1992.gada 19.marta sēdes stenogramma

Rīta sēdē

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Labrīt, cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Reģistrāciju! Rezultātu! Reģistrējušies 94 deputāti. Paldies. Dobeļa kungs, lūdzu!

J.Dobelis: Cienījamie kolēģi! Sakarā ar to, ka šodien ir diezgan ātri izdarāms viss, kas iecerēts, man ir liels lūgums jums– iekļaut šodienas darba kārtībā arī vienu likumprojektu, kuru mēs varētu pieņemt otrajā lasījumā. Un tas ir 283.dokuments– likums “Par ugunsdrošību”. Mums tur lielu strīdu nebija, to diezgan vienbalsīgi izskatījām. Tas mums neprasīs ilgu laiku, tāpēc varbūt izmantosim ekonomiski savas iespējas. Paldies!

Priekšsēdētājs: Tātad jūs dzirdējāt Dobeļa kunga ierosinājumu– papildināt šodienas darba kārtību, iekļaujot tajā 283.dokumentu– likumu “Par ugunsdrošību”. Vai ir kādas domas par šo likumprojektu? Vai neviens negrib izteikties par balsošanas motīviem? Tad mums ir jābalso par šā likumprojekta iekļaušanu šīsdienas darba kārtībā, protams, kā pēdējais punkts. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par deputāta Dobeļa ierosinājumu– 283.dokumenta iekļaušanu šīsdienas darba kārtībā. Lūdzu rezultātu! Par– 46, pret– 10, atturas– 21. Ar nelielu balsu vairākumu šis likumprojekts tiek iekļauts darba kārtībā. To, protams, apspriedīs laikam tie 46 deputāti, kuri balsoja “par”… Paldies.

Godājamie kolēģi! Tātad mums no vakardienas palika tikai balsojums par lēmumu “Par privatizācijas fonda līdzekļu iedalīšanu zemnieku saimniecību kreditēšanai”. Kā vakar vienojāmies, tad šo pielikumu neapspriedīsim, bet tikai nobalsosim. Tāpēc lūdzu vēlreiz reģistrāciju, jo daudzi deputāti ir ieradušies mazliet vēlāk. Lūdzu reģistrēsimies! Rezultātu! Reģistrējies 101 deputāts. Paldies. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par lēmumu “Par privatizācijas fonda līdzekļu iedalīšanu zemnieku saimniecību kreditēšanai”. Lūdzu! Rezultātu! 83– par, pret– nav, atturas– 1. Lēmums ir pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums ir 18.marta darba kārtības trešais punkts– likumprojekts “Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā vides aizsardzības jautājumos” otrajā lasījumā. Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Jums otrajam lasījumam ir iesniegts likumprojekts “Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā vides aizsardzības jautājumos”. Laikposmā starp pirmo un otro lasījumu rakstveida priekšlikumus no deputātiem neesam saņēmuši, bet es jūs varu informēt par tām izmaiņām, kuras ir izdarījusi darba grupa, un arī pastāstīt par tiem priekšlikumiem, kuri ir nākuši no Vides aizsardzības komitejas.

Pirms pāreju pie konkrētajām izmaiņām, kādas ir notikušas salīdzinājumā ar pirmo lasījumu, gribu jūs informēt par to, ka vakar saņēmām virkni priekšlikumu, kuri ir izstrādāti Vides aizsardzības komitejā un kurus ir akceptējusi mūsu Apkārtējās vides aizsardzības komisija. Es vienkārši jūs par tiem pašreiz informēšu, jo tā kā mūsu komisija nav tos skatījusi, tad arī diskutēt un pašreiz iekļaut tos otrajam lasījumam nebūtu iespējams. Kad skatīsim pa pantiem, es jūs informēšu konkrēti par šiem priekšlikumiem. Acīmredzot tādā gadījumā, ja komisija kaut kur nepiekritīs, tad ar savu motivāciju mēs dosim uz trešo lasījumu tos plenārsēdei uz nobalsošanu.

Tagad atļaujiet jūs informēt konkrēti par tām izmaiņām, kuras izdarītas salīdzinājumā ar pirmo lasījumu konkrētos pantos. Vispirms jau 291.dokumenta 1.lappuses 1.pantā ir runa par izmaiņām 14.pantā, kur uz pirmo lasījumu nebija precīzi ierakstīts. Tur ir jābūt rakstītam– “1.daļā”. Tātad tas būtu viens.

Otrā lasījuma gaitā, apspriežot 51.pantu par dabas resursu lietošanas un izmantošanas noteikumu pārkāpšanu, komisijā tika izteiktas iebildes, ka šeit iznāk dublēšanās ar 63.pantu, un šinī sakarībā šis 51.pants tika izsvītrots.

Tālāk. Jau iesniegtajos priekšlikumos atkal ir ieteikums atjaunot 51.pantu, bet tikai citā redakcijā, proti, nesaistot šo jautājumu ar ūdens režīma pārkāpumiem kā tādiem, tāpēc, kā jau teicu, mēs, sagatavojot šo projektu trešajam lasījumam, ņemsim šos priekšlikumus vērā un acīmredzot atjaunosim 51.pantu, bet tikai, protams, atbilstošā redakcijā.

52.pantā ir izdarīti tikai redakcionāla rakstura labojumi, proti, otrajā rindkopā tajā vietā, kur bija rakstīts “lai pasargātu augsni no ūdens un vēja erozijas”. Šeit būtu precīzāk lietot vārdu “vai”. Un jāteic, ka šī kļūda ir arī palikusi… Nē, jums izdalītajā tekstā šis labojums ir izdarīts.

53.pants nav mainīts, 54.pants ir palicis tāds pats, kāds tas bija.

Nelieli redakcionāla rakstura labojumi ir izdarīti 55.panta projektā, kas jums ir izsniegts. Šeit ir tehniska kļūda: “…uzliek naudas sodu no 200 rubļiem līdz 50 rubļiem…”. Tur ir jābūt “…līdz 500 rubļiem”. Tā ir tehniska kļūda.

56.pantā ir izdarīti redakcionāli labojumi, proti, šeit nebija vienotas terminoloģijas, vietām bija rakstīts “prasību neievērošana”, bet citur– “pārkāpšana”. Tātad visur ir izdarīti labojumi, un tekstā jābūt nevis “prasības”, bet “noteikumi”, tātad “noteikumu pārkāpšana”. Kā arī, runājot par sankcijām, otrajā un arī trešajā daļā pirmajā lasījumā bija rakstīts, ka uzliek sodu amatpersonām”. Tagad šis vārds “amatpersonas” no sankcijas ir izsvītrots, jo otrajā un trešajā daļā subjekts ir tikai “amatpersona”, un tas jau izriet no panta dispozīcijas, līdz ar to nav nepieciešamības vēlreiz atkārtot šo terminu.

57.pantā ir izdarīti tikai redakcionāla rakstura labojumi.

58.pants ir palicis bez izmaiņām, bet 59.pantā izdarīti redakcionāla rakstura labojumi, jo te atkal bija “vides piesārņošana un piegružošana”, pareizi būtu “vides piesārņošana vai piegružošana”. Tātad šeit ir jālieto “vai… vai”.

60.pantā analoģiski, kā jau teicu, no sankcijas ir izsvītrots vārds “amatpersonas”, jo tas jau izriet no subjekta, tāpēc nav vajadzības pēc atkārtošanas.

61.pantā izmaiņu nav.

62.pants. Šeit ir izdarītas izmaiņas salīdzinājumā ar pirmo lasījumu. Un es lūgtu deputātus pievērst uzmanību šim pantam. Runa ir par sankciju. Pirmajā lasījumā attiecībā uz sankciju bija ierakstīts, ka var uzlikt naudas sodu arī valūtā neatkarīgi no tā, vai tas peldošais līdzeklis, piemēram, kuģis pieder Latvijas Republikas fiziskajām vai juridiskajām personām vai tas pieder ārvalstīm. Šeit ir ierosināts sankciju mainīt, proti, nodalīt atsevišķi subjektus, kas ir Latvijas Republikai piederošie kuģi vai citi peldošie līdzekļi, un tad pārkāpums tiek… Tad sankcija ir paredzēta rubļos. Un otrā daļa, kad par tiem pašiem pārkāpumiem, ko pieļāvuši ārvalstu kuģu vai citu peldošo līdzekļu kapteiņi vai komandējošā sastāva personas, arī uzliek naudas sodu, bet šeit sankcija jau ir izteikta ASV dolāros vai tiek pārrēķināta attiecīgās valsts konvertējamā valūtā pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa, kāds ir spēkā pārkāpuma izdarīšanas dienā un kāds var tikt iekasēts pārkāpuma izdarīšanas vietā. Jāteic, ka šāda rakstura izmaiņas ir vēl divos pantos, kur mēs ieteicām, lūk, šādu diferencētu pieeju atkarībā no tā, kam kuģis vai peldošais līdzeklis pieder. 63.pantā ir tikai redakcionāla rakstura labojumi, bet 64.pantā labojumu nav. 64.1.pantā labojumu nav. 65.pantā labojums…

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, Endziņa kungs, vienu mirklīti! Situācija ir tāda, ka pēc jūsu ziņojuma mēs vēlreiz skatīsim pa pantiem. Un, lai tas nebūtu dubults darbs… Jo mēs tik un tā skatīsim pa pantiem pēc kārtas, turklāt pašlaik, es skatos, lielākā daļa deputātu iepazīstas ar rīta presi, tā ka jūsu ziņojumu visai nosacīti… Tikai Apkārtējās vides komisija klausās uzmanīgi. Es domāju, ka ātrāk un racionālāk tiksim galā, ja tik tiešām skatīsim pa pantiem, un tad tie deputāti, kuri jau ir sagatavojušies uzstāties par atsevišķiem pantiem, varēs tos komentēt. Jūs tad dosit savu komentāru, bet deputāti varēs dot savu…

A.Endziņš: Jā, tad es varbūt vienkārši pārtraukšu jūs patlaban informēt konkrēti par pantiem. Tātad tas ir viens aspekts, ko es teicu attiecībā uz naudas sodu valūtā, un to var uzlikt ārvalstīm piederošam kuģim vai citiem peldošajiem līdzekļiem. Tas, teiksim, var būt arī saistīts ar būvēm, kādas varētu būt Latvijas teritoriālajos ūdeņos vai ekonomiskajā zonā, vai arī, teiksim, par ūdens piesārņošanu no peldošo līdzekļu puses. Arī tad ir paredzēta šāda pieeja. Tas ir viens aspekts.

Otrs aspekts, kas arī tika izdalīts laikposmā no pirmā līdz otrajam lasījumam, kad tika pārskatītas sankcijas to palielināšanas virzienā. Te tika izdarītas būtiskas izmaiņas tajās normās, kas paredzēja Administratīvā kodeksa ietvaros arī administratīvo atbildību par Vides aizsardzības inspekcijas darbinieku goda un cieņas aizskaršanu, kā arī par draudiem un tā tālāk… Kas tika izsvītrots ārā– par to es informēšu, kad skatīsim konkrētos pantus.

Priekšsēdētājs: Tātad sāksim apspriešanu pa pantiem.

Šā likuma 1.pants. Nav nekā. 2.pants– par 42.panta aizstāšanu. Atsevišķu vārdu nav. Trešais punkts– par 47.panta sankciju. Lūdzu, par 3.pantu, deputāt Ēlert!

I.Ēlerts: Man nav nekādu konkrētu iebildumu pret 3.pantu, bet es izteiktu lūgumu komisijai uz trešo lasījumu sagatavot sankcijas, izsakot tās, ņemot vērā minimālo darba algu, kā to definē. Mēs šādu lēmumu jau pieņēmām attiecībā uz vienu Administratīvā kodeksa labojumu. Šāda prakse ir arī Lietuvas Republikā. Es domāju, ka tas būtu racionāli, jo mums inflācija tik drīz nebeigsies, Endziņa kungs, un mēs nespēsim mainīt. Labāk darīsim to tagad pamazām ar katru šo jauno labojumu, jo citādi mums atkal būs jāpārskata šīs sankcijas.

A.Endziņš: Cienījamais Ēlerta kungs! Es jūs varu informēt, ka šis jautājums pēc tā priekšlikuma, ko izteica Grūbes kungs, kad tika apspriesti labojumi divos pantos Administratīvo pārkāpumu kodeksā saistībā ar Iedzīvotāju reģistra pārkāpumiem… Taču es jūs gribu lūgt ņemt vērā to, ka mēs nevaram daļā pantu izdarīt šādus labojumus, bet otrā daļā pantu neizdarīt šādus labojumus. Bez tam ņemiet vērā arī to, ka šeit, šajās sankcijās, šīs summas ir lielākas, tādēļ sankcijas ir lielākas, bet mums ir arī ļoti daudz tādu administratīvo pārkāpumu normu, kur ir noteiktas minimālas sankcijas. Es atvainojos– ja jūs, teiksim, pāriesit pāri ielai pie sarkanās gaismas, kādu sodu jums var uzlikt? Kādos procentos, kādās daļās mēs izteiksim šo saistību ar minimālo darba algu? Jāteic, ka šeit tas process nav tik vienkāršs. Katrā ziņā Administratīvo pārkāpumu kodeksa izstrādāšanas darba grupas viedoklis bija tāds, ka tomēr mēs tagad izteiksim saistībā ar minimālo darba algu. Ja mainīsies finansu sistēma un nāks lats, tad tā tomēr būs ļoti sarežģīta lieta. Pašreizējā situācijā, kā jūs sakāt, gan Lietuvā, gan arī Krievijas federācijā ir tāds mēģinājums, bet normālā pasaulē sankcijas šādā veidā izteiktas netiek.

I.Ēlerts: Cienījamais Endziņa kungs! Diemžēl mēs nedzīvojam normālā pasaulē, un tātad par nepareizu pāriešanu pāri ielai es būtu ļoti priecīgs samaksāt vienu procentu no minimālās darba algas, tas ir– 6 rubļus 70 kapeikas. Ja man pieprasīs divus procentus– neko darīt, būs žēl, bet…

A.Endziņš: Cienījamais Ēlerta kungs! Tad katrā ziņā vajadzēs elektronisko skaitļotāju katram nēsāt kabatā, lai rēķinātu, lūk, šo procentu, neatkarīgi no tā, vai tas būs ar kapeikām vai… Man liekas, ka mēs paliekam diezgan smieklīgi šinī situācijā. Vai tiešām ar šādiem priekšlikumiem un šādā veidā mums vajadzētu tagad mainīt visu mūsu likumdošanu? Es stingri par to šaubos.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Cilinski!

E.Cilinskis: Ja mēs nepārejam uz tādu sistēmu, kā teica Ēlerta kungs, tad tomēr ir jāsaprot, ka šī inflācija turpināsies vismaz vēl kādu laiku un vai tomēr augšējā robeža šīm soda naudām nav pārāk zema? Varbūt mēs varam atstāt pagaidām apakšējo robežu tādu, kāda tā ir, jo tur daži pārkāpumi patiešām ir sīki, un varbūt šobrīd 200 rubļi arī ir pietiekami liela summa, bet augšējā robeža, kāda šeit ir minēta, manuprāt, tomēr ir nepietiekami augsta un tā būtu jāpalielina vismaz 3 reizes.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Endziņa kungs! Vai jūs varat atbildēt Cilinska kungam?

A.Endziņš: Es tūlīt jums nolasīšu šo konkrēto 47.pantu, kas saucas “Zemes dzīļu valsts īpašuma tiesību pārkāpšana”. Un šis pants skan šādi: “Par zemes dzīļu patvarīgu lietošanu, darījumu slēgšanu, ar kuriem atklātā vai slēptā veidā tiek pārkāptas valsts zemes dzīļu īpašuma tiesības, uzliek naudas sodu pilsoņiem līdz 50 rubļiem un amatpersonām līdz 100 rubļiem.” Tāda bija vecā sankcija. Pašlaik tātad šī sankcija tiek palielināta– pilsoņiem no 200 līdz 1000 rubļu, amatpersonām no 200 līdz 3000 rubļu. Un tas saistīts ar valsts īpašuma tiesībām uz zemi.

Priekšsēdētājs: Man būs grūti nofiksēt, kurš ir nākamais runātājs…Man liekas, ka tas ir deputāts Freimanis, jo viņš jau ļoti sen te stāv. Lūdzu!

J.Freimanis: Endziņa kungs, es pirmām kārtām pilnīgi pievienojos diviem iepriekšējiem jautātājiem– Ēlerta un Cilinska kungam, bet man būtu jums tāds jautājums. Redziet, ja mēs skatīsim šo 2., 3. un visus tālākos pantus, mūsu diskusija kļūs ļoti neinteresanta, jo katrā pantā būs šie soda sankcijas griesti. Vai jūs neuzskatāt, ka būtu iespējams izstrādāt… Mums būs arī lēmums par likuma spēkā stāšanās kārtību, varbūt tur vai kur citur mēs varētu skaidri un gaiši paredzēt šo soda sankciju indeksāciju visā likumā kā tādā? Es paskaidrošu šo jautājumu: šīs soda sankcijas likuma ietvaros ir vairāk vai mazāk sabalansētas, līdz ar to šo indeksāciju, par kuru ir runa, varam arī lietot visa šā likuma ietvaros, un tādā gadījumā visas diskusijas būtu, tā sakot, gandrīz vai liekas. Vai jūs to nevarētu izdarīt?

A.Endziņš: Freimaņa kungs, tieši šāda jūsu doma arī palika, pie kuras mēs vēl strādāsim un diskutēsim. Runa ir tieši, kā saka, par indeksāciju, nevis par minimālo darba algu vai kaut kādiem procentiem, jo tas ir absurds. Jo tad mums vajadzēs rēķināt kapeikās un kapeiku simtdaļās. Tas nav iespējams. Tomēr, izejot no tā, ka te jau ir sabalansētas šīs sankcijas un saistot to ar inflācijas koeficientu…Tas ir optimālākais variants, kuru personīgi varu pilnībā atbalstīt.

J.Freimanis: Tātad jūs trešajā lasījumā esat ar mieru iekļaut šo indeksāciju?

A.Endziņš: Acīmredzot tādā gadījumā tas skartu ne tikai Administratīvo pārkāpumu kodeksu kopumā, bet visus dokumentus, kur mums ir runa par sankcijām.

J.Freimanis: Attiecīgu priekšlikumu es jums iesniegšu.

A.Endziņš: Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Grūbe!

G.Grūbe: Cienījamais Endziņa kungs! Bez šaubām, es jums piekrītu par satiksmes noteikumu pārkāpumiem, par šeit noteikto procentu, un varbūt par to šobrīd būtu muļķīgi runāt, jo satiksmes noteikumus vispār neviens vairs neievēro. Taču attiecībā tieši uz dabas aizsardzību es jums nevarētu piekrist. Pašreiz ir tāda situācija, ka cilvēki ļoti aktīvi šos kokus un arī dabas pieminekļus posta. Un viņi saka: “Cik jums maisus naudas vajag?”, tāpēc šobrīd 200 vai 300 rubļi… Un ņemiet vērā, ka šodien ierakstot 200, 300 vai 1000 rubļu, rītdien tas būs ne vairāk par 10 rubļiem. Varbūt es, bez šaubām, pārspīlēju, tomēr mana prasība būtu kategoriska– mēs nevaram turpināt nosaukt šādas fiksētas summas! Runājot par inflācijas koeficientu, jāteic, Endziņa kungs, ka neviens šādu koeficientu nenosauca. Tāpat kā Latvijas Banka nenosauca rubļa un dolāra kursu, arī neviena cita organizācija, tai skaitā Ministru padome, nenosauca šādu inflācijas koeficientu. Tāpēc es tomēr lūgtu likt šo jautājumu uz balsošanu un aicinu atgriezties pie jautājuma par minimālajām algām. Un te absolūti nav runas par satiksmes noteikumu pārkāpumiem, šeit ir daba, šeit ir viss, kas saistīts ar dabas aizsardzību, un tās postījumi nav atgriežami ne 10, pat ne 100 gados. Tāpēc būtu lūgums tomēr par šo priekšlikumu balsot.

A.Endziņš: Cienījamais Grūbes kungs! Mēs balsot varam daudz, bet domāju, ka vispirms tomēr vajag noteikt šo jautājumu izdiskutēt un visu izsvērt bez emocijām. Klausoties jūsu priekšlikumus, iznāk apmēram tā– ja viens par naudasmaisu šo koku ir gāzis, tad arī mums, visai sabiedrībai, ir jāorientējas pēc šāda naudasmaisa. Tad, raugoties pēc šāda naudasmaisa, varbūt arī mums sankcija ir jāuzliek miljona vai 10 miljonu rubļu apmērā. Bet vienkāršam mirstīgam cilvēkam… Uz ko tad mēs orientēsimies? Vai tikai uz šo noziedznieku, kuram ir šis naudasmaiss? Varbūt mēs tomēr orientēsimies uz parastu iedzīvotāju, uz normālu iedzīvotāju?

G.Grūbe: Endziņa kungs, es nebūt neaicinu šeit miljardos noteikt, jo es to nespēju samaksāt, bet sankcijai ir jāatbilst reālajai naudas vērtībai, kāda tā kurā brīdī būs.

Taču attiecībā uz šo diskusiju, cienījamais Endziņa kungs, es varu teikt, ka šī diskusija notiek jau veselu pusgadu. Un kāpēc Likumdošanas jautājumu komisija neierosina nekādus citus priekšlikumus, bet katrā projektā ievieš tikai šo veco rubļa sistēmu, tas man nav izprotams. Lūdzu, piedāvājiet citu variantu, ja mans priekšlikums ir absurds un nederīgs! Bet jūs absolūti visu laiku viennozīmīgi piedāvājat ieviest tikai šo veco sistēmu.

A.Endziņš: Tāpēc, Grūbes kungs, ka jurisprudencē, kur ir vienota likumdošana, kā arī sankciju sistēma, izraut ārā kaut ko no konteksta, es domāju, nav pareizi. Un es nejaucos iekšā, Grūbes kungs, zemes reformas gaitā, ko lauksaimnieki liek priekšā, kā to juridiski noformēt. Tā ir jūsu darīšana. Tomēr ne pēc būtības. Un tāpēc arī piekrītu tam, ko teica deputāts Freimanis,– šeit ir jādomā par indeksāciju, bet, ja Grūbes kungam ir ienācis prātā, ka tas ir tikai vienīgais pareizais ceļš, tad, es atvainojos. Šādus jautājumus nevar tik vienkārši risināt, kā jums tas ienāk prātā.

Priekšsēdētājs: Deputāts Endele.

J.Endele: Es turpināšu sava kolēģa iesākto domu. Rodas arvien vairāk tāds iespaids, ka, teiksim, Ekonomikas komisiju mums izdevās pārliecināt. Tā ļoti ātri savos likumos, kurus mēs pēdējā laikā esam mainījuši, bez īpašām grūtībām pārgāja uz šīm minimālajām algām, turpretī šeit mums nekādi tas neizdodas. Es domāju, ka šajā “gudrajā grāmatā” nav vairāk par pāris desmitiem skaitļu, kuri ir jāpārvērš. Tā ir tīrā tehnika. Ja gadījumā jums, jūsu komisijai, ir kolosālas grūtības ar aritmētiku, iedodiet man to grāmatu, un es jums tos skaitļus nolikšu priekšā. Šeit nav runas par kaut kādām filozofiski kardinālām izmaiņām. Te ir runa par to, ka lēmums ir jāpieņem, ka 200 rubļu būs viena trešā daļa no minimālās mēnešalgas un tā tālāk. Es tur neredzu nekādas problēmas, kuras pusgadu būtu jārisina.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāte Čepāne!

I.Čepāne: Cienījamie kolēģi! Man ir ārkārtīgi patīkami, ka lauksaimnieki, tieši Grūbes kungs, aicina apstiprināt sankcijas vides aizsardzības jomā, jo lauksaimniecība ir viena no tām nozarēm, kura visvairāk piesārņo apkārtējo vidi. Un tomēr es gribētu vērst jūsu uzmanību, kolēģi, pirmkārt, uz to, ka neatkarīgi no saukšanas pie administratīvās atbildības, kur noteiktās sankcijas dažam varbūt liekas ļoti zemas, vainīgā persona ir saucama arī pie civiltiesiskās atbildības par nodarīto kaitējumu dabai. Tāpēc neiedomājieties, ka viņi tiks cauri tikai ar šo administratīvo sodu vien.

Otrkārt. Es gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, ka mums ir pieņemts likums par dabas resursu nodokli un šajā likumā ļoti veiksmīgi tiek izmantoti Freimaņa kunga Endziņa kungam ieteiktie inflācijas apstākļos īpašie koeficienti. Un tāpēc es gribētu atbalstīt tos kolēģus, kuri aicina šeit piemērot īpašu indeksu. Tas mums pagaidām būtu iespējams, un, es domāju, būtu pat izdevīgāk, jo Finansu ministrija par attiecīgo laika periodu, ņemot vērā inflācijas tempus, varētu noteikt arī īpašus indeksus, bet mēs šos indeksus varētu paredzēt lēmumā par likuma stāšanos spēkā. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Ivar Krastiņ!

I.Krastiņš: Čepānes kundzes ideja ir ļoti pievilcīga. Tikai ir viena nelaime. Čepānes kundze ļoti pareizi teica: Finansu ministrija varētu noteikt šos indeksus. Es lieku galvu ķīlā– viņi to nedarīs. Tāpat kā viņi nenosaka iztikas minimumu un tā tālāk. Un, lai neņem ļaunā Endziņa kungs, visi šie sodi, lielākā daļa no tiem, kas šeit minēti, ir absolūti kosmētiski. Par atkāpšanos no projektiem pantā ir paredzēta sankcija līdz 1000 rubļiem. Piedodiet, par sevišķi svarīgu dabas aizsargājamo objektu bojāšanu privātpersonām maksimālais sods ir 1000 rubļu. Endziņa kungs, vairs nav 1963.gads!

A.Endziņš: Cienījamais Krastiņa kungs! Esiet tik laipns un iepazīstieties ar Administratīvo pārkāpumu kodeksa 26.pantu, kur ir noteikti maksimālie administratīvās atbildības naudas sodi. 26.pantā ir minēts maksimālais sods. Šeit ir runa par konkrētiem pantiem, kur ir izmainītas tikai sankcijas, bet paši panti netiek aiztikti. Un te ir daudz kas paaugstināts.

I.Krastiņš: Es runāju par visu 7.nodaļu, par visu likumprojektu kopumā. Un es vēlreiz atbalstu Ēlerta un Grūbes kunga priekšlikumus un nesaskatu absolūti nekādas problēmas, piemērojot minimālo darba algu attiecībā uz šīm sankcijām, ka tās varētu izteikt šādā veidā. Es neredzu tur nekādas problēmas! Jūsu ideja par indeksāciju– vēlreiz saku– principā ir pieņemama, bet, labi zinādams Finansu ministrijas nevarību un aizņemtību, varu teikt, ka tā nebūs, jo mums vēl šodien nav inflācijas koeficienta. Vai jūs man varat pateikt inflācijas koeficientu februārī? Nevarat. Tā nav nekur. Un arī nebūs!

A.Endziņš: Cienījamais Krastiņa kungs! Es atkārtošu vēlreiz to, ko jums jau skaidroja cienījamā Briņķes kundze. Administratīvā atbildība tāpat kā kriminālatbildība ir viens no soda veidiem. Un nebūt ne tikai kriminālatbildība. Ir sods, naudas sods. Un administratīvās atbildības naudas sods nav vērsts uz to, lai ar šo naudas sodu pilnībā segtu visu to kaitējumu, kas ir nodarīts, jo paralēli iestājas arī civiltiesiskā atbildība. Tur ir tā lieta, bet jūs tagad to jaucat. Jūs domājat, ka ar administratīvā naudas soda palīdzību var atrisināt visas problēmas… Es atvainojos, arī viduslaikos, lai cīnītos pret zādzībām, cirta nost rokas vai pirkstus un tamlīdzīgi. Un tajā pašā laikā, tad, kad izpildīja šos sodus, visvairāk darbojās kabatzagļi un grieza nost naudas maciņus. Un tas nebūt viņus neiespaidoja. Te ir cita lieta. Soda nenovēršamība un sankcijas ir pietiekami augstas, tās arī tagad ir paceltas uz augšu. Ir cita lieta– vajag bez šīm papildu sankcijām vērst prasības un piedzīt nodarītos kaitējumus.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Es jūtu, ka nu diskusija ir drusku ieilgusi un praktiski tā koncentrējas ap vienu jautājumu. Tāpēc būtu jāatgriežas pie konceptuāla balsojuma par šo likumprojektu un jābalso, ka par sankcijām šajos pantos būtu piemērojami nevis sodi noteiktā naudas izteiksmē– krievu rubļos, bet gan minimālās algas robežās, kad ir iespējami gan krievu rubļi, gan Latvijas rubļi, gan lati un tā tālāk. Un tas būtībā ir konceptuāls balsojums. Protams, var atgriezties arī pie dažādiem preču ekvivalentiem, kā tas vēsturē ticis darīts. Bet tas ir cits jautājums. Tātad ierosinājums bija tikai vērtēt pēc minimālās darba algas. Par to izteiksies gan Batarevska kungs, gan Mucenieka kungs, bet, lai mēs to atrisinātu, mums būs nepieciešami divi balsojumi. Viens balsojums būs par to, lai mums ļautu otrā lasījuma laikā izdarīt konceptuālu balsojumu. Un pēc tam, ja mēs par to nobalsosim, būs arī konceptuālais balsojums, jo tādu piedāvājumu bija ļoti daudz. Tāpēc, lūdzu, runātāji Mucenieka kungs un Batarevska kungs, pievērsiet vēlreiz tam uzmanību, ar kādu procedūru mēs to varam darīt. Lūdzu, deputāt Muceniek!

V.Mucenieks: Par rubļiem un konkrētām summām šeit nevar būt runas. Tātad es iestājos par saistību ar minimālo algu, jo tāds jēdziens jau mums pastāv, tā ka šeit nekādu problēmu nevar būt, bet attiecībā uz rubļiem un kapeikām atcerēsimies, ka vēl pirms gada braucām par trim kapeikām tramvajā, bet rītdien mēs pilsētas padomē acīmredzot pieņemsim lēmumu, ka jau būs jāmaksā trīs rubļi. Tātad notikusi simt­kārtīga inflācija jeb cenu izmaiņa.

Un, kas attiecas uz to, ka tur būs kapeikas un kapeiku simtdaļas vai tamlīdzīgi, tad piedošanu– rēķinot ar šo neesošo indeksācijas koeficientu, tas arī nebūs vesels skaitlis, arī tur iznāks šīs kapeikas, bet šo noapaļošanas jautājumu var realizēt arī citā veidā, tāpēc vienīgais konkrētais piesaistes punkts, kāds mums var būt, ir tiešām šī minimālā alga. Tātad es aicinu balsot par to. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāt Batarevski!

O.Batarevskis: Cienītie kolēģi! Mēs pie šā likuma strādājām jau pirms pusotra gada, un tam ir jau pieaugusi bārda. Šīs sankcijas gan tagad, to pārskatot, vēlreiz tika palielinātas, bet tomēr man ir liels lūgums neaizkavēt tā ieviešanu, jo līdz šim tiešām piemērojām šīs trīs rubļu sankcijas.

A.Endziņš: Pirms Krastiņa kungs liek kaut ko uz konceptuālu balsošanu, es tomēr gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, ka te nav runas tikai par šīm normām, ko mēs tagad apspriežam. Tas tādā gadījumā ir Administratīvo pārkāpumu kodekss kopumā, tas tādā gadījumā ir Kriminālkodekss kopumā. Tā ir vesela virkne citu dokumentu. Tā ir viena lieta.

Tomēr es gribu vērst deputātu uzmanību arī uz ko citu. Vai tiešām mēs uzskatām, ka līdz ar dzīves dārdzības augšanu, līdz ar to, ka viss šodien paliek desmitreiz dārgāks, arī obligāti desmitreiz lielākām ir jākļūst šīm sankcijām? Vai tiešām uzskatām, ka tikai ar sankcijām, tikai ar bargākām sankcijām varam atrisināt kādu problēmu? Es stingri par to šaubos.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Grūbe! Un tad gan beigsim.

G.Grūbe: Endziņa kungs, es nedomāju, ka šīm sankcijām ir jābūt tik drausmīgām, lai katru cilvēku izģērbtu. Bet tajā pašā laikā šīm sankcijām patiešām ir jāiet līdzi šai inflācijai. Taču, kā norādīja arī citi kolēģi, šāds inflācijas koeficients reāli republikā nepastāv, un tāpēc es lūgtu tomēr atbalstīt mūsu priekšlikumu, kas te izskanēja arī iepriekšējā reizē. Tad tomēr tika nobalsots pozitīvi par minimālās algas ieviešanu kā principu. Tāpēc man būtu lūgums atgriezties pie šā principa un tomēr nobalsot par šo principu. Nekas jūsu kodeksam nenotiks, jo pašreiz patiešām ir paredzēts, ka tūlīt var būt arī starpnauda, tas ir, Latvijas rublis, un pēc tam var būt dolārs un tā tālāk. Tātad nekas jūsu kodeksiem nenotiks, ja mēs tomēr principiāli visās vietās ieviesīsim šos principus.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Vēl Līgotņa kungs vēlas izteikties, kaut gan mēs… Varbūt izteiksimies par balsošanas motīviem, ja mēs nobalsojām, ka pieļaujam šādu konceptuālu balsojumu. Jo citādi jau gandrīz visi deputāti ir par to runājuši. Vienkārši tam neredzu vairs jēgas. Varbūt tiešām runāsim par balsošanas motīviem? Ja nobalsosim, ka konceptuāli balsosim… Jo citādi šeit nav nozīmes vairs runāt, ja mēs konceptuāli nebalsojam. Tad tā visa ir diezgan tukša runāšana.

Lūdzu reģistrāciju! Un pēc tam runāsim par balsošanas motīviem, ja nobalsosim, ka tomēr balsosim. Lūdzu reģistrāciju! Rezultātu! Reģistrējušies 87 deputāti. Paldies. Tā bija reģistrācija.

Un tagad lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par to, lai pēc vairāku deputātu ierosinājuma mēs otrā lasījuma gaitā izdarītu konceptuālu balsojumu. Lūdzu rezultātu! Par– 47, pret– 7, atturas– 20. Tātad ar balsu vairākumu ir pieņemts ierosinājums otrā lasījuma gaitā izdarīt konceptuālu balsojumu. Par balsojumu te jau tika formulēts. Lūdzu, izsakieties par balsošanas motīviem.

Lūdzu, Līgotņa kungs!

A.Līgotnis: Godātie kolēģi! Es lūgtu jūs visus saprast, ka šis balsojums (ja tiks nolemts nobalsot par šā naudas soda piedziņas kārtības izmaiņu) praktiski nozīmē ne tikai izmainīt šos 20 pantus, kuri ir ietverti šinī likumprojektā, bet tieši tā, kā kolēģis Endziņš to teica, tas nozīmē visa Administratīvo pārkāpumu kodeksa pārstrādāšanu, jo šī sankcija– naudas sods– paredzēta katrā pantā. Un tāpēc es lūgtu tos cilvēkus, kuri tik aktīvi grib balsot par šīs kārtības izmaiņu, tad pašiem izveidot darba grupu, kas šo Administratīvo pārkāpumu kodeksu visu no pirmā līdz pēdējam pantam arī pārstrādās. Tas nav vienas dienas, vienas nedēļas vai mēneša darbs. Pie šā darba pašreiz strādā speciāla darba grupa jau vairāk nekā gadu. Un acīmredzot vismaz pusgads tur būs vēl jāstrādā. Tāpēc aicinu balsot pret šo konceptuālo izmaiņu, jo to praktiski nevar tik īsā laikā izdarīt. Mums nav tādu spēku, kas to veiktu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Kirštein!

A.Kiršteins: Šeit nekādi nevaru piekrist iepriekš teiktajam, jo pats kodekss jau nav jāpārstrādā. Te ir runa tikai par šiem soda mēriem, kuri minēti beigās un kuri konkrētā situācijā vienkārši, pirmkārt, ir smieklīgi. Un, otrkārt, tie jau klaji pauž necieņu pret Latvijas valsti, jo visas šīs summas jau ar aci ir redzamas, ka tās, pat desmitreiz palielinātas, sevišķi iestāžu vadītājiem vai priekšniekiem, ir vienkārši smieklīgas.

Un man par konceptuālo balsojumu vēl viena lieta nav skaidra: vai nevar būt tā, ka tad, ja cilvēks nevar samaksāt, teiksim, 3000, vai viņam attiecīgi tādā gadījumā nav, teiksim, trīs mēneši jāpavada cietumā, jo es zinu, ka daudzās vietās paralēli šim naudas sodam ir arī šis sods…

Priekšsēdētājs: Kiršteina kungs, es jums atbildēšu. Viņa uzturēšana cietumā uz valsts kabatas maksās dārgāk nekā tas sods…

Lūdzu, deputāt Ivar Krastiņ!

I.Krastiņš: Man šeit īsti nav saprotama oponenta nostāja. Un es viņam gribētu atgādināt, ka mēs it kā plānojam naudas reformu. Un tad, kad ieviesīsim latu, tad viss šis Administratīvo pārkāpumu kodekss, es atvainojos, Endziņa kungs, būs jāpārstrādā, par ko jūs ārkārtīgi uztraucaties. Varbūt mēs tad mehāniski aizvietosim rubļus ar latiem? Kā tad darīsim? Taču principā tad katrs pants būs jālabo, lai gan jūs tagad gribat obligāti tos krievu rubļus tur atstāt iekšā…

A.Endziņš: Cienījamais Krastiņa kungs! Darba grupa strādā pie pilnīgi jauna Administratīvo pārkāpumu kodeksa. Tāpat tiek strādāts arī pie pilnīgi jauna Kriminālkodeksa un Kriminālprocesu kodeksa. Te ir runa arī par sastāviem. Taču es vienkārši gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka jūs skatāties un redzat tikai šos 1000 vai 2000 rubļus, šo summu. Un jums liekas, ka tas ir maz, lai gan naudas sods ir tikai viens no tādiem veidiem… Un ar soda bardzību, es atvainojos, nevienu problēmu nevienā valstī nav atrisinājuši. Te ir runa par soda nenovēršamību.

Un šinī sakarībā jums vajadzētu arī painteresēties, cik šo sodu tiek uzlikts un cik daudzi no šiem sodiem tiek piedzīti. Tur jau galvenokārt ir tā nelaime.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Ābiķi!

Dz.Ābiķis: Es tomēr gribētu šinī jautājumā izteikties kā “zaļais” deputāts. Arī es esmu satraucies par to, ka sodi ir par maziem, bet tomēr es atbalstītu juristus, jo šo konstrukciju mums nevajadzētu lauzt. Taču tajā pašā laikā tomēr neatbalstu mūsu Apkārtējās vides aizsardzības komisijas izstrādātos soda apjomus. Es gribētu lūgt, ja tas ir iespējams, deputātus nobalsot otrajā lasījumā ar noteikumu, ka trešajā lasījumā šīs summas varēs vēl palielināt. Palielināsim šīs summas, jo tās tiešām ir smieklīgas! Soda nenovēršamība ir laba lieta, bet, ja summas ir smieklīgas, tad tur arī nekādas jēgas nav. Tāpēc dosim iespēju Apkārtējās vides aizsardzības komisijai uz trešo lasījumu projektā šos sodus rubļos palielināt vismaz pieckārtīgi vai desmitkārtīgi. Un tagad mēs varētu nobalsot otrajā lasījumā un beigt šīs diskusijas.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, es atceros, tāpēc atgādināšu, ka runājām par balsošanas motīviem attiecībā uz konceptuālo balsojumu par minimālās darba algas ieviešanu kā pamatsodu sankcijās. Tikai par šiem motīviem mēs runājām.

Lūdzu, deputāt Endele!

J.Endele: Tātad par balsošanas motīviem. Es piekrītu visiem tiem kolēģiem, kuri šobrīd iestājas par to, ka mēs taču neatceļam šo Endziņa kunga “maizes grāmatas” darbību. Mēs tikai runājam par tiem skaitļiem, kuri ir šodienīgi jāpārvērš. Un tur nav vajadzīgs, kā cienījamais kolēģis Līgotnis teica, vēl pusgads. Tas nav vajadzīgs. Tad dodiet man simto daļu no šīs samaksas, un es šos skaitļus nedēļas laikā jums pārvērtīšu. Tātad runa ir par to. Šis kodekss taču turpina darboties. Kāds būs jaunais kodekss, ja mēs tajā atkal iestrādāsim kaut kādus rubļus? Tad būsim nonākuši tādā pašā absurdā!

Šobrīd ir divi balsojumi. Ir viens balsojums par inflācijas koeficientu, un otrs balsojums ir par sankcijām, kas balstās uz minimālajām algām. Es esmu par minimālajām algām, jo tur ir absolūti skaidrs, no kā jārēķina.

A.Endziņš: Cienījamais Endeles kungs! Šeit nav runas par atsevišķiem pantiem kā tādiem, bet šādā gadījumā es lūgšu vispirms iesniegt rakstveida priekšlikumus, jo mums patlaban ir jāmaina vispār Administratīvo pārkāpumu kodeksa 26.pants, kurš nosaka maksimālo administratīvā kārtā uzliekamo naudas sodu. Un pašreiz administratīvo pārkāpumu sods ir noteikts maksimums 10 000 rubļu apmērā. Kriminālatbildībā naudas sods laikam bija 40 000 rubļu. Tātad šeit pirmām kārtām ir jārisina jautājums par šo maksimālo robežu, kas to var noteikt. Jo te ir vēl viena lieta. Te ir vesela virkne vēl citu momentu, bet nevis tā, kā jūs, matemātiķis, domājat, ka var vienkārši paņemt un noteikt, lūk, procentos, kādu daļu tas sastāda. Te ir vesela virkne tīri procesuālu pantu, tā ir arī piekritība, vai to var uz vietas piespriest un kas to var piespriest, jo te tas atkal viss ir sabalansēts. Bet jums tas viss šķiet ļoti vienkārši. Matemātikā– jā, bet te ir pavisam kaut kas cits, un to nevar tik vienkārši, kā jūs iedomājaties, ar vienas spalvas vēzienu izdarīt. Te nevar balstīties tikai uz emocijām.

Priekšsēdētājs: Pašlaik, Endziņa kungs, mums ir jārunā par motīviem. Tad, kad visi izteiksies par motīviem, tad arī jūs izteiksities. Tagad katram nav jāatbild. Tagad mums ir replikas par balsošanas motīviem.

Lūdzu, deputāt Ulme!

A.Ulme: Cienījamie deputāti! Te jau mūs uztrauc vairākas problēmas. Pirmā problēma ir tā, ka sodi ir ārkārtīgi mazi, un, ja mēs palielinātu desmitkārtīgi, pieliekot visur vienu nulli, tad, domāju, pagaidām, pašreizējā situācijā, varētu nomierināties. Taču, ja tiek izstrādāts jauns Administratīvo pārkāpumu kodekss un jautājums ir tikai par to, lai tas paliek tikai pagaidām, lai tiešām šīs smieklīgi mazās summas nebūtu, tad tiešām to varētu desmitkārtīgi palielināt, un līdz ar to diskusijas beigtos.

Priekšsēdētājs: Es saprotu, Ulmes kungs, ka tas ir jūsu ierosinājums konceptuālajam balsojumam.

A.Ulme: Jā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāt Aleksejev!

A.Aleksejevs: */Es pievienojos komisijas redzesviedoklim un uzskatu, ka tās summas, kādas piedāvātas, ir pietiekami lielas. Man pārsteigumu rada deputātu vēlēšanās skriet līdzi inflācijai. Kāpēc gan nav tādas vēlēšanās skriet līdzi inflācijai, nodrošinot iedzīvotājiem minimālo dzīves līmeni? Mēs un jūs zinām, ka valdība vismaz trīs reizes atpaliek no inflācijas tempiem, nodrošinot iedzīvotāju dzīves minimālo līmeni. Bet soda naudas noteikšanā mēs inflācijai gribam aizskriet priekšā. Tas rada zināmu pārsteigumu. Arī tas, cik mēs un jūs vienaldzīgi attiecamies pret to, ka pērn pirmo reizi mirstība ir pārsniegusi dzimstību. Lūk, kur noved mūsu bezprincipialitāte iedzīvotāju nodrošināšanā ar iztikas minimumu. Prasība šodien paaugstināt sodus, tajā skaitā par pamatu ņemot minimālo algu,– tas ir mēģinājums vēlreiz aplaupīt tos, kas jau tā dzīvo zem minimālā iztikas līmeņa./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Muceniek!

V.Mucenieks: Es nebūt neiestājos par likuma bardzību un par to, ka šīm summām būtu jābūt bezgalīgi lielām, bet, kā jau es aizrādīju, tramvaja biļetes cena nepilna gada laikā ir pieaugusi simtkārtīgi. Un tātad šeit nekādā ziņā nedrīkst būt konkrēts skaitlis, jo tad tas ir pilnīgi absurds. Tad mums nevajag vispār šādu likumu pieņemt. Un es domāju, ka šeit tāpēc nebūt nav jāmaina viss kodekss, bet tikai tas, kas attiecas uz šiem vides aizsardzības sodiem. Tā daļa neapšaubāmi būs jāmaina. Un viss. Un tas ir jādara. Jo pretējā gadījumā tagad jaunā likumā likt iekšā absurdu taču nav nekādas jēgas. Un tātad šī lieta ir jāsaista ar minimālo algu. Un es aicinu par to balsot. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies, Mucenieka kungs! Varbūt tiem deputātiem, kuri otro vai trešo reizi izsakās, nevajadzētu atkārtot jau izteiktu domu. Mums ir pagājusi jau gandrīz visa plenārsēdes daļa. Vai tad tiešām nevaram sākt balsot? Es nezinu, kāpēc neviens neierosina pārtraukt izteikšanos par motīviem. Tam taču vairs nav jēgas. Ir četri varianti konceptuālajam balsojumam. Ko jūs mēģināt, kolēģi, pārliecināt– vai paši sevi? Visi taču jau izteicās. Dabiski, ka deputāts Zaļetajevs un Plotnieks neatkāpsies no savas vēlēšanās.

Lūdzu, deputāt Plotniek!

A.Plotnieks: Godātie kolēģi! Tā kā es nevienu reizi šajā sakarībā šodien neesmu neko teicis, tad gribētu izmantot arī savas iespējas. Tātad es atbalstu to pozīciju, kuru Endziņa kungs jums piedāvāja kā komisijas pozīciju. Mēs pagājušajā reizē runājām par to, ka varētu pāriet uz minimālo darba algu! Jā! Bet tādā gadījumā šis samērā apjomīgais teksts, kas šodien ir mūsu priekšā, tā ir tikai apmēram divdesmitā daļa no visa, kas ir jāpārstrādā. Tagad padomājiet– vai tehniski tam šodien ir kāda jēga, ja faktiski mēneša laikā vajag radīt jaunu kodeksu? Tas top! Vai tehniski ir jēga tērēt laiku, lai visu kodeksu pārstrādātu? Nevar tā rīkoties– ierakstīt tikai vienā daļā šo minimālo darba algu. Tad visā tajā daļā, kur ir konkrēti sodi, 2000 rubļu vietā ir jāparādās no vienas līdz četrām minimālajām algām un tā tālāk. Jūs padomājiet– tas tehniski ir ļoti darbietilpīgs process. Vai to šodien var darīt? Vai kāds mūs sapratīs? Jo šodien galvenā pretenzija (es jums varu teikt ar visu atbildības sajūtu), kā Jelgavā man pasaka, ir tāda: cik ilgi jūs domājat celt cenas? To adresē mums, lai gan lēmumu nepieņem parlaments. Ja šeit nepārtraukti celsim, kāds būs efekts? Es vēlreiz uzsveru– tauta nešķiro parlamentu un valdību! Tauta ņem visu kopā. Un saka: “Jūs ceļat cenas!” Bet jūs šeit nepārtraukti domājat, kā celt soda naudas likmes. Padomāsim par to!

Priekšsēdētājs: Izteiksies deputāts Zaļetajevs.

S.Zaļetajevs: */Kā es saprotu– inflācija un hiperinflācija nav tikai Latvijas pēdējo gadu izgudrojums. Tā ir bijusi un ir desmitos pasaules valstu, kurās tomēr ir sava zināma likumdošana. Tāpēc es pirms balsošanas gribētu saņemt kādu informāciju par to, vai arī citās civilizētajās valstīs ir prakse– kā naudas soda mēru noteikt minimālo darba algu./

A.Endziņš: Šī prakse atsevišķos gadījumos pirmo reizi parādījās Krievijas Federācijā un tagad arī Lietuvā. Un viss. Pasaulē tādas nav. Taču es gribētu, pirms balsojam, tomēr izteikt arī šādu viedokli. Kāpēc mēs visu laiku redzam tādu ļaunprātīgu pārkāpēju? Taču iedomājieties– Administratīvo pārkāpumu kodekss ir vesela virkne saistošu noteikumu pārkāpumu, kuru bīstamības pakāpe nebūt nav tik augsta. Un tagad, paredzot to visu un saistot to ar minimālo darba algu, iedomāsimies, kāds ir pensionāru stāvoklis, kāds ir tās vecenītes stāvoklis, kurai varbūt ir tikai minimālā pensija, bet kura izdara šādu pārkāpumu? Piemēram, pārkāpj tirdzniecības noteikumus un tirgū puķes pārdod ne īsti tajā vietā, kur vajag? Varbūt viņa ir pārgājusi pāri ielai nepareizā vietā. Ko tad? Vai mēs tagad “griezīsim” šādā veidā, izejot no minimālās darba algas? Viņai nemaz nav šīs minimālās darba algas. Viņai nav pat iztikas minimuma…

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, atļaujiet rezumēt šīs stihiskās diskusijas rezultātus! To, kādi piedāvājumi ir izskanējuši. Pa to laiku es lūgšu sekretariātu intensīvi zvanīt, jo mums ir konceptuāli jābalso, līdz ar to zālē vajadzētu saaicināt maksimālo skaitu deputātu.

Izskanējušie priekšlikumi ir šādi. Komisijas viedoklis ir tāds, ka jāpaliek šādam pašam principam soda sankcijas aprēķināšanai. Nākamais, visplašāk izplatītais viedoklis– pamatā lietot minimālās algas principu soda sankcijas aprēķināšanai.

Nākamais priekšlikums ir indeksācija, indeksācijas princips.

Ceturtais ir aritmētiskais princips, ko izvirzīja deputāts Ulme. Un tas ir– vienkārši visas šīs sankcijas pareizināt ar desmit, kas tiešām aritmētiski ir izdarāms. Tātad tas nozīmē, ka par katru no šiem konceptuālajiem priekšlikumiem mums ir jābalso, kaut gan balsojums, es atkārtoju, būs visai nosacīts, jo te būs jāpieņem ar relatīvo balsu vairākumu. Varbūt kādā citā reizē, kad te sapulcējušies vairāk mūsu kolēģu, to atkal tikpat veiksmīgi varēs pārbalsot. Ar šādu risku ir jārēķinās. Lūdzu, deputāt Grūbe.

G.Grūbe: Es domāju, ka vispirms tomēr ir jābalso par to, kas pirmais izskanēja. Pirmais bija par minimālās darba algas ieviešanu. Un tikai pēc tam var būt pārējie.

Priekšsēdētājs: Godājamais kolēģi Grūbe! Es pirmo minēju komisijas atbalstīto variantu. Bez tam mēs vēl nemaz neesam runājuši, kādā kārtībā balsosim. Lūdzu, deputāt Ēlert!

I.Ēlerts: Ja drīkst, es izteikšos par procedūru. Šādi liekot priekšā balsošanas variantu, patiešām Krastiņa kungs jau prognozē variantu. Es domāju, ka mums vajadzētu vispirms izlemt, vai pieturamies pie komisijas varianta vai mainām to. Un tad, ja nolemjam mainīt koncepciju, tad varētu izvēlēties no Krastiņa kunga nosauktajiem variantiem. Es piedāvāju pirmo balsojumu par to, vai mainām, un pēc tam var izlemt, kā mainīt.

Priekšsēdētājs: Vai ir vēl kādi ierosinājumi par procedūru? Vai piekritīsim Ēlerta kungam? Pirmais balsojums būs konceptuāls balsojums par to, vai mainām komisijas piedāvāto soda sankciju koncepciju. Vai vispār to mainām. Ja nemainām, tad paliek tā, kā ir, tas ir, komisijas variantā. Kaut gan, ja mainām, tad par šiem trim mainīšanas variantiem… Piekritīsim? Labi. Lūdzu reģistrāciju. Reģistrēsimies! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies 90 deputāti. Paldies.

Pirmais konceptuālais balsojums būs par to, vai mainām komisijas piedāvāto soda sankcijas noteikšanas principu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim! Lūdzu rezultātu. Viena balss papildus “pret”. Tātad par– 34, pret– 26, atturas– 23. Līdz ar to šo sodu sankcijas noteikšanas principu nemainām. Esam veiksmīgi iesildījušies stundu ilgās diskusijās. Tagad turpināsim apspriest pa pantiem. Par 3.pantu, kā sapratu, visi jau izteicās. Runāja 11 cilvēki. Nekādi konkrēti labojumi netika ieteikti. 4.pants– par 48.panta redakciju. Nav iebildumu.

5.pants par 49.panta sankciju. Nav.

6.pants par 49.1.panta sankciju. Nav.

7.pants ir visgarākais visā septītajā nodaļā, un te laikam jau ir jānosauc konkrētie kodeksa panti.

52.pants.

A.Endziņš: 52.pants mums… Šeit uz trešo lasījumu būs 51.pants. Tas būs atjaunots, bet tikai citā redakcijā, nekā tas bija uz pirmo lasījumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai deputātiem nav nekādu komentāru? Paldies.

53.pants. Nav iebildumu. 54.pants. Kolēģi vienkārši iet pieprasīt izdrukas. Varbūt var iztikt ar vienu izdruku un pēc tam nokopēt visiem, kuriem vajag, lai šī mašīna pārāk daudz nestrādātu… Tas troksnis zālē vienkārši traucē, kad printeris strādā. Paldies.

54.pants. Nav iebildumu.

55.pants. Nav.

56.pants. Nav.

Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš: Es jau brīdināju, ka 55.pantā ir drukas kļūda. Tur jābūt “līdz 500 rubļiem”, bet ir rakstīts “līdz 50 rubļiem”.

Priekšsēdētājs: To jau laikam deputāti atzīmēja, jo jūs iepriekš uzstājāties.

57.pants. Nav iebildumu.

58.pants. Nav.

59.pants. Nav.

60.pants. Arī nav.

62.pants…

A.Endziņš: 61.pants…

Priekšsēdētājs: Es atvainojos– 61.pants. Nav.

62.pants. Nav iebildumu.

63.pants. Arī nav.

64.pants, 64.1.pants.

65.pants, 66.pants, 67.pants. Tā kā zālē ir tāda nomierinoša atmosfēra, vai līdz 72.pantam, kas ir šajā lappusē, ir kādi iebildumi? Nav. Un no 73. līdz 77.pantam, sestajā lappusē? Arī nav.

Septītā lapaspuse. No 78.panta līdz 80.pantam (ieskaitot)? Ierosinājumu nav.

A.Endziņš: Šeit es gribētu informēt par to, ka ir iesniegtas izmaiņas par 80.pantu, kuras skatīsim trešajā lasījumā, kaut gan šajā priekšlikumā ir ieteikums izdarīt izmaiņas trešajā sadaļā– par medību, zvejas vai makšķerēšanas noteikumu rupju pārkāpšanu, bet 80.panta trešā daļa runā par kaut ko citu– par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem un tā tālāk. Šeit acīmredzot paši iesniedzēji ir kļūdījušies, runādami par panta daļām. Tā ir viena lieta.

Un vēl. Līdz ar to, ka ir pieņemts jauns likums par medībām, tiek ierosināts iestrādāt 80.1.pantu ar nosaukumu “Nelikumīgi iegūto medījamo dzīvnieku jēlādu vai kažokādu uzpirkšana, pārstrādāšana, pārdošana vai glabāšana” un 80.2.pantu– “Nelikumīgi iegūto zivju vai citu ūdens dzīvnieku pārdošana, transportēšana vai glabāšana”. Kā jau es teicu, šie priekšlikumi tiks izskatīti, un tos liksim jums priekšā trešajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāt Kirštein!

A.Kiršteins: Es gribu pievērst uzmanību 79.pantam, jo redziet, kas te ir. Kā jau teicu, tā ir vienkārši ņirgāšanās, un būtu žēl, ja, mainot kādu koncepciju vai izstrādājot jaunu šo kodeksu, mēs te ierakstītu tikai kaut kādu indeksāciju… Es gribētu pateikt vienu piemēru, Latvijā ir atsevišķi reti putni, kaut vai, piemēram, ērglis, par kuru, ja es gribētu to iegādāties Rīgas Zooloģiskajā dārzā, man būtu jāmaksā vairāk nekā desmit tūkstoši dolāru. Bet ja to iznīcina? Ja mēs šeit neieviešam vēl kaut kādu papildu pantu, tad 79.pants vispār ir izņēmumu pants, neraugoties uz to, vai atstāsim indeksāciju vai kādu citu veidu. Te taču ir smieklīgi ierakstīts– no 200 līdz vienam tūkstotim rubļu. Tas jau faktiski ir kaut kāds valsts noziegums. Tāpēc vajadzētu padomāt. Bez tam te ir vairāki tādi panti, kas nodara ļaunu visai Latvijas valstij. Tas būtu sodāms ar trim gadiem cietumā. Ja te būtu runa, tad te varētu runāt par 10, 20 vai 50 tūkstošiem dolāru. To nevar atrisināt ar kaut kādu vienkāršu minimālo algu, indeksāciju vai 200 rubļiem.

A.Endziņš: Cienījamais Kiršteina kungs, es atkārtoju to, ko teica Briņķes kundze. Runa ir par to, ka tas ir administratīvais sods. Par to, ka tas ir izdarīts. Jums būs vēl arī jāsamaksā, lūk, par šo ērgli vai par kādu citu no šiem retajiem dzīvniekiem. Tur ir noteikts, ka ir jāatlīdzina konkrēti nodarītais kaitējums. Grūbes kungs, tā tas ir! Neaprobežojieties, nedomājiet, ka tā ir tikai administratīvā atbildība un ka vairāk nekādu seku nav. Nodarītais kaitējums ir jāatlīdzina, un tā sankcija plus vēl ir klāt.

Priekšsēdētājs: Endziņa kungs deva atbildi. Te ir dažādas koncepcijas par sodu un civilo atbildību. Protams, par to sabalansēšanu un piemērošanu. Endziņa kungs ir sniedzis atbildi pie šā konceptuālā balsojuma.

Lūdzu, izsakieties vēl par pantiem! Nav. Atcerēsimies– mēs nobalsojām, ka atstājam šo komisijas piedāvāto soda sankcijas sistēmu, kāda tā ir te. Vai tā mums patīk vai nepatīk, bet bija balsojums par to, Lūdzu– no 81.panta līdz 82.1.pantam (ieskaitot).

A.Endziņš: Šeit es gribētu vērst uzmanību, ka 82.panta virsrakstā ir kļūda. Saikļa “un” vietā vajag “vai”– “Baltijas jūras, Latvijas Republikas ekonomiskās zonas teritoriālo vai iekšējo jūras ūdeņu aizsardzība un režīma noteikumu pārkāpšana”.

Priekšsēdētājs: Paldies. Ņemsim vērā! Par šiem pantiem priekšlikumu nav. No 82.2 panta līdz 84.pantam (ieskaitot). Nav. Paldies.

No 85.panta līdz 88.pantam (ieskaitot).

A.Endziņš: Šeit es atkal gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, ka nav izlabots 85.1.panta virsraksts– tā pirmajā daļā dispozīcijā nav izņemti ārā vārdi “spēkā esošajam”. Gan vienā, gan otrā gadījumā. Tas ir lieks.

Priekšsēdētājs: Paldies. To izdarīs.

No 88.1.panta līdz 88.3.pantam (ieskaitot). Nav. Paldies.

A.Endziņš: Šeit es vērsīšu jūsu uzmanību uz to, kā bija ieteikts pirmajā lasījumā. Tas attiecas uz 88.3.pantu. Tur bija iestrādāta tāda norma, ka par Vides aizsardzības inspekcijas amatpersonas cieņas vai goda aizskaršanu, tai pildot dienesta pienākumus, ja par šīm darbībām nav paredzēta kriminālatbildība… par draudiem, nodarītajiem miesas bojājumiem vai citām izdarītajām vardarbībām pret Vides aizsardzības valsts inspekcijas amatpersonu, bet komisijā tā tika izņemta ārā, jo tā mums ir pretruna, tā kā šeit nevaram nekādi norobežot administratīvo atbildību no kriminālatbildības. Par goda vai cieņas aizskaršanu, kā arī par draudiem ir paredzēta kriminālatbildība, un tāpēc šīs normas te tika izņemtas ārā.

Vēl. Jāsaka, ka šajā 88.3.pantā bija arī vēl tāds priekšlikums. Tas pirmajā lasījumā bija minēts saistībā ar individuālās lietošanas transporta līdzekļu neapstāšanos pēc Vides aizsardzības valsts inspekcijas amatpersonas prasības, lai pārbaudītu vides aizsardzības likumdošanas prasību ievērošanu. Komisijā tika uzskatīts, ka šāds priekšlikums vēl vairāk paplašinās to personu loku, kuras var apturēt transporta līdzekļus, kad ne vienmēr šie cilvēki ir tērpti formā, un tā tālāk, ir nepamatots. Ja, teiksim, tur ir speciāla zona, aizlieguma zona, tad tur ir barjera vai kas tamlīdzīgs, tad tā ir cita lieta. Bet lai nebūtu tā, ka uz ielas arī vides aizsardzības inspektori sāks apturēt transporta līdzekļu vadītājus, lai pārbaudītu kaut vai izplūdes gāzes toksiskumu vai ko tamlīdzīgu. Tas tika izņemts ārā.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Tālāk mums seko panti no 12.lappuses līdz pat pašām beigām– 16.lappusei. Tur bijuši gan tīri tehniski labojumi, gan arī šur tur labojumi pēc būtības. Es vienkārši jums to pasaku, jo nosaukt visus šos pantus diez vai būtu kāda nozīme. Tie, kuri ir gatavojušies šā likuma apspriešanai un nevis tikai tagad lasa un iepazīstas ar to… Varbūt jums ir kādas piezīmes šajā likuma daļā par grozījumiem, kas ir izteikti no 12. līdz 16.lappusei (ieskaitot). Lūdzu, deputāt Muceniek!

V.Mucenieks: Man ir pārdomas par 88.panta pirmo soda sankciju– te uzliek naudas sodu līdz vienam simtam rubļu. Tās ir trīs pusdienas mūsu bufetē… tas ir ārkārtīgi aizkustinoši!

A.Endziņš: Kurā vietā jūs to redzat?

V.Mucenieks: 13.lappusē, tas ir 88.3.pants.

Priekšsēdētājs: Jūs kaut ko jaucat Mucenieka kungs! 13.lappusē nav par 88.pantu.

A.Endziņš: Es atvainojos, šeit ir runa par 231.pantu, vai to jūs domājat? Te ir runa par Vides aizsardzības valsts inspekciju, ir runa par to, ka vides aizsardzības valsts inspektors, izņemot 88.3.pantā minētos gadījumus, uzliek naudas sodu pilsoņiem līdz vienam tūkstotim rubļu un amatpersonām– līdz diviem tūkstošiem rubļu. Tas ir tas, ko inspektors var izdarīt. Šeit jau ir tīri procesuālās normas par piekritību, kāda amatpersona un kādā apmērā var uzlikt naudas sodu uz vietas. Tālāk seko, ka, teiksim, var uzlikt tikai augstāka amatpersona vai administratīvā komisija, vai tiesa, jo šeit, kā saka, tās ir procesuālās normas.

Priekšsēdētājs: Materiālās mēs izskatījām par katru atsevišķo pantu, Mucenieka kungs!

V.Mucenieks: Piedošanu, iespējams, ka esmu kaut ko sajaucis, bet…

Priekšsēdētājs: Lūdzu, godājamie kolēģi! Izsakieties vēl par punktiem no 12. līdz 16.lappusei, kur izdarīti tehniski grozījumi un ir procesuālās normas! Vai ir kādi labojumi, grozījumi, papildinājumi vai iebildumi? Ja nav– tad paldies! Līdz ar to esam izskatījuši šo likumprojektu otrajā lasījumā un varam balsot kopumā par tā akceptēšanu vai neakceptēšanu otrajā lasījumā.

Pirmais par balsošanas motīviem izteiksies deputāts Ābiķis, pēc tam– deputāts Grūbe.

Dz.Ābiķis: Mēs balsosim konceptuāli par to, kādā veidā iekasēt naudu. Tā to ļoti daudzi deputāti arī saprata. Respektīvi, tas būs balsojums par minimālās algas principu vai par kādu citu principu. Bet tanī pašā laikā mums ir tāda prakse, ka bieži vien attiecīgos skaitļus atstājam balsot uz trešo lasījumu. Šajā gadījumā man ir priekšlikums nobalsot, ka atļaujam komisijai uz trešo lasījumu izdarīt precizējumus, ņemot vērā vairāku deputātu viedokli, ka šie sodi šinī situācijā daudzās pozīcijās tiešām ir smieklīgi mazi, kā te jau teica, trīs pieticīgas pusdienas… Varbūt mēs varam uz trešo lasījumu atļaut komisijai atsevišķās pozīcijās šīs naudas summas mainīt un trešajā lasījumā nobalsot par lielākām naudas summām, jo ir jau bijusi tāda prakse, un mēs esam ļoti bieži tā rīkojušies, ka esam atstājuši kaut ko uz trešo lasījumu. Es gribētu lūgt par to balsot.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāt Grūbe!

G.Grūbe: Cienījamie kolēģi! Es negribu turpināt šo diskusiju, bet principiāli aicinu vismaz tos, kuri balsoja pret komisijas piedāvāto variantu, un tos, kuri atturējās, labākajā gadījumā atturēties pieņemt šo likumprojektu otrajā lasījumā. Tad es vismaz ceru, ka mēs nesaņemsim vairākumu. Ja šis idiotiskais variants tomēr tiks pieņemts otrajā lasījumā– es uzreiz ļoti atvainojos par rupjību–, tad es vismaz ceru, ka trešajā lasījumā Likumdošanas jautājumu komisija piedāvās šo variantu par sodu indeksāciju, par kuru ļoti aktīvi iestājās Endziņa kungs, un būs arī projekts par to, ka mēs uzdodam Finansu ministrijai beidzot noteikt šos indeksus, lai to varētu ievērot arī visos citos kodeksos. Un tad es ceru, ka par to draudzīgi varēsim nobalsot arī trešajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Paldies.

A.Endziņš: Cienījamais Grūbes kungs, paldies par laipnību! Tikai es gribētu jums pateikt kaut ko citu, cienījamais Grūbes kungs! Es nejaucos jūsu zemes darīšanās, bet esiet tik laipns un pastudējiet šinī gadījumā visus šos kodeksus kopumā. Tiem ir vienota sistēma, un tas, ko jūs tagad sakāt, nozīmē, ka mums ir principiāli jāmaina sodu sabalansētība. Esiet tik laipns un bez Lauksaimniecības universitātes varbūt aizejiet un pabeidziet vēl arī Juridisko fakultāti, tad jums varbūt būs mazliet cita pieeja. Jums šķiet vienkārši, ka to var paņemt un izraut ārā. Es atvainojos par savu asumu, bet man kā juristam tomēr ir jāizsaka savs viedoklis, jo šinī gadījumā, saprotiet, tagad ir tā… ja jūs nobalsotu principā par šādu pieeju, tad tādā gadījumā šis projekts tiek nolikts malā, jo tad ir nepieciešams konceptuāli risināt jautājumu par ko citu– par maksimālo… kāda vispār var būt administratīvā atbildība, kāds maksimālais naudas sods var būt kriminālajā atbildībā, tātad ir jāpārskata visas tās procesuālās normas, kas ir piekritīgas, piemēram, kādā apmērā nosaka tiesa, kādā apmērā var noteikt inspektors uz ielas, kas uz ceļa var apturēt, ko nosaka komisija un pēc tam amatpersonas… Jums tas viss šķiet ļoti vienkārši.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Varbūt tiešām pārtrauksim šo diskusiju par to, kuru augstskolu kurš ir beidzis un turpināsim Grūbes kunga brīnišķīgi iesākto tradīciju– pēc izteiktās frāzes atvainoties, kas ne vienmēr tiek darīts– tas ir ļoti jauki un nervus nomierinoši… Taču tagad varbūt izteiksimies tiešām par balsošanas motīviem un kopumā par šo likumprojektu. Un ne vairāk. Jā, arī par procedūru, arī par motīviem, un tad apvienosim to visu kopā.

Lūdzu, Celmiņa kungs!

J.Celmiņš: Es tomēr gribētu aicināt visus deputātu padomāt par to, ka pēc pusgada vai nedaudz ilgāka laika mēs mainīsim savu naudas sistēmu, ieviesīsim latu, un līdz ar to visus mūsu kodeksus nāksies pārstrādāt, piemērojot šīs soda naudas attiecīgi latos, bet šobrīd, kad līdz tam ir atlicis tikai neilgs laiks, neuzkrausim sev tik milzīgu darbu un nepārstrādāsim visus šos kodeksus. Necerēsim, ka pusgada laikā, palielinot soda naudas, uzlabosim situāciju attiecībā uz noziedzību Latvijas Republikā. Tādēļ aicinu balsot par komisijas iesniegto projektu un atbalstīt to.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Plotniek!

A.Plotnieks: Es gribētu lūgt priekšsēdētāju to stenogrammas daļu, kurā Grūbes kungs ierosina visiem atturēties, pavairot un izsniegt mums visiem, lai turpmāk to izmantotu kā vadošu norādījumu tajā gadījumā, ja mums ir personīga nepatika pret vienu vai otru likumprojektu. Tad būsim bagātinājuši savu procedūru ar jaunu normu. Paldies!

Priekšsēdētājs: Augstākajai padomei nav tik daudz naudas, lai nodarbotos ar tādām lietām, Plotnieka kungs! Jūs varat uzkāpt augšā Protokolu daļā un paņemt stenogrammu, ja jums tā ir vajadzīga, lasīt to un izmantot darbā, bet mēs to nedarīsim. Lūdzu, Caunes kungs!

I.Caune: Cienījamie kolēģi! Šodien man rodas tāds iespaids, ka Augstākajā padomē normāli domāt ir spējīgi tikai juristi un arī kaut ko saprast var tikai juristi, un es tā sapratu, ka lauksaimnieks nevar spriest par soda sankcijām un to apmēriem, par kaut kādu loģisko domāšanu… Un tādēļ es paziņoju, ka es atturēšos no šā lēmuma pieņemšanas…

Priekšsēdētājs: Deputāte Seile, lūdzu!

A.Seile: Es tomēr aicinu balsot par šo likumprojektu otrajā lasījumā, tāpēc ka tuvojas pavasara sezona, bet par lasi joprojām soda nauda ir tikai 75 rubļi. Arī Slīteres rezervāts vēl joprojām iekasē soda naudas par pagājušo gadu piecus rubļus no likumpārkāpēja. Tātad tomēr balsosim, bet atbalstīsim arī Ābiķa kunga priekšlikumu, ka par skaitļiem varēs balsot trešajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Seiles kundze tātad deva informāciju, ka par lasi ir jāmaksā 75 rubļi… Lūdzu ņemt vērā, kolēģi…

Lūdzu, deputāt Batarevski!

O.Batarevskis: Godātie kungi! Es redzu, ka jūs esat iestājušies stingrā sardzē par dabu, bet šī jūsu iestāšanās tiešām nobremzē to situāciju, kādā pašreiz atrodamies. Turklāt mēs pašreiz atrodamies ārkārtīgi sliktā situācijā sakarā ar visiem šiem sodiem, kādi bija noteikti pirms vairākiem gadiem, tāpēc es lūdzu atbalstīt un nobalsot par šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tagad ir ierosinājums balsot par šo likumprojektu un akceptēt to otrajā lasījumā. Taču Ābiķa kungs ieteica vēl vienu balsojumu, kas dotu iespēju trešajā lasījumā pie redakcionāliem labojumiem balsot arī par sankciju apmēriem. Tātad, pirmkārt, nobalsosim par deputāta Ābiķa priekšlikumu, kas dotu mums iespēju līdz trešajam lasījumam komisijai vēl grozīt šo sankciju apmērus. Un pēc tam balsosim kopumā par šā likumprojekta akceptēšanu otrajā lasījumā.

Pirmais balsojums būs par deputāta Ābiķa priekšlikumu, kas dotu komisijai iespēju izlabot un mums balsot trešajā lasījumā par soda sankcijām. Lūdzu! Trīs papildu balsis “par”. Lūdzu rezultātu! Par– 51, pret– 10, atturas– 7. Tātad esam akceptējuši šo deputāta Ābiķa priekšlikumu. Lūdzu deputātus iesniegt savas domas par šo sankciju palielināšanu vai samazināšanu, un tad trešajā lasījumā varēsim nobalsot. Paldies.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šā likumprojekta akceptēšanu otrajā lasījumā. Trīs papildu balsis “par”. Lūdzu rezultātu! Par– 58, pret– 4, atturas– 5. Likumprojekts ir akceptēts otrajā lasījumā.

Godātie kolēģi! Kaut arī ir 21 minūte pāri vienpadsmitiem, es tomēr uzdrošināšos paziņot pārtraukumu, jo tā bija reti karsta rīta puse! Atpūtīsimies un pulksten 12.00 atsāksim darbu! Pārtraukums līdz pulksten 12.00.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Deputātus lūdzu ieņemt vietas! Visus– 31 deputātu–, kas pašlaik atrodas zālē, lūdzu reģistrēties. Mēs esam tieši 31. Lūdzu reģistrāciju! Rezultātu! 37 deputāti. Ļoti labi, ka izpaužas deputātu solidaritāte.

Godājamie kolēģi! Es domāju, ka zvans jau noskanēja. Pie tam pulkstenis ir 12.00, bet pulksteņi ir lielākajai daļai deputātu. Ja kādam nav, tad par to ir jādomā, varbūt lūgsim Lietu pārvaldei…

Godājamie kolēģi, mūsu nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Par auditordarbību” pirmajā lasījumā. Lūdzu, Černaja kungs! Es lūdzu arī pierakstīties jautājumu uzdošanai un debatēm.

R.Černajs: Vārdu ziņojumam lūdzu dot Švāna kungam kā likumprojekta autoru grupas pārstāvim.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Švāna kungs! Cik ilgs laiks jums būtu vajadzīgs ziņojumam?

K.Švāns, Latvijas Universitātes pasniedzējs: Ne vairāk kā piecas minūtes.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu!

K.Švāns: Godājamie deputāti! Centīšos būt lakonisks, jo Černaja kungs izrēķināja, ka runātprieks ir ļoti dārgs. Likumprojekts jums ir izdalīts, tāpēc skaršu tikai četrus momentus, kuri attiecas uz mērķa nepieciešamību un galveno saturu.

Sagatavojot šo likumprojektu, Augstākās padomes uzdevumā tika izveidota darba grupa, kurā kā Juridiskās fakultātes pārstāvis ietilpu es un arī Tieslietu ministrijas un Finansu ministrijas darbinieki. Šā likuma mērķis bija radīt tiesisko pamatu, turklāt tādu konceptuālo tiesisko pamatu, lai auditordarbību varētu veikt kā uzņēmējdarbību. Pie viena mēs centāmies izvairīties no tādas reglamentācijas, sakarā ar kuru likumprojekts būtu tuvākajā laikā grozāms. Ir iecerēts, ka tas nebūs jāgroza.

Kāpēc šeit ir nepieciešams papildu likums, ņemot vērā to, ka uzņēmējdarbību regulē vesela pakete likumu par uzņēmējdarbību? Tas ir saistīts ar šīs darbības licencēšanu. Turklāt tā skar divus ļoti jutīgus uzņēmēju interešu nervus. Pēc savas būtības auditors ir revidents. Bet atšķirībā no valsts ieceltā revidenta viņš ir neatkarīgs, jo veic savu pārbaudi uz līguma pamata pret atlīdzību. Tātad viņš ir neatkarīgs pārbaudītājs, kura galvenais uzdevums ir sniegt atzinumu par grāmatvedības uzskaites un gada finansu pārskatu atbilstību īstenībai un likumdošanai. Lūk, tas arī skar šo interešu jutīgo nervu sadursmi. Jo kontrahenti attiecībā uz uzņēmējdarbības subjektu, kurš tiek pārbaudīts, ir ieinteresēti, lai viss būtu objektīvi un vispusīgi atbilstošs. Tur var būt arī interese slēpt dažas negatīvās puses savā darbībā. Ir domāts, ka šo interešu kolīzijas novērsīs tieši auditordarbība uzņēmējdarbības formā, strādājot uz līguma pamata, jo godīgai firmai, kā tas visā civilizētā pasaulē ir pieņemts, nav ko slēpt savā darbībā. Auditora pārbaude ir zināma vizītkarte, kas garantē uzticību šai firmai. Arī tas ir ņemts vērā, izstrādājot šā likumprojekta saturu.

Pats nepieciešamākais šeit ir noregulēts: te ir dots auditora statuss, viņa darba organizācija, lai viņš varētu iekļauties uzņēmējdarbībā un strādāt uz līguma pamata par atlīdzību. Te tiek fiksētas viņa galvenās tiesības tieši šajās pārbaudēs, viņa pienākumi un arī viņa atbildība. Bez tam mēs esam izvairījušies no detalizētas reglamentācijas, kas attiecas uz auditora darbības metodiku, uz viņa kvalifikācijas piešķiršanu, uz licenču izsniegšanu un atņemšanu. Tas viss jau ir noregulēts likumā par uzņēmējdarbību, bet likumdošana ir nodota Finansu ministrijas kompetencē.

Mēs šeit izmantojām arī pieejamo praksi, pieredzes apmaiņu. Igauņiem jau ir Ministru padomes līmenī izstrādāts nolikums par šo auditora darbību. Bez tam mēs diezgan sīki izpētījām arī Starptautiskās grāmatvežu federācijas darbību, kurā acīmredzot uz sabiedriskiem pamatiem iekļausies arī mūsu auditori, un viņu pulks tagad jau pārsniedz pussimtu. Šī federācija ir diezgan detalizēti izstrādājusi vispārīgos auditoru standartus, grāmatvedības uzskaites un pārbaudes principus un metodiku, kā arī auditoru kvalifikācijas kritērijus. Jāteic, ka mēs to nereglamentējam, jo tas jau faktiski ir ietverts Finansu ministrijas 1991.gadā izdotajā instrukcijā sakarā ar ministrijas kompetenci. Tā ka es uzskatu, ka darba grupa savu uzdevumu ir veikusi, lai radītu konceptuālu tiesisko pamatojumu šai darbībai. Auditoru uzņēmumi vai uzņēmējsabiedrības varēs sākt darboties, ja šis likums tiks pieņemts. Un domāju, ka atgriezties pie šā likuma labojumu vai grozījumu veidā tuvākajā laikā nebūs nepieciešamības. Paldies par uzmanību!

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai ir jautājumi? Lūdzu. Pirmais jautās deputāts Ēlerts.

I.Ēlerts: Cienījamais referent! Man vienīgais jautājums rodas par 4.panta otro daļu.

Tātad ir pilnīgi saprotama norma, ka auditoru uzņēmējsabiedrības veidošanā jāpiedalās vismaz vienam auditoram. Bet kādēļ gan pamatkapitālu nevarētu veidot arī citas fiziskās vai juridiskās personas? Es saprotu, ka te varētu būt zināma ieinteresētība. Bet, no otras puses, varbūt pašvaldība vai pat valsts būtu ieinteresēta atbalstīt šādu auditorfirmu veidošanos, ieguldot tur savus līdzekļus. Kādi bija jūsu apsvērumi, radot šādu aizliegumu? Un vai tas ir pamatots?

K.Švāns: Darba grupā arī tika diskutēts par to, un te faktiski pārsvaru guva tieši Finansu ministrijas darbinieku viedoklis. Tomēr tas varētu nodrošināt, lai šis auditordienests būtu tiešām neatkarīgs un objektīvs, jo, ieplūdinot dažādus darbības priekšmetus… Jo tikai pārbaude ar atzinuma došanu… Ieplūdinot šeit kāda cita– tieši ražošanas vai tirdzniecības– veida uzņēmējdarbības kapitālu, šis uzņēmums kļūtu neatkarīgs. Tad mēs arī pievienojāmies. Bet šķiet, ka šeit pret valsts un pašvaldību ieguldījumiem nevarētu būt nekādu iebildumu, jo tās ir tās institūcijas, kuras ir ieinteresētas tieši objektivitātē.

I.Ēlerts: Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Apsīti!

R.Apsītis: Man ir tāds jautājums: vai autoru kolektīvs ir pārdomājis pašu terminu “auditors”? Tāpat arī terminu “auditordarbība”? Latviešu cilvēkam nav īsti saprotams, ko tas nozīmē. Mēs gan zinām, ko nozīmē revidents, revīzija un tamlīdzīgi. Un man kā augstskolas darbiniekam vēl joprojām ir tāda pavisam nelāga asociācija no humora sfēras, proti, šī darbība asociējas ar auditoriju. Kā tas ir citās valstīs? Vai tur arī lieto šādus pašus terminus attiecīgajos likumdošanas aktos?

K.Švāns: Jā, mēs te paši cīnījāmies, jo arī es pats saskāros ar šiem jautājumiem. Man tāpat kā kolēģim Apsītim grieza ausīs šis vārds. Bet tomēr, lai atšķirtu viņu no revidenta, kurš galvenokārt darbojas kā valsts institūcijas sūtīts pārbaudītājs, mēs izvēlējāmies šo terminu. Tas ir tieši šīs Starptautiskās grāmatvežu federācijas ieviests termins, un tas ir ieguvis starptautisku skanējumu. Arī Dānijā ir likums par auditoriem, tā ka tas ir ieguvis jau tādu… Tas tāpat kā revidents mūsu valodā ir saprotams termins. Un tā tas ir ieviesies civilizētās pasaules praksē. Tā ka no šā viedokļa arī mēs tam nepretojāmies. Šo terminu jau faktiski ir fiksējis likumdevējs likumā par uzņēmējdarbību. Tur tieši ir ierakstīts: “Auditoru licencējamā darbība.” Latviešu valodā ir tieši tā. Paskatieties šo pantu, kur ir runa par licencējamo darbību! Sākotnēji tā nebija, bet līdz ar papildinājumiem, kad precizēja šo pantu, pats likumdevējs jau šo terminu nostiprināja. Tā ka mūsu kompetencē vairs nebija to grozīt. Es vēlreiz atkārtoju, ka tam tiešām ir starptautisks skanējums, lai to izceltu kā uzņēmējdarbības veidu.

R.Apsītis: Paldies par atbildi. Es to ļoti labi saprotu, bet vai jūs esat griezušies, teiksim, Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijā? Varbūt tur cilvēki var atrast kādu atbilstošu latviešu terminu? Vai ir mēģināts atrast kaut ko latviskāku?

K.Švāns: Mēs to neesam darījuši, jo paļāvāmies uz likumdevēja izvēli. Es jums vairs neoponēju, bet saku, ka sekojām likumdevējam. Domāju, ka šis starptautiskais termins ir pareizs, jo tas tomēr atšķir valsts pārbaudītāju no šādas uzņēmējdarbības formā veiktas darbības. Šis termins nostiprināsies, un mēs ar laiku pie tā pieradīsim. Tāpat kā pie revizora esam pieraduši.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Freimani!

J.Freimanis: Godājamais referent! Es gribētu, lai jūs apskatītos 3.pantu. Man par šo pantu ir jautājums. Redziet, jums šeit, 2.rindkopā, ir tāda “slidena” frāze: “Par auditoru var kļūt Latvijas Republikas pastāvīgais iedzīvotājs.” Jums droši vien ir zināms, ka kopš 15.oktobra mums ir cilvēki, kuriem ir tiesības uz pilsonību, tas ir, ir tādi, kuri jau ir pilsoņi, un ir tādi, kuri vēl tādi nav. Šis jēdziens “pastāvīgais iedzīvotājs” ir anahronisms. Sakiet, lūdzu, vai jūs varētu piedāvāt kaut kādu alternatīvu apzīmējumu šajā sakarībā, jo turpmāk mums tā nebūs, mums būs apatrīdi un pilsoņi, un viss. Drīzumā tas var būt. Lūdzu, kādi jums varētu būt priekšlikumi?

K.Švāns: Alternatīvu terminu es nevaru nosaukt. Varu atsaukties vienīgi uz praksi. Arī mūsu “lielais kaimiņš”– Krievijas Federācija– bez aplinkiem ierakstīja, ka tiesības veikt šo auditordarbību ir Krievijas Federācijas pilsoņiem. Tāpat tas ir ierakstīts igauņu nolikumā, un, lai gan es centos, tomēr darba grupā Finansu ministrijas darbinieki pārbalsoja, tā ka es biju spiests pakļauties šim terminam. Arī es esmu par to, lai mēs būtu konsekventi, jo mums tas jau ir ieviests pensiju likumā un citos likumos, tomēr vajag nostiprināt arī tuvās, atdzimstošās pilsonības terminu.

J.Freimanis: Es jums pilnīgi piekrītu.

Priekšsēdētājs: Freimaņa kungs, lūdzu jūs uz otro lasījumu iesniegt rakstisku labojumu, lai šis priekšlikums nepazustu. Strazdiņa kungs arī vēlas jautāt? Lūdzu!

I.Strazdiņš: Tā kā mēs šeit tomēr pievēršam zināmu uzmanību terminoloģijai, tad man jāpiezīmē, ka vārds “revizors” arī nepieder latviešu valodai. Latviski ir vārds– revidents, cik es zinu. Es nezinu, kas šinī gadījumā ir vārds “auditors”, bet “revizors”…

K.Švāns: Jā, es atvainojos, tur kļūdījos.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, visas atbildes uz tiesiskiem un valodnieciskiem jautājumiem ir saņemtas. Paldies godājamajam ziņotājam.

Sāksim debates. Debatēs ir pierakstījies viens deputāts– komisijas vārdā vēlas uzstāties mūsu kolēģis Černajs. Pēc tam lūdzu sekretariātu zvanīt, lai mēs varētu nobalsot!

R.Černajs: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Jūsu apspriešanā ir likumprojekts, kas praktiski sāk jaunu likumdošanas paketi. Paketi par uzskaiti un grāmatvedību Latvijas Republikā, un šis ir viens no tiem likumiem, kas nosaka uzņēmējdarbību un uzņēmējdarbības veikšanas kārtību šajā jomā.

Ekonomikas komisijā šis likumprojekts tika izskatīts un guva atbalstu, tomēr bija arī dažas nelielas piebildes. Teiksim, attiecībā uz 4.pantu Ekonomikas komisija ierosinās otrajā lasījumā tomēr veikt uzņēmējdarbību arī kā individuālo darbu, pamatojoties uz likumu “Par individuālo darbu”, kā arī uz likumiem par individuālo uzņēmumu un individuālajām zemnieku saimniecībām. Tātad, lai veiktu šo auditordarbību, mūsu komisija uzskata, ka obligāti būtu jāveido šis auditoruzņēmums, jo varētu būt arī zvērinātais auditors– šāda institūcija, kas veic pakalpojumus un funkcijas, kuras paredzētas šajā likumā. Taču uzskatām, ka šos jautājumus varētu skatīt otrajā lasījumā.

Piekrītu arī Freimaņa kunga priekšlikumam par to, ka ir jāprecizē šis iedzīvotāju statuss, kuri ar to nedrīkst nodarboties. Tas tiešām varētu būt Latvijas Republikas pilsonis, bet tas tomēr zināmā mērā ir jautājums, kas saistīts ar mūsu valstiskumu, un tas būtu piemērojams arī citās institūcijās. Ņemot to vērā, lūdzu jūs pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā un iesniegt priekšlikumus.

Priekšsēdētājs: Paldies Černaja kungam! Lūdzu reģistrāciju. Lūdzu, reģistrēsimies, godājamie kolēģi! Rezultātu! Reģistrējušies 52 deputāti.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par Latvijas Republikas likumprojekta “Par auditordarbību” akceptēšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par– 47, pret– nav, atturas– 3. Likumprojekts ir akceptēts. Paldies.

Nākamais mūsu darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Par mežu apsaimniekošanu un izmantošanu” pirmajā lasījumā. Lūdzu, kurš būs ziņotājs šajā jautājumā? Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Tātad par šo likumprojektu ziņos Meža ministrijas pārstāvis Gavrilova kungs.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Gavrilova kungs, tribīnē! Deputātus lūdzu pierakstīties jautājumu uzdošanai un debatēm. Cik laika jums būtu vajadzīgs? 5 minūtes. Paldies. Lūdzu!

G.Gavrilovs, Meža ministrijas pārstāvis: Cienījamie deputāti! Likums “Par meža apsaimniekošanu un meža izmantošanu” jau ir sākts izstrādāt 1989.gadā, kad grupa meža darbinieku tajā laikā pieņēma lēmumu par to, ka esošais Latvijas PSR Meža kodekss neatbilst mūsu Latvijas Republikas meža aizsardzības, apsardzības un izmantošanas prasībām. Pie šā darba strādāja mežsaimniecības speciālisti, mežsaimniecības zinātnieki, Vides aizsardzības komitejas darbinieki, lauksaimnieki un citas ieinteresētās personas. Likums tika izstrādāts tādēļ, ka esošais Latvijas PSR Meža kodekss nosaka dažādu kārtību meža apsaimniekošanai, izmantošanai, aizsardzībai un apsardzībai gan valsts, gan padomju saimniecību mežos, gan kolhozu mežos. Toreiz, tanī laikā, un arī vēl šodien eksistē šī kārtība, kas ir noteikta šajā Meža kodeksā.

Lai noteiktu vienotu kārtību, tika izstrādāts šis dokuments. Šis likumprojekts šobrīd nosaka vienotu kārtību visam republikas mežu fondam neatkarīgi no īpašuma formas vai no zemes lietošanas mērķa. Likumprojekts balstās uz likumu “Par zemes lietošanu un zemes ierīcību”, tādēļ, ka mežs nevar augt atsevišķi no zemes. Un tādā sakarā, kad 1991.gada 21.jūnijā tika pieņemts likums “Par zemes lietošanu un zemes ierīcību”, mēs savu sagatavoto likumprojektu bijām spiesti pārstrādāt. Pēc tam to iesniedzām republikas Ministru padomei, bet septembra sākumā tas tika iesniegts parlamentam izskatīšanai. Pa šo laiku ir jau pieņemts arī likums “Par medībām”, ir pieņemts likums “Par valsts ieņēmumiem no meža resursu realizācijas”, un šis likums pamatā balstās uz tām koncepcijām, kas ir iestrādātas šajos likumos. Mums jāsaka tas, ka meža apsaimniekošana un meža izmantošana nevar stāvēt uz vietas un gaidīt šos likumus, tādēļ ir pieņemta vesela virkne citu likumdošanas aktu, kas nosaka, kā darboties mežā, kā to apsargāt un aizsargāt. Tādējādi tika pieņemti Ministru padomes lēmumi. Mums būtu liels lūgums deputātiem sekot, lai šis likums neatpaliktu no tiem likumdošanas aktiem, kuri pašlaik tiek pieņemti, jo mēs nevaram strādāt, balstoties uz Latvijas PSR Meža kodeksu, tā kā dzīve iet uz priekšu. Un šis jaunais Meža kodekss mums ir ārkārtīgi nepieciešams. Man būtu lūgums neatlikt tā izskatīšanu uz kādu jaunu lasījumu, bet varbūt šobrīd to izskatīt un pieņemt pirmajā lasījumā. Man būtu tāds personīgs lūgums jums. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, kādi ir jautājumi Gavrilova kungam? Vai ir jautājumi? Sekretariātā neviens nav pierakstījies. Čepānes kundze, lūdzu!

I.Čepāne: Man ir jautājums kā juristei, bet kā neprofesionālei meža lietās par 12.nodaļu. Sakiet, lūdzu, kas ir Valsts meža dienests? Jūs šeit rakstāt, ka Valsts meža dienesta sastāvu un struktūru nosaka Latvijas Republikas Ministru padome. Bet tā kā šim meža dienestam ir ārkārtīgi plašas tiesības un daļēji arī ierobežojošas tiesības, tad es gribētu zināt, kas tas ir? Izskaidrojumos tas nav dots.

G.Gavrilovs: Valsts meža dienestu mēs šeit negribam definēt tāpēc, lai likums nedarbotos, teiksim, varbūt vienu vai divus gadus, lai tam būtu mazliet ilgāka darbība. Atkarībā no politiskās un ekonomiskās situācijas republikā tam varētu varbūt būt dažādas formas. Tas varētu būt šādās formās: virsmežniecības, mežniecības, mežsargu formā, tas varētu būt varbūt arī kaut kādas inspekcijas formā, un tādēļ mēs negribējām šeit tam dot kādu definīciju. Es domāju, ka atkarībā no politiskā un ekonomiskā stāvokļa valdība var noteikt šo Valsts meža dienesta sastāvu un tā funkcijas. Tikai tādēļ tas šeit nav ietverts. Ja mēs ierakstīsim, ka tas ir virsmežzinis, mežzinis un mežsargs, tad, ja kaut ko mēģināsim mainīt vai labot, mums momentā būs jāmaina arī likums.

I.Čepāne: Jā! Un man ir vēl otrs jautājums. Jūs savas uzstāšanās laikā teicāt, ka likums nosaka vienotu kārtību visiem mežiem. Vai tā jūs teicāt?

G.Gavrilovs: Es teicu– vienotu kārtību visā meža fondā.

I.Čepāne: Visā meža fondā?

G.Gavrilovs: Jā.

I.Čepāne: Un tad man ir jautājums par 22.pantu un tālāk arī par 35.pantu. Jūs šeit jaunajā variantā esat ierakstījuši, ka meža izmantošanu šis likums attiecībā uz valsts mežiem neregulēs. Vai tā tas būs?

Es tātad lasu: “Juridiskajām un fiziskajām personām, kam mežs ir nodots apsaimniekošanā, ir pirmtiesības uz visiem meža izmantošanas veidiem, izņemot valsts mežus, kuru izmantošanas kārtību regulē Latvijas Republikas Ministru padome.” Un pēc tam tālāk 35.pantā: “Valsts mežu izmantošanas kārtību regulē Latvijas Republikas Ministru padome.”

G.Gavrilovs: Redziet, ja sadalām mūsu esošo valsts meža fondu, tad tas, lielos vilcienos runājot, varētu būt šāds: var būt sabiedriskā īpašuma meži, var būt privātīpašuma meži un var būt valsts īpašuma meži. Tad privātīpašuma jeb saimnieka mežos primārās tiesības, primārais pienākums šo mežu apsaimniekošanā un izmantošanā ir privātpersonai. Tas pats attiecas, teiksim, uz sabiedriskajiem mežiem, vienalga, vai tās būtu paju sabiedrības vai cita veida formācijas. Šeit šīs pirmtiesības ir gan vienam, gan otram.

Ar valsts mežiem ir mazliet citāds stāvoklis, jo tie ir visas sabiedrības īpašums, un tāpēc valsts nosaka, ka apsaimniekošanu, uzraudzību un citu darbu veikšanu realizē Valsts mežu dienests, bet izmantošanu valsts var nodot arī citām institūcijām. Varētu būt arī variants, ka valsts zināmas platības uz ilgtermiņa līguma pamata nodod noteiktam mežu izstrādātājam, vienalga, vai tas būtu valsts meža izstrādātājs vai tas būtu kāds privāts meža izstrādātājs.

Var būt arī otrs variants, ka valsts patur sev tiesības realizēt šo produkciju, bet ļauj tikai šim meža izstrādātājam šeit darboties un veikt šo izmantošanas procesu. Šeit var būt dažādi šie varianti un dažādi meža izmantošanas veidi. Meža izmantošana nav tikai kokmateriālu sagatavošana. Meža izmantošana ir arī medības, meža izmantošana ir ogu un sēņu ieguve, meža izmantošana ir sulu un citu meža vērtību ieguve un tā tālāk. Ir dažādi meža izmantošanas veidi. Un šos veidus katra valsts var deleģēt zināmam izmantotājam, un tādēļ mēs uzskatām, ka valsts mežos ir mazliet cita kārtība, nekā tā ir privātajos vai sabiedriskajos mežos. Es ceru, ka jūs mani sapratāt.

Priekšsēdētājs: Deputāts Cilinskis uzdod jautājumu.

E.Cilinskis: Man ir jautājums par 34.pantu, kur ir teikts, ka meža izmantotāji var būt fiziskās personas, ja tās mežu resursus izmanto tikai savām personīgajām vajadzībām, un juridiskās personas, ja tās veic uzņēmējdarbību. Kā tagad būs ar šo pantu, jo mums ir pieņemts likums “Par individuālo uzņēmumu”. Vai tas tā paliks vai tiks mainīts?

G.Gavrilovs: Es saprotu, ka arī individuālais uzņēmējs veic uzņēmējdarbību. Viņš reģistrējas kā uzņēmējs, un viņš tiek pieskaitīts arī pie juridiskajām personām. Varbūt es kaut ko nepareizi saprotu tādā gadījumā?

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vai vēl ir kādi jautājumi? Nav. Paldies Gavrilova kungam par ziņojumu un atbildēm uz jautājumiem.

Sākam debates. Debatēs šobrīd ir pierakstījušies divi deputāti un Daugavieša kungs, zinātnes pārstāvis mežu jautājumos. Pirmajam vārds deputātam Grūbem.

G.Grūbe: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Tātad debates par dažādiem šā projekta variantiem ir bijušas ļoti karstas un ļoti aktuālas. Es gribētu pateikt tikai to, ka tiešām mums šodien vajadzētu izvēlēties, kādu ceļu tomēr iet šajā jautājumā. Un tie ir būtiski jautājumi, vai mēs atgriežamies pilnīgi pie vecās sistēmas, kur pamatā par visu šo situāciju noteicējs bija “Latvijas mežs”, vai arī meklēsim kādus starpvariantus. Tātad pamatā alternatīvā varianta piekritēji gan netieši– es uzsveru, ne jau tieši, bet netieši– mēģina piedāvāt atgriezties pie vecā varianta. Es saprotu, ka tas bija daudz ērtāks, taču arī Meža ministrijas piedāvātajā variantā, es uzskatu, ir vairākas ļoti nopietnas kļūdas. Es ceru, ka Čepānes kundze to arī parādīs, tomēr šeit ir meklēts starpvariants. Jāsaka atklāti, ka šobrīd mēs nevaram izmantot arī tādu variantu, kas apmierinātu visas puses, tomēr vajadzētu atgriezties vienkārši atpakaļ, ka atkal apvienojam visu– meža izstrādāšanu, meža ciršanu un meža stādīšanu– vienā kompleksā. Es šobrīd neredzu šādu iespēju, jo mūsu pašu attīstība daudzos gadījumos ir daudzkārt nožēlojama. Bez tam, jāsaka atklāti, mums ir arī tas moments, ka patlaban tomēr ir vairākas institūcijas, kas šobrīd reāli ar šīm lietām nodarbojas. Tās ir Vides aizsardzības komiteja, kas nodarbojas ar kontroles funkcijām, ir arī Meža ministrija, kas pamatā nodarbojas ar mežu stādīšanas un mežu ciršanas jautājumu regulēšanu, un, bez šaubām, ir “Latvijas mežs”, kura pārziņā ir meža izciršana.

Tātad šobrīd alternatīvā projekta autori pamatā piedāvā principiāli apvienot meža izciršanas un meža stādīšanas jautājumu, bez šaubām, nerisinot problēmu, ko tad darīt ar Meža ministriju un Vides aizsardzības komiteju. Es varētu piekrist arī šādam variantam, taču ir jautājums: ko tad dara šīs divas institūcijas? Vai tās mums šādā formā ir vajadzīgas un vai šobrīd “Latvijas mežs” ir gatavs uzņemties to atbildību, kas tam iepriekš ir bijusi?

Es saprotu, ka “Latvijas meža” pārstāvji šobrīd ir gatavi runāt par to: sak’, redziet, cik labi viss bija šos 50 gadus! Bet tajā pašā laikā es redzu arī to, ka šā labuma salīdzinoši tomēr ir bijis maz.

Bez šaubām, ar mani var diskutēt, tāpēc es gribētu, beidzot savu uzstāšanos, tikai nolasīt Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijas lēmumu. Tātad komisija nolēma izvirzīt apspriešanai plenārsēdē Meža ministrijas izstrādāto variantu, un komisija pamatos pieņem šo variantu. Un otrkārt, alternatīvā projekta autori piekrīt Meža ministrijas izstrādātā likumprojekta apspriešanai plenārsēdē, paturot sev tiesības izvirzīt divus alternatīvus konceptuālus balsojumus. Arī es šādu lūgumu paturu– tātad ļaut izteikties arī alternatīvā projekta autoriem, taču, kā jau teicu, mums patiešām jātiek skaidrībā, ko mēs šajā periodā varam izdarīt, ko gribam izdarīt un kādā veidā gribam to izdarīt. Paldies par uzmanību!

Priekšsēdētājs: Paldies! Tālāk vārds deputātei Čepānei.

I.Čepāne: Godājamais Krastiņa kungs, cienījamie kolēģi! Pirms jūs balsosit šo likumprojektu pirmajā lasījumā, es gribu, lai jūs sev tāpat kā es sev esmu uzdevusi trīs jautājumus. Pirmais jautājums: vai mežam līdz ar šā likuma pieņemšanu būs stingrs un prasīgs saimnieks, kas beidzot sakops Latvijas mežu? Otrs jautājums: vai beigsies meža izsaimniekošana, par ko ne velti ir ārkārtīgi satraukta visa sabiedrība? Un trešais jautājums: vai tiks novērsta prakse, kāda bija gadu desmitiem, ka ierēdnis pats stāda mežu, pats audzē, pats cērt mežu un pats sevi kontrolē? Ja mēs pozitīvi atbildēsim uz šiem trijiem jautājumiem, tad ar tīru sirdsapziņu varam balsot par šo likumprojektu, ja ne– tad ir jāpadomā, kā šo jautājumu risināt.

Diemžēl es zinu, ka ir divi alternatīvie varianti, un dažkārt cilvēki domā, ka man varbūt nepatīk Meža ministrijas izstrādātais un piedāvātais variants vai ka es esmu Vides aizsardzības komitejas pusē… Es gribu teikt, ka šajā gadījumā esmu ļoti neitrāla, taču gribu skatīties, lai šis likumprojekts nāktu par labu mežam kā ekosistēmai. Diemžēl, iepazīstoties ar likumprojektu, nemaz nerunājot par Vides aizsardzības komitejas pēdējā laikā atklātajiem mežu pārkāpumiem, es nevaru atbildēt pozitīvi uz šiem trim manis izvirzītajiem jautājumiem.

Pirmkārt, tāpēc, ka nevaru nepievērst uzmanību likumprojekta 21., 22. un 35.pantam. Paskatieties, cienījamie kolēģi, šos pantus! Analizējot šos pantus no juridiskā viedokļa, izriet, ka mežu lietošanu saņem virsmežniecības, tās nodarbojas ar mežu audzēšanu, pēc tam virsmežniecībām ir pirmtiesības arī šo mežu izmantošanā, kā tas ir norādīts likumprojektā. Runājot par visiem mežu izmantošanas veidiem, tālāk ir norādīta vēl tāda norma, ka uz valsts mežiem šis likums principā neattiecas. Tad rodas jautājums: kādēļ mums vispār šis likumprojekts būtu jāpieņem, ja valsts mežu izmantošanu regulē Latvijas Republikas Ministru padomes noteikta kārtība? Tātad situācija būs tāda: Meža ministrija izstrādās noteikumus un Ministru padome tos apstiprinās. Tad kādēļ mēs šeit vispār esam sanākuši un klausāmies šo jautājumu? Es domāju, ka tas nav likuma mērķis. Likuma mērķis tomēr ir aizsargāt mežu kā ekosistēmu. Un, ja mēs paskatāmies arī šā likumprojekta tiesiskās regulēšanas objektu, kur ir dots valsts meža fonda jēdziens, tad es gribētu teikt, ka par mežu šeit tiek domāts vairāk kā par preci, nevis kā par aizsargājamu dabas objektu.

Es varētu raksturot to vēl arī ar tādu piemēru, kā ir noteikts jau pieņemtajā Latvijas Republikas likumā “Par valsts ieņēmumiem no meža realizācijas”, kas tika apstiprināts 1991.gada 10.septembrī. Tur ir teikts, ka meža resursi ir izcērtamie, izrokamie koki un citi meža materiāli, kā arī meža izmantošanas blakusprodukcija. Bet pārējais mežs– tātad šie neizcērtamie un neizrokamie?... Es domāju, ka šis tiesiskās regulēšanas objekts ir nepareizi definēts.

Man ir līdzi un es esmu iepazinusies ar 1937.gada 14.oktobrī Ministru kabinetā apstiprināto meža aizsardzības likumu. Tur ir ļoti skaidri pateikts, kas ir valsts meža fonds. Likumā tieši 1.pantā ir pateikts, ka visas šīs tiesiskās prasības attiecas uz visiem valsts robežās esošajiem mežiem. Es nevaru saprast, kādēļ mūsu likumprojektā mēs to nevarējām iestrādāt, ka šiem likuma noteikumiem pakļauti visi valsts robežās esošie meži, neparedzot kaut kādus īpašus izņēmumus.

Es paskatījos arī Rietumvācijas likumdošanu, kur līdzīgi kā 1937.gada meža aizsardzības likumā ir dots valsts meža fonda jēdziens.

Tālāk. Es ne velti kolēģim no Meža ministrijas uzdevu jautājumu– kas ir meža dienests? Jo šajā nodaļā, kas regulē meža dienesta tiesības un pienākumus, ir minētas, piemēram, tādas tiesības, ka meža dienesta darbiniekiem ir tiesības nēsāt ieroci. Es tagad gribētu zināt, kas būs tās amatpersonas, kurām ir tiesības nēsāt ieroci. Nevis runāt par to, ka mainoties ekonomiskajai un politiskajai situācijai.

Tāpat mani interesē, kuras no šīm amatpersonām varētu ierobežot uzņēmējdarbību, kas ir saistīta ar meža izmantošanu. Tā ir ļoti pareiza norma, jo nevar pieļaut tādu situāciju, ka, piemēram, virsmežzinis vai arī kāds cits mežzinis nodarbojas ar uzņēmējdarbību meža izmantošanas jomā. Taču šajā likumā tas nav teikts.

Tālāk. Es nevaru piekrist 18.panta otrajai daļai, kur ir paredzēts, ka īpaši aizsargājamo dabas objektu tiesisko režīmu regulēs Vides aizsardzības komitejas apstiprinātie nolikumi. Es uzskatu, ka noteikti ir jābūt vai nu likumam par īpaši aizsargājamiem dabas objektiem Latvijas Republikā, vai– otrs variants– noteikti jābūt likumam vismaz par rezervātiem un Gaujas Nacionālo parku.

Tālāk par atbildības jautājumiem. Šeit, likumprojektā, ir minēta trīs veidu atbildība. Tā ir administratīvā atbildība, kriminālā atbildība un neatkarīgi no saukšanas pie administratīvās vai pie kriminālās atbildības iestājas arī šī civiltiesiskā atbildība. Es gribētu likuma izstrādātājiem jautāt: vai viņi šeit saviem darbiniekiem nav paredzējuši disciplināro atbildību? Piemēram, par to, ka viņi nepilda attiecīgus pienākumus, kas ir uzlikti saskaņā ar šo likumu?

Un nobeigumā gribu teikt, ka šis likums, iestrādājot attiecīgās normas, būtu jānosauc nevis kā likums “Par meža izmantošanu un apsaimniekošanu”, jo šie jēdzieni ir ļoti nosacīti un tie likumā ir pretrunā– vienā vietā ir tā, bet otrā– citādi. Šis likums būtu jānosauc par meža aizsardzības likumu, jo galu galā mums galvenais tomēr ir aizsargāt mežu, nevis regulēt, noteikt šo meža izmantotāju tiesības un pienākumus. Paldies par uzmanību!

Priekšsēdētājs: Paldies! Vai vēl kāds no deputātiem vēlas uzstāties debatēs? Nav. Tādā gadījumā vārds Daugavieša kungam. Lūdzu!

U.Daugavietis, Vides aizsardzības komitejas pārstāvis: Cienījamie deputāti! Šeit ļoti maz tika runāts par alternatīvo variantu, tas gandrīz nemaz netika minēts. Tāpēc dažos vārdos gribētu pateikt, kā šis alternatīvais variants tika radīts, un minēt tā principiālās koncepcijas.

Tātad, pateicoties Albertiņas kundzes aktīvam atbalstam, pagājušā gada beigās tika nodibināta republikas mežzinātnes padome, kurā ietilpa vadošie republikas zinātnieki no visa meža kompleksa, sākot ar mežsaimniekiem, mežu izmantotājiem, pārstrādātājiem un tā tālāk. Viens no šīs padomes uzdevumiem, kas tika saskaņots visās ministrijās, bija ekspertēt izstrādājamos likumdošanas aktus. Paskatoties pirmo veco variantu, kas tika iesniegts, šis likums par meža apsaim­niekošanu un izmantošanu, protams, bija absolūti nepieņemams, tāpēc kopā ar Vides aizsardzības komiteju tika izstrādāts alternatīvais variants. Atcerieties iepriekšējo balsošanu, kad to nepieņēma pirmajā variantā! Mēs tagad esam ļoti daudz strādājuši, apmēram 80 procenti no visiem jautājumiem tika saskaņoti, tātad principā visi vides aizsardzības jautājumi un citi. Būtiskās atšķirības ir palikušas tieši tās, kuras uzsvēra arī Čepānes kundze,– tātad kas būs meža saimnieks un kas kompleksi atbildēs par visu meža apsaimniekošanu? Un kur beidzas valsts funkcijas un kur sākas saimnieciskās funkcijas?

Iepriekšējā 1990.gadā notikusī meža apsaimniekošanas reforma šo jautājumu neatrisināja. Un pašreiz Meža ministrijas kompetencē tātad ir palikušas gan šīs kontroles funkcijas, gan visa mežsaimnieciskā darbība, kura gan atsevišķos gadījumos tiek mēģināta novelt uz meža izmantotāju pleciem, piemēram, meža atjaunošana. Taču jebkurā pasaules valstī mežsaimniecība ir uzņēmējdarbība, kura dod valstij un tautai ievērojamu peļņu. Un runa ir ne tikai par materiālo vērtību radīšanu, mežu kā ražošanas līdzekli, bet galvenokārt par vides aizsardzību un tā tālāk. Tāpēc šeit tika iestrādāta norma, ka šo savu vērtību mežs atdod katru gadu, tātad meža zemes tiek nodotas apsaimniekošanā bez maksas. Tālākais jau ir saimnieciskā funkcija.

Ja pieņemam Meža ministrijas izstrādāto variantu, tad šīs funkcijas nekur nav definētas, un tādā gadījumā būtu jāiestrādā tur, kur ir minētas Ministru padomes funkcijas, vēl viens punkts. Tur būtu jāieraksta (ja Augstākā padome tā nolems), ka visu meža apsaimniekošanu veic un nodrošina Ministru padome, ar savu institūciju, tas ir, ar Meža ministrijas, palīdzību. Bet tas nozīmē veselu tautsaimniecības nozari finansēt no budžeta. Šis iepriekšpieņemtais likums, manuprāt, ir kļūdains attiecībā uz ienākumiem no mežiem, kur visus ienākumus tātad atdod budžetam. Meža apsaimniekotājam– virsmežniecībai, kas simts gadus raudzījusies, lai mežs nepaliek… Nu tai atkal būs jāizplēš šī nauda no budžeta. Un tāpēc es domāju, ka nekas labs meža apsaim­niekošanā nav sagaidāms.

Šajā alternatīvajā variantā absolūti nav paredzēts atjaunot veco kārtību. Tieši otrādi– te ir paredzēts beidzot atdalīt valsts funkcijas no saimnieciskajām funkcijām. Šis jautājums būtu jāizšķir konceptuāli ar balsošanu, vai meža apsaimniekošana ir uzņēmējdarbība vai nav. Un tas attiecīgi būtu jāieraksta šinī likumprojektā.

Es nerunāšu par ļoti daudzajām pretrunām, kuras ir šinī likumprojekta variantā un kuras tika izmainītas jau saskaņotajos punktos. Daudzas izmaiņas ir izdarītas pēdējā brīdī. Un es domāju, ka šā likumprojekta pieņemšana izšķirs 40 procentus republikas teritorijas likteņa. Un tās runas, ka paies divi vai trīs gadi un mēs šo likumu mainīsim, manuprāt, nav nopietnas, jo tā ir visas tautas bagātība. Tomēr pašreiz šīs bagātības apsaimniekošana notiek samērā zemā līmenī. Paldies. Tas man būtu viss.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godājamie kolēģi, līdz ar to debates mums ir pabeigtas. Es vienīgi lūgšu deputātus, kuri ierosina izdarīt kādu konceptuālu balsojumu šajā likumā, izvirzīt šo savu prasību, jo, ja paņemsim stenogrammu, tad redzēsim, ka tur nekas tamlīdzīgs, ka par kaut ko būtu konceptuāli jābalso, neizskanēja. Tikai deputāti to var ierosināt.

Lūdzu reģistrāciju. Reģistrēsimies, godājamie kolēģi! Rezultātu. Reģistrējušies 68 deputāti.

Lūdzu, deputāt Batarevski!

O.Batarevskis: Cienītie kolēģi! Es gribēju jūs informēt, ka mūsu komisija izskatīja šo likumprojektu un atzina, ka to var akceptēt pirmajā lasījumā, izņemot vienu konceptuālu balsojumu par to, ka šis likumprojekts regulē visu mežu izmantošanu Latvijas Republikā, atsevišķi nedodot tiesības Ministru padomei regulēt kaut kādus citus noteikumus.

Priekšsēdētājs: Paldies. It sevišķi apstākļos, kad mēs vakar nobalsojām, ka Ministru padomes funkcijas drīzumā beigsies, ka tā noliks savas pilnvaras jaunievēlētās Saeimas priekšā.

Lūdzu, deputāt Fels!

A.Felss: Jāpalaiž dāma priekšā…

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāte Čepāne!

I.Čepāne: Cienījamie kolēģi! Tad, kad komisijā šo jautājumu izskatījām, šeit vispār mums nebija šādu papildinājumu, kur ir runa par to, ka šis likums, tā 21., 22. un 35.pants neattiektos uz valsts mežiem. Tādas normas vispār nebija, ka valsts mežu izmantošanas kārtību regulē Latvijas Republikas Ministru padome. Nebija tādas normas! Tagad tā norma ir parādījusies. Es pilnīgi piekrītu Batarevska kungam, kurš saka, ka šajā gadījumā likumam būtu jāregulē visu mežu tiesiskais statuss. Strīdu mums komisijā nebija (mēs varam paņemt protokolu), runājot par šiem pantiem vai virsmežniecībām, proti, kam valsts mežu lietošanā būtu pirmtiesības uz visiem meža izmantošanas veidiem. Mēs pieņēmām lēmumu, ka tas mums ir jāsvītro. Par to ir jābalso, ka vajag atdalīt šīs valsts pārvaldes funkcijas no saimnieciskajām funkcijām. Ja gribam iet tālāk uz meža izsaimniekošanu, tad atstāsim tā, kā ir likumprojektā, ka viņi paši audzē, paši kopj, paši cērt un paši kontrolē. Paldies. Es vairs par to nerunāšu, bet, ja jūs izlasīsit likuma jēgu, tad tas tur ir iestrādāts.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Fels!

A.Felss: 22.pantā, kur ir runa par šo mežu izmantošanas kārtību, man šķiet, ka mēs komisijā nedaudz mēģinājām… Mēs varētu piekrist tam, ka visu mežu izmantošanas kārtību regulē šis likums. Tātad speciāli šādu balsojumu, manuprāt, mums varbūt pat nemaz nevajadzētu. Un varbūt, runājot par tām niansēm, par kurām vēl ir domstarpības, mēs šodien varētu pieņemt par pamatu šo likumprojektu un pie tā vēl pastrādāt komisijā, piedaloties arī tiem cilvēkiem, kuri pārstāv pretējo viedokli. Tādā gadījumā, ja vēl radīsies strīds par kādu no punktiem, to varēs atrisināt ar balsojuma palīdzību otrajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāte Seile!

A.Seile: Es tikai vēlreiz varu atbalstīt Batarevska kunga izteikto priekšlikumu. Mums nav nekādu domstarpību, ka komisija to iestrādā– “visu mežu izmantošanas kārtību regulē šis likums”. Acīmredzot 22.panta redakcija vienkārši ir neveiksmīga. Varu informēt, ka arī es esmu runājusi ar Šļakotas kungu, un tam mēs piekrītam. Es uzskatu, ka galvenā domstarpība šeit tomēr bija tāda, ka tas ir diezgan neskaidri pateikts. Tāpēc šie divi alternatīvie projekti it kā cīnījās, bet pašreiz ir it kā samierinājušies. Un tā ir tā domstarpība, vai Meža ministrija var atbildēt, vai tā var būt tā institūcija, kura atbild par tā sauktajiem valsts mežiem. Šāda koncepcija šeit ir iestrādāta. Meža ministrijai ir jāuzņemas atbildība par valsts mežiem, bet tas nenozīmē, ka tā pati cirtīs un pati sargās. Tas nebūt to nenozīmē! Taču par šiem Latvijas laikā Meža departamenta lietošanā bijušajiem mežiem šai valsts Meža ministrijai ir jāatbild, ir jāuzņemas pilnīga atbildība šajā likumā noteiktajā kārtībā. Un es uzskatu, ka tad, ja būtu tāds pieprasījums, mēs varbūt varam nobalsot, bet būtībā tas jau ir iestrādāts šajā likumprojektā. Un es aicinu balsot par to pirmajā lasījumā. Visi iesniegtie konkrētie priekšlikumi tiks apskatīti, iztirzāti un pavairoti uz otro lasījumu. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Ulme!

A.Ulme: Es domāju, galvenā problēma, ka mēs visu laiku kuļamies un nevaram atrisināt, ir ļoti vienkārša. Iepriekšējā reizē, kad domājām par Meža ministriju, mēs pieņēmām vienu pamatnostādni, tas ir, ka valsts funkcijas tiek atdalītas no saimnieciskajām funkcijām. Un mēs arī uzstājām, ka tas konkrēti ir jāieraksta, bet tagad tas visu laiku tiek it kā apiets, it kā izmuļļāts, un līdz ar to beigās atkal nav īstas skaidrības. Tad tomēr vajag šo konceptuālo balsojumu, lai uz otro lasījumu tas tiktu iestrādāts visos tajos pantos, kur šis jautājums tiek risināts. Runa ir par to, ka šīs valsts funkcijas tiek atdalītas no saimnieciskajām funkcijām. Citādi mums mežā kārtības nebūs.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāt Grūbe! Deputātam Grūbem palūgsim pēc deputāta Ulmes uzstāšanās doties pie trešā mikrofona, jo šis pārstāja darboties.

G.Grūbe: Cienījamie kolēģi! Tātad es tomēr gribētu ieviest skaidrību. Šeit tas nav tik vienkārši, kā izteicās Ulmes kungs, ka vajag tikai atdalīt valsts un saimnieciskās funkcijas. Redziet, jautājums ir drusciņ cits– kurš tad ir valsts meža apsaimniekotājs un kurš atbild par valsts meža apsaimniekošanu? Tā šeit ir ļoti būtiska lieta, un es te tomēr neredzu pretrunu, ka Meža ministrija šajā gadījumā uzstājas, kā tas bijis arī Latvijas Republikā, kā valsts meža apsaimniekotāja. Te nevar būt runas, ka Meža ministrija varētu pretendēt uz citiem mežiem, bet valsts mežs ir valsts mežs. Un šeit ir jābūt vienam atbildīgam apsaimniekotājam.

Atbildot Čepānes kundzei par to, ka paši zog un paši kontrolē. Tad man tomēr ir jautājums: kāpēc mums ir Vides aizsardzības komiteja? Tā tomēr ir kontroles iestāde, kura kontrolē arī Meža ministrijas darbību. Ja šeit nav kārtības, tad, es domāju, to beidzot vajadzētu ieviest. Un tāpēc man tomēr būtu lūgums atbalstīt komisijas priekšlikumu, ka, bez šaubām, šis likums attiecas uz visiem mežiem visā Latvijas teritorijā, bet attiecībā uz kontroles iespējām tātad Vides komitejai šīs kontroles iespējas paliek arī attiecībā uz valsts mežiem un tad šī situācija ir sakārtota.

Pretējā gadījumā mēs varam turpināt šīs diskusijas bezgalīgi, bet zudīs principā valsts meži, un tādu situāciju mēs tomēr pieļaut nevaram. Tāpēc man būtu lūgums atbalstīt šo projektu. Bez šaubām, mēs varam šeit ļoti asi strīdēties par atsevišķām detaļām, par atsevišķām iebildēm, bet valsts mežu kā tādu zaudēt nedrīkstam. Paldies.

Priekšsēdētājs: Deputāte Albertiņa.

S.Albertiņa: Godātie kolēģi! Tā kā mums jau pagājušajā reizē te iznāca liels tirgus, tad pēc deputātu pieprasījuma mēs nodevām mūsu Juridiskajai pārvaldei uz ekspertīzi gan alternatīvo projektu, gan arī Meža ministrijas sagatavoto. Un šajā ekspertīzē ir skaidri un gaiši pateikts, ka Meža ministrijas izstrādātajā likumprojektā valsts funkcija no saimnieciskās funkcijas ir nodalīta. Tā ir atbilde uz Ulmes kunga iebildumu. Šeit zālē sēž Zicānes kundze, viņa veica šo ekspertīzi. Viņa pie tās strādāja divas nedēļas un viņa jums var dot sīkākus paskaidrojumus, ja kādam vēl ir jautājumi. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Čepānes kundze!

I.Čepāne: Cienījamie kolēģi! Pēc kolēģes Albertiņas uzstāšanās man vispār ir jāizsaka aizdomas par mūsu juridiskās ekspertīzes kompetenci. Šeit nav nodalītas valsts funkcijas no saimnieciskajām funkcijām! Paņemiet, lūdzu 21.pantu, 22.pantu un 35.pantu! 21.pantā ir teikts, ka juridiskajām un fiziskajām personām, kurām mežs nodots apsaimniekošanā, proti, arī virsmežniecībām, ir pirmtiesības uz visiem meža izmantošanas veidiem. Un šie visi izmantošanas veidi, cienījamie kolēģi, taču ir norādīti šajā likumā, tas ir, sākot ar meža ciršanu un 33.pantā minēto mežmateriālu sagatavošanu. Šī taču ir tīri saimnieciska funkcija. Mans priekšlikums šajā gadījumā būtu par šiem pantiem pirmajā lasījumā nebalsot, tā kā nav klāt arī Emša kunga, kurš ir iesniedzis šo alternatīvo variantu. Šodien esmu spiesta runāt arī viņa vietā, tātad par šiem diviem pantiem, kur tiek noteiktas šīs it kā apvienotās funkcijas. Es lūdzu nebalsot.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, nosauciet vēlreiz šos pantus, lai visi deputāti dzird.

I.Čepāne: Tātad tas ir 22.pants.

Priekšsēdētājs: Jā.

I.Čepāne: Pagaidām arī 22.pants un 35.pants, kur ir paredzētas šīs pirmtiesības.

Priekšsēdētājs: Paldies. Un jūs arī pastāvat uz konceptuālu balsojumu, kā to iepriekš teicāt, par to, ka likums regulē visas Latvijas Republikas mežu tiesisko statusu.

Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Es vēlreiz uzsveru– komisija piekrīt tam, ka šis likumprojekts regulē visu mežu. Tā kā mēs tam piekrītam, tad es nezinu, vai ir vajadzība vēl speciāli balsot. Bez šaubām, šis balsojums mums tikai palīdzēs.

Taču jautājums patiešām ir par valsts mežu– vai valsts mežam ir īpašnieks vai nav. Šeit es atbildu skaidri– valsts ir meža īpašnieks! Un valsts meža intereses pārstāv Meža ministrija, bet kontroles funkcijas ir Vides aizsardzības komitejai. Es šeit negribu neko jaukt. Ja atzīstam, ka valsts meža pārstāvis nav Meža ministrija, tad ir cita koncepcija un tad jāsāk šis projekts izstrādāt no jauna. Šeit ir tikai jautājums par valsts meža īpašnieku– vai valsts meža īpašnieks ir vai viņa nav.

Priekšsēdētājs: Valsts mežam ir īpašnieks, un tā laikam būs pati valsts. Paldies.

Tātad ir izvirzīts šis konceptuālais balsojums. Ja Grūbes kungs uzskata, ka ar to viņam būs tikai palīdzēts, tad, es domāju, palīdzēsim Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijai ar balsojumu, tā kā tāds ir izvirzīts.

Tātad Čepānes kundze ierosināja nebalsot un neakceptēt pirmajā lasījumā 22. un 35.pantu. Un laikam mums izeja būtu tāda, ka vajadzētu izdarīt šo konceptuālo balsojumu par likuma regulēšanas subjektu. Tas būtu pirmais. Pēc tam varētu balsot par visa likumprojekta akceptēšanu pirmajā lasījumā, izņemot 22. un 35.pantu. Un pēc tam atsevišķi balsosim par 22. un 35.panta akceptēšanu vai neakceptēšanu pirmajā lasījumā. Un pēc tam– atkarībā no šiem balsojumiem– balsosim par visu likumprojektu kopumā. Tātad mums sanāk apmēram četri balsojumi, ja es kaut ko nesajaucu. Godājamie kolēģi, zālē tomēr savā starpā diskusijas nav pieļaujamas…

Lūdzu, reģistrēsimies vēlreiz! Reģistrāciju! Lūdzu rezultātu. Reģistrējušies 67 deputāti. Paldies.

Tātad pirmais konceptuālais balsojums ir par deputātes Čepānes ierosināto un arī citu deputātu atbalstīto priekšlikumu, ka šis likums regulē visu Latvijas Republikas mežu tiesisko statusu. Vai definēju pareizi?

Balsošanas režīmu! Balsosim par šo konceptuālo balsojumu. Lūdzu rezultātu. Par– 52, pret– nav, atturas– 6. Paldies.

Godājamie kolēģi! Es te jau minēju šo balsošanas kārtību, procedūru, ka varbūt, lai viss būtu loģiskāk, mēs varētu nākamos divus balsojumus izdarīt atsevišķi gan par 22., gan par 35.pantu. Un tad jau balsotu kopumā par visu likumu.

Lūdzu, deputāt Grūbe!

G.Grūbe: Man tomēr gribētos dzirdēt Čepānes kundzes atbildi par to, kas tad beidzot pārstāv valsti. Es saprotu, ka Čepānes kundze ir kategoriski pret, ka to pārstāv Meža ministrija. Bet kas tad pārstāv valsti? Jo šajos pantos jau ir galvenā runa par to, kas tad pārstāv valsts mežu un valsts meža intereses. Tātad– kas to dara? Un, ja uz šo jautājumu mēs varam atbildēt, tad, es domāju, šie panti nav jāizslēdz no likumprojekta.

Priekšsēdētājs: Godājamais kolēģi! Šeit nav runas par izslēgšanu no likumprojekta, te ir runa par neakceptēšanu vai akceptēšanu pirmajā lasījumā. Čepānes kundze uzstājās divas reizes, jautājumus uzdeva un arī izteicās par motīviem… Tas nav strīds, kuru mēs šeit atrisināsim. To var izdarīt tikai balsojot. Tātad kolēģi izlems, vai šie panti ir pietiekamā gatavībā, lai mēs tos akceptētu jau pirmajā lasījumā. Ja ne, tad pie tiem atgriezīsimies otrā lasījuma sākumā. Tā ka nekas traģisks vēl nav noticis.

Lūdzu, deputāt Fels!

A.Felss: Vēl par balsošanas motīviem, lai balsojot būtu viss skaidrs. Ja piekrītam tam, ka šeit varētu ņemt ārā Ministru padomi un rakstīt, ka arī šis likums regulē attiecībā uz valsts mežiem… Es nesaprotu…

Priekšsēdētājs: Felsa kungs, varbūt tomēr neeksperimentēsim ar redakcionāliem labojumiem? Te ir runa principā– vai 22. un 35.pants ir tādā gatavības pakāpē, lai tos akceptētu konceptuāli pirmajā lasījumā. Ne jau par redakciju šeit ir runa… Pirmajā lasījumā par redakciju nebalso. Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Krastiņa kungs, es gribētu dzirdēt no jums precizējumu. Mēs nupat nobalsojām, ka viss šis likums attiecas uz visiem mežiem. Tātad tas nozīmē, ka 22.pantā jau esam izslēguši ārā tos vārdiņus, kas ir pēc vārda “33.pantā, izņemot…”. Tas jau tātad ir ārā.

Priekšsēdētājs: Freimaņa kungs, mēs nevienu vārdu neesam izslēguši. Pirmajā lasījumā vārdi netiek slēgti ārā un rakstīti iekšā, jo pirmajā lasījumā ir konceptuāls balsojums. Jā, gluži tā nav… Mums par slēgšanu ārā vai rakstīšanu iekšā ir jābalso atsevišķi, lai gan tas ir otrā un pat trešā lasījuma uzdevums.

Tātad nākamie divi balsojumi būs par 22. un 35.panta akceptēšanu pirmajā lasījumā, kā to ierosināja deputāte Čepāne. Nevis par izslēgšanu, bet par akceptēšanu, godājamie kolēģi! Mēs jau pusotru gadu sēžam šajā zālē… Vai nu tā saule to dara, vai kas cits… Lūdzu! Deputāte Seile vēl vēlas izteikties.

A.Seile: Es tomēr lūdzu deputātus mazliet padomāt un konceptuāli šos abus pantus atbalstīt tādā formulējumā, kādā tie ir, bet konkrētās pantu redakcijas lūdzu iesniedziet uz otro lasījumu, jo būtībā šeit nekādu konceptuālu domstarpību ar Čepānes kundzi mums nav, jo viņa nav formulējusi…

Priekšsēdētājs: Taču Čepānes kundze uzskata, ka ir. Un mēs, Seiles kundze, tikai balsojot varam dabūt kādu rezultātu un nekādi citādi.

Lūdzu, godājamie kolēģi, balsošanas režīmu! Balsosim par 22.panta akceptēšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu. 33– par, 9– pret, 17– atturas. Tātad ar balsu vairākumu 22.pants ir akceptēts pirmajā lasījumā. Paldies.

Un nākamais balsojums būs par 35.panta akceptēšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu. Par– 26, pret– 12, atturas– 21. Līdz ar to 35.pants pirmajā lasījumā nav akceptēts, un tas mums būs jāpārskata pirms otrā lasījuma sākuma, kad mēs to darīsim, ja, protams, akceptēsim visu likumprojektu. Paldies.

Nākamais balsojums– par visa likumprojekta akceptēšanu pirmajā lasījumā kopumā ar jau izdarīto konceptuālo balsojumu un bez 35.panta. Lūdzu balsosim! Rezultātu! Par– 54, pret– 1, atturas– 6. Tātad likumprojekts ir akceptēts pirmajā lasījumā!

Godājamie kolēģi! Lūdzu neatstājiet tik steidzīgi plenārsēžu zāli, jo mēs, kā jūs atceraties, no rīta nobalsojām, ka vēl skatīsim likumu “Par ugunsdrošību”! Tur, liekas, nav domstarpību par to, ka viņi paši dedzina un paši dzēš… Tur ir vienkāršāk, bet mums, godājamie kolēģi, jāpagaida, kamēr deputāti, kuri nevēlas klausīties par ugunsdzēsību, atstās zāli. Pēc tam uzreiz izdarīsim reģistrāciju. Arī korespondenti atstāj zāli… Tā ka tagad būs vienkāršāk…

Lūdzu reģistrācijas režīmu. Reģistrēsimies! Lūdzu rezultātu. Deputāts Preinbergs ir piereģistrējies un tagad atstāj zāli… Tas ir domāts stenogrammai. Jā, izraksts būs… Skaitās, ka zālē ir 60 deputāti, tā ka tāds izraksts grāmatvedībai tiks nodots. Tāda tagad ir kārtība. Reģistrācija pirms un plenārsēžu beigās pirms pēdējā balsojuma, lai varētu aprēķināt darba algu par attiecīgo dienu. Paldies.

Tātad par likumprojektu “Par ugunsdrošību” ziņos Ugunsdrošības un glābšanas dienesta departamenta priekšnieks Ļabja kungs. Lūdzu! Tas ir otrais lasījums, kolēģi, tāpēc apspriedīsim pa pantiem. Lūdzu!

J.Ļabis, Ugunsdrošības un glābšanas dienesta departamenta priekšnieks: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Pēc likumprojekta “Par ugunsdrošību” izskatīšanas pirmajā lasījumā un otrajam lasījumam iesniegtajā likumprojektā ir ietvertas deputātu izteiktās piezīmes, papildinājumi un labojumi, kuri zināmā mērā uzlabo likuma juridisko līmeni. Rakstiskus deputātu priekšlikumus mēs neesam saņēmuši.

2.pantā ir noteikts, ka ugunsdrošības tiesiskais pamats ir Latvijas Republikas Satversme. Tālāk– kā tekstā.

Būtisks papildinājums izdarīts 6.pantā. Sakarā ar iedzīvotāju atbildību par ugunsdrošību te ir ietverta tiesiskā norma par īres līgumu. Ir saīsināts un konkrētāk ierakstīts 22.pants– par ugunsdrošības dienesta darbinieku pieņemšanu darbā, kā arī ietverta izglītības klasifikācija. Kopumā likumprojektā izdarīta nepieciešamā rediģēšana tekstā. Izskatīšanai sagatavots Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmuma projekts “Par Latvijas Republikas likuma “Par ugunsdrošību” spēkā stāšanās kārtību”, kas saskaņots ar likumprojektā par ugunsdrošību ietvertajām normām.

Es pateicos deputātiem par iesniegtajām piezīmēm un lūdzu izskatīt likumprojektu “Par ugunsdrošību” otrajā lasījumā. Paldies.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Šajā situācijā, kad nav iesniegti deputātu rakstiski labojumi, bet iepriekš izteiktie labojumi ir iestrādāti šajā likumprojektā, varbūt nebūsim tik lieli formālisti, ņemot vērā arī to, ka mums šodien ir atlicis strādāt 16 minūtes…Tādā sakarībā vai deputātiem ir piezīmes par konkrētiem pantiem? Un labojumi? Nav. Tad būtu ierosinājums akceptēt šo likumprojektu otrajā lasījumā, un, ja ir kāda redakcionāla piezīme, tad iesniegt to komisijai, lai varētu to iebalsot trešajā lasījumā. Paldies Ļabja kungam par ziņojumu un darbu!

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šā likumprojekta “Par ugunsdrošību” akceptēšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu. Par– 48, pret– 1, atturas– 3. Paldies. Likumprojekts akceptēts otrajā lasījumā. Tātad lūdzu komisijai to gatavot uz trešo lasījumu.

Vai godātajiem deputātiem ir kādi paziņojumi, pirms beidzam šo aktīvo darba nedēļu? Lūdzu, deputāt Grūbe!

G.Grūbe: Man būtu lūgums cienījamajiem kolēģiem no dažādām frakcijām– pirmdien frakciju sēdēs izskatīt likumu “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”, jo mēs lūgsim arī Prezidiju iekļaut šo likumprojektu nākamnedēļ trešdien darba kārtībā. Tāpēc būtu lūgums frakcijām izskatīt to pirmdien frakciju sēdēs un frakcijām dot arī savu attieksmi, kādā veidā mēs varētu virzīties uz priekšu.

Un tālāk es lūgtu Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijas deputātus palikt vēl uz vietas, lai mēs varētu koriģēt tieši savas komisijas darbību.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai ir vēl kādi paziņojumi? Nav. Tātad Prezidija sēde Prezidija locekļiem šodien ir pulksten 16.00. Uz redzēšanos!

(Sēdes beigas)