Par Ungārijas prezidenta valstsvizīti Latvijā 5. – 6.septembrī
|
Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vakar Rīgas pilī tikās ar Ungārijas prezidentu Lāslo Šojomu, kurš ieradies divu dienu valstsvizītē Latvijā.
Sarunā abi prezidenti apspriedās par valstu divpusējās sadarbības paplašināšanu, īpaši ekonomisko sakaru jomā, kā arī par Latvijas un Ungārijas attiecību jautājumiem NATO un ES ietvarā.
V.Vīķe-Freiberga ielūdza L.Šojomu ierasties atkal Rīgā nākamā gada pavasarī uz neformālo Eiropas prezidentu tikšanos par Eiropas nākotnes tematiku, ko šoreiz rīko Latvijas prezidente. Šādas sarunas pirms pāris gadiem tika aizsāktas Portugālē un vēlāk ir notikušas Somijā un Vācijā. Ungārijas prezidents atzīmēja, ka vēlētos šajās neformālās sarunās runāt arī par Eiropas vides jautājumiem.
Abi prezidenti kā būtiskus izvirzīja ES kopīgas enerģētikas politikas veidošanu, kā arī plašāka infrastruktūras tīkla un ceļu veidošanu starp Eiropas ziemeļiem un dienvidiem. Abas puses pārrunāja ES un NATO ciešākas sadarbības iespējas. L.Šojoms sveica Latviju ar gaidāmās NATO galotņu sanāksmes rīkošanu Rīgā.
Valsts prezidenta preses dienests
Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas tosts valstsvakariņās par godu Ungārijas Republikas prezidentam Lāslo Šojomam Rīgā 2006. gada 5. septembrī:
Augsti
godājamais prezidenta kungs! Ekselences! Dāmas un kungi!
Man ir patiess prieks sveikt jūs šeit, Latvijā, prezidenta
kungs.
Gandrīz desmit gadi ir pagājuši, kopš Latvijā pēdējoreiz viesojās
Ungārijas Republikas prezidents, un piecpadsmit gadi kopš mūsu
valstu diplomātisko attiecību atjaunošanas. Pa šo laiku Latvija
un Ungārija ir daudz paveikušas: īstenojušas savus stratēģiskos
ārpolitiskos mērķus – kļuvušas par pilntiesīgām Eiropas
Savienības un NATO dalībvalstīm.
Augsti godājamais prezidenta kungs!
Vēstures līkloči ir ievilkuši Latvijas un Ungārijas tautu
likteņos daudzas kopīgas iezīmes. Deviņpadsmitajā gadsimtā mūsu
tautas vienlaikus piedzīvoja nacionālo atmodu, kas bija pārmaiņu
laikmets visā Eiropā, un par nozīmīgāko kopīgās identitātes
izpausmi kļuva nācija. Pēc Otrā pasaules kara Latvija un Ungārija
pret savu gribu nokļuva padomju varas ietekmes sfērā, uz
piecdesmit gadiem tiekot izstumtas no Eiropas kultūras un vērtību
loka.
Tad sekoja 1956.gada revolūcija Budapeštā, kad ungāru tautu
vienoja kopības raksturs, tā modās, piedalījās nacionālās
pašapziņas stiprināšanā un ierakstīja savu vārdu vēstures
grāmatā. Ņemot piemēru no ungāru neatkarības cīnītājiem, arī
citas apspiestās tautas iesaistījās cīņā par brīvību, neatkarību
un demokrātiju. Jūsu tautas varonīgā pretestība padomju režīmam
palīdzēja arī Latvijas tautā uzturēt ticību brīvībai cauri visiem
padomju okupācijas gadiem. Man būs patiesi liels gods piedalīties
šīs neaizmirstamās revolūcijas piecdesmit gadu atceres pasākumos
Budapeštā šī gada 23. un 24.oktobrī.
Divdesmitā gadsimta beigās aizsākās mūsu otrā atmoda. 1989.gadā
Latvijas, Lietuvas un Igaunijas tautas, rokās sadevušās, veidoja
neaizmirstamo “Baltijas ceļu”, bet Ungārijas un Austrijas ārlietu
ministri pārgrieza dzeloņdrātis, kas gadu desmitiem bija šķīrušas
abas valstis, tādējādi iezīmējot aukstā kara beigas un dzelzs
priekškara krišanu.
Pēc komunistiskā režīma sabrukšanas Latvija un Ungārija atgriezās
tajā Eiropā, kurā gadsimtu mainīgajā ritējumā bija izcīnījušas
sev cienīgu vietu.
Sabrukums, ko daudzi negaidīja, bet ko visi tomēr uztvēra ar
prieku, atkal pavēra ceļu uz Eiropu. Pirmkārt, uz kultūras
Eiropu, otrkārt, uz demokrātisku, brīvu un neatkarīgu Eiropas
valstu kopību, ko par realitāti bija padarījusi Eiropas
Savienība.
Augsti godājamais prezidenta kungs!
Lai gan Latviju un Ungāriju šķir gandrīz 1500 kilometri, mūs
vieno kas ļoti īpašs – tā ir ungāriem radnieciskā vismazākā
somugru tauta lībieši, kas Latvijas teritorijā dzīvo jau kopš sen
seniem laikiem un ir viena no mūsu pamattautībām.
Latvijas un Ungārijas kultūras mantojuma nozīmīgu daļu veido
krāšņi jūgendstila arhitektūras paraugi. Latvijas jūgendstila
arhitektu pulkā īpaši izceļami ir Mihails Eizenšteins un Eižens
Laube, bet Ungārijā spilgtākais jūgendstila meistars ir arhitekts
Edens Lehners, kura darbu reprodukcijas šobrīd apskatāmas
Latvijas Arhitektūras muzejā.
Augsti godājamais prezidenta kungs!
Mani pārņem patiess gandarījums, apzinoties, ka kopš Latvijas un
Ungārijas iestāšanās Eiropas Savienībā mūsu valstu sadarbība ir
uzlabojusies gandrīz visās jomās, sākot ar ekonomiku, kurā
eksporta un importa apjomi ir divkāršojušies. Taču, lai
ekonomisko sadarbību vēl vairāk sekmētu, ir atbalstāma aktīvāka
investīciju piesaiste un tūrisma attīstība. Stratēģiski nozīmīga
būtu arī kopēju autoceļu un dzelzceļu būve, kā arī tiešās
aviolīnijas izveide starp mūsu valstu galvaspilsētām.
Jau piecpadsmit gadus kopš mūsu valstu neatkarības atjaunošanas
divās Ungārijas universitātēs – Dāniela Beržeņi augstskolā
Sombathejā un Lorānda Etveša universitātē Budapeštā ir iespējams
apgūt latviešu valodu, savukārt daudzi latviešu jaunieši dodas
studēt uz Centrāleiropas universitāti Budapeštā. Sombathejas
augstskola kā vienīgā institūcija Ungārijā ir izdevusi vairākus
latviešu autoru darbus ungāru valodā un divas latviešu–ungāru
vārdnīcas. Arī Latvijā tiek tulkota ungāru daiļliteratūra.
Latvijas lasītāju vidū iemīļotākie ir ungāru prozas dižgara,
kulta rakstnieka Šāndora Mārai romāni.
Lai mūsu valstu ciešo sadarbību sekmētu vēl vairāk, nākamgad esam
plānojuši Ungārijā atvērt Latvijas Republikas vēstniecību!
Augsti godājamais prezidenta kungs!
Gan Latvijas, gan Ungārijas politiskās sistēmas pamatvērtības ir
brīvība, demokrātija, vienlīdzība, tiesiskums un cilvēktiesības.
Tā kā šīs vērtības ir arī Eiropas Savienības darbības pamatā,
iestājoties savienībā, mēs esam ieguvuši vislabvēlīgākos
nosacījumus šo vērtību tālākai nostiprināšanai. Šobrīd mūsu
galvenais uzdevums ir pēc iespējas efektīvāk izmantot tos
apstākļus un iespējas, ko piedāvā dalība Eiropas Savienībā, jo
tikai tā mēs spēsim palielināt Eiropas Savienības ietekmi
starptautiskajā politikā, īstenosim ambīcijas pasaules ekonomikā,
veicināsim Eiropas globālo konkurētspēju un celsim mūsu tautu
labklājību. Latvijai un Ungārijai ir jāturpina darbs pie konkrētu
mūsu valstīm un iedzīvotājiem svarīgu projektu īstenošanas. Viens
no šādiem projektiem ir vienotā Eiropas Savienības enerģētikas
politika, jo efektīva, droša un daudzveidīga energoresursu
piegāde ir būtisks faktors jebkuras valsts attīstībā.
Latvijai un Ungārijai jāturpina aktīvi piedalīties Eiropas
kaimiņu politikas veidošanā, kuras galvenais mērķis ir
stabilitātes un drošības telpas paplašināšana Eiropas Savienības
ārējo robežu tuvumā. Kopējiem spēkiem jāturpina atbalstīt arī tās
valstis, kuras vēl tikai gatavojas pievienoties Eiropas
Savienībai, sniedzot vajadzīgo motivāciju veiksmīgai iesākto
reformu turpināšanai. Deviņdesmitajos gados, spēkus atguvušas,
mēs tiecāmies pretī saviem rietumu kaimiņiem, kuri mūs atbalstīja
un sniedza palīdzīgu roku. Tagad ir mūsu kārta turpināt šo
procesu.
Augsti godājamais prezidenta kungs!
Latvija augstu vērtē jūsu personisko aktīvo iesaisti vides
jautājumu risināšanā un ilgtspējīgas vides attīstības
veicināšanā. Pēc jūsu iniciatīvas Eiropas Savienības “Zaļajā
nedēļā” izskanēja vēstījums, ka Eiropā ir jāveicina vides
daudzveidība. Man atliek vien jums pievienoties – mēs nedrīkstam
pieļaut dabas iznīkšanu, mums ir jāstiprina, jāsaudzē un jāuzlabo
vide, kurā paši dzīvojam, augam un elpojam. Saudzēsim dabu un
saudzēsim paši sevi!
Augsti godātais prezidenta kungs!
Divdesmit pirmais gadsimts ir atnācis ar daudziem globāliem
pārbaudījumiem. Ņemot vērā to starptautisko un asimetrisko
raksturu, globālo draudu avots bieži vien atrodas krīžu skartajos
reģionos tālu ārpus mūsu valstu robežām. Taču mums par spīti tam
savu iespēju robežās ir jāuzņemas sava daļa ieguldījuma
starptautiskās drošības veicināšanā, turpinot piedalīties NATO,
ES un ANO miera uzturēšanas operācijās. Mums jābūt stipriem,
vienotiem un rīcībspējīgiem, atbildot uz mūsdienu globālajiem
izaicinājumiem, jo tikai tā mēs spēsim garantēt drošību un
stabilitāti starptautiskajā vidē, veicināt demokrātiju un
attīstību pasaulē, ierobežot klimata pārmaiņu radītās sekas,
mazināt nabadzību, kā arī apkarot starptautisko terorismu,
noziedzību un slimību izplatību.
Augsti godātais prezidenta kungs!
Savā un mana dzīvesbiedra vārdā atļaujiet man pacelt glāzi
Ungārijas Republikas godam un veiksmei! Uz jūsu veselību un
laimi, prezidenta kungs! Par Ungārijas tautas nākotni un
labklājību un vēl ciešāku mūsu valstu sadarbību!
Vakar, 5.septembrī, ar
svinīgo sagaidīšanas ceremoniju un godasardzi pie Rīgas
pils sākās Ungārijas prezidenta divu dienu valstsvizīte
Latvijā. Ceremonijas laikā: Ungārijas Republikas prezidents
Lāslo Šojoms un Latvijas Republikas Valsts prezidente Vaira
Vīķe-Freiberga |
Ungārijas prezidenta Lāslo Šojoma tosts Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas rīkotajās valstsvakariņās Rīgā 2006.gada 5.septembrī:
Prezidentes
kundze! Godājamais Freiberga kungs!
Dārgie latviešu un ungāru viesi! Dāmas un kungi!
Pateicos jums, prezidentes kundze, par jūsu laipnajiem vārdiem,
kā arī par ielūgumu, kuru es ar lielu prieku esmu pieņēmis. Man
ir patiess gods būt kopā ar jums, būt kopā ar Latvijas un
Ungārijas draugiem šeit, Rīgā.
Mūsu nācijām kopīgi ir smagie likteņu grieži, kā arī abu tautu
ilgas pēc brīvības.
Ungārija bija viena no pirmajām valstīm, kas 1991.gadā atzina
Latvijas atgūto neatkarību. Ļaujiet man izmantot šo iespēju, lai
personiski izteiktu vissirsnīgākos novēlējumus Latvijas
neatkarības 15.gadadienā, kuru jūs atzīmējāt pavisam nesen,
21.augustā.
Ar prieku varu apgalvot, ka šodien mūsu valstīm raksturīga
stabila demokrātija un aktīva tirgus ekonomika un mūsu
attiecības, kuras neapgrūtina nesaskaņas, cieši balstās uz vienu
vērtību sistēmu un attīstās atbilstoši vienādām interesēm.
Dāmas un kungi!
Latvija iestājās NATO 2004.gadā, pēc tam abas mūsu valstis tika
uzņemtas Eiropas Savienībā, un šī spēcīgā partnerība un alianse
ienesa jaunas dimensijas mūsu divpusējā sadarbībā.
Ārpolitikas jomā Latvija ir izpelnījusies augstu atzinību, ko
apliecina fakts, ka šī gada novembrī Ziemeļatlantijas līguma
organizācijas sanāksme notiks Rīgā; es vēlu jums panākumus tās
organizēšanā. Esmu pārliecināts, ka šī sanāksme sniegs nozīmīgu
ieguldījumu NATO atjaunošanā, nostiprināšanā un turpmākā
modernizācijā.
Mūsu kopējais mērķis ir, lai, atbildot uz šībrīža izaicinājumiem,
Eiropa kļūtu par vienu no drošākajiem un konkurētstpējīgākajiem
reģioniem pasaulē. Ungārijas un Latvijas intereses
eiroatlantiskajā organizācijā vairumā jautājumu ir identiskas, un
tas stiprina mūsu partnerību un aliansi. Pamats mūsu ilgtermiņa
sadarbībai Eiropas Savienībā varētu būt cīņa par ciešāku
koalīciju, kas pamatotos uz līdzīgiem principiem, it īpaši tādos
jautājumos kā austrumu kaimiņvalstu politika, Šengenas sadarbība,
enerģijas politika un ES finanšu perspektīvas.
Šajā sakarībā es gribētu minēt arī vides jautājumu, kuru es
uzskatu par īpaši nozīmīgu jomu, un viens no veidiem, kā cenšos
vērst uz to uzmanību, ir dalība zaļo prezidentu tīklā un tā
paplašināšanā.
Kaut arī pagaidām Ungārijas un Latvijas ekonomiskās attiecības un
tūrisms ir zemā līmenī, tie tomēr nepārtraukti attīstās. Kopš
2000.gada ir nepārtraukti pieaudzis mūsu divpusējās tirdzniecības
kopējais apgrozījums. Esmu pārliecināts, ka mūsu investori un
mazie un vidējie uzņēmumi atradīs turpmākas iespējas sadarbībai
vērienīgajās modernizācijas programmās, kuru finansēšanā
iesaistīti ES līdzekļi. Viņiem tiks piedāvāta lieliska izdevība,
ja viņi iesaistīsies Eiropas infrastruktūras attīstības
projektos. Ziemeļu– dienvidu šosejas un dzelzceļa tīkla izbūve un
modernizācija, kā arī tiešu avioreisu uzsākšana veidos ciešākas
saites starp Centrālās un Austrumeiropas un Baltijas reģioniem un
papildus ekonomiskajiem guvumiem veicinās arī mūsu turpmākās
kultūras attiecības un tūrismu.
Man ir ļoti liels prieks par iespēju rīt tikties ar Latvijas
ungāru līderiem. Mēs mudinām šo nelielo ungāru valodā runājošo
kopienu, kurai nācies dzīvot Latvijā vēsturisku apstākļu dēļ,
saglabāt savu nacionālo identitāti, vienlaikus esot lojāliem un
dedzīgiem savas jaunās dzimtenes pilsoņiem.
Mēs, ungāri, jūtam, ka mūsu, somugru, valsts pienākums ir stingri
apzināt citu nacionālo grupu likteņus, kuras pieder pie šīs
valodu saimes. Es gribētu izmantot šo iespēju, lai pateiktos
Latvijas valstij par atbalstu, ko tā sniegusi Latvijā
dzīvojošajai lībiešu kopienai. Ungārija, tāpat kā pagātnē, arī
nākotnē mēģinās, cik vien iespējams, palīdzēt saglabāt lībiešu
kultūru un identitāti.
Godājamās dāmas un kungi!
Šogad Ungārija svin 1956.gada revolūcijas un brīvības cīņu
piecdesmito gadadienu. 1956.gada oktobris bija viens no
izšķirošākajiem brīžiem pēckara periodā gan manai valstij, gan
visai Eiropai, un no tā brīža vēl bija jānoiet ilgs ceļš līdz
padomju komunisma sabrukumam, kam sekoja Eiropas
atkalapvienošanās. Šo gadadienu mēs pienācīgi atzīmēsim, un man
ir milzīgs prieks, ka jūs, prezidentes kundze, piedalīsieties
atceres svinībās Budapeštā.
Šogad mēs atzīmējam vēl vienu gadadienu, kas Ungārijai ir ļoti
nozīmīga: tā ir komponista Bēlas Bartoka 125.jubileja. Visu, kas
ir dārgs mūsdienu eiropietim, varētu piedēvēt arī viņam:
humānismu, ekstrēmisma noliegumu, cieņu pret demokrātiskām
vērtībām un ļoti stipras saites ar Eiropas un pasaules kultūru.
Par godu šai jubilejai visā pasaulē notiks daudzi mūzikas un
kultūras pasākumi.
Prezidentes kundze! Dāmas un kungi!
Kopīgās atmiņas un mācībstundas, ko esam guvuši no savas
vētrainās vēstures, kā arī mūsu valstu daudzpusīgās attiecības
kalpo par stingru pamatu tam, lai apvienotu spēkus un sekmīgi
stātos pretī tiem izaicinājumiem, ar kuriem mums jāsaskaras
šodien, un lai ar cerību raudzītos Eiropas nākotnē.
Atļaujiet pacelt glāzi uz prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas,
viņas dzīvesbiedra Imanta Freiberga kunga un visu klātesošo viesu
veselību, par Latvijas uzplaukumu, par Latvijas tautas
labklājību, par draudzību un sadarbību starp abām mūsu
valstīm.
Vakar, 5.septembrī,
Ungārijas prezidents Lāslo Šojoms valstsvizītes ietvaros
kopā ar Latvijas Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu
nolika ziedus pie Latvijas valsts neatkarības simbola –
Brīvības pieminekļa (pa kreisi), kā arī apmeklēja
Latvijas iedzīvotāju ciešanu liecību glabātāju – Latvijas
Okupācijas muzeju, kurā Ungārijas prezidentu ar eksponātiem
iepazīstināja muzeja direktores vietnieks Valters
Nollendorfs (pa labi) |