rēķina, jo tiek iekasētas gan tiesu nodevas, gan nereti tiesas ceļā pēc spriedumiem valsts iegūst vai atgūst līdzekļus, taču līdz šim nav skaidrības un analīzes, kādas ir šīs summas.

— Nākamā gada budžets vēl nav apstiprināts, taču zināms, ka ministrijām divi procenti ir mazāk, nekā bija iecerēts. Vai Satversmes tiesa arī to skaitā?

— Budžeta projektā Satversmes tiesai noņemti ne divi, bet deviņi procenti. Taču vēl jau viss var mainīties, jo 2000. gada budžets Saeimā nav apstiprināts.

— Pirms dažiem mēnešiem kādā no mūsu intervijām jūs stāstījāt, ka tiek izstrādāti priekšlikumi Satversmes tiesas likuma grozījumiem, lai paplašinātu to institūciju un arī personu loku, kam ir tiesības iesniegt pieteikumus Satversmes tiesā. Kā pavirzījies šis process?

— Mūsu sagatavotie priekšlikumi grozījumiem likumā nodoti izvērtēšanai Eiropas Padomes komisijai "Demokrātija caur tiesībām". Tos nosūtījām arī vairākiem ekspertiem. Pašlaik esam saņēmuši divu speciālistu atzinumus no ASV un Zviedrijas. Tuvākajā laikā gaidu tos no Ungārijas konstitucionālās tiesas priekšsēdētāja. Līdzko saņemsim izvērtējumus, slēdzienus un izspriedīsim paši (mūsu Augstākās tiesas vērtējums jau ir), likuma grozījumu priekšlikumi tiks sūtīti uz Saeimu un tad šis process, tā sakot, ies savu parasto likumīgo ceļu — to apspriedīs komisijās, deputāti, plenārsēdē. Savus ierosinājumus ceram Saeimai nosūtīt līdz tās Ziemassvētku brīvdienām. Cerams, ka nākamā gada pirmajā pusē Satversmes tiesas likuma grozījumus pieņems.

— Vai ir cerība, ka, 2000.gadu sākot, Satversmes tiesa beidzot darbosies pilnā sastāvā — būs likumā paredzētie septiņi tiesneši?

— Šī gada 9.decembrī aizritēs trīs gadi, kopš izveidota Satversmes tiesa, taču joprojām Saeimas deputāti nav izvirzījuši kandidātu tiesneša amatam, kā tas noteikts likumā. Lai gan mūsu darbu un tiesas spriešanu tas būtiski neietekmē, tomēr, manuprāt, liecina par likumdevēja attieksmi pret tiesu. Ja arī vēl šogad Saeima paspētu izvirzīt kandidātu septītajam Satversmes tiesnesim, tad diezin vai izdotos viņu apstiprināt, jo ir procedūras, ko likums paredz veikt līdz tam. Cerēsim, ka tomēr 7.Saeimas laikā šis iekavētais darbs tiks padarīts.

Rita Belousova, "LV" nozares redaktore

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"