Par zivju nozvejas kvotām Baltijas jūrā

Eiropas Komisija otrdien, 5.septembrī, nodeva apspriešanai priekšlikumu par zvejas iespējām un ar tām saistītiem nosacījumiem attiecībā uz vairākiem zivju krājumiem Baltijas jūrā 2007.gadā. Lai gan Baltijas jūras zivju krājumu stāvoklis lielākoties saglabājas diezgan labs, īpaši attiecībā uz lielāko siļķu krājumu Baltijas jūras centrālajā daļā, zinātnieki vēl aizvien izsaka nopietnas bažas par mencu krājumu stāvokli. Viņi atkārtoti ieteikuši noteikt liegumu mencu zvejniecībai Baltijas jūras austrumu daļā, līdz tiks izstrādāts pārvaldības plāns. Eiropas Komisija 24.jūlijā pieņēma daudzgadu plānu mencu krājumu atjaunošanai un saglabāšanai Baltijas jūrā drošā bioloģiskā līmenī. Sagaidāms, ka šis plāns stāsies spēkā nākamgad. Tāpēc zvejas lieguma vietā Eiropas Komisija ierosina turpināt pakāpenisko pieeju, atbilstoši daudzgadu plānam par 15% samazinot mencu nozveju. Tomēr ir ierosināts vispārēji palielināt siļķu un brētliņu nozveju un nemainīt plekstu nozvejas apjomu. Šis priekšlikums jāapspriež Zivsaimniecības padomē oktobrī.

Komentējot šo priekšlikumu, zivsaimniecības un jūras lietu komisārs Džo Borgs sacīja: “Šis priekšlikums apliecina mūsu saistības piemērot pakāpenisku pieeju, kuras mērķis ir palīdzēt atjaunot mencu krājumus un aizsargāt tos krājumus, kas ir labākā stāvoklī, vienlaikus saglabājot iespējami mazāku ekonomisko spiedienu uz nozari.”

Pagājušā gada jūlijā ierosinātajā daudzgadu plānā attiecībā uz Baltijas jūras mencām apvienots zvejas izraisītās zivju mirstības pakāpenisks samazinājums un zvejas lieguma laika palielinājums, kā arī ierobežotas kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) ikgadējās pārmaiņas, nodrošinot nozares stabilitāti. (Zvejas izraisīto zivju mirstību aprēķina kā proporciju starp zivju daudzumu, kas nozvejots gada laikā, un to zivju vidējo daudzumu, kas konkrētā gadā ir krājumā.)

Starptautiskā jūras izpētes padome (ICES) vairākkārt ir atkārtojusi savu ieteikumu noteikt pilnīgu liegumu mencu zvejniecībai austrumu daļā, līdz tiks pieņemts un stāsies spēkā ilgtermiņa pārvaldības plāns. Atzīstot, ka šāds liegums iedragās zvejniecības ekonomisko pamatu un tāpēc no tā pēc iespējas jāizvairās, Eiropas Komisija tā vietā ierosina pārvaldīt krājumu atbilstoši paredzamajam daudzgadu plānam.

Tomēr plānā paredzētais zvejas izraisītās zivju mirstības samazinājums par 10% faktiski izraisītu Baltijas jūras austrumu daļas mencu KPN palielināšanos 2007.gadā, jo šogad krājumam pievienojās ļoti liels zivju mazuļu skaits.

Ļaut pārmērīgi izmantot šos zivju mazuļus, kad krājums kopumā ir sliktā stāvoklī, būtu bezatbildīgi. Tāpēc Eiropas Komisija ierosina samazināt KPN maksimāli par 15% saskaņā ar plāna noteikumiem par pasākumiem ārkārtas situācijās. Ierosinātā mencu KPN austrumu daļā tāpēc ir 38522tonnas, salīdzinot ar 45339tonnām šogad, un rietumu daļā – 24140tonnas, salīdzinot ar 28400tonnām 2006.gadā.

Ierosinātā lašu KPN centrālajā baseinā ir samazināta no 451260zivīm šogad līdz 361001zivij, lai saskaņotu to gan ar krastā izkrauto zivju lomu faktiskajiem daudzumiem, gan ar zinātnisko ieteikumu. Pēdējos gados nozveja ir bijusi mazāka, nekā noteikts KPN.

Baltijas jūras centrālās daļas siļķu krājums uzrāda uzlabošanās pazīmes, tāpēc Eiropas Komisija ierosina paaugstināt KPN par 15% no 115842tonnām līdz 133218tonnām nākamgad. Brētliņu krājumi arī ir pieņemamā stāvoklī, kas atļauj ierosināt KPN 428918tonnu apmērā, kaut gan tas ir neliels palielinājums, salīdzinot ar šā gada 420826tonnām.

Zvejas lieguma teritorijas un laiki arī ir nozīmīga Eiropas Komisijas stratēģijas daļa, lai nodrošinātu ilgtspējīgu zvejniecību Baltijas jūrā. Zvejas liegumi ne tikai samazina zvejas piepūli, bet arī veicina kontroli un palīdz novērst gadījumus, kad neuzrādot krastā izkrauj zivju lomus. Nesenā Starptautiskās jūras izpētes padomes (ICES) novērtējuma dati par Baltijas jūras austrumu daļas krastā izkrautajiem mencu lomiem tiek sniegti, maldinot par 35–40%, kas ir pietiekami, lai iedragātu jebkurus veiktos atjaunošanas pasākumus. Eiropas Komisija ierosina 2007.gadā saglabāt 2006.gadā saskaņotos zvejas lieguma laikus un teritorijas, saskaņā ar daudzgadu plānu palielinot papildu lieguma dienu skaitu grunts zvejas rīkiem (tuvu jūras dibenam) par 10%. Tomēr ir saglabāta atkāpe, ar kuru kuģi, kas īsāki par 12metriem un izmanto grunts zvejas tīklus, ir atbrīvoti no šā pasākuma.

Eiropas Komisijas priekšlikumā atspoguļots neatkarīgās Starptautiskās jūras izpētes padomes (ICES) jaunākais zinātniskais atzinums un Komisijas Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komitejas (STECF) atzinums. Tajā ņemts vērā arī ieinteresēto personu un īpaši Baltijas jūras reģionālās konsultatīvās padomes ieguldījums.

Eiropas Komisija KPN un kvotas un ar tām saistītos nosacījumus ir apspriedusi arī ar Krieviju saskaņā ar jauno divpusējo zvejas nolīgumu, kura stāšanās spēkā paredzēta 2007.gadā. Ar šo nolīgumu aizstās Starptautisko Baltijas jūras zvejniecības komisiju (IBSFC), no kuras Eiropas Savienība izstājās 2005.gada beigās pēc Polijas, Lietuvas, Latvijas un Igaunijas pievienošanās ES.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa