Valsts sekretāru 31.augusta sanāksmē

 

EM: Par Eiropas tehniskā apstiprinājuma izdošanu būvizstrādājumiem

Ekonomikas ministrija izstrādājusi un Valsts sekretāru 31.augusta sanāksmē starpinstitūciju saskaņošanai nodeva Ministru kabineta noteikumu projektu “Noteikumi par Eiropas tehnisko apstiprinājumu”, kas nosaka Eiropas tehniskā apstiprinājuma izdošanas kārtību.

Eiropas tehniskais apstiprinājums ir pozitīvs būvizstrādājuma tehniskais novērtējums atbilstoši paredzētajam lietošanas mērķim, kas pamatots ar būvizstrādājuma atbilstību būtiskajām prasībām būvēm, kurās to paredzēts iebūvēt. Būtiskās prasības būvēm noteiktas Latvijas būvnormatīvā LBN 006-00 “Būtiskās prasības būvēm”, kas apstiprināts ar Ministru kabineta 2001.gada 27.marta noteikumiem Nr.142 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 006-00 “Būtiskās prasības būvēm””.

Normatīvā akta projekts noteiks Eiropas tehniskā apstiprinājuma izdošanas kārtību, tā saturu, prasības Ekonomikas ministrijas pilnvarotai institūcijai, kura izdos Eiropas tehnisko apstiprinājumu, kā arī kārtību, kādā notiek informācijas apmaiņa starp Latvijas Eiropas tehnisko apstiprinājumu izdodošo institūciju un Eiropas Komisiju un citu ES dalībvalstu Eiropas tehnisko apstiprinājumu izdodošajām institūcijām.

Eiropas tehnisko apstiprinājumu izdod:

1) būvizstrādājumam, par kuru nav izstrādāts harmonizētais Eiropas standarts, Eiropas Komisijas atzīts kādas Eiropas Savienības dalībvalsts nacionālais standarts vai Eiropas Komisijas izdots mandāts harmonizētā Eiropas standarta izstrādāšanai un kuram Eiropas Komisija pēc konsultācijām ar Būvniecības pastāvīgo komiteju ir konstatējusi, ka standartu nevar vai vēl nevar izstrādāt;

2) būvizstrādājumam, kas ievērojami atšķiras no būvizstrādājumiem, par kuriem ir izdoti harmonizētie Eiropas standarti vai Eiropas Komisijas atzīti kādas Eiropas Savienības dalībvalsts nacionālie standarti;

3) būvizstrādājumam, par kuru Eiropas Komisija jau ir izdevusi mandātu Eiropas Standartizācijas komitejai vai Eiropas Elektrotehnikas standartizācijas komitejai harmonizētā Eiropas standarta izstrādāšanai vai kuram Eiropas Komisija ir konstatējusi, ka šādu harmonizēto Eiropas standartu var izstrādāt tikai uz Eiropas Komisijas izdota pilnvarojuma pamata un uz Eiropas Komisijas noteiktu laikposmu.

Ekonomikas ministrija ir atbildīgā institūcija par Eiropas tehniskā apstiprinājuma piešķiršanas nodrošināšanu Latvijā un par Eiropas tehniskā apstiprinājuma atsaukšanu šajos noteikumos noteiktajā kārtībā, ja Eiropas tehniskais apstiprinājums neatbilst šo noteikumu prasībām vai nenodrošina Latvijas būvnormatīvā LBN 006-00 “Būtiskās prasības būvēm” minēto prasību izpildi.

Ministru kabineta noteikumu projekts tiek izdots saskaņā ar likuma “Par atbilstības novērtēšanu” 7.pantu un Būvniecības likuma 23.panta trešo daļu. Līdz ar šo noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē Ministru kabineta 2005.gada 4.oktobra noteikumi Nr.747 “Noteikumi par Eiropas tehnisko apstiprinājumu”.

Ar MK noteikumu projektu var iepazīties Ministru kabineta mājaslapā internetā http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=30257142.

 

EM: Par precizējumiem privatizācijas sertifikātu izmantošanas kārtībā

Ceturtdien, 31.augustā, Ekonomikas ministrija nodeva starpinstitūciju saskaņošanai Ministru kabineta noteikumu projektu “Privatizācijas sertifikātu izmantošanas noteikumi”.

Ministru kabineta noteikumi noteiks privatizācijas sertifikātu kontu atvēršanas kārtību, kārtību, kādā privatizācijas sertifikātus izmanto privatizācijā, valsts un pašvaldību zemes pirkšanai, kā arī sertifikātu dzēšanas kārtību, juridisko personu kontu un fizisko personu pagaidu kontu atvēršanas maksu.

Šie Ministru kabineta noteikumi novērsīs praksē atklājušās neskaidrības sertifikātu izmantošanas kārtībā. Projekts aizstās Ministru kabineta 1995.gada 18.jūlija noteikumus Nr.210 “Privatizācijas sertifikātu izmantošanas noteikumi”, saglabājot līdzšinējo kārtību, izņemot vairākus grozījumus un papildinājumus.

Tiks precizēta terminoloģija un sertifikātu dzēšanas kārtība, papildināta kontu pārcelšanas un slēgšanas kārtība, noteikti fizisko un juridisko personu sertifikātu kontu apkalpošanas tarifi. Tāpat tiks noteikta valstij piekritīgo sertifikātu dzēšanas kārtība un pagaidu kontu atvēršanas un apkalpošanas kārtība personām, kuru lietošanā esošo valsts zemesgabalu pirkšanas ierosinājumi ir reģistrēti noteiktā kārtībā. Juridisko personu sertifikātu kontu apkalpošanas tarifi šajā projektā atbilst tiem, kurus līdz šim bija apstiprinājušas bankas, – vidējā maksa par sertifikātu pārvedumu uz citu kontu ir 8,5 lati. Fizisko personu sertifikātu kontu apkalpošanas tarifi nav mainīti kopš 2001.gada, tādēļ šajā projektā ir palielināti vidēji par 40 procentiem, ņemot vērā bankas pakalpojumu pašizmaksas pieaugumu.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

IeM: Par vīzu izsniegšanas atvieglotu kārtību ārzemniekiem

Valsts sekretāru 31.augusta sanāksmē izsludināti Iekšlietu ministrijas sagatavotie grozījumi noteikumos par vīzām, lai atvieglotu vīzu izsniegšanu ārzemniekiem, galvenokārt tiem, kas Latvijas Republikā ieceļo darījumu nolūkā.

Noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumos Nr.217 “Vīzu noteikumi”” izstrādāts, lai nodrošinātu 2006.gada uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāna uzdevumu izpildi.

Lai atvieglotu un vienkāršotu vīzu saņemšanu, projekts paredz noteikt ilgāku ielūguma derīguma termiņu, nomainot no trim uz sešiem mēnešiem, kā arī pagarināt vīzas pieprasītāja fotogrāfijas derīguma termiņu, turpmāk paredzot to atšķirīgu pēc vecuma grupām – no sešiem mēnešiem līdz pat četriem gadiem. Savukārt tiem ārzemniekiem, kuri iepriekšējās daudzkārtējās vīzas izmantojuši atbilstoši tiesību aktos noteiktajam, nākamo daudzkārtējo vīzu varēs izsniegt ar derīguma termiņu līdz diviem gadiem. Normatīvajos dokumentos paredzēts, ka dokumenti vīzas pieprasīšanai ārzemniekam jāiesniedz personīgi, bet pieļauti arī gadījumi, kad atļauts izmantot citu dokumentu iesniegšanas formu. Tādēļ jaunajos noteikumos noteikta vīzu izsniegšanas kārtība, kad ārzemnieks iesniedz dokumentus pa pastu vai elektroniski.

Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departaments

IZM: Par augstāko izglītību un zinātnisko grādu apliecinošu izglītības dokumentu izsniegšanas kārtību

Valsts sekretāru 31.augusta sanāksmē Izglītības un zinātnes ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabineta (MK) 2005.gada 21.jūnija noteikumu Nr.450 “Kārtība, kādā izsniedzami valsts atzīti augstāko izglītību un zinātnisko grādu apliecinoši izglītības dokumenti” grozījumu projektu.

Saskaņā ar grozījumiem Augstskolu likumā, kas stājušies spēkā 2006.gada 6.aprīlī, ir izslēgts 25.pants un mainīts deleģējums MK noteikt pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības diploma izsniegšanas kritērijus un kārtību.

Saskaņā ar Izglītības likuma 14.panta 1.punktu, Augstskolu likuma 7.panta ceturto daļu un 10.¹panta ceturto daļu, MK nosaka valsts atzītu augstāko izglītību un zinātnisko grādu apliecinošu dokumentu paraugus, kā arī to izsniegšanas kritērijus un kārtību.

 

IZM: Par Augstākās izglītības likumu un izmaiņām augstākajā izglītībā

Valsts sekretāru 31.augusta sanāksmē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pieteica izskatīšanai likumprojektu “Augstākās izglītības likums”.

Šobrīd augstākās izglītības sistēmu reglamentē 1995.gada 2.novembrī pieņemtais Augstskolu likums, kurš uzskatāms par lielā mērā novecojušu. Pēdējo 10 gadu laikā būtiski mainījušies augstākās izglītības sistēmas ārējās vides nosacījumi (iestāšanās Eiropas Savienībā, dalība Eiropas kopējās augstākās izglītības telpas veidošanas procesā utt.), kā arī notikušas būtiskas pārmaiņas augstākās izglītības sistēmas iekšējā attīstībā (izveidotas koledžas, kurās šobrīd studē jau 6% studējošo, ievērojami pieaudzis augstskolu skaits, pieaudzis to studējošo skaits, kas studē privāto personu dibinātās augstskolās utt.), kā arī vairākkārt ir būtiski grozīti Augstskolu likuma nosacījumi, taču jauno apstākļu veidotā situāciju rada nepieciešamību tik būtiski grozīt likuma redakciju, ka racionālāk ir veidot jaunu likumprojektu.

Būtiskākās nepieciešamās izmaiņas augstākās izglītības sistēmas regulējumā:

1) augstākās izglītības kvalifikāciju sistēmas un programmu tipoloģijas vienkāršošana;

2) pāreja uz studenta darba uzskaiti Eiropas kredītpunktu uzskaites un pārneses sistēmā (ECTS);

3) augstākās izglītības programmu piesaistes darba tirgus vajadzībām pastiprināšana;

4) elastīga un mūžizglītībai piemērota augstākās izglītības piedāvājuma attīstīšana;

5) augstākās izglītības starptautiskās sadarbības stiprināšana;

6) augstākās izglītības institūciju pārvaldes sistēmu pilnveidošana, palielinot pašu institūciju atbildību un caurskatāmību, vienlaikus veicinot efektīvāku un operatīvāku lēmumu pieņemšanu;

7) augstākās izglītības sistēmas darbības organizēšana atbilstoši valsts pārvaldes iekārtas vispārējiem principiem, ņemot vērā augstākās izglītības specifiku;

8) vairāku augstākās izglītības institūciju (t.sk. ārvalstu) savstarpējās sadarbības kopīgu programmu realizācijā un kopīgu augstākās izglītības kvalifikāciju piešķiršanā veicināšana;

9) augstākās izglītības institūciju uzdevumu zinātniskajā darbībā precizēšana un noteikšana;

10) augstākās izglītības institūciju akadēmiskā personāla piesaistes un nodarbināšanas kārtības precizēšana, nodrošinot augstākas kvalitatīvās prasības un regulāru kvalifikācijas pārbaudi, vienlaikus nodrošinot augstākās izglītības institūcijas atbildību par personāla kvalifikāciju.

Ar šo likumprojektu tiek īstenota arī pāreja likuma nosaukumā no Augstskolu likuma uz Augstākās izglītības likumu, tādējādi harmonizējot Augstākās izglītības likumu ar Izglītības likumu, Vispārējās izglītības likumu un Profesionālās izglītības likumu.

Likumprojekts būtiski groza pašreizējo augstākās izglītības sistēmas regulējumu. Kā būtiskākās izmaiņas jāmin šādas:

1) noteikts augstākās izglītības programmu precīzs iedalījums trīs studiju ciklos (atbilstoši Boloņas deklarācijas par Eiropas kopīgās augstākās izglītības telpas veidošanu nostādnēm);

2) vienkāršota augstākās izglītības programmu sistēma (atsakoties no dalījuma akadēmiskajās/profesionālajās augstākās izglītības programmās);

3) izveidota lielāka sasaiste starp augstākās izglītības programmām un darba tirgus prasībām nodarbināmības nodrošināšanai;

4) pilnībā ieviesta ECTS sistēma;

5) veicināta efektīvāka, elastīgāka un mūžizglītības vajadzībām atbilstošāka studiju organizācija;

6) nodrošinātas plašākas iespējas studējošo mobilitātei un pārejai no vienas augstākās izglītības institūcijas uz citu;

7) noteikti augstākās izglītības institūciju uzdevumu zinātniskajā darbībā, ņemot vērā piederību augstākās izglītības institūcijas tipam;

8) nodrošināta skaidrāka valsts pārvaldes atbildību sistēma augstākās izglītības sistēmas pārvaldē;

9) precīzi noteikts augstākās izglītības institūciju juridiskais statuss, ar to saistītās tiesības un pienākumi;

10) noteikti nepieciešamie nosacījumu valsts pārvaldes institucionālā darbības mehānisma darbībai specifiskajos augstākās izglītības sistēmas nosacījumos;

11) pilnveidota augstākās izglītības institūciju pārvaldes sistēma, paplašinot augstākās izglītības institūcijas dibinātāja, sabiedrības, darba devēju iesaistes iespējas lēmumu pieņemšanā, vienlaikus paplašinot operatīvās vadības iespējas augstākās izglītības institūcijā;

12) nostiprināta augstākās izglītības institūcijas atbildība par personāla veidošanu, kāpinātas kvalitatīvās prasības akadēmiskā personāla piesaistei;

13) noteikta iespēja augstākās izglītības institūcijām (t.sk. ar ārvalstu augstākās izglītības institūcijām) veidot kopējas augstākās izglītības programmas un piešķirt kopējas augstākās izglītības kvalifikācijas;

14) paaugstinātas garantijas studējošajiem saistībā ar iespējamu augstākās izglītības institūcijas darbības izbeigšanu (t.sk. uzsākta obligātas civiltiesiskās atbildības apdrošināšana).

Jaunais likumprojekts tiek veidots ar mērķi panākt sagatavoto speciālistu atbilstību jaunajiem ekonomiskajiem apstākļiem visās tautsaimniecības jomās, paaugstinot studiju kvalitāti atbilstošo ciklu augstākās izglītības programmās. Likumprojekts skar šo jomu, radot pārskatāmu un Eiropas kopējās augstākās izglītības telpas pamatnosacījumiem atbilstošu piešķiramo augstākās izglītības kvalifikāciju struktūru, kuras studiju rezultāti un piešķiramās kvalifikācijas (diplomi) radīs skaidrību darba devējiem par darba ņēmēju izglītību, apgūtajām iemaņām un prasmēm.

Līdz ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Augstskolu likums, un līdz atbilstošo MK noteikumu pieņemšanai ir spēkā saskaņā ar Augstskolu likumu izdotie MK noteiktie noteikumi. Tiek paplašinātas Augstākās izglītības padomes funkcijas un dota iespēja augstskolām veidot padomes, kurās paredzēts iekļaut arī augstskolas dibinātāju un attiecīgās nozares darba devēju pārstāvjus.

 

IZM: Par studiju līgumā obligāti ietveramajiem noteikumiem

Valsts sekretāru 31.augusta sanāksmē Izglītības un zinātnes ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Studiju līgumā obligāti ietveramie noteikumi”.

Saskaņā ar Grozījumiem Augstskolu likumā, kas stājušies spēkā 2006.gada 6.aprīlī, ir zaudējuši spēku MK 2004.gada 26.oktobra noteikumi Nr.886 “Studiju līgumā obligāti ietveramie noteikumi”. Noteikumu projekts izstrādāts saskaņā ar Augstskolu likuma 46.panta otro daļu, kura paredz, ka studiju līgumā obligāti ietveramos noteikumus nosaka Ministru kabinets.

Noteikumu projekts nosaka studiju līgumā, kuru studējošais slēdz ar augstskolu vai koledžu, obligāti ietveramos noteikumus: līguma termiņu, informāciju par līguma slēdzējiem, informāciju par studiju programmu, augstskolas vai koledžas pienākumus, studējošā pienākumus un līguma grozīšanas kārtību.

 

IZM: Par nepieciešamo finansējumu Latvijas olimpiādei 2008.gadā

Valsts sekretāru 31.augusta sanāksmē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pieteica izskatīšanai informatīvo ziņojumu “Par nepieciešamo finansējumu Latvijas olimpiādes sarīkošanai 2008.gadā”.

Saskaņā ar Latvijas Nacionālās sporta padomes 2006.gada 3.maija sēdes protokolu IZM ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu “Par nepieciešamo finansējumu Latvijas olimpiādes sarīkošanai 2008.gadā”.

Latvijas olimpiāde ir valsts nozīmes kompleksas sporta sacensības, kuru mērķis ir radīt iespējas Latvijas iedzīvotājiem piedalīties sporta sacensībās, kas organizētas, balstoties uz olimpiskajiem pamatprincipiem, lai noskaidrotu Latvijas labākos sportistus gan individuālajos, gan komandu sporta veidos, kā arī Latvijas labākās pašvaldības sportā.

Latvijas olimpiādes uzdevumi:

– sekmēt sporta pieejamību ikvienam (Eiropas Sporta hartā teikts: “nodrošināt, lai katram, kam ir intereses un spējas, būtu dota iespēja uzlabot savu sasniegumu sportā un sasniegt augstu personīgo rezultātu līmeni un/vai sabiedriski atzītu izcilību sportā”);

– sekmēt sporta attīstību Latvijā un tās pašvaldībās;

– motivēt pašvaldības attīstīt sportu;

– sekmēt valsts, pašvaldību un sabiedrisko organizāciju iesaistīšanos sporta aktivitātēs.

Latvijas olimpiāde ir komplekss pasākums, kas tiek rīkots saskaņā ar Latvijas Nacionālās sporta padomes lēmumu un notiek olimpisko spēļu gados (sezonā) un kuras organizāciju, koordinēti sadarbojoties, nodrošina IZM, Sporta pārvalde, pašvaldības, Latvijas Olimpiskā komiteja un sporta veidu federācijas.

Latvijas olimpiādi konkrētajā teritorijā organizē pašvaldība, kura uzvarējusi atklātā konkursā. Konkursā par tiesībām sarīkot Latvijas olimpiādi var piedalīties ikviena pašvaldība, kas atbilst šādiem pamatkritērijiem:

– līdzfinansējuma nodrošinājums;

– materiāli tehniskā bāze sporta sacensībām (spēja noorganizēt sacensības vismaz 10 sporta veidos – nepieciešams saskaņojums ar attiecīgo sporta veidu federācijām);

– iespējas izvietot un paēdināt spēļu dalībniekus (vismaz 3000).

Pirmā Latvijas olimpiāde notika 2004.gada 2., 3. un 4.jūlijā Ventspilī. Tajā piedalījās visu rajonu (26) un republikas pilsētu (7) komandas, piedaloties 2783 sportistiem, 287 treneriem un 197 pašvaldību pārstāvjiem – kopskaitā 3267 dalībniekiem. Pirmās Latvijas olimpiādes programmā tika pārstāvēti 19 olimpiskie un 4 neolimpiskie sporta veidi, kopumā tika izcīnīti 213 medaļu komplekti 159 disciplīnās. Pirmā Latvijas ziemas olimpiāde notika 2005.gada 28., 29. un 30.decembrī Siguldā. Tajā piedalījās ap 700 dalībnieku 11 sporta veidos.

Lai kvalitatīvi sagatavotos otrās Latvijas olimpiādes norisei, nepieciešams plānot valsts finansējumu divus kalendāros gadus pirms pasākuma:

2007.gadā – investīcijām sporta būvēm (mērķdotācija pašvaldībai, kura uzvarēs konkursā par tiesībām organizēt Latvijas olimpiādi 2008.gadā), – 150000 latu;

2008.gadā – materiālās bāzes sakārtošanai un labiekārtošanai un inventāram (mērķdotācijas pašvaldībai, kura uzvarēs konkursā par tiesībām organizēt Latvijas olimpiādi 2008.gadā), – 150000 latu;

2008.gadā – Latvijas olimpiādes organizēšanai – kopā 85000 latu:

– sporta veidu federācijām sacensību organizēšanai – 30000 latu;

– medaļām un diplomiem – 1000 latu;

– brīvprātīgo programmai – 3000 latu;

– izglītojošiem semināriem pašvaldībām – 3000 latu;

– poligrāfijas pakalpojumiem – 1000 latu;

– balvu fondam komandu kopvērtējumā – 5000 latu;

– reklāmas pakalpojumiem – 10000 latu;

– atklāšanas un noslēguma ceremonijai – 24000 latu.

Finanšu pieprasījums balstīts uz pieredzi, kas gūta, organizējot Latvijas olimpiādes 2004. un 2005.gadā. Pieprasījuma mērķis – radīt iespējas organizēt sporta pasākumus iespējami vairākos pašvaldību sporta objektos, uzlabot sporta infrastruktūru un materiālo bāzi.

Latvijas olimpiādes finansējumu veido ne tikai valsts budžeta līdzekļi, bet arī pašvaldību un citi finanšu resursi.

Izglītības un zinātnes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

ĪUMSILS: Par Integrācijas deklarācijas ieviešanu

Valsts sekretāru 31.augusta sanāksmē izsludināti Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta sagatavotie likumprojekti “Grozījumi Imigrācijas likumā” un “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””.

Likumprojekta “Grozījumi Imigrācijas likumā” mērķis ir ieviest Integrācijas deklarāciju kā obligātu nosacījumu uzturēšanās atļaujas saņemšanai noteiktām personu grupām. Parakstot Integrācijas deklarāciju, persona apņemas cienīt valsts valodu, Latvijas vēsturi, latviešu tautas tradīcijas un kultūru. Savukārt likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” paredz valsts nodevu par integrācijas deklarācijas izpildei apgūto prasmju pārbaudi pastāvīgās uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai.

Ar šo likumprojektu palīdzību iecerēts mazināt atsvešinātības risku, lai katrs ārzemnieks, kurš pretendē uz likumprojektā minētajām uzturēšanās atļaujām, iepazītu Latvijas vēsturi, latviešu tautas tradīcijas un kultūru, apgūtu nepieciešamās zināšanas un iemaņas, spētu veiksmīgi iekļauties Latvijas sabiedrībā, izprotot tās vērtības un veicinot sabiedrības integrāciju. Likumprojektus izstrādāja darba grupa, kurā tika deleģēti pārstāvji no Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta, Tieslietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Valsts kancelejas, Naturalizācijas pārvaldes, Izglītības un zinātnes ministrijas, kā arī no Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas.

Uzziņai:

2005.gada 8.jūnija sēdē Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisija izskatīja Valsts prezidentes otrreizējai caurlūkošanai nodoto likumu “Grozījumi Imigrācijas likumā”, kurā tika nolemts uzdot Ministru kabinetam izstrādāt grozījumus Imigrācijas likumā, lai risinātu ar integrācijas deklarācijas ieviešanu Latvijā saistītos jautājumus. Ar Ministru prezidenta rīkojumu Nr.385 tika izveidota darba grupa, lai izstrādātu tiesību akta projektu integrācijas deklarācijas ieviešanai. Darba grupu vadīja Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta pārstāvis.

Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts

SM: Par jaunumiem transportlīdzekļa vadītāja apliecības iegūšanā un apmaiņā

Valsts sekretāru 31.augusta sanāksmē izsludināti grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 27.aprīļa noteikumos Nr.428 “Transportlīdzekļu vadītāja kvalifikācijas iegūšanas kārtība, un vadītāja apliecības izsniegšanas, apmaiņas un atjaunošanas kārtība”.

Projektā atbilstoši izdarītajiem grozījumiem iepriekš minētajos likumos ir precizēts noteikumu nosaukums, kā arī to izdošanas pamatojums. Projektā ir noteikta kārtība profesionālo vadītāju kvalifikācijas iegūšanai, periodiskajai apmācībai un apliecības izsniegšanai. Noteikta teorētiskā eksāmena kārtība un saturs, kā arī vadīšanas eksāmena kārtība.

Noteikumu projektā iestrādāti priekšlikumi, kas paredz, ka M kategorijas transportlīdzekļu vadītājiem turpmāk, lai iegūtu vai atjaunotu tiesības, būs nepieciešama medicīniskā uzziņa. Tiek precizēts termiņš, kādā, izskatot sūdzību, pretendentam tiek paziņots lēmums.

Paredzēts, ka vadītāja apliecības derīguma termiņš būs 10 gadu, izņemot C1, C1E, D1, D1E, C, CE, D vai DE kategorijas transportlīdzekļu vadītāja apliecības ar ierakstu par iegūtajām profesionālajām zināšanām, kuras izsniegs ar derīguma termiņu pieci gadi.Atļaujas derīguma termiņš būs trīs gadi.

Projektā arī paredzēts, ka Latvijā, Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstī izdotu vadītāja apliecību mainīs bez eksāmenu kārtošanas. Bez eksāmenu kārtošanas savu vadītāju apliecību varēs samainīt arī tie autovadītāji, kas to būs saņēmuši tajās valstīs, ar kurām noslēgta attiecīga starpvalstu vienošanās.

Savukārt vadītāja apliecību, kas izdota valstī, kas nav minēta šo noteikumu 30.punktā, un bijušās PSRS parauga vadītāja apliecību, kurā saskaņā ar 1968.gada Konvenciju par ceļu satiksmi norādīta atbilstoša transportlīdzekļa kategorija, mainīs pēc teorētiskā eksāmena nokārtošanas, bet bijušās PSRS parauga vadītāja apliecību, kurā nav norādīta konvencijai atbilstoša transportlīdzekļa kategorija, nemainīs.

Projektā ir noteikta atvieglota kārtība pasažieru sabiedrisko transportlīdzekļu vadīšanas tiesību (trolejbusu un D kategorijas autobusu) iegūšanai, lai tos varētu vadīt apdzīvotās vietās.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

TM: Par aizsargjoslu datu bāzes izveides, uzturēšanas un informācijas aprites kārtību

Valsts sekretāru 31.augusta sanāksmē izskatīts noteikumu projekts par aizsargjoslu datu bāzes izveides, uzturēšanas un informācijas aprites kārtību. To kopīgi izstrādājuši Tieslietu ministrijas un Valsts zemes dienesta speciālisti.

Noteikumu projekts izstrādāts, lai nodrošinātu sabiedrību ar aktuālu, publiski pieejamu un ticamu informāciju par aizsargjoslām, kas rada nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumus, kā arī atvieglotu pašvaldību, valsts institūciju darbu un sadarbību ar informācijas izmantošanā ieinteresētajām personām.

Pieņemot noteikumus, tiks izveidota vienota aizsargjoslu datu bāze un noteikta vienota informācijas par aizsargjoslām sagatavošanas, iesniegšanas, uzkrāšanas, pieprasīšanas un izsniegšanas kārtība.

Kā minēts noteikumu projekta anotācijā, pašlaik Latvijā nav aizsargjoslu un citu apgrūtināto teritoriju informācijas bāzes, kas būtu vienlīdz pieejama visiem. Nav noteikti vienoti principi informācijas sagatavošanai par aizsargjoslām un to robežām. Tādējādi informācijas apmaiņa ir apgrūtināta, dažkārt pat neiespējama, jo uzkrātā informācija nav savietojama bez papildu apstrādes, kam savukārt nepieciešami papildu resursu ieguldījumi.

Izveidot aizsargjoslu datu bāzi paredz Aizsargjoslu likums. Datu bāzē uzkrātā informācija par aizsargjoslām veidos aptuveni 70% no kopējās informācijas par visām valstī esošajām apgrūtinātajām teritorijām. Izveidojot šādu informācijas bāzi, paaugstināsies tirgus dalībnieku, kā arī plašākas sabiedrības informētība par aizsargjoslu aizņemtajām teritorijām, kā rezultātā mazināsies uzņēmējdarbības risks darījumos ar nekustamajiem īpašumiem, mazināsies sociālā spriedze, ko rada nepietiekama informācija darījumos ar nekustamajiem īpašumiem.

Aizsargjoslu datu bāzes datu uzkrāšanas avoti būs vietējās pašvaldības teritorijas plānojums, detālplānojums, zemes ierīcības projekts vai to grozījumi un informācija par aizsargjoslām vai izmaiņām tajās. Vietējā pašvaldība būs atbildīga par sniegto datu atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, kā arī nodrošinās, lai sniegtie dati būtu patiesi un aktuāli.

Jebkurai personai būs tiesības gan rakstiski, gan elektroniski pieprasīt un saņemt aizsargjoslu datu bāzē uzkrātos datus.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Aizsardzības, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Vides, Veselības un Zemkopības ministrijai, Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātam, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātam, Latvijas Pašvaldību savienībai un Valsts kancelejai.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

VesM: Par cilvēku audu un orgānu uzkrāšanas, uzglabāšanas un izmantošanas kārtību

Valsts sekretāru 31.augusta sanāksmē izskatīts Veselības ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Cilvēka audu un orgānu uzkrāšanas, uzglabāšanas un izmantošanas kārtība”, kas izstrādāts, lai pārņemtu vairākas Eiropas Savienības direktīvas. Šie noteikumi pēc to pieņemšanas aizstās pašreizējos 2003.gada 15.jūlija Ministru kabineta noteikumus “Cilvēka audu un orgānu uzkrāšanas, uzglabāšanas un izmantošanas kārtība”.

Jauno noteikumu projekts neattiecas uz asinīm un asins komponentiem, kā arī uz tiem audiem un šūnām, ko izmanto kā autotransplantātus vienā un tajā pašā ķirurģiskajā procesā.

Noteikumu projekts noteic, ka cilvēka audi ir visas cilvēka ķermeņa sastāvdaļas, ko veido šūnas, savukārt šūnas ir cilvēka atsevišķas šūnas vai šūnu kopums, ko nesaista nekāda veida saistaudi. Saskaņā ar noteikumiem cilvēka audus, šūnas un orgānus būs atļauts uzkrāt un uzglabāt sterilu medicīnisko transplantātu izgatavošanai un izmantošanai, transplantācijai, patologanatomiskajiem izmeklējumiem, zinātniskiem pētījumiem un studiju programmu īstenošanai augstskolās.

Noteikumu projektā noteikts, ka cilvēka audus, šūnas un orgānus varēs izmantot ārstniecībā, arī transplantācijā, zinātniskiem pētījumiem un studiju programmu īstenošanai augstskolās.

Audus un šūnas saskaņā ar noteikumu projektu transplantācijai iegūs, uzkrās un uzglabās īpašos centros, kas atbilst visām normatīvajos aktos definētajām prasībām. Noteikumu projekts arī paredz prasības, kas šiem centriem ir jāievēro, veicot jebkuru darbību ar donoru audiem un šūnām.

Noteikumu projekts arī paredz īpašu kārtību, kādā pirms audu vai šūnu ieguves par to ir jāinformē dzīvs donors, turklāt šī informācija ir jāsniedz donoram piemērotā, skaidrā un viegli saprotamā veidā. Pirms audu vai šūnu ņemšanas no donora ir jāsaņem viņa rakstiska piekrišana, jāpārbauda donora identitāte un jāpārliecinās, vai visa viņam sniegtā informācija ir saprotama un vai donoram ir bijusi iespēja uzdot jautājumus un saņemt atbildes, kā arī – vai donors ir apliecinājis savas sniegtās informācijas patiesumu.

Minētie centri saskaņā ar noteikumu projektu nodrošinās arī visu datu aizsardzību, kā to paredz valstī noteiktā likumdošana.

Noteikumu projekts paredz arī kārtību, kādā tiek veikta audu un šūnu atlase, kā tiek veikta to laboratoriskā izmeklēšana, ieguve, transportēšana un citas būtiskas lietas.

Noteikumi vēl jāpieņem Ministru kabinetā.

Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļa

VidM: Par atbrīvošanu no dabas resursu nodokļa samaksas par iepakojumu un vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem

Valsts sekretāru 31.augusta sanāksmē izsludināts Vides ministrijas izstrādātais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts “Noteikumi par kārtību, kādā atbrīvo no dabas resursu nodokļa samaksas par iepakojumu un vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem”.

MK noteikumu projekts nosaka:

– kārtību, kādā dabas resursu nodokļa maksātājs vai iepakojuma un vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu apsaimniekotājs Vides ministrijai iesniedz dokumentus, kas apliecina izlietotā iepakojuma un vienreiz lietojamo trauku apsaimniekošanas sistēmas piemērošanu;

– prasības izlietotā iepakojuma vai vienreiz lietojamo trauku apsaimniekošanas sistēmas piemērošanu;

– prasības iepakojuma vai vienreiz lietojamo trauku apsaimniekotājiem, kuru līgumpartneri nemaksā nodokli par iepakojumu vai vienreiz lietojamiem traukiem;

– kārtību, kādā dabas resursu nodokļa maksātājs, kas pats izveidojis un piemēro izlietotā iepakojuma vai vienreiz lietojamo trauku apsaimniekošanas sistēmu, un nemaksā nodokli, un apsaimniekotājs, kura līgumpartneri nemaksā nodokli par iepakojumu vai vienreiz lietojamiem traukiem, iesniedz auditētu pārskatu par izlietotā iepakojuma un vienreiz lietojamo trauku apsaimniekošanu, aprēķināto nodokli, pārskata formu un tajā iekļaujamo informāciju.

MK noteikumu projekts izstrādāts saskaņā ar Dabas resursu nodokļa likumu.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa