Ministru kabineta 29.augusta sēdē

MK: Par grozījumiem likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”

Ministru kabinets otrdien, 29.augustā, pieņēma noteikumus “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās””, kurus izdod Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā. Ar Ministru prezidenta rīkojumu tika izveidota darba grupa, kura secinājusi, ka ir jāveic grozījumi normatīvajos aktos, lai noteiktu, kam piekrīt zeme, uz kuru, sākot ar 2006.gada 1.septembri, izbeigsies fizisko vai juridisko personu zemes lietošanas tiesības, kā arī lai noteiktu gadījumus, kad pēc zemes reformas pabeigšanas attiecīgās pašvaldības teritorijā zeme piekrīt attiecīgajai pašvaldībai un kad – valstij.

Tiesību akta projekts tiek izskatīts Satversmes 81.panta kārtībā, lai nodrošinātu zemes reformas nepārtrauktību un noteiktu tiesisko pamatu attiecīgajām pašvaldībām slēgt ar zemes pastāvīgajiem lietotājiem, kuriem zemes pastāvīgās lietošanas tiesības izbeidzas, bet kuri iegūst zemes nomas pirmtiesības slēgt lauku un pilsētu zemes nomas līgumus.

Ministru kabineta noteikumi paredz, ka zeme, attiecībā uz kuru, sākot ar 2006.gada 1.septembri, saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumu, likumu “Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās” un likumu “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos” izbeigsies fizisko vai juridisko personu zemes lietošanas tiesības, piekrīt tai pašvaldībai, kuras teritorijā atrodas attiecīgais zemesgabals.

Noteikumi arī paredz, ka pēc zemes reformas pabeigšanas attiecīgās pašvaldības teritorijā tā zeme, kuru valsts vai pašvaldība zemes reformas laikā varēja ierakstīt zemesgrāmatā uz sava vārda, piekrīt attiecīgi valstij vai pašvaldībai. Valsts un pašvaldība tai piekrītošo zemi varēs ierakstīt zemesgrāmatā līdz 2010.gada 30.decembrim.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs

AM: Par finansējumu grāmatai “100 Latvijas personības” un karavīru kapsētai Mores pagastā

Otrdien, 29.augustā, Ministru kabinetā (MK) pieņemts Aizsardzības ministrijas izstrādātais MK rīkojuma projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 12.janvāra rīkojumā Nr.11 “Par valsts budžeta programmas “Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO” līdzekļu izlietojumu””.

Projekts paredz piešķirt finansējumu Ls 30 000 akciju sabiedrībai “Lauku Avīze” grāmatas “100 Latvijas personības” izdošanai angļu valodā un Ls 10 000 Siguldas novada Mores pagasta administrācijai Mores kaujas piemiņas parka un karavīru kapsētas Mores pagasta “Roznēnos” labiekārtošanai.

Grāmatas “100 Latvijas personības” izdošanas mērķis angļu valodā ir veicināt Latvijas un tās izcilāko sabiedrisko darbinieku atpazīstamību pasaulē, vairot zināšanas par mūsu valsti, tās kultūru, vēsturi un attīstību.

Karavīru kapsētas Mores pagasta “Roznēnos” labiekārtošanas projekta nolūks ir saglabāt karavīru piemiņas vietu nākamajām paaudzēm, kas liecina par latviešu karavīru cīņām Otrā pasaules kara laikā.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

ĀM: Par atbalstu jaunas ēkas iegādei Latvijas vēstniecībai Itālijā

Valdība 29.augusta sēdē atbalstīja Ārlietu ministrijas iesniegto Ministru kabineta rīkojuma projektu, kas paredz atļaut Latvijas pārstāvniecībai Itālijā pirkt tās vajadzībām īpašumu Itālijas galvaspilsētā Romā, rajonā, kurš atbilst diplomātiskās pārstāvniecības funkciju veikšanai.

Ministru kabinets nolēma, ka nekustamajam īpašumam ir jāatbilst gan informācijas aizsardzības drošības prasībām, gan reprezentācijas funkciju veikšanai, kā arī darbinieku vajadzībām un viņu personiskās drošības nodrošināšanai. Ēkā tiks izvietota vēstniecība ar atbilstoši aprīkotu konsulāro nodaļu, kā arī kultūras centrs, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, Tūrisma attīstības valsts aģentūras, specializēto atašeju un citas darba telpas.

Latvijas vēstniecības Itālijā vajadzībām šobrīd tiek īrēts trīsistabu dzīvoklis, kas savienots ar pagrabstāvu. Telpu sadalījums negarantē vēstniecības darbinieku un informācijas fizisko drošību. Savukārt Konsulārās nodaļas telpas pagrabstāvā neatbilst Šengenas konvencijas noteiktajām drošības prasībām un rekomendācijām apmeklētāju pieņemšanai, kā arī konsula darba organizēšanai, turklāt telpas nevar tikt pārbūvētas un piemērotas vēstniecības vajadzībām.

ĀM: Par Latvijas pievienošanos Frankofonijas statūtiem

Ministru kabineta 29.augusta sēdē apstiprināts Ārlietu ministrijas iesniegtais likumprojekts “Par Frankofonijas statūtiem”. Likumprojekts paredz pievienošanos Frankofonijas statūtiem, lai Latvija iegūtu novērotāja statusu Starptautiskajā Frankofonijas organizācijā (SFO).

Novērotāja statuss SFO Latvijai dos iespēju veidot tiešu sadarbību ar vairāk nekā 60 Eiropas, Āzijas, Āfrikas, Amerikas valstīm, dibinot kontaktus kultūras, sociālajā, ekonomikas, kā arī politikas jomā. Tas veicinās Latvijas ietekmes paplašināšanu, it īpaši ANO un citu starptautisko organizāciju ietvaros. Pievienošanās Frankofonijas statūtiem pavērs papildu iespējas kultūras un zinātnes sadarbības paplašināšanai, kā arī franču valodas apguves pilnveidošanai Latvijā.

SFO ietilpst Frankofonijā, kas ir valstu savienība, kura ciena valstu suverenitāti, to valodas un kultūru un kurā tiek īstenota ne tikai lingvistiskā kustība, bet ir noteiktas arī politiskās prioritātes un darbības virzieni. 2004.gada novembrī Frankofonijas 10.samita laikā tika noteikti četri galvenie virzieni, kuros Frankofonija paredz sniegt lielāko ieguldījumu: franču valodas un kultūru daudzveidības attīstīšana, miera, demokrātijas un cilvēktiesību veicināšana, atbalsts izglītības, izglītošanas un pētniecības attīstībai, sadarbība ilgtspējīgas attīstības un solidaritātes palīdzības sekmēšanā.

Frankofonijas valstu kodols pamazām kļūst arvien daudzveidīgāks, un dalībnieki, kas pievienojas organizācijai, uzsver, ka lingvistiskā puse nav vienīgā. No 53 dalībvalstīm, kuras šodien veido SFO, vairākās valstīs nerunā franču valodā, piemēram, Albānijā un Bulgārijā. No Eiropas valstīm, kas SFO darbojas kā dalībvalstis, jāmin Francija, Beļģija, Luksemburga, Šveice, Monako, Moldova. Novērotāja statuss piešķirts Armēnijai, Austrijai, Horvātijai, Gruzijai, Ungārijai, Lietuvai, Polijai, Čehijai, Slovākijai un Slovēnijai.

ĀM: Par nacionālo ekspertu un administrēšanai nepieciešamo atlīdzības apmēru starptautiskajos palīdzības projektos

Ministru kabineta 29.augusta sēdē apstiprināti “Noteikumi par nacionālo ekspertu un administrēšanai nepieciešamo maksimālo atlīdzības apmēru no valsts budžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem finansētajos starptautiskajos palīdzības projektos”.

Pamatojoties uz Eiropas Savienības dvīņojumprojektu (twinning project) praksi, šie noteikumi paredz iedalīt nacionālos ekspertus trīs kategorijās atbilstoši profesionālajai pieredzei attiecīgajā jomā. Arī ekspertu atalgojuma apmērs ir aizgūts no šā projekta prakses, to pielīdzinot Latvijas iekšzemes kopprodukta rādītājam uz vienu iedzīvotāju.

Piemēram, vienu nedēļu ilgā projektā pirmās kategorijas eksperta (1–3 gadu profesionālā pieredze) atalgojums par darba dienu ir 50 lati, otrās kategorijas eksperta (3–5 gadu profesionālā pieredze) atalgojums ir 70 lati un trešās kategorijas eksperta (vairāk nekā 5 gadu profesionālā pieredze) atalgojums ir 90 lati.

Starptautiska projekta ietvaros nacionālais eksperts var piesaistīt arī projekta vadītāju, administratīvo izdevumu segšanai paredzot papildu 10% no eksperta atalgojuma.

Paredzams, ka apstiprinātie Ministru kabineta noteikumi būtiski vienkāršos attīstības sadarbības pasākumu īstenošanu, ieviešot vienotu ekspertu un administrēšanai nepieciešamo maksimālo atlīdzības apmēru.

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments