6. decembrī valsts svētki — Neatkarības diena

Hannu Hemelainens (Hannu Hämälainen), Somijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks, — "Latvijas Vēstnesim"

— Vēstnieka kungs, pavisam drīz beigsies šis gads, drīz arī gadsimts un gadu tūkstotis. Jūsu valstij tas būs īpaši simbolisks notikums, jo Eiropas Savienība (ES) šo gadu beidz ar Somijas prezidentūru. Kā jūs paši Somijā vērtējat savu prezidentūras pusgadu?

—Atklāti sakot, ir grūti pateikt, vai esam bijuši sekmīgi. Taču es varu godīgi atbildēt, ka mēs, somi, esam centušies darīt to labāko, virzot Eiropas Savienības lietas uz priekšu. Protams, viena no visnozīmīgākajām prioritātēm ir bijusi ES paplašināšana. Taču ļoti svarīgas ir arī ES iekšējās izmaiņas un šim jautājumam veltītās starpvaldību konferences. Tas bija svarīgi vispirms jau tāpēc, lai sagatavotu ES paplašināšanai, arī lai padarītu ES darbību vēl efektīvāku. Mēs centāmies arī mazināt vai izskaust tādas parādības kā, neteiksim, "korupcija", bet aplama naudas līdzekļu izlietošana Eiropas Savienībā. Esam arī centušies ieviest Savienībā daudzas Ziemeļu vērtības. Vārdu sakot, mēs šo savas valsts misiju uzņēmām ļoti nopietni un centāmies pienākumu pildīt pēc labākās sirdsapziņas.

— Mūsu saruna notiek Eiropas Savienības valstu vadītāju Helsinku sanāksmes priekšvakarā. Kādi, jūsuprāt, būs šīs apspriedes rezultāti?

— Būtībā lēmums par ES paplašināšanu izkristalizējas Savienības dalībvalstu galvaspilsētās. Taču, ieklausoties valstu vadītāju izteikumos, var teikt: ir ļoti iespējams, ka Helsinku apspriede pieņems Eiropas Komisijas ieteikumu un nolems sākt iestāšanās sarunas ar tā sauktās otrās grupas valstīm, tai skaitā arī ar Latviju. Tad mums būs divpadsmit ES kandidātvalstis. Sešas jau sākušas iestāšanās sarunas, tagad atlikušajām sešām tiks dotas tādas pašas iespējas. Es domāju, tas būs visnozīmīgākais Helsinku apspriedes rezultāts. Protams, šī apspriede pieņems daudzus svarīgus lēmumus, taču tas noteikti būs pats nozīmīgākais.

— Latvijas sabiedrības attieksme pret Eiropas Savienību kļūst aizvien aktuālāka. Šajā aspektā mums ārkārtīgi nozīmīga ir Somijas pieredze. Vai ir pareizi Somiju joprojām uzskatīt par jaunu ES dalībvalsti?

— Jā, protams, mēs esam jauna ES dalībvalsts. Taču Savienībā pavadītais laiks ir pietiekami ilgs, lai mēs skaidri redzētu, ka iestāšanās ES mums ir devusi galvenokārt labumu. Paskatīsimies kaut vai ekonomikas pasaulē! Notiek liela ražošanas koncentrācija, lielie uzņēmumi kļūst aizvien lielāki. Tā ir visas pasaules valdošā tendence, kas īpaši skaidri izpaužas ASV un Japānā. Lai šajos apstākļos spētu sekmīgi konkurēt, Eiropai jāapvienojas. Īpaši nozīmīgi tas ir mazām valstīm — atrasties apvienotajā Eiropā. Mazām valstīm tas ir pat svarīgāk nekā lielajām. Būdamas ES dalībnieces, mazās valstis var pateikt daudz vairāk, nekā atrodoties ārpus šīs organizācijas.

— Diemžēl Latvijas sabiedrība, kā arī plašsaziņas līdzekļi, diskutējot par mūsu iespējamo iestāšanos ES, galveno uzmanību veltī ekonomisko aspektu apspriešanai, bieži vien aizmirstot mūsu valstij tik nozīmīgo drošības faktoru.

— Protams, praktiskajā dzīvē liela nozīme ir ekonomiskajiem aspektiem. Kopīgajam tirgum ir liela nozīme. Taču ES vispirms ir politiska savienība. Nevis lai izveidotu vienotu Eiropu, bet Eiropu, kas strādā kopā. Šajā ziņā ļoti būtisks ir arī ES drošības faktors, kas padziļina visu ES dalībvalstu drošību. Atceroties Somijas diskusijas pirms mūsu iestāšanās ES, varu teikt, ka drošības faktoram šajā viedokļu apmaiņā bija ļoti liela nozīme, daudz lielāka nozīme nekā, piemēram, diskusijās par ES Zviedrijā. Es domāju, arī Latvijā noteikti jāņem vērā drošības faktors, ko jums kā dalībvalstij dos ES. Drošība ne vien militārā ziņā, bet arī drošība pret organizēto noziedzību, pret nelegālo imigrāciju, drošība daudzās jomās. Jo mūsdienu pasaulē pastāv arī daudz draudu, kas nav saistīti ar tiešu militāru uzbrukumu. Arī tie ir ļoti būtiski drošības aspekti.

— Jūs nule salīdzinājāt Somiju ar Zviedriju. Man savukārt gribas Somiju salīdzināt ar Norvēģiju. Somija ir iestājusies Eiropas Savienībā, paliekot ārpus NATO, kamēr Norvēģijas izvēlējusies citu savas ārpolitikas koncepciju: būdama sena NATO dalībvalsts, Norvēģija pagaidām izlēmusi atturēties no iestāšanās Eiropas Savienībā.

— Arī Somija uzskata, ka NATO ir visnozīmīgākais drošības faktors šim reģionam. Taču mēs pagaidām neredzam vajadzību Somijai iestāties šajā organizācijā. Bet mēs nebūt nesakām nē uz visiem laikiem. Mēs paturam šo iespēju — kādreiz iestāties NATO. Ja jūs runājat par Norvēģiju, tad šai valstij ir pilnīgi cita situācija. Es ļoti labi saprotu, ka ir daži ļoti vitāli ekonomiskie aspekti. Vispirms jau zvejniecības īpašā loma. Tāpat lielā naftas un dabasgāzes atradņu loma Norvēģijai likusi izvēlēties tieši šādu modeli, padarot pašlaik gandrīz neiespējamu Norvēģijas līdzdalību ES. Taču pastāv iespēja, ka Norvēģija ES iestāsies vēlāk.

— Kā jūs vērtējat jaunāko situāciju Latvijā, īpaši kontekstā ar mūsu valsts stratēģisko mērķi iestāties gan ES, gan NATO?

— Eiropas Komisijas ziņojumā lasāms, ka Latvija guvusi labu progresu. Latvija sekmīgi ievieš tirgus ekonomiku. Pozitīvi Latvija vērtēta arī citos aspektos. Pašreizējās ekonomiskās grūtības, no ES viedokļa skatoties, nav pats svarīgākais. Svarīgākā ir valdības reakcija uz grūtībām. Neviens taču Latvijai nevar pārmest, ka Krievijā ir ekonomiskas problēmas, kas atstājušas iespaidu arī uz jūsu valsti. Taču galvenais, ka Latvija ir sekmīgi reaģējusi uz šīm grūtībām. Jā, diemžēl politiskā situācija Latvijā — vēlēšanas, valdības veidošana, tad valdības maiņa varbūt dažās jomās ir palēninājusi Latvijas attīstību, piemēram, jaunās likumdošanas ieviešanu. Tomēr ne jau nejauši Eiropas Komisija ir uzsvērusi Latvijas sekmīgo attīstību.

— Vēstnieka kungs, pašlaik, kad beigām tuvojas gadsimts, cilvēki cenšas izvērtēt šo mūsu gadsimtu, kurš bijis laikam gan viens no sarežģītākajiem visā otrajā gadu tūkstotī. Īpaši kontrastains tas bijis mūsu valstīm, kuru vēsturē bijis gan daudz paralēļu, gan arī principiāli atšķirīgu pavērsienu. Kāds aizejošais gadsimts, jūsu skatījumā, bijis Somijai?

— Jā, šis gadsimts mūsu valstij bijis ārkārtīgi grūts. Bet tas mums bijis arī ļoti labs gadsimts. Šajā gadsimtā Somija ieguva neatkarību un spēja to arī nosargāt. Mums bija lielas politiskās problēmas aukstā kara laikā, esam arī pārdzīvojuši vairākas dziļas krīzes. Taču pēc Padomju savienības sabrukuma mēs esam iestājušies ES, esam atvēruši savu sabiedrību pasaulei. Politiskā situācija pasaulē ir ļoti mainījusies. Mēs joprojām intensīvi strādājam stabilitātes nostiprināšanai, un līdzdalība ES tam paver labas iespējas.

— Kā, jūsuprāt, šis gadsimts beidzas Latvijai?

— Latvija pašlaik iet cauri ļoti sarežģītam pārejas posmam. Un pilnīgi saprotamas ir dzīvās debates par jūsu valsts nākotnes kursu. Taču es domāju, ka vissvarīgākais Latvijai ir sabiedrības atvērtība. Valsts atvērtība Eiropai. Tautas ticība savas valsts gaišai nākotnei. Manuprāt, ir ļoti svarīgi, lai jūs ticētu savai senajai, bagātajai kultūrai un nebaidītos izkust apvienotajā Eiropā. Nebaidītos no ārvalstu kultūras ietekmes. Es esmu pārliecināts, ka Latvijas kultūra ir pietiekami stipra, lai pastāvētu arī jaunajos apstākļos.

Galvenais ir ticēt pašiem sev, savai tautai, savai vēsturei un savai nākotnei.

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors