Valsts sekretāru 24.augusta sanāksmē

FM: Par precizējumiem EEZ un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta vadības sistēmā

Valsts sekretāru 24.augusta sanāksmē saskaņošanai ministrijās izsludināti Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos par Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta vadības sistēmu.

Precizējumus plānots veikt MK 2005.gada 8.novembra noteikumos Nr.852, kuri reglamentē EEZ finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta vadības, īstenošanas, uzraudzības, kontroles un novērtēšanas sistēmu.

Šobrīd Finanšu ministrija kā vadošā nacionālā finanšu instrumentu iestāde izstrādā finanšu instrumentiem līdzfinansējamo individuālo projektu nolikumus. Tādējādi MK noteikumos ir jāprecizē administratīvās atbilstības kritēriji, lai prasības konkursu nolikumos būtu saskaņotas ar MK noteikumu normām.

Grozījumi arī precizēs atbalsta formas ieviešanas kārtību, un šīs izmaiņas plānots veikt, ņemot vērā donorvalstu ieteikumu par īpašā atbalsta formas “Tehniskās palīdzības fonds” ieviešanu kā individuālo projektu, nevis grantu shēmu.

Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta un Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta izveides mērķis ir mazināt sociālās un ekonomiskās atšķirības Eiropas Ekonomikas zonā.

FM: Par jauniem loteriju uzraudzības un kontroles noteikumiem

Finanšu ministrija ir sagatavojusi izdošanai jaunā redakcijā Ministru kabineta (MK) noteikumus par preču un pakalpojumu loteriju organizēšanas uzraudzības un kontroles kārtību. Noteikumu projekts Valsts sekretāru 24.augusta sanāksmē izsludināts saskaņošanai ministrijās.

Jaunu MK noteikumu izstrādes nepieciešamību noteica grozījumi Preču un pakalpojumu loteriju likumā. Lai uzlabotu likuma normu izpildes uzraudzību un kontroli, noteikumos precizēta preču un pakalpojumu loteriju organizēšanas un norises vietu pārbaužu norise un apjoms.

Noteikumi regulēs pārbaužu norises kārtību, noteiks aizpildāmos dokumentus un to saturu, kā arī dokumentu izskatīšanas un glabāšanas termiņus.

Pārbaudes loteriju organizēšanas un norises vietās veic Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas (IAUI) amatpersonas. Atbilstoši noteikumiem IAUI rīko pārbaudes: vietās, kur tirgo preces un sniedz pakalpojumus; vietās, kur notiek loterijā laimējušo personu noteikšana tās norises laikā; vietās, kur atrodas ar preču vai pakalpojumu loteriju organizēšanu saistītie dokumenti un datu bāzes.

Līdz ar jauno noteikumu spēkā stāšanos par spēku zaudējušiem tiks atzīti MK 2003.gada 16.decembra noteikumi Nr.731 “Preču un pakalpojumu loteriju organizēšanas uzraudzības un kontroles kārtība”.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

ZM: Par lauksaimniecības risku vadības sistēmu

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi Koncepciju par lauksaimniecības risku vadības politikas attīstību Latvijā, kas izsludināta Valsts sekretāru 24.augusta sanāksmē. Koncepcija izstrādāta, lai radītu Latvijas un pārējo Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu lauksaimniecības produktu ražotājiem līdzvērtīgas konkurences priekšnoteikumus. Īstenojot šo koncepciju, tiks izveidota prognozējama ilglaicīga valsts politika lauksaimniecības ražošanas risku radīto zaudējumu novēršanai un kompensēšanai. ZM izstrādātajā koncepcijā ir izvērtēti iespējamie lauksaimniecības risku vadības varianti.

Lauksaimniecības risku vadības politikas mērķis ir radīt efektīvu sistēmu, kas nodrošina paredzamu lauksaimniecības ražošanas risku radīto zaudējumu kompensēšanu, izmantojot risku vadības principus. Tai jābūt skaidri un precīzi definētai, kā arī atbalsta piešķiršanas kritērijiem jābūt vienkārši saprotamiem un pārbaudāmiem.

Lauksaimniecības risku vadības sistēma paredz, ka valstij vajadzētu kompensēt tādus riskus kā zemestrīces, ārkārtas notikumi, piemēram, karš, valsts uzraudzībā esošas dzīvnieku vai augu infekcijas slimības un epizootijas, kas uzskatāmi par valsts pamatabildību. Šādos gadījumos valsts segtu tiešos materiālos zaudējumus, kompensācijas izmaksājot no valsts budžeta līdzekļiem. Savukārt, veicot brīvprātīgas vai obligātas iemaksas fondā, lauksaimnieki varētu nodrošināties pret zaudējumiem, ko rada sausums, lietavas, salnas, kailsals, krusas, karstums, plūdi, kā arī dzīvnieku slimības, kuru apkarošana nav obligāti noteikta.

ZM izstrādājusi trīs iespējamos lauksaimniecības risku vadības sistēmas variantus – privāta apdrošināšana ar valsts atbalstu, uzkrājošs fonds ar brīvprātīgām vai obligātām iemaksām un trešais variants, kas paredz divu iepriekšējo apvienošanu vienā variantā.

Pirmajā jeb privātās apdrošināšanas ar valsts atbalstu variantā paredzēts, ka valsts nodarbojas ar savas lauksaimniekiem garantētās pamatatbildības un līdzatbildības nodrošināšanu. Šajā gadījumā valsts subsidētu apdrošināšanas prēmijas. Apdrošināšanas prēmiju subsīdijas valstij šajā gadījumā izmaksātu 200 tūkstošus latu.

Otrais variants jeb kompensāciju fonda risinājuma variants paredz, ka fondā ik gadus gan valsts, gan lauksaimnieki veiktu brīvprātīgas vai obligātas iemaksas. Šajā variantā iztrūkst valsts garantētās līdzatbildības kompensācijas nodrošināšanas lauksaimniekiem. Valsts mudinātu lauksaimniekus apdrošināt šīs kategorijas riskus, ieviešot minimālo obligātās apdrošināšanas prasību. Šāda fonda sistēmas ieviešanai būtu nepieciešami aptuveni 2,1 miljons latu. Savukārt kompleksajā risinājumā paredzēts, ka valsts nodarbojas ar savas lauksaimniekiem garantētās pamatatbildības un līdzatbildības nodrošināšanu, izmantojot līdzekļus uzkrājošu fondu. Tā resursus veidotu ikgadējas valsts un lauksaimnieku iemaksas. Savukārt apdrošināšanas sabiedrības, saņemot atbalstu no valsts apdrošināšanas prēmiju subsīdiju un pārapdrošināšanas veidā, piedāvātu lauksaimniekiem daudz pieejamākus apdrošināšanas produktus. Kompleksā risinājuma ieviešanai būtu nepieciešami aptuveni 2 miljoni latu.

Plānots, ka pilnībā lauksaimniecības risku vadības sistēma tiks ieviesta no 2008.gada. Par jauno apdrošināšanas sistēmu ZM lauksaimniekus informēs nākamgad.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa