Par Ungārijas prezidenta valstsvizīti Latvijā 5. – 6.septembrī

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vakar Rīgas pilī tikās ar Ungārijas prezidentu Lāslo Šojomu, kurš ieradies divu dienu valstsvizītē Latvijā.

Sarunā abi prezidenti apspriedās par valstu divpusējās sadarbības paplašināšanu, īpaši ekonomisko sakaru jomā, kā arī par Latvijas un Ungārijas attiecību jautājumiem NATO un ES ietvarā.

V.Vīķe-Freiberga ielūdza L.Šojomu ierasties atkal Rīgā nākamā gada pavasarī uz neformālo Eiropas prezidentu tikšanos par Eiropas nākotnes tematiku, ko šoreiz rīko Latvijas prezidente. Šādas sarunas pirms pāris gadiem tika aizsāktas Portugālē un vēlāk ir notikušas Somijā un Vācijā. Ungārijas prezidents atzīmēja, ka vēlētos šajās neformālās sarunās runāt arī par Eiropas vides jautājumiem.

Abi prezidenti kā būtiskus izvirzīja ES kopīgas enerģētikas politikas veidošanu, kā arī plašāka infrastruktūras tīkla un ceļu veidošanu starp Eiropas ziemeļiem un dienvidiem. Abas puses pārrunāja ES un NATO ciešākas sadarbības iespējas. L.Šojoms sveica Latviju ar gaidāmās NATO galotņu sanāksmes rīkošanu Rīgā.

Valsts prezidenta preses dienests

Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas tosts valstsvakariņās par godu Ungārijas Republikas prezidentam Lāslo Šojomam Rīgā 2006. gada 5. septembrī:

Augsti godājamais prezidenta kungs! Ekselences! Dāmas un kungi!
Man ir patiess prieks sveikt jūs šeit, Latvijā, prezidenta kungs.
Gandrīz desmit gadi ir pagājuši, kopš Latvijā pēdējoreiz viesojās Ungārijas Republikas prezidents, un piecpadsmit gadi kopš mūsu valstu diplomātisko attiecību atjaunošanas. Pa šo laiku Latvija un Ungārija ir daudz paveikušas: īstenojušas savus stratēģiskos ārpolitiskos mērķus – kļuvušas par pilntiesīgām Eiropas Savienības un NATO dalībvalstīm.
Augsti godājamais prezidenta kungs!
Vēstures līkloči ir ievilkuši Latvijas un Ungārijas tautu likteņos daudzas kopīgas iezīmes. Deviņpadsmitajā gadsimtā mūsu tautas vienlaikus piedzīvoja nacionālo atmodu, kas bija pārmaiņu laikmets visā Eiropā, un par nozīmīgāko kopīgās identitātes izpausmi kļuva nācija. Pēc Otrā pasaules kara Latvija un Ungārija pret savu gribu nokļuva padomju varas ietekmes sfērā, uz piecdesmit gadiem tiekot izstumtas no Eiropas kultūras un vērtību loka.
Tad sekoja 1956.gada revolūcija Budapeštā, kad ungāru tautu vienoja kopības raksturs, tā modās, piedalījās nacionālās pašapziņas stiprināšanā un ierakstīja savu vārdu vēstures grāmatā. Ņemot piemēru no ungāru neatkarības cīnītājiem, arī citas apspiestās tautas iesaistījās cīņā par brīvību, neatkarību un demokrātiju. Jūsu tautas varonīgā pretestība padomju režīmam palīdzēja arī Latvijas tautā uzturēt ticību brīvībai cauri visiem padomju okupācijas gadiem. Man būs patiesi liels gods piedalīties šīs neaizmirstamās revolūcijas piecdesmit gadu atceres pasākumos Budapeštā šī gada 23. un 24.oktobrī.
Divdesmitā gadsimta beigās aizsākās mūsu otrā atmoda. 1989.gadā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas tautas, rokās sadevušās, veidoja neaizmirstamo “Baltijas ceļu”, bet Ungārijas un Austrijas ārlietu ministri pārgrieza dzeloņdrātis, kas gadu desmitiem bija šķīrušas abas valstis, tādējādi iezīmējot aukstā kara beigas un dzelzs priekškara krišanu.
Pēc komunistiskā režīma sabrukšanas Latvija un Ungārija atgriezās tajā Eiropā, kurā gadsimtu mainīgajā ritējumā bija izcīnījušas sev cienīgu vietu.
Sabrukums, ko daudzi negaidīja, bet ko visi tomēr uztvēra ar prieku, atkal pavēra ceļu uz Eiropu. Pirmkārt, uz kultūras Eiropu, otrkārt, uz demokrātisku, brīvu un neatkarīgu Eiropas valstu kopību, ko par realitāti bija padarījusi Eiropas Savienība.
Augsti godājamais prezidenta kungs!
Lai gan Latviju un Ungāriju šķir gandrīz 1500 kilometri, mūs vieno kas ļoti īpašs – tā ir ungāriem radnieciskā vismazākā somugru tauta lībieši, kas Latvijas teritorijā dzīvo jau kopš sen seniem laikiem un ir viena no mūsu pamattautībām.
Latvijas un Ungārijas kultūras mantojuma nozīmīgu daļu veido krāšņi jūgendstila arhitektūras paraugi. Latvijas jūgendstila arhitektu pulkā īpaši izceļami ir Mihails Eizenšteins un Eižens Laube, bet Ungārijā spilgtākais jūgendstila meistars ir arhitekts Edens Lehners, kura darbu reprodukcijas šobrīd apskatāmas Latvijas Arhitektūras muzejā.
Augsti godājamais prezidenta kungs!
Mani pārņem patiess gandarījums, apzinoties, ka kopš Latvijas un Ungārijas iestāšanās Eiropas Savienībā mūsu valstu sadarbība ir uzlabojusies gandrīz visās jomās, sākot ar ekonomiku, kurā eksporta un importa apjomi ir divkāršojušies. Taču, lai ekonomisko sadarbību vēl vairāk sekmētu, ir atbalstāma aktīvāka investīciju piesaiste un tūrisma attīstība. Stratēģiski nozīmīga būtu arī kopēju autoceļu un dzelzceļu būve, kā arī tiešās aviolīnijas izveide starp mūsu valstu galvaspilsētām.
Jau piecpadsmit gadus kopš mūsu valstu neatkarības atjaunošanas divās Ungārijas universitātēs – Dāniela Beržeņi augstskolā Sombathejā un Lorānda Etveša universitātē Budapeštā ir iespējams apgūt latviešu valodu, savukārt daudzi latviešu jaunieši dodas studēt uz Centrāleiropas universitāti Budapeštā. Sombathejas augstskola kā vienīgā institūcija Ungārijā ir izdevusi vairākus latviešu autoru darbus ungāru valodā un divas latviešu–ungāru vārdnīcas. Arī Latvijā tiek tulkota ungāru daiļliteratūra. Latvijas lasītāju vidū iemīļotākie ir ungāru prozas dižgara, kulta rakstnieka Šāndora Mārai romāni.
Lai mūsu valstu ciešo sadarbību sekmētu vēl vairāk, nākamgad esam plānojuši Ungārijā atvērt Latvijas Republikas vēstniecību!
Augsti godājamais prezidenta kungs!
Gan Latvijas, gan Ungārijas politiskās sistēmas pamatvērtības ir brīvība, demokrātija, vienlīdzība, tiesiskums un cilvēktiesības. Tā kā šīs vērtības ir arī Eiropas Savienības darbības pamatā, iestājoties savienībā, mēs esam ieguvuši vislabvēlīgākos nosacījumus šo vērtību tālākai nostiprināšanai. Šobrīd mūsu galvenais uzdevums ir pēc iespējas efektīvāk izmantot tos apstākļus un iespējas, ko piedāvā dalība Eiropas Savienībā, jo tikai tā mēs spēsim palielināt Eiropas Savienības ietekmi starptautiskajā politikā, īstenosim ambīcijas pasaules ekonomikā, veicināsim Eiropas globālo konkurētspēju un celsim mūsu tautu labklājību. Latvijai un Ungārijai ir jāturpina darbs pie konkrētu mūsu valstīm un iedzīvotājiem svarīgu projektu īstenošanas. Viens no šādiem projektiem ir vienotā Eiropas Savienības enerģētikas politika, jo efektīva, droša un daudzveidīga energoresursu piegāde ir būtisks faktors jebkuras valsts attīstībā.
Latvijai un Ungārijai jāturpina aktīvi piedalīties Eiropas kaimiņu politikas veidošanā, kuras galvenais mērķis ir stabilitātes un drošības telpas paplašināšana Eiropas Savienības ārējo robežu tuvumā. Kopējiem spēkiem jāturpina atbalstīt arī tās valstis, kuras vēl tikai gatavojas pievienoties Eiropas Savienībai, sniedzot vajadzīgo motivāciju veiksmīgai iesākto reformu turpināšanai. Deviņdesmitajos gados, spēkus atguvušas, mēs tiecāmies pretī saviem rietumu kaimiņiem, kuri mūs atbalstīja un sniedza palīdzīgu roku. Tagad ir mūsu kārta turpināt šo procesu.
Augsti godājamais prezidenta kungs!
Latvija augstu vērtē jūsu personisko aktīvo iesaisti vides jautājumu risināšanā un ilgtspējīgas vides attīstības veicināšanā. Pēc jūsu iniciatīvas Eiropas Savienības “Zaļajā nedēļā” izskanēja vēstījums, ka Eiropā ir jāveicina vides daudzveidība. Man atliek vien jums pievienoties – mēs nedrīkstam pieļaut dabas iznīkšanu, mums ir jāstiprina, jāsaudzē un jāuzlabo vide, kurā paši dzīvojam, augam un elpojam. Saudzēsim dabu un saudzēsim paši sevi!
Augsti godātais prezidenta kungs!
Divdesmit pirmais gadsimts ir atnācis ar daudziem globāliem pārbaudījumiem. Ņemot vērā to starptautisko un asimetrisko raksturu, globālo draudu avots bieži vien atrodas krīžu skartajos reģionos tālu ārpus mūsu valstu robežām. Taču mums par spīti tam savu iespēju robežās ir jāuzņemas sava daļa ieguldījuma starptautiskās drošības veicināšanā, turpinot piedalīties NATO, ES un ANO miera uzturēšanas operācijās. Mums jābūt stipriem, vienotiem un rīcībspējīgiem, atbildot uz mūsdienu globālajiem izaicinājumiem, jo tikai tā mēs spēsim garantēt drošību un stabilitāti starptautiskajā vidē, veicināt demokrātiju un attīstību pasaulē, ierobežot klimata pārmaiņu radītās sekas, mazināt nabadzību, kā arī apkarot starptautisko terorismu, noziedzību un slimību izplatību.
Augsti godātais prezidenta kungs!
Savā un mana dzīvesbiedra vārdā atļaujiet man pacelt glāzi Ungārijas Republikas godam un veiksmei! Uz jūsu veselību un laimi, prezidenta kungs! Par Ungārijas tautas nākotni un labklājību un vēl ciešāku mūsu valstu sadarbību!

Vakar, 5.septembrī, ar svinīgo sagaidīšanas ceremoniju un godasardzi pie Rīgas pils sākās Ungārijas prezidenta divu dienu valstsvizīte Latvijā. Ceremonijas laikā: Ungārijas Republikas prezidents Lāslo Šojoms un Latvijas Republikas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Ungārijas prezidenta Lāslo Šojoma tosts Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas rīkotajās valstsvakariņās Rīgā 2006.gada 5.septembrī:

Prezidentes kundze! Godājamais Freiberga kungs!
Dārgie latviešu un ungāru viesi! Dāmas un kungi!
Pateicos jums, prezidentes kundze, par jūsu laipnajiem vārdiem, kā arī par ielūgumu, kuru es ar lielu prieku esmu pieņēmis. Man ir patiess gods būt kopā ar jums, būt kopā ar Latvijas un Ungārijas draugiem šeit, Rīgā.
Mūsu nācijām kopīgi ir smagie likteņu grieži, kā arī abu tautu ilgas pēc brīvības.
Ungārija bija viena no pirmajām valstīm, kas 1991.gadā atzina Latvijas atgūto neatkarību. Ļaujiet man izmantot šo iespēju, lai personiski izteiktu vissirsnīgākos novēlējumus Latvijas neatkarības 15.gadadienā, kuru jūs atzīmējāt pavisam nesen, 21.augustā.
Ar prieku varu apgalvot, ka šodien mūsu valstīm raksturīga stabila demokrātija un aktīva tirgus ekonomika un mūsu attiecības, kuras neapgrūtina nesaskaņas, cieši balstās uz vienu vērtību sistēmu un attīstās atbilstoši vienādām interesēm.
Dāmas un kungi!
Latvija iestājās NATO 2004.gadā, pēc tam abas mūsu valstis tika uzņemtas Eiropas Savienībā, un šī spēcīgā partnerība un alianse ienesa jaunas dimensijas mūsu divpusējā sadarbībā.
Ārpolitikas jomā Latvija ir izpelnījusies augstu atzinību, ko apliecina fakts, ka šī gada novembrī Ziemeļatlantijas līguma organizācijas sanāksme notiks Rīgā; es vēlu jums panākumus tās organizēšanā. Esmu pārliecināts, ka šī sanāksme sniegs nozīmīgu ieguldījumu NATO atjaunošanā, nostiprināšanā un turpmākā modernizācijā.
Mūsu kopējais mērķis ir, lai, atbildot uz šībrīža izaicinājumiem, Eiropa kļūtu par vienu no drošākajiem un konkurētstpējīgākajiem reģioniem pasaulē. Ungārijas un Latvijas intereses eiroatlantiskajā organizācijā vairumā jautājumu ir identiskas, un tas stiprina mūsu partnerību un aliansi. Pamats mūsu ilgtermiņa sadarbībai Eiropas Savienībā varētu būt cīņa par ciešāku koalīciju, kas pamatotos uz līdzīgiem principiem, it īpaši tādos jautājumos kā austrumu kaimiņvalstu politika, Šengenas sadarbība, enerģijas politika un ES finanšu perspektīvas.
Šajā sakarībā es gribētu minēt arī vides jautājumu, kuru es uzskatu par īpaši nozīmīgu jomu, un viens no veidiem, kā cenšos vērst uz to uzmanību, ir dalība zaļo prezidentu tīklā un tā paplašināšanā.
Kaut arī pagaidām Ungārijas un Latvijas ekonomiskās attiecības un tūrisms ir zemā līmenī, tie tomēr nepārtraukti attīstās. Kopš 2000.gada ir nepārtraukti pieaudzis mūsu divpusējās tirdzniecības kopējais apgrozījums. Esmu pārliecināts, ka mūsu investori un mazie un vidējie uzņēmumi atradīs turpmākas iespējas sadarbībai vērienīgajās modernizācijas programmās, kuru finansēšanā iesaistīti ES līdzekļi. Viņiem tiks piedāvāta lieliska izdevība, ja viņi iesaistīsies Eiropas infrastruktūras attīstības projektos. Ziemeļu– dienvidu šosejas un dzelzceļa tīkla izbūve un modernizācija, kā arī tiešu avioreisu uzsākšana veidos ciešākas saites starp Centrālās un Austrumeiropas un Baltijas reģioniem un papildus ekonomiskajiem guvumiem veicinās arī mūsu turpmākās kultūras attiecības un tūrismu.
Man ir ļoti liels prieks par iespēju rīt tikties ar Latvijas ungāru līderiem. Mēs mudinām šo nelielo ungāru valodā runājošo kopienu, kurai nācies dzīvot Latvijā vēsturisku apstākļu dēļ, saglabāt savu nacionālo identitāti, vienlaikus esot lojāliem un dedzīgiem savas jaunās dzimtenes pilsoņiem.
Mēs, ungāri, jūtam, ka mūsu, somugru, valsts pienākums ir stingri apzināt citu nacionālo grupu likteņus, kuras pieder pie šīs valodu saimes. Es gribētu izmantot šo iespēju, lai pateiktos Latvijas valstij par atbalstu, ko tā sniegusi Latvijā dzīvojošajai lībiešu kopienai. Ungārija, tāpat kā pagātnē, arī nākotnē mēģinās, cik vien iespējams, palīdzēt saglabāt lībiešu kultūru un identitāti.
Godājamās dāmas un kungi!
Šogad Ungārija svin 1956.gada revolūcijas un brīvības cīņu piecdesmito gadadienu. 1956.gada oktobris bija viens no izšķirošākajiem brīžiem pēckara periodā gan manai valstij, gan visai Eiropai, un no tā brīža vēl bija jānoiet ilgs ceļš līdz padomju komunisma sabrukumam, kam sekoja Eiropas atkalapvienošanās. Šo gadadienu mēs pienācīgi atzīmēsim, un man ir milzīgs prieks, ka jūs, prezidentes kundze, piedalīsieties atceres svinībās Budapeštā.
Šogad mēs atzīmējam vēl vienu gadadienu, kas Ungārijai ir ļoti nozīmīga: tā ir komponista Bēlas Bartoka 125.jubileja. Visu, kas ir dārgs mūsdienu eiropietim, varētu piedēvēt arī viņam: humānismu, ekstrēmisma noliegumu, cieņu pret demokrātiskām vērtībām un ļoti stipras saites ar Eiropas un pasaules kultūru. Par godu šai jubilejai visā pasaulē notiks daudzi mūzikas un kultūras pasākumi.
Prezidentes kundze! Dāmas un kungi!
Kopīgās atmiņas un mācībstundas, ko esam guvuši no savas vētrainās vēstures, kā arī mūsu valstu daudzpusīgās attiecības kalpo par stingru pamatu tam, lai apvienotu spēkus un sekmīgi stātos pretī tiem izaicinājumiem, ar kuriem mums jāsaskaras šodien, un lai ar cerību raudzītos Eiropas nākotnē.
Atļaujiet pacelt glāzi uz prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas, viņas dzīvesbiedra Imanta Freiberga kunga un visu klātesošo viesu veselību, par Latvijas uzplaukumu, par Latvijas tautas labklājību, par draudzību un sadarbību starp abām mūsu valstīm.

Vakar, 5.septembrī, Ungārijas prezidents Lāslo Šojoms valstsvizītes ietvaros kopā ar Latvijas Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu nolika ziedus pie Latvijas valsts neatkarības simbola – Brīvības pieminekļa (pa kreisi), kā arī apmeklēja Latvijas iedzīvotāju ciešanu liecību glabātāju – Latvijas Okupācijas muzeju, kurā Ungārijas prezidentu ar eksponātiem iepazīstināja muzeja direktores vietnieks Valters Nollendorfs (pa labi) Foto: Toms Kalniņš, A.F.I.; Māris Kaparkalējs, “LV”