Likumprojekts

Gaujas nacionālā parka likums

Saeimas dok.nr.1295; likumprojekts nr.394

Zemkopības ministrijas izstrādāts, Ministru kabineta

1999.gada 23.novembra sēdē akceptēts (prot.nr.65, 8.§)

un 24.novembrī iesniegts Saeimas izskatīšanai

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1.pants

(1) Gaujas nacionālais parks (turpmāk – parks) ir valsts nozīmes īpaši aizsargājama dabas teritorija, kas atrodas Gaujas senielejā un tās apkārtnē. Parka platība ir 91745 ha. Parka robežas noteiktas saskaņā ar šā likuma 1. un 2.pielikumu.

(2) Parka pārvaldi īsteno parka administrācija. Tā ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārraudzībā esoša valsts civiliestāde.

(3) Parka administrācija ir juridiska persona, un tai ir zīmogs ar papildinātā mazā Latvijas valsts ģerboņa attēlu un parka administrācijas pilnu nosaukumu.

2.pants

(1) Parka darbības mērķis ir aizsargāt mazpārveidotas dabas teritorijas ar augstu bioloģisko daudzveidību, iežu atsegumus, reljefa formas, laukakmeņus, avotus (turpmāk – valsts un vietējās nozīmes ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie dabas pieminekļi), kā arī tipiskās ainavas, dabas un kultūrvēsturiskos pieminekļus un veicināt dabas tūrismu un teritorijas ilgspējīgu attīstību.

(2) Parka funkcionālo zonu platības un robežu aprakstus apstiprina Ministru kabinets.

(3) Parka individuālos aizsardzības un izmantošanas noteikumus nosaka Ministru kabinets.

3.pants

(1) Parka teritorijā ir aizliegts:

1) bojāt vai iznīcināt kultūrvēsturiskos objektus;

2) bojāt vai iznīcināt valsts un vietējās nozīmes ģeoloģiskos un ģeomorfoloģiskos dabas pieminekļus;

3) veikt darbības, kas izraisa augsnes eroziju;

4) bojāt vai iznīcināt mikroliegumus, aizsargājamos un retos augus, kā arī to biotopus;

5) bojāt vai iznīcināt īpaši aizsargājamos kokus, kas iekļauti dabas pieminekļu kategorijā;

6) bojāt vai iznīcināt vietējās nozīmes aizsargājamos kokus, kuru sarakstu apstiprina pašvaldības;

7) postīt putnu ligzdošanas vietas, skudru pūžņus un citu dzīvnieku dzīvesvietas;

8) izgāzt vai izmest atkritumus (izņemot atkritumu deponēšanas poligonos un izgāztuvēs);

9) piesārņot augsni, gaisu, virszemes ūdenstilpes, avotus un pazemes ūdeņus;

10) iztaisnot upes un strautus;

11) pārvietoties ar motorlaivām un ūdens motocikliem pa upēm, ezeriem un citām ūdenstilpēm (izņemot Ungura ezeru);

12) bojāt vai iznīcināt labiekārtojuma objektus, informācijas un norādes zīmes;

13) izbūvēt dambjus un mākslīgus šķēršļus bez zivju ceļa ierīkošanas upēs un citās ūdenstecēs, kur notiek zivju migrācija.

(2) Parkā nav atļautas citos dabas aizsardzības normatīvajos aktos aizliegtās darbības atbilstoši aizsardzības režīmam.

4.pants

Parka administrācijas rakstiska atļauja nepieciešama, lai varētu:

1) projektēt un izbūvēt gāzes un naftas vadus, dzelzceļus, autoceļus, augstsprieguma elektropārvades līnijas un citus rūpnieciskās infrastruktūras objektus;

2) veikt derīgo izrakteņu ieguvi un zemes dzīļu izpēti;

3) izmantot motorizētu ūdens transportu Ungura ezerā;

4) transformēt meža un lauksaimniecības zemes Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

5.pants

Parka teritorijā esošo pašvaldību teritoriju plānojumi pirms to pieņemšanas saskaņojami ar parka administrāciju.

6.pants

Fiziskas un juridiskas personas pirms tādu dabas un kultūrvēsturisko objektu izpētes darbu sākšanas, kas var mainīt šo objektu stāvokli, informē par to parka administrāciju.

II nodaļa. Funkcionālās zonas

7.pants

Parka teritorijā ir izveidotas šādas funkcionālās zonas:

1) dabas rezervāta (stingrā režīma) zona;

2) dabas lieguma zona;

3) ainavu aizsardzības zona;

4) kultūrvēsturiskā zona;

5) neitrālā zona.

8.pants

(1) Dabas rezervāta zona ir izveidota, lai saglabātu dabiskos procesus bioloģiski daudzveidīgās teritorijās.

(2) Dabas rezervāta zonā aizliegta jebkāda dabas resursu ieguve, saimnieciskā vai cita veida darbība, izņemot:

1) zinātnisko izpēti;

2) meža ugunsdrošības pasākumus;

3) pasākumus, kas nepieciešami dabas rezervāta aizsardzībai un saglabāšanai (saskaņā ar dabas aizsardzības plānu);

4) dabas rezervāta zonu šķērsošanu pa noteiktiem maršrutiem parka administrācijas noteiktajā kārtībā.

(3) Parka dabas rezervāta zonas zeme ir valsts īpašums.

9.pants

(1) Dabas lieguma zona ir izveidota, lai saglabātu Gaujas senielejai un Gaujas pieteku ielejām raksturīgo dabisko ainavu ar mazpārveidotas dabas biotopu un cilvēku darbības ietekmētu biotopu mozaīku, kā arī lai saglabātu šajā teritorijā koncentrētos valsts un vietējās nozīmes ģeoloģiskos un ģeomorfoloģiskos dabas pieminekļus un citus dabas pieminekļus.

(2) Ja dabas lieguma zonā mainās zemes īpašnieks, īpašumtiesību ieguvēji pirms īpašumtiesību nostiprināšanas zemesgrāmatā noslēdz ar parka administrāciju līgumu par parka aizsardzības un izmantošanas noteikumu, kā arī īpašu dabas aizsardzības prasību ievērošanu. Noslēgtais līgums kā īpašuma apgrūtinājums nostiprināms zemesgrāmatā.

(3) Lai nodrošinātu augu un dzīvnieku sugu netraucētu eksistenci, kā arī dzīvnieku koncentrēšanās iespējas migrācijas periodos, dabas lieguma zonā vai tās daļā parka administrācijas direktors saskaņā ar parka aizsardzības un izmantošanas noteikumiem var noteikt sezonas liegumu – ierobežojumu vai aizliegumu apmeklētājiem (apmeklētājs – fiziska persona, kas atrodas parka teritorijā ārpus sava īpašuma) uz laiku uzturēties konkrētajā teritorijā vai veikt konkrētu saimniecisko darbību.

(4) Dabas lieguma zonā aizliegts:

1) iegūt koksni valsts un pašvaldību valdījumā esošajos mežos, izņemot gadījumus, kad saskaņā ar dabas aizsardzības plāniem koku ciršana nepieciešama biotopu aizsardzībai, bioloģiskās daudzveidības palielināšanai, mākslīgi izveidotu tīraudžu ilglaicīgai rekonstrukcijai, kā arī stihisko postījumu likvidācijai;

2) sagatavot kokmateriālus kailcirtēs;

3) nosusināt purvus un meliorēt meža zemes;

4) bojāt, iznīcināt, uzart vai kultivēt palieņu, terašu un meža pļavas;

5) lietot minerālmēslus, ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus un citu veidu bīstamas un toksiskas ķīmiskās vielas un produktus;

6) mainīt reljefu un veikt jebkuru darbību, kas veicina paātrinātu virszemes noteci un augsnes erozijas attīstību;

7) iegūt derīgos izrakteņus;

8) dedzināt sauso zāli un niedres, kā arī meža ugunsbīstamajā periodā dedzināt meža ciršanas atliekas;

9) ieviest dabiskos biotopos vietējiem apstākļiem svešas augu un dzīvnieku sugas.

(5) Ar parka administrācijas rakstisku atļauju dabas lieguma zonā var:

1) veikt jebkādu būvniecību (arī hidrotehnisko būvju būvniecību) dabiskā ainavā;

2) organizēt masu izklaides pasākumus brīvā dabā (atpūtas, sporta un citus pasākumus, kuros piedalās vairāk nekā 100 cilvēku).

(6) Pašvaldība informē parka administrāciju par jebkuru būvniecību dabas lieguma zonā. Ja paredzētā būvniecība var izraisīt būtiskas dabas un kultūrvēsturiskās vides pārmaiņas, tā jāsaskaņo ar parka administrāciju.

10.pants

Ainavu aizsardzības zona ir izveidota, lai saglabātu raksturīgo daudzveidīgo ainavu, nacionālo kultūrvidi un rekreācijas resursus, kā arī nodrošinātu nenoplicinošu saimniecisko darbību.

11.pants

(1) Kultūrvēsturiskā zona ir izveidota, lai nodrošinātu kompleksu aizsardzību īpaši aizsargājamās kultūrvēsturiskajās teritorijās, kā arī teritorijās, kurās koncentrēti kultūras un vēstures pieminekļi.

(2) Kultūrvēsturisko zonu lauku teritorijās aizliegts sadalīt zemes īpašumos, kas mazāki par 10 hektāriem.

(3) Būvniecība kultūrvēsturiskajā zonā veicama saskaņā ar šā likuma 9.panta sesto daļu.

12.pants

Neitrālā zona ir izveidota, lai veicinātu parkā esošo blīvi apdzīvoto teritoriju vai intensīvi izmantojamo lauksaimniecības platību ilgspējīgu attīstību.

III nodaļa. Parka pārvalde

13.pants

Parka administrācijas funkcijas ir:

1) parka teritorijas pārraudzība un kontrole saskaņā ar šo likumu un citiem normatīvajiem aktiem;

2) šā likuma, kā arī likumu par vides aizsardzību un par dabas resursu izmantošanu ievērošanas uzraudzība;

3) dabas un kultūrvēsturisko objektu aizsardzība;

4) izglītojošais un izpētes darbs;

5) teritorijas rekreācijas potenciāla saglabāšana, lai nodrošinātu dabu nenoplicinošu tūrismu un atpūtu.

14.pants

Parka administrāciju vada direktors, kura kandidatūru pēc vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra ieteikuma apstiprina Ministru kabinets. Parka administrācijas direktoru ieceļ amatā un atbrīvo no amata vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs.

15.pants

Parka administrācija sniedz valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī sabiedrībai informāciju par stāvokli vides aizsardzībā un dabas resursu izmantošanā.

16.pants

(1) Lai efektīvāk aizsargātu un apsaimniekotu parku, ir izveidota parka konsultatīvā padome, kurā iekļauti vietējo pašvaldību pārstāvji. Konsultatīvās padomes nolikumu un sastāvu apstiprina Ministru kabinets.

(2) Konsultatīvās padomes personālsastāvu apstiprina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs.

17.pants

Parka direktors pārstāv parka administrāciju un:

1) ir galvenais vides valsts inspektors parka teritorijā;

2) ceļ prasības tiesā pret vainīgajām personām par civiltiesiskā zaudējuma atlīdzību par videi nodarītajiem zaudējumiem.

18.pants

Parka finansu līdzekļus veido:

1) dotācija no valsts budžeta vispārējiem ieņēmumiem;

2) ieņēmumi no sniegtajiem maksas pakalpojumiem;

3) ieņēmumi no koksnes realizācijas;

4) fizisko un juridisko personu ziedojumi.

IV nodaļa. Parka administrācijas amatpersonu tiesības

19.pants

Šā likuma ievērošanas uzraudzību parka teritorijā veic parka administrācijas amatpersonas – direktors un vides valsts inspektori.

20.pants

Parka administrācijas amatpersonām ir tiesības pašaizsardzībai iegādāties, glabāt, nēsāt un lietot dienesta ieročus.

21.pants

(1) Parka administrācijas amatpersonām un darbiniekiem ir dienesta apliecība.

(2) Parka administrācijas amatpersonām pienākumu veikšanai bez maksas izsniedz dienesta formas tērpu, kurš nēsājams, pildot dienesta pienākumus. Formas tērpa paraugu apstiprina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs.

Likums stājas spēkā 2000.gada 1.janvārī.

Par likumprojektu

1. Kādēļ likums ir vajadzīgs?

Ar 2000.gada 1.janvāri spēku zaudē 1973.gada 14.septembra Ministru padomes lēmums Nr.477 "Par Gaujas nacionālā parka organizēšanu", ar kuru tika apstiprināts "Gaujas nacionālā parka nolikums". Ja līdz 2000.gada 1.janvārim netiek pieņemts jauns normatīvais akts, tad turpmāk Gaujas nacionālā parka (Gaujas NP) pastāvēšanai un Gaujas NP administrācijas darbībai nav juridiska pamata. 1993.gada 2.marta likuma "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" 13.pants nosaka, ka nacionālos parkus izveido Saeima ar attiecīgu likumu. Gaujas NP ir izveidots 1973.gadā, bet līdz šim tā statuss nav noteikts atbilstoši Latvijas Republikā pastāvošajai likumdošanai.

Likums nepieciešams, lai kompleksi aizsargātu lielu, starptautiski nozīmīgu īpaši aizsargājamu dabas teritoriju — Gaujas senieleju, tās pieteku ieleju un apkārtnes dabas, kultūrvēsturiskās un ainaviskās vērtības, vienlaikus nodrošinot teritorijas ilgspējīgu attīstību.

2. Kā likums var ietekmēt tautsaimniecības attīstību?

Likums tautsaimniecības konkurētspēju neietekmēs.

Likums eksporta attīstību neietekmēs.

Likums ietekmēs nodarbinātību — nodrošinot ilgspējīgu attīstību un paplašinot tūrisma iespējas, nodarbinātība palielināsies;

Likums ietekmēs investīciju pieplūdi — tūrisma uzņēmējdarbības, un līdz ar to infrastruktūras attīstība palielinās investīciju pieplūdi.

Nodrošinot likumprojektā noteikto normu ievērošanu, uzlabosies vides kvalitāte.

3. Kā likums var ietekmēt valsts budžetu?

Likumprojekts neprasa esošā valsts budžetā neparedzētus izdevumus, netiks samazināti valsts budžeta ieņēmumi, netiks palielināti valsts budžeta izdevumi. Nepieciešamais Gaujas nacionālā parka finansējums 2000.gadam ir iestrādāts likumprojektā par 2000.gada valsts budžetu.

4. Kā likums var ietekmēt spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Likumprojekts nav pretrunā ar spēkā esošo likumdošanu, grozījumi citos normatīvajos aktos nebūs nepieciešami.

5. Kāda ir likumprojekta atbilstība Latvijas starptautiskajām saistībām?

Likumprojekts izpilda saistības pret ES un atbilst:

— ES direktīvai 79/409 EEC "Par savvaļas ūdensputnu aizsardzību";

— ES direktīvai 92/43 EEC "Par dabisko biotopu, savvaļas faunas un floras aizsardzību".

Likumprojekts nodrošina šādu starptautisko konvenciju, kas ratificētas Latvijā, saistību izpildi:

— "Par starptautiskas nozīmes mitrājiem, īpaši kā ūdensputnu dzīvesvidi", Ramsāre, 1971.;

— "Par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām", Vašingtona, 1973.;

— "Par Eiropas savvaļas augu, dzīvnieku un to dabiskās dzīves vides saglabāšanu", Berne, 1979;

— "Par savvaļas dzīvnieku migrējošo sugu saglabāšanu", Bonna, 1979.; "Par bioloģisko daudzveidību", Riodežaneiro, 1992.;

Likumprojekts atbilst Eiropas kopienas tiesībām, paredzama atbilstība saistībām pret Pasaules tirdzniecības organizāciju un citām starptautiskām saistībām.

6. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

Likuma izpildes kontroli nodrošinās Gaujas NP administrācija. Jaunas valsts institūcijas netiks radītas. Esošo institūciju funkcijas netiks paplašinātas.

Ir sagatavoti šādi likumpamatoto normatīvo aktu projekti:

— "Gaujas nacionālā parka aizsardzības un izmantošanas noteikumu" projekts,

— Gaujas nacionālā parka dabas aizsardzības plāns.

Vispārējās likumdošanas kārtībā indivīdiem ir tiesības saņemt kompensāciju un nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi par saimnieciskās darbības ierobežojumiem.

Zemkopības ministrs A.Kalvītis