Ministru kabineta 29.augusta sēdē

 

EM: Par atļaujām elektroenerģijas ražošanas jaudu palielināšanai un jaunu ražošanas iekārtu ieviešanai

Ministru kabinets (MK) 29.augustā apstiprināja Ekonomikas ministrijas izstrādātos Ministru kabineta noteikumus “Noteikumi par atļaujām elektroenerģijas ražošanas jaudu palielināšanai vai jaunu ražošanas iekārtu ieviešanai”.

Ministru kabineta noteikumos noteiktas prasības, kas jāizpilda elektroenerģijas ražotājam, kas vēlas saņemt atļauju elektroenerģijas ražošanas jaudu palielināšanai vai jaunu ražošanas iekārtu ieviešanai, kā arī atļaujas izsniegšanas, anulēšanas un derīguma termiņa pagarināšanas kārtību. Ministru kabineta noteikumos noteikta informācija, kas iesniedzējam jānorāda, lai saņemtu atļauju, iesniedzēja iesnieguma izskatīšanas gaita un termiņi, kā arī pamatnosacījumi ministrijas lēmuma pieņemšanai.

Iesniedzējam jāaizpilda iesniegums atļaujas saņemšanai un tas jāiesniedz Ekonomikas ministrijā. Iesniegumam jāpievieno iesniedzēja komersanta reģistrācijas apliecības kopija unelektroenerģijas sistēmas operatora atzinums par tehniskajām iespējām uzņemt saražoto elektroenerģiju sistēmā, kurai paredzēts pieslēgt palielināto vai jauno elektroenerģijas ražošanas jaudu.

Ministrija izskata iesniegtos dokumentus un mēneša laikā pieņem lēmumu par atļaujas izsniegšanu. Ministrija anulē izsniegto atļauju, ja iesniedzējs to lūdz darīt vai ja ir izbeidzis komercdarbību. Atļaujas derīguma termiņš ir trīs gadi, ja ministrija atļāvusi ieviest jaunu elektroenerģijas ražošanas iekārtu vai palielināt elektroenerģijas ražošanas jaudu par vienu megavatu vai mazāk, unpieci gadi, ja ministrija atļāvusi ieviest jaunu elektroenerģijas ražošanas iekārtu vai palielināt elektroenerģijas ražošanas jaudu vairāk nekā par vienu megavatu.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

FM: Par ES fondu operacionālajām programmām 2007. – 2013.gadam

Ministru kabineta 29.augusta sēdē apstiprināta pēdējā no trim ES fondu operacionālajām programmām 2007.–2013.gadam: “Cilvēkresursi un nodarbinātība”.

15.augustā valdība jau apstiprināja divas operacionālās programmas – “Uzņēmējdarbība un inovācijas” un “Infrastruktūra un pakalpojumi”, līdz ar to visi trīs ES fondu plānošanas stratēģiskie dokumenti nākamajai septiņgadei ir guvuši valdības akceptu.

Operacionālā programma “Cilvēkresursi un nodarbinātība”, kuras finansējums no ESF ir 457017922 eiro, paredz 55,9% no kopējā finansējuma novirzīt izglītības un zinātnes atbalstam, 34,3% – nodarbinātības un sociālās iekļaušanas pasākumu veikšanai, 5,8% – administratīvās kapacitātes stiprināšanai jeb ES fondu administrācijā iesaistīto institūciju kapacitātes celšanai, bet 4% novirzīt operacionālās programmas īstenošanai jeb tā sauktajai tehniskajai palīdzībai.

Finanšu ministrija diskusijas ar Eiropas Komisiju (EK) par apstiprinātajām operacionālajām programmām uzsāks mēneša laikā. Paredzams, ka saskaņošanas procedūra ilgs vairākus mēnešus un operacionālās programmas EK varētu tikt apstiprinātas līdz 2007.gada martam.

 

FM: Par Finanšu ministrijas stratēģiju 2007.–2009.gadam

Ministru kabineta (MK) 29.augusta sēdē valdība apstiprināja Finanšu ministrijas (FM) darbības stratēģiju, kas paredzēta laikposmam no 2007.gada līdz 2009.gadam un līdz vairāku gadu budžeta saistību ieviešanai katru gadu pirms budžeta plānošanas uzsākšanas tiks papildināta un precizēta.

FM stratēģijā noteikts, ka ministrijas virsmērķis ir nodrošināt tautsaimniecības ilgtspējīgu attīstību veicinošas finanšu un fiskālās politikas izstrādi un efektīvu ieviešanu. FM nodrošina valdības mērķu un uzdevumu īstenošanu atbilstoši tās kompetencei. Kopumā stratēģija nosaka vidēja termiņa prioritātes, pasākumus finanšu resursu optimālākam izlietojumam, kā arī nepieciešamās institucionālās izmaiņas.

FM ir atbildīga par valsts budžeta izstrādi kārtējam gadam, finanšu un fiskālās politikas veidošanu un veiksmīgu pieejamo Eiropas Savienības līdzekļu apguvi. Ar FM padotības iestāžu starpniecību tiek nodrošināta valsts līdzekļu apsaimniekošana un valsts parāda vadība, nodokļu un nodevu iekasēšana, muitas darbības veiksmīga organizēšana, valsts iepirkuma procesu vadība un uzraudzība, kontrole pār izložu un azartspēļu jomu un dārgmetālu apriti.

Finanšu ministrija īsteno darbību šādos virzienos:

• stabilas makroekonomiskās vides, uz attīstību vērstas saprātīgas fiskālās un finansiālās politikas un valsts līdzekļu efektīvas izmantošanas nodrošināšana;

• efektīvas valsts budžeta pārvaldes un kontroles nodrošināšana;

• efektīva piešķirto Eiropas Savienības līdzekļu administrēšana;

• valsts uzraudzības nodrošināšana atsevišķās tautsaimniecības nozarēs atbilstoši Finanšu ministrijas kompetencei;

• maksājumu nodrošināšana citām valsts iestādēm un personām.

FM stratēģija ir vidēja termiņa plānošanas dokuments, kurš apvieno ministrijas politikas dokumentus (programmas), institūcijas un finansējumu. Stratēģijā apkopoti Finanšu ministrijas darbības virzieni un kompetences jomas, ko īsteno ministrijas departamenti, struktūrvienības un padotības iestādes. Katram ministrijas darbības virzienam atbilst sava budžeta programma un apakšprogrammas. Savukārt katra budžeta programma un apakšprogramma ietver mērķi un rezultatīvos rādītājus, ko plānots sasniegt, īstenojot programmu.

Stratēģijas izstrādes mērķis ir uzlabot vidēja termiņa budžeta plānošanas procesu, tieši saistot politikas plānošanas dokumentus un pasākumus to ieviešanai ar pieejamo un nepieciešamo budžeta finansējumu.

Stratēģiju plānots aktualizēt katru gadu budžeta plānošanas procesa gaitā. Tā tiks īstenota ar FM un tās padotībā esošo institūciju ikgadējo darba plānu starpniecību, savukārt kā pārskatu sniegšanas instrumenti tiks izmantoti pārskati par darba plānu izpildi un gada publiskie pārskati.

 

FM: Par neatbilstošu izdevumu atmaksas kārtību Kohēzijas fonda projektos

Lai noteiktu kārtību, kādā uzskaita un atmaksā no Kohēzijas fonda līdzekļiem finansēto projektu ietvaros neatbilstoši veiktos izdevumus, Ministru kabinets (MK) otrdien, 29. augustā, akceptēja noteikumus, kurus sagatavojusi Kohēzijas fonda vadošā iestāde – Finanšu ministrija.

Noteikumi regulēs kārtību, kādā nodrošināma ieviešanas iestādes vai atbalsta saņēmēja neatbilstoši veikto izdevumu uzskaite un atmaksāšana no Kohēzijas fonda līdzekļiem finansēta projekta ietvaros un Kohēzijas fonda projektu vadībā iesaistīto institūciju – vadošās iestādes, starpniekinstitūcijas un maksājumu iestādes – pienākumus un tiesības, veicot neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu.

Noteikumi tiesiski noregulē vadošās iestādes tiesības pieņemt lēmumu par neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu atkarībā no tā, vai ieviešanas iestāde vai atbalsta saņēmējs ir vai nav no valsts budžeta finansēta iestāde. MK noteikumi “Kārtība, kādā uzskaita un atmaksā no Kohēzijas fonda līdzekļiem finansēto projektu ietvaros neatbilstoši veiktos izdevumus” arī paredzēs pārējo Kohēzijas fonda projektu vadībā iesaistīto institūciju – starpniekinstitūcijas un maksājumu iestādes – tiesības un pienākumus neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanā saistībā ar to atmaksas procesu, piemēram, maksājuma grafika saskaņošanu un neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanas nodrošināšanu un citus.

 

FM: Par papildu informāciju muitas darbību veikšanā

Valdība otrdien, 29. augustā, apstiprināja Finanšu ministrijas sagatavotos grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos “Papildus aizpildāmās ailes vienotajā administratīvajā dokumentā un kārtība, kādā muitas iestāde personai atļauj iesniegt vienoto administratīvo dokumentu pirms preču uzrādīšanas”.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas Regulu, kas nosaka regulējumu muitas jomā, sākot ar 2007.gada 1.janvāri, mainīsies deklarēšanas kārtība un aizpildāmās vienotā administratīvā dokumenta ailes.

Noteikumu projekts nosaka papildus aizpildāmās ailes vienotajā administratīvajā dokumentā, veicot šādas muitas procedūras:

* izvešana;

* iepriekšfinansēto preču novietošana muitas noliktavā;

* atpakaļizvešana – pēc muitas procedūras ar saimniecisko nozīmi, kas nav novietošana muitas noliktavā;

* atpakaļizvešana – pēc novietošanas muitas noliktavā;

* izvešana pārstrādei;

* tranzīts;

* izlaišana brīvam apgrozījumam;

* muitas procedūra ar saimniecisku ietekmi, kas nav izvešana pārstrādei un novietošana muitas noliktavā;

* preču novietošana A, B, C, E un F tipa muitas noliktavā;

* preču novietošana D tipa muitas noliktavā.

Noteikumi paredz – ja persona iesniegusi rakstisku pamatojumu, muitas amatpersona atļauj vienoto administratīvo dokumentu iesniegt pirms preču uzrādīšanas, nosakot preču uzrādīšanas termiņu, ne garāku par 31 dienu.

 

FM: Par papildinājumiem grāmatvedības standartos

Ministru kabineta (MK) 29.augusta sēdē apstiprināti grozījumi MK noteikumos par obligāti piemērojamiem Latvijas grāmatvedības standartiem (LGS), kas stāsies spēkā ar 2007.gada pārskata periodu.

Noteikumi papildinās 2005.gada 18.oktobra MK noteikumus Nr.776 par obligāti piemērojamiem LGS ar grāmatvedības 6.standartu “Ieņēmumi”, 7.standartu “Pamatlīdzekļi” un 8.standartu – “Uzkrājumi, iespējamās saistības un iespējamie aktīvi”.

Latvijas grāmatvedības 6.standarts “Ieņēmumi” nosaka kārtību, kādā uzskaita ieņēmumus no preču pārdošanas, pakalpojumu sniegšanas, kā arī no uzņēmumu aktīvu nodošanas lietošanā citām personām, gūstot procentu, autoratlīdzību un dividenžu ieņēmumus. 7.standarts “Pamatlīdzekļi” nosaka un skaidro pamatlīdzekļu grāmatvedības uzskaiti un ar pamatlīdzekļiem saistītās informācijas uzrādīšanu finanšu pārskatos. Savukārt 8.standarts “Uzkrājumi, iespējamās saistības un iespējamie aktīvi” nosaka uzkrājumu, iespējamo saistību un iespējamo aktīvu atzīšanas un novērtēšanas kritērijus, kā arī informācijas atklāšanas prasības finanšu pārskata pielikumā. LGS ir ar grāmatvedību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem, Eiropas Kopienu tiesībām un Starptautiskajiem grāmatvedības standartiem saskaņoti vispārīgi un daudzkārt piemērojami norādījumi finanšu pārskata posteņu atzīšanai, novērtēšanai un skaidrojumu sniegšanai par tiem.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

IeM: Par zemes saglabāšanu valsts īpašumā Cēsīs

Ministru kabinets otrdien, 29.augustā, atbalstīja Iekšlietu ministrijas izstrādāto rīkojuma projektu, kas paredz saglabāt valsts īpašumā nekustamo īpašumu Cēsīs, lai nodrošinātu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Cēsu brigādes funkcijas.

Projekts “Par nekustamā īpašuma Cēsīs, Ata Kronvalda ielā 52, saglabāšanu valsts īpašumā” izstrādāts, lai uz zemes vienības varētu uzcelt jaunu ugunsdzēsības depo. Zemes gabala platība ir nepilni 12 000 kvadrātmetru.

 

IeM: Par pierobežas ceļu projektēšanu, būvniecību un rekonstrukciju

Ministru kabinets otrdien, 29.augustā, atbalstīja Iekšlietu ministrijas (IeM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par investīciju projekta IA-16 “Valsts robežas infrastruktūras attīstība” ietvaros plānoto pierobežas ceļu projektēšanu, būvniecību, rekonstrukciju un apsaimniekošanu.

Ziņojumā norādīts, ka saskaņā ar valsts investīciju projektu “Valsts robežas infrastruktūras attīstība” ir paredzēta pierobežas ceļu būvniecība. Projekta ietvaros pēc valsts akciju sabiedrības “Valsts robežbūve” pasūtījuma 1999.gadā akciju sabiedrība “Ceļuprojekts” izstrādāja koncepciju rokādes ceļu tīkla izveidošanai pierobežā ar Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku. Koncepcijas ietvaros bija paredzēts no jauna izbūvēt un rekonstruēt pierobežas ceļus 538 km garumā, tajā skaitā izbūvēt no jauna ceļu 295 km garumā.

2002.gada vasarā veikta valsts iepirkuma procedūra un noslēgti līgumi par 14 ceļu būvniecību. Tā kā likumā “Par valsts budžetu 2003.gadam” nebija paredzēti finanšu līdzekļi līgumu realizēšanai, tika ierosināts tos lauzt.

No 2003.gada aprīļa līdz decembrim IeM veica pārrunas ar visiem ģenerāluzņēmējiem, ar kuriem bija noslēgti līgumi par investīciju projekta realizāciju. Pēc tam ar būvuzņēmējiem tika parakstīti vienošanās protokoli, samazinot līgumu summas pierobežas ceļu būvniecībai par 287 700 latu.

Ziņojumā norādīts, ka pierobežas ceļu būvniecībā galvenās problēmas saistītas ar 2006.gadā ekspluatācijā nododamajiem ceļiem, zemes īpašumtiesību jautājumu sakārtošanu, kā arī turpmāko pierobežas ceļu būvniecību un apsaimniekošanu. IeM budžetā pašreiz nav paredzēts papildu finansējums ekspluatācijā jau nodoto pierobežas ceļu uzturēšanai. Līdz ar to ir vajadzīga koncepcija, kurā tiktu apzinātas problēmas un izteikti iespējamie risinājumu varianti par turpmāko pierobežas ceļu uzturēšanu un institūciju, kas to veiks, kā arī par plānoto nepieciešamo finansējuma apjomu.

Lai varētu realizēt pierobežas ceļu būvniecības projektus, jāatpērk zemes īpašniekiem piederošā zeme un jāsakārto īpašumtiesības lietojumā esošajām zemes vienībām.

Šobrīd ir apzināti visi 139 zemes īpašnieki, no tiem ar 131 noslēgti priekšlīgumi, par 43 pagasta īpašumā esošām zemes vienībām pieņemti pagasta padomju lēmumi par to piešķiršanu lietošanā Iekšlietu īpašumu valsts aģentūrai. Turpinās arī darbs pie 24 zemes vienībām, kurām tiesiskie valdītāji nav sakārtojuši īpašuma tiesības un ar 22 valsts īpašumā vai lietojumā esošiem zemes gabaliem par valdījuma maiņu. No īpašniekiem ir atpirktas un reģistrētas zemesgrāmatā 20 zemes vienības.

Ministru kabineta (MK) 2006.gada 24.aprīļa sēdē pieņemts rīkojums par 20 zemes vienību iegādi pierobežas ceļiem pie Pededzes RPP un Bērziņu RPP, savukārt 2006.gada 20.jūlija sēdē – par septiņu zemes vienību iegādi pierobežas ceļu būvniecības projektu īstenošanai pie Pededzes RPP un Pāternieku RKP. MK 2006.gada 5.septembra sēdē plānots pieņemt rīkojumu par 26 zemes vienību atpirkšanu.

Lai realizētu pierobežas ceļu būvniecību, plānots, ka IeM pabeigs sakārtot 2004., 2005. un 2006.gadā uzbūvēto pierobežas ceļu īpašuma tiesības līdz 2007.gada 30.novembrim, kā arī līdz 2007.gada 1.februārim iesniegs MK koncepciju par pierobežas ceļu būvniecību, rekonstrukciju un apsaimniekošanu.

 

IeM: Par Latvijas Policijas akadēmijas nekustamā īpašuma nodošanu Iekšlietu ministrijas valdījumā

Ministru kabinets otrdien, 29.augustā, atbalstīja Iekšlietu ministrijas (IeM) izstrādāto rīkojuma projektu, kas paredz nodot IeM valdījumā valsts nekustamo īpašumu Ezermalas ielā 4 un 4a, Rīgā.

Projekts “Par valsts nekustamā īpašuma Rīgā, Ezermalas ielā 4 un Ezermalas ielā 4a, nodošanu Iekšlietu ministrijas valdījumā” nosaka pārņemt nekustamo īpašumu no Latvijas Policijas akadēmijas IeM valdījumā un ierakstīt zemesgrāmatā uz valsts vārda IeM personā.

Šajās ēkās atrodas Latvijas Policijas akadēmijas kopmītnes.

Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departaments

IZM: Par augstskolu rektoru apstiprināšanu

Ministru kabineta (MK) 29.augusta sēdē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pieteica izskatīšanai MK rīkojuma projektu “Par Ekonomikas un kultūras augstskolas rektora apstiprināšanu” un “Par SIA “Biznesa augstskola Turība” rektora vietas izpildītāja iecelšanu”.

Saskaņā ar Augstskolu likuma 17.panta piekto daļu, augstskolas ievēlēto rektoru pēc augstskolas dibinātāja ierosinājuma apstiprina Ministru kabinets.

2006.gada 28.jūnijā Ekonomikas un kultūras augstskolas Satversmes sapulcē par Ekonomikas un kultūras augstskolas rektoru tika ievēlēts ekonomikas doktors Uldis Osis, bet sakarā ar SIA “Biznesa augstskola Turība” rektora nāvi līdz jauna rektora ievēlēšanai ir jāieceļ SIA “Biznesa augstskola Turība” rektora vietas izpildītājs.

Ekonomikas un kultūras augstskola ir IZM akreditēta privāta augstskola. Ekonomikas un kultūras augstskolas rektora vēlēšanas notika atbilstoši Ekonomikas un kultūras augstskolas Satversmei. Ekonomikas un kultūras augstskolas Satversme tika apstiprināta Ministru kabinetā 2003.gada 6.februārī.

SIA “Biznesa augstskola Turība” par rektora vietas izpildītāju lūdz iecelt inženierzinātņu doktoru Antonu Kiščenko.

 

IZM: Par nekustamā īpašuma Ogrē, Meža prospektā 13, saglabāšanu valsts īpašumā

Ministru kabineta (MK) 29.augusta sēdē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pieteica izskatīšanai MK rīkojuma projektu “Par nekustamā īpašuma Ogrē, Meža prospektā 13, saglabāšanu valsts īpašumā”.

IZM iesniegtais MK rīkojuma projekts sagatavots, lai nodrošinātu Ogres Amatniecības vidusskolas lietojumā esošā nekustamā īpašuma Ogrē, Meža prospektā 13, ierakstīšanu zemesgrāmatā uz valsts vārda IZM personā.

Valsts vēstures arhīva 2005.gada 8.decembra izziņa Nr.5-JP-8374 informē, ka nekustamā īpašuma Ogrē, Meža prospektā 13, īpašniece 1938.gadā bijusi Rīgas pilsēta. Šīs nekustamais īpašums kā atsevišķa hipotekāra vienība līdz 1940.gadam nav izdalīta, tādēļ arhīvs nevar sniegt izrakstu no zemesgrāmatas par tā piederību līdz 1940.gadam.

Zemesgabals Ogrē, Meža prospektā 13, uz kura atrodas Ogres Amatniecības vidusskolas ēka un kopmītne, atbilstoši Ogres novada domes 2005.gada 16.septembra izziņai Nr.1-10.1/433 līdz 1940.gada 21.jūlijam piederēja Rīgas pilsētas pašvaldībai. Minētā izziņa apliecina, ka citu pieteikumu īpašumu tiesību atjaunošanai uz zemesgabalu Ogrē, Meža prospektā 13, Ogres pilsētas Zemes komisijas rīcībā nav. Atbilstoši likumam “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” zemesgabals Ogrē, Meža prospektā 13, 12 410 m² platībā piekrīt valstij.

Ar Valsts komisijas 1969.gada 31.decembra aktu ekspluatācijā ir pieņemta dienesta viesnīca. Savukārt ar Valsts komisijas 1971.gada 23.jūnija aktu ekspluatācijā pieņemta skolas ēka. Saskaņā ar likuma “Par valsts nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 36.pantu dienesta viesnīca un skolas ēka Ogrē, Meža prospektā 13, ierakstāmas zemesgrāmatā uz valsts vārda.

 

IZM: Par attīrīšanas iekārtu un izbūvju nodošanu pašvaldības īpašumā

Ministru kabineta (MK) 29.augusta sēdē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pieteica izskatīšanai MK rīkojuma projektu “Par Bebrenes pagasta attīrīšanas iekārtu un izbūvju nodošanu Ilūkstes novada pašvaldības īpašumā”.

IZM iesniegtais MK rīkojuma projekts sagatavots, ņemot vērā Ilūkstes novada domes 2005.gada 26.maija sēdes protokola izrakstu “Par lūgumu nodot valsts nekustamo īpašumu Bebrenes pagastā Ilūkstes novada domes īpašumā pašvaldībai”.

Ilūkstes novada dome ir uzsākusi projekta “Ūdenssaimniecības attīstība Ilūkstes novada Šēderes, Pašulienes, Raudas, Pilskalnes, Doļnajas, Dubezera un Bebrenes ciemos” īstenošanu, kā rezultātā Bebrenes ciemā paredzēta jaunu notekūdeņu attīrīšanas iekārtu izbūve. Pārņemamais objekts nodrošinās likuma “Par pašvaldībām” 15.pantā paredzētās valsts vietējās pārvaldes un sociāli ekonomiskās funkcijas izpildīšanu – organizēt iedzīvotājiem komunālos pakalpojumus (ūdensapgāde un kanalizācija).

Nododamais valsts nekustamais īpašums ir Bebrenes profesionālās vidusskolas lietojumā, un tajā ietilpst attīrīšanas stacijas ēka un nosēddīķis, kas izvietoti uz zemesgabala 0,93 ha platībā.

Saskaņā ar MK 2004.gada 30.septembra rīkojuma Nr. 717 “Par Zemkopības ministrijas valdījumā esošu valsts nekustamo īpašumu nodošanu IZM valdījumā” 1.49.apakšpunktu zemesgabals 0,93ha platībā un attīrīšanas stacijas ēka Daugavpils rajonā, Bebrenes pagastā, kā arī attīrīšanas iekārtas ir ierakstītas Bebrenes pagasta zemesgrāmatas nodalījumā uz valsts vārda IZM personā. Bebrenes profesionālā vidusskola atbalsta Ilūkstes novada pašvaldības lūgumu pārņemt pašvaldības īpašumā bez atlīdzības attīrīšanas iekārtas ar piekrītošo zemesgabalu, jo skolai nav naudas līdzekļu attīrīšanas iekārtu uzturēšanai, atjaunošanai un saglabāšanai.

 

IZM: Par atklāta projektu iesniegumu konkursa vadlīnijām

Ministru kabineta (MK) 29.augusta sēdē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pieteica izskatīšanai MK noteikumu projektus “Noteikumi par atklāta projektu iesniegumu konkursa “Jauniešu ar speciālām vajadzībām integrēšana izglītības sistēmā” un “Pedagoģiskās korekcijas programmu attīstība un ieviešana” vadlīnijām”.

IZM ir sagatavojusi MK noteikumu projektus “Noteikumi par atklāta projektu iesniegumu konkursa “Jauniešu ar speciālām vajadzībām integrēšana izglītības sistēmā” un “Pedagoģiskās korekcijas programmu attīstība un ieviešana” vadlīnijām”, pamatojoties uz Eiropas Savienības struktūrfondu vadības likuma 16.panta pirmās daļas 11. un 12.punktu.

Noteikumu projekti paredz kārtību, kādā sagatavojams un iesniedzams projekta iesniegums atklātam konkursam Vienotā programmdokumenta 3.3.7.aktivitātes “Jauniešu ar speciālām vajadzībām integrēšana izglītības sistēmā” un 3.3.6.1.apakšaktivitātes “Pedagoģiskās korekcijas programmu attīstība un ieviešana” ietvaros.

 

IZM: Par Latvijas un Moldovas valdības līguma apstiprināšanu

Ministru kabineta (MK) 29.augusta sēdē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pieteica izskatīšanai MK noteikumu projektu “Par Latvijas Republikas valdības un Moldovas Republikas valdības līgumu par sadarbību izglītības, kultūras, jaunatnes un sporta jomā”.

Latvijas Republikas sadarbībai ar Moldovas Republiku nav tiesiskā regulējuma izglītībā, kultūrā, jaunatnes un sporta lietās, un tas kavē abu valstu tālāko sadarbību minētajās jomās. Saskaņā ar Latvijas Republikas Attīstības sadarbības politikas plānu 2006.gadam ir noteikts, ka viens no Latvijas Attīstības sadarbības politikas rīcības virzieniem ir tehniskās palīdzības sniegšana attīstības un pārejas ekonomikas valstīm, par vienu no prioritārajām valstīm nosakot Moldovu. 2006.gada 3.aprīlī tika noslēgts Latvijas Republikas valdības un Moldovas Republikas valdības attīstības sadarbības līgums, kurā par vienu no sadarbības jomām tika noteikta izglītības un zinātnes joma, līdz ar to Latvijas Republikas valdības un Moldovas Republikas valdības līgums par sadarbību izglītībā, kultūrā, jaunatnes un sporta lietās būtiski paplašinās abu valstu sadarbību.

Normatīvais akts sekmēs sadarbības attīstību izglītībā, kultūrā, jaunatnes un sporta lietās starp abām valstīm, attīstot tiešu kontaktu veidošanu starp ieinteresētām valsts un nevalstiskajām organizācijām un ekspertiem, kā arī organizējot starptautiskus kultūras un sporta pasākumus. Līgums uz vienlīdzības un abpusības pamata veicinās abu valstu studentu, jauniešu, izglītības speciālistu, akadēmiskā personāla, mākslas un kultūras ekspertu pieredzes apmaiņu.

Līgums ir saskaņots ar Moldovas pusi, un to paredzēts parakstīt Latvijas Republikas Ministru prezidenta Aigara Kalvīša oficiālās vizītes laikā Moldovā laikā no 2006.gada 6. līdz 9.septembrim.

Normatīvā akta izpildes rezultātā tiks veidotas partnerattiecības ar Moldovu un veicināta mākslas darbinieku, jauniešu, studentu, akadēmiskā personāla un zinātnieku izpratne un zināšanas par Moldovas Republikas sociāli ekonomisko potenciālu, kā arī tiks dotas iespējas apgūt kultūru, praktiskās iemaņas un atgriezties savā valstī ar lielāku potenciālu iekārtoties darbā.

Normatīvā akta izpilde veicinās izglītības un kultūras sadarbības attīstību Latvijā, paplašinot Latvijas zinātnieku, ekspertu, kultūras darbinieku starptautiskos kontaktus un zināšanas par Moldovas reģionu. Tiks iegūtas tādas starpkultūru komunikācijas prasmes un iemaņas, kas sekmēs cilvēku mobilitāti, atvieglos studentiem, akadēmiskajam personālam, mākslas jomā aktīvi strādājošām personām, ieskaitot amatierus, to tālāku individuālo un profesionālo izaugsmi.

Līgumā paredzēto pasākumu finansēšana tiks nodrošināta no IZM un Kultūras ministrijai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

 

IZM: Par Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta nolikumu

Ministru kabineta (MK) 29.augusta sēdē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pieteica izskatīšanai MK noteikumu projektu “Valsts aģentūras “Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts” nolikums”.

MK noteikumu projekts “Valsts aģentūras “Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts” nolikums” izstrādāts, pamatojoties uz Publisko aģentūru likuma 8.panta trešo daļu, Zinātniskās darbības likumu un MK 2006.gada 22.marta rīkojumu Nr.197 “Par bezpeļņas organizācijas valsts zinātniskās iestādes “Latvijas Valsts Koksnes ķīmijas institūts” reorganizāciju un valsts aģentūras “Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts” izveidi”.

Noteikumu projekts nosaka, ka valsts aģentūra “Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts” ir izglītības un zinātnes ministra pārraudzībā esošs valsts zinātniskais institūts. Izglītības un zinātnes ministrs institūta pārraudzību īsteno ar Izglītības un zinātnes ministrijas starpniecību.

Institūta darbības mērķis atbilstoši valsts noteiktajai zinātnes un tehnoloģiju attīstības politikai ir ar zinātniskām metodēm iegūt jaunas zināšanas un izstrādāt inovatīvas tehnoloģijas, lai sekmētu koksnes ķīmijas un polimēru ķīmijas nozares ilgtspējīgu attīstību un konkurētspēju.

Noteikumu projekts nosaka institūta galvenās funkcijas, uzdevumus un tiesības, institūta pārvaldi, institūta finanšu līdzekļus un mantu, institūta darbības tiesiskuma nodrošināšanu un pārskatu sniegšanas kārtību. Institūta darbību finansē no likumā par valsts budžetu kārtējam gadam piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Saskaņā ar Zinātniskās darbības likuma 38.pantu, IZM Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūtam piešķir zinātniskās darbības bāzes finansējumu. Bāzes finansējumu valsts zinātniskajām institūcijām un valsts augstskolu zinātniskajiem institūtiem, kuri reģistrēti zinātnisko institūciju reģistrā, piešķir un aprēķina nākamajam gadam saskaņā ar MK 2005.gada 1.novembra noteikumiem Nr.820 “Bāzes finansējuma piešķiršanas kārtība valsts zinātniskajām institūcijām un valsts augstskolu zinātniskajiem institūtiem”.

 

IZM: Par Banku augstskolas Satversmi

Ministru kabineta (MK) 29.augusta sēdē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pieteica izskatīšanai likumprojektu “Par Banku augstskolas Satversmi”.

Tā kā 2006.gada 6.aprīlī spēkā stājās grozījumi Augstskolu likumā un to pārejas noteikumu 18. un 19.punkts paredz augstskolām nodrošināt savu satversmju atbilstību ar Augstskolu likumā noteiktajām prasībām, kā arī saskaņā ar Augstskolu likuma 10.panta trešajā daļā noteikto, ka valsts dibināto augstskolu satversmi un tās grozījumus tajā pieņem attiecīgās augstskolas satversmes sapulce un pēc izglītības un zinātnes ministra ieteikuma ar likumu apstiprina Saeima, ir nepieciešams šis likumprojekts.

Banku augstskolas Satversme tika apstiprināta ar MK 1998.gada 9.decembra rīkojumu Nr.588 “Par Banku augstskolas Satversmes apstiprināšanu” un grozījumi – ar MK 2001.gada 27.decembra rīkojumu Nr.635 “Par Banku augstskolas Satversmes grozījumu apstiprināšanu”.

Satversme nosaka Banku augstskolas darbības pamatvirzienus, uzdevumus un akadēmisko brīvību, juridisko statusu – tiek noteikts, ka tā ir atvasināta publiska persona. Satversme ietver jaunu jēdzienu “ievēlēšanas vieta” un nosaka akadēmijas personāla (akadēmiskā personāla, vispārējā personāla un studējošo) sastāvu un tiesības. Satversmē noteiktas Banku augstskolas pašpārvaldes un struktūrvienības, nosakot, ka tās pārstāvības un vadības institūcijas un galvenās lēmējinstitūcijas ir: Satversmes sapulce, Senāts, rektors, Revīzijas komisija un Akadēmiskā šķīrējtiesa, kā arī nosaka to struktūru un kompetenci. Tiek noteikts arī Banku augstskolas īpašums, finanses un saimnieciskā darbība, Satversmes pieņemšanas un grozījumu izdarīšanas kārtība, kā arī Banku augstskolas reorganizācijas vai likvidēšanas kārtība.

 

IZM: Par Sporta pārvaldes publisko maksas pakalpojumu cenrādi

Ministru kabineta (MK) 29.augusta sēdē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pieteica izskatīšanai MK noteikumu projektu “Noteikumi par Sporta pārvaldes publisko maksas pakalpojumu cenrādi”.

2003.gada 14.oktobra MK noteikumu Nr.565 “Kārtība, kādā izsniedzama atļauja šautuvju (šaušanas stendu) izveidošanai un darbībai, un šautuvju (šaušanas stendu) izmantošanas kārtība” 113.punktā noteikts, ka šaušanas instruktorus, kuri ir Latvijas Policijas akadēmijas darbinieki un to valsts un pašvaldību institūciju darbinieki, kurām tiesības iegādāties, glabāt un izmantot ieročus ir piešķirtas saskaņā ar likumu, sertificē attiecīgo institūciju darbību reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Citus šaušanas instruktorus sertificē IZM Sporta pārvaldes izveidota komisija, un 119.punkts nosaka, ka šaušanas sporta instruktoru sertifikāta izsniegšana ir par maksu. Ņemot vērā iepriekš minēto MK noteikumu, projekts “Noteikumi par Sporta pārvaldes publisko maksas pakalpojumu cenrādi” attiecas tikai uz šaušanas sporta instruktoru sertifikātu sagatavošanu. Atbilstoši Likumam par budžetu un finanšu vadību 5.panta devītā daļa nosaka Sporta pārvaldes sniegtā maksas pakalpojuma maksu 5 latu apmērā.

Izglītības un zinātnes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

LM: Par stingrākām prasībām darbiekārtošanas pakalpojumos

Lai mazinātu darba meklētāju krāpšanas gadījumus un nelikumīgu darbiekārtošanas pakalpojumu izplatību, turpmāk darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzējiem, kas nodarbojas ar personu iekārtošanu darbā uz kuģiem, reklāmās par piedāvātajiem pakalpojumiem papildus būs jāietver arī informācija par savas darbības atbilstību normatīvajos aktos izvirzītajām prasībām.

Tas noteikts Labklājības ministrijas (LM) izstrādātajos grozījumos noteikumos par personu iekārtošanu darbā uz kuģiem, kas otrdien, 29.augustā, akceptēti valdībā.

Saskaņā ar apstiprinātajiem grozījumiem komersantiem reklāmās par piedāvātajiem darbiekārtošanas pakalpojumiem būs jānorāda firmas nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese, kā arī Satiksmes ministrijas izsniegtās licences numurs.

LM uzskata, ka, nosakot papildu prasības darbiekārtošanas pakalpojumu reklāmām, mazināsies arī iespējas pakļaut cilvēkus nelegālai nodarbinātībai, kā arī samazināsies cilvēku tirdzniecības upuru skaits.

Lai nodarbotos ar personu iekārtošanu darbā uz kuģiem, komersantiem ir jāsaņem licence Satiksmes ministrijā. Pašlaik Latvijā 24 komersanti ir tiesīgi iekārtot cilvēkus darbā uz kuģiem. Ar šo firmu sarakstu var iepazīties Latvijas Jūras administrācijas interneta mājaslapā www.jurasadministracija.lv. Pagājušajā nedēļā valdība akceptēja līdzvērtīgus grozījumus noteikumos par komersantu – darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzēju licencēšanas un uzraudzības kārtību.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

TM: Par cietušo kompensācijas likumu

Ministru kabinetā otrdien, 29.augustā, apstiprināta Latvijas Republikas nostāja, kas tiks iesniegta Eiropas Komisijā (EK), atbildot uz EK argumentēto atzinumu, kurā Latvijai atgādināts par Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas pārkāpšanu par kompensāciju noziegumos cietušajiem.

Kā teikts Tieslietu ministrijas (TM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā, 2004.gada 29.aprīlī tika pieņemta direktīva par kompensāciju noziegumos cietušajiem. Tā paredz noziegumos cietušajiem tiesības uz taisnīgu un samērīgu kompensāciju par nodarītajiem kaitējumiem neatkarīgi no tā, kurā ES dalībvalstī noziegums izdarīts. Direktīvā arī noteikts, ka tiek veidota sadarbības sistēma, lai noziegumos cietušajiem atvieglotu kompensācijas saņemšanu pārrobežu gadījumos.

Šā gada jūlijā Latvija no EK saņēma argumentēto atzinumu, kurā norādīts, ka Latvija nav informējusi EK par veiktajiem pasākumiem, lai panāktu atbilstību minētajai direktīvai. EK neesot nekādas citas informācijas, kas ļautu secināt, ka Latvija būtu veikusi nepieciešamos pasākumus direktīvas ieviešanai, tādēļ EK pieņem, ka tādi pasākumi vēl nav veikti. Līdz ar to, pēc EK speciālistu domām, nav izpildītas saskaņā ar direktīvu noteiktās saistības.

TM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā norādīts, ka Latvijā šāda kompensācijas sistēma līdz 2006.gada 20.jūnijam nepastāvēja. Taču minētajā datumā Saeima pieņēma likumu “Par valsts kompensāciju cietušajiem”, kas nodrošina kompensācijas saņemšanu ikvienai fiziskajai personai, kura Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā ir atzīta par cietušo un kurai noziedzīga nodarījuma rezultātā radīts morāls aizskārums, fiziskas ciešanas vai mantisks zaudējums.

Savukārt 2006.gada 28.jūnijā Valsts izpildes pasākumu paziņošanas datu bāzē tika ievietota informācija par direktīvas transponēšanu tiesību aktos, tādējādi paredzot pilnībā pārņemt direktīvas prasības.

Līdz ar to Latvija ir izpildījusi savas saistības, kas tai uzliktas ar direktīvu.

 

TM: Par Valsts zemes dienesta maksas pakalpojumu apmaksas kārtību

Ministru kabinetā otrdien, 29.augustā, apstiprināti noteikumi par Valsts zemes dienesta (VZD) maksas pakalpojumu apmaksas kārtību. Tos kopīgi izstrādājuši Tieslietu ministrijas (TM) un VZD speciālisti.

Noteikumu galvenais mērķis ir regulēt VZD sniegto maksas pakalpojumu apmaksas kārtību. Kā teikts noteikumu projekta anotācijā, šobrīd spēkā esošie Ministru kabineta noteikumi par VZD sniegto maksas pakalpojumu cenrādi nosaka vienīgi VZD sniegto maksas pakalpojumu izcenojumus, nevis apmaksas kārtību, tādēļ jāizdod jauns, papildināts normatīvais akts.

Noteikumi paredz kārtību, kādā persona maksā par VZD sniegtajiem maksas pakalpojumiem: nekustamā īpašuma objekta vai zemes vienības daļas noteikšanu un nekustamā īpašuma veidošanu, kadastra objekta un šo datu reģistrāciju un aktualizāciju, kadastra informācijas sagatavošanu un izsniegšanu par savu kadastra objektu, kā arī kadastra informācijas sagatavošanu, izmantošanu un pieejamības nodrošināšanu.

Persona, kas vēlēsies saņemt noteiktus VZD sniegtos pakalpojumus, saņems rēķinu (kvīti) un apmaksās norādīto maksu. Izpildīto pakalpojumu persona varēs saņemt tikai pēc pilnīgas apmaksas. Savukārt, ja pakalpojums nebūs izpildīts noteiktajā termiņā un tam par iemeslu būs tikai no VZD atkarīgi apstākļi, personai būs tiesības no pakalpojuma rakstveidā attiekties. Pamatojoties uz šo iesniegumu, VZD neuzsāks vai pārtrauks pakalpojuma izpildi un atmaksās personas iemaksāto naudas summu pilnā apmērā.

 

TM: Par licencēšanas kārtību zemes ierīcības, kadastrālās uzmērīšanas, ģeodēziskajiem un kartogrāfiskajiem darbiem

Ministru kabinetā otrdien, 29.augustā, pieņemti noteikumi par kārtību, kādā notiek licencēšana zemes ierīcības, kadastrālās uzmērīšanas, ģeodēziskajiem un kartogrāfiskajiem darbiem.

Noteikumi paredz kārtību, kādā komersantam (individuālajam komersantam vai komercsabiedrībai) izsniedz un anulē licenci zemes ierīcības, kadastrālās uzmērīšanas, ģeodēzisko un kartogrāfisko darbu veikšanai. Tiks noteikta arī licencēto personu darbības uzraudzības kārtība, valsts nodevas likme un maksāšanas kārtība, apdrošināšanas līguma minimālā summa un apdrošināšanas noteikumi.

Pašlaik Valsts zemes dienesta (VZD) zemes ierīcības, kadastrālās uzmērīšanas, ģeodēzijas un kartogrāfijas darbu licencēšanas komisija izsniedz speciālās atļaujas (licences) zemes kadastrālās uzmērīšanas, zemes ierīcības, ģeodēziskajiem un kartogrāfiskajiem darbiem, pamatojoties uz Ministru kabineta 2005.gada 27.septembra noteikumiem par licences izsniegšanas pagaidu kārtību, kuri jau zaudējuši savu spēku.

29.augustā pieņemtais normatīvais akts būs spēkā līdz 2007.gada 31.decembrim, kad spēku zaudēs likums “Par Valsts zemes dienestu”. Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma Pārejas noteikumu 3.punkts noteic, ka zemes mērniecības darbu veikšanas licences izsniedz līdz 2007.gada 31.decembrim. Līdz 2007.gada 31.decembrim izsniegtās zemes mērniecības darbu veikšanas licences un sertifikāti būs spēkā līdz dokumentā norādītajam termiņam, bet ne ilgāk kā līdz 2010.gada 31.decembrim.

Jaunajos noteikumos ir precizēti un detalizēti aprakstīti pienākumi un tiesības komersantiem, kuri pretendē uz licences saņemšanu vai licences termiņa pagarināšanu. Precizēta komisijas darbība, tās lēmumu pieņemšanas procedūra, kā arī lēmumu apstrīdēšanas kārtība, vadoties no praksē apzinātajiem trūkumiem un nepilnībām spēkā esošo noteikumu redakcijā. Par papildu nodrošinājumu kalpos arī pienākums pakalpojuma sniedzējiem apdrošināt savas civiltiesiskās atbildības risku, lai nepilnīga pakalpojuma sniegšanas gadījumā līdz minimumam samazinātu zaudējumus trešajām personām un komersantam.

 

TM: Par uzņēmējdarbības riska valsts nodevas apmēru 2007.gadam

Ministru kabinets otrdien, 29.augustā, apstiprināja noteikumus par uzņēmējdarbības riska valsts nodevas apmēru un darbinieku prasījumu garantiju fondā ieskaitāmās nodevas daļu 2007.gadā. Tos kopīgi izstrādājuši Tieslietu ministrijas un valsts aģentūras “Maksātnespējas administrācija” speciālisti.

Aktualizējot spēkā esošos Ministru kabineta noteikumus, galvenais mērķis ir nodrošināt ar likumu noteiktās valsts saistības darbinieku prasījumu apmierināšanā darba devēja maksātnespējas gadījumā. Apmierinot šīs prasības, mazināsies sociālā spriedze darba ņēmēju vidū, kuru radījusi darba devēja maksātnespēja, neizmaksātās darba algas, pabalsti vai citi likumā paredzētie maksājumi, teikts noteikumu projekta anotācijā.

Noteikumi regulēs valsts nodevas apmēru jeb likmi (latos), maksāšanas kārtību, no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem apmierināmo darbinieku prasījumu kopsummu un darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļos ieskaitāmās nodevas daļu 2007.gadā.

Noteikumi paredz, ka valsts nodeva nākamgad būs 0,25 lati mēnesī par katru darbinieku, ar kuru nodibinātas darba tiesiskās attiecības. Salīdzinājumā ar 2006.gadu valsts nodevas apmērs paliek nemainīgs. Savukārt darbinieku prasījumu garantiju fonda ieņēmumos ieskaita 213 000 latu no kārtējiem valsts nodevas ieņēmumiem.

Kā teikts noteikumu projekta anotācijā, paredzētā nodeva stabilizē uzņēmējdarbības vidi, jo maksātnespējas procesa administratoriem tiek piešķirtas tiesības nekavējoties apmierināt maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasības. No nodevas iekasētie līdzekļi tiek novirzīti maksātnespējas procesu uzraudzībai valstī, kā rezultātā paātrinās maksātnespējas lietu izskatīšana, tiek nodrošināta administratoru darbības kontrole, kā arī tiek aizstāvētas kreditoru intereses. Nodevas līdzekļi sekmē faktiski maksātnespējīgo uzņēmumu virzīšanu uz tiesu atzīšanai par maksātnespējīgiem, jo tiek garantēts maksātnespējas procesa izmaksu segšanai nepieciešamais finansējuma avots. Šajā gadījumā, izslēdzot faktiski maksātnespējīgos uzņēmumus no aprites, tiek uzlabota un stabilizēta visa uzņēmējdarbības vide valstī, samazinās uzņēmēju ikdienas risks, ka potenciālais partneris ir faktiski maksātnespējīgs.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

VidM: Par maiņas zemesgabalu piešķiršanas priekšrocībām

Ministru kabineta (MK) 29.augusta sēdē tika akceptēts Vides ministrijas izstrādātais MK noteikumu projekts “Noteikumi par maiņas zemesgabalu piešķiršanas priekšrocības tiesībām”.

Izstrādātais MK noteikumu projekts nosaka zemesgabalu piešķiršanas priekšrocības tiesības no Maiņas zemes reģistra likuma “Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos” ietvaros gadījumos, kad tiesības uz zemes maiņu saskaņā ar likumu piešķir valsts.

Noteikumu projekts paredz pretendentus iedalīt divās priekšrocības grupās:

– zemes īpašnieki, kuru zeme pēc zemes īpašuma tiesību iegūšanas tiek iekļauta īpaši aizsargājamās dabas teritorijās vai to zonās ar stingru aizsardzības režīmu;

– zemes īpašnieki, kuriem atjaunotas īpašuma tiesības uz zemi, kas iepriekš iekļauta īpaši aizsargājamās dabas teritorijās vai to zonās ar stingru aizsardzības režīmu.

Katras grupas ietvaros noteikta iesniegumu izskatīšanas secība, ņemot vērā ierobežojumu būtiskumu un citus apsvērumus.

 

VidM: Par jauniem pieļaujamiem svina pielietojumiem elektriskās un elektroniskās iekārtās

Ministru kabineta (MK) 29.augusta sēdē tika akceptēts Vides ministrijas izstrādātais MK noteikumu projekts “Grozījums Ministru kabineta 2004. gada 17. augusta noteikumos Nr. 723 “Noteikumi par ķīmisko vielu lietošanas ierobežojumiem elektriskajās un elektroniskajās iekārtās””.

MK noteikumu projekts paredz MK 2004.gada 17.augusta noteikumos Nr.723 “Noteikumi par ķīmisko vielu lietošanas ierobežojumiem elektriskajās un elektroniskajās iekārtās” papildināt pielikumu “Pēc 2006.gada 1.jūlija pieļaujamie svina, dzīvsudraba, kadmija, sešvērtīgā hroma, polibromēto bifenilu un polibromēto difenilēteru pielietojumi” ar jauniem pēc 2006.gada 1.jūlija pieļaujamiem svina pielietojumiem elektriskās un elektroniskās iekārtās.

Ar šo MK noteikumu projektu paredzēts pārņemt Eiropas Komisijas 2006.gada 21.aprīļa Lēmumu 2006/310/EK, ar ko attiecībā uz atbrīvojumiem no svina izmantošanas ierobežojumiem groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/95/EK pielikumu, lai pielāgotu to tehnikas attīstībai.

 

VidM: Par derīguma termiņa pagarināšanu speciālām atļaujām darbībām ar zobu rentgendiagnostikas iekārtām

Ministru kabineta 29.augusta sēdē akceptēts Vides ministrijas izstrādātais MK noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 3.jūlija noteikumos Nr.301 “Speciālo atļauju (licenču) un atļauju darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem izsniegšanas kārtība un kārtība, kādā publiski apspriežama valsts nozīmes jonizējošā starojuma objektu izveidošana vai būtisku pārmaiņu veikšana tajos””.

Vides ministrija izstrādājusi šo MK noteikumu projektu, lai no 2007.gada 1.janvāra varētu pagarināt speciālās atļaujas (licences) darbībām ar zobu rentgendiagnostikas iekārtām (turpmāk – atļaujas) derīguma termiņu no trim līdz pieciem gadiem.

Tādējādi samazināsies ar atļauju izsniegšanu saistītais darba apjoms. Netiks ietekmēta pacientu un darbinieku aizsardzība pret jonizējošo starojumu, jo atļaujas derīguma termiņu pagarinās līdz pieciem gadiem ar nosacījumu, ka iepriekšējās atļaujas derīguma termiņa laikā nav konstatēti radiācijas drošības prasību pārkāpumi.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

ZM: Par koku ciršanas kārtību ārpus meža zemes

Valdība otrdien, 29.augustā, akceptējusi Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta noteikumus “Kārtība koku ciršanai ārpus meža zemes”.

Normatīvajā aktā noteiktas iestādes, ar kurām saskaņojama koku ciršana ārpus meža zemes, kā arī saskaņošanas kārtība. Šajos noteikumos paredzētais saskaņojums nepieciešams, ja tiek cirsti ārpus meža zemes augoši koki īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās, kultūras pieminekļu aizņemtās platībās un to aizsargjoslās, parkos, kapsētās, mākslīgas izcelsmes koku rindās (alejās). Tāpat saskaņojums nepieciešams, ja koki tiek cirsti dabiskas izcelsmes koku rindās, virszemes ūdensobjektu aizsargjoslās, Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā, ekspluatācijas un drošības aizsargjoslās un pilsētas un ciema administratīvajā teritorijā.

Savukārt minētajās teritorijās saskaņošana nav nepieciešama, ja tiek cirsti augļu koki vai koki, kuru celma caurmērs ir mazāks par 12 centimetriem meliorācijas sistēmas uzturēšanai un lauksaimniecības zemes atbrīvošanai no apauguma.

Noteikumu projektā noteikta kārtība pārskata iesniegšanai par izcirsto kokmateriālu daudzumu. Šo noteikumu ievērošanu atbilstoši savai kompetencei kontrolē īpaši aizsargājamo dabas teritoriju administrācijas, Valsts vides dienesta reģionālās vides pārvaldes, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija un pašvaldības.

 

ZM: Par Zemkopības ministrijas darbības stratēģiju 2007.–2009.gadam

Valdība otrdien, 29.augustā, akceptēja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādāto “Zemkopības ministrijas darbības stratēģiju 2007.–2009.gadam”, kurā atspoguļoti ZM mērķi, darbības virzieni, to īstenošanas programmas un nepieciešamais finansējums.

Stratēģijā noteikts, ka ZM misija ir rūpēties par drošu pārtiku iedzīvotājiem, sekmēt laukos dzīvojošo cilvēku labklājību un nodrošināt priekšnoteikumus ilgtspējīgai Latvijas dabas resursu apsaimniekošanai. Savukārt ZM pamatvērtība ir cilvēki – nozarē strādājošie un sabiedrība kopumā.

ZM kompetences nozares ir lauksaimniecība, pārtikas aprite, lauku attīstība, meži un zivsaimniecība. Zemkopības ministrija izstrādā šo nozaru politiku, organizē un uzrauga to īstenošanu, kā arī pārstāv šo nozaru intereses valsts attīstības un citu nozaru politikas dokumentos.

Stratēģijā norādīts, ka ZM sev deleģēto funkciju izpildi un izvirzīto mērķu sasniegšanu nodrošinās, realizējot piecus darbības virzienus: pārtikas drošība un kvalitāte, dzīvnieku veselība, lauku uzņēmējdarbības attīstības veicināšana, cilvēkresursu attīstības veicināšana laukiem, kā arī dabas resursu ilgtspējības saglabāšana un nozaru pārvaldība.

Šie darbības virzieni tiks īstenoti ar deviņām budžeta programmām un tām pakārtotām apakšprogrammām – pārtikas drošība un kvalitāte, dzīvnieku veselība un valsts atbalsts lauksaimniecības un lauku attīstībai, sabiedriskā finansējuma administrēšana un valsts uzraudzība lauksaimniecībā. Tāpat darbības virzieni tiks īstenoti ar Eiropas Savienības fondu finansējumu lauku, lauksaimniecības un zivsaimniecības attīstībai, cilvēkresursu attīstībai, meža, zivju, zemes resursu ilgtspējības saglabāšanai, kultūraugu un lauksaimniecības dzīvnieku resursu aizsardzībai, saglabāšanai un aprites uzraudzībai, kā arī politikas plānošanai, īstenošanai un uzraudzībai.

Stratēģija tiks realizēta ar ZM un tās padotībā esošo institūciju ikgadējo darba plānu starpniecību. Tās īstenošanu un uzraudzību nodrošinās nozīmētie darbības virzienu vadītāji – valsts sekretāra vietnieki un programmu vadītāji – departamentu direktori. Savukārt kā atskaitīšanās instrumenti tiks izmantotas atskaites par darba plānu izpildi, gada publiskais pārskats un ikgadējais ziņojums Ministru kabinetam par piešķirto valsts budžeta līdzekļu izlietojumu, politiku un darbības rezultatīvo rādītāju izpildi. Iekšējā audita departaments saskaņā ar iekšējā audita stratēģisko plānu veiks iekšējos auditus par dažādiem darbības stratēģijas īstenošanas un uzraudzības nodrošināšanas aspektiem.

 

ZM: Par selekcionāra tiesību piešķiršanas kārtību

Valdība otrdien, 29.augustā, akceptēja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Iesnieguma izskatīšanas un reģistrēšanas kārtība selekcionāra tiesību piešķiršanai”.

Noteikumos noteikta kārtība, kādā Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) izskata un reģistrē iesniegumu selekcionāra tiesību piešķiršanai. Noteikts, ka VAAD mēneša laikā pēc iesnieguma saņemšanas izskata un pārbauda iesniegumā sniegto informāciju.

Noteikumos arī noteikta iesnieguma selekcionāra tiesību piešķiršanai reģistrēšanas kārtība, kā arī noteikti gadījumi, kad iesniegums tiek noraidīts.

Dokumentā arī norādīts, ka VAAD piecu darbdienu laikā pēc iesnieguma reģistrēšanas informē iesniedzēju par iesnieguma reģistrēšanu un informāciju par reģistrētajiem iesniegumiem publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, kā arī periodiskajā izdevumā “Latvijas Augu Šķirņu Biļetens”.

 

ZM: Par prasībām mazajos olu ražošanas uzņēmumos

Valdība akceptējusi Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos “Noteikumi par dējējvistu labturības prasībām un dējējvistu turēšanas uzņēmumu reģistrācijas kārtību”.

Dokumentā noteikta kārtība un prasības dējējvistu turēšanas uzņēmumu reģistrēšanai Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD). Veicot grozījumus šajos noteikumos, to prasībām tiek pakļauti arī mazie olu ražošanas uzņēmumi, t.i., tādi, kuriem ir 51 līdz 350 dējējvistas.

Padomes regulā par konkrētiem olu tirdzniecības standartiem noteikts, ka arī uz vietējā tirgū pārdotajām olām ir jābūt kodam, kas apzīmē ražotāja reģistrācijas numuru un ļauj noteikt izmantoto dējējvistu turēšanas metodi. Tas nozīmē, ka, pārdodot savu produkciju vietējā tirgū, uzņēmumiem ir jābūt reģistrētiem PVD. Olu ražotāju reģistrāciju veiks, izvērtējot atsevišķas dējējvistu labturības prasības.

Savukārt iepriekšējie MK noteikumi “Noteikumi par dējējvistu labturības prasībām un dējējvistu turēšanas uzņēmumu reģistrācijas kārtību” attiecās tikai uz dējējvistu turētājiem, kuriem ir vairāk nekā 350dējējvistu. Tādēļ šajos noteikumos bija jāveic grozījumi, lai prasības attiecinātu arī uz uzņēmumiem, kuros ir vairāk par 50 dējējvistām.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa