1992.gada 18.marta sēdes stenogramma

Rīta sēdē

*/ Šeit un turpmāk atzīme, ka sākas teksta tulkojums no krievu valodas; / – atzīme, ka tulkojums beidzas. Šīs sēdes materiālos – Jāņa Britāna tulkojums.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Sākam plenārsēdi. Lūdzu reģistrēties! Reģistrācijas laikā sekretariāta vadītājs, godājamais Dobeļa kungs, nolasīs kādu paziņojumu.

J.Dobelis: Cienījamie kolēģi! Mūs laipni uzaicina apmeklēt latviešu kultūras darbinieka Brastiņa simtgades atceres sarīkojumu Rīgas Latviešu biedrības namā šā gada 19.martā pulksten 18.30. Tā ka laipni lūdzu tos, kurus interesē Latvijas vēsture un atceres dienas.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu reģistrācijas rezultātu. 113 deputāti reģistrējušies. Pašlaik vēl mūsu rindas tiek papildinātas.

Godājamie kolēģi! Mums ir jāizlemj viens principiāls un procesuāls jautājums, tas ir, ar ko mēs šodien sāksim. Valūtas budžets, protams, šodien ir pirmais. Zeiles kundze jau ir izvirzījusies priekšējās pozīcijās, lai startētu. Vakar tika atlikts uz šodienu jautājums par Ministru padomi, kas arī ir ļoti būtisks. Premjeru es gan neredzu. Grūbes kungs, kad, jūsuprāt, varētu šo likumprojektu izskatīt, lai mēs varētu orientēties ar pārējo?

G.Grūbe: Es lūgtu– pēc valūtas budžeta, ja var.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem ir iebildumi? Nē. Lūdzu, Zeiles kundze!

V.Zeile: Sakarā ar valūtas budžeta jautājuma izskatīšanu es ļoti lūdzu iekļaut darba kārtībā 304.dokumentu– Augstākās padomes lēmumu par šo valūtas budžetu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šā 304.dokumenta iekļaušanu, jo tas nāk automātiski kopā ar valūtas budžetu. Rezultāts: 88– par. Tātad iekļauts šis 304.dokuments.

Tagad lēmuma projekts “Par Latvijas Republikas valsts valūtas budžetu 1992.gada pirmajam pusgadam”.

Lūdzu Zeiles kundzi tribīnē. Pirmais lasījums. Lūdzu pierakstīties jautājumu uzdošanai un debatēm.

V.Zeile: Cienītie kolēģi! Šodien Augstākās padomes plenārsēdē piedāvājam izskatīt vēl vienu mūsu valsts budžeta projektu 1992.gada pirmajam pusgadam– valūtas budžetu. Šajā jautājumā aplūkosim un izvērtēsim trīs dokumentus: valdības iesniegto likumprojektu, tas ir, dokumentu, kas saņemts ar numuru 139; bijušā Ārējo ekonomisko sakaru departamenta atskaiti par valdības valūtas fonda veidošanu un izlietošanu 1991.gadā (tāds dokuments jums izdalīts šodien ar numuru 300); Apvienotās budžeta komisijas iesniegto Augstākās padomes lēmuma projektu par Latvijas Republikas valsts valūtas budžeta projektu 1992.gada pirmajam pusgadam, tas ir, dokumentu ar numuru 304.

Ievadā atļaujiet dažus vārdus par šā jautājuma hronoloģisko secību, kā tas vispār nonāca Augstākās padomes pārziņā. Atzīmēsim, ka, iesākot šīs Augstākās padomes darbību, republikas valūtas lietas atradās pilnīgā Ministru padomes pārziņā. Pusotru gadu. Tikai pagājušā gada oktobra beigās ar Augstākās padomes Prezidija lēmumu Apvienotās budžeta komisijas sastāvā izveidoja valūtas apakškomisiju ar priekšsēdētāju deputātu Induli Ozolu, kurš ir arī Apvienotās budžeta komisijas priekšsēdētāja vietnieks.

Novembrī komisija sāka apzināt reālo situāciju valūtas lietās, izvērtēt normatīvos dokumentus, kuri reglamentēja valūtas apriti un tās izlietošanas kontroli republikā. Rezultātā atklājās, ka valūtas aprites organizācijā trūkst daudzu likumdošanas normu. Izveidoja vairākas darba grupas nepieciešamo dokumentu sagatavošanai, iesaistot tajās speciālistus.

Šis darbs pārtrūka, sākoties valdības reorganizācijai. Departamentus likvidēja, dažas ministrijas likvidēja, citas veidoja no jauna. Rezultātā 1992.gada pirmā pusgada valūtas budžeta projekta iesniegšana Augstākajā padomē aizkavējās, tas tika saņemts tikai februāra sākumā. Tas sakrita ar rubļa budžeta projekta izskatīšanas smagāko posmu Augstākajā padomē, ar tā līdzsvarošanu.

Tomēr paralēli šim darbam iesniegto valūtas budžeta projektu savās sēdēs izskatīja vairākas pastāvīgās komisijas. Budžeta komisijā tika pieprasīta un arī saņemta informācija valūtas kustības jomā. Ekonomikas komisija panāca izmaiņas vairākos nodokļu likumos, kuri noteica maksājumus valūtā uz likuma pamata. Tam ir ļoti liela nozīme.

Valūtas atskaitījumi no uzņēmumu līdzekļiem Latvijas Republikas valūtas fondā līdz šim notika uz Ministru padomes lēmumu pamata. Tādi bija vairāki. Šie lēmumi nonāca pretrunā ar Latvijas Republikas likumu “Par uzņēmējdarbību”, kura 26.pantā ir noteikts, kādus atskaitījumus un maksājumus uzņēmumi izdara valsts budžetā. Speciāli valūtas maksājumi vai atskaitījumi šajā likumā nav minēti. Tagad šī pretruna ir novērsta.

Atgādināsim klātesošajiem par šīm likumu izmaiņām, kuras nosaka valūtas maksājumus.

1992.gada 12.februārī tika pieņemti grozījumi un papildinājumi 1991.gada 18.decembra likumā par apgrozījuma nodokli, kur ir noteikts, ka apgrozījuma nodoklis par ieņēmumiem no preču un pakalpojumu ražošanas un realizācijas vai tikai realizācijas konvertējamā ārvalstu valūtā tiek maksāts konvertējamā ārvalstu valūtā, par šo summu samazinot apgrozījuma nodokli, kas ir aprēķināts republikā lietotajā valūtā.

1992.gada 25.februārī tika pieņemts likums par grozījumiem un papildinājumiem 1990.gada decembra likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli, kur noteikts, ka nodoklis no ienākumiem ārvalstu valūtā ir jāmaksā ārvalstu valūtā, piemērojot 17 procentu likmi.

1992.gada 12.martā tika pieņemts likums par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas 1990.gada 12.decembra likumā “Par akcīzes nodokli”, kur ir noteikts, ka akcīzes nodoklis no preču realizācijas ārvalstu valūtā tiek aprēķināts un maksāts ārvalstu valūtā.

Vistuvākajā laikā būs izmaiņas likumā par peļņas nodokli. Likumprojekts jau sagatavots pēc Ekonomikas komisijas priekšlikuma, arī Budžeta komisija to ļoti atbalsta. Tas jāizskata jau nākamajā nedēļā. Jāizlemj, ko darīt ar likumu par sociālo nodokli. Ja darba apmaksas fonds daļēji ir valūtā, tad arī 37 procentus nodokļu vajadzētu maksāt valūtā.

1992.gada 12.marta Augstākās padomes lēmuma “Par Latvijas Republikas Augstākās padomes likumu “Par grozījumiem un papildinājumiem 1990.gada 12.decembra likumā “Par akcīzes nodokli”” spēkā stāšanās kārtību” 2.punktā ir atcelti visi iepriekšējie Ministru padomes rīkojumi, kuri attiecas uz valūtas atskaitījumiem. Budžeta komisija kopā ar Finansu ministriju sagatavo un līdz valūtas budžeta otrajam lasījumam iesniegs izskatīšanai Augstākajā padomē arī nepieciešamās izmaiņas likumā par budžeta tiesībām, ieviešot sadaļu par valūtas budžetu. Līdz ar to es gribu uzsvērt, ka tiesiskie jautājumi attiecībā uz valsts valūtas budžetu tiks sakārtoti.

Ārpus Budžeta komisija ietekmes sfēras paliek pašvaldību budžeti, kurus līdz šim pārzina Pašvaldības un sabiedrisko lietu komisija Škapara kunga vadībā. Te arī ir jāskatās, vai nav nepieciešams izdarīt attiecīgās izmaiņas pašvaldību likumprojektos, kas attiecas uz budžetiem un konkrēti uz valūtu. Mēs zinām, ka arī pašvaldībās ienāk ļoti daudz valūtas, bet tās izmantošana un budžeta sastādīšana dotajā likumdošanā netiek reglamentēta.

Līdz ar to gribu pateikt, ka valdības iesniegtais likumprojekts par valūtu no tiesiskā viedokļa šodien ir nepilnīgs, jo tas bija balstīts uz Valūtas fondu. Valūtas fonds kā tāds beidza eksistēt līdz ar iepriekš minēto likumu normu pieņemšanu.

Attiecībā uz valūtas budžeta projektu vēl gribu vērst klausītāju uzmanību. Valdības valūtas fondā ir paredzēti līdzekļi kā brīvie līdzekļu atlikumi uz 1992.gada sākumu Latvijas Ārējo ekonomisko sakaru bankā un Maskavas Ārējo ekonomisko sakaru bankā. Pēc būtības tie ir miruši līdzekļi, nobloķēti līdzekļi, kurus šodien praktiski valdība nevar izmantot. Bet problēma paliek. Kā mums ziņoja Finansu ministrija ar 20.februāra vēstuli, diemžēl visu šo laiku turpinās valūtas ieskaitījumi šajā kontā. Tikai janvārī vien tie bija tuvu pie 2 miljoniem rubļu. Pārbaude par februāri un martu rāda, ka šie ieskaitījumi turpinās. Tā, piemēram, ļoti liels eksporta piegāžu uzņēmums “Ventspils nafta” ieskaitījis vienu miljonu valūtas rubļu, ražošanas apvienība “Rīgas elektromehāniskā rūpnīca”, kokapstrādes asociācija “Latvijas koks”, apvienība “Latvijas balzams” un daudzi citi uzņēmumi kopsummā veido 56 procentus no valdības valūtas budžetā janvārī ieskaitītajām kopsummām. Bet konta atlikums uz šā gada 1.februāri praktiski sasniedza 3,2 miljonus rubļu. Tikai 17.februārī valdība pieņēma rīkojumu nr.62, ar kuru konkrēti noteica, kuros kontos republikā ir jāieskaita šie valūtas atskaitījumi. Tie ir Rīgas Komercbankā, Latvijas Zemes bankā.

Diemžēl arī martā atskaitījumi turpinās. Problēma ir šāda. Kas kontrolē un kas regulē, kāpēc šie maksājumi turpinās, kāpēc tie tiek pieļauti un kāda atbildība gulsies uz tām personām, kuras šādu situāciju pieļāva, tajā skaitā arī to uzņēmumu direkcijas, kuri šādus maksājumu pārskaitījumus izdarīja?

Attiecībā uz ieņēmumu daļu vēl gribētu pateikt to, ka iesniegtajā valūtas projektā nav īsti precīzi uzrādīti valūtas atlikumi valdības rezerves fondā un konkrēti Briseles kontā. Pēc mūsu papildu lūguma šāda informācija tika iesniegta. Cerams, ka valdība nākamajā budžeta projektā tos iestrādās pilnīgi.

Attiecībā uz izdevumu daļu gribētu pateikt tikai sekojošo. Sīkāk par šo jautājumu vēl runās apakškomisijas priekšsēdētājs Ozola kungs, bet šeit ir divas problēmas.

Pirmais. Valūtas izdevumu daļā kā nepieciešamie maksājumi 1992.gada pirmajā pusgadā nav atspoguļoti tie maksājumi, kuri iesniegti Maskavas Ārējo ekonomisko sakaru bankā, bet tā šīs operācijas nav izdarījusi. Tādi ir apmēram trīs miljoni rubļu dažādām mūsu republikas… pieci miljoni rubļu dažādām mūsu republikas saimnieciskajām iestādēm.

No otras puses, izdevumu daļā atkal paliek šie nobloķētie valūtas konta atlikumi Maskavā, kas pēc būtības nozīmē, ka vesela pusgada laikā mēs neko netaisāmies darīt, lai šos līdzekļus atbloķētu.

Vajadzētu ļoti nopietni izrunāt, kāpēc Maskavas Ārējo ekonomisko sakaru banka bloķē šos līdzekļus. Vai tas ir jautājums par mūsu starpvalstu sarunām ar Krieviju? Tādā gadījumā tur ir risināms jautājums. Vai arī, kā informācija liecina, ir citi ceļi, kā Maskava dažos gadījumos šīs summas vienam otram klientam atmaksā.

Nobeigumā es gribētu lūgt mūsu deputātus izteikt savu viedokli par šo budžeta projektu. Apvienotā budžeta komisija atkārtoti to skatīja savā komisijas sēdē pēc visas šīs papildu informācijas saņemšanas. Ņemot vērā, ka likumdošana ir gājusi uz priekšu, komisija pieņēma šādu lēmumu: atdot šo budžeta projektu pirmajā lasījumā valdībai atpakaļ, lai tiktu iestrādātas visas tās normas, par kurām es runāju, gan attiecībā uz ieņēmumu daļu, gan arī attiecībā uz izdevumu daļu. Mums ir izstrādāts dokuments par Augstākās padomes lēmumu šajā sakarā, bet to mēs apskatīsim, es saprotu, pēc tam.

Priekšsēdētājs: Paldies, Zeiles kundze! Cik saprotu, jautājumu laiks. Pirmais jautājumu uzdod deputāts Freimanis.

J.Freimanis: Zeiles kundze, mani diemžēl pilnīgi neapmierina dokuments, kurš mums ir iesniegts kā valdības atskaite. Tajā ļoti vispārīgā veidā minēti ienākumu posteņi. Sakiet, lūdzu, vai jums ir kas zināms par tiem naudas atskaitījumiem, kuri var ienākt budžetā, bet kuri šeit nav atšifrēti, kuri var ienākt no atskaitījumiem par viesnīcām, no atskaitījumiem par vīzām, ārzemniekiem šķērsojot robežu, un no tamlīdzīgiem valūtas ieņēmumiem, kas neapšaubāmi ir sakarā ar lielo ārzemnieku plūsmu? Vai jūsu rīcībā ir kaut kādi dati? Jo tas kaut kā karājas gaisā.

V.Zeile: Kolēģi, mēs esam tikai sākuši apzināt potenciālos ieņēmumus 1992.gada pirmajā pusgadā. Lūgsim valdību, lai tāpat kā rubļu budžetā ieņēmumus valūtā parāda pa posteņiem. Tādā gadījumā būtu skaidrība, kādi mums vispār ir šie valūtas ieņēmumu avoti. Kas attiecas uz 1991.gada atskaiti, mēs pagaidām pieņemam un nododam zināšanai tikai to, ko saņēmām atskaitē no Ārējo ekonomisko sakaru departamenta ģenerāldirektora Māra Gaiļa. Paralēli mēs esam strādājuši vēl kopā ar Finansu ministriju un Māri Gaili, bet šobrīd es par šiem jautājumiem neesmu gatava ziņot.

J.Freimanis: Atļaujiet otru jautājumu! Zeiles kundze, jūs pašās beigās minējāt par to valūtas budžeta daļu, kura ir iesaldēta Maskavas bankā. Tomēr vai Budžeta komisijai šinī gadījumā ir kaut kādas idejas par to, vai tas ir īslaicīgs sekvestrs vai pastāvīgs budžeta deficīts? Vai mums tas būs jāmaksā vēlreiz? Kas mūs sagaida sakarā ar šiem pieciem (vai pēc citām versijām– trim) miljoniem dolāru? Kas tur īsti ir par lietu? Man nepalika skaidrs.

V.Zeile: Šeit jautājums ir risināms starpvaldību līmenī. Banku līmenī, ko centās atrisināt Latvijas Banka ar Krievijas Nacionālo banku, kompromiss un pozitīvs jautājuma risinājums nav panākts. Atsauces ir, lūk, ka šis jautājums risināms starpvalstu sarunās. Mēs nodosim šo jautājumu, es domāju, Dineviča kungam un lūgsim viņu izveidot īpašu apakškomisiju, kur paralēli visiem citiem jautājumiem varētu runāt arī par šo jautājumu Krievijā.

J.Freimanis: Bet vai banka nav runājusi par iespējām kompensēt Krievijas maksājumus mums vienpusējā veidā? Tas nav iespējams?

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kiršteina kungs!

A.Kiršteins: Pirmais tīri par metodoloģiju. Lai tagad saprastu, teiksim, visas šīs atskaites un savilktu kaut kādus galus, mums figurē invalūtas rubļi, kronas (piemēram, Gaiļa atskaitē, ka Briselē ir 6,9 ASV dolāri). Tas ir skaidrs. Tagad Krievijas līgumos arī cenās figurē dolāri. Kāds ir jūsu viedoklis? Vai mums beidzot nav jāpāriet uz kaut kādu vienotu sistēmu, teiksim, uz šiem dolāriem? Cik ilgi mocīsimies ar tiem invalūtas rubļiem?

V.Zeile: Mūsu priekšlikums, izskatot šo projektu Budžeta komisijā, bija lūgt valdībai un konkrēti Finansu ministrijai pārrēķinus turpmāk izdarīt ASV dolāros, nejaucot ar šiem invalūtas rubļiem.

A.Kiršteins: Jautājums bija tāpēc, vai uzreiz nevajag šajā lēmuma projektā ierakstīt?

V.Zeile: Domāju, ka tas nav vajadzīgs. Tas ir vienkārši darba kārtībā risināms jautājums.

A.Kiršteins: Jā, ļoti labi.

Otrs jautājums. Tā kā tagad nepārtraukti notiek dažādi pārkāpumi un bija pārskaitīta nauda uz Ārējo ekonomisko sakaru bankas rēķiniem jau pēc šiem lēmumiem, man vienkārši bija tāds jautājums– vai jums bija Budžeta komisijā apspriests tāds variants, kas tad beidzot izmeklēs? Vai prokuratūra to visu izmeklēs? Kas atbildēs? Kas notiks ar tiem, kuri ir pārskaitījuši jau pēc valdības lēmumiem to naudu uz Maskavu? Kas par to visu atbildēs?

V.Zeile: Faktiskā situācija pašreiz ir tāda, ka šis jautājums ir prokuratūras izmeklēšanā.

A.Kiršteins: Mums pašiem, es saprotu, īsti nav skaidrs, kas par to atskaitīsies, no kā mēs prasīsim atbildību, no Godmaņa vai no Krastiņa.

V.Zeile: Tā kā Godmaņa kungs ir ieradies un piedalās, es domāju, ka paralēli jautājumu var arī viņam uzdot. Bet es pieļauju, ka te varētu būt arī prokuratūras izmeklēšana pret tām personām. Kas bija tie motīvi, kāpēc no septembra līdz martam turpinās līdzekļu ieskaitīšana šajā kontā, lai gan visi zina, ka no tā izņemt un tālāk realizēt ir ļoti grūti?

A.Kiršteins: Jā, es saprotu, bet man tomēr ir jautājums, ja jūsu komisija vairs neatgriezīsies pie šā jautājuma. Vai šie uzņēmumi tiks slēgti? Varbūt Likumdošanas jautājumu komisija izskatīs un atbildēs…

V.Zeile: Man negribas steigties notikumiem pa priekšu, bet esmu spiesta pateikt, jo jūs jautājat. Ja jūs apskatītu lēmuma projektu par šo budžetu 1992.gada pirmajam pusgadam, tad tur pēdējā punktā tomēr ir uzdots Budžeta komisijai veikt šo 1991.gada un 1992.gada (nu būs trīs mēneši) faktisko revīziju. Budžeta komisijā domas dalījās, vai to varbūt uzticēt Finansu inspekcijai vai Finansu ministrijai, jo vajadzēja kādu institūciju ārpus valdības.

A.Kiršteins: Skaidrs. Paldies. Tas nozīmē, ka mums vēlreiz būs jāatgriežas pie tā visa.

V.Zeile: Jā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Grūbe!

G.Grūbe: Pirmkārt, varbūt informācijai. Tātad Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisija izskatīja šo budžeta projektu, noraidīja to un lūdza atdot atpakaļ.

Bet jautājums ir tāds. Turpinot Kiršteina kunga domas, patiešām invalūtas rubļi, dolāri, kronas un tā tālāk. Jūs atbildējāt, ka ar to lai nodarbojas Finansu ministrija, ar šiem pārrēķiniem. Bet man jautājums tagad būtu tāds. Vai tomēr valsts bankai nav jānosaka šis valūtas kurss, un tad var sākt rēķinus, jo citādā gadījumā, es domāju, ir vienkārši absurdi rēķināt, kamēr valsts banka nav uzņēmusies to, kas tai jādara? Tāpēc man būtu priekšlikums. Varbūt atkal teiks, ka tas būs nekorekti, tomēr vajag uzrakstīt arī šajā piedāvātajā lēmumā, ka beidzot valsts bankai tas jāsāk darīt. Kā jūs skatāties uz šādu problēmu?

V.Zeile: Pārejai no invalūtas rubļiem uz dolāriem nav nepieciešams nekāds bankas kurss. Jūs zināt, ka šie invalūtas rubļi tiek rēķināti pēc kursa 1,8? Tāpēc budžeta projektu izstrādāt ASV dolāros nav nekādu problēmu. Bet tas nenozīmē to, ko jūs teicāt, ka Latvijas Bankai būtu pēdējais laiks stāties pie savu Centrālās bankas funkciju pildīšanas.

G.Grūbe: Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu! Deputāts Kide uzdod jautājumu.

E.Kide: Man tāds jautājums. Iesniegtajā valūtas budžeta projektā ir pielikums, kurā ir 11 nozaru pieprasījumi, kuri, kā rakstīts, nav apmierināti. Tajā skaitā arī ārstniecisko iestāžu pieprasījumi materiālu un medikamentu iegādei, vakcīnu iegādei un tā tālāk. Arī “Ikarusu” rezerves daļu iegādei un tā tālāk. Sakiet, lūdzu, kādā līmenī šis pieteikums ir izskatīts un kādā līmenī tas ir noraidīts, lai neiekļautu?

V.Zeile: Mēs detalizēti šos noraidītos pieprasījumus un noraidījuma pamatojumus šobrīd neizskatījām, jo uzskatījām, ka pie valūtas budžeta vispār ir jāatgriežas, ietverot tās realitātes, par kurām es runāju.

E.Kide: Zeiles kundze, bet mani interesē, kādā līmenī tas ir noraidīts. Vai šis garais saraksts vienkārši nobeiguma galā ir palicis un vispār nemaz varbūt nav skatīts, jo tik tālu nav tikuši?

V.Zeile: Šo projektu iesniedza Finansu ministrija caur valdību mums, bet strādājot ciešā kontaktā, jo tur ir pārmantošanas elements ar Ārējo ekonomisko sakaru departamentu.

E.Kide: Paldies.

Priekšsēdētājs: Vēl viens jautājums. Es gribētu pats personīgi to uzdot Zeiles kundzei. Varbūt tāds diletanta jautājums. Mums tagad aizkavējas šā valūtas budžeta apstiprināšana vismaz par divām, trim nedēļām, ja ne mēnesi. Sakiet, lūdzu, kā tiks atrisināts jautājums ar mūsu sūtniecību finansēšanu? Man ir ziņas, ka tur ir kritiska situācija sakarā ar to, ka nav skaidrs viņu budžets.

V.Zeile: Dokumentāla iepazīšanās ar valūtas fonda konta stāvokli janvārī, februārī un martā liecina, ka valdība turpina izdarīt maksājumus no šā valūtas fonda. Līdz ar to, es domāju, tas arī paliek valdības kompetencē. Varētu palikt arī turpmāk, jo mēs vispār, es gribētu pateikt kolēģim Krastiņam, valūtas budžetu šoreiz sastādot, esam ar ļoti minimālu manevrēšanas iespēju. Es aizmirsu pateikt, ka faktiski valūtas budžeta izdevumu daļa jau ir ļoti strikti fiksēta ar esošajiem noslēgtajiem kontraktiem, to maksājumu termiņiem. Kaut kāda Augstākās padomes variāciju iespēja par to vai citu līdzekļu izmantošanu ir ļoti minimāla.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vēl jautājumu uzdošanai pierakstījies deputāts Stroganovs un deputāts Jundzis. Deputāts Stroganovs uzdod jautājumu.

F.Stroganovs: */Cienījamā kolēģe! Sakiet, lūdzu, cik vēl ir tādu kontraktu bez Budžeta komisijai reģistrā iesniegtajiem, kas republikai būs jāapmaksā?/

V.Zeile: Kontrakti pašreiz tikai tiek apzināti. To dara Finansu ministrija. Līdz galam vēl šis jautājums nav sakārtots. Notiek dokumentu nodošana no Ārējo ekonomisko sakaru departamenta Finansu ministrijai. Tāpēc arī šis periods ir ļoti sarežģīts. Situācijas skaidrība vēl nav zināma. Strikti mēs to pateiksim tad, kad būsim realizējuši mūsu iespējamā lēmuma projekta pēdējo punktu, kad apzināsim faktisko situāciju par pagājušo gadu un šā gada trim mēnešiem.

F.Stroganovs: Labi. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Jundzi!

T.Jundzis: Cienījamā Zeiles kundze, es gribētu jautāt, turpinot Krastiņa kunga jautājumu. Jo vairāk tāpēc, ka man ir vēl papildu informācija. Pie manis vakar bija apmēram astoņu lielu tekstilrūpniecības uzņēmumu direktori. Es gribētu jautāt, vai tiešām nebūtu kaut kāda iespēja palīdzēt šiem uzņēmumiem? Varbūt iespējams izdalīt ne valūtu, bet valūtas kredītu? Turklāt tas jādara nekavējoties, jo citādi ir apdraudēta par valūtu iepērkamo krāsvielu iegāde, līdz ar to formu šūšana gan robežsargiem, gan zemessargiem, gan arī policijai un drošības dienestam.

V.Zeile: Kolēģi, es jūs ļoti labi saprotu, bet tas ir jautājums, kas korespondējas, manuprāt, ar Kides kunga jautājumu. Paskatieties, cik šeit aiz budžeta ir palikuši valūtas pieprasījumi! Visi lielākoties ir ļoti akūti. No kādiem resursiem mēs tos varam apmierināt? Tā ka es gribētu visiem, kuri uzstāsies sava resora interesēs vai citu resoru interesēs, minot iespējamos valūtas pieprasījumus, vispirms domāt par to, cik perfekti esam apzinājuši savu valūtas ieņēmumu daļu un kas mums ir valūtas maksātāji. To es gribētu jautāt mūsu ministriem. Vai viņi zina savus uzņēmumus, kuri pelna valūtu, kuriem ir šie valūtas konti un kas kontrolē valūtas atskaitījumus? Tiklīdz būs bagātāka šī valūtas ieņēmumu daļa, protams, varēsim runāt par manevrēšanas iespējām budžeta izdevumu daļā. Pašreiz ir tikai tas, ko jūs redzat un kas ir iekļauts izdevumu daļā ar jau konkrētiem noslēgtiem kontraktiem. Tie arī tiek apmaksāti.

Pirmkārt, es domāju, mums vēlreiz ir jāatgriežas pie šiem iesaldētajiem līdzekļiem abās bankās.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vairs neviens nav pierakstījies jautājumu uzdošanai. Deputāts Endele kā vienmēr nepierakstās. Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Endele: Sakiet, lūdzu, ne piešķirtajā daļā, ne noraidītajā daļā es neredzu Izglītības ministriju. Vai tā tiešām ne uz ko nav pretendējusi?

V.Zeile: Speciāli laikam nav, ja jūs neredzat ne vienā, ne otrā vietā.

J.Endele: Nav, vai vienkārši dokumentā nav redzams?

V.Zeile: Došu iespēju atbildēt Kides kungam.

J.Endele: Un otrs. Vai Augstākajai padomei arī nekas atsevišķi netiek iedalīts?

V.Zeile: Pēc šā projekta netiek iedalīts.

J.Endele: Bet no kādiem līdzekļiem tad, teiksim, mūsu cienījamā Ārlietu komisija par šo intensīvo braukšanu varēs maksāt?

V.Zeile: To paskatieties izdevumu postenī! Tur ir viens postenis– ārzemju komandējumi. Ārzemju komandējumos paredzētas izmaiņas. Tiek paredzēts tikai viens izdevumu postenis. To tur savās rokās Finansu ministrija un apmaksā vispārējā kārtībā, nedalot vairs pa resoriem, jo dalījums pa resoriem veicināja bieži vien neracionālu līdzekļu izmantošanu.

J.Endele: Vai noslēpšana?

V.Zeile: Ko nozīmē noslēpšana?

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Kide dod atbildi.

E.Kide: Es gribētu Endeles kungam atbildēt, palīdzot Zeiles kundzei. Šis Izglītības ministrijas pieprasījums ir. Tas nokļuva arī neapmierināto pieprasījumu sarakstā. Endeles kungam faktiski ir pamatota piebilde. Mums ir Budžeta komisijā to pieprasījumu saraksts, kuri nav apmierināti, bet deputāti to sarakstu nav saņēmuši, viņu rīcībā nav tas par izglītību.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi! Paldies Zeiles kundzei par atbildēm uz jautājumiem.

Sāksim debates! Zeiles kundze, paldies jums! Debatēs uzstājas deputāte Buķele.

E.Buķele: Cienījamie kolēģi, šodien mēs iepazināmies ar Ārlietu ministrijas atskaiti par valūtas budžeta veidošanos. Mēs taču zinām, ka valūtas līdzekļi papildinās arī citās nozarēs. Tie ir dažādu organizāciju un saimniecisko organizāciju, visādu bartera darījumu rezultāts. Tiktāl, protams, par to varētu priecāties, ka valūtas līdzekļi mums uzkrājas, apgrozās un ka ekonomiskie sakari papildinās. Bet mani uztrauc daži tādi momenti, par kuriem, es domāju, arī varbūt Augstākās padomes deputātiem derētu painteresēties. Konkrēti, lauksaimniecībā.

Lauksaimniecības ministrijā ir Ārējo sakaru pārvalde, kuru vada Krūzes kungs. Šai pārvaldei ir savs valūtas konts ārzemēs, kurā ieskaitīja līdzekļus ļoti daudzi lauksaimniecības uzņēmumi. Sākumā viss bija normāli. Ņemot vērā to, ka 40 procentus no valūtas līdzekļiem paņēma Padomju savienība, pašreiz šī situācija jau šķiet tāda diezgan interesanta, jo no šīs Ārējo sakaru pārvaldes ir ļoti grūti dabūt informāciju par līdzekļiem, kuri no uzņēmumiem ir ienākuši. Pašreiz it kā ir informācija, ka šie līdzekļi no Ārējo sakaru pārvaldes tiks pārskaitīti apvienībai “Lata”, kura arī darbojas pie Lauksaimniecības ministrijas.

“Lata” ir reģistrēta 1990.gada februārī un arī veic plašas valūtas operācijas, pret ko, protams, varētu neiebilst, ja vien būtu pārskats par valūtas kredītiem, kādi tiek ņemti, ar ko tie tiek segti un kā tiek izlietoti. Visiem tiem, kuri par šo jautājumu ir interesējušies, diemžēl informāciju praktiski tādā tiešā veidā neizdodas iegūt. Es negribētu te nevienu kritizēt par komercnoslēpumu glabāšanu, bet es domāju, ka tomēr šeit droši vien derētu Augstākajai padomei pamatīgāka informācija par to, kur šie kredīti tiek ņemti un kādiem nolūkiem tie tiek lietoti. Tas būtu viens priekšlikums.

Otra lieta, kas mani satrauc un kuru mums droši vien derētu paturēt visiem prātā, ir sociālajai aizsardzībai nepieciešamie kredīti. Ir, piemēram, viens maksājums. Protēžu rūpnīcai materiāli pasūtīti jau pagājušā gada novembrī un jānomaksā līdz šā gada 31.martam 352 tūkstoši, bet pēc tam būs ļoti straujš cenu kāpums. Es ļoti lūdzu Budžeta komisiju, strādājot tālāk pie šā budžeta projekta, ņemt vērā arī šo momentu, lai mūsu sociāli nenodrošinātie cilvēki sakarā ar šo cenu kāpumu nezaudētu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Stroganov!

F.Stroganovs: */Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka šodien izskatāmais jautājums nav mazāk svarīgs kā valsts budžets. Kāpēc? Tāpēc, ka līdzekļi, kas atspoguļojas piedāvātajā dokumentā, ir ne mazāk kā viena trešdaļa no tā budžeta, kuru pieņēmām un apstiprinājām. Šodien nākas atzīties un teikt, ka piedāvātie dokumenti nav budžets. Piedāvātie dokumenti ne pēc savas loģikas, ne būtības neatbilst budžeta prasībām. Kāpēc tas tā, es tagad jums mēģināšu pierādīt.

Šis dokuments nav nekas cits kā tikai to piestādīto rēķinu reģistrs, kas mūsu valstij būs jāapmaksā citām valstīm. Kas šos rēķinus ir pieņēmis apmaksai? Augstākajā padomē šis jautājums nekad nav skatīts. Lieta tā, ka šodien neviens no deputātiem nevar pastāstīt, vai ir lietderīgi šos kontraktus apmaksāt. Varbūt lietderīgāk tos lauzt un samaksāt sodanaudu? Varbūt tas Latvijai būtu lētāk nekā turpināt sastrādāto valūtu izkaisīt vējā? Paskatieties, ko ieraugām šodien piedāvātajā rēķinu reģistrā! Nevis ārstniecības līdzekļi slimnīcām, bet matu krāsa. Un domājam, ka tā ir republikai pirmās nepieciešamības prece. Kāpēc valstij jāapmaksā sadzīves pakalpojumi, ja šodien tie jau ir privātfirmu rokās? Un šo projektu atbalsta Ministru padome, jo tā projektu iesniegusi.

Šajā dokumentā nemaz nav parādīts, cik rēķinu mums vēl būs jāapmaksā. Neviens šos rēķinus nekam vēl nav iesniedzis. Cik man zināms, pērn Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijā izskatījām jautājumu par rēķinu apmaksu Vācijai, kas sūtīja mums mašīnu rezerves daļas. Tie bija apmēram divi miljoni rubļu, kas pieliek klāt vēl vienu procentu. Bet šis darījums šodienas dokumentā nav atspoguļots. Neviens par to vairs neko nevar paskaidrot. Šodien pavisam nav skaidrs, piedāvātajā dokumenta projektā nav atspoguļots, kur nonāk humānās palīdzības līdzekļi, kurus saņemam. Kas izrīkojas ar šo valūtu? Kur tā tiek virzīta? Kas to sadala? Acīmredzams, ka šī lieta nodota atsevišķas personu grupas rokās, kas šos līdzekļus izlieto pēc saviem ieskatiem. Bet tie taču tiek doti valstij, tādēļ šajā dokumentā jābūt atspoguļotiem. Taču tā nav.

Otrais. Piedāvātais dokuments patiesībā nerāda, kāda vispār ir valsts politika iegūto valūtas līdzekļu izmantošanā, tas ir, līdzekļi netiek virzīti jaunu tehnoloģiju attīstīšanai, kas turpmāk dotu iespēju ražot konkurētspējīgu produkciju un pelnīt valūtu, bet gan atdoti banānu iepirkšanai, kas mūsu perspektīvām neko nedos.

Trešais moments. Kur valdības uzņēmumiem, valdības iestādēm ir valūtas konti? Jo tie tomēr ir valsts uzņēmumi, valsts akciju sabiedrības. Privātuzņēmumi lai savu naudu glabā, kur to uzskata par vajadzīgu, bet valsts uzņēmumiem sava nauda jāglabā valsts bankās vai tajās, kuras norāda Ministru padome. Šodien mums ir zināmi tādi fakti, ka valsts uzņēmumi ir atvēruši savus kontus valūtas glabāšanai ārzemju bankās, kuras nav pakļautas mūsu valsts kontrolei. No tā jāizdara secinājums, ka valsts nekontrolē sev pakļautos uzņēmumus, viss ir palaists pašplūsmai.

Ir ziņas, ka pērnā gada laikā, tad, kad mums bija milzīgs līdzekļu deficīts, valsts uzņēmumi un ministrijas tērēja valūtu pavisam nesaprotamiem mērķiem. Piemēram, Lauksaimniecības ministrija divus miljonus dolāru ieguldīja nevis lauksaimnieciskās ražošanas attīstīšanai, bet namu remontam Vecrīgā, kur šodien darbojas kazino. Vai tie lauksaimniecībai ir nepieciešami? Vai tie vispār šodien republikai ir vajadzīgi? Par to jāpadomā un jāizlemj.

Ir priekšlikums, par kuru vajadzētu padomāt. Manuprāt, mūsu valstij nebūtu vajadzīgi divi budžeti, bet jābūt vienam kopējam budžetam. Un, ja kādam ir vajadzīga valūta, tad lai viņš pērk no “Parex” pēc tā paša kursa, kāds ir izveidojies republikā. Tad visi dzīvosim vienādos apstākļos, ar vienādiem nosacījumiem. Citādi dodam iespēju atsevišķām personām īpaši iedarboties uz ekonomiku. Likumiem, kurus mēs šeit pieņemam, jāvada ekonomika, bet ne atsevišķas personas.

Otrais priekšlikums. Šodien mums nepieciešams izveidot neatkarīgu Augstākās padomes komisiju, kurai jāizmeklē pagājušā gada un šī gada sākuma budžeta līdzekļu izmantošana, uz savu pētījumu pamata jāizdara secinājumi. Nav cita varianta kā vien sakārtot valūtas budžeta līdzekļu izmantošanu.

Trešais priekšlikums. Ja Augstākā padome tomēr uzskatīs, ka republikai ir vajadzīgi un nepieciešami divi budžeti, tad ir vajadzīgs valūtas budžeta likums, citādi turpināsies visas tās nelikumības, kas notiek šodien. Taču domāju, ka valūtas budžetu republikai nevajag. Jābūt vienotam budžetam.

Kas gan šodien skaita tos procentus, kuri krājas ārvalstu bankās par laikā nesamaksātajiem rēķiniem, kuri ienāk sakarā ar noslēgtajiem līgumiem un kontraktiem? Nav zināms, kas tos uzskaita, jo piedāvātajā dokumentā to uzzināt nevaram. Tāpēc ierosinu atbalstīt to Budžeta komisijas priekšlikumu, kas izteikts piedāvātajā lēmuma projektā: visos šajos jautājumos veikt izmeklēšanu, to darīt tieši neatkarīgai parlamentārai komisijai. Paldies par uzmanību./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Ozol, es atvainojos, deputāt Ivar Krastiņ!

I.Krastiņš: Cienījamie kolēģi! Valūtas budžets interesē ne tikai mūs, tas interesē arī laikrakstus. Un “Diena” šodien raksta šādi par valūtas budžetu: “Oficiālās struktūrās iesaistītie darboņi pūlas radīt iespaidu par drudžainu strādāšanu. Latvijas Republikas necilos valūtas krājumus ļauj vienkārši noēst.” Šis ir viens no tiem retajiem gadījumiem, kad es nepiekrītu “Dienai”, jo Ārlietu ministrijas iesniegtais 360.dokuments nav uzskatāms par neko citu kā vienīgi haltūru un miglas pūšanu acīs. Tā kā Gaiļa kungs šeit ir klāt, tad es viņam to no tribīnes vēlos paziņot. Iespējams, ka tur vainīgas ir manas intelektuālās spējas, par kuru potencēm pēdējā laikā man nākas bieži šaubīties. Šeit ir vairākas tādas ārkārtīgi interesantas lietas, kuras man, nudien, nav nekādi saprotamas.

Valdība jūnijā plānoja ieņemt 32,9 miljonus dolāru. Šā gada 1.janvārī valdība bezkaislīgi konstatēja, ka ir ieņemti 10 miljoni dolāru. Nu un tad? Tālāk neviena vārda. Ir dots rīkojums. Ārējo ekonomisko sakaru departaments ir devis šo rīkojumu Ārējo ekonomisko sakaru bankai Maskavā izdarīt šādus tādus pārskaitījumus.

Kolēģi, tas ir līdzvērtīgi, ja mēs dotu rīkojumu pulkvedim Kadafi uzvilkt pastalas, aizsiet prievīti un pievērsties dievturībai! Tā ir tā pati banka, kura ir iesaldējusi mūsu naudiņu. Kolēģi, nekļūsim smieklīgi! Bet to visu šajā drukātajā dokumentā mums liek priekšā. Cik tad beigu beigās ir palicis Latvijas Republikai pāri uz 1.janvāri? Te ir tā grūti saprast, bet var nojaust, ka mūsu “neizmērojamā bagātība” janvārī bija 67,7 tūkstoši invalūtas rubļu. Taisni šāda summa glabājas Latvijas Bankas ārējo sakaru nodaļā. Pārējais, kas te ir minēts, lielākā vai mazākā mērā mums nav pieejams. Bet arī par to nav ne vārda.

Tad es nezinu, par kuru valūtas budžetu mēs tagad te runājam, vai par šiem septiņiem miljoniem dolāru Briselē, kura rīkotājs, kā te ir rakstīts, ir Ministru padomes priekšsēdētājs, vai arī par šiem 57,7 tūkstošiem invalūtas rubļu, kuru rīkotājs it kā varētu būt parlamenta Budžeta komisija? Ja pēdējais variants ir patiess, tādā gadījumā, es domāju, tā summa ir pietiekami niecīga, lai mēs te velti netērētu laiku. Es uzskatu šo dokumentu principā par necieņu pret Augstāko padomi. Lai man Gaiļa kungs neņem ļaunā. Skaidrs, ka līdzekļi ir ierobežoti un vajadzētu acīmredzot noteikt prioritātes. Šajā sakarā es vēlētos redzēt, kur tad tā naudiņa ir palikusi 1991.gadā. Diemžēl šādas iespējas man nav. Ja līdzekļi ir ierobežoti, vai mēs varam tērēt naudu Operai un kafijas automātu iegādei Kultūras ministrijai? Es mazliet par to šaubos.

Krastiņa kungs minēja vienu no problēmām– sūtniecības. Visu triju pārējo Baltijas valstu vidū mēs sākam izskatīties jau smieklīgi, cienījamie kolēģi! Igauņi kaut ko dara, lietuvieši kaut ko dara, latviešiem nav naudas. Kafijas automātiem ir, bet šim pasākumam nav.

Lauksaimniecība. Es nezinu… Es nevaru izprast, cik ir no valūtas budžeta pagājušajā gadā atdots lauksaimniecībai kaut vai degvielas iepirkšanai šā pavasara sējai. Nezinu.

Medikamenti. Vienīgais, kur te ir pieminēti medikamenti. Mēs te pieņemam deklarācijas… mums trūkst… Tas pats– dots rīkojums Ārējo ekonomisko sakaru bankai. Sekas pēc šādiem rīkojumiem visiem ir skaidras.

Es tomēr ļoti gribētu nobeigumā lūgt cienījamo Ārlietu ministriju, kas acīmredzot vienīgā visā Latvijā zina, kur tā nauda bija, cik tās bija, kur tā palika, cienīt savus kolēģus Augstākajā padomē un iesniegt kaut aptuveni pārskatu par visām augstākminētajām problēmām. No tā, kas šeit ir iesniegts, nevar, es atvainojos, izdarīt nekādus secinājumus un, manuprāt, nekādu valūtas budžetu apstiprināt nevar.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Ozol!

I.Ozols: Cienījamie kolēģi! Ja jau mēs esam sākuši apspriest šo valūtas budžeta projektu, atļaujiet nedaudz precizēt, kāda tad ir patiesā situācija! Pirmkārt, Apvienotā budžeta komisija lūdza Finansu ministriju pārstrādāt budžeta projektu un praktiski pārrēķināt to dolāros. Šis projekts ir iesniegts Budžeta komisijā, un mēs ar to arī strādājam. Mēs to nepavairojām tikai tehnisku grūtību dēļ.

Otrkārt, pēc Ekonomikas komisijas vakardien iesniegtā lēmuma projekta par akcīzes nodokļa stāšanos spēkā, jau konceptuāli šis projekts, kurš ir sastādīts, ņemot par pamatu Ministru padomes attiecīgos lēmumus par valūtas fonda veidošanu, kas ir juridiskā bāze, ar vakardienu vairāk nav spēkā, tātad dabīgi, ka tas ir jāpārstrādā. Tāpēc mēs jums neizdalījām šo jau koriģēto valūtas budžeta pirmo projektu. Bet summāri šajā budžetā mums ir piedāvāti 11,3 miljoni dolāru kopējā ieņēmumu daļā, kurā ir ieskaitīti 6,3 miljoni dolāru, kuri ir bloķēti bijušās PSRS Ārējo ekonomisko sakaru bankas kontā un Latvijas Ārējo ekonomisko sakaru bankas bloķētajā kontā. Tas nozīmē, ka mūsu rīcībā pārpalikums pirmajam pusgadam pēc plānotās ieņēmumu daļas veido tikai 4,9 miljonus dolāru. Jāņem vērā, ka šā gada divos mēnešos jau ir vairāk nekā 4 miljoni dolāru apmērā izdarītas izmaksas. Šeit jau ir minēti konkrēti fakti par pirmo iemaksu Operas rekonstrukcijai. Turklāt tas ir ilgtermiņa līgums ar kopējo summu orientējoši par 12 miljoniem dolāru. Es precīzi šo summu nevaru pateikt, jo man nav šis kontrakts acu priekšā. Šeit ir arī izdarītas iemaksas starptautiskajās organizācijās par 350 tūkstošiem dolāru un apmaksāti vēl citi jau iepriekš noslēgti kontrakti.

Pašreizējā mirklī, ja nebūtu Ventspils naftas bāze atradusi iespēju palīdzēt Latvijas valdībai un avansa veidā subsidēt 1,7 miljonus dolāru, faktiski mēs būtu absolūti maksāt nespējīgi. Faktiski ar šiem reālajiem mūsu rīcībā esošajiem valūtas līdzekļiem runāt par valūtas budžetu… nu, jūs paši saprotat, ka tas ir vairāk nekā nenopietni.

Tajā pašā laikā es uzskatu, ka tomēr Budžeta komisijas konkrētais priekšlikums par šā darba uzsākšanu sevi attaisno, pirmkārt, jau informācijas un izziņas sfērā, visa procesa izpētes ziņā un tajā pašā laikā arī, apzinot praktiski reālo situāciju.

Situāciju raksturo tas, ka principā mēs esam viennozīmīgi konstatējuši, ka Latvijas Republikā notiek decentralizēta, acīmredzot nekoordinēta kontraktu un līgumu slēgšana, kā rezultātā noslēgto kontraktu un Maskavā nobloķēto maksājumiem nepieciešamo līdzekļu kopsumma ievērojami pārsniedz tos valūtas budžeta atlikuma daļas brīvos līdzekļus, ar kuriem praktiski mēs varam operēt. Tajā pašā laikā nenotiek acīmredzams izvērtējums, kam jādod prioritāte šajos maksājumos. Bet principā tas notiek gandrīz no spēka pozīcijām. Varbūt ir arī citi faktori, es nevaru pateikt, kas ietekmē tos maksājumus, kurus izdara pirmām kārtām.

Atbildot uz Endeles kunga teikto, man jāatvainojas: tajā koriģētajā valūtas budžeta projektā 11.pozīcijā ir Izglītības ministrijas pieteikums starp noraidītajiem. Tas ir par 201 tūkstoti dolāru. Tur ir arī Jūras lietu ministrija, kas nav jums izsniegtajā variantā un kur ir noraidījums, un Galvenajai valsts finansu inspekcijai.

Tajā pašā laikā šis jautājums ir tieši par Galveno valsts finansu inspekciju, kurai ir noraidīts pieprasījums par 284 tūkstošiem dolāru pavairošanas tehnikai un izdevumiem darbinieku apmācībām ārzemēs. Tas mani vedina domāt, kur paliek līdzekļi, ko Finansu inspekcija ietur par uzskaitījumiem valūtā. Vai tie aiziet valūtas fondā? Mēs neredzam. Bet pēc Stroganova sniegtās informācijas par Lauksaimniecības ministrijas valūtas finansējumu “Cazino” mājas rekonstrukcijai, mūsu komisijas rīcībā ir informācija, ka pagājušajā gadā Lauksaimniecības ministrija, kuras pamatsūtība ir nodrošināt lauksaimniecību ar stratēģiskām izejvielām, tajā skaitā arī ar degvielu, ir noslēgusi līgumu ar Rīgas pilsētas izpildkomiteju par 2,5 miljoniem dolāru sakarā ar piecu Vecrīgas namu rekonstrukciju, tajā pašā laikā pavisam aizmirstot savu pamatsūtību– nodrošināt ar degvielu Latvijas lauksaimniekus pavasara sējas darbiem.

Nav ne valdības, ne arī mūsu rīcībā informācijas par atsevišķu ministriju valūtas kontos esošajiem valūtas līdzekļiem, ar kuriem autonomi rīkojas un darbojas praktiski attiecīgo ministriju pirmās personas.

Bet tieši tāda pati situācija ir ar mūsu, es teiktu, liberāli “mīkstajiem” pašvaldību likumiem. Noteikts, ka pašvaldību valūtas kontos esošie līdzekļi ir nekontrolēti. Par to esamību un izlietojumu nav informētas pat tautas deputātu padomes un šo padomju revīzijas komisijas. Konkrēti, izdarot pārbaudes Rīgas pilsētas izpildkomitejas dzīvokļu sadales mehānisma realizācijā, 1991.gadā ir pārdoti kooperatīvie dzīvokļi par valūtu. Valūta ir pārskaitīta atsevišķos gadījumos uz valūtas kontiem, pieņemsim, Rietumberlīnē. Ir pārskaitījumi gan uz bloķētajiem kontiem, gan arī uz kontiem, kuri pašreiz ir rīcībā. Bet tajā pašā laikā jūs neredzēsit, ka Rīgas pilsētas budžeta apspriešanas gaitā parādītos šie valūtas līdzekļi kā reāli izpildkomitejas rīcībā.

Tajā pašā laikā, es tagad patiešām teiktu, šis bēdīgi nožēlojamais fakts ar koagulantiem… Pēc Strautiņa kunga paziņojuma televīzijā, viņš no Ukrainas šos koagulantus saņems… No turienes, no kurienes, kā apgalvo pilsētas izpildkomitejā… No saviem trūcīgajiem valūtas resursiem tagad tā upurē viena mēneša filtru darba nodrošinājumam koagulantu iepirkšanu Somijā. Tas liekas vairāk nekā anekdotiski, runājot par visas mūsu saimniekošanas metodes uzraudzības sistēmas, par šīs visdeficītākās daļas, budžeta daļas, valūtas izlietojumu. Mūsu komisija, konkrēti apsekojot reālo situāciju, kas tad ir šie maksātāji, kuri pārskaitījuši līdzekļus Vissavienības valūtas kontā, atrada, ka bez bijušajiem Vissavienības uzņēmumiem šeit ir arī tādi, par kuriem mums pat praktiski nebija ne mazākās informācijas.

Piemēram, Rīgas Centrālais universālveikals pāri par 100 tūkstošiem dolāru šo atskaitījumu ieskaitījis bloķētajos Vissavienības kontos. Firma “Parex”, kura savus līdzekļus nepārskaita bloķētajos vecajos kontos, varēja pārskaitīt 26.februārī, tas ir, vēl pēc 17.februāra valdības lēmuma 64 tūkstošus dolāru… Es te jums varētu uzskaitīt veselu rindu Latvijas uzņēmumu, kopsaimniecību un Lauksaimniecības ministrijas kontroles sfērā esošo zvērkopības uzņēmumu, kuri ir pārskaitījuši simtiem tūkstošus dolāru pēc 17.marta uz Vissavienības kontiem…

Nobeigumā es jums gribētu teikt, kam tad būtu jārisina šie jautājumi un jākontrolē. Tai institūcijai, kuras likumu normu es šinī pašā tribīnē aizstāvēju 22.decembrī pagājušajā gadā un kura saucas par Latvijas Valsts kontroli. Likums par Latvijas Valsts kontroli stājās spēkā 22.decembrī, 22.martā tas varēs svinēt trīs mēnešu jubileju, taču valsts kontroles institūcijas nav. Tas darbs, ko veic pašlaik Apvienotā budžeta komisija vai arī, pēc Stroganova kunga ieteikuma, speciāli izveidota Augstākās padomes komisija, faktiski ir šīs valsts kontroles institūcijas funkciju pārņemšana. Zināmā mērā tas notiek uz mūsu pārslodzes rēķina, turklāt ne vienmēr iesaistot šinīs pārbaudes institūcijās profesionālus speciālistus, kuriem būtu jābūt šinī valsts kontroles institūcijā. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Jundzi! Viņš solījās runāt ļoti īsi.

T.Jundzis: Cienījamie kolēģi deputāti! Vispirms es gribēju apskaust to mieru, kāds valda šajā zālē, un šos bruņurupuča tempus, kādos mēs virzāmies uz priekšu budžeta apstiprināšanas jautājumos. Lai drusciņ šo mieru kaut kādā veidā tomēr satricinātu, es gribu atgādināt, ka šodien ir 18.marts, un ka šis budžets tikai pirmajam pusgadam. Ja mēs šajā lēmumā paredzam un uzdodam bruņurupuča tempos līdz 4.aprīlim sagatavot un iesniegt nākamo projektu, tad mēs atkal varam prognozēt, cik ilgi skatīsim šo nākamo projektu. Tad varam gaidīt, ka maijā vai jūnijā, kad pirmais pusgads būs beidzies, varbūt arī varēsim šo budžetu apstiprināt.

Es gribētu satricināt šo mieru, jo varu jums pateikt, ka divi mēneši, kurus zaudējām, strādājot pie budžeta rubļos, apstiprinot šo budžetu tikai februāra beigās, tikai Aizsardzības ministrijai vien ir radījuši zaudējumus desmitiem miljonu rubļu sakarā ar cenu celšanos, sakarā ar dažādām citām parādībām. Pašreiz ar valūtas budžetu notiek tieši tāda pati lieta.

Jūs ne reizi vien un pilnīgi pamatoti izsakāt pretenzijas par to, cik lēni attīstās mūsu aizsardzības spēku struktūras, cik vāji viņi ir apģērbti un tā tālāk. Bet tajā pašā laikā tomēr jājautā, ko parlaments ir darījis, lai pasteidzinātu šo lietu?

Es jau, uzdodot savu jautājumu, minēju, ka situācija ir izveidojusies tāda, ka mums ir jāizvēlas– vai meklējam milzīgas valūtas summas, lai iepirktu šīs formas un kaut kā dzēstu šo situāciju ārzemēs, vai tomēr atrodam niecīgus valūtas krājumus, pat kredītu veidā, lai finansētu mūsu tekstilrūpniecības uzņēmumus, kuri ir patriotisma un gatavības pilni šos formas tērpus gan aizsardzības spēkiem, gan zemessargiem, gan policijai visai īsos termiņos sašūt no mūsu pašu materiāla. Bet tam ir vajadzīgi daži miljoni valūtas kredīta veidā.

Ja to vilcināsim līdz maijam, tad atcerieties, ka no 1.aprīļa sākas jaunais iesaukums mūsu robežapsardzības formējumos! Kas notiks?

Lidosta… Pareizi tika izteikti pārmetumi, ka visai lēni tiek pārņemta šī lidosta. Tagad esam gatavi pārņemt arī jūras ostas. Liepājā ir pārņemta osta, Ventspilī, bet tur ir vajadzīgas šīs sarežģītās elektroniskās iekārtas, kuras ražo Vācijā un kuras ir nolietojušās vai kuras vispār nekad tur nav bijušas. Tās ir vajadzīgas un tās nekur bijušajā Padomju savienībā un Latvijā neražo. Atkal ir vajadzīga valūta un atkal mūs neapmierina, ja šo valūtu saņemsim kaut kad maijā vai jūnijā. Tāpēc es jūs ļoti aicinu saprast, ka šis jautājums nav ierindas jautājums un ka mēs nevaram to tik miegainā un tik miermīlīgā atmosfērā pamazītiņām skrubināt uz priekšu, gaidot, kad pienāks pirmā pusgada beigas.

Priekšsēdētājs: Lūdzu Gaiļa kungs! Debates noslēgs Ministru padomes priekšsēdētājs Godmaņa kungs.

M.Gailis, ārlietu ministra vietnieks: Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Man ir tas gods jau otrreiz uzstāties jūsu priekšā par šo pašu jautājumu. Man jāsaka, ka dokuments, kas jums tagad ir rokās, tika iesniegts varbūt nedaudz par vēlu, taču vienu dienu pirms manas pirmās uzstāšanās. Nu jau vismaz pusotra mēneša no tās dienas ir pagājis. Es pieņemu, runājot par Krastiņa kunga uzstāšanos, ka viņam nav pilns dokumentu komplekts, jo man rokās ir vēl trīs papildu lapas, kur pilnībā ir atšifrēti visi izdevumi, kas veikti no valdības valūtas budžeta 1991.gadā.

Runājot par ieņēmumu posteņiem, jāsaka, ka tik tiešām nebijām spējīgi tos pilnībā atšifrēt. Mēs zinājām precīzi līdz centam, cik naudas ienāk valūtas rēķinos dažādās bankās, jo uzskaites sistēma un konkretizācijas līmenis bankā, tajā pašā Rīgas Komercbankā, nedeva iespēju izsekot, kas precīzi šo naudu ir ieskaitījis. Es ceru, ka tagad, kad daudz nopietnāk Nodokļu inspekcija ir ķērusies pie valūtas atskaitījumu kontroles tieši uzņēmumos, kuri maksā, šo jautājumu pilnībā atrisināsim un tur vairs nebūs problēmu.

Es gribētu vēl teikt, ka, runājot par ieņēmumiem, varbūt šis dokuments nav tik labi sastādīts, bet katrā ziņā visi cipari šeit ir atainoti. Man te ir rakstīts, ka kopīgie valūtas ieņēmumi sastāda 30,6 miljonus invalūtas rubļu brīvi konvertējamā valūtā, nevis 10, Krastiņa kungs! Tas ir 2.lapā, jo tā ir tikai viena daļa– 10 miljoni. Tie ir tie, kas šeit Rīgā ienāca. Vēl bija atsevišķi maksājumi. Tātad mēs neizpildījām plānoto par pusotra miljona invalūtas rubļiem.

Vēl es gribētu teikt, ka mums jāatceras, ka pirms pusotra gada dzīve bija nedaudz citāda nekā tagad. Daudz kas mums nebija iespējams. Tas šausmīgi ātri aizmirstas. Toreiz nebija iespējams glabāt naudu kaut kur citur. Savienības padotības uzņēmumi neklausīja šeit nevienu, vienīgā iespēja viņiem bija naudu pārskaitīt PSRS Ārējo ekonomisko sakaru bankā. Diemžēl viņi to dara, kā zināms, vēl šobrīd.

Es nezinu, vai tas ir ļaunprātīgas rīcības dēļ, jo tā faktiski ir tik tiešām naudas izmešana. Bet es pieņemu, ka tie paši gadījumi, kad nauda vēl tagad martā ienāk Ārējo ekonomisko sakaru bankā, ir saistīti ar to, ka ir kaut kādi atlikti maksājumi, kaut kādi parādi un ka tie vienkārši pēc pusgada tajā pašā rēķinā, kas uzrādīts vecajā kontraktā, kurš slēgts varbūt pagājušajā vasarā, tiek pārskaitīti uz turieni.

Runājot par izdevumiem, man liekas, ka valdība diezgan rūpīgi sekoja līdzi, par ko tika maksāts. Tie kontrakti, kuri šobrīd vēl nav pilnībā apmaksāti, ir ļoti svarīgi kontrakti. Tas ir kontrakts par lata drukāšanu, kur tika samaksāta pirmā trešdaļa no mūsu naudas Briselē. Un divas trešdaļas jāmaksā vēl šogad, lai mēs dabūtu rudenī savu naudu. Tā ir samaksa par pasu drukāšanu, kura visa jau ir pārskaitīta. Pārējo jūs šeit varat redzēt.

Runājot par Stroganova kunga izteikumu, varu teikt, ka mēs atļāvāmies to nelielo summu ziedot higiēnai. Ja nebūtu šo dažu ķimikāliju, tad sadzīves pakalpojumu kombinātā vēl pagājušajā gadā, kad nebija privātas iestādes šajā jomā, vienkārši mēs nevarētu iztīrīt savas drēbes un kaut kādus dezinfekcijas līdzekļus mums nebūtu iespējams dabūt, kurus no Maskavas vairs nepiegādāja. Man liekas, ka nav pārāk lieks grēks ziedot higiēnai.

Un tagad par vienu lielu pārpratumu, ko es gribētu šeit minēt. Tas ir sakarā ar Latvijas Ārējo ekonomisko sakaru banku. Augustā, kad atguvām neatkarību, ar vienkāršu dekrētu PSRS Ārējo ekonomisko sakaru bankas Latvijas filiāle tika pārvērsta par Latvijas Ārējo ekonomisko sakaru banku un Latvijas Bankas sastāvdaļu. Tika deklarēts, ka tā tagad ir Latvijas Bankas valūtas nodaļa, kurai viss ir jāskaita, un ka nu tā tagad nodarbosies pilnībā ar valūtas lietām. Tika izdarīts pat spiediens un mēģinājumi monopolizēt šo situāciju. Keres kungs toreiz vadīja šo iestādi. Kas tad nu sanāca? Viņiem vienīgais korespondējošais rēķins bija Maskavā tajā pašā Ārējo ekonomisko sakaru bankā. Tādā veidā lielākoties tā nauda arī Maskavā nokļuva.

Katrā ziņā toreiz es biju pretī un vēl arvien esmu pret tādu lietu. Ar dekrētiem pasākumi nenotiek. Vienīgais, kā izglābām savu naudu, bija tas, ka nodevām naudas glabāšanu komercstruktūrām, Rīgas Komercbankai. Zemes banka ļoti maz saņēma. Vienu daļu noslēpām toreiz ar fiktīvu kontraktu palīdzību Briseles bankā. Tas vēl bija pagājušā gada pašā sākumā.

Runājot par šo valūtas atskaiti, es domāju, ka šeit ir ielikti visi tie dati, kuri mums ir. Mēs varam varbūt kaut ko pārrakstīt, kaut ko samainīt, tīri redakcionāli mainīt, bet es vairs nekādi nevaru iegūt kaut kādus papildu datus un kaut ko vēl šeit būtisku papildināt. Tikai izmainīt. Visi cipari šeit ir norādīti, gan juridiskā bāze, uz kuras pamata veidojas atskaitījumi un kura tika apstiprināta Ministru padomes sēdē, gan pamatojums, kādēļ tika izdota šī nauda, gan arī ieņēmumu daļa, cik mēs bijām spējīgi to uzrādīt. Summā viss ir pilnīgā kārtībā. Es domāju, par atsevišķiem posteņiem. Visi dokumenti, likvidējoties Ārējo ekonomisko sakaru departamentam, ar aktu, kurš parakstīts 17.februārī, nodoti Finansu ministrijai. Tur ir visi atšifrējumi, tur visi maksājumu norādījumi. Tur ir visas rezolūcijas, Godmaņa kunga rezolūcijas, Ministru padomes lēmumi, uz kuru pamata mēs izdarījām maksājumus. Katrs to var pārbaudīt, jebkura revīzija. Man vienkārši vairāk nav ko piebilst. Arī Ārlietu ministrijas rīcībā vairs nav neviena dokumenta, izņemot šo atskaiti, jo mēs visu esam nodevuši Finansu ministrijai.

Priekšsēdētājs: Paldies. Debates noslēdz premjerministrs Godmaņa kungs. Lūdzu!

I.Godmanis, Ministru padomes priekšsēdētājs: Cienījamo sēdes vadītāj, cienījamie deputāti! Es ceru, jūs atceraties, ka šeit man iznāca samērā asa vārdu pārmaiņa ar Ekonomikas komisijas vadītāju Kehra kungu, kad pirmo reizi runājām par valūtas budžetu. Es teicu: ja šo jautājumu grib atrisināt līdz galam, tas prasīs vismaz pusotru gadu. Es gribu pateikt pāris lietu.

Pirmais. Personīgi man par izdevumu daļu galva nesāp, jo tur tiešām visi dokumenti ir, un Augstākā padome var precīzi apskatīties izdevumu daļā, kā valdība ir tērējusi naudu. Šeit par šo atskaites korektumu un tā tālāk, tā kā esmu mēģinājis pats skatīties pakaļ, man nebūtu nekādu būtisku iebildumu. Bet tas ir tikai ar izdevumu daļu.

Pilnīgi nepieņemama situācija ir ieņēmumu daļā. Tāpēc saprotu Budžeta komisiju. Es tikai gribu arī Stroganova kungam pateikt, ka viņš nedaudz naivi vērtē situāciju. Mēs varam izveidot 10 komisijas. Bet te acīmredzot ir viens cits variants, ko ir nepieciešams izdarīt. Redziet, tagad pastāv tāds ļoti interesants moments. Kā varēja būt tā, ka tomēr tā nauda gājusi uz bloķētiem rēķiniem? Latvijas Ārējo ekonomisko sakaru banka saņem naudu un mierīgi ar vienu korespondētājrēķinu aizsūta uz Maskavu, labi zinādama, ka tur tā nauda visa ir beigta. Un tikai pēc tam, kad finansu ministrs dabū zināt un saceļ troksni, pēc mana ierosinājuma Prezidijā, lai to izdara, šeit mēs taisām troksni, tad to uzzina Latvijas Banka. Tad, protams, noskaidrojam, ka tur visi jāizmet ārā no darba, kas tika arī izdarīts. Bet nauda ir pazaudēta, protams.

Tagad Freimaņa kunga jautājumu attiecībā uz šo naudiņu, kas ir visās tajās PSRS struktūrās. Pirmkārt, tā banka ir bankrotējusi. Tas ir punkts viens. Otrkārt, tā ir voluntāri pieņemta Krievijas jurisdikcijā. Punkts divi. Baltijas padomei par to oficiāli paziņojums politiskā veidā izteikts un tātad iesniegts attiecīgiem subjektiem, kuri 20.datumā nāks kopā un spriedelēs par šo jautājumu.

Taču viens ir absolūti skaidrs. Pastāv tikai divas iespējas. Dabiski, ka tas tiks saistīts ar mūsu ārējo parādu. Mēģinās mums piesiet ārējo parādu, ko mēs nekad sev neņemsim. Te mums tā pozīcija ir cietāka nekā Lietuvai. Es domāju, ka beidzamā Baltijas padome izstrādāja vienotu pozīciju, ka nebūs ārējā parāda. Mēs nepiedalīsimies. Tad lai atdod mums visu, ko paņēma līdz 1940.gadam. Tur mēs ilgi un dikti varēsim latus, zeltu, sudrabu un visu sarēķināt, visus īpašumus Parīzē, Šveicē un tā tālāk.

Līdz ar to, no otras puses, būs reakcija. Es domāju viennozīmīgi, ka mēs to naudu neredzēsim. Pastāv variants tālāk. Tātad– tīri politiska darbība starptautiskajās organizācijās. Iesniegt starptautiskajā tiesā šo jautājumu. Tas ir viens. Mums tur uzrēķinājuši 1,6 miljardu ārējo parādu, ja nemaldos. Salīdzinot ar to, šie 5 miljoni, kā jūs labi saprotat, nekas nav.

Otrs variants ir mazāk iespējams un to piedāvā ļoti programmatiski. Es neticu, ka to var realizēt, es nezinu piemērus. Tas ir, zināmā mērā pārdot savu parādu ārzemju firmai par kaut kādiem 15, 20 procentiem, vairāk viņi nemaksās. Tas ir tāds variants, ka šis parāds tiek nodots kādai citas valsts bankai vai kādai organizācijai. Tad no šiem pieciem miljoniem var dabūt atpakaļ, piemēram, 20 procentus. No juridiskā viedokļa pilnīgi nepieņemami, no ekonomiskā, pragmatiskā viedokļa, apdomājami.

Tagad pats nopietnākais jautājums. Man jāsaka atklāti, ka ne velti arī struktūru pārmaiņas valdībā tika izveidotas, attiecīgi mainot Ārējo ekonomisko sakaru departamentu, jo ieņēmumu daļa, protams, ir pilnīgi nepieņemama. Šeit ir vairākas lietas. Pirmā lieta ir tāda: ir valsts uzņēmumi, tiem ir nauda apmēram 20 miljoni Krievijas struktūrās. Te ir pieci miljoni. Mums tā naudiņa ir apmēram 6–7 miljoni valdībai. Bet ir arī uzņēmumi, kuriem ir pāri par 20 miljoniem. Vismaz pēc ļoti neoficiāliem datiem. Beidzamos datus no turienes dabūju tikai 1990.gada rudenī. Viņi vairs nedod nekādu informāciju.

Tātad sakarā ar to 40 procentu nodokli Gorbačovam, sakarā ar liberālo politiku, visi tie uzņēmumi turēja naudu Rietumos. Protams, mana pirmā reakcija bija, ka mēs valdībā pieņemam lēmumu, ka jāpārskaita nauda uz Latviju atpakaļ. Tas skanēja ļoti patriotiski un ļoti jautri. Tagad es sāku domāt, ka šis lēmums ir jāatceļ vai jāizmaina. Tas ir jāizmaina apmēram tā: kamēr Latvijas Bankas struktūra nav izveidota atbilstoši tam, kā tā būtu jāizveido, jāatstāj šo uzņēmumu līdzekļi ārzemju bankās tajās valstīs (Zviedrijā un citās), ar kurām mums ir speciāls nolīgums. Zviedrijas banka mums stundas laikā var iedot pilnu kontu sarakstu no jebkuras komercbankas, jebkuras bankas struktūras jebkuram Latvijas uzņēmumam vai jauktajam uzņēmumam, cik naudas ir iekšā uz doto datumu katru gadu vai katru mēnesi. Tad atliek pieņemt vēl tikai cietu lēmumu acīmredzot Augstākajā padomē vai valdībā par to, ka, ja ceram uz tādu variantu, ka tie rēķini tur mainījušies ir tā, ka ieņēmumu peļņa ir lielāka nekā atskaitījumi, tad uzreiz viņiem ir vai nu desmitkārtīgi jāsamaksā sankcijas vai jāpieņem sankcijas pret uzņēmumiem kā tādiem. Es pašreiz varu pateikt tā, ja paņemam trīs momentus: naudu Krievijā, kas ir stipri zaudēta, plus vēl šis minimāli iespējamais variants– parādu dabūt atpakaļ 20 procentu apmērā caur trešajām valstīm.

Otrs variants ir– glabāt naudu šeit, Latvijā. Es vēl līdz šim esmu ļoti lūdzis un es ceru, ka Berga-Bergmaņa kungs arī izpildīs manu lūgumu. Tas ir lūgums. Es nevaru viņu komandēt. Bet es gribu redzēt skaitļus. Vienkārši elementārus skaitļus. Šeit tie skaitļi ir ļoti bēdīgi. Bet vismaz kaut kādus skaitļus, ko banka zina vispār par savu komercbanku struktūrām, kurās statūtu fondu ir veidojuši valsts uzņēmumi, tajā skaitā arī to, kas saistīts ar valūtu. Vai tagad jums ir tādi skaitļi? Vai Augstākās padomes Budžeta komisijai ir tādi skaitļi? Nav tādu skaitļu.

Es negribu visu novelt uz bankas pleciem. Lieta ir abpusēji atbildīga, tam es pilnīgi piekrītu. Tikai tā situācija ir šāda: ja es, piemēram, aizbraucu uz Zviedriju, man uzņēmēji saka tā: “Jūs esat valdībā pieņēmuši lēmumu, kas aizliedz uzņēmumiem glabāt naudu ārzemēs, un nauda jāatskaita atpakaļ.” Es saku: “To lēmumu neviens nepilda!” Viņi saka: “Jā, lēmumu var nepildīt, bet mēs kā Zviedrijas kontrapartneri darbosimies tikai ar tādiem jūsu uzņēmumiem, kuri pilda jūsu valdības lēmumus.”

Tātad, ja zinām, ka tāds lēmums mums ir pieņemts un ka attiecīgā uzņēmuma rēķinam ir jābūt Latvijā, Rīgā, tādā gadījumā notiek šāda lieta, ka, piemēram, komercbanka ņem pusotru procentu par trans­akcijām no lieluma, ko pārskaita, naudu pārvedot, bet Zviedrijā– 10 dolārus par jebkādu summu. Komercbanka Rīgā to taisa apmēram pusotras, divas vai cik tur nedēļas, vai ilgākā laikā, Zviedrijā to iztaisa piecās minūtēs. Un tad zviedri saka tā: “Ja jūs ejat pēc tādas sistēmas, ka jums tur ir kāds monopolists, vai, teiksim, divi vai trīs, labākajā gadījumā divas bankas, kuras vispār veic valūtas operācijas un transakcijas, tad jūs, valdība, esat muļķi, jo vispār bremzējat savu uzņēmumu darbību. Mēs ar viņiem vienkārši nestrādāsim, lūdzu, konkurēsim! Lai tā lieta notiek Zviedrijā, lai tā lieta notiek Latvijā. Un tad paskatīsimies, kurš ir konkurētspējīgs.”

Es negribētu šeit pārmest Rīgas Komercbankai, jo tai arī ir zināmas problēmas. Un tomēr.

Es patlaban domāju, ka mēs nevaram pieņemt tādu lēmumu, lai uzreiz visu naudu dabūtu Latvijā. Tas, pirmkārt, fiziski netiks izpildīts. Bet mūsu uzdevums ir šāds. Kopā ar bankas vadību Ārlietu ministrijai, Ārējās tirdzniecības ministrijai vajag “ķemmēt” visas valstis pēc kārtas. Ar Zviedriju tas jau ir, tad sākas Somija, tad Vācija, tad ir Šveice, tad ir tā sauktā Luksemburga, tad ir ļoti daudz. Piemēram, es atceros, nevis tā sauktā, bet– Luksemburga, kas ir interesanta, jo tur bankā ir īpatnēja nodokļu sistēma.

Ar katru valsti mums ir jāpanāk viena situācija, ka banka izdod informāciju par to, kādi ir līdzekļi jebkurā bankā un kad šos līdzekļus var dabūt ārā. Tad varam kaut ko kontrolēt. Ar varu mēs to naudu šeit neatgriezīsim. Tas ir jautājums par to, ko darīt ar mūsu uzņēmumu līdzekļiem.

Nākamais. Par tiem, kuri pārskaitījuši pēc mūsu vēstules, kuru uzrakstījām. Tur jāpieņem sankcijas pārskaitītājiem. Tikai te nevajag jaukt divas lietas. Es par to arī ļoti satraucies kādu brīdi nodarbojos. Izrādās, ka tur ir tā: viena lieta, ka mūsu uzņēmumi pārskaita naudu uz bloķētu rēķinu. Tas ir jautājums, kas jāizmeklē. Šeit nevajadzētu Ekonomikas komisijai momentā “bāzt man degunā” likumu “Par uzņēmējdarbību”. Nevajadzētu. Jo tādā gadījumā viņi nedarbosies valsts interesēs.

Bet jautājums ir cits. Jautājums ir tāds, ka diemžēl ir ļoti daudz to struktūru, kuras maksā valūtā, piemēram, kuģniecībai (kuģniecībai vēl ir tas rēķins, kuru viņi vairs neatzīst un nelieto). Lūk, šīs struktūras, kuras apkalpo kuģniecība, spītīgi savu naudu maksā tikai tajā rēķinā, kurš ir Maskavā. Un tagad tās struktūras piespiest to nedarīt– tā ir vesela epopeja. Līdz ar to automātiski ir jālauž līgumi, kuros tas nav atrunāts, un tā ir zināma problēma.

Ko es varu pateikt vēl par ieņēmumu daļu? Jūs rūpīgi izlasīsit to otro lappusi, te tātad ir– kas? Ventspils nafta, pieosta, valūtas maiņas punkti, “Cazino”, kuģniecība. Galīgi nav iekšā komercstruktūru. Nav iekšā valūtas veikalu… Mēs ar Gaiļa kungu par to runājām. Viņam nav iespējas vispār fiksēt, cik no veikaliem nāk naudas. Nav iespējas fiksēt, cik nāk, teiksim, no visām starpniekfirmām, no visādiem kop­uzņēmumiem. Es domāju, ka es paredzēju, ka ne tik daudz problēmu būs par izdevumu daļu, jo nauda apmēram ir zināma, cik izdota un kā izdota, mēs to varam izspriedelēt. Bet kā izdarīt, lai var kontrolēt ieņēmumu daļu, tas ir pirmais jautājums. Es šeit neredzu citu iespēju, kā veidot apakšnodaļu par valūtu pie Finansu inspekcijas, nomainot pilnīgi Finansu inspekcijas vadību. Par to valdība pieņems lēmumu šodien vai nākamtrešdien.

Valsts kontroles funkcijas. Valsts kontrolieru iecelšana. Šeit varētu būt kāda organizācija, kas pārbauda Finansu inspekcijas darbību. Ko es vēl gribētu teikt? Ja tagad, šinī brīdī, atcels šos lēmumus, tie jau ir atcelti, vienu brīdi būs tāda situācija, ka nebūs skaidrības vispār, kādu naudu ieņems. Tāds jautājums var būt. Ņemsim acīmredzot ar zināmu nokavēšanos. Es uzskatu arī, ka ir jāpiekrīt Budžeta komisijas spriedumam. Es nepastāvu šeit kaut kādā veidā, ka tas budžeta projekts nav jāpārskata. Es domāju, ka papildus skaitļiem jāsagatavo Augstākās padomes likumdošanas akts, kas dotu tiesības tieši ieņēmumu daļas fiksēšanai ārzemēs, kā arī acīmredzot jāpieņem izmaiņas likumā par uzņēmējdarbību, jo tur var būt tāda problēma, ka par valsts uzņēmumiem viņi var dot informāciju ārzemēs, bet par SIA vai RA– ne. Te ir jāpieņem acīmredzot normatīvs dokuments, kas liedz to darīt. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godājamie kolēģi! Debates ir beigušās. Mūsu rīcībā ir, kā jau Zeiles kundze teica, viens lēmums, kas sastāv no preambulas un trīs punktiem. Vai ir kādi labojumi pie šā lēmuma? Labojumu nav. Lūdzu, reģistrāciju. Rezultāts: 111 deputāti reģistrējušies. Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Es katrā ziņā esmu par šādu lēmumu kopumā, bet man nav skaidrs, kas tomēr notiks, ja līdz 4.aprīlim šāds dokuments būs tādā pašā kvalitātē. Kas notiks tālāk? Būtiski ir skaidrs, es sapratu, ka ministra kungs un arī Jundža kungs teica, ka mēs kavējot šā dokumenta pieņemšanu. Bet tajā pašā laikā kvalitāte tam arvien neuzlabojas. Tāpēc man vienkārši tā ir replika, varbūt tā ir vairāk pieņemama. Kas būs pēc 4.aprīļa, ja šis dokuments atkal nebūs pieņemams?

Priekšsēdētājs: Paldies. Godājamie kolēģi! Tā bija tiešām laikam uzskatāma kā replika. Laikam vēlāk katrs varēs dot savu skaidrojumu, kas notiks pēc 4.aprīļa, bet pagaidām mums cita rakstiska dokumenta nav. Arī citu labojumu variantu nav.

Balsosim par 304.dokumentu. Lēmums par valūtas budžeta projektu. Trīs balsis papildus “par”. Rezultāts: 98– par, pret– nav, atturas– 5. Lēmums pieņemts. Pārtraukums 30 minūtes. Pēc pārtraukuma likumprojekts “Par Ministru padomi”.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, reģistrēsimies! Rezultāts: reģistrējušies 68 deputāti. Es domāju, ka uz balsošanas brīdi noteikti atnāks vēl vairāki, jo laikam godājamie deputāti vēl kavējas kafejnīcā.

Likumprojekts “Par Ministru padomi”, trešais lasījums. Lūdzu, Grūbes kungs! Kā jau minēju, trešajā lasījumā apspriež redakcionālus labojumus pa pantiem tur, kur tie ir iesniegti.

G.Grūbe: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi deputāti! Jūsu rīcībā ir 243.dokuments un vēl papildus izdalīts arī 296.dokuments. Tātad par šā dokumenta sagatavošanu trešajam lasījumam. Jāsaka, ka šeit notika ļoti asas debates, jo bija arī vēl papildu priekšlikumi komisijai un arī deputātiem. Tāpēc man jāziņo pie katra panta arī par tām izmaiņām, kas pamatā ir būtiskas pie trešā lasījuma un par kurām ir jābalso. Runājot precīzāk, pie 1.panta šādu izmaiņu nav.

Priekšsēdētājs: Deputātiem pie 1.panta? Nav. Paldies. Lūdzu, 2.pants.

G.Grūbe: 2.pantā izmaiņu nav.

Priekšsēdētājs: Godājamiem deputātiem? Nav. 3.pants.

G.Grūbe: 3.panta 2.apakšpunktā– rīkoties ar valsts mantu. Šeit ir papildinājums, par kuru mums būtu tad jābalso– “vairot to”. Tātad ne tikai rīkoties ar valsts mantu, bet pienākums arī vairot to. Un 1.apakšpunktā ir papildinājums– organizēt Latvijas Republikas likumu, Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumu izpildi vai pildīt tos pašai. Tātad būtisks papildinājums ir– “vai pildīt tos pašai”. Par šiem papildinājumiem 1.apakšpunktā un 2.apakšpunktā būtu jābalso.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai deputātiem ir kādi komentāri par šiem papildinājumiem? Nav. Tādā gadījumā ir divi balsojumi– par papildinājumu 1. un pēc tam 2.apakšpunktā. Lūdzu, balsošanas režīmu. Viena balss papildus par 1.apakšpunktu. Rezultāts: par– 37, pret– 1, atturas– 5. Tātad pieņemts labojums 1.apakšpunktā.

Otrais balsojums tūlīt būs par 2.apakšpunkta papildinājumu. Lūdzu, balsošanas režīmu. Viena balss papildus “par”. Rezultāts: 34– par, pret– nav, atturas– 7. Šis papildinājums pieņemts. Paldies. Lūdzu– 4.pants.

G.Grūbe: 4.panta 2.pakšpunktā ir redakcionālas izmaiņas, jo šeit ir precizēts, kādā veidā iesniedz budžeta projektu un arī kādā veidā to izskata.

Nākamais– par 5.apakšpunktu. Jāsaka, ka šeit ir minēts– “ieceļ amatā un atbrīvo no amata ministru vietniekus”. Sakarā ar to, ka citos likumdošanas aktos ir paredzēts, ka ieceļ arī citu institūciju vadītājus, piemēram, Muitas departamenta vadītāju un vēl atsevišķus citu institūciju vadītājus, tad ir piebilde: “…kā arī citas valsts pārvaldes institūciju amatpersonas saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem”. Tātad, ja likumos ir paredzēta šāda īpaša iecelšanas kārtība, tad arī šeit ir šī atruna 5.apakšpunktā.

Priekšsēdētājs: Vai godājamiem deputātiem par šiem diviem papildinājumiem pie 4.panta nav ierosinājumu? Tādā gadījumā varam kopīgi balsot par abiem apakšpunktiem, lai atvieglotu procedūru, ja nav iebildumu. Nav.

Balsosim par labojumu 4.pantā! Viena balss papildus “par”. Rezultāts: 47– par, 1– pret, 2– atturas. Šis labojums ir akceptēts.

G.Grūbe: Tālāk, 6.apakšpunktā…

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, par 5.pantu.

G.Grūbe: Jā, bet 4.pantā tātad….

Priekšsēdētājs: Paldies. Es atvainojos, par 6.apakšpunktu.

G.Grūbe: Tātad apstiprina ministriju nolikumus. Šeit ir piedāvāts teksts: “…apstiprina ministriju un citu pakļauto valsts pārvaldes institūciju nolikumus”. Tātad šeit būtu jābalso: “…un citu pakļauto valsts pārvaldes institūciju nolikumus”. Tāds ir papildinājums.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai deputātiem ir kādi iebildumi? Nav. Vēl par 4.pantu. Lūdzu!

G.Grūbe: Un 7.apakšpunktā– “atceļ ministriju un citu pakļauto valsts pārvaldes institūciju pretlikumīgos un valdības programmai neatbilstošos aktus”. Tātad– “un citu pakļauto valsts pārvaldes institūciju”.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai deputātiem ir kādi iebildumi? Nav. Vai par 4.pantu būs kāda korekcija?

G.Grūbe: Vairāk nav.

Priekšsēdētājs: Nav. Tad varbūt varam, ja nav nekādu iebildumu, nobalsot par 4.panta akceptēšanu kopumā ar visiem labojumiem un visiem papildinājumiem.

Balsosim par 4.panta akceptēšanu! Viena balss papildus “par”. Rezultāts: 45– par, pret– nav, atturas– 2. 4.pants ir akceptēts.

G.Grūbe: 5.pantā ir tikai redakcionāli labojumi.

Priekšsēdētājs: Vai godājamajiem deputātiem ir kādi iebildumi par 5.pantu? Nav. Paldies. 6.pants.

G.Grūbe: 6.pantā ir papildinājums– “Augstākā padome ir tiesīga atcelt Ministru padomes un ministriju aktus.” Šeit ir tāds papildinājums: “…kas ir pretrunā ar Latvijas Republikas likumiem vai Augstākās padomes lēmumiem”. Tāds ir būtiskais papildinājums.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai deputātiem ir kādi iebildumi? Lūdzu, deputāt Preinberg!

G.Preinbergs: Cienījamais Grūbes kungs! Man palika neskaidrs, vai jūs nolasījāt tikai to iespraudumu vai nolasījāt visu pantu?

G.Grūbe: Es nolasīju to daļu. Viss pants– “Augstākā padome ir tiesīga atcelt Ministru padomes un ministriju aktus”– mums jau bija akceptēts otrajā lasījumā. Šeit ir papildinājums, kurš jāakceptē vai arī jānoraida– “kas ir pretrunā ar Republikas likumiem vai Augstākās padomes lēmumiem”.

G.Preinbergs: Paldies. Es sapratu.

Priekšsēdētājs: Vēl par šo pašu 6.pantu. Lūdzu, deputāt Cilinski!

E.Cilinskis: Es domāju, ka mums nevajadzētu apstiprināt šo palīgteikumu, bet atstāt tā, kā ir, jo Ministru padome pieņem ļoti daudz dažādu lēmumu. Šis un tas var arī būt likumos neregulēts. Mēs jau esam sastapušies ar virkni lēmumu, kuri ir atceļami. Ja ieliksim šādu punktu, tad vienkārši tiem vairs netiksim klāt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Zaščerinski!

J.Zaščerinskis: Es savukārt gribētu atbalstīt šo palīgteikumu. Ja gribam atcelt lēmumus, kuri nav pretrunā ar likumu, tad mums loģiski laikam būtu jālabo tas likums. Atceļot to, kas atbilst likumam, nozīmē, ka tiek atcelta arī likuma darbība.

Priekšsēdētājs: Lūdzu tieslietu ministru Skudras kungu– otrais mikrofons!

V.Skudra, tieslietu ministrs: Godātais priekšsēdētāj, godātie deputāti! Es gribētu, lai šis…

Priekšsēdētājs: Lūdzu tuvāk mikrofonam.

V.Skudra: Es uzskatu, ka šis papildteikums būtu atstājams, jo savā laikā, kad tika diskutēts par šo likumprojektu, praktiski tika izsvītrots tas, ka Ministru padome var pieņemt attiecīgus normatīvus aktus jautājumos, kuri nav regulēti ar Augstākās padomes likumiem un lēmumiem. Tātad faktiski šis jautājums jau ir atrisināts un šis papildinājums būtu ļoti nepieciešams. Tas izriet no 5.panta principiem.

Priekšsēdētājs: Vairāk par šo papildinājumu neviens nevēlas izteikties?

Balsosim par šā 6.panta papildteikuma akceptēšanu, kas sākas ar vārdiem– “kas ir pretrunā” un beidzas ar vārdu– “lēmumiem”. Viena balss papildus “par”. Rezultāts: 39– par, 6– pret, 2– atturas. Līdz ar to šis palīgteikums ir akceptēts.

G.Grūbe: Tātad par 7.pantu. Šeit bija liela diskusija par to, cik reizes gadā Ministru padome sniedz savu pārskatu. Šeit mēs dalījām šo jautājumu divās daļās, tāpēc jums piedāvātajā variantā, par kuru būtu arī jābalso, ir uzsvērts, ka pilnu šo Ministru padomes pārskatu gadā izskata Augstākās padomes plenārsēdē. Tātad ir precīzi formulēts, ka pilnu pārskatu izskata Augstākās padomes plenārsēdē.

Otrā daļa praktiski ir palikusi iepriekšējā redakcijā. Tajā teikts, ka katrs Ministru padomes loceklis, to skaitā arī priekšsēdētājs, var sniegt individuālu pārskatu. Šeit tātad nav runas par pilnu pārskatu vairākas reizes, jo pilnu pārskatu sagatavot tomēr ir ļoti grūti un arī varbūt nav pat jēgas šādam jautājumam. Tā ka šie viedokļi ir dažādi, bet katrā ziņā mēs piedāvājam šādu variantu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Lagzdiņ!

J.Lagzdiņš: Sakiet lūdzu, kāda jēga ir šādam pārskatam, ja tam nav tiesisku seku? Ja mēs to nepieņemam, nebalsojam vai nepieņemam lēmumu?

G.Grūbe: Es nesapratu. Jūs par otro daļu tagad jautājat?

J.Lagzdiņš: Jā, kāda vispār jēga ir šāda pārskata sniegšanai, ja nebalsojam par tā pieņemšanu un reizē ar to par valdības darbības akceptēšanu vai neakceptēšanu?

G.Grūbe: Nē, es domāju, ka šeit otrā daļa nebūt nav tāda valdības darbības akceptēšana vai neakceptēšana, šeit ir pārskats par noteiktu Ministru padomes locekļu darbu. To var iesniegt arī komisija vai atsevišķa deputātu grupa. Arī lēmuma projektu par savu priekšlikumu var iesniegt, tā ka šeit tas nav izslēgts.

J.Lagzdiņš: Es gribēju piebilst tikai to, ka nav jēgas mums “nosist” laiku, uzklausot valdību, ja nevaram, apstiprinot vai neapstiprinot šo pārskatu, kaut šādā veidā ietekmēt valdības darbu, jo tas mehānisms šeit nav iestrādāts.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad tika izteiktas šādas domas, tāpēc mums par 7.pantu ir jābalso praktiski trīs reizes: par pirmo daļu, otro daļu un kopumā par visu 7.pantu, jo tas ir radījis dažādas domas.

Pirmais balsojums– par pirmās daļas akceptēšanu, par Ministru padomes pārskatu. Viena balss papildus “par”. Rezultāts: 36– par, 1– pret, 5– atturas. 7.panta pirmā daļa ir akceptēta.

Balsosim par otro daļu! Viena balss papildus “par”. Rezultāts: 38– par, pret– nav, atturas– 7. Tātad arī otrā daļa ir akceptēta.

Lai viss būtu pilnīgi skaidrs, lūdzu nobalsosim varbūt tikai formāli trešo reizi par 7.panta akceptu trešajā lasījumā! Viena balss papildus “par”. Rezultāts: 35– par, pret– nav, atturas– 5. 7.pants ir akceptēts. Otrā sadaļa. 8.pants.

G.Grūbe: 8.pantā izmaiņu nav.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai deputātiem ir? Nav. 9.pants.

G.Grūbe: 9.pantā izmaiņu nav.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai deputātiem būtu iebildumi? Nav. 11.pants.

G.Grūbe.11.pantā ir tikai redakcionālas izmaiņas, tas ir, 10.pantā ir tikai redakcionālas izmaiņas.

Priekšsēdētājs: Paldies. Deputātiem arī nav pretrunu? Tagad 11.pants.

G.Grūbe: 11.pants praktiski tiek piedāvāts jaunā redakcijā. Šeit ir šī procedūra, kādā veidā jāsastāda valdība. Likumdošanas komisijā par dažādiem variantiem bija ļoti asas diskusijas, un tāpēc mēs liekam priekšā tādā redakcijā, kāda pašreiz jums ir piedāvāta. Ja nepieciešams, varu deputātiem nolasīt arī iepriekšējo redakciju, man ir materiāls, tas ir dokuments nr.123.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, godājamie deputāti, par 11.pantu, par valdības sastādīšanas procedūru nav nekādu komentāru? Tādā gadījumā mums ir jābalso par 11.panta jaunās redakcijas akceptēšanu. Lūdzu, balsošanas režīmu. Divas balsis papildus “par”. Rezultāts: 44– par, pret– nav, atturas– 5. 11.pants šajā redakcijā ir akceptēts. Lūdzu, par 12.pantu.

G.Grūbe: 12.panta beidzamajā daļā ir būtisks papildinājums šādā redakcijā: aiz vārdiem “…ja Ministru padome…” ir iestarpinājums– “…vēlas grozīt Augstākajā padomē apstiprināto valdības programmu”. Tātad, ja arī tā pati vēlas, ne tikai tās pārstāvji… Tātad šāds papildinājums. Pārējās daļās ir tikai redakcionālas izmaiņas.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Lagzdiņ!

J.Lagzdiņš: Es lūdzu deputātus atbalstīt šo redakciju. Gribētu piezīmēt, ka diemžēl, tā teikt, “vilciens ir aizgājis”, bet šāds pats mehānisms bija jāiestrādā attiecībā uz Augstākās padomes pārskatu novērtēšanu un šo tālāko mehānismu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vēl par 12.pantu? Nav. Balsosim par 12.panta akceptēšanu šādā redakcijā. Divas balsis papildus “par”. Rezultāts: 43– par, 2– pret, 1– atturas. 12.pants ir akceptēts. 3.sadaļa, 13.pants.

G.Grūbe: Tātad par 3.sadaļas nosaukumu. Otrajā lasījumā mēs apstiprinājām nosaukumu– “Ministru padomes locekļu pienākumi un tiesības”. Pašreiz piedāvājam būtībā redakcionālas izmaiņas, bet var arī tās kvalificēt kā būtiskas izmaiņas, proti, rakstīt– “Ministru padomes locekļu amata pienākumi un tiesības”. Tātad mums ir jābalso par šādu redakciju.

Priekšsēdētājs: Vai ir kādi iebildumi? Nav nekādu iebildumu par nosaukumu. Par 13.pantu?

G.Grūbe: 13.pantā izmaiņu nav.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies. 14.pants.

G.Grūbe: Tātad par 14.pantu. Otrajā lasījumā mums nebija precīzi noteikta procedūra, kādā veidā notiek šo pienākumu, Ministru padomes pienākumu, pildīšana. Tāpēc 14.pantam ir jauna redakcija. Es lūgtu deputātus ar to iepazīties un arī balsot.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputātiem? Nav. Tādā gadījumā balsosim par šā panta akceptu. Trīs balsis papildus “par”. Rezultāts: 44– par, 1– pret, 6– atturas. Pants ir akceptēts. 15.pants. Ministri.

G.Grūbe: Šeit, pirmajā daļā, ir viens papildinājums, par kuru arī būtu jābalso, proti, ka ministri atbild Ministru padomes priekšsēdētājam. Tātad šāds papildinājums pirmajā daļā. Citu papildinājumu vai izmaiņu nav.

Priekšsēdētājs: Deputātiem? Nav. Paldies. 16.pants.

G.Grūbe: Es atvainojos, bet par to mums ir jānobalso.

Priekšsēdētājs: Jā, nobalsosim. Balsosim par 15.panta redakciju. Trīs balsis papildus “par”. Rezultāts: 51– par, pret– nav, atturas– 2. Paldies. Nākamais– 16.pants.

G.Grūbe: 16.pantā izmaiņu nav.

Priekšsēdētājs: Deputātiem? Arī nav. 17.pants.

G.Grūbe: 17.pantā ir redakcionālas izmaiņas, tās ir otrajā daļā, tikai redakcionālas izmaiņas.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem ir kādi iebildumi? Nav. 18.pants.

G.Grūbe: Izmaiņu nav.

Priekšsēdētājs: Un deputātiem? Lūdzu, deputāt Ēlert!

I.Ēlerts: Par šā panta otro daļu. Man iebildumus rada jēdziens “ministrijas ģenerāldirektors”, kura jēdzieniskā slodze tomēr ir tā, ka jebkurš direktors ir virzītājs, vadītājs. Tāds neapšaubāmi ir ministrs. Tādēļ es par šo nosaukumu iesniedzu priekšlikumu, ka tas būtu “ministrijas sekretārs”. Kāpēc Grūbes kungs to noraidīja? Diemžēl priekšlikums nav pavairots. Bet tomēr ir jautājums– kāpēc?

G.Grūbe: Jā, šeit Likumdošanas jautājumu komisijas locekļi… Šeit piedalās arī Apsīša kungs, varbūt viņš varētu paskaidrot deputātiem. Mēs patiešām esam vismaz četras vai piecas reizes arī Likumdošanas komisijā izskatījuši šo jautājumu. Par dažādiem sekretāra variantiem arī tika apspriests. Bet pamatā šis nosaukums tomēr ieguva vairāk balsu tikai tāpēc, ka praktiski Latvijā šāda prakse ir bijusi tieši ar šādu nosaukumu. Šie sekretāri mums tomēr vairāk asociējas ar tehniskajām sekretārēm un tā tālāk. Tā ka šeit tas priekšlikums palika šādā redakcijā. Es tiešām gribētu lūgt arī Apsīša kungu motivēt Likumdošanas jautājumu komisijas viedokli.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Apsīša kungs!

R.Apsītis: Jā, Grūbes kungs jau pamatā arī pareizi atbildēja. Mans personiskais viedoklis līdz pēdējai mūsu pastāvīgās komisijas sēdei, kurā tika apspriests šis likumprojekts, arī bija tāds, ka termins “ģenerāldirektors” skan pārāk patētiski. Pārāk augstās notīs mēs, tā sakot, gribam nosaukt šo amatpersonu.

Bet šajā sēdē piedalījās arī profesors Bišers no Latvijas Universitātes, kurš ilgāku laiku ir strādājis arī valdībā. Kā zināms, viņš ir izpētījis valdības struktūru, tās vēsturi, kāda tā pastāvējusi Latvijas Republikā divdesmitajos un trīsdesmitajos gados. Tik tiešām šī amatpersona tolaik ir saukta par ģenerāldirektoru. Mēs atradām arī vairākus tādus piemērus, kuri liecina, ka sekretārs var tikt sajaukts ar tehnisko sekretāru un tamlīdzīgi. Pretspars bija tāds, ka Augstākajā padomē mums arī ir sekretārs, kas ir pavisam augstu stāvoša amatpersona.

Tomēr, kā jau Grūbes kungs paskaidroja, Likumdošanas jautājumu komisijā (šis jautājums pat, manuprāt, tika balsots) pārsvaru ieguva tieši šis viedoklis. Ja jau reizi tā Latvijā ir bijis, tad lai tā arī būtu! Tāda apmēram ir tā pamatdoma.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ēlerta kungs!

I.Ēlerts: Tomēr, ņemot vērā to, ka Augstākajā padomē veiksmīgi strādā Augstākās padomes sekretārs un ka vēl neviens viņu ne ar ko citu nav sajaucis, es tomēr ierosinātu nobalsot par jēdzienu “ministrijas sekretārs”.

Priekšsēdētājs: Paldies. Balsojums ir skaidrs.

G.Grūbe: Man būtu lūgums varbūt Ēlerta kunga priekšlikumu likt uz balsošanu, jo patiešām tas šoreiz nav pavairots, bet šī diskusija ir bijusi ilgāku laiku. Varbūt tad arī, lai deputāti izlemj, kādā veidā tam nosaukumam būt, jo Likumdošanas jautājumu komisijā par šo lietu mēs esam diskutējuši vismaz piecas reizes.

Priekšsēdētājs: 18.panta otrās daļas pirmās rindas pēdējais vārds ir “ģenerāldirektors”. Deputāta Ēlerta ierosinājums ir šo amatu nosaukt par “ministrijas sekretāru”. Mums ir jābalso par deputāta Ēlerta ierosinājumu.

Godājamie deputāti, vai visiem ir skaidrs, par ko ir jābalso? Es vēlreiz atkārtošu, jo man nav tādas pārliecības, ka visi zina, par ko ir jābalso. Tātad deputāta Ēlerta ierosinājums ir amatpersonas nosaukumu Ministru padomē– “ģenerāldirektors”, kā tas ir rakstīts 18.pantā, nomainīt ar nosaukumu– “ministrijas sekretārs”. Par šo Ēlerta priekšlikumu lūdzu balsot! Divas balsis papildus “pret”, viena papildus “par”. Rezultāts: 40– par, 6– pret, 8– atturas. Vairākumu ir ieguvis Ēlerta kunga iesniegtais labojums. Turpmāk ministrijās būs sekretāri.

Vai vēl par 18.pantu? Šāds ir balsojums. Endziņa kungs, jūs neko vairs nevarat izdarīt. Lūdzu, otrais mikrofons!

A.Endziņš: Tādā gadījumā jābalso arī par komisijas iesniegto variantu. 39 balsis.

Priekšsēdētājs: Endziņa kungs, es paredzu rezultātu, bet, ja jūs ierosināt, mēs varam arī nobalsot par komisijas variantu.

A.Endziņš: Man principā ir pilnīgi vienalga, kādā veidā, mēs tomēr varam balsot.

Priekšsēdētājs: Labi, nobalsosim par komisijas variantu arī. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par komisijas variantu, par “ģenerāldirektoru”. Trīs balsis papildus “par”. Divas balsis papildus “pret”. Rezultāts: par– 17, pret– 19, atturas– 14. Nav ieguvis vairākumu šis ierosinājums par “ģenerāldirektoru”. Tātad tomēr paliek “ministrijas sekretārs”.

Vai par 18.pantu vēl būtu kādi balsojumi? Nav. 19.pants.

G.Grūbe: 19.pantā izmaiņu nav.

Priekšsēdētājs: Vai vēl ir deputātiem ierosinājumi par 19.pantu? Nav. 20.pants.

G.Grūbe: Šeit ir papildinājums aiz vārdiem par neuzticības izteikšanu: “…un gadījumā, kad likumīgā spēkā stājies tiesas notiesājošs spriedums”. Par šādu priekšlikumu iestājas komisija. Par to, ja atbalsta deputāti, ir jābalso.

Priekšsēdētājs: Visiem ir skaidrs, par ko jābalso? Par šo papildinājumu, kas jau ir iestrādāts 20.pantā. Balsosim par šā papildinājuma akceptēšanu. Divas balsis papildus “par”. Rezultāts: 31– par, 1– pret, 12– atturas. Šis papildinājums ir akceptēts.

Un tagad, godājamie kolēģi, pārreģistrēsimies, jo viens otrs diezgan nenopietni izmanto savas tiesības celt roku. Turpmāk nevienu paceltu roku neņemsim vērā, izņemot Grūbes kungu, protams. Rezultāts: 91 deputāts reģistrējies. Paldies. 21.pants.

G.Grūbe: Izmaiņu nav.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem ir? Nav. 22.pants.

G.Grūbe: Izmaiņu nav.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem? Lūdzu, deputāt Buka!

S.Buka: */Es nesaprotu, kāpēc šis lēmums jāpieņem Augstākajai padomei? 19.punktā mēs sakām, ka no ieņemamā amata atbrīvo Ministru padome, tas ir, ministru atbrīvo ar Ministru padomes lēmumu. Tajā pašā laikā saukšana pie kriminālatbildības notiek caur Augstāko padomi. Ja jau mums ir Ministru padome, tad lai ar tās lēmumu arī notiek šis process. Es esmu par to, lai šo punktu vispār izsvītrotu no likuma teksta./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Freimani!

J.Freimanis: Man arī liekas, ka te kaut kas ir samudžināts. Pirmkārt, 20.pantā mēs jau reiz esam runājuši par likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu, mēs pieļaujam, ka ministrs, ja viņš jau ir “ķurķī”, netiek atbrīvots, bet 22.pantā runājam par kriminālatbildību bez Augstākās padomes piekrišanas. Grūbes kungs, vai jums neliekas, ka te kaut kas runā pretī? Man liekas, ka tur ir “tamborēšana”.

G.Grūbe: Es atvainojos, Freimaņa kungs, šeit nav “tamborēšanas”, jo 20.pantā ir runāts vispār par kaut ko citu. Šeit ir runāts par to, kā saglabāt šo sešu mēnešu pabalstu, tas absolūti nav saistāms ar to, ko jūs, Freimaņa kungs, teicāt.

Bet 22.pants ir piedāvāts šādā redakcijā, un deputātiem ir tiesības to svītrot vai atstāt šādā redakcijā.

Priekšsēdētājs: Tieslietu ministrs Skudra dos paskaidrojumu. Lūdzu!

V.Skudra: Es lūgtu cienījamos deputātus atstāt šādu ierakstu. Atcerēsimies, ka iepriekšējos lasījumos bija arī cits piedāvājums, jo šeit ir runa par imunitātes jeb neaizskaramības garantijām! Iepriekšējos lasījumos, pirmajā projektā bija runa arī par kratīšanu, aizturēšanu un tā tālāk. Tā ka šeit no tā visa palicis ir tikai viens– saukšana pie kriminālatbildības. Es lūdzu atstāt šo ierakstu. Paldies.

Priekšsēdētājs: Nobalsosim par 22.pantu tajā redakcijā, kādu piedāvā komisija un atbalsta arī Tieslietu ministrija! Balsosim par 22.panta akceptēšanu trešajā lasījumā! Grūbes kungs arī balso “par”. Rezultāts: 55– par, 6– pret, 15– atturas. 22.pants trešajā lasījumā ir akceptēts. Paldies. 4.sadaļa. 23.pants.

G.Grūbe: Bija lieli strīdi arī komisijā par šā panta trešo daļu, tātad par Ministru padomes priekšsēdētāja izdotajiem rīkojumiem. Šeit ir piedāvāts nobalsot un arī papildināt šo trešo daļu ar piebildi– “kuriem nav normatīva rakstura”.

Lūdzu, godājamie kolēģi, par 23.pantu. Balsosim par 23.pantu šajā redakcijā ar papildinājumu par rīkojuma raksturu! Grūbes kungs balso “par”. Rezultāts: 49– par, 1– pret, 15– atturas. Šis pants ir akceptēts. Lūdzu 24.pantu!

G.Grūbe: 24.pantā izmaiņu nav.

Priekšsēdētājs: Deputātiem ir? Arī nav. 25.pants.

G.Grūbe: 25.pantā ir atruna uz likumu, jo iepriekšējos lasījumos mēs mēģinājām tomēr atrast variantus, kādā veidā reglamentēt. Taču Likumdošanas komisija un arī Juridiskā pārvalde mums paskaidroja, ka tiekot gatavots kopā, kā es saprotu, arī ar Ministru padomi likums par to, kādā veidā tiek publicēti Ministru padomes un arī Augstākās padomes likumi, lēmumi, rīkojumi un tā tālāk. Lai nesamudžinātu varbūt šo situāciju, šis 25.pants piedāvāts vienkāršotā redakcijā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Nav iebildumu?

G.Grūbe: Bet par to ir jābalso.

Priekšsēdētājs: Balsosim par 25.pantu! Rezultāts: 55– par, 2– pret, 5– atturas. 25.pants ir akceptēts. 26.pants.

G.Grūbe: 26.pantā ir papildinājums: “...taču atsevišķas sēdes vai to daļas…”. Papildinājums ir vārdi “vai to daļas”. Trešajā daļā ir papildinājums: “…kā arī citas amatpersonas saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem”. Likumā “Par prokuratūru” jau ir paredzētas šādas tiesības. Varbūt arī citos likumos likumdevējam paredzētas tiesības piedalīties Ministru padomes sēdēs vai arī citu institūciju darbā, tāpēc šeit ir arī atruna: “…kā arī citas amatpersonas saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem”. Citu izmaiņu šeit nav.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Muceniek!

V.Mucenieks: Man ir jautājums. Uz ko attiecas frāze: “…saskaņā ar Latvijas Republikas… pilnvarotas amatpersonas, saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem”. Uz ko tas attiecas? Vai uz deputātiem, vai amatpersonām? Vai uz uzaicinātām personām, vai uz visiem?

G.Grūbe: Nē, šeit ir jau noteikts, šajā daļā jau ir nosaukti tie, uz kuriem tas attiecas precīzi. Bet ir atsevišķi likumi jau tagad pieņemti un būs arī varbūt turpmāk pieņemti, kur šādas tiesības ir paredzētas. Tātad šāda atruna.

V.Mucenieks: Skaidrs. Paldies. Iznāk, ka tas attiecas it kā uz visiem. Nu, vienalga!

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Buka!

S.Buka: */Es savulaik jau uzstājos par šo pantu kā pirmajā, tā otrajā lasījumā, kad apspriedām šo likumprojektu. Šis pants ir saistīts ar informāciju par Ministru padomes darbību. Par nožēlu šajā likumā nekur netiek deklarēta vai vispār ar speciālu pantu pieminēta tās informācijas mijiedarbība, kura parādās Ministru padomes sēdēs, ar ikdienas informāciju, kas noteiktā kārtībā tiek publicēta masu informācijas līdzekļos. Tā jaunā kārtība, kāda eksistē pēdējā laikā, kad valsts ministrs informāciju pa tējkarotītei dozē ar savām rokām, ir izsaukusi asu masu informācijas līdzekļu kritiku. Par nožēlu arī trešajā lasījumā šajā likumprojektā nekas nav mainījies. Tāpēc uzskatu, ka šodien mums vai nu jāatgriežas pie šī jautājuma, tas ir, par attiecībām ar masu informācijas līdzekļiem, kas vēlas saņemt informāciju. Tāds priekšlikums jau bija kā pirmajā, tā otrajā lasījumā. Es ierosinu ieslēgt šādu normu, neskatoties uz to, ka šis jau ir trešais lasījums./

Priekšsēdētājs: Tieši tāpēc, ka tas ir trešais lasījums, mēs par to nebalsosim. Lūdzu, Lagzdiņa kungs!

J.Lagzdiņš: Man ir jautājums par 26.panta trešo daļu. Šeit ir rakstīts: “…jebkurā Ministru padomes sēdē var piedalīties arī citas amatpersonas saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem”. Jau gadu ir spēkā likums par presi un citiem informācijas līdzekļiem. Šajā likumā ir norma, ka jebkurš žurnālists var iepazīties ar jebkuras valsts varas pārvaldes institūciju, kā arī ar to amatpersonu darbu. Sakiet, lūdzu, vai žurnālisti, kuri vēlēsies piedalīties valdības sēdēs, tiks uzskatīti par amatpersonām, vai valdība ievēros speciālo likumu, proti, Preses likumu, un vai šī norma neaizliegs žurnālistiem piedalīties valdības sēdēs un sniegt precīzu informāciju par tām?

G.Grūbe: Lagzdiņa kungs, jūs atbildējāt pats uz savu jautājumu. Ja tā ir ierakstīts Preses likumā, tad es katrā ziņā jums varu pateikt, ka– nē, jo Preses likumā precīzi tas ierakstīts nav. Ja jūs iesniegsit Preses likuma labojumu, ka arī preses pārstāvjiem ir piemērojama šāda norma, tad viss būs kārtībā. Tā ka strādāsim pie likuma, tad arī šī atruna būs derīga, pašreiz tā nav derīga attiecībā uz presi.

J.Lagzdiņš: Es gribētu piebilst, ka Preses likumā ir šāda norma un šādas tiesības žurnālistiem ir.

Priekšsēdētājs: Premjerministrs Godmaņa kungs dos atbildi. Lūdzu!

I.Godmanis: Tiešām tā ir, kā saka cienījamais Lagzdiņa kungs, tikai tur nav precīzi rakstīts, ka žurnālisti var piedalīties sēdēs. Patlaban vienkārši informācijai.

Norma ir šāda: pirms sēdes žurnālisti saņem no valdības informācijas dienesta to dokumentu klāstu, kurus izskatīs dotajā sēdē. Pilnu jautājumu klāstu, kurus izskatīs sēdē. Pēc sēdes valsts ministrs un pieaicinātie ministri, kuru jautājumi tika izskatīti sēdē, dod informāciju par to, kādu lēmumu ir pieņēmusi valdība. Ļoti lūgtu pieņemt šo pamatā tikai viena iemesla dēļ. Mēs savā laikā uzsākām praksi un pusgadu nodzīvojām ar pilnīgi atklātām sēdēm, ar absolūti atklātām sēdēm, pat tik atklātām sēdēm, ka nācās skaidrot, kas vispār ir sēžu zālē. Nelaime ir tikai viena. Diemžēl ne visi jautājumi valdības sēdēs tiek pieņemti, daži tiek atlikti uz nākamo reizi, netiek līdz galam izskatīti, bet presē bieži vien tiek pausta doma par vienu vai otru viedokli, kas tur ir parādījies, un nevis par valdības lēmumu. Tieši tāpēc mēs šo kārtību izmainījām.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Lagzdiņa kungs!

J.Lagzdiņš: Šis ir trešais lasījums. Lai nebūtu pretrunu ar Preses likumu, jo tik tiešām ierindas žurnālists nav amatpersona. Amatpersona ir nodaļas vadītājs attiecīgajā preses izdevumā, redaktors vai galvenais redaktors. Tādā gadījumā, lai būtu šeit precīzāk un nebūtu pretrunu, es lieku priekšā svītrot vārda daļu “amat” un atstāt “amatpersonas” vietā “personas”. Tad būs precīzi, jo žurnālists ir persona, kurai ir apliecība, un šī apliecība dod tiesības saskaņā ar Preses likumu… Tātad priekšlikums ir svītrot “amatpersonas” un atstāt “personas”.

Priekšsēdētājs: Visiem ir skaidrs deputāta Lagzdiņa priekšlikums?

G.Grūbe: Es tad uzreiz paskaidroju: ja gribam korekti, tad mums tomēr būtu jāmaina Preses likums, jo citādi varam panākt to, ka visas personas var piedalīties. Likumā par prokuratūru ir skaidri un gaiši ierakstīts, ka “piedalīties Ministru padomes sēdēs”. Ja šeit būs Preses likumā izmaiņa, ka jebkurš žurnālists var piedalīties Ministru padomes sēdē, tad arī Preses likumā vajag tā ierakstīt. Tad nekādu pretrunu nebūs. Bet vienkārši pašreiz izlabot un pārvērst to par absurdu, es domāju, nav pareizi. Tā ka tāds ir arī komisijas viedoklis.

Priekšsēdētājs: Deputāts Endziņš vēl vēlas izteikt savu viedokli. Lūdzu!

A.Endziņš: Ja mēs pieņemtu šādu labojumu, tad uzreiz būtu absurda pirmā daļa šajā pantā, ka Ministru padomes sēdes ir slēgtas. No Preses likuma nebūt neizriet, kā jau Grūbes kungs paskaidroja, ka ir tieši šis formulējums– piedalīties Ministru padomes sēdēs. Žurnālistam ir tiesības uz informāciju, un Godmaņa kungs jau paskaidroja, kādā veidā tas notiek. Arī viņi var prasīt šo informāciju, bet tas nenozīmē, ka viņiem ir tiesības piedalīties jebkurā sēdē. Bet šeit tas attiecas uz amatpersonu, kas likumā paredzēts tieši konkrēti attiecībā uz prokuratūru.

Mēs saņēmām arī priekšlikumu no Latvijas Republikas ģenerālprokurora speciāli to ierakstīt. Mēs nerakstījām tieši, ka ģenerālprokurors, jo var būt, ka rīt vai parīt pieņemam kādu citu likumu un konkrēti nosakām, ka, teiksim, valsts kontrolieris vai kāda cita augsta amatpersona ir tiesīga to darīt. Tad tā būs jau šeit, lūk, parādīta. Mums nevajadzēs katru reizi šo likuma daļu papildināt ar konkrētu jaunu amatpersonu.

Priekšsēdētājs: Vēl Lagzdiņa kungs vēlas izteikt savas domas. Lūdzu!

J.Lagzdiņš: Ja ietversim vārdu “amatpersona”, tas tad nozīmē: lai kā arī grozītu un precizētu Preses likumu, ierindas žurnālistiem būs liegtas tiesības piedalīties Ministru padomes sēdēs, jo ierindas žurnālists nav amatpersona. Būs jānāk Daugmalim, būs jānāk Cīrulim un citām amatpersonām…

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, te ir jautājums tiešām pirmajā daļā par sēžu atklātumu vai slēgtumu. Tas jau nosaka arī to, vai visi žurnālisti var vai nevar piedalīties. Par šo piedalīšanos sēdēs tiešām ir diskutējams jautājums, it īpaši attiecībā uz tiem žurnālistiem, kuri arī mūsu plenārsēdēs sēž līdz pusdienas pārtraukumam un pēc tam nākamajā dienā presē raksta par to, kas ir noticis, vadoties tikai no apstiprinātās darba kārtības, nevis no faktiski notikušā. Tas nu arī ir acīmredzams piemērs. Paldies.

Tātad mums tagad ir daudz ierosinājumu. Balsosim pēc kārtas!

Par 26.pantu, kurā ir trīs daļas. Lai likvidētu visas domstarpības, nobalsosim par katru no šīm daļām atsevišķi un pēc tam kopumā par 26.panta redakcijas akceptu trešajā lasījumā. Viena balss papildus “par”. Tā ir Grūbes kunga balss. Rezultāts: 45– par, 15– pret, atturas– 10. Pirmā daļa ir akceptēta.

Otrā daļa. Viena balss papildus “par”. Rezultāts: 42– par, 3– pret, 9– atturas. Otrā daļa ir akceptēta.

26.panta trešā daļa. Trešo reizi Lagzdiņa kungs ir pie mikrofona.

J.Lagzdiņš: Pirms balsojam par trešo daļu kopumā, man ir priekšlikums izslēgt vārdiņu “amatpersonas” un tā vietā likt vārdu “personas”, jo pretējā gadījumā nebūs nekādas jēgas precizēt un grozīt likumu par presi un masu informācijas līdzekļiem, jo tas vienalga liegs žurnālistiem iespēju piedalīties valdības sēdē. Tātad lieku priekšā izdarīt šo balsojumu.

Priekšsēdētājs: Visiem ir skaidrs. Godājamie kolēģi! Mēs jau esam nobalsojuši par pirmo daļu, kurā esam akceptējuši slēgtās sēdes, tā ka par Lagzdiņa kunga labojumu, protams, varam balsot.

Lūdzu, balsosim par deputāta Lagzdiņa priekšlikumu svītrot vārdu “amatpersonas”, atstājot– “personas”. Tāds ir Lagzdiņa kunga priekšlikums. Viena balss papildus “pret”. Rezultāts: par šo priekšlikumu– 36, pret– 12, atturas– 15. Šis labojums nav guvis vairākumu… Es atvainojos, šis labojums ir guvis vairākumu. Tik tiešām es ļoti atvainojos! Lūdzu, deputāt Endziņ!

A.Endziņš: Es tādā gadījumā lieku priekšā atgriezt šo pantu vēlreiz, lai komisija var izskatīt, jo tādā redakcijā, kādā tas ir pašreiz ar šādu labojumu, tas ir nonsenss. Es atvainojos.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Nav nonsenss, jo trešā daļa runā pretī pirmajai daļai. Diemžēl šis pants vispār nedarbojas, tā ka nonsenss– ne nonsenss…

A.Endziņš: Tā ir viena lieta… Tādā gadījumā tomēr vajag ievērot arī likumu par prokuratūru. Tad ir jāieraksta skaidri un gaiši par prokuratūru.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāt Kalniņ!

I.Kalniņš: Man liekas, ka mēs labu laiku putrojamies, jo šajā tekstā ir runa vienīgi par Ministru padomes prerogatīvām uzaicināt jebkuru uz savām sēdēm, ja tā to vēlas.

Priekšsēdētājs: Tātad mums sākumā ir jābalso par trešās daļas akceptu tanī redakcijā, kura izriet no Lagzdiņa kunga labojuma, un pēc tam par visa panta akceptu kopumā. Ja tas netiks akceptēts, tad dabiski, tas tiks atgriezts otrajā lasījumā. Lūdzu, par trešās daļas akceptu trešajā lasījumā. Ar Lagzdiņa kunga labojumu. Rezultāts: par– 37, pret– 20, atturas– 10. Tātad trešā daļa ir akceptēta ar Lagzdiņa kunga labojumu. Lūdzu, deputāt Endziņ!

A.Endziņš: Es ierosinu atgriezt šo pantu atpakaļ komisijai, lai tā izstrādātu jaunu redakciju, un tikai tad pie tā atgriezties, jo, šādā veidā balsojot un iebalsojot, jau esam radījuši pretrunas starp pirmo un trešo daļu. Nav arī ievērota virkne citu prasību.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad ierosinājums bija atgriezt atpakaļ otrajā lasījumā. To varam izdarīt vienīgi tādējādi, ka mēs nobalsojam un to neakceptējam trešajā lasījumā. Tad mēs spriežam, ko darīt ar šo 26.pantu. Lūdzu, deputāt Kramiņ!

A.Kramiņš: Cienījamais priekšsēdētāj, man šķiet, ka mēs neievērojam reglamentu. Par visiem pantiem esam nobalsojuši otrajā lasījumā. Pēc pastāvošā reglamenta, mēs balsojam par tiem pantiem, par kuriem ir iesniegti rakstiski labojumi.

Priekšsēdētājs: Šeit tie arī tika iesniegti un jau ir iestrādāti, Kramiņa kungs. Tā ir atšķirība, ka komisija jau ir pacentusies iestrādāt šos labojumus. Par tiem mēs arī balsojam. Lūdzu, deputāt Muceniek!

V.Mucenieks: Es visumā piekrītu Endziņa kunga priekšlikumam, ka tādā redakcijā to nevar atstāt. Ja rūpīgi izlasām, te ir deputāti, Augstākās padomes pilnvarotās amatpersonas, Ministru padomes uzaicinātās personas, un tālākais attiecas uz jebkuru personu, proti,– “kā arī citas personas saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem”. Te vairs nav runas par uzaicinātajām.

G.Grūbe: Tātad, cienījamie kolēģi, es arī komisijas vārdā lūdzu tomēr vēlreiz pie šā panta atgriezties, jo šādā veidā… es saprotu, ka Lagzdiņa kungs ir jurists un speciālists, bet saprotu, ka nevar tomēr arī juristi paši pārvērst likumprojektu par absurdu. Es neesmu jurists, bet saprotu, ka nevar šādā veidā rīkoties un atsevišķas normas spontāni mainīt. Lagzdiņa kungam bija iespējas piedalīties šā likumprojekta izstrādāšanā, bet tagad es redzu, ka šeit notiek spēle galīgi uz citu pusi. Tāpēc mans priekšlikums ir šo pantu tomēr trešajā lasījumā neakceptēt un pie tā vispār atgriezties, lai varētu pārstrādāt koncepciju.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tagad būs tāda kārtība: deputāts Ēlerts, deputāts Endziņš, deputāts Ivars Krastiņš, bet deputāts Lagzdiņš tikai pašās beigās. Lūdzu!

I.Ēlerts: Es domāju, ka mēs no situācijas varētu iziet ar nelielu redakcionālu labojumu, tātad– “kā arī citas personas, kuras nosaka Latvijas Republikas likumi”. Ja kādā likumā būs paredzēts, ka tajā minētā persona drīkst piedalīties jebkurā Ministru padomes sēdē vai tai tur jāpiedalās, tātad tā būs tajā jebkurā sēdē. Šeit tās daļas sākumā ir– “jebkurā”.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Ivar Krastiņ!

I.Krastiņš: Man ir priekšlikums svītrot panta pēdējo palīgteikumu– “kā arī citas amatpersonas saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem”. Vienīgās izmaiņas ir tādas, ka tad Ministru padomei prokuratūras pārstāvi, piemēram, nāksies uzaicināt…

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Endziņ!

A.Endziņš: Attiecībā uz to, ko teica deputāts Ēlerts un kam šeit pie mikrofona jau piekrita arī deputāts Lagzdiņš. Cienījamie kolēģi, mēs nonākam absurdā, jo tā ir klaja pretruna ar pirmo daļu, ka pirmo daļu akceptējam, ka ir slēgtas sēdes. Es atvainojos, bez Preses likuma mums ir 10.decembrī pieņemts konstitucionālais likums par pilsoņu un cilvēku tiesībām un pienākumiem, kurā skaidri un gaiši ierakstīta līdzīga frāze kā Preses likumā, ka pilsonim un jebkuram cilvēkam ir tiesības uz informāciju. Tas nozīmē, ka tas viss ir absurds. Katrs cilvēks no ielas var iet un paģērēt, lai Godmaņa kungs nekavējoties ielaiž Ministru padomes sēdē. Viss. Arī slēgtajā… Tad tā iznāk…

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Lagzdiņ!

J.Lagzdiņš: Godājamais Grūbes kungs! Šeit nav nekādas “ķīmijas”, šeit ir runa par preses brīvību, vārda brīvību un atklātumu. Tas ir pirmkārt. Otrkārt, godātie kolēģi, nav nekādas atšķirības, vai speciālā likumā, proti, Preses likumā, šīs saistības ir dotas amatpersonai vai personai, bet svarīgi ir tas, lai šajā likumā mēs neuzspiestu masu informācijas līdzekļiem nepieciešamību sūtīt kādu uz valdības sēdēm, ja šādu tiesību dos Preses likums pēc tam, kad tas tiks izlabots, lai netiktu sūtītas amatpersonas, bet lai varētu piedalīties ierindas žurnālisti.

G.Grūbe: Lagzdiņa kungs, man tikai ir jautājums varbūt arī jums kā juristam, ko nozīmē– “slēgtas sēdes”? Vai jūs patiešām nevarētu paskaidrot, ko nozīmē “slēgtas sēdes”? Jūs pirmajā daļā ļoti veikli balsojāt par slēgtajām sēdēm, bet trešajā daļā jūs balsojāt citādi. Šeit nav konsekvences par to, slēgtas vai atklātas… Par to vajag diskutēt nevis pēc tam, kad ir nobalsots, ka ir slēgtas, un pēc tam tās ir atklātas. Tādā veidā nevar pantu pieņemt. Šeit jau ir tā pretruna. Ja būtu balsots par to, ka sēdes ir atklātas, tad nekādu diskusiju arī vairs nebūtu. Bet pirmajā daļā nobalsot, ka sēdes ir slēgtas, un otrajā daļā, tajā trešajā daļā, ka atklātas, es atvainojos, nav juridiski pareizi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Godmani!

I.Godmanis: Cienījamais Lagzdiņa kungs, nosauciet kaut vai vienu demokrātisku valsti, vienu piemēru, kur valdības sēdes ir atklātas! Parlamenta sēdes praktiski visās demokrātiskajās valstīs ir atklātas, izņemot gadījumus, kad parlaments pasludina, ka sēde ir slēgta. Bet valdības vai kabineta sēdes, kā likums, ir slēgtas. Tāpēc tādā formā, kādā 26.pants tiek likts priekšā, tas faktiski ir visvairāk atbilstošs tam, ko komisija ir izstrādājusi. Es ļoti labi saprotu Lagzdiņa kunga iestāšanos par masu informācijas līdzekļiem. Šeit ir ļoti labs politisks kapitāls Lagzdiņa kungam acīmredzot, ar ko es viņu gribu apsveikt. Bet jebkurā gadījumā valdības sēdēs tiek risināti arī tādi jautājumi, kas saistīti ar valsts drošību, kas saistīti ar tādiem jautājumiem, kuriem… lai kā Lagzdiņa kungs šeit arī mēģinātu piespiest mūs to darīt. Acīmredzot tad mēs mēģināsim atrast citu formu, kā valdības kabineta locekļiem sanākt kopā. Lagzdiņa kungs, un jūsu labojums nesasniegs mērķi.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāt Freimani!

J.Freimanis: Kolēģi, varbūt mēs te cīnāmies par velti, jo pirmajā rindkopā ir skaidri pateikts, ka Ministru padomes sēdes ir slēgtas? Taču atsevišķas sēdes vai to daļas Ministru padome izziņo par atklātām. Tad, lūk, šī daudzcietusī pēdējā rindkopa dabiski var attiekties tikai uz šīm atklātajām sēdēm. Varbūt pretrunas te nav?

Priekšsēdētājs: Tieslietu ministrs Skudras kungs. Lūdzu!

V.Skudra: Godātie deputāti! Es uzskatu, ka šeit diskusija faktiski nav par tēmu, jo informācijas iegūšana un informācijas sniegšana taču nav tas pats, kas piedalīšanās sēdē. Premjers paskaidroja, kādā veidā Ministru padome sniedz informāciju žurnālistiem. Tas ir viens.

Un otrs. Priekšsēdētāja kungs, faktiski netika nobalsots vispirms par komisijas priekšlikumu kopumā, vispirms tika nobalsots par Lagzdiņa kunga priekšlikumu. Gribētos varbūt, lai deputāti izsaka savas domas kopā par visu komisijas piedāvāto variantu. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies, Skudras kungs. Tikai nākamreiz iepazīstieties rūpīgāk ar mūsu lēmumu par likumprojektu izskatīšanas kārtību.

G.Grūbe: Man būtu lūgums. Mēs tādā veidā varētu virzīties uz priekšu, patiešām balsojot, vai šī trešā daļa paliek, tātad par to, vai trešās daļas beidzamais palīgteikums vispār paliek vai nepaliek, jo šeit bija prasība par prokuratūru. Tāpēc arī tas vispār tapa. Mēs katrā ziņā varam arī šeit iziet. Ministru padomē, kā jau likumā paredzēts, var piedalīties prokuratūra. Arī šeit Ministru padome var uzaicināt. Varbūt šeit ir izeja, ka mēs pašreiz vismaz šo strīdīgo daļu vienkārši noņemam. Tad varētu arī pantu apstiprināt kopumā. Tāpēc mans lūgums sēdes vadītājam ir– likt uz balsošanu šīs trešās daļas palīgteikuma svītrošanu.

Priekšsēdētājs: Tātad, godājamie kolēģi, jau otro reizi mums šis ierosinājums tik un tā tika likts uz balsošanu. Tas ir deputāta Ivara Krastiņa ierosinājums– svītrot no trešās daļas visu palīgteikumu. Tātad: “…kā arī citas amatpersonas saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem”. Ar ģenerālprokuroru vai citām personām no prokuratūras, es domāju, nebūs jautājumu, jo vienmēr valsts ministrs varēs izsūtīt ielūgumu uz šīm sēdēm. Lūdzu, deputāt Endziņ!

A.Endziņš: Es vēlreiz atkārtoju arī savu priekšlikumu. Mans viedoklis, ka šo pantu vajag atgriezt atpakaļ, lai izstrādātu jaunu redakciju un tad liktu priekšā deputātiem. Ja mēs trešajā lasījumā sāksim to svītrot, to ielikt un tā tālāk, neapsverot visus “par” un “pret”, bet balstoties tikai uz kailām emocijām, es atvainojos, tādējādi mēs jau esam radījuši pretrunu šā panta ietvaros. Tikpat labi varam radīt pretrunas ar citiem pantiem.

Priekšsēdētājs: Paldies, Endziņa kungs. Es vēlreiz jums varu atkārtot– ja tas netiks akceptēts, balsojot kopumā, tas tiks aizsūtīts atpakaļ komisijai. Mums nav bijuši tādi balsojumi, kad atsevišķi balsotu par kāda panta neakceptēšanu. Mēs balsojam par panta akceptēšanu. Ja tas nesavāc nepieciešamo vairākumu, tas tiek nosūtīts, protams, komisijai un kopējā likumā trešajā lasījumā neieiet.

Bet sākumā ir pirmais balsojums, kuru ierosināja deputāts Ivars Krastiņš un uzturēja arī komisijas priekšsēdētājs Grūbes kungs. Tas ir– par pēdējā palīgteikuma svītrošanu, lai neradītu šādu atsevišķu dažādu uzaicināmo vai neuzaicināmo kategoriju.

Balsosim par deputāta Ivara Krastiņa un komisijas priekšsēdētāja deputāta Grūbes ierosinājumu svītrot 26.panta pēdējo palīgteikumu. Lūdzu godājamos deputātus, kuri ir lietas kursā, par ko mēs balsojam, balsot! Viena balss papildus “par”. Rezultāts: 36– par, 7– pret, 11– atturas.

Līdz ar to ir svītrots 26.panta pēdējais palīgteikums.

Tagad, lūdzu, nobalsosim par 26.pantu kopumā, akceptējot vai neakceptējot to trešajā lasījumā. Viena balss papildus “par”. Pārējie, kuri neieradās laikā, var pagaidīt. Rezultāts: 45– par, 5– pret, 9– atturas. Līdz ar to 26.pants ir akceptēts. Lūdzu, deputāt Endziņ!

A.Endziņš: Diemžēl es varu izteikt par balsošanas motīviem jau pēc tam. Es atvainojos, izsvītrojot šo palīgteikumu un pieņemot šādā redakcijā šo normu, mēs jau esam radījuši pretrunas starp likumu par Ministru padomi un likumu par prokuratūras uzraudzību. Kurš tad galu galā būs svarīgākais? Ministru padomes lēmumā ir uzskaitīti Augstākās padomes deputāti, Augstākās padomes pilnvarotās personas, kuras var piedalīties. Šeit prokuratūra uzskaitīta nav. “Citas personas” mēs esam izsvītrojuši ārā ar palīgteikumu. Šinī gadījumā kas tad izšķirs šo strīdu? Tad katrā ziņā prokuroram vajadzēs speciālu pilnvaru?

Priekšsēdētājs: Paldies, Endziņa kungs! Ja mums te būtu juristu strīds, es teiktu, ka ģenerālprokurors ir Augstākās padomes pilnvarota persona. Tādu tulkojumu es sniegtu.

A.Endziņš: Ne vienmēr.

Priekšsēdētājs: Vienmēr gan. Jo to ieceļ Augstākā padome. Paldies. 26.pants ir akceptēts. 27.pants. Lūdzu!

G.Grūbe: Izmaiņu nav.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai deputātiem par 27.pantu ir? Nav. 28.pants.

G.Grūbe: Izmaiņu nav.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai deputātiem? Nav. 29.pants.

G.Grūbe: Izmaiņu nav.

Priekšsēdētājs: Paldies. 30.pants.

G.Grūbe: 30.pantā ir tikai redakcionālas izmaiņas, ka Ministru padomes pakļautībā darbojas Valsts kanceleja.

Priekšsēdētājs: Balsosim par 30.panta akceptēšanu šādā redakcijā! Viena balss papildus “par”. Rezultāts: 45– par, pret– nav, atturas– 3. Akceptēts. 31.pants.

G.Grūbe: 31.pantā papildinājumu nav.

Priekšsēdētājs: Paldies. 32.pants.

G.Grūbe: Papildinājumu nav.

Priekšsēdētājs: Paldies. 33.pants.

G.Grūbe: Papildinājumu nav.

Priekšsēdētājs: Paldies. 34.pants.

G.Grūbe: 34.panta otrā daļa mainīta redakcionāli.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem par 34.pantu ir kas? Nav. 35.pants.

G.Grūbe: 35.panta otrā daļa mainīta redakcionāli.

Priekšsēdētājs: Tieslietu ministrs Skudras kungs. Lūdzu!

V.Skudra: No 35.panta lūdzu svītrot vārdus: “…pēc saskaņošanas ar pašvaldībām”. Ja mēs atceramies, par rajona pašvaldību pieņemtā likuma 8.pantā ir noteikts, ka Latvijas Republikas Ministru padomes lēmumi ir saistoši rajonu pašvaldībām. Respektīvi, ja Ministru padome pieņem lēmumu par šādas institūcijas izveidošanu, tātad šis lēmums ir saistošs arī pašvaldībām. Pie šādiem apstākļiem šie četri vārdi faktiski ir lieki. Tā ka es lūdzu svītrot šos vārdus “…pēc saskaņošanas ar pašvaldībām”.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai deputātiem ir kādas citas domas? Nav. Balsosim par tieslietu ministra Skudras ierosinājumu– svītrot šos četrus vārdus! Rezultāts: par– 39, pret– 10, atturas– 9. Šis svītrojums ir akceptēts, tā ka lūdzu svītrot.

Vēl par 35.pantu? Nav. Nobalsosim kopumā par šo pantu, par visiem izdarītajiem labojumiem! Viena balss papildus “par”. Rezultāts: 44– par, 1– pret, 6– atturas. 35.pants akceptēts. 36.pants.

G.Grūbe: 36.pantā izmaiņu nav.

Priekšsēdētājs: Paldies. 37.pants.

G.Grūbe: 37.pantā izmaiņu nav.

Priekšsēdētājs: Paldies. 38.pants.

G.Grūbe: Tātad par 38.pantu. Šeit ir komisijas lūgums, kaut arī mēs pantu akceptējām otrajā lasījumā, tomēr šobrīd to svītrot, jo jautājums par to, kādā veidā aptur praktiski pašvaldību lēmumus, ir jau reglamentēts pagasta un pilsētas pašvaldības likumā un arī rajona pašvaldības likumā.

Jāsaka atklāti, šeit ir arī zināmas pretrunas, bet man bija saruna arī Pašvaldības komisijā, ka pēc Rīgas pilsētas pašvaldības likuma pieņemšanas šī procedūra tiks realizēta, panākot, ka visos likumos būs vienāda procedūra. Tāpēc, es uzskatu, Ministru padomes likumā vienkārši nevajadzētu šādu procedūru paredzēt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad ir ierosinājums svītrot 38.pantu. Visi saprata argumentāciju.

Balsosim par Grūbes kunga ierosinājumu! Vienu mirklīti, atvainojos, deputāts Freimanis nepaspēja. Lūdzu, trešais mikrofons!

J.Freimanis: Kolēģi, es tomēr arī gribētu izteikt savu viedokli. Es uzskatu, ka pašreizējā momentā sacelt valstī pilnīgu haosu nav nekādas vajadzības. Es uzstājos pret šā panta svītrošanu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Godmaņa kungs!

I.Godmanis: Cienījamie deputāti, es vienkārši gribu minēt vairākas lietas piemēru dēļ. Tā kā ir pieņemti iepriekšējie panti, ka Ministru padome var pieņemt savus normatīvos aktus tikai saskaņā ar likumu un Augstākās padomes lēmumu, nav vairs to iespēju, kas bija pirms tam. Tas nozīmē, ka Ministru padomē, lai pieņemtu lēmumu, nāksies Augstākajā padomē dabūt cauri sava lēmuma akceptu. Līdz ar to, ja 38.pantu svītro, parādās problēmas. Kur? Piemēram, tāda lieta. Es minēšu tikai divus piemērus. Visā iepriekšējā situācijā bija tāda lieta, kas nosaka īres cenu, un deleģētas tās tiesības bija tālāk Ministru padomei, no Ministru padomes– uz Arhitektūras un celtniecības ministriju, kur bija pieņemts lēmums, ka no 1.marta par normētu platību, kas ir, ja nemaldos, 20 kvadrātmetri uz cilvēku + 12 kopējie, ģimenei, bija 40 kapeikas, bet par virsnormēto platību– 1,50 rbļ., par kvadrātmetru, un par 10 procentiem tiek samazināts no šiem 1,50 rbļ., ja ir kādu labierīcību trūkums. Tagad, teiksim, Kurzemes rajona padome sanāk kopā un izdomā, ka tā nauda ir par maz, un uzliek mierīgi 2 rubļus virsū. Es varētu minēt vēl daudz tādu variantu, ka atsevišķas rajonu padomes pieņem lēmumus, kuri ir pretrunā, starp citu, arī ar likumu. Jautājums ir šāds: ja Ministru padome, kas operatīvāk var to izdarīt, nav tiesīga apturēt šos lēmumus, automātiski mēs tos novirzīsim uz Augstāko padomi. Tos izlems Augstākā padome vai tiesa. Kurš būs tas, kas to izdarīs? Augstākā padome kopumā to stabili neizdarīs, jo tā nav operatīva institūcija, kura var to izdarīt. Tā likumdošanas funkcija jākontrolē un jāprasa gan no pašvaldībām, gan no Ministru padomes.

Šeit es vienkārši baidos, ka šis haoss var parādīties ļoti precīzi, it sevišķi, kad ir runa par privatizāciju. Tā, piemēram, tagad iesniegsim jums dokumentus citu pēc cita par privatizāciju, kur skaidri un gaiši ir redzama pašvaldības loma privatizācijā. Ja šeit (kas ir ļoti kārdinoši privatizācijas procesā) pieņem tādus lēmumus par līdzekļu pārdali vai izņem šo līdzekļu sadales procentu, ko iegūst privatizācijas procesā, kas spēs to apturēt? Līdz Augstākajai padomei tā informācija nenonāks tik ātri. Protams, es domāju, te ir jādarbojas roku rokā, bet operatīvi to tomēr vajadzētu “uzcept” Ministru padomei. Es esmu galīgi pret to, lai tas būtu Ministru padomes kaut kāds liedzošs diktāts, jo mēs varam rīkoties tikai likuma ietvaros. Mēs visu laiku strādājam ar vietējām padomēm. Lūdzu to tā nesaprast.

Es vienkārši domāju par pašu mehānismu. Es baidos, ja šo pantu izsvītros un šo mehānismu, kamēr nav labāks izdomāts, izmetīs ārā, mēs varam nonākt pie tā, ko teica deputāts Freimanis.

Priekšsēdētājs: Deputāts Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš: Pilnībā pievienojos premjerministram un viņa vērtējumam, ka kārtībai un likumībai jābūt un ka ir jābūt tādai institūcijai, kura tik tiešām atceltu visa līmeņa pašvaldību institūciju nelikumīgos lēmumus.

Bet šeit, premjerministr un kolēģi, ir viena vai cita lieta. Ja šeit ierakstīsim šo universālo normu, ka visa līmeņa pašvaldību nelikumīgus lēmumus atcels Ministru padome, tad ar to šo normu konfrontēsim ar jau spēkā esošo triju likumu normām, proti, ar tām normām, kuras ietvertas likumā par pilsētas pašvaldību, likumā par pagasta pašvaldību un par rajona pašvaldību. Piemēram, likuma par rajona pašvaldību 26.pantā ir teikts, ka ģenerālprokurors aptur šo nelikumīgo lēmumu un griežas mēneša laikā tiesā.
Savukārt likumos par pagastu un pilsētu pašvaldību šo funkciju veic rajona pašvaldības, rajona padomes attiecībā uz pagastu nelikumīgajiem lēmumiem. Bet attiecībā uz pilsētu padomju nelikumīgajiem lēmumiem– Ministru padome. Tā ka šobrīd mums nav sakārtota šī nelikumīgo lēmumu atcelšanas kārtība.

Es personīgi esmu par to, ka šī tiesība jādod noteikti ģenerālprokuroram, rajona un pilsētas prokuroram. Un arī, ja jūs uzstājat, neapšaubāmi Ministru padomei. Ja jums ir tik daudz laika, spēka un arī iespējas to darīt, es esmu par to. Pēc tam, kad tiks pieņemts likums par Rīgas pilsētas pašvaldību, neapšaubāmi mūsu pašvaldības komisijai šīs normas jāsakārto, jākodificē, lai būtu kārtība. Es esmu principā par jūsu ierosinājumu. Ministru padomei būtu jādod. Bet, lai šobrīd neradītu pretrunu, es lūgtu tomēr piekrist Grūbes kunga viedoklim, arī Juridiskās pārvaldes viedoklim, un svītrot šo pantu. Šo problēmu vajag risināt ar speciāliem likumiem.

Priekšsēdētājs: Tieslietu ministrs Skudras kungs, lūdzu!

V.Skudra: Es tomēr lūgtu 38.pantu atstāt, jo šeit, pirmkārt, nav runa par atcelšanu, runa ir tikai par apturēšanu.

Otrkārt, par lēmumiem, kuri ir pretrunā ar Latvijas Republikas likumiem.

Treškārt, runa ir par to, ka galīgi izlemj tiesa. Tādā gadījumā mēs atļaujam Ministru padomei apturēt tikai līdz tam brīdim, kamēr jautājumu izlemj tiesa. Es šobrīd uzskatu, ka tas nav nekāds pašvaldību institūcijas tiesību ierobežojums, un uzskatu, ka Ministru padomei šādas tiesības būtu dodamas. Lūdzu 38.pantu atstāt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Škapar!

J.Škapars: Redziet, šinī pantā ir divi punkti, kuri runā pretī līdzšinējiem likumiem.

Pirmkārt, tur ir ierakstīts– “…pašvaldības institūciju lēmumus”. Šeit ir domāta ne tikai padome, bet arī citas institūcijas.

Otrkārt, kas runā pretim Ministru padomes lēmumiem. Ja tā pieiet, tad saskares punktu Ministru padomei ar pašvaldībām būs ļoti daudz, bezgalīgi daudz. Mēs, patiesību sakot, šo robežu, kad var apturēt pašvaldību lēmumus, palielināsim milzīgi. Patiesībā mēs dezorganizēsim pašvaldību darbu. Otrkārt, iesim pēc šā principa. Šobrīd, es domāju, šīs normas ir jau iestrādātas pašvaldību likumos. Būtu tomēr lietderīgi, ja mēs atstātu tās tādas, kādas ir. Pretreakcija šobrīd būs milzīgi liela, ja pieņemsim šo normu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Situācija ir skaidra– par un pret. Vispirms jābalso par radikālāko. Par to arī pastāv komisija. Par 38.panta svītrošanu.

Balsosim par 38.panta svītrošanu. Škapara kunga roka netiek ņemta vērā, jo viņš nav reģistrējies laikus. Viena balss papildus “par”, tā ir Grūbes kunga balss. Rezultāts: par svītrošanu– 30, pret– 15, atturas– 13. 38.pants ir svītrots. Paldies. 39.pants.

G.Grūbe: Es atvainojos, mums tad jāmaina numerācija.

Priekšsēdētājs: Numerāciju komisija izmainīs beigās. Tagad vienkārši ērtības dēļ turpināsim. 39.pants? Nav. 40.pants.

G.Grūbe: Par 40.pantu ir Birkava kunga iesniegums ar numuru 296. Birkava kungs pats komentēs. Lūdzu!

V.Birkavs: Godātie kolēģi, es ierosinu 40.panta otrajā daļā vārdus “pārējie Ministru padomes locekļi” papildināt ar vārdiem “un citas amatpersonas”. Runa ir par to, ka starpvaldību līgumus ne vienmēr paraksta tikai ministri, paraksta arī ministru vietnieki. Jābūt attiecīgai pārstāvniecībai. Ir iespēja deleģēt attiecīgajā valstī vēstnieku vai pat pilnvaroto lietvedi. Ja Ministru padome uzskatīs par iespējamu šādu pilnvaru šīm citām amatpersonām dot, es domāju, nevajadzētu šādu iespēju liegt. Tas ietaupītu arī nedaudz valūtas līdzekļu, braukājot uz ārzemēm.

Priekšsēdētājs: Visi var lasīt deputāta Birkava priekšlikumu un arī balsot par to. Lūdzu.

G.Grūbe: Šeit būtu 40.panta otrajā daļā vienkārši papildinājums: “…pārējie Ministru padomes locekļi vai citas personas”.

Priekšsēdētājs: Amatpersonas šinī gadījumā.

G.Grūbe: Vai citas amatpersonas.

Priekšsēdētājs: Nav citu priekšlikumu? Balsosim par deputāta Birkava papildinājumu pie 40.panta. Viena balss papildus “par”. Rezultāts: par– 52, pret– nav, atturas– 4. Papildinājums pieņemts.

Godājamie kolēģi, jūs ļoti intensīvi atstājat plenārsēžu zāli laikam, lai dotos pusdienās. Es biju tādā naivā cerībā, ka mums izdosies līdz pusdienas pārtraukumam nobalsot par šo likumprojektu kopumā. Es domāju, ka reģistrēsimies 13.29. Lūdzu– 41.pants.

G.Grūbe: 41.pantā nav izmaiņu, vienīgi 5.apakšpunktā ir redakcionālas izmaiņas.

Priekšsēdētājs: Paldies. 42.pants.

G.Grūbe: 42.panta otrajā daļā ir tikai redakcionālas izmaiņas.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāt Edmund Krastiņ!

E.Krastiņš: Man ir priekšlikums svītrot 42.panta pirmo daļu. Argumentācija tāda. Ministriem ir dotas garantijas attiecīgajā pantā ar visu darba algas saglabāšanu un pārējo. Savukārt ministru vietniekiem nekādas garantijas nav dotas, bet pēc šī formulējuma tiem ir jāaiziet vienlaikus ar ministru. Šajos juku laikos, godīgi runājot, man nav skaidrs, kā mēs pēc šāda ieraksta dabūsim jaunus ministru vietniekus, spējīgus un darbotiesgribošus. Bez tam šeit ir arī zināms profesionalitātes kritērijs vietniekiem. Turklāt saskaņā ar vienu no pirmajiem pantiem šajā likumā, ja nemaldos– ar 4.pantu, vietniekus ieceļ un atceļ Ministru padome. Tā ka, atnākot jaunajam ministram, tas var pieprasīt Ministru padomei atcelt tos ministru vietniekus, kuri neatbilst viņa darbības stilam vai nestrādā tā, kā viņš vēlas. Bez tam jau redzams, cik lielu postu mums ir nesusi valdības reorganizācija zināmā mērā, pareizāk sakot, ne postu, bet zināmu sajukumu un neskaidrību darbībā. Es varu iedomāties, kāda ietekme uz ministrijas darbību būs, ja vienlaikus ar ministru no darba tiks atbrīvoti arī vietnieki. Tāpēc piedāvāju šo pirmo daļu izslēgt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Endziņ!

A.Endziņš: Es gribu pilnībā atbalstīt deputātu Edmundu Krastiņu. Mēs jau šodien sastopamies ar šo problēmu, ka praktiski ir ļoti grūti atrast piemērotas kandidatūras ministra vietnieka amatam. It sevišķi tāpēc, ka nenoteiktas vēl ir Saeimas vēlēšanas, iespējama arī ministru maiņa un nekādas garantijas vietniekiem nav. Mēs būtībā zāģējam zaru, uz kura paši sēžam.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Grūbe!

G.Grūbe: Par šo principu, cienījamie kolēģi, mēs būtiski balsojām pirmajā lasījumā, un pamatojums bija tāds. Es negribu piekrist Edmundam Krastiņam. Bet priekšlikums bija tāds, ka patiešām, lai ministrijas vadībā var ieiet komanda. Nebūt jaunajam ministram nav aizliegts ņemt bijušos ministra vietniekus šajā komandā. Taču lai nebūtu tādas situācijas, ka speciāli jāmeklē kaut kādi iemesli un bieži vien ļoti nekorekti iemesli, lai atbrīvotos no zināma ministra vietnieka. Šeit ir arī iespējama raksturu nesaderība daudzos gadījumos. Tāpēc pamatā bija piedāvāta tāda shēma: ja ministrs nespēj pildīt pienākumus vai arī ir kādi jautājumi sakarā ar ministra noņemšanu, tad, atvainojiet, daudzos gadījumos arī vietnieki varbūt nav spējuši palīdzēt ministram, lai šī komanda spētu kopā pienākumus pildīt. Nebūt šeit nav tikai vienkārši viena ministra vaina vai arī citi jautājumi. Tāpēc mēs neuzskatām arī no komisijas puses, ka šāds priekšlikums it kā diskreditē vietniekus. Nebūt ne. Šeit ir iespēja izveidot kopēju komandu un šai komandai pilnībā jāatbild par savu darbu.

E.Krastiņš: Tad man ir jautājums…

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, Krastiņa kungs, pirmais bija Mucenieka kungs.

V.Mucenieks: Mums tieši nesen bija tāds gadījums. Man diemžēl ir jāpiemin satiksmes ministrs. Viņa pienākumi izbeidzās līdz ar viņa nāvi, tā es saprotu. Taču nevar tajā pašā laikā atstāt ministriju bez jebkādas vadības. Pēc šā formulējuma iznāk, ka beidz darboties arī vietnieki. Vai tas ir jāsaprot savādāk?

G.Grūbe: Par to jautājumu tiek lemts. Bet ne jau automātiski visi ministru vietnieki. Tad ir atkal cita procedūra. Jūs esat pret šādu procedūru, bet tad atkal katram jālemj par katru, lai atceltu. Šeit ir piedāvāta procedūra, kas beidzas arī nākamajā daļā… ja Ministru padomes priekšsēdētājs beidz pildīt savus amatpienākumus, tad tos beidz arī pārējie valdības locekļi. Es šeit neredzu atšķirību arī ar ministru vietniekiem. Ja ministrs ar savu komandu iet projām, tad aiziet visa komanda. Ja premjers ar savu komandu iet prom, tad arī viņa komanda iet projām. Nav otrādi. Es nezinu, kāpēc šeit ir pretruna. Mēs pirmajā lasījumā par to nobalsojām, otrajā tas netika apspriests, bet trešajā lasījumā šī problēma izvirzījās no jauna. Es redzu šeit vienīgi nekonsekvenci.

Priekšsēdētājs: Paldies, kolēģi. Es vienīgi atgādināšu, ka mēs tikko iedibinājām ģenerāldirektora amatu ministrijās. Es atvainojos, ministrijas sekretāra amatu. Tas laikam ļoti labs amats būs. Lūdzu, deputāt Edmund Krastiņ!

E.Krastiņš: Kāpēc uz ministru vietniekiem netiek attiecināti 21.panta noteikumi par garantijām, atbrīvojot no darba? Otra lieta– saskaņā ar nāvi. Tas nozīmē, ka automātiski Ministru padomes locekļa amatpienākumi ir izbeigušies. Līdz ar to izbeidzas arī vietnieka amatpienākumi un ministrija mēnesi paliek bez vadības. Treškārt, izbeidzoties Ministru padomes priekšsēdētāja amata pienākumiem, izbeidzas valdības locekļu amatpienākumi un vietnieku pienākumi. Tas nozīmē, ka faktiski visa vadība tiek paralizēta. Es gribētu teikt, varbūt nedaudz saasinot, bet faktiski tā iznāk. Man liekas, ka daudzu valstu prakse tomēr ir, ka ministru vietnieki lielā mērā jau ir profesionāļi, kuri strādā un pārdzīvo daudzus ministrus, kuri varbūt ir politiskas figūras. Tāpēc es mūsu nestabilitātes situācijā tomēr ļoti aicinātu balsot par šo pirmo daļu. Es te neredzu ne konsekvenci, ne nekonsekvenci, tā ir vienkārši dzīves realitāte.

G.Grūbe: Krastiņa kungs, speciāli tikai tādēļ, lai šeit būtu vadība, ministrijā tika iedibināts pašreiz nobalsotais ministrijas sekretārs. Tieši šāda iemesla dēļ šī konstrukcija tika piedāvāta, lai saglabātu ministrijas darba spējas. Tādā gadījumā patiešām nebija vajadzīgs šāds ministrijas sekretārs.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Ābiķi!

Dz.Ābiķis: Es tomēr aicinātu deputātus atbalstīt Edmunda Krastiņa domu. Šī problēma nedaudz sasaucas ar premjera vairākkārt izteikto viedokli, kas man dažreiz nedaudz izskatās pēc šantāžas. Varbūt es nedaudz pārspīlēju, bet man tas tā izskatās. Ja mēs kādam ministram izteiksim neuzticību, tad aizies visa komanda. Manā uztverē tas ir nepieņemami. Un šā panta atstāšana kaut kur izskatās pēc atsevišķu tautu senās parašas, kad, ja vīrs aiziet kapā, sieva jāņem līdzi.

G.Grūbe: Bet tāda ir kabineta sistēma.

Priekšsēdētājs: Biezā kungs, lūdzu!

J.Biezais: Tā kā iespējamība zaudēt ministru vai pat visu kabinetu tiek arvien biežāk izteikta, tā kaut kādā mērā ir aktuāla. Ja šo pantu atstāj, tad mums ir nepieciešamas normas par kabineta veidošanu laikus, lai nepaliktu absolūts vakuums, kā to izteikusi Latvijas komiteja.

Priekšsēdētājs: “Ēnu kabinetam” gan ir drusku cits raksturs. No “ēnu kabineta” nekad valdībā neiekļūst, Biezā kungs! Kaut kur citur drīzāk. Lūdzu, Godmaņa kungs!

I.Godmanis: Cienījamie deputāti! Es tomēr domāju, ka Grūbes kungam ir simtprocentīga taisnība. Ja iet prom ministrs, tad iet prom visi viņa vietnieki. Ja iet prom priekšsēdētājs, iet prom visa valdība. Tā notiek demokrātiskajās valstīs. Vienai partijai vinnējot, otras partijas cilvēki pilnīgi tiek izslaucīti ārā no administrācijas. Pēc tam nāk atkal vietā. Tā ir normāla asiņu aprite. Ja mēs pieļausim tā, kā te rakstīts. Piemēram, elementāra lieta. Divi vietnieki un ministrs vai trīs vietnieki un ministrs. Tad ir apmēram tāda spēle, ka es esmu vietnieks, man ir priekšnieks, bet es varu darboties tādā veidā, ka priekšnieku noņem nost, ja viņš ir pārāk prasīgs, un es kā vietnieks palieku. Varbūt es varu tikt par priekšnieku vai dabūšu sev maigāku priekšnieku. Es domāju, ka tas nav vajadzīgs. Tas vienkārši sarežģī darbu savā starpā. Viņi zina precīzi, ka ir sasieti savā starpā. Ministrs viennozīmīgi viņus izvēlas. Ministru padome nekad praktiski neiebilst pret ministra kandidatūrām. Mums nav bijis tāda precedenta, ka ministra ieteiktos vietniekus Ministru padome būtu noraidījusi. Līdz ar to, es domāju, te vajag atstāt komandas variantu. Ja parlaments pāries uz daudzpartiju sistēmu, tad tas notiek automātiski un ir vienīgais pareizais variants, kā var sabiedrība attīstīties. Sociāldemokrāti zaudēja varu Zviedrijā, administrācijā nepalika neviens sociāldemokrāts. Nulle absolūta.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, ir izveidojusies situācija, ka apzinīgākie deputāti atrodas plenārsēžu zālē un turpina apspriest jautājumu, bet citi deputāti pilda citas funkcijas, jo ir sācies pusdienu pārtraukums. Jautājums ir ļoti būtisks. Es ierosinātu nobalsot par to tad, kad vairākums deputātu būs paēduši pusdienas. Deputātam Edmundam Krastiņam ir kas sakāms. Lūdzu!

E.Krastiņš: Man nav skaidrs, kāpēc cienījamais referents nekādi negrib atbildēt konkrēti uz manu jautājumu. Kāpēc uz ministru vietniekiem, ja ir paredzēts tos atbrīvot no amata, aizejot ministram, nav attiecinātas 20.panta garantijas?

G.Grūbe: Attiecībā uz šīm 20.panta garantijām pat ministri, praktiski lielākā daļa zālē bija pretī. Un piedāvāt vienkārši ministra vietniekiem… Atvainojiet, komisija uz šādu risku negāja. Ja Edmunds Krastiņš lūdz vēlreiz atgriezties pie šā jautājuma un strādāt vēlreiz pie šā likuma, mēs neesam pretī.

E.Krastiņš: Grūbes kungs, es sapratu, ka vairākums tomēr bija “par”, ja tas pants ir palicis likumā. Es neesmu par to iestrādāšanu, bet es esmu par šīs pirmās daļas izslēgšanu.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, visi argumenti ir dzirdēti. Tagad, lūdzu, paēdīsim pusdienas un trijos nobalsosim!

(Pārtraukums)