Par ES atbildību Černobiļas avārijas seku likvidētāju un izsūtīto iedzīvotāju dzīves apstākļu uzlabošanā

Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Ģirts Valdis Kristovskis trešdien, 6.septembrī, notikušajās parlamenta debatēs par Eiropas sociālā modeļa nākotni aicināja Eiropas Savienību demonstrēt solidāru atbildību par Černobiļas avārijas seku likvidētāju un PSRS izsūtītoLatvijas pilsoņu rehabilitāciju un turpmāku sociālo nodrošināšanu. “Lai atvieglotu dzīvi šiem daudz cietušajiem cilvēkiem, kas nav pa spēkam atsevišķai Eiropas valstij, kā, piemēram, Latvijai, kas turklāt ir viena no nabadzīgākajām, ES būtu jāveido pārnacionālas programmas,” aicināja deputāts. Deputāts arī nosūtījis ierosinājumu ES nodarbinātības, sociālo lietu un līdztiesīgu iespēju komisāram Vladimiram Špidlam.

Ģ. V. Kristovskis savā runā norādīja, ka Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidētāji, pašiem nezinot, tika pakļauti dzīvībai bīstamai radiācijas ietekmei. “Toreiz viņus iedvesmoja apziņa, ka viņi glābj cilvēci! Un viņi glāba Ukrainu, arī Eiropu un pārējo pasauli! Šodien viņi ir kļuvuši par invalīdiem, un viņiem ir nepieciešama rehabilitācija, ārstēšana un materiālais pabalsts. Diemžēl Latvijai, Baltijas valstīm nepietiek līdzekļu, lai pilnā mērā sniegtu visu nepieciešamo atbalstu šiem ļaudīm,” sacīja deputāts.

Deputāts arī norādīja, ka otra grupa cilvēku, par kuriem ES būtu jāuzņemas solidāra atbildība, ir no Latvijas un citām Austrumeiropas valstīm PSRS okupācijas iestāžu bez tiesas izsūtītie uz Sibīrijas nāves un vergu darba nometnēm. “Daudzi no izsūtītajiem bija nepilngadīgi bērni. Gadiem ilgi tika ierobežota viņu brīvība, bija jāsastopas ar neaprakstāmām ciešanām, ar ierobežojumiem gūt izglītību un veselības aprūpi. Pašreiz atbalsta sniegšana šiem nu jau vecā gadagājuma ļaudīm ir uzlikta uz Latvijas valsts, līdzīgi kā citu Baltijas valstu, pleciem. Taču tā ir pārnacionāla problēma. Ja ES vēlas demonstrēt solidaritāti, tai būtu jāveido īpašas pārnacionālas programmas, kas sniegtu atbalstu un nodrošinātu cienīgu dzīvi manis nosauktajām cilvēku grupām, jo tas nav pa spēkam Eiropas nabadzīgākajām valstīm,” uzsvēra deputāts.

Par ziņojumu atbildīgā Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja ierosinājusi ziņojumu ar mērķi sekmēt debates un pēc tam arī Eiropas sociālās sistēmas reformas. Pašlaik sociālā politika un nodarbinātība ir katras dalībvalsts kompetence, taču aizvien vairāk vienā dalībvalstī pastāvošā politika ietekmē citas valsts iedzīvotājus un strādājošos. Balsojums par EP rezolūciju “Par Eiropas nākotnes sociālo modeli” notiks 7.septembra plenārsēdē.

Iveta Bojāre, EP Nāciju Eiropas grupas preses administratore