Ministru kabineta 5.septembra sēdē

AM: Par finansēm starptautisku reprezentāciju pasākumiem

Otrdien, 5.septembrī, Ministru kabinetā (MK) pieņemti grozījumi Aizsardzības ministrijas izstrādātajos MK noteikumos Nr.96 “Kārtība, kādā veidojamas, sagatavojamas un finansējamas Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienības, kas piedalās starp-tautiskajās operācijās”.

Grozījumi paredz uz misijas laiku piešķirt 100 latu nacionālā kontingenta komandierim starptautiskās operācijas rajonā reprezentācijas pasākumiem.

Nacionālo kontingentu komandieri bieži saņem uzaicinājumus piedalīties dažādās pieņemšanās un prezentācijās, kuras organizē citu nacionālo kontingentu pārstāvji, nevalstiskās organizācijas vai vietējās varas pārstāvji. Tāpat tiek organizēti labdarības pasākumi, kuros nacionālo kontingentu pārstāvji tiek aicināti ziedot simboliskas summas labdarības mērķiem.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

EM: Par valsts metroloģiskajai kontrolei pakļautajiem mērīšanas līdzekļiem

Otrdien, 5.septembrī, Ministru kabineta sēdē akceptēts Ekonomikas ministrijas izstrādātais MK noteikumu projekts “Valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu saraksts”.

Šis noteikumu projekts izstrādāts, lai aktualizētu valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu un to verificēšanas periodus.

Valsts metroloģiskai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu saraksts sastādīts, tajā iekļaujot mērīšanas līdzekļus, kuriem metroloģiskās prasības noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 31.marta direktīvā 2004/22/EK par mērīšanas līdzekļiem, t.i., ūdens patēriņa skaitītājiem, gāzes patēriņa skaitītājiem tilpuma korektoriem, aktīvās elektroenerģijas skaitītājiem, siltumenerģijas skaitītājiem, šķidruma mērsistēmām (izņemot ūdeni), automātiskajiem svariem, taksometra skaitītājiem, materiālu daudzuma mērīšanas līdzekļiem, dimensionālajiem mērīšanas līdzekļiem un izplūdes gāzu analizatoriem. Saraksts papildināts arī ar citiem mērīšanas līdzekļiem, vadoties no citu Eiropas Savienības dalībvalstu pieredzes un konkrētām industrijas vajadzībām.

Attiecībā uz mērīšanas līdzekļu verificēšanas periodiskumu Starptautiskās reglamentētās metroloģijas organizācijas dokumentos noteikts, ka verificēšanas periodiskuma intervālu nosaka gados, bet nav noteiktu un vienotu Eiropas Savienības normu attiecībā uz verificēšanas periodiskumu katram konkrētajam mērīšanas līdzeklim. Tādēļ projekta izstrādes ietvaros, nosakot verificēšanas periodiskumu, tika izvērtēta citu Eiropas Savienības dalībvalstu pieredze un nacionālajos normatīvajos aktos noteiktās prasības.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

FM: Par licenču izsniegšanas kārtību vienreizējai izložu organizēšanai

Valdība otrdien, 5.augustā, apstiprināja Finanšu ministrijas sagatavotus Ministru kabineta (MK) noteikumus, kas reglamentēs kārtību, kādā biedrības, arodbiedrības un reliģiskās organizācijas saņem licenci vietēja mēroga vienreizēju izložu organizēšanai.

Noteikumi paredzēs, ka lēmumu par licences piešķiršanu pieņem Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija. Lai saņemtu vienreizējās izlozes organizēšanas licenci, organizācijai ne vēlāk kā 40 dienas iepriekš ir jāiesniedz: iesniegums; notariāli apliecināta organizācijas statūtu kopija vai statūtu kopija, uzrādot oriģinālu; kompetentas reģistru iestādes izsniegtas attiecīgās organizācijas reģistrācijas apliecības kopija u.c.

Saskaņā ar Azartspēļu un izložu likuma pārejas noteikumiem Ministru kabinetam līdz 2007.gada 1.janvārim bija jāizdod jauni noteikumi. Salīdzinot ar līdz šim spēkā esošajiem noteikumiem, ir precizēta terminoloģija, ņemot vērā Biedrību un nodibinājumu likumā un Azartspēļu un izložu likumā lietoto, bet licences izsniegšanas kārtība būtiski netiks mainīta.

Līdz ar jauno MK noteikumu stāšanos spēkā par spēku zaudējušiem tiks atzīti MK 1995.gada 7.marta noteikumi Nr.50 “Noteikumi par sabiedrisko un reliģisko organizāciju rīkoto izložu organizēšanu”.

FM: Par ar nekustamā īpašuma nodokli neapliekamā īpašuma pazīmju klasifikāciju

Ministru kabineta (MK) 5.septembra sēdē valdība apstiprināja Finanšu ministrijas sagatavotos MK noteikumus, kas reglamentēs ar nekustamā īpašuma nodokli (NĪN) neapliekamā nekustamā īpašuma pazīmju klasifikāciju. MK noteikumi “Ar nekustamā īpašuma nodokli neapliekamā nekustamā īpašuma pazīmju klasifikācijas noteikumi” paredzēs, ka ar NĪN neapliekamā nekustamā īpašuma pazīmes klasificējamas kategorijās, klasēs, grupās un apakšgrupās, nosakot pazīmju klasifikācijas kodu, kas ir ciparu veidā izteikts identifikators. Pazīmju klasifikācijas saraksts ietverts MK noteikumu pielikumā.

MK noteikumi attieksies uz likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” minēto ar NĪN neapliekamo nekustamo īpašumu, par kuru aprēķinātajam nodoklim piemērojama 50% atlaide, kā arī uz likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās” minēto nekustamo īpašumu, par kuru aprēķinātajam nodoklim piemērojama 80% atlaide. Tie attieksies arī uz MK noteikumos “Noteikumi par NĪN prognozi un saskaņošanu ar pašvaldībām” minēto īpašumu, kuru neņem vērā NĪN ieņēmumu prognozē.

Šī pazīmju klasifikācija saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumu ir nepieciešama vietējai pašvaldībai NĪN administrēšanai.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

IeM: Par zemes vienību pirkšanu Alūksnes un Krāslavas rajonos pierobežas ceļu izbūvei

Ministru kabinets (MK) otrdien, 5.septembrī, atbalstīja Iekšlietu ministrijas (IeM) sagatavoto rīkojuma projektu par zemes vienību pirkšanu Alūksnes un Krāslavas rajonā pierobežas ceļu būvniecības projektu īstenošanai.

Rīkojuma projekts paredz atļaut IeM pirkt zemes vienības Alūksnes rajona Pededzes pagastā un Krāslavas rajona Robežnieku, Indras, Ķepovas, Piedrujas un Kaplavas pagastos. Tās ir nepieciešamas, lai īstenotu investīciju projekta IA-16 “Valsts robežas infrastruktūras attīstība” ietvaros uzsāktos pierobežas ceļu būvniecības projektus. Rīkojuma projekts noteic, ka valsts ar MK atļauju pērk pierobežas ceļu būvniecības veikšanai nepieciešamās 26 zemes vienības, kuru kopējā platība ir 11,983 ha, par 9345 latiem un nostiprina zemesgrāmatā uz valsts vārda IeM personā.

IeM: Par izceļošanas pabalsta piešķiršanu Krievijas militārajiem pensionāriem

Ministru kabinets (MK) otrdien, 5.septembrī, piešķīra Iekšlietu ministrijai 5880 latu, lai izmaksātu izceļošanas pabalstu četriem Krievijas militārajiem pensionāriem un viņu ģimenes locekļiem, kuri izbrauc uz pastāvīgu dzīvi ārpus Latvijas.

Pabalsts Krievijas militārajiem pensionāriem tiek izmaksāts saskaņā ar MK 2005.gada 18.oktobra noteikumiem “Kārtība, kādā Krievijas militārajiem pensionāriem un viņu ģimenes locekļiem izmaksājams izceļošanas pabalsts”. Saskaņā ar MK 2005.gada 18.oktobra sēdes protokola Nr.60 23.§ 3.punktu jautājumus par finansējumu Krievijas militārajiem pensionāriem un viņu ģimenes locekļiem izmaksājamiem pabalstiem 2006.gadā MK izskata atsevišķi – atbilstoši saņemtajiem iesniegumiem. Apstiprinātajā 2006.gada valsts budžetā Iekšlietu ministrijā šiem mērķiem finanšu līdzekļi nav paredzēti.

Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departaments

IZM: Par pedagogu darba samaksas paaugstināšanas izdevumu sadalījumu

Ministru kabineta (MK) 5.septembra sēdē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pieteica izskatīšanai MK noteikumu projektu “2006.gada valsts pamatbudžeta programmas “Pedagogu darba samaksas paaugstināšana” izdevumu sadalījums pa ministriju (centrālo valsts iestāžu) un pašvaldību programmām un apakšprogrammām”.

MK noteikumu projekts “2006.gada valsts pamatbudžeta programmas “Pedagogu darba samaksas paaugstināšana” izdevumu sadalījums pa ministriju (centrālo valsts iestāžu) un pašvaldību programmām un apakšprogrammām” sagatavots atbilstoši deleģējumam likuma “Par valsts budžetu 2006.gadam” 36.pantam. Šie noteikumi nepieciešami, lai nodrošinātu MK 2004.gada 24.augusta noteikumu Nr.746 “Pedagogu darba samaksas noteikumi” 4.,5.,6.,7., punkta izpildi.

Sagatavotais normatīvā akta projekts paredz izdevumu sadalījumu valsts budžeta programmām un apakšprogrammām, lai ar šā gada 1.septembri vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksa tiktu palielināta par 50 latiem un sasniegtu vidēji 234 latus par likmi. Augstskolu mācībspēkiem algas likme sasniegs vidēji 583 latus par likmi.

Kārtējais pedagogu darba algas paaugstinājums pozitīvi ietekmēs attiecīgās pašvaldības iedzīvotāju ienākuma nodokļa bāzi. Aptuveni 55000 pedagogu tiks paaugstināta darba samaksa.

Normatīvā akta projekta sagatavošanas procesā ir izmantota informācija no nozaru ministrijām un pašvaldībām.

Apstiprinot likumu “Par valsts budžetu 2006.gadam”, tika paredzēts finansējums, lai paaugstinātu darba samaksu pedagogiem vidēji par 20 latiem par likmi. Tam tika paredzēts finansējums 13110000 latu. MK 2006.gada 4.jūlija noteikumos Nr.562 “Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 24.augusta noteikumos Nr.746 “Pedagogu darba samaksas noteikumi”” paredzēts pedagogu darba samaksas paaugstinājums. Līdz ar to papildus 2006.gadā nepieciešami 12590000 latu. Sagatavojot likumprojektu “Par valsts budžetu 2007.gadam”, minēto noteikumu īstenošanai jāparedz finansējums 77100000 latu.

IZM: Par studiju kredīta dzēšanu

Ministru kabineta (MK) 5.septembra sēdē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pieteica izskatīšanai MK rīkojuma projektu “Par studiju kredīta dzēšanu no valsts budžeta līdzekļiem”.

Rīkojuma projekts nosaka 2006.gada speciālistu skaita un profesiju sarakstu valsts un pašvaldību institūcijās, kurās strādājošie speciālisti – kredīta ņēmēji – var pretendēt uz studiju kredīta dzēšanu no valsts budžeta līdzekļiem.

Rīkojuma projekts paredz 2006.gadā sākt dzēst studiju kredītu 177 speciālistiem, kuri pēc studiju beigšanas strādā atbilstoši iegūtajai akadēmiskajai vai profesionālajai izglītībai valsts vai pašvaldību institūcijās. Studiju kredītu dzēšanai 2006.gadā būs nepieciešami 13594 lati, no 2006. līdz 2015.gadam – 13594 lati katru gadu, kopā 135940 lati.

Likumā “Par valsts budžetu 2006.gadam” apstiprinātais finansējums nodrošina iespējas dzēst studiju kredītu no valsts budžeta līdzekļiem 177 speciālistiem.

Rīkojuma projekts izstrādāts saskaņā ar MK 2001.gada 29.maija noteikumu Nr.219 “Kārtība, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts no valsts budžeta līdzekļiem” 34. un 36.punktu un MK 2001.gada 29.maija noteikumu Nr.220 “Kārtība, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts un studējošā kredīts no kredītiestādes līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu” 57. un 59.punktu. Minētie noteikumi paredz, ka katru gadu ar MK rīkojumu tiek apstiprināts profesiju saraksts un speciālistu skaits, kuriem studiju kredītu dzēsīs no valsts budžeta līdzekļiem.

Rīkojuma projektā iekļauto profesiju saraksts sastādīts un atbilstošais speciālistu skaits katrā no profesiju grupām noteikts, ņemot vērā Bērnu un ģimenes lietu ministrijas, Finanšu ministrijas, IZM, Kultūras ministrijas, Labklājības ministrijas, Veselības ministrijas, Vides ministrijas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas un Zemkopības ministrijas iesniegtos priekšlikumus par profesijām un speciālistu skaitu, kuri 2006.gadā varētu pretendēt uz studiju kredīta dzēšanu no valsts budžeta līdzekļiem. Ministrijām, iesniedzot priekšlikumus, ir jāizvērtē nodrošinājums ar speciālistiem katrā profesijā. Tā kā kopējais ministriju plānotais pretendentu skaits uz studiju kredīta dzēšanu (687) pārsniedz 2006.gadam apstiprināto finansējumu (177 speciālistiem), visās profesiju grupās ir proporcionāli samazināts rīkojuma projektā iekļauto speciālistu skaits, lai rīkojuma projektu būtu iespējams īstenot valsts budžetā paredzēto līdzekļu ietvaros.

Ministru kabinets atbalstīja viedokli, ka jautājums par papildu līdzekļu piešķiršanu studiju kredīta dzēšanai būtu virzāms, sagatavojot priekšlikumus grozījumiem likumā “Par valsts budžetu 2006.gadam”.

IZM: Par studējošo kredīta dzēšanu

Ministru kabineta (MK) 5.septembra sēdē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pieteica izskatīšanai MK rīkojuma projektu “Par studējošo kredīta dzēšanu no valsts budžeta līdzekļiem”.

Rīkojuma projekts nosaka 2006.gada speciālistu skaita un profesiju sarakstu valsts un pašvaldību institūcijās, kurās strādājošie speciālisti – kredīta ņēmēji – var pretendēt uz studējošo kredīta dzēšanu no valsts budžeta līdzekļiem.

Rīkojuma projekts paredz 2006.gadā sākt dzēst studējošo kredītu 200 speciālistiem, kuri pēc studiju beigšanas strādā atbilstoši iegūtajai akadēmiskajai vai profesionālajai izglītībai valsts vai pašvaldību institūcijās. Studējošo kredītu dzēšanai 2006.gadā būs nepieciešami 18894 lati, no 2006. līdz 2014.gadam kopā – 160600 lati.

Likumā “Par valsts budžetu 2006.gadam” apstiprinātais finansējums nodrošina iespējas dzēst studējošo kredītu no valsts budžeta līdzekļiem 200 speciālistiem.

Rīkojuma projekts sagatavots saskaņā ar MK 2001.gada 23.oktobra noteikumu Nr.445 “Kārtība, kādā no valsts budžeta līdzekļiem tiek piešķirts un atmaksāts studējošo kredīts” 27.1.apakšpunktu un MK 2001.gada 29.maija noteikumu Nr.220 “Kārtība, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts un studējošā kredīts no kredītiestādes līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu” 57. un 59.punktu. Minētie noteikumi paredz, ka katru gadu ar MK rīkojumu tiek apstiprināts profesiju saraksts un speciālistu skaits, kuriem studējošo kredītu dzēsīs no valsts budžeta līdzekļiem.

Rīkojuma projektā iekļauto profesiju saraksts sastādīts un atbilstošais speciālistu skaits katrā no profesiju grupām noteikts, ņemot vērā Bērnu un ģimenes lietu ministrijas, Finanšu ministrijas, IZM, Kultūras ministrijas, Labklājības ministrijas, Veselības ministrijas, Vides ministrijas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas un Zemkopības ministrijas iesniegtos priekšlikumus par profesijām un speciālistu skaitu, kuri 2006.gadā varētu pretendēt uz studējošo kredīta dzēšanu no valsts budžeta līdzekļiem. Ministrijām, iesniedzot priekšlikumus, ir jāizvērtē nodrošinājums ar speciālistiem katrā profesijā. Tā kā kopējais ministriju plānotais pretendentu skaits uz studējošo kredīta dzēšanu (246) pārsniedz 2006.gadam apstiprināto finansējumu (200 speciālistiem), visās profesiju grupās ir proporcionāli samazināts rīkojuma projektā iekļauto speciālistu skaits, lai rīkojuma projektu būtu iespējams īstenot valsts budžetā paredzēto līdzekļu ietvaros.

Ministru kabinets atbalstīja viedokli, ka jautājums par papildu līdzekļu piešķiršanu studējošo kredīta dzēšanai būtu virzāms, sagatavojot priekšlikumus grozījumiem likumā “Par valsts budžetu 2006.gadam”.

Izglītības un zinātnes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

LM: Par strādājošo aizsardzību pret elektromagnētisko lauku radīto risku

Pārņemot Eiropas Savienības (ES) direktīvas prasības, Labklājības ministrija (LM) paredzējusi nodrošināt strādājošo drošību pret elektromagnētiskā lauka radīto risku darba vietā.

Tas noteikts LM sagatavotajos noteikumos “Darba aizsardzības prasības nodarbināto aizsardzībai pret elektromagnētiskā lauka radīto risku darba vidē”, kas otrdien, 5.septembrī, apstiprināti Ministru kabineta sēdē.

Noteikumi attiecas uz visām nodarbinātības jomām, kurās nodarbinātie var tikt pakļauti elektromagnētiskajam laukam. Tomēr lielāku ietekmi uz nodarbināto veselību var atstāt elektromagnētiskie lauki televīzijas, radiosakaru nozarē, medicīnā (magnētiskās rezonanses iekārtas u.c.), metālu apstrādē, bet tas ir atkarīgs no izmantotajām iekārtām un katrā konkrētajā gadījumā darba devējam ir jānodrošina risku izvērtējums un jānosaka, vai nodarbinātie ir pakļauti riskam.

Atbilstoši akceptētajam dokumentam darba devējs ir atbildīgs par nodarbināto aizsardzību pret elektromagnētiskā lauka radīto risku darba vidē, turklāt viņam ir jānosaka elektromagnētiskā lauka radītā iedarbība, kā arī jānovērtē tā radītais risks – jānosaka, vai tajā ir elektromagnētiskā lauka kaitīgā starojuma avoti, kuri varētu izraisīt traucējumus cilvēka veselībai. Vienlaikus darba devējam jāveic visi iespējamie pasākumi, lai novērstu vai mazinātu iepriekšminēto risku.

Savukārt, lai pēc iespējas ātrāk konstatētu elektromagnētiskā lauka radītus veselības traucējumus, darba devējam ir noteikts pienākums nodrošināt elektromagnētiskā lauka starojumam pakļauto darbinieku obligātās veselības pārbaudes. Turklāt darba devējam jānodrošina ārstniecības speciālistu iepazīstināšana arī ar riska novērtējuma rezultātiem.

Saskaņā ar noteikumiem elektromagnētiskā lauka mērījumus var veikt kompetentas institūcijas, kompetenti speciālisti, akreditētas laboratorijas, ES akreditētas institūcijas, darba aizsardzības speciālisti un citas personas ar atbilstošu kvalifikāciju mērījumu veikšanai. Mērījumus veic, izmantojot verificētu mēraparatūru.

Plānots, ka noteikumi stāsies spēkā ar 2008.gada 1.janvāri un par to ievērošanu ir atbildīga Valsts darba inspekcija.

Elektromagnētiskie lauki ir statiski un mainīgi elektriskie, magnētiskie un elektromagnētiskie lauki, kuru frekvences ir līdz 300 GHz.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

SM: Par Latvijas pievienošanos Eiropas civilās aviācijas kodeksam

Otrdien, 5.septembrī, Ministru kabinets (MK) apstiprināja noteikumu projektu “Par Eiropas civilās aviācijas konferences kodeksu par sadarbības koordināciju civilās aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas jomā”. Eiropas civilās aviācijas kodekss paredz dalībvalstu savstarpējas bezmaksas palīdzības sniegšanu civilās aviācijas nelaimes gadījumu tehniskajā izmeklēšanā.

Ar šo Satiksmes ministrijas (SM) izstrādāto noteikumu projektu paredzēts pieņemt un apstiprināt pievienošanos Eiropas civilās aviācijas konferences kodeksam par sadarbības koordināciju civilās aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanā.

Kodeksu izstrādājusi Eiropas civilās aviācijas konferences nelaimes gadījumu izmeklēšanas ekspertu grupa, 2005.gada oktobrī tiekoties Hāgā. Kodekss paredz dalībvalstu savstarpējas bezmaksas palīdzības sniegšanu civilās aviācijas nelaimes gadījumu tehniskajā izmeklēšanā atbilstoši katras valsts rīcībā esošajiem resursiem un iespējām, kā arī saskaņotu rīcību izmeklēšanas laikā.

Latvijas Republika ir Eiropas civilās aviācijas konferences dalībvalsts, tādēļ arī Latvija ir aicināta pievienoties Eiropas civilās aviācijas kodeksam. Latvijā ar civilās aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanu nodarbojas Aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs, kas izveidots 2005.gada 21.decembrī ar MK rīkojumu.

SM: Par EK sadarbību ar Korejas Republiku civilās globālās navigācijas jomā

Ministru kabinets (MK) 5.septembra sēdē apstiprināts noteikumu projekts “Noteikumi par Sadarbības nolīgumu civilās globālās navigācijas pavadoņu sistēmas (GNSS) jomā starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Korejas Republiku, no otras puses”.

Sadarbības nolīgums starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm un Korejas Republiku tiks noslēgts ar mērķi sekmēt, veicināt un stiprināt pušu sadarbību, dodot ieguldījumu civilas globālas navigācijas pavadoņu sistēmā.

Šis sadarbības nolīgums ir jauktas kompetences līgums, tas ir jāakceptē arī Latvijai kā dalībvalstij atsevišķi. Paredzams, ka Sadarbības nolīgums tiks parakstīts Eiropas Savienības un Korejas samitā 2006.gada 9.septembrī Helsinkos. Ministru kabineta pilnvarojums nepieciešams, lai varētu akceptēt un parakstīt Sadarbības nolīgumu.

Eiropas Savienības realizētā civilās globālās satelītu navigācijas sistēma ir autonoma Eiropas civilās satelītu navigācijas un laika sinhronizācijas globāla sistēma, kas pakļauta civilai kontrolei un ko izveidojusi Eiropas Kopiena, tās dalībvalstis, Eiropas Kosmosa aģentūra un citi dalībnieki. Visas sistēmas izmaksas, ietverot 30 satelītu palaišanu un zemes iekārtu instalāciju, tiek lēstas aptuveni 3,3–3,7 miljardi eiro. Eiropas Komisija vēlas to realizēt līdz 2010.gadam.

Satelītu navigācija ļauj raidītāja/uztvērēja īpašniekam precīzi noteikt kāda kustīga vai nekustīga objekta atrašanās vietu jebkurā laika momentā, saņemot signālus no viena no mākslīgajiem zemes pavadoņiem. Plaša sistēmas izmantošana būs iespējama daudzās tautsaimniecības nozarēs.

Sadarbības nolīgums paredz šādas sadarbības jomas satelītu navigācijā: radiospektrs, zinātniskā pētniecība un apmācība, rūpnieciskā sadarbība, tirdzniecība un tirgus attīstība, standartizācija, sertificēšana un regulatīvie pasākumi, drošība, atbildība un izmaksu segšana.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

VidM: Par grozījumiem Latvijas Augu aizsardzības likumā

Otrdien, 5.septembrī Ministru kabineta sēdē akceptēts Vides ministrijas sagatavotais likumprojekts “Grozījumi Augu aizsardzības likumā”.

Vides ministrijas izstrādātajā likumprojektā noteikts, ka Latvijā aizliegts audzēt latvāņus (Heracleum sosnowskyi, Heracleum mantegazzianum) un zemes īpašnieka pienākums ir iznīcināt tā zemes īpašumā augošo latvāni. Ja zemes īpašnieks neveic latvāņa iznīcināšanas un ierobežošanas pasākumus, rajona pašvaldība sadarbībā ar Valsts augu aizsardzības dienestu koordinē un organizē latvāņu iznīcināšanas pasākumus attiecīgajās teritorijās.

Likumprojekts arī ietver normas par latvāņu izplatības apzināšanu un datu apkopošanu, kā arī latvāņu iznīcināšanas pamatprincipus un atbildību par likuma neievērošanu. Bez tam paredzēts izdarīt grozījumus arī Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, nosakot atbildību par latvāņu iznīcināšanas pasākumu nepildīšanu.

Sākotnēji latvāņi tikuši ievesti Latvijā kā lopbarības kultūraugs, taču šobrīd to izplatība jau daudzus gadus netiek kontrolēta. Latvāņi ir kļuvuši par savvaļas nezāli, kas ir ļoti bīstama cilvēkiem, jo rada ādas un gļotādas apdegumus. Vislielāko kaitējumu izraisījusī suga ir Sosnovska latvānis (Heracleum sosnowskyi Manden).

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

ZM: Par infekcijas slimību uzraudzības kārtību

Valdība otrdien, 5.septembrī, akceptēja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Kārtība, kādā veic uzraudzību un informācijas apmaiņu par infekcijas slimībām, ar kurām slimo gan dzīvnieki, gan cilvēki, par šo slimību ierosinātājiem, kā arī par šo ierosinātāju antimikrobo rezistenci”.

Normatīvais akts nosaka tādas uzraudzības sistēmas izveidošanu, kurā noteikta cieša sadarbība starp Pārtikas un veterināro dienestu (PVD) un valsts aģentūru “Sabiedrības veselības aģentūra”, realizējot cilvēkiem un dzīvniekiem kopīgo infekcijas slimību kontroli, apkarošanu, izpēti, infekcijas slimību izraisītāju antimikrobās rezistences noteikšanu, epidemioloģiskās un epizootoloģiskās situācijas izpēti Latvijā un informācijas sniegšanu Eiropas Komisijai.

Noteikumi arī paredz kārtību, kādā valstī veic infekcijas slimību, to izraisītāju, ar kurām slimo gan dzīvnieki, gan cilvēki, kā arī šo infekcijas slimību izraisītāju antimikrobās rezistences regulāru uzraudzību, kā arī epizootoloģisko un epidemioloģisko izmeklēšanu zoonozes uzliesmojuma gadījumā, kas saistīts ar pārtikas produktu lietošanu.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa