Latvija būs Zviedrijas uzmanības centrā

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga — vakar, 2. decembrī, Latvijas sabiedrībai:

TV tiešraidē ar Valsts prezidenti Vairu Vīķi–Freibergu sarunājās žurnāliste Sandra Eihmane

— Labvakar! Šovakar mūsu studijā ir Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga.

V.Vīķe–Freiberga:

— Labvakar!

— Vakar vēlu jūs atgriezāties no Zviedrijas. Varbūt atgādināsim skatītājiem, kāds tad bija šīs vizītes galvenais mērķis?

V.Vīķe–Freiberga:

— Ja Valsts prezidente ierodas kādā citā valstī, tas nozīmē diplomātisko attiecību pastiprināšanu visaugstākajā līmenī. Vizīte Zviedrijā bija svarīga tādā izpratnē, ka mēs pārrunājām savas divpusējās attiecības ar Zviedriju, tās saskaņojām un paši sev atgādinājām, ka mums tās ir ļoti labas. Mēs runājām arī par konkrētām mūsu divpusējo attiecību tēmām un virzieniem.

— Es zinu, ka šī vizīte noritēja tiešām visaugstākajā līmenī. Jūs tikāties gan ar karali, gan ar parlamenta spīkeri, gan ar premjeru un sabiedriskajām organizācijām. Zviedri 2000. gadu ir nodēvējuši par Baltijas valstu gadu Zviedrijas ārpolitikā. Ko tas nozīmē Zviedrijai, un tajā pašā laikā ar ko mums ir jārēķinās?

V.Vīķe–Freiberga:

— Tas ir ļoti svarīgs lēmums, un mums tas ļoti daudz nozīmē. Zviedrija ir izvirzījusi Baltijas valstis par savu ārpolitikas prioritāti visam nākamajam gadam. Tas ir akcents, uz kuru viņi liek savas pūles un kur viņi ieguldīs savu darbu. Tas ir ļoti svarīgi, jo mēs būsim viņu uzmanības pašā centrā. Tā Latvijai ir liela izdevība, un mums ir jābūt gataviem šo izdevību izmantot. Mums ir jābūt atsaucīgiem šīm Zviedrijas interesēm un jāspēj reaģēt ar ļoti konkrētām iniciatīvām un darbībām. Mums ir jāveido gan individuāli kontakti, gan kontakti starp nevalstiskām organizācijām un pašvaldībām. Tāpat ir jābūt oficiāliem kontaktiem parlamentu un citos līmeņos.

— Vai tika arī kas vairāk konkretizēts?

V.Vīķe–Freiberga:

— Ir virkne projektu, kas tiek saskaņoti ar mūsu Ārlietu ministriju, Tieslietu ministriju un Iekšlietu ministriju. Tika saņemts priekšlikums paēst kopīgas vakariņas Hāgas pilī. Ir paredzēta vesela rinda pasākumu, kur Zviedrija palīdzēs mūsu Tieslietu ministrijai. Mums ir sadarbība arī aizsardzības jomā.

— Jūs esat pirmā Baltijas valstu pārstāve, kas uzstājās slavenajā Līderu klubā, kur savā laikā uzstājušās un lekcijas lasījušas tādas slavenas personības kā Margarēta Tečere, Lehs Valensa, Dalailama un citi. Ko jaunu jūs gribējāt pateikt Zviedrijas sabiedrībai savā referātā?

V.Vīķe–Freiberga:

— Es pavisam vienkārši zviedriem pastāstīju par Latvijas likteni un centieniem. Par savu Latvijas prezidentes nākotnes Eiropas redzējumu, kurā Latvija vēlētos iekļauties. Es izskaidroju arī to, kāpēc mēs tik nopietni vēlamies iekļauties Eiropas Savienībā, kā arī NATO. Tās tiešām bija ļoti vienkāršas lietas. Es gribēju arī runāt par vērtībām, kuras es gribētu reprezentēt, par to, kādu es redzu nākotnes Eiropu, kādai tai ir jābūt nākamajā gadu tūkstotī. Par tām vērtībām, kuras pārstāvēs Eiropa, kurp mēs virzāmies, un kādi ir mūsu mērķi.

— Protams, šī vizīte ir vēl viens solis pretī Helsinku sanāksmei par iestāšanās sarunu uzsākšanu Eiropas Savienībā. Bet masu medijos izskanēja zināmas bažas par iestāšanās termiņiem. Vai jūs varētu kaut ko precizēt šajā sakarā?

V.Vīķe–Freiberga:

— Es neesmu īsti droša, par ko jūs runājat. Mēs savās sarunās ar Zviedrijas premjeru Pērsona kungu diezgan plaši pieskārāmies šim jautājumam, un viņš nesaskata nekādus šķēršļus, kas varētu kavēt Latvijas izredzes saņemt uzaicinājumu sarunu sākšanai Helsinkos. Viņā radīja bažas tas, cik lielā mērā pati Eiropa ir gatava uzsākt sarunas, cik ātri tas process virzīsies un kā spēs pārkārtoties pati Eiropas Savienība, uzņemot šo lielo jauno dalībnieku skaitu. Citādi, manuprāt, visi principi ir skaidri. Latvijai nav nekādu šķēršļu, kas varētu kavēt tās virzību. Ir princips, ka katra kandidātvalsts tiks uzņemta pēc saviem nopelniem un arī tālākā virzība katrai valstij notiks savā tempā. Visa šī attieksme ir Latvijai ārkārtīgi labvēlīga. Un Latvijai ir visas cerības panākt vairākas no pirmās grupas kandidātvalstīm.

— Mēs esam saņēmuši vairākus skatītāju jautājumus. Skatītājs Breimanis jautā — Zviedrijā ir izskanējusi tēma par korupciju Latvijā, vai Zviedrija piedāvāja kādu palīdzību šīs nelikumības apkarošanā?

V.Vīķe–Freiberga:

— Jā, šajā forumā man jautāja, kā es vērtēju to, ka Latvijas reitings šajā starptautiskajā izvērtējumā par korupciju ir tik zems, kādēļ Latvija atrodas tik bēdīgā situācijā un ko mēs plānojam darīt šajā sakarā. Es mēģināju argumentēt, ka šis vērtējums nav objektīvs, ka tie ir subjektīvi vērtējumi. Ja pašiem latviešiem jautātu, kā viņi vērtē korupciju Latvijā, tad te parādītos tendence būt ļoti kritiskiem pašiem pret sevi un novērtēt savu zemi drūmākā situācijā, nekā tā patiesībā ir. Uz to man atbildēja, ka zviedri paši sevi vērtē ļoti kritiski, tomēr visas Skandināvijas valstis pēc starptautiskajiem reitingiem ir ļoti augstā līmenī, kas norāda, ka šajās valstīs korupcijas praktiski nav. Es norādīju, ka šeit runa ir par tā saukto protestantu ētiku, kas vairāku gadsimtu garumā tika ieaudzināta protestantu zemēs. Tā ir ētika, kas ieaudzina atbildību, pienākuma sajūtu, izpratni par pienākumu, grēku un kaunu. Izpratne par šīm lietām padomju okupācijas laikā, protams, tika iznīcināta.

— Stradiņa universitātes studenti jautā, vai prezidente piedalīsies Helsinku sanāksmē.

V.Vīķe–Freiberga:

— Nē, uz Helsinkiem brauks mūsu Ministru prezidents.

— Pavisam drīz, 9. decembrī, Saeima pieņems Valsts valodas likumu, kas ir vēl viens solis tuvāk Eiropas Savienībai. Kāds no deputātiem šajā sakarā teica: vilks būs paēdis un kaza dzīva. Tomēr komisijas izvēlētā pieeja nesakrīt ar EDSO prasībām visus variantus paredzēt likumā, nevis atsevišķos gadījumos lemšanas tiesības deleģēt valdībai. Vai jūs prognozējat vēl kādas kolīzijas Valsts valodas likuma sakarā? Daudzi cilvēki pat skeptiski domā, ka 9. decembrī Valsts valodas likumu varētu nepieņemt.

V.Vīķe–Freiberga:

— Pēc manā rīcībā esošajām ziņām pēdējās likuma panta versijas atzinīgi ir novērtējuši arī EDSO eksperti. Es ceru, ka tuvākajā laikā nekas nemainīsies. Manuprāt, šī pēdējā versija pilnībā varētu apmierināt EDSO.

— Nesen jūs kā Nacionālo bruņoto spēku virspavēlniece pieņēmāt 420 Alūksnes mobilo strēlnieku bataljona jaunkareivju zvērestus. Izrādījās, ka 90 jaunkareivji diemžēl nesaprot latviešu valodu. Vai jūs ticat, ka jaunais valodas likums ļaus vieglāk atrisināt šo problēmu?

V.Vīķe–Freiberga:

— Es nedomāju, ka te pietiek ar valodas likumu. Es domāju, ka ļoti svarīgi ir praksē iedzīvināt nopietnu valsts valodas apmācības programmu. Tāda, par laimi, darbojas Alūksnē. Tur notiek valodas apmācība ļoti profesionālā līmenī. Šī valodas apmācība ir brīvprātīga, bet tā ir tik saistoši organizēta, ka jaunkareivji tajā labprāt piedalās. Šo apmācību pabeidzot, viņi iegūs pašas elementārākās latviešu valodas prasmes. Man šķiet, ka mums vairāk vajadzētu šāda veida programmas, tām būtu jāveltī vairāk laika un līdzekļu. Dienests bruņotajos spēkos varētu kļūt par labu instrumentu valodas apmācībā un sabiedrības integrācijā.

— Skatītāji jautā: kā prezidente jūtas kā bruņoto spēku virspavēlniece? Vai psihologam ir saistoši militāri pasākumi? Tā jautā Milleru ģimene.

V.Vīķe–Freiberga:

— Es jūtos ļoti labi. Man šķiet, ka tas ir ļoti svarīgs darbalauks. Mani tas interesē, un es esmu gatava tajā iesaistīties. Es neredzu nekādu grūtību.

— Vakar notika pedagogu streiks. Nepieciešamo 28 miljonu latu vietā skolotāji ir saņēmuši 8,24 miljonus latu. Pagājušajā nedēļā jūs apmeklējāt Drabešu internātskolu, Priekuļu vidusskolu, Ieriķu pamatskolu. Jūs arī citur esat tikusies ar pedagogiem. Jūs izglītības ministra amatā redzat zinātnieku vai akadēmiķi. Kā jūs to domājat?

V.Vīķe–Freiberga:

— Man jautāja, kāda veida izglītības ministrs man patiktu? Un, jāsaka godīgi, man personīgi patiktu tāds ministrs, kam ir pieredze izglītības laukā un kas spēj to izvērtēt tīri intelektuālā plāksnē, kas nāktu ar dziļu izpratni un saviem risinājumiem. Situācija tiešām ir ļoti sarežģīta. Tie parametri, kuros nākamajam ministram būs jādarbojas, ir diezgan šauri iezīmēti, jo budžets nupat jau Saeimā ir tikpat kā apstiprināts. Un ministram būs šo parametru ietvaros jādarbojas. Tur būs vajadzīga gudra un tālredzīga rīcība, lai spētu atrisināt samilzušo krīzi izglītībā.

— Jūsu aicinājumam par zinātnieku vai akadēmiķi kā iespējamo izglītības ministru ir atsaukušies ļoti daudzi cilvēki. Ir atnākusi kāda vēstule, kuru ir parakstījuši ļoti daudzi cilvēki no Murjāņiem, kas lūdz darīt zināmu prezidentei, ka ļoti atbalsta viņas viedokli jautājumā par izglītības ministru. Viņi uzskata, ka izglītības ministru tāpat kā bankas prezidentu vajadzētu ievēlēt uz pieciem gadiem, viņam būtu jābūt neatkarīgam no partiju strīdiem un koalīciju maiņām. Freimanes kundze jautā: kā jūs no morālā un ētiskā viedokļa vērtējat to, ka partijas nepilda savus priekšvēlēšanu solījumus? Kas notiek demokrātiskās valstīs, ja tiek melots vēlētājiem?

V.Vīķe–Freiberga:

— Demokrātiskās valstīs vēlētāji, ejot pie vēlēšanu urnām, velk savas konsekvences.

— Nenoliedzot to, ka pedagogu atalgojums patiešām ir nepietiekams, sabiedrībā runā, ka streiki kādam ir izdevīgi un tie tiek provocēti. Streiki ir metode, lai varētu atkal apvainoties un veiksmīgi atrisināt neizdevušos politiku un aiziešanu no amata. Vakar arī mediķi piketēja pie Saeimas nama. Kā jūs domājat, cik lielā mērā streiki var ietekmēt valdības stabilitāti?

V.Vīķe–Freiberga:

— Streiki ir spiediena taktika, tas ir veids, kā parādīt savu spēku un prasības. Es esmu ievērojusi, ka Latvijā attieksme pret streikiem ir ļoti negatīva. Ja nemaldos, tad padomju laikos streiki bija aizliegti un nebija pieļaujami. Varbūt tāpēc vidusmēra Latvijas iedzīvotājs vēl joprojām ir to laiku iespaidā un uzskata, ka streiks ir kaut kas nelegāls un nevēlams. Demokrātiskās valstīs likums pieļauj iespējas streikot. Protams, darbiniekiem ir izvēle, streikot vai nē, kā arī izvērtēt, vai streiks ir pati izdevīgākā metode, vai ir cerības tādā veidā kaut ko panākt. Bet streiks nekādā gadījumā nav pretvalstisks vai pretlikumīgs. Es nemusinu nevienu uz streikiem, daži ļaudis laikam mani ir pārpratuši. Runa ir tikai par to, vai streiks kā taktika ir pretvalstisks. Nē, tas nav pretvalstisks.

— Daļa skatītāju jūs sveic vakardienas dzimšanas dienā, es arī pievienojos šiem apsveikumiem. Arī Velta Zara no Rīgas jūs sveic dzimšanas dienā. Esot iznācis pasaulē izcilāko sieviešu saraksts. Vai jūs zināt, ka tajā ir trīs sievietes no Latvijas un arī jūs esat to starpā? Vai tā ir taisnība?

V.Vīķe–Freiberga:

— Es tiešām nezinu, par kādu sarakstu ir runa. Man tiešām žēl.

— Šodien jūs tikāties ar Saeimas izmeklēšanas komisiju pedofilijas lietā. Kādi jauni pavērsieni ir šajā lietā?

V.Vīķe–Freiberga:

— Mums bija diezgan ilga saruna. Es iepazinos ar šīs komisijas priekšsēdētāja Ādamsona kunga viedokli un situācijas aprakstu, kā arī ar katra atsevišķa komisijas locekļa viedokli. Kā jau es teicu, mums bija diezgan ilga un padziļināta saruna. Es esmu viņiem pateicīga par šo informāciju, un mēs noteikti turpināsim savu kontaktu. Komisija drīzumā iepazīstinās ar savu starpziņojumu un pēc tam ziņojumu, kas, man šķiet, varētu būt ļoti svarīgi.

— Komisija ir paziņojusi, ka tā vēlas daudz ko publiskot jau decembra vidū. Kāds skatītājs jautā: vai šī publiskošana nevar radīt ļoti nepatīkamu ažiotāžu starptautiskajā apritē?

V.Vīķe–Freiberga:

— Man šķiet, ka to šī komisija ļoti labi apzinās. Un es esmu pārliecināta, ka viņi rīkosies šajā sakarā ļoti apzinīgi.

— Tatjana no Cēsīm jautā: 18. novembrī skatījos jūsu runu, kurā izskanēja aicinājums visiem nepilsoņiem integrēties, bet vai jūs zināt, ka valsts nodeva ir 30 latu un daudziem strādājošiem nepilsoņiem ar 50 latu algu vienkārši tīri materiālā ziņā ir liegta šī iespēja? Kā risināt šo problēmu?

V.Vīķe–Freiberga:

— Man šķiet, ka šī nodeva ir diezgan minimāla. Ja cilvēkam būtu nopietna apņēmība to darīt, es šaubos, vai tas būtu nopietns šķērslis.

— Daudzi skatītāji uzdod jautājumu par valsts budžetu. Viņi saka, ka vairākumam uz dzīves un sociālā līmeņa paaugstināšanu nav ko cerēt. Izdevumi veselības aprūpei sarukuši no 4 līdz 3,6 procentiem. Sociālās nodrošināšanas jomā — no 15,4 procentiem līdz 14,3 procentiem, lauksaimniecībā — no 2 procentiem līdz 1,8 procentiem. Ko prezidente domā par valsts budžetu, kas pretrunīgi nodēvēts gan par tautsaimniecības attīstību stimulējošu, gan par sociāli netaisnīgu?

V.Vīķe–Freiberga:

— Ziniet, valsts budžets ir ārkārtīgi biezs dokuments, to var raksturot ar dažādiem epitetiem. Taču es vēlētos uzsvērt, ka budžets plānots, lai kontrolētu valsts budžeta deficītu un valsts parādus. Tas ir ļoti svarīgi no starptautiskā viedokļa. Zviedrijas vizītes laikā man vairāki biznesmeņi jautāja par mūsu ekonomiku. Mums ir ļoti svarīgi nostiprināt mūsu finansiālo situāciju, lai valsts budžeta deficīts nebūtu pārāk liels. Protams, ir daudzas problēmas, piemēram, sociālajā jomā, kurā ir samazināti līdzekļi. Tās ir grūtības, tas ir vairāk kā skaidrs. Mūsu mērķis ir palielināt budžeta ieņēmumus, atrast veidu un līdzekļus, lai valsts kasē ieplūstu vairāk naudas.

— Atkal Igaunija ir mūs apsteigusi. Kaimiņvalsts 2000. gada budžets ir izraisījis pat starptautisku rezonansi. Proti, igauņi paredzējuši daļēju uzņēmumu ieņēmumu nodokļa atcelšanu. Diemžēl Latvijā ir plānots samazināt arī investīcijas jaunu darbavietu radīšanai. Tādu piezīmi ir izteicis kāds skatītājs no Rīgas.

V.Vīķe–Freiberga:

— Es domāju, ka vēl ir pāragri igauņus par to slavēt. Jā, tā ir jauna iniciatīva, ko viņi ir uzņēmušies, bet tā ir ļoti riskanta. Starptautiskie analītiķi šo lietu vērtē ļoti rezervēti. Ja tas izdosies, tad šis lēmums varētu nest valstij vēlamās sekas. Bet ir liels risks, ka tuvākajos gados valstī varētu pazemināties ieņēmumi. Igauņi ir riskējuši, un cerēsim, ka viņiem izdosies labi. Bet tas ir riskants lēmums. Tas nav kaut kas tāds, kas noteikti varētu garantēt sekmes. Ar šo lēmumu var arī izgāzties. Bet viņi ir apņēmušies spēlēt uz visu naudu.

— Igauņi vienmēr to dara.

V.Vīķe–Freiberga:

— Jā.

— Kāds skatītājs jautā: kā jūs skatāties, ka valstī nav naudas skolotāju algām, bet šodien pa radio uzzināju, ka deputātus prēmē? Jā, deputāti esot piešķīruši sev prēmijas uz Ziemassvētkiem.

V.Vīķe–Freiberga:

— Tas būtu jāprasa pašiem deputātiem, kā viņi to komentē.

— Nav naudas pensijām, skolotāju un mediķu algām, kādēļ neapliek ar nodokli algas, kas lielākas par 1000 latiem mēnesī? Tas ir jautājums, ko cilvēki ļoti bieži uzdod.

V.Vīķe–Freiberga:

— Tikpat labi varētu vaicāt, kāpēc Latvijā nav progresīvais ienākuma nodoklis.

— Daniēls no Ogres jautā — vai jūs esat kristiete un vai mīlat Dievu?

V.Vīķe–Freiberga:

— Es esmu kristiete tādā nozīmē, ka es eju baznīcā, es eju pie dievgalda, esmu kristīta un iesvētīta. Bet vai es esmu kristiete striktā nozīmē? Dažs labs varbūt domā, ka ir dažas ķecerīgas tendences manā domāšanā. Bet pamatā jā, es esmu kristiete un Dievu mīlu.

— Šobrīd sabiedrībā aktuāla ir tēma par bērnu tiesībām, parādās aizdomīgi fakti par adopcijām, izvešanu no Latvijas. Nesen bija problēmas bērnunama bērniem ar viesģimenēm Francijā. Bieži nelabvēlīga vide ir internātskolās. Kādas ir jūsu domas par bērnu tiesībām Latvijā?

V.Vīķe–Freiberga:

— Tas ir ļoti smags jautājums, un šajā sakarā ir jārisina ļoti smagas problēmas. Mani labu laiku informē par situāciju šajā jomā, kas ne vienmēr ir iepriecinoša. Man nākamnedēļ ir paredzētas vairākas tikšanās ar amatpersonām, kas ir saistītas ar šiem jautājumiem. Es turpinu par to interesēties. Es ceru, ka mēs varēsim lēnām sakārtot savu likumdošanu, kontrolēt likumu pielietošanu.

— Skatītāji jautā: vai prezidente neuzskata, ka 24. decembris būtu atzīmējams kā svinama diena, jo tas ir Ziemassvētku vakars?

V.Vīķe–Freiberga:

— Man ir grūti to komentēt, jo valsts svinamo dienu skaits ir ierobežots. Bet oficiālais saraksts, protams, būtu jāapstiprina Saeimai.

— Apsveicot jūs vēlreiz dzimšanas dienā, Kalniņu ģimene grib kaut ko tuvāk uzzināt par jūsu tikšanos ar Zviedrijas karali.

V.Vīķe–Freiberga:

— Viņš ir ļoti simpātisks. Mums bija apmēram pusstundu gara saruna. Šajā laika sprīdī mēs pieskārāmies virknei tēmu, ko karalis izvēlējās. Mēs runājām gan par zinātni un tehnoloģiju, gan par tās lomu valsts saimnieciskajā attīstībā. Karalis man pastāstīja par Zviedrijas firmām, to darbību, kā arī problēmām. Mēs runājām arī par izglītību. Karalis atcerējās zviedru dibināto Ekonomikas augstskolu Latvijā. Viņu uztrauc fakts, ka Latvijas valdība drīz pārņems finansiālo atbildību par šo augstskolu un ka mūsu pusei būs grūti to darīt. Vēl bija vesela virkne tēmu, kuras mēs apspriedām.

— Vai jūs esat iepazinusies ar Igaunijas valsts valodas likumu? Kā viņiem to izdevās tik ātri noformēt un bez grūtībām?

V.Vīķe–Freiberga:

— Es savā laikā esmu centusies iepazīties ar Francijas valodas likumu, kā arī ar Igaunijas valsts valodas likumu. Es nevaru komentēt gaitu, kādā tika pieņemts šis likums, bet es zinu, ka viņiem ir izvirzītas dažas starptautiska rakstura piezīmes. Šajā jautājumā viņiem varētu rasties grūtības savos sakaros ar Eiropas Savienību. Attieksme pret viņu valodas likumu ir kritiska.

— Es ceru, ka mūsu valodas likums tiks pieņemts 9. decembrī un vairs nebūs nekādu kolīziju.

V.Vīķe–Freiberga:

— Jā, es arī ceru, ka tas tiks pieņemts un apmierinās ne tikai mūs pašus, bet arī Eiropas acīs būs priekšzīmīgs.

— Paldies par sarunu. Paldies visiem televīzijas skatītājiem.

Rūta Kesnere,

"LV" informācijas redaktore

Pēc ieraksta "LV" diktofonā