Lai sākam dzīvot ar 2000. gada budžetu

Finansu ministrs Edmunds Krastiņš vakar preses konferencē — par Saeimas pieņemto likumu "Par valsts budžetu 2000. gadam":

2.12.1999. Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

— Es gribētu izteikt savu prieku par koalīcijas deputātu konstruktīvo darbu un atbalstu valdības sagatavotajam budžeta projektam, kā rezultātā ļoti raiti un pirmo reizi tik ātri — jau 1. decembrī — ir izdevies apstiprināt nākamā gada budžetu. Tas rada arī skaidrību visiem pārējiem par to, kas nākamajā gadā finansu jomā notiks valstī.

Kā zināms, budžeta projekts ir apstiprināts tajos noteiktajos ietvaros, ko valdība sev izvirzīja par mērķi, proti, budžeta deficīts nepārsniedz 2 procentus no iekšzemes kopprodukta (IKP), ja šis budžets paredzētajā variantā tiks izpildīts. Tajā ir atrasti papildu līdzekļi izglītības darbinieku algu reformai — kopumā vairāk nekā 8 miljoni latu, un, pievienojot tos līdzekļus, kas tiek novirzīti papildu investīcijām skolu sakārtošanai, summa izglītībai sasniedz 12 miljonus latu. Par gandrīz trešdaļu salīdzinājumā ar šogadu tiek palielināts arī aizsardzības sektora budžets.

Kopumā, es domāju, mūsu nākamā gada budžets ļaus panākt vienošanos ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF) par mūsu ekonomiskās politikas memorandu. SVF šo jautājumu savā direktoru padomē skatīs 15. decembrī. Tā kā mums ir izdevies iekļauties budžeta deficīta norunātajos ietvaros, ceru, ka arī mūsu memorands tiks akceptēts. Tas radīs Latvijai pietiekami stabilu pārliecību par iespējām nākamajā gadā aizņemties gan Pasaules bankā, gan arī starptautiskajos finansu tirgos, ja pēc tā var rasties vajadzība sakarā ar nepieciešamību finansēt valsts budžeta deficītu.

Vēl ir viena lieta, par ko gribēju informēt. Šonedēļ biju īsā vizītē Briselē, Eiropas Savienībā (ES), kur bija neplānota, tomēr iespēja 15 minūtes tikties ar Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāju Romāno Prodi. Notika arī abas plānotās tikšanās — paldies jāsaka Latvijas pārstāvniecībai ES — ar diviem EK komisāriem: ekonomikas un monetāro lietu komisāru Pedro Solbesu Miru un iekšējā tirgus komisāru Frederiku Bolkesteinu. Tikos ar vairāku ģenerāldirektorātu ģenerāldirektoriem, arī ar Paplašināšanās ģenerāldirektorāta ģenerāldirektoru, kas ir atbildīgs par Latvijas ceļu uz ES.

Šās vizītes mērķis bija apliecināt Latvijas gatavību uzsākt straujas sarunas par iestāšanos ES pēc tam, kad Helsinku sanāksmē Latvija tiks uzaicināta uz sarunām. Es apliecināju mūsu gatavību uzreiz sākt runāt par 15 nodaļām, arī visos Finansu ministrijas pārziņā esošajos jautājumos mēs esam gatavi sākt sarunas.

No ES pārstāvjiem saņēmu apliecinājumu, ka Latvijas ceļš virzībā uz ES ir ļoti labs, un viņi izteica prieku, ka mums izdevies pārvarēt Krievijas krīzes ietekmi. Runājot par Latvijas virzību uz ES, kas arī saistās ar pievienošanos Eiropas Monetārajai savienībai nākotnē, mēs secinājām, ka viens no svarīgākajiem faktoriem ir tas, cik stabila būs Latvijas finansiālā sistēma. Mēs varēsim pievienoties Monetārajai savienībai tad, kad ES būs ieguvusi pārliecību par mūsu finansu sistēmas stabilitāti, un mums ir ļoti svarīgi jau tuvākajā laikā censties sasniegt visu Māstrihtas kritēriju ievērošanu. Tas attiecas gan uz budžeta deficīta līmeni, gan uz inflāciju, gan uz kopējo valsts aizņemšanās līmeni, kur mēs šo rādītāju jau ievērojam. Taču mums valsts aizņemšanās līmenis joprojām aug gan sakarā ar esošo budžeta deficītu, gan arī uz valsts parādzīmju procentu likmju rēķina. Mums Māstrihtas kritēriji būtu jāizpilda gadu vai divus, lai ES būtu pārliecināta, ka mēs tos tiešām spējam pildīt.

— Cik daudz Latvijai nākamgad varētu būt jāaizņemas, lai segtu budžeta deficītu?

E.Krastiņš:

— Maksimums — 80 miljoni latu. Bet tas būs, protams, atkarīgs no tā, cik lieli būs ieņēmumi no privatizācijas. Jo tie būs lielāki, jo mums būs mazāka nepieciešamība aizņemties budžeta deficīta segšanai. Tātad, ja mēs teorētiski pieļaujam, ka privatizācijas rezultātā varētu saņemt 100 miljonus latu, mums nebūtu jāaizņemas nemaz. Tad mēs varētu savus kredītus atmaksāt, samazināt valsts parādu, līdz ar to samazinātos arī procentu maksājumi par šo parādu. Un naudu varētu izmantot papildu līdzekļiem citām programmām. Gribētu arī atgādināt, ka nākamgad plānots procentu maksājumos iztērēt vairāk līdzekļu nekā valsts aizsardzībai — 39 miljonus latu. Tas, manuprāt, apliecina, cik Latvijas apstākļos ir bīstami palielināt budžeta deficītu, aizņemoties aizvien vairāk un vairāk.

— Kādi būtu jūsu pretargumenti izteikumiem, ka nākamā gada budžets ir sociāli netaisnīgs?

E.Krastiņš:

— Es īsti neredzu tos argumentus, kas parādītu, ka budžets tiešām ir sociāli netaisnīgs. Domāju, ka, veidojot šo budžetu, tika ievērotas visdažādākās intereses. Tajā skaitā valdība izšķīrās neskart vairākas sociāli jutīgas lietas, tā vietā diezgan pamatīgi samazinot investīciju programmas. Vairāki samazinājumi nebija tik lieli, kā mums ieteica starptautiskās finansu institūcijas, bet summa, ko mēs atradām skolotāju algām, tomēr ir ļoti nozīmīga.

— Kad Latvijai varētu rasties nopietna vajadzība aizņemties finansu līdzekļus? Vai nākamā gada pavasarī?

E.Krastiņš:

— Valsts kase strādā ļoti profesionāli. Katru mēnesi Valsts kase pārskata savas prognozes un veido tā saukto reālo scenāriju un pesimistisko scenāriju. Atkarībā no tā, ko šie scenāriji uzrāda, gatavo vienu vai citu aizņemšanās programmu. Un šo scenāriju izpilde ir atkarīga ne tikai no privatizācijas, bet arī no vispārējiem ieņēmumiem un no izdevumu līmeņa. Es domāju, ka diezgan smags brīdis Latvijai varētu būt 2000. gada marta beigas, kad mums jāatdod vairāk nekā 20 miljoni latu dažādu kredītu, kas ņemti iepriekšējos gados. Ja mums nebūs papildus jāaizņemas šajā brīdī, tad varēsim nodzīvot bez papildu aizņemšanās līdz vasarai.

— Kā mēs varētu beigt 1999. gadu? Cik liels varētu būt reālais budžeta deficīts?

E.Krastiņš:

— Pašlaik izskatās, ka mēs varētu iekļauties plānotajā budžetā un šogad mums vairs nav vajadzības aizņemties.

Budžetā noteiktais deficīts šim gadam ir 4,5–4,6 procenti no IKP. Mēs paši sev kā iekšēju mērķi esam izvirzījuši 4 procentus. Es ceru, ka reāli šis deficīts būs starp 4 un 4,5 procentiem no IKP.

— Kāds bija Eiropas komisāru vērtējums Latvijai — vai mēs varam apmierināties ar pašreizējām reformām vai arī mums ir īpaši jāpiestrādā kādā sektorā, piemēram, finansu?

E.Krastiņš:

— EK ziņojums par mūsu attīstību uzrāda galvenos punktus, kam mums jāpievērš uzmanība, un tos mēs paši arī zinām. Mums jāturpina iesāktās lietas tādā pašā veidā kā līdz šim, un tad viss būs kārtībā.

Runājot ar speciālistiem, kas atbildīgi par izteikti specifiskām lietām, mums tika uzdoti jautājumi par mūsu brīvostu likumdošanu, speciālo ekonomisko zonu likumdošanu, kur mums jāveic unifikācija. Bez šaubām, ļoti liels darbs jāveic, kaut gan visumā likumdošana atbilst ES prasībām, attiecībā uz muitas un nodokļu administrēšanu, pakāpeniski to pielāgojot ES prasībām. Īpaši attiecībā uz muitu — tā kā mūsu robeža būs ES ārējā robeža, mums no pirmās dienas jābūt gataviem strādāt atbilstoši ES prasībām, tajā skaitā jābūt pieslēgtiem visām informācijas sistēmām, jāspēj apmainīties ar informāciju ar pārējām ES valstīm un centrālajām institūcijām, kas šīs lietas pārzina. Tās ir galvenās lietas, kur mums vēl jāpiestrādā.

— Cik ilgā laikā mēs varētu izpildīt visus Māstrihtas kritērijus?

E.Krastiņš:

— Es ļoti ceru, ka tas notiks divu gadu laikā — 2001. gadā mēs nopietni varētu pietuvoties bezdeficīta budžetam un, ja mums vēl 2001. un 2002. gadā samazinātos inflācijas līmenis, tad mēs par kritēriju izpildi varētu runāt reāli. Domāju, vajadzētu panākt situāciju, lai brīdī, kad Latvija tiešām pievienosies ES, mēs vismaz vienu gadu jau būtu ievērojuši Māstrihtas kritērijus. Protams, attiecībā uz inflāciju tas nav tik vienkārši: 2–3 procentu robežās mēs tagad jau būtu noturējušies trešo gadu pēc kārtas, bet pazemināt inflāciju zem 2 procentiem, kas ir ES augšējais līmenis, nebūtu tik vienkārši un arī šobrīd tas nebūtu izvirzāms par striktu mērķi, jo cenas joprojām turpina pielāgoties.

Rūta Bierande,

ekonomikas redaktore

Pēc ieraksta "LV" diktofonā