Saeimas 1999. gada 1. decembra ārkārtas sēdē

Sēdes sākums — pulksten 9.00

Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim Saeimas ārkārtas sēdi. Darba kārtībā ir likumprojekts "Par valsts budžetu 2000.gadam" , otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča

(LC). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Ministru kabineta locekļi! Noslēdzas budžeta paketes pieņemšana. Kopā mums bija jāizskata 33 likumprojektu pakete, no kuriem kā pēdējais ir likumprojekts "Par valsts budžetu 2000.gadam", ko mēs skatīsim šodien otrajā lasījumā. Ieskaitot atsauktos un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas radītos priekšlikumus, komisija strādāja aptuveni ar 1000 priekšlikumiem. Budžeta likumprojektam priekšlikumu tabulā šodien ir izskatāmi 435 priekšlikumi. Komisija ir atbalstījusi 158 priekšlikumus, daļēji atbalstījusi vai nu citā priekšlikumā, vai no citiem avotiem atradusi iespēju atbalstīt 120 priekšlikumus, noraidījusi 157 priekšlikumus. Tādējādi pilnībā noraidīti ir tikai 36% no iesniegtajiem priekšlikumiem. Kopumā šodien izskatāmajos 435 priekšlikumos pārbīdīt bija piedāvāts budžeta līdzekļus 273 miljoni 4749 tūkstoši 907 latu apmērā. Komisija piekrita pārbīdei 23 miljoni 712 tūkstoši 788 latu apmērā, tātad tā ir tikai desmitā daļa no piedāvātajiem priekšlikumiem.

Kā lielākais iespējamais līdzekļu avots mums bija līdzekļi neparedzētajiem gadījumiem. Kopā, lai pārdalītu līdzekļus neparedzētajiem gadījumiem, bija iesniegts 131 priekšlikums, paredzot šos līdzekļus samazināt par 8 miljoniem. Gribu jums atgādināt, ka valdība bija paredzējusi šiem mērķiem 2,4 miljonus. Komisija tātad atbalstīja no šiem 131 priekšlikumu par līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem 74 priekšlikumus par kopējo summu viens miljons 495 tūkstoši 600 latu. Tā ir ļoti vispārēja statistika par šodien izskatāmo likumprojektu, un tagad es aicinu uzsākt darbu.

Tradicionāli, ņemot vērā mūsu pieredzi, mēs sāksim strādāt ar tabulām. Un kā pirmā mums jāskata ir 2.tabula 13 lappusē, tie ir priekšlikumi par budžeta ieņēmumu palielināšanu. Gribu jums atgādināt, ka jau pirmajā lasījumā, kad mēs konceptuāli vienojāmies par atbalstu budžeta likumam, debatēs tika uzsvērts, ka ieņēmumu prognoze jau tā ir pietiekoši saspringta un paredzēt ieņēmumu palielināšanu īpaši no nodokļiem ir nereāli. Tas arī bija galvenais motīvs, izskatot šos priekšlikumus, no kuriem faktiski atbalstu guva tikai divi, kas paredz ieņēmumu palielināšanu ne no nodokļiem, bet no citiem ieņēmumiem.

Un tātad kā pirmais mums izskatāmais ir 40.priekšlikums, ko iesniegusi Jaunās partijas frakcija, un ierosina palielināt valsts pamatbudžeta ieņēmumus, konkrēti no izlozēm un azartspēlēm, par 28 tūkstošiem un pārdalīt par labu Valsts cilvēktiesību birojam. Komisija šo priekšlikumu noraidīja.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav.

A.Poča.

Nākamais ir 41.priekšlikums, Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums. Palielināt ieņēmumus no uzņēmumu ienākuma nodokļiem par 9,9 miljoniem un novirzīt Ekonomikas ministrijai. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 41. — Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 13, pret — 36, atturas — 25. Priekšlikums ir noraidīts.

A.Poča.

Nākamais — 42.priekšlikums. Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija — palielināt ieņēmumus no pievienotās vērtības nodokļa par 4 miljoniem un novirzīt Finansu ministrijai. Komisija neatbalstīja. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 42. — Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 35, atturas — 17. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

43. — Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums. Palielināt ieņēmumus no pievienotās vērtības nodokļa par 3 miljoniem un novirzīt Izglītības un zinātnes ministrijai. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 43. priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — 31, atturas — 21. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

44. — Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums. Palielināt ieņēmumus no pievienotās vērtības nodokļa par vienu miljonu 900 tūkstošiem un novirzīt Izglītības un zinātnes ministrijai. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 44.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 30, atturas — 23. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

45. — deputāta Plinera priekšlikums. Palielināt ieņēmumus no pievienotās vērtības nodokļa par 17 miljoniem 300 tūkstošiem un novirzīt Izglītības un zinātnes ministrijai pedagogu darba samaksas reformai. Es gribu teikt, ka iespējas, kuras budžetā atrada, ir atbalstītas 107.priekšlikumā. Līdz ar to, runājot par iespējamo pedagogu darba samaksas palielinājumu un norādi atbalstīt citā priekšlikumā, es lūdzu jums visiem saprast, ka tas ir atbalstīts tieši 107.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Jakovs Pliners, politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija.

J.Pliners

(PCTVL). Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Šis grozījums budžeta līdzekļu pārdalīšanā dotu mums 17,3 miljonus latu, ko varētu novirzīt tieši pedagogu darba algas reformas veikšanas nodrošināšanai, kas kopā ar budžeta paredzētajiem 6,24 miljoniem latu sastādītu jau 23,4 miljonu latu. Ja jūs atbalstīsiet arī citus mūsu priekšlikumus, tas ļaus noteikt jau no 2000.gada 1.janvāra augstākās kvalifikācijas skolotāju darba apmaksu ne mazāku par 142 latiem bruto mēnesī par vienu slodzi un ne mazāk par 100 latiem bruto mēnesī par vienu slodzi zemākās kvalifikācijas pedagogiem. Pēc mūsu aprēķiniem 2000.gadā pedagogu darba samaksas reformas veikšanai ir nepieciešami ne mazāk par 20 miljoniem latu. Šo summu, neskatoties uz mūsu budžeta nabadzību, reāli var atrast.

Mēs piedāvājam iekasēt minētos 17,3 miljonus latu, uzlabojot pievienotās vērtības nodokļu iekasēšanas administrēšanu tikai par 3%. Ņemot vērā, ka saskaņā ar presē izteikto finansu ministra Krastiņa kunga viedokli valstī netiek iekasēti apmēram 40% nodokļu, salīdzinot ar 3%, ir pavisam maza summa. To reāli var iekasēt. Tātad reāli var parādīt cieņu un rūpes skolotājiem un būtiski palielināt viņu algu jau ar 2000. gada 1. janvāri. Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu! Paldies!

Sēdes vadītājs.

Imants Burvis, Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

I.Burvis

(LSDSP). Labrīt, cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Tātad, atgriežoties pēc būtības pie šī priekšlikuma, es atkārtošu tikai ciparus. Plinera kungs parādīja, kur var paņemt 17 miljonus, kurus varētu izmantot skolotāju algām. Daļēji atbalstīts, tas nosaukums ir ļoti skaists, protams. Bet 107. priekšlikumā ir atrasti veseli 2 miljoni, tātad ļoti daļēji atbalstīts. Tāpēc man būtu priekšlikums atbalstīt to, ko lūdz Plinera kungs.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Komisijas vārdā — Aija Poča.

A.Poča.

Lūdzu balsojam!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 45. — deputāta Plinera priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 38, atturas — 17. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča.

46. — līdzīgs pēc savas būtības. Palielināt ieņēmumus no pievienotās vērtības nodokļa, tikai jau par 21 miljonu. Arī šo komisija neatbalstīja šādā apjomā. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Egils Baldzēns, Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

E.Baldzēns

(LSDSP). Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Latvijas Republikas iedzīvotāji! Pilsoņi! Reiz mani arī aicina no Tautas partijas Aleksandrs Kiršteins balsot, un es saprotu, ka mēs balsosim, par balsojumu viņš nemaz nešaubās. Arī par savu balsojumu. Tas mani mazliet pārsteidz. Ko es gribētu uzsvērt. Valdība ir skaidri apzinājusies problēmu un centīsies iekasēt nodokļus vairāk, sakārtot nodokļu iekasēšanu. Sončika kungs, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors, ir arī uzlabojis darbu, it īpaši tāpēc, ka opozīcijas partijas ir izdarījušas spiedienu tieši sociālā nodokļa iekasēšanas virzienā un valdība ir apņēmusies tieši par 8,5 procentiem palielināt to summu, ko tā grib iekasēt no dažādiem nodokļiem. Un, ja mēs uzmanīgi paskatāmies, tad 40% nodokļu iet garām valsts kasei. Tas ir tieši tas, ko apliecina arī Sončika kungs "Neatkarīgajā Rīta Avīzē" 1. novembrī — 40%. Tā ir ievērojama summa. Es neizprotu, kāpēc valdības partijas pilnīgi bez kādiem praktiskas dabas aprēķiniem apliecina savu gatavību iekasēt tikai 8,5%. Mēs esam pilnīgi pārliecināti, ka var izdarīt arī vairāk, it īpaši — ja valdības partijām ir cieta politiskā griba un apņemšanās.

Ja šī valdība nevar realizēt vairāk par šiem 8,5%, tad tai tas ir skaidri un gaiši jāpasaka. Es domāju, ka ir visas iespējas šo naudu atrast, strādāt vaiga sviedros, varbūt arī strādāt kādu virsstundu, ne tikai 8 stundas, un tad arī nauda skolotājiem tiks, tad tiks nauda pirmsskolas obligātajai izglītībai, bērnudārziem 1,5 miljoni, no kā jau pašreiz diemžēl valdības partijas ir atteikušās kā no lieka pasākuma. Es domāju, ka šeit ir iespējas rūpīgi izvērtēt. Ja mēs kaut nedaudz palielinām to naudas apjomu, kuru valdība gatava no neiekasētajiem nodokļiem tomēr iegūt Valsts kasei, tad tie ir desmitiem miljonu latu. Un ir skaidri jāpasaka — vai jūs to gribat vai negribat. Un šinī brīdī ir šis piedāvājums. Ar šo brīdi, ja šo mēs atbalstītu un novirzītu papildus šo 21 miljonu, kas varbūt kādam liekas utopisks, es pateikšu, tajā brīdī mēs izpildītu arī to apņemšanos, ko tobrīd izglītības ministre Silva Golde apņēmās, ka būs šīs algas. Pat būs augstākas, nekā mēs pašreiz piedāvājam — pat 130 latu. To viņa izdarīja augustā "Dienas" slejās, un mēs varam par to pārliecināties.

Es domāju, ka vīrs un vārds, gods un vārds ir saistīti jēdzieni, un Tautas partija turēsies pie šiem jēdzieniem. Neatkāpsies. Vai arī atzīs skaidri un gaiši, ka tobrīd "Dienā", kad viņa deva šo informāciju, man, protams, šī informācija ir līdzi, ja kādam, teiksim, liekas, ka es meloju, es varu parādīt arī "Dienu", nocitēt "Dienu", un tādā gadījumā, es domāju, ka arī Gundaram Bērziņam būs problēmas, jo viņš nevarēs noteikt, ka "Diena" ir kļuvis populistisks laikraksts, ka ir nokļuvusi sociāldemokrātu ietekmē. Tā ka es gaidu no pozīcijas deputātiem, no valdības deputātiem nopietnu attieksmi ne tikai pret izglītību, bet pašiem pret saviem dotajiem solījumiem un vārdiem. Un vārdiem jau tad, kad tu esi valdības postenī, kad tev ir visa politiskās varas atbildība. Es domāju, ka šeit vairs nav ko šaubīties. Es esmu pārliecināts, ka Tautas partija sapratīs to, ka vārdi un darbi nav dalītas lietas, un atbalstīs savas ministres apņemšanos, un īstenos tieši ar jūsu partijas balsīm. Es ceru gūt šo pārsvaru. Mēs gaidām jūsu politisko izšķiršanos. To gaida arī skolotāji ārpus šīs Saeimas plenārsēžu zāles. Tautas partija, viss ir jūsu rokās!

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča

(LC) . Pirms deputāti pieņem lēmumu balsojot, es vēlreiz gribu vērst visas Saeimas uzmanību uz to, ka nav vērts dot tukšus solījumus. Jau šobrīd ieņēmumu prognoze no pievienotās vērtības nodokļa ir visaugstākā, kāda tāda ir vispār no visiem citiem nodokļiem, vai paredzēts, ka pieaugs ieņēmumi par 10%. Šie papildu 21 miljons prognozi nepadarīs reālāku, ja mēs vienkārši uz papīra uzliksim, šo ieņēmumu prognozi. Tā būs tukša solījumu došana skolotājiem, ja reāli šī nauda nebūs un šīs algas tomēr mēs nevarēsim palielināt.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 46. — Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 32, pret — 35, atturas — 22. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

47. — sociāldemokrātu priekšlikums. Palielināt ieņēmumus no pievienotās vērtības nodokļa par 5 miljoniem un novirzīt tos Zemkopības ministrijai. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 47. priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — 38, atturas — 21. Priekšlikumu noraidīts.

A.Poča.

48. — Jaunās partijas frakcijas priekšlikums. Palielināt ieņēmumus budžetā no akcīzes nodokļa par 20 tūkstošiem un novirzīt Vēstures komisijas darbības nodrošināšanai. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi 68. priekšlikumā no citiem finansēšanas avotiem, tāpēc šo lūdzu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 48. — Jaunās partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 37, atturas — 21. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

49. — deputāta Plinera priekšlikums. Palielināt ieņēmumus no akcīzes nodokļa par 3 miljoniem, novirzīt pedagogu darba samaksai. Komisija šo priekšlikumu arī neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Deputāts Pliners.

J.Pliners

(PCTVL). Ļoti žēl, cienījamie kolēģi, ka jūs nepieņēmāt mūsu iepriekšējo priekšlikumu. Ja pieņemtu iepriekšējo priekšlikumu, jūs parādītu labu politisko gribu, varbūt mēs šodien arī atrastu naudu skolotājiem. Kā jums zināms, iztikas minimums Latvijā ir 83 lati 41 santīms. Skolotājiem par vienu likmi valsts garantē no 50 līdz 77 latiem, bruto. Starp citu, augstskolā asistentam — 89 latus, lektoram — 109, docentam — 133, profesoram — 161 latu. Tas ir pazemojoši mums un pazemojoši pedagogiem. Vidējā samaksa neto vai vidējā alga Latvijā neto budžeta iestādēs ir 113 lati 12 santīmi. Izglītībā — tikai 85 lati 99 santīmi. Un vēl varbūt kāds no jums paskaidros, kāpēc pēdējo četru gadu laikā garantētā darba samaksa no budžeta finansējamās iestādēs pieaugusi vidēji par 16%, bet izglītībā tikai par 5%. Likumprojekta grozījumi Izglītības likumā paredz skolotāju darba algu palielināšanu, un šim mērķim budžetā ir paredzēti līdzekļi 6,24 miljoni latu apmērā. Tomēr likumprojekta "Grozījumi Izglītības likumā" 53. punkta otrā daļa attiecas tikai uz skolotājiem ar zemu kvalifikāciju. Starp citu, par augstāku kvalifikāciju likumā vispār neiet runa. Tā vai šitā, tomēr mēs piedāvājam uzlabot akcīzes nodokļa ienākumu administrēšanu par 2,3%, kas dotu 3 miljonus latu, un šos līdzekļus mēs varētu izlietot darba apmaksas reformas veikšanas fonda izveidošanai visu kategoriju pedagogiem, uz ko es arī jūs aicinu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Egils Baldzēns.

E.Baldzēns

(LSDSP). Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Latvijas Republikas pilsoņi! Es domāju, ka skolotāju atalgojuma jautājums nav tik vienkāršs, kā liekas valdības partijām. Un, lai šeit varētu zināmā mēra tomēr pateikt kādu nopietnu vārdu, es citēšu 20.augusta "Dienu", kurā skaidri un gaiši ir pateikts, ko valdība ir apņēmusies. Kā zināms, neviena valdības partija "Dienu" nav tiesā iesūdzējusi, tā ka diez vai šeit būs kaut kādi meli par valdības stāju un rīcību un apņemšanos to darīt. "Valdība apņēmusies atrast līdzekļus pedagoģisko darbinieku algu palielināšanai 2000.gadā. Un Silva Golde solījusi 2000.gada 1.janvārī palielināt skolotāju atalgojumu gandrīz divkārt — līdz 130 latiem." Tātad "Diena", 20.augusts. Mēs nupat noklausījāmies Aijas Počas ļoti precīzo vērtējumu, ka nav vērts dot tukšus solījumus. Man ir vienkāršs jautājums — vai tiešām šie solījumi ir bijuši tukši? Vai tiešām, Tautas partija, jūsu ministra solījumi ir bijuši domāti no sākuma vienkārši kā iespēja maldināt skolotājus un tautu? Es domāju, ka diez vai tā ir bijis. Un tad es aicinātu tomēr jūs atgriezties pie sākotnējās jūsu pārliecības un šobrīd šajā balsojumā izdalīt vismaz šos 3 miljonus. Jo arī valdības vīri, tiekoties ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību, vēl nesen apņēmās atrast papildus ne tikai 2 miljonus, ko valdība izdarīja, bet vēl 3,7 miljonus. Tātad par 1,7 miljoniem vairāk. Vai arī šie solījumi bija tukši solījumi, kā saka Aija Poča, vai tomēr mēs varam cerēt, ka valdības rindās ir politiķi, kuriem ir cieņa pret saviem vārdiem, pret savu vienošanos, ko viņi ir apņēmušies pildīt, vai tomēr visas šīs lietas ir vienkārši acu aizmālēšanai. Šis jautājums ir arī tas, ko praktiski jūs atbildēsiet. Tajā brīdī, kad jūs sakāt, ka līdzekļu vairs nav, es jums atgādināšu, ka valdības partijas ir izšķīrušās, kā teica Edmunds Krastiņš Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā, finansu ministrs, tātad nopietns vīrs, — 13 miljonus virzīt darba devējiem ar sociālā nodokļa atvieglojumu. Tātad pielikt pie šiem gaidāmajiem aptuveni 35 miljoniem deficītu sociālajā budžetā vēl 13 miljonus, lai budžeta deficīts sociālajā budžetā sasniegtu 48 miljonus. Un arī tā ir politiska izšķiršanās.

Godājamie Saeimas deputāti! Valdības pārstāvji! Es domāju, ka jums vajadzētu skaidri apzināties to, ka arī šis balsojums, par ko jūs pašreiz balsosiet, būs vienkārši politiska izšķiršanās. Ja šo zināmu pretimnākšanu darba devējiem jūs pēc tam gribiet finansēt ar eiro obligāciju aizņēmumiem — 75 miljonu eiro, tad šinī gadījumā es neredzu nekādu pretenziju un neiespējamību spert kaut nelielu soli pretim skolotājiem. Mēs esam pārliecināti, ka jūsu vidū ir deputāti, kas varētu paust arī savu viedokli, ne tikai to viedokli, ko pieņem jūsu frakciju sēdēs, nerēķinoties ar programmātiskiem dokumentiem, nerēķinoties ar jūsu ministra dotajiem solījumiem, nerēķinoties ar to, ko jūs esat teikuši saviem vēlētājiem. Es esmu pārliecināts, ka jūsu vidū tādi ir. Mēs redzēsim, vai tiem, kas tā domā, būs arī dūša kaut kā apliecināt savu domu atbilstību vēlētājiem dotajiem solījumiem un apņemšanām. Skaidri un gaiši jums ir jāatbild uz vienu jautājumu — ko jūs darīsit pēc 1.janvāra, kad daudzi skolotāji ies pensijā, jo pašreiz jūsu viedoklis Saeimā ir pieņemts un apstiprināts un referendumā mums neizdevās to grozīt. Kas mācīs bērnus? Un kas nesīs politisko atbildību par to, ka nenotiks stundas šo pensionēto skolotāju aiziešanas dēļ? Arī uz to jums ir jāatbild, godājamās valdības partijas.

Sēdes vadītājs.

Imants Burvis.

I.Burvis

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais prezidij! Es, protams, atzīmēšu to, ka Baldzēna kungs ļoti slikti klausās to, kas notiek no tribīnes. Jo viņš pašlaik kārtējo reizi runāja par to, ka Tautas partijai jātur savs vārds, dotie solījumi, un viņš ir aizmirsis to, ka no šīs pašas tribīnes cienījamais Gundars Bērziņš jau teica, ka to darīja tikai politiķi akmens laikmetā.

Un Baldzēna kungs līdz mūsu laikmetam nav izaudzis. Bet es ceru, ka šodien Tautas partija ar darbiem pierādīs Gundara Bērziņa vārdu pareizību un savus solījumus vēlētājiem nepildīs. Un to redzēs šodien, pieņemot budžetu, gan tie medicīnas darbinieki, kas šobrīd stāv uz ielas, gan tie skolotāji, kas stāvēja, gan tie pensionāri, kas noticēja iepriekšējā reizē šai valdošajai koalīcijai. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Komisijas vārdā — Aija Poča.

A.Poča.

Lūdzu balsojumu!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 49. — deputāta Plinera priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 31, pret — 35, atturas — 21. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

50. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Palielināt ieņēmumus no akcīzes nodokļa par 200 tūkstošiem, novirzīt Tieslietu ministrijai. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Poča.

51. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Līdzīgs, palielināt ieņēmumus no akcīzes nodokļa par 400 tūkstošiem. Novirzīt Tieslietu ministrijai. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

A.Poča.

52. — Jaunās partijas priekšlikums. Palielināt ieņēmumus no akcīzes nodokļa par 30 tūkstošiem. Novirzīt Tieslietu ministrijai. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

53. — Jaunās partijas frakcijas priekšlikums. Palielināt akcīzes nodokļa ieņēmumus par 20 tūkstošiem. Novirzīt Tieslietu ministrijai. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 53. — Jaunās partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — 33, atturas — 25. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

54. — deputāta Plinera priekšlikums. Palielināt ieņēmumus no akcīzes nodokļa par 3 miljoniem un novirzīt akcīzes nodokļa administrēšanas uzlabošanai. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 54. — deputāta Plinera priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 42, atturas — 13. Priekšlikums noraidīts.

A.Poča.

Nākamais — sociāldemokrātu priekšlikums. Palielināt ieņēmumus no muitas nodokļa par miljonu 200 tūkstošiem, novirzīt Izglītības un zinātnes ministrijai. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs

(LSDSP). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Rūpīgi pārskatot avīzes, radiopārraides, televīziju, varbūt jūs arī pievērsāt tam uzmanību, ka zinātne vispār nozūd no mūsu redzesloka. Zinātne tiek aizmirsta. Mēs varam spriest par visdažādākajiem jautājumiem — lezbiešu un geju precību jautājumus, pacelt citus ļoti ievērojamus jautājumus, bet, kas attiecas uz zinātni, tā tiek aizmirsta. Kāpēc?

Par cik Latvijā nav derīgo izrakteņu, nav arī citu vērtīgu ieguves veidu, tad zinātne ir viena no tām nozarēm, kura var nest Latvijas vārdu pasaulē un pelnīt ļoti skaistu naudu. Diemžēl vadošās, valdību sastādošās vadošās partijas ir aizmirsušas par saviem solījumiem zinātnes attīstībā. Zinātne ir jāattīsta. Zinātnieki paliek vecāki, un kas tad mācīs mūsu bērnus skolā, kas mācīs viņus augstskolā? Protams, to kadru paliek mazāk. Un, ja mēs vēl pensionāriem noņemam tās pensijas un tās samazinām, mēs skaidri zinām, ka, protams, viņi aizies no darba. Neviens negribēs par tiem nieka latiem tērēt laiku, lai pildītu savus pienākumus.

Tāpēc mans priekšlikums, kas ir 55., mūsu, sociāldemokrātu, priekšlikums ir jāatbalsta, jo zinātnei ir nākotne un zinātne tik tiešām ievedīs Latviju pasaulē un darīs to spožāku. Bet, ja mēs to nedarīsim, neatradīsim naudu, naudu mēs varam atrast prestižo automobiļu iegādei, autobusu un citu aprīkošanai ar vismodernākajām iekārtām, toties zinātnieku algām mēs neatrodam naudu. Tāpēc ir jādomā, šis jautājums ir aktuāls, tas ir jārisina, un ir jāatbalsta 55. priekšlikums. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — Aija Poča.

A.Poča.

Lūdzu balsot!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 55. — Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 34, atturas — 22. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

56. — Jaunās partijas frakcijas priekšlikums. Palielināt ienākumus no maksājumiem par valsts kapitāla izmantošanu un novirzīt Ekonomikas ministrijai. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Ingrīda Ūdre, Jaunās partijas frakcijas deputāte.

I.Ūdre

(JP). Paldies, cienījamais priekšsēdētāj! Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es tikai gribētu pievērst jūsu uzmanību vienam faktam. Diemžēl ir izveidojusies likumsakarība, ka tiek izveidotas dažādas iestādes un organizācijas, kuras pēc tam valdība un arī parlamentārieši aizmirst. Tas notika iepriekšējos balsojumos ar Patentu valdi, ar Korupcijas novēršanu sekretariātu Tieslietu ministrijā. Pašreiz jums jābalso ir par Patērētāju tiesību aizsardzības centru. Es domāju, ka šis ir diezgan svarīgs orgāns, par ko mēs runāsim un balsosim arī nākamajās sēdēs, jo mēs runāsim par patērētāju tiesību aizsardzību, par vienotu regulatoru. Diemžēl, skatoties budžeta balsojumu, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā un valdībā netiek atbalstīts arī Cilvēktiesību birojs, Eiropas Integrācijas birojs, Reģionālais fonds, Vēsturnieku komisija, Baltijas asambleja, Mazo un vidējo uzņēmumu atbalsta programmas. Diemžēl jāsaka, ka tas gan ir kārtējais grūdiens Latvijas tautsaimniecības attīstībai. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

A.Poča.

Nav.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 56. — Jaunās partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 56. priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 32, pret — 32, atturas — 23. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

57. ir līdzīgs priekšlikums, ko iesniegusi Jaunās partijas frakcija. Palielināt ieņēmumus šajā pašā avotā un novirzīt Valsts cilvēktiesību birojam. Arī šo komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Poča.

58. priekšlikums — Ministru kabinets. Palielināt ieņēmumus valsts budžetā no ieņēmumiem, un konkrēti no valsts nodevas par jūras navigācijas pakalpojumiem — bākas nodevas, kuru mēs ar savu balsojumu par Ostu likumu faktiski padarījām likumīgu, un novirzīt šos ieņēmumus Satiksmes ministrijai Latvijas Jūras administrācijas valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Poča.

59. priekšlikums — Ministru kabineta. Arī ierosina palielināt ieņēmumus no iemaksām valsts budžetā, Valsts akciju sabiedrības "Latvijas Meži" fiksētos maksājumus, tātad palielināt un novirzīt Nacionālajai operai. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Poča.

60. — sociāldemokrātu priekšlikums. Palielināt par 10 miljoniem sociālās apdrošināšanas budžetu un pārdales rezultātā to novirzīt pedagogu darba samaksai. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Pēteris Salkazanovs, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas deputāts.

P.Salkazanovs

(LSDSP). Labrīt, cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Cienījamie klausītāji! Iepriekšējā ceturtdienā jautājums par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām, par grozījumiem šajā likumā, beidzās ar Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vadītājas Aijas Počas komentāru par šo grozījumu nepieciešamību, jo tas nodrošina vienādu konkurenci starp Latvijas, Lietuvas un Igaunijas uzņēmējiem, lai arī pagājušo ceturtdien jau tika piedāvāti argumenti par to, ka sociālais nodoklis Rietumeiropas valstīs ir lielāks nekā Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Sociālais nodoklis Latvijā, Lietuvā un Igaunijā tiešām ir starp trim valstīm atšķirīgs, par sliktu Latvijai, jo Latvijā ir 37%, Lietuvā —31%, un Igaunijā — 33%. Bet, ja runā par konkurenci preču produkcijai starp šīm trim Baltijas valstīm, tad šeit lietderīgāk būtu salīdzināt nevis šo te sociālā nodokļa kopējo apjomu, bet lietderīgāk ir salīdzināt maksājumus, ko maksā darba devējs. Un darba devējs maksā Latvijā vismazāko sociālo nodokli no trim Baltijas valstīm. Tas ir tikai 28%. Lietuvā tas ir 30%, Igaunijā — 33%. Tādējādi rodas šaubas par to, vai var runāt par jēdzienu — "Tautas partija" — šinī gadījumā, jo no šīs partijas nāk ierosinājums šo nodokli mainīt, jo, ja būtu runa par tautu, tādā gadījumā darba devēja iemaksa 9% tiktu samazināta, nevis tā jau vismazākais Baltijas valstīs darba devēja maksātais nodoklis tiktu samazināts vēl par 1 procentu. Mūsu piedāvājums — gan 60., gan 61., gan 66., piedāvā šos naudas līdzekļus, kas rodas, papildus iekasējot sociālajā nodoklī, atstājot dabīgu likmi tādu, kāda ir šogad, papildus iekasējot 13 miljonu latu, tādējādi no pamatbudžeta nav nepieciešamības aizņemties šo naudu un pamatbudžetā paliek brīvi 13 miljoni latu. Viens no diviem piedāvājumiem ir 10 miljoni izglītībai, otrs piedāvājums — 13 miljoni izglītībai, un ir arī piedāvājums — 3 miljoni medikamentiem, kur reāli šodien trūkst naudas.

Iepriekšējā ceturtdienā es jau brīdināju kolēģus no Tautas partijas, ka sarunas ar arodbiedrībām būs nelietderīgas, jo jums nav nekā kabatā. Ir vienkārši tukšums. Jūs negribat vienkārši paņemt to naudu, kuru ir iespējams paņemt, lai paceltu pedagogu algas. Šobrīd, dabīgi, ka iepriekšējā ceturtdienā nav atbalstīts priekšlikums par sociālā nodokļa grozījuma neieviešanu Latvijā, tādā gadījumā arī šis avots 13 miljoni latu ar jūsu svētību ir zudis, lai pedagogiem pieliktu algu un medicīnā nodrošinātu atvieglojumus medikamentu iegādē tiem slimniekiem, kam tie pienākas.

Sēdes vadītājs.

Egils Baldzēns.

E.Baldzēns

(LSDSP). Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Latvijas Republikas pilsoņi un iedzīvotāji! Es gribētu teikt, ka skolotāju jautājums ir, manuprāt, tas jautājums, kas ir pilnīgi neatkarīgs no partiju politiskās orientācijas,vai tā būtu kreisa, labēja vai centriska, konservatīva, liberāla, sociāldemokrātiska vai ekoloģiski zaļi. Jebkurā variantā jebkura partija godprātīgi cenšas atbalstīt izglītību. Diemžēl šajā Saeimā mēs to nevaram redzēt. Soļi izglītības darbiniekiem pretim mijas ar draudiem, kurus es atļaušos šeit arī godīgi citēt un arī paskaidrot situāciju no elementāras atziņas viedokļa. Tātad mans kolēģis Tautas partijas frakcijas vadītājs Gundars Bērziņš Tautas partijas kongresā par skolotāju arodbiedrības vadītājam: tie, kas organizēja šos streikus, ir apmuļķojuši sabiedrību, bet cietīs no tā tikai skolotāji, lai arī ne pie kā nav vainīgi. Esošai arodbiedrības vadībai par to jāuzņemas personiska atbildība, un es darīšu visu, lai tā būtu.

Es šeit gribētu pateikt pavisam skaidri un gaiši: ja arodbiedrības vadība, kura nebūt nav sociāldemokrātiski noskaņota, kura visu laiku ir bijusi tuvāk Tautas partijas domām un darbiem, ir aicinājusi uz šo streiku, un šo lietu ļoti labi apzinās, to apzinās arī Tautas partijas deputāti, šajā gadījumā, es domāju, jūs vēršaties pret tām saknēm, kas deva jums spēku šajās 7.Saeimas vēlēšanās. Un tas ir pavisam nopietni, kāpēc jūs gribat zaudēt to, ko jūs esat iekarojuši? Tātad jums tas nav mērķis, jūs atsakaties no saviem sabiedrotajiem, no saviem vēlētājiem. Es gribētu šeit arī citēt Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja Jura Radzēviča atziņu, ka tās ir muļķības, ka kādam būtu jāatstrādā nostreikotais laiks, jo tad zūd streika būtība. Par streika laiku streikotājiem nemaksā. Tāda ir situācija, ko apliecina Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Juris Radzēvičs. Es domāju, ka katram ir jāsaprot viens — mēs varam baidīt skolotājus ar to, ka viņiem būs jāatstrādā, ka viņiem par šo atstrādāto dienu nemaksās, bet es varu pateikt tikai vienu, ka šiem apgalvojumiem nav nekāda seguma Latvijas Republikas likumdošanā, tādā gadījumā mūsu valdībai, šim labējam brīnumam, ir jārada jauni likumdošanas dokumenti, jaunas iniciatīvas un par katru streiku ir jāsoda ar soda naudu neatkarīgi no tā, vai tas ir likumīgs vai ne, un, neapšaubāmi, visbargāk skolotāju arodbiedrības vadītāju, citu arodbiedrību vadītājus, ja viņi sadūšosies uz šādu sava demokrātiskā viedokļa paušanas veidu, kas katrā Eiropas Savienības valstī neapšaubāmi ir pašsaprotami.

Vēl es jums gribētu citēt vienu dokumentu, ko šodien Rīgas domnieki no dažādām partijām man atnesa, arī no valdības partijām, un viņi praktiski pārstāv Rīgas domes izglītības, jaunatnes lietu un sporta lietu komiteju. Un šeit ir paziņojums un dokuments, kas apliecina, kā šīs komitejas deputāti vērtē tieši Andra Bērziņa aicinājumu skolotāju streiku jautājumā. Tātad es varbūt nocitēšu šo dokumentu: "Šā gada 11.novembrī Rīgas domes izglītības, jaunatnes lietu un sporta komiteja pieņēma lēmumu, kas paredz atbalstīt skolotāju likumīgās prasības, ja to panākšana notiek likuma noteiktajā kārtībā. Komiteja savu nostādni šajā sakarā nav mainījusi, tādēļ, apspriežot Andra Bērziņa paziņojumu masu informāciju līdzekļos, 29.novembrī nolēma izteikt neizpratni par pretēju uzskatu paušanu Rīgas domes vārdā." Šeit, kolēģi, mēs redzam, ka pašās politiskajās partijās, tajā skaitā arī "Latvijas ceļā", ir šī frontes līnija tēva sētā, ir, cilvēki dažādi domā un vērtē to, ko dara valdība. Un to patiesībā dažādi vērtē arī Saeimas deputāti. Šis balsojums ir vēl viena iespēja labot situāciju, neaizmirst, ka katram mums ir bijis ne tikai tēvs un māte, bet arī skolotāji, atbilde ir jūsu rokās.

Sēdes vadītājs.

Andrejs Požarnovs, apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK.

A.Požarnovs

(TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Es sākšu ar to, ar ko beidza Baldzēna kungs. Šis balsojums ir vēl viena iespēja labot situāciju. Tas skan tieši tādā pašā veidā kā pirms referenduma par Pensiju likuma grozījumiem. Sociāldemokrāti pauda, ka, tikai noraidot Pensiju likuma grozījumus, var atrisināt pensionāru sociālās problēmas. Ar Pensiju likuma referendumu papildu līdzekļi nerodas un neradās, un, par cik tauta nenobalsoja, tad šis priekšlikums ir kā tāds sods pensionāriem par to, ka viņi neaizgāja un nenoraidīja Pensiju likuma grozījumus. Jo iedziļinieties šajā priekšlikumā, ko piedāvā Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija. Sociāldemokrāti piedāvā noņemt pensionāriem 7 miljonus 491 tūkstoti. Sociāldemokrāti piedāvā noņemt bezdarbniekiem no bezdarbnieku pabalsta 705 tūkstoši, invalīdiem piedāvā noņemt 1 miljonu 782 tūkstošus un tā tālāk. Es uzskatu, ka tā ir demagoģija. Tas nozīmē, ka vienu sabiedrības daļu rīda pret otru. Tagad noņems pensionāriem, iedos skolotājiem. Pienāks nākamā sēde, ņems nost skolotājiem, atdos pensionāriem un atkal aicinās pensionārus uz referendumu, uz streikiem. Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas rīcība man atgādina kā tādu lielu putras katlu — un tad ar karoti maisa, un tad rīda vienu sabiedrības daļu pret otru un visu laiku stāsta — redziet, cik ārkārtīgi slikta ir valdošā koalīcija. Es aicinu noraidīt šo priekšlikumu, kurā tiek piedāvāts noņemt naudu pensionāriem.

Sēdes vadītājs.

Egils Baldzēns — otro reizi.

E.Baldzēns

(LSDSP).Godājamie kolēģi! Saeimas priekšsēdētāj! Es dzirdu no Gundara Bērziņa — kauns, kauns, un arī citi man saka, Kristiāna Lībane saka, netaisnojies. Bet es gribu pateikt pavisam skaidri un gaiši — valdības partijas ir izdarījušas politisko izšķiršanos. 13 miljonus tās šogad ir atlaidušas darba devējiem ekonomiskās krīzes situācijā, kad pat Darba devēju konfederācijas pārstāvji skaidri un gaiši pasaka vienu lietu, Požarnova kungs skaidri pasaka, ka tas pašreiz nedos nekādu uzlabojumu, dos varbūt kaut kur nākamgad vidū, un tas pilnīgi nebija nepieciešams. Nākamgad jūs gribat pensionāriem ar šādu pašu metodi atņemt jau 26 miljonus, un šajā gadījumā šis priekšlikums ir jāņem kopā ar citiem sociāldemokrātu rakstītiem priekšlikumiem, tajā skaitā arī tiem, kas parāda, ka šāda atlaide, šogad par 13 miljoniem, nākamgad par 26 miljoniem, darba devējiem nav obligāta, ja mūsu valstī vairāk nekā 70% dzīvo zem krīzes iztikas minimuma, un jums kā Labklājības ministrijas parlamentārajam sekretāram, Požarnova kungs, tas ir skaidri zināms. Bet tā kā tika minēti arī pensionāri, es šeit jums, neapšaubāmi, gribu nocitēt pēdējo 25.novembra Latvijas Pensionāru federācijas lēmumu, kas skaidri un gaiši pasaka, kas valdībai ir jādara nevis tas, ko man pašreiz piedāvā: ka ir jāapliek ar sociālo nodokli visi ienākumi bez ierobežojumiem, no kā valdība visu laiku izvairās, ka pensiju indeksācija jāizdara divas reizes gadā, par ko sociāldemokrāti referendumā iestājās, un valdības partijas praktiski nogremdēja ar savu boikotu, ar izvairīšanos no cīņas, un ka praktiski ir jāindeksē šīs pensijas atbilstoši arī algu kāpumam, ne tikai patēriņa preču indeksa kāpumam. Es domāju, ka būsim godīgi pret vēlētājiem.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča

(LC).Cienījamie deputāti! Pēteris Salkazanovs jau ļoti precīzi un korekti norādīja. Tā kā pagājušajā plenārsēdē mēs neatbalstījām priekšlikumu saglabāt šobrīd esošo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni, šis priekšlikums šobrīd var radīt tikai problēmas. Lūdzu neatbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 60. — Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 36, atturas — 17. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča.

61. priekšlikums — ir tieši tāds pats pēc savas ekonomiskās būtības, kas arī ir balstīts uz situāciju, ja tiek saglabāts šobrīd esošais sociālās apdrošināšanas iemaksu līmenis. Tā kā tas netika atbalstīts pagājušajā plenārsēdē, lūdzu neatbalstīt arī šo 61. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Egils Baldzēns, Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

E.Baldzēns

(LSDSP). Godājamie kolēģi! Pavisam skaidri. Šodien arī medicīnas darbinieki kaut ko prasa no jums un gaida. Esam pārliecināti, ka agri vai vēlu arī kaut ko sagaidīs, jo es nedomāju, ka šeit sēdošie deputāti katru reizi un arī turpmāk un arī pēc gada balsos tāpat kā šodien. Šodien es skatos, ka jums ir frakcijas disciplīna, šodien pārliecības balsojuma nav. Diemžēl.

Bet es gribētu atbildēt pavisam skaidri un gaiši. Ja mēs uzmanīgi paskatāmies, kāda situācija ir medicīnas jomā, tad mēs redzam, ja mēs salīdzinām pret iekšzemes kopproduktu, praktiski, lai saglabātu algas iepriekšējā gada līmenī, ir vajadzīgi 1,6 miljoni. Valdība tā arī nav spējusi rast līdzekļus, lai medicīnas darbiniekiem, tajā skaitā arī reanimācijas māsiņām, būtu alga tikpat niecīga vismaz, kā tas bija pagājušogad. Es šeit redzu daudzus deputātus ārstus — gan Apiņa kungu, gan Ražuka kungu, gan Požarnova kungu, gan arī mūsu Saeimas priekšsēdētāju Straumes kungu.

Esmu pārliecināts, ka jums šoreiz arī būs jāizšķiras starp profesionālo ētiku un apziņu, politiķu ētiku un apziņu, un jādomā par to, kā jūs rīkosities kā pilsoņi. Tas ir smags politiskās izšķiršanās jautājums. Es jums nepārmetīšu jūsu izšķiršanos. Bet es domāju tikai vienu — ir skaidri jāapzinās: medicīnas darbiniekiem par 1,6 miljoniem šīs algas būs mazākas nekā pagājušajā gadā. Un tie ir objektīvi dati. Tie arī ir medicīnas arodbiedrības darbinieku dati, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības dati.

Vēl ko es gribētu uzsvērt. Mēs uzmanīgi paskatīsimies — pietrūkst arī slimnīcām, poliklīnikām līdzekļi par 1,35 miloniem latu. Tā ir nopietna summa. Un, ja šīm uzturēšanas vajadzībām nebūs 1999. gada līmenis 2000. gadā, ar kādu zīmi labējās valdības sāks šo 2000. gadu? Ar kādu? Vai tā būs jau šī 2000. gada zīme? Vai labējā brīnuma, labējo valdību, labējo partiju attieksmes zīme? Es domāju, ka ne. Pienāks brīdis, un tas būs jālabo. Jo, ja šī nauda, šie 1,35 miljoni šo medicīnas iestāžu uzturēšanai netiek izdalīti, kurš ir nākamais veids, kā ietaupīt? Atkal uz medicīnas dabinieku, skolotāju, medmāsiņu, sanitāru algām. Ir viens jautājums. Tātad 1,6 plus 1,35. Tas ir 2,95. Šeit jums ir šie 3 miljoni. Jums ir iespēja izšķirties un iedot vēl mazliet klāt šos 5. Un es domāju, ka ir jāņem arī vēl viena lieta vērā, ka praktiski arī primārajai veselības aprūpei pietrūkst naudas. Medikamentu iegādei — 2,8 miljoni. Es domāju, ka visi šie jautājumi nav tādi, ka šeit var uzkāpt tribīnē un pateikt: opozīcija ir akla, opozīcija nesaprot, ko viņa dara, budžets ir pārskatāms, mēs visu esam sameklējuši, viss ir izdarīts, viss ir kārtībā. Nav kārtībā, dāmas un kungi! Nav kārtībā, ja medicīnas darbiniekiem, skolotājiem šodien ir jāstāv šeit, jāpiketē pie Saeimas. Jo nav noslēpums ne Tautas partijai, ne "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK, ka ar šīm arodbiedrībām, ar medicīnas darbiniekiem gan "Tēvzemei un Brīvībai" ir ļoti labas attiecības, gan Tautas partijai ar izglītības darbiniekiem un sociāldemokrātiem nav sliktas attiecības. Bet es nedomāju, ka līdz šim brīdim mums būtu bijušas labākas attiecības, kādas ir jums. Un arī šis jautājums pašreiz ir ļoti vienkāršs. Arī šobrīd skolotāji gaida ne tikai jūsu politisko izšķiršanos, bet arī savu politisko izšķiršanos. Es saprotu, ka jums ir cerības, ka "Latvijas ceļš" būs sociāldemokrātiska partija, bet jūs, Tautas partija, varbūt vispirms pajautājiet viņiem šo piekrišanu. Un tādā gadījumā, ja viņi tomēr gribēs palikt liberāļi, jums nebūs šīs cerības, ka sociāldemokrātiski noskaņotie ārsti, mediķi dosies pa taisno balsot par "Latvijas ceļu". Var gadīties arī citādāk, un ko tad jūs darīsiet? Kādu valdību tad jūs gribēsiet nākamreiz veidot? Kreisu, kā es saprotu. Kiršteina kungs to apliecina.

Sēdes vadītājs.

Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs

(TB/LNNK). Cienītais Prezidij! Cienītie deputāti! Godātais Baldzēna kungs! Lūdzu, beidziet pārbaudīt Saeimas deputātu pacietību! Tas, ko jūs runājat, tas ir pilnīgi garām. Šajā priekšlikumā nav runa ne par kādām algām, šeit ir runa par medikamentiem, un šeit ir runa par to, ka kārtējo reizi noņems naudas līdzekļus pensionāriem, bezdarbniekiem un invalīdiem. Un ar šo priekšlikumu pierādās tas, ko es teicu iepriekšējā reizē. Kārtējo reizi jūs gribat sarīdīt savā starpā divas iedzīvotāju kategorijas, lai pēc tam atkal plūktu laurus no konflikta situācijas. Un, ja jūs par katru priekšlikumu iesiet un runāsiet tik ārkārtīgi skaistas runas un pilnīgi populistiski, es tiešām ierosinātu, ka vajadzētu samazināt debašu laiku, un varbūt mēs varētu sagatavot dokumentu un noteikt debatēm 2 minūtes. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Viola Lāzo, Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas deputāte.

V.Lāzo

(LSDSP). Cienījamais priekšsēdētāj, godājamās deputātes un cienījamie deputāti! Es vēlētos bilst šo divu izskatīto priekšlikumu sakarā tikai vienu tēzi, proti, Latvijā sabiedrības garīgā un fiziskā veselība ir pirmkārt atkarīga no divām pašām būtiskākajām profesiju kategorijām — un tie ir skolotāji un ārsti. Ir pagājuši 10 gadi. Latvijā valdības ir mainījušās. Mēs šeit, Latvijā, vienmēr esam lepojušies ar to, ka mums ir bijusi augsta lasītprasme jau no gadsimta sākuma un sabiedrības veselība ir bijusi labā līmenī. To ir nodrošinājuši inteliģenti skolotāju un ārstu vidū. Pēdējo gadu notikumi šīm profesiju grupām ir likuši sakost zobus arvien ciešāk un ciešāk. Ir tiešām tas vadzis nomilzis tik tālu, ka tas šajā brīdī lūzīs, jo skolotāji un ārsti, būdami inteliģenti cilvēki, uz piketiem un streikiem ies tikai pašas pēdējās nepieciešamības rezultātā. Tāpēc nevajag lūdzu ar demogoģiskām runām norādīt opozīcijai, ka mūsu cīņa par šīm ļoti būtiskajām un sabiedrībā, es teiktu, pašām svarīgākajām vērtībām būtu šajā gadījumā nevērtīga. Pateicos, cienījamie kolēģi, par uzklausīšanu!

Sēdes vadītājs.

Imants Burvis.

I.Burvis

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Požarnova kungs šodien beidzot ir parādījis savas rūpes par pensionāriem. Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs beidzot ir pamodies. Slava, slava, alleluja! Žēl, ka viņš to neizdarīja līdz 5. augustam. Ļoti žēl. Man pilnīgi patīk Požarnova kunga izteiktā doma par debašu laika samazināšanu. Vispār nedebatēsim! Un pieņemsim budžetu 81. panta kārtībā. Un nesīs atbildību valdošā koalīcija! Bet tad es atgādināšu tikai to, ka nesen vienā televīzijas pārraidē kāds populārs Tautas partijas biedrs, bijušais tēvzemnieks, nosauca sociķus par muldoņām un solītājiem. (Starpsauciens: ‘Pareizi!") Šodienas budžeta apspriešanā, salīdzinot solījumus pirms vēlēšanām, nu lai tauta pasaka, kurā pusē sēž tie muldoņas un solītāji.

Un, Požarnova kungs! Runājot par putras katlu, jūs jau sen esat pierādījuši, jūsu partija jau sen ir pierādījusi, ka vienmēr svarīgākais ir bailes par vietu pie putras katla, kuras jums vienmēr trūkst. Un tāpēc jūs jau esat sagatavojuši tiem pensionāriem savā sociālā nodaļā, savā sociālajā budžetā Labklājības ministrijā tās ragutiņas, ne jau putras katlu.

Sēdes vadītājs.

Egils Baldzēns — otro reizi.

E.Baldzēns

(LSDSP). Godājamie kolēģi! Es jau dzirdu, ka tik tiešām valdības partijām liekas, ka nav nekā labāka kā aizbāzt opozīcijai muti un samazināt debatēm atvēlēto laiku. Es domāju, ka šis nav labākais veids, kā tautai pierādīt savu nespēju. Ir argumenti, kas palīdzēs jums veikt arī tos jautājumus, ko jūs gribat. Bet es šeit gribētu tomēr vēlreiz nocitēt arodbiedrības gan medicīnas arodbiedrības, gan Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības atzinumu, kurš skaidri un gaiši parāda Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sekretāram Olmanim un arī līdz ar to valdībai, kāda situācija pašreiz ir medicīnā. Tātad arodbiedrības atzīst, ka 2000.gada valsts budžeta projektā paredzētais finansējuma samazinājums veselības aprūpei apdraud sistēmas reformas attīstību un veselības aprūpes pakalpojumu uzturēšanu pašreizējā līmenī. Valdībai ir jārod iespējas papildu finansējumu atrast 2000.gadā. Es citēšu tagad. "Ārstniecības iestāžu darbinieku darba samaksai sagaidāmā inflācijas pieauguma seku segšanai — 1,6 miljoni. Ārstniecības iestāžu uzturēšanas izmaksu pieauguma segšanai — 1,35 miljoni. Medikamentu apmaksai primārai veselības aprūpei — 2,8 miljoni". Jā, mēs to varējām dažādā veidā panākt ar citām metodēm. Bija iespējams atbalstīt progresīvo ienākuma nodokli un nākt pretī arī mediķiem, jo praktiski lielākā daļa no viņiem tad būtu saņēmusi nevis 25% ienākumu nodokli, bet 19%.

Un vēl daži skaitļi, kas ir pilnīgi reāli. Valdības sagatavotajā 2000.gada budžeta projektā, salīdzinot ar 1999.gadu, būtiski samazinājušies izdevumi veselības aprūpei. Tātad 2000.gadā ir plānots 95,7% apmērā no 1999.gada līmeņa. Tas ir faktiskais, bez inflācijas. Es domāju, komentāri lieki. Arī veselības aprūpei piešķirto 1īdzekļu īpatsvars pret iekšzemes kopproduktu no 4% ir nobraucis uz 3,6%. Es domāju, visi šie skaitļi ir objektīvi.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča

(LC) . Cienījamie deputāti! Šobrīd nav reālas iespējas pārdalīt šos līdzekļus par labu medikamentu apmaksai, jo nav šī ieņēmuma avota. Pie pašreiz mūsu nobalsotajām sociālās apdrošināšanas iemaksu likmēm nebūs papildus šie 3 miljoni budžetā. Līdz ar to mēs nevaram pārdalīt finansēšanas avota aizņēmumus no pamatbudžeta par labu medikamentu apmaksai. Šis 61.priekšlikums šobrīd vispār pēc būtības vairs nav atbalstāms.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 61. — Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 31, pret — 43, atturas — 12. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

62. priekšlikums — Latvijas sociāldemokrāti ierosina palielināt sociālās apdrošināšanas iemaksas par 38 miljoniem un novirzīt pensiju speciālajam budžetam. Tā kā tas ir nereāli, tad komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Tālāk, lūdzu!

A.Poča.

Nākamais ir sociāldemokrātu priekšlikums — palielināt sociālās apdrošināšanas iemaksas par 3,5 miljoniem un novirzīt nodarbinātības speciālajā budžetā. Tas ir viens un tas pats budžets, tā ir budžeta iekšējā pārdale. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja. Tas pēc tam ir atbalstīts citā priekšlikumā, ko jūs redzēsiet likuma tekstā 7.a pantā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 63.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — 43, atturas — 13. Priekšlikums noraidīts.

A.Poča.

64. priekšlikums — palielināt ieņēmumus sociālās apdrošināšanas iemaksās par 111 tūkstošiem. Novirzīt darba negadījumu speciālajam budžetam. Arī šo komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 64.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 40, atturas — 16. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

65. — līdzīgs. Palielināt sociālās apdrošināšanas iemaksas par 9 miljoniem. Novirzīt invaliditātes un slimību speciālajā budžetā. Arī šo komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Protams, mēs varam smaidīt. Smaidīt varam par veciem, jo tādi esam un būsim. Smaidīt var par bērniem, jo bijām. Invalīdi, tā ir grupa cilvēku, kura tik tiešām nevar izsaukt smaidu. Un Latvijā 10 gadu laikā gandrīz nekas nav darīts invalīdu labā. Un tagad mēs vienmēr žēlojam kaut ko. Mēs nevaram atrast nekādus līdzekļus. Kāpēc tad mēs samazinājām no 4% uz pusotru procentu ienākuma nodokli lieliem uzņēmumiem? Varbūt vajadzēja tomēr padomāt, kā tad mēs pildīsim budžetu. Tātad mēs speciāli radījām bagātiem cilvēkiem labākus apstākļus, un pārējie lai tiek cauri tā, kā viņi grib.

Un kādi tad ir tie darba apstākļi, no kurienes radās mūsu invalīdi. Jūs paskatieties pēdējās dienās. Melngalvja namā cilvēks ar kailām rokām ar skābi mazgā sienas. Vai tā ir darba aizsardzība? Un ko tad mēs smaidām te? Kādos apstākļos strādā mūsu cilvēki ķīmiskās rūpniecības uzņēmumos, kuri vēl ir palikuši? Kāda ir darba aizsardzība? Kas par to rūpējas? Kas to kontrolē? Tur sēž mūsu uzpirktie ierēdņi, kuri par jebkuru samaksu izdara tādus aprēķinus, ka tur viss ir kārtībā. Bet vai kāds ir piedomājis par to, ka darba apstākļi ir slikti? Tur neesot slikti darba apstākļi. Kaut vai apavu rūpnīcā. Kas ir pārbaudījis gaisa sastāvu tur, kur līmē zoles kurpēm, zābakiem? Par to taču ir jādomā. Tā mēs radām invalīdus un pēc tam viņus aizmirstam. Bet vēl jau nevajag aizmirst arī tos, kas ir kļuvuši invalīdi, armijas cilvēki, kas savā laikā karoja Afganistānā. Ne pēc savas gribas viņi tur bija aizbraukuši. Arī tos mēs aizmirstam. Un tagad, kad mums vajag kādu palīdzību, tad mēs nevaram atrast naudiņu. Bet, ja mums vajag kaut ko īpašu atremontēt un uztaisīt super skaistus kabinetus, tur ir nauda. Tāpēc 65.priekšlikums ir jāatbalsta. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

A.Poča.

Nav.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 65. — Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 40, atturas — 16. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

66. — deputāta Salkazanova priekšlikums. Kā jau pats iesniedzējs debatēs norādīja, tas ir pilnīgi analoģisks 60. un 61. priekšlikumam un šobrīd nav atbalstāms jau pēc būtības. Lūdzu jūs arī neatbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Imants Burvis.

I.Burvis

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais prezidij! Ņemot vērā, ka tas ir pēdējais priekšlikums, kur budžeta grozījumus piedāvājām, budžeta projekta grozījumus piedāvājam ieņēmumu daļā, es gribēju vienkārši jums atzīmēt, ka jūs faktiski esat ar saviem balsojumiem noraidījuši gandrīz vai visus priekšlikumus, kuri tika vērsti uz ieņēmuma daļas palielināšanu. Acīmredzot jums ir ļoti liela vēlme saudzēt ierēdņu veselību, jo tādi labojumi, ko mēs piedāvājām, paredzēja ļoti saspringtu ierēdņu darbu, bet var būt otrādi. Valdība jau paredz tuvākajā laikā, kaut kur nākamajā sesijā, taisīt nākamos grozījumus budžetā. Un tāpēc taupa šo naudiņu. Man ir tāda liela cerība, kā Šķēles kungs ļoti bieži saka — vīzija, ka, izskatot nākamos priekšlikumus par izmaiņām, tur, kur būs finansējamās programmas, valdošā koalīcija ne reizi vairs nepateiks — bet naudas taču trūkst, ja jūs paši atteicāties palielināt ieņēmumus. Varbūt ka šos vārdus "naudas trūkst" valdošā koalīcija un valdība vispār vairs neteiks ne reizi nākamā finansu gada laikā. Nu, bet tas jau laikam ir kaut kas no pasakām, tā jau vairs pat nav vīzija, tā ir neprātīga cerība. Šodien "Neatkarīgā Rīta Avīze" manā skatījumā jau precīzi ir formulējusi šo budžeta projektu. Valdošā koalīcija — pozīcija — maksās saviem sponsoriem. Varbūt ka viņi kļūdās.

Sēdes vadītājs.

Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Es vienkārši gribēju paskaidrot Požarnova kungam par šiem sociāldemokrātu priekšlikumiem, kādi tad ir avoti. Avots ir ļoti vienkāršs — aizņemties no pamatbudžeta nevis 35 miljonus latu, bet 22 miljonus latu. Tas ir iztrūkums sociālajā budžetā, ko jūs — valdības koalīcijas partijas — apzināti esat radījušas saistībā ar grozījumiem sociālās apdrošināšanas likumdošanā, samazinot sociālo nodokli par 1% darba devējam. Šis samazinājums, es vēlreiz atkārtoju, šis samazinājums darba devēju Latvijā nostāda ļoti interesantā situācijā. Ja šodien viņam ir vismazākais sociālais nodoklis, ko viņš maksā, starp trim Baltijas valstīm, tādējādi mūsu produkcija ir vislabāk konkurētspējīgā, ja skatās caur sociālā nodokļa prizmu starp Baltijas valstīm, šis nodoklis vēl tiek samazināts, tādējādi tiek palielināts budžeta deficīts, sociālā budžeta deficīts, un sociālajam budžetam jāaizņemas no pamatbudžeta.

Mūsu piedāvājums bija šo sociālo nodokli atstāt iepriekšējā lielumā, tādējādi nodrošināt konkurētspēju mūsu produkcijai Baltijas valstu tirgū, un sociālajā budžetā neradīt tik lielu budžeta deficītu, kā iecerēja Finansu ministrijas piedāvātajā variantā. Katrā gadījumā tā ir tiešām valdošo partiju koalīcijas izšķiršanās, šinī gadījumā par sliktu tiem cilvēkiem, kas stāv ārā un prasa pedagogu algu palielinājumu. Arī medicīnas darbinieki savas prasības nevarēs apmierināt. Viņu prasības šeit nevarēs apmierināt, jo trūkst šīs politiskās gribas. Griba ir pavisam citā virzienā.

Sēdes vadītājs.

Egils Baldzēns.

E.Baldzēns

(LSDSP). Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Latvijas Republikas pilsoņi! Es gribētu jums pateikt opozīcijas nostāju, vismaz sociāldemokrātu nostāju vienā jautājumā. Počas kundze, kuru es augsti vērtēju un cienu, bieži saka: tehnisks balsojums, jo mēs iepriekš esam izdarījuši politisku izvēli. Jā, tas ir tehnisks balsojums. Arī šodien tehnisks balsojums, ja mēs neko negribam mainīt savos iepriekšējos balsojumos. Bet, ja mums ir kaut mazākā vēlēšanās paiet soli pretim skolotājiem, paiet soli pretim veselības aprūpes darbiniekiem, pasažieru pārvadājumu dotācijas jautājumiem vai kādiem citiem jautājumiem, tad mēs varam daudz ko labot. Atcerēsimies, ka daudzi opozīcijas priekšlikumi ir noraidīti. Piemēram, aizvien vēl nav ietverts akcīzes nodokļa piedāvājums luksusa precēm — kā jahtas un kuteri. Nez kāpēc valdībai liekas, ka tas būtu īpaši saudzējams un mazturīgajiem laikam īpaši nepieciešams, lai tāda akcīzes nodokļa paaugstināšana nebūtu šīm jahtām un kuteriem.

Tāpat arī par importa kažokādām un to izstrādājumiem, laikam pārtrauks, ka mūsu daudzbērnu ģimenes un māmiņas iegādājas tādas lietas. Es šeit neredzētu iemeslu, jo šinī gadījumā ir pietiekami augstas kvalitātes kažokādas iespējams gūt un ir arī izstrādātāji, kas to varētu visu darīt.

Kāpēc mēs automašīnām virs 2, 5 tūkstošiem kubikcentimetru nevaram reāli paaugstināt nodokli, jaunām automašīnām, protams, luksusa precēm? Nevaram! Progresīvā ienākuma nodokli arī nevarējām ieviest. Tad mēs nonākam pie tās situācijas, ka mēs sakām: tas ir tehniskas dabas risinājums. Mēs jau visu esam nolēmuši, tagad mums nav citas izejas, mums atliek vienīgi šis jautājums.

Es gribētu pateikt skaidri un gaiši, ka ir tomēr, kolēģi, jāsaprot, ka valdībai ir jāpilda solījumi. Varbūt ka var diskutēt par to, ko valdība var darīt attiecībā pret iepriekšējo valdību solījumiem. Bet, ja reiz valdība ir solījusi no Ministru prezidenta un Tautas partijas ministru puses izdalīt šos 3,7 miljonus, tad tos nedot un pateikt, ka 2 pietiks, es domāju, nav nopietni. Es domāju, ka tas arī nav godīgi.

Vēl ko es gribētu teikt. Tautas partija ir atzinusi, ka viņa ir vīlusies sadarbībā ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību. Es domāju, ka jūs savstarpēji esat viens otrā vīlušies. Bet tas jau nekas, vēl var labot to lietu. Es domāju, ka nav par vēlu. Un šis ir viens no tiem balsojumiem, ja jūs neapmierina sociāldemokrātu balsojums, tad ņemiet citu balsojumu.

Vēl ko es gribētu pateikt. Ir skaidra viena lieta. Mēs redzam situāciju — šeit es gribētu paslavēt Labklājības ministrijas dotos datus, kas parāda to, ka praktiski demogrāfiskais jautājums Latvijā netiek risināts. Un tas ir ārkārtīgi svarīgi. Attiecīgi Maija Poršņeva, valsts sekretāre Labklājības ministrijā, atzīst, ka valdības politika pašreiz ir tāda, ka, ja nekas nemainīsies, mums ir iespējas mainīt, tad tikai pēc pieciem gadiem būs labāka dzīve un ģimene varbūt varēs atļauties laist bērnu pasaulē, varbūt pat divus.

Tagad es gribētu vienkārši nocitēt šos ļoti nopietnos Labklājības ministrijas datus, ka zem krīzes iztikas minimuma, zem 57 latiem uz vienu ģimenes locekli dzīvo ģimenes ar vienu bērnu — 69,7%, 70%. Ar diviem bērniem — 77,9%. Tātad gandrīz 70—80% ar diviem bērniem. Ar trim un vairāk bērniem 90,5%. Praktiski konstatējam, ka vislabāk dzīvo ģimenes bez bērniem. Ja mēs šos divus jautājumus kopā ar pensiju jautājumu savienojam kopā, tad mēs redzam vienu: vai tiešām valdība domā, ka skolotāju jautājums tiks atrisināts ar bērnu skaitu? Samazināsim bērnu skaitu, nebūs vajadzīgs tik daudz skolotāju, rezultātā tauta mirs, bet nekas, mēs ietaupīsim uz izglītības budžetu. Es domāju, ka tas nebūtu tas ceļš. Mums ir jādomā gan par pensionāriem, gan par bērnu pabalstiem, gan par skolotājiem. Tā nav liekulība un populisms. Šīs tendences apliecina valdības ministriju oficiālo amatpersonu dati, kas liecina, ka situācija ir smaga un nopietna. Jums ir jāizšķiras par to, ko darīt.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — deputāte Aija Poča. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 66. — deputāta Salkazanova priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 31, pret — 39, atturas — 16. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

Līdz ar to ir izskatīti visi priekšlikumi otrajai tabulai "Par ieņēmumu palielināšanu".

Pārejam pie trešās tabulas. "Priekšlikumi par finansējumu izmaiņām programmām un apakšprogrammām", vai, kā mēs sakām: līdzekļu pārdales no vienas institūcijas vai programmas par labu otrai.

67. — Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums.Nav atbalstīts, bet ir atbalstīts citā priekšlikumā. Tas ir, 68. priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Poča.

68. — Ārlietu komisijas priekšlikums. Valsts prezidenta Kancelejā izdalīt apakšprogrammu Vēsturnieku komisijas darbības nodrošināšanai. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Poča.

69. — Ārlietu komisijas priekšlikums. Palielināt dotāciju Latvijas institūtam. Šeit 69. priekšlikums nav atbalstīts, bet šī problēma ir risināta 75.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

70.priekšlikums. Pārdalīt līdzekļus par labu Okupācijas muzeja fondam. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Poča.

71. — Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts 197.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli.

A.Poča.

72. — sociāldemokrātu frakcijas priekšlikums. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 72. — Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — 46, atturas — 17. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča.

73. — Ministru kabineta priekšlikums. Precizēt štatu vienību skaitu. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

74. — Ārlietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts citā priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

75. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Pārdalīt Saeimas budžetu par labu Latvijas institūtam. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Poča.

76. priekšlikums — jau ir atbalstīts iepriekšējā priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

77. priekšlikums — piešķirt līdzekļus Okupācijas muzeja fondam. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Poča.

78. — Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Līdzīgs ,arī to komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

A.Poča.

79. — deputāts Požarnovs. Paredzēt izdalīt līdzekļus Barikāžu dalībnieku atbalsta fondam. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Poča.

80. — deputāta Pīka priekšlikums. Ir atbalstīts 186.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

81. — Ārlietu komisijas priekšlikums. Jau ir atbalstīts 75. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

Līdzīgs 82.priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

83. — deputātu Cilēviča un Plinera priekšlikums. Ir atbalstīts 154.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Boriss Cilevičs, politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija.

B.Cilevičs

(PCTVL). Cienījamie kolēģi! Pavisam nesen šajā zālē tika pieņemts lēmums nodot ēku Itas Kozakevičas Nacionālo kultūras biedrību asociācijas īpašumā. Es domāju, ka šis lēmums tika pieņemts ne jau tāpēc, ka tur ir vienkārši forši puiši, bet tāpēc, ka šī asociācija patiešām pilda ļoti būtiskas un, es teiktu, valstī svarīgas funkcijas. Tā ir viena no ļoti nedaudzām organizācijām, kura kopš 80.gada beigām reāli dzīvē nodarbojas ar integrāciju. Mēs zinām, cik šī problēma ir būtiska arī starptautiskajā kontekstā. Un tieši tāpēc mēs arī liekam priekšā ņemt naudu no Ministru kabineta vispārējiem vadības izdevumiem, tieši tāpēc, ka šī organizācija pilda tās funkcijas, kuras būtībā ir jāpilda valstij, un jau pilda faktiski vai nu vispār bez, vai ļoti minimālu valsts atbalstu. Šī summa ir vajadzīga, lai segtu mājas apsaimniekošanas izdevumus, tās mājas, ko tieši Saeima nodeva īpašumā šai asociācijai. Kādas ir alternatīvas? Gadījumā, ja nepietiekami līdzekļi ir piešķirti no budžeta vai vispār netiek piešķirti, es ceru, ka tomēr kaut kas tiks piešķirts, tātad kādas ir iespējas šai asociācijai uzturēt šo māju? Vienīgā iespēja ir komercializācija, un, cik es zinu, šādi mēģinājumi jau notiek — faktiski komercializēt asociāciju. Tādā gadījumā šī asociācija, ja tā kļūst vienkārši par komercuzņēmumu, tad vienkārši nebūs spējīga pildīt savas funkcijas. Tāpēc es aicinu jūs atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debatēs vairs neviens pieteicies nav. Komisijas vārdā — Aija Poča.

A.Poča.

Lūdzu balsot!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 83. — deputāta Cileviča un Plinera priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 33, pret — 30, atturas — 28. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

84. — Ārlietu komisijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

85. priekšlikumu lūdzu atbalstīt, tā ir tikai programmu nosaukuma prezicēšana.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Poča.

86. priekšlikums jau ir atbalstīts 75.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

87. — Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts 107.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

88. — sociāldemokrātu priekšlikums. Ir atbalstīts 175.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Poča.

89. deputāta Plinera priekšlikums. Daļēji ir guvis atbalstu 107.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Jakovs Pliners.

J.Pliners

(PCTVL). Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Vārdos visi deputāti, visas frakcijas atbalsta skolotāju algas palielināšanu, būtu labi, ja mēs atbalstītu to arī reālos darbus. 1,46 miljoni latu mēs piedāvājam noņemt no valsts militārās aizsardzības programmai paredzētajiem līdzekļiem. Pievēršu deputātu uzmanību, ka, salīdzinot ar 1998.gadu, valsts aizsardzībai paredzētie līdzekļi ir palielināti par 100%, bet tomēr nav sasnieguši 2% no valsts iekšējā kopprodukta, pagaidām šī summa ir sasniegusi tikai 1,5%. Tātad rodas jautājums, kāpēc ir nepieciešami tieši 2%? Laikam tā ir NATO prasība. Izveidojas paradoksāla situācija. Iedomāsimies — valsts iekšējais kopprodukts sāks katru gadu aktīvi palielināties, tad ar tādu pašu dinamiku pieaugs arī aizsardzības izdevumi. Bet cik daudz līdzekļu valstij ir nepieciešami aizsardzībai? Kur ir aizsardzības spēku struktūrvienību aprēķini? Mūsuprāt, ir nepieciešams noteikt tieši to, un tad būs skaidrs, uz ko mums jātiecas un cik tas maksā. Ņemot vērā, ka valdība sola jau 2000.gadā strauju iekšējā kopprodukta pieaugumu, gribētos atgādināt vienu sociālisma laika anekdoti. Tātad toreiz runāja, ka komunisms ir tas pats horizonts — jo tuvāk, jo tālāk. 2% no iekšējā kopprodukta apjoma sasniegšana ir tikpat reāla, cik reāli ir sasniegt horizontu. Mūsuprāt, būtu pareizāk daļu šo līdzekļu atdot pedagogiem, nekā finansēt šo fantastisko problēmu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 89. — deputāta Plinera priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 31, pret — 39, atturas — 19. Priekšlikums ir noraidīts.

Budžeta izskatīšanu turpināsim pēc pārtraukuma, bet pirms pārtraukuma jāizskata desmit deputātu priekšlikums: "Ierosinām saīsināt uzstāšanās laiku debatēs, izskatot likumprojektu "Par valsts budžetu 2000.gadam", līdz 2 minūtēm, uzstājoties pirmo reizi, un līdz 1 minūtei, uzstājoties otro reizi". Viens var runāt par, viens — pret. Runāt neviens nevēlas. Vēlas — Imants Burvis.

I.Burvis

(LSDSP). Man būtu kardinālāks un tautai godīgāks priekšlikums — neuzstāties vispār, neizskatīt vispār, balsot kopumā, nesakot pat, kādi labojumi tiek pieņemti vai nepieņemti.

Sēdes vadītājs.

Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs

(TB/LNNK). Godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Uzstāties vajag un debatēt vajag, bet, ja reiz Plinera kungs var pastāstīt anekdoti un Baldzēna kungs var pastāstīt pasakas, es domāju, divas minūtes ir pilnīgi pietiekami, lai var normāli formulēt savu domu. Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šo desmit deputātu priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — 34, atturas — 4. Priekšlikums ir pieņemts.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumiem. Juris Sinka.

J.Sinka

(TB/LNNK). Dāmas un kungi! Eiropas lietu komisijas locekļus lūdzu 12.30 Viesu zālē tikties ar Holandes ministru, Eiropas lietu ministru. Lūdzu, 12.30.

Sēdes vadītājs.

Kristiāna Lībane.

K.Lībane

(LC). "Latvijas ceļam" ir frakcijas sēde pēc vienas minūtes.

Sēdes vadītājs.

Dzintras Ābiķis.

Dz.Ābiķis

(TP). Cienījamie kolēģi no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas! Komisijas sēde notiks pusvienos komisijas telpās.

Sēdes vadītājs.

Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs

(7. Saeimas sekretāres biedrs). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Oļegs Deņisovs, Rišards Labanovskis, Jānis Leja, Jānis Čevers, Inese Birzniece, Edvīns Inkēns, Ērika Zommere, Aleksandrs Kiršteins, Silvija Dreimane, Ainars Šlesers, Ingrīda Ūdre. Paldies.

Sēdes vadītājs.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7. Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpinām izskatīt likumprojektu "Par Valsts budžetu 2000. gadam". 90. priekšlikums. Lūdzu, Počas kundze!

A.Poča

(LC) . Šis ir deputāta Bojāra priekšlikums — palielināt dotāciju redzes invalīdiem. Priekšlikums ir atbalstīts no citiem avotiem 149. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Leons Bojārs, Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

L.Bojārs

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! No gada uz gadu tika atlikts risinājums palīdzībai Latvijas Republikas redzes invalīdu centram, un tagad pie šā jautājuma atgriežamies otrreiz, jo mēnesi atpakaļ tas tika noraidīts. Un ir jābūt pašcieņai. Ir jāsaprot, ka cilvēki, kuri zaudējuši redzi, viņi ir zaudējuši arī dzīves krāšņuma redzējumu. Un tāpēc šiem cilvēkiem ir jāpalīdz. Jo viņiem nekas nepalīdzēs, ja mēs nepastiepsim savu roku.

Mēnesi atpakaļ mēs neatradām naudu, toties mēs atradām 130 tūkstošus, lai atmaksātu "Neoplānu". Diemžēl ar to autobusu invalīdi nebraukā, vizinājas ieredzēti vai iecienīti cilvēki, un tāpēc 90. priekšlikums ir jāatbalsta. Es saprotu, ka armijas vajadzībām nauda ir vajadzīga, bet tā ir jāizlieto saudzīgi. Un nav arī izslēgts tāds gadījums, ka arī tiem, kas dien armijā, vai arī, kas ir dienējuši vai dienēs, viņiem vajadzēs izmantot šī redzes centra palīdzību. Tāpēc ir jāsavelk visiem jostas un jāpalīdz šim centram. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Imants Burvis.

I.Burvis

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais priekšsēdētāj! Es jau principā pieteicos tikai tāpēc, ka tanī momentā, kad Leons Bojārs sāka runāt, vēl nebija kvoruma un varēja risināt jautājumu, vai koalīcijas partneriem valdošajā koalīcijā vispār ir interesanti, kas šeit notiek. Un tad patiešām būtu jāpārbalso mans priekšlikums, nav jau problēmu, sagatavosim no opozīcijas priekšlikumu pieņemt budžetu bez balsojuma, nesniedzot informāciju deputātiem, kāds tas ir pieņemts. Es ceru, ka cienījamie kolēģi ir sapratuši, ka tagad, ja mēs paliksim dusmīgi, es domāju opozīciju, katrs opozīcijas pārstāvis — 38 deputāti — var obligāti norunāt 2 minūtes, un tad jūs būsiet pamatīgi "ietaupījuši" laiku. Tāpēc man liekas, ka jums vajadzētu sakaunēties par to, ko jūs esat nobalsojuši iepriekšējā balsojumā pirms pārtraukuma.

Sēdes vadītājs.

Ingrīda Ūdre, Jaunās partijas frakcijas deputāte.

I.Ūdre

(JP). Paldies Prezidijam. Cienījamie kolēģi! Es gribētu arī lūgt jūs atbalstīt Bojāra kunga iesniegto priekšlikumu. Ņemot vērā to, ka, mīkstinot šo grozījuma apstiprinājumu Pensiju likumā, pašreiz liedz neredzīgajiem invalīdiem darba spējas, tad visas viņu izveidotās ražotnes vairāk vai mazāk būtu jāslēdz. Un jāņem vērā tas, ka ir priekšlikums šajā budžetā izsniegt garantiju valsts bezpeļņas organizācijai, kas budžetā nekādu ienākumu nenes. Toties Neredzīgo biedrības ražošanas uzņēmumi ienesa budžetā daudz lielāku summu, nekā mēs paredzējam šo te Neredzīgo biedrību finansēt. Tādēļ lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Andrejs Požarnovs, frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK.

A.Požarnovs

(TB/LNNK). Godātais Prezidij, cienītie kolēģi! Lūdzu, pievērsiet uzmanību 149. priekšlikumam, ko ir sagatavojusi apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija. Šis priekšlikums faktiski ir gandrīz vai par tādu pašu naudas summu, tie ir 58 tūkstoši, kas domāti redzes un dzirdes invalīdu rehabilitācijas programmai. Taču mēs uzskatām, ka mūsu sagatavotajā priekšlikumā ir daudz izdevīgāk izvēlēts avots, jo tie ir līdzekļi neparedzētiem gadījumiem. Un, ja nobalsotu šādu priekšlikumu, tad netiktu vājināta jūras robeža un ekonomiskās zonas kontrole. Un tādēl es aicinātu sociāldemokrātus atbalstīt "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas priekšlikumu par to pašu tēmu!

Sēdes vadītājs.

Imants Burvis — otro reizi.

I.Burvis

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Pirmkārt, es patiešām atbalstītu tomēr Bojāra kunga priekšlikumu, jo, ja pēc būtības nav nekādas starpības, tad kāpēc jāatbalsta tikai "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK priekšlikums. Es saprotu, ka tā ir vadošā un valdošā partija, tas jau nebūtu nekas.

Bet man būtu priekšlikums Požarnova kungam, kurš uzstājās par balsojumā pirms pārtraukuma, vairāk šodien neuzstāties, jo viņš jau ir par to, ka nav jāuzstājas. Un, ja jau viņš grib aizbāzt muti opozīcijai, tad būtu tik daudz goda sajūtas, lai nepiedalītos pats debatēs.

Sēdes vadītājs.

Leons Bojārs — otro reizi.

L.Bojārs

(LSDSP). Paldies Požarnova kungam, ka ir sagatavojis tādu pārsteigumu, ka nu ir ieraudzīta tā Neredzīgo biedrība, jo viņu vienmēr ieraudzīja tikai tad, kad vajadzēja atbraukt pēc balsīm uz turieni, lai viņi nobalso par attiecīgu partiju.

Bet vēl jau ir viena lieta. Pirms tam, kad sastādīja budžetu, jūs taču nepiedāvājāt sociāldemokrātiem un citām frakcijām, cik tad var naudiņu sadalīt. Tagad jūs sadaliet katrs savai partijai pa 200 000. Un, protams, ka jūsu avoti ir tie, no kuriem var ņemt naudu un kuri ir atbalstāmi. Pārējie, protams, nav atbalstāmi.

Un Požarnova kungam es vēl gribēju atgādināt arī to, par cik jūs runājat par medicīnu un esat mediķis, ka tajā medicīnā, kāda tā tagad izveidojas, kaut vai Ārstu likums, ir tāda bezjēdzība, ka tas novedīs pie tā, pie kā ir nonākusi mūsu lauksaimniecība, — pie iznīkšanas. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Egils Baldzēns.

E.Baldzēns

(LSDSP). Godājamais Saeimas priekšsēdētāj, godājamie deputāti, Latvijas Republikas pilsoņi! Mēs, protams, atbalstīsim arī "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas 149. priekšlikumu. Man ir tādas aizdomas, ka, iespējams, arī citas valdības partijas, arī Tautas partija un "Latvijas ceļš", varētu rīkoties tāpat. Bet tagad ir jautājums par šo 90. priekšlikumu, ko iesniedz deputāts Leons Bojārs. Un šeit ir skaidri redzams, ka šis ir redzes invalīdiem domātais, un šeit ir, ko "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK iesniegusi redzes un dzirdes invalīdiem. Tāpēc es domāju, redzot šo lietu, ka tas nav gluži viens un tas pats. Būtu nepieciešams tomēr atbalstīt mūsu priekšlikumu un neteikt, ka opozīcijas priekšlikums ir vienāds ar "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK priekšlikumu. Jā, atšķiras summa par 2 tūkstošiem, "Tēvzemei un Brīvībai" ir piedāvājusi mazāk, bet šeit ir sociāldemokrāti piedāvājuši tieši redzes invalīdiem. Un rezultātā tad arī redzes invalīdiem varētu būt lielāka summa, un nekas, ja dzirdes invalīdiem tiks vēl papildus.

Sēdes vadītājs.

Ingrīda Ūdre — otro reizi.

I.Ūdre

(JP). Cienījamais Prezidij, kolēģi! Radioklausītāji! Es gribētu vērst uzmanību: acīmredzot valdošā koalīcija arī ir sadalījusi zināmu kvotas daļu un tādēļ aizstāv savus priekšlikumus. Tādēļ arī to vajadzētu atklāti pateikt, nevis runāt par to, ka opozīcijas priekšlikumiem nav pieņemami finansēšanas avoti. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Komisijas vārdā — Aija Poča.

A.Poča.

Lūdzu balsot!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 90. — deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 16, atturas — 36. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

91. — deputāta Bojāra priekšlikums. Pārdalīt no Aizsardzības ministrijas līdzekļus par labu Labklājības ministrijai. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Imants Burvis.

I.Burvis

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais prezidij! Man ir ļoti patīkami, ka ar ārstu atbalstu, jo visvairāk pārstāvētā profesija parlamentā ir bijušie ārsti, kuri ir aizmirsuši, ka viņi bija ārsti, aizsardzībai jūs tagad tomēr atvēlat vairāk.

Jo aizsardzība, tas tomēr lielās motivācijās: ja ir lielgabali sviesta vietā, tad tas sagatavo neredzīgos, invalīdus un tā tālāk, un tā tālāk — slimus cilvēkus jūsu profesijai, tā teikt, maize. Bet tanī pašā laikā mēs piedāvājam nomainīt uzreiz naudiņu no slimo gatavošanas uz slimo veselības uzlabošanu. Es saprotu, ka valdošā koalīcija to nekādā gadījumā neatbalstīs, jo tas jau nav izdevīgi.

Sēdes vadītājs.

Leons Bojārs.

L.Bojārs

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Ne pārāk daudz kas ir palicis no zinātnes medicīnas centriem. Tie ir vai nu iznīkuši, vai apvienoti, savienoti, privatizēti, pārstrukturizēti. Un galu galā ir palicis tas nelielais daudzums, kurš ir jāatbalsta. Visa lieta ir tā, ka dzīve iet uz priekšu. Tā sarežģījās. Protams, arī cilvēku organismā ir zināmas pārmaiņas no tās iedarbības, kas nonāk pie mums no dabas. Tāpēc tie zinātniskie darbi un tie zinātnieki, kas ir palikuši medicīnas jomā, tie tik tiešām ir fantastiski cilvēki, jo viņi par ļoti mazām algām veic ļoti nozīmīgu darbu. Un diemžēl tas darbs netiek atmaksāts vai arī nav subsīdijas, lai veiktu tos vai citus zinātniskos pētījumus. Tāpēc 91.priekšlikums ir jāatbalsta, jo tas ir aktuāls, tas mums ir vajadzīgs, un neviens nevar galvot un neviens nevar paredzēt, kurā laikā vajadzēs mums griezties pie šī centra vai pie šī centra izstrādātās metodikas, lai mēs varētu savu organismu uzlabot vai vismaz izvairīties no nāves vai no invaliditātes. Tāpēc par to ir jābalso un jāatbalsta. Un mēs nevaram ignorēt to, ka mēs aizmirstam mūsu zinātniekus, kas strādā medicīnas jomā, kuriem savā laikā bija ļoti lieli nopelni, un, starp citu, tā arī bija viena no nozarēm, kura Latvijas tēlu nesa pasaulē. Tāpēc lūdzu atbalstīt 91.priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Juris Dobelis.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Līdz šim tikai Baltkrievija ir izteikusi lielu vēlmi pievienoties Krievijai. Bet es tagad sāku just, ka Latvijā arvien vairāk nostiprinās tie politiskie spēki, kas vēlas vājināt mūsu valsts robežas un acīmredzot jau sagatavo augsni kaut kādiem jauniem notikumiem, kas varētu atgādināt notikumus Čečenijā. Jo 90.priekšlikums skaidri un gaiši piedāvāja vājināt mūsu jūras robežu, vājināt ekonomiskās zonas kontroles iespējas, ļoti skaisti izskatās cēliem mērķiem par labu, bet, vājinot valsts robežas un valsts aizsardzību, diez vai šādus cēlos mērķus vispār varēs sasniegt.

Un otrs priekšlikums atkal piedāvā vājināt citas robežas. Otrs priekšlikums piedāvā vājināt valsts gaisa telpas kontroli. Nu, šādā veidā rīkojoties, protams, ilgi nebūs jāgaida, ka nāks vēl viens priekšlikums — vājināt vispārīgi mūsu Latvijas aizsardzības sistēmu kā tādu. Te viens pārgudrais jau stāstīja vecas anekdotes un taisījās noņemt Aizsardzības ministrijai līdzekļus. Es tikai gribētu veco anekdošu stāstītājiem atgādināt tādu Bībeles patiesību, Kains Ābelu nodūra tikai par vienu lietu — par to, ka viņš stāstīja vecas anekdotes.

Sēdes vadītājs.

Egils Baldzēns.

E.Baldzēns

(LSDSP). Godājamie kolēģi! Es tomēr uzskatu, ka rūpīgi ir jāapsver arī šī iespēja atbalstīt medicīnas zinātni, un pateikšu arī savu viedokli par minētajiem jautājumiem, ko pieminēja Dobeļa kungs. Šeit ir jāņem vērā viens, ka mūsu valdības partijām pavisam drīz, jau rīt, būs iespēja izteikt savu viedokli arī Čečenijas jautājumā. Par "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK viedokli man šaubu vairs nevar būt. Mēs vakar viņus redzējām piketā. Bet par to, kā nu kurš vērtē šo aizsardzību, to varēs arī šajā jautājumā ar vienotu balsojumu valdības partijas arī apliecināt, kā viņas to vērtē.

Bet es gribētu pateikt vienu, kas mani šeit uztrauc. Ja mēs uzmanīgi paskatāmies, tad šī valdība tomēr ir samazinājusi reālos naudas līdzekļus atšķirībā no Krištopana kunga "Latvijas ceļa" vadītās valdības, un tieši aizsardzības jomai. Un, ja jau aizsardzības budžets šai valdībai nav svēts, kā izrādās, un Dobeļa kungs pagaidām pret to nav protestējis, vismaz šeit no tribīnes, es ticu, viņš noteikti uzkāps un pateiks bargus vārdus. Bet tādā gadījumā es domāju, ka šie 20 tūkstoši, ko mēs varētu paredzēt medicīnas zinātnei un tiem pašiem karavīriem viņu ārstēšanai, no 1 miljona 293 tūkstošiem nebūtu tas šausmīgākais.

Vēl es gribētu kolēģim Požarnova kungam arī pateikt to, ka viņš minēja, ka Baldzēna kungs šeit runāja pasakas. Es varbūt pacitēšu to pasaku sacerētājus, kurus es šeit minēju — Latvijas Pensionāru federācijas valde, Rīgas dome, Izglītības, jaunatnes lietu, sporta komiteja, Latvijas Pašvaldību savienība, Latvijas Medicīnas darbinieku arodbiedrības republikāniskā padome, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība. Es ceru, ka Požarnova kungs nākamo reizi savos izteicienos būs mazliet korektāks un neuzskatīs, ka šie avoti, kurus es minēju savās runās līdz šim, tik tiešām ir tautas teiksmu cienīgi. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Imants Burvis — otro reizi.

I.Burvis

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais priekšsēdētāj! Mani līdz asarām aizkustina Dobeļa kunga vēlme aizsargāt Latvijas robežas. Un, kad nāks Pleskavas divīzija, ar visiem, cik mums ir, pusotra tankiem, viens no kuriem ir no finiera, mēs atvairīsim šos uzbrukumus, un viss būs kārtībā. Bet ar cēliem mērķiem, kā agrāk teica, ar cēliem nodomiem ir bruģēts ceļš uz elli. Un atvainojiet, tad, kad mēs būsim iznīcinājuši genofondu, nedodot naudu medicīniskajai aprūpei, kad mēs būsim iznīcinājuši izglītību, nedodot naudu skolotājiem, kur paliks tā nauda, kas būs iztērēta it kā valsts neatkarības aizsardzībai? Ekonomiski novājināta Latvija šo neatkarību zaudēs elementāri, bez kādas militāras iejaukšanās.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Komisijas vārdā — Aija Poča.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 91. — deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 38, atturas — 19. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

92. — deputāta Grīga priekšlikums. Iekšējā pārdale Aizsardzības ministrijā. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Oskars Grīgs, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

O.Grīgs

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Prezidij! Aizsardzības ministra un Slovākijas firmas "Katrinstella" parādsaistības, kas radušās 1995.gada 5.novembrī parakstītā līguma darbības rezultātā, vēl līdz šai dienai nav atrisinātas. Aizsardzības ministrijas un firmas pārstāvji šā gada 15.aprīlī parakstīja vienošanās protokolu par abpusēji pieņemamu risinājumu. Tas paredz daļas piegādātās preces atmaksu par abpusēji saskaņotām cenām, kas sastāda kopsummā 337,950 tūkstošus dolāru, un daļas nekvalitatīvās preces nodošanu atpakaļ piegādātājiem. Pamatojoties uz šo vienošanos, Aizsardzības ministrija sagatavoja Ministru kabineta rīkojuma projektu, rīkojuma projektu parastajā kārtībā, nesaskaņojot ar Tieslietu ministriju. No Aizsardzības ministrijas tas atkārtoti iesniegts izskatīšanai kā Ministru kabineta lieta. Bet līdz šai dienai nekas nav darīts. Līdz ar to visas iepriekšējās vienošanās zaudē spēku, galīgā norēķinu summa tiek noteikta 337,950 tūkstoši ASV dolāru. Un nekādi citi maksājumi ne no vienas puses netiek pieprasīti. Nepieņemtās un neatmaksātās preces uzglabāšanu līdz atpakaļ atdošanai piegādātājam ne ilgāk kā sešus mēnešus, kuri ir pagājuši, uzņemās Aizsardzības ministrija bez atlīdzības. Ar atpakaļ atdodamās preces iekraušanu un transportēšanu saistītās izmaksas gulstas uz piegādātāju, SIA "Katrinstella" vai tās pilnvaroto personu, kura ir licencēta veikt šādas darbības atbilstoši Latvijas Republikas spēkā esošajai likumdošanai. Kā redzat, ir pagājuši četri gadi kopš šīs ieroču epopejas. Beidzot, es domāju, vajadzētu nokārtot šo jautājumu. Vai katrs līgums bija, tajā laikā slēdzot, pareizs, nepareizs, vajadzīgs vai nevajadzīgs, tā ir cita lieta, bet šeit ir līgums, kas ir pārstrādāts, un šī ir iekšējā pārdale no Aizsardzības ministrijas un Iekšlietu ministrijas budžeta, un es nedomāju, ka cietīs no materiāli tehniskās iegādes, tajā skaitā apavu iegādes, aizsardzības spēkiem vajag formu iegādi vai ieroču iegādi, jo šie ieroči ir vajadzīgi...

Sēdes vadītājs.

Laiks...

O.Grīgs.

un tie ir tepat noliktavās. Paldies par uzmanību! Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Imants Burvis. (No zāles deputāts Leiškalns: "Kāds tev sakars ar aizsardzību?")

I.Burvis

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais priekšsēdētāj! Grīga kungs jau precīzi atbildēja pašlaik Dobeļa kungam, kāpēc nav vērts un nav nekādas jēgas palielināt Aizsardzības ministrijas budžetu. Tā nauda, kas aiziet Aizsardzības ministrijai, faktiski ir izmesta un tiek atņemta tiem pašiem pensionāriem, par ko satraucās Požarnova kungs kā "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK pārstāvis, tiem pašiem skolotājiem, par kuriem savā laikā rūpējās Silva Golde, tiem pašiem ārstiem, par kuriem rūpējas visas cienītās Saeimas ārstu saime. Tiem šī nauda tiek atņemta un tiek atdota Aizsardzības ministrijai, lai izniekotu, veicot iegādes ārzemēs, neceļot šeit nekādus rūpnieciskus objektus, kas varētu atbalstīt Latvijas ekonomikas attīstību. Tāpēc manā skatījumā Oskara Grīga priekšlikums ir jāatbalsta. Un tas ir šodien noskanējis, tas pierāda, kāpēc daudzi vadošie politiķi cenšas samazināt debašu laiku, lai tauta neuzzina, kur tad īstenībā aiziet šī nauda, kur tā tiek izniekota. Ar lielām rūpēm par valsts aizsardzību.

Sēdes vadītājs.

Ģirts Kristovskis, aizsardzības ministrs.

Ģ.V.Kristovskis

(aizsardzības ministrs). Cienījamo sēdes vadītāj! Lai nu tie vārdi, ko cienījamais deputāts Burvja kungs izteica, paliek uz viņa sirdsapziņas. Es ceru, ka Burvja kungs būs tik laipns un, kā jau esmu daudzkārt teicis, apmeklēs bruņotos spēkus, nāks uz ministriju, varbūt uz Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisiju, iepazīsies ar materiāliem, programmām, kur tiešām tiek izlietoti līdzekļi. Bet nu tāda ir dzīve, tāda ir politika, bet es gribētu pateikt vienu: nedrīkst aizsardzību, valsts drošību stādīt iepretim medicīnas darbiniekiem, pensionāriem, skolotājiem. Ja mēs šādā veidā skatīsimies uz jautājumu, neskatīsimies no tā, kāda ir elementāra valsts vadības sistēma, tās attīstība, kā tas notiek tradicionāli valstīs, tad mēs nekādi nebūsim ne droši, ne arī paēduši, ne arī stabili, un nebūs mums attīstības perspektīvas.

Bet, runājot par to, ko Grīga kungs teica, es gribētu teikt, ka tiešām tā tas ir. Ministrija strādā, lai atrisinātu šo jautājumu, veica nepieciešamās pārrunas. Tā kā mūsu valstī ir zināma administratīva kārtība, visa šīs programmas tālāka risināšana, lēmumu pieņemšana ir valdībā jāpieņem un jāiziet cauri visām valdības institūcijām, tad jāsaka, ka šis process ir diezgan sarežģīts, jo, lai cik nebūtu dīvaini, daudzās dažādās iestādēs rodas jautājumi tieši par šo Katrinstellu, un tiek uzdoti papildus visvisādi jautājumi. Ministrija, protams, vienmēr uz šiem jautājumiem atbild un ir atbildējusi, un tagad jau jautājums atrodas Ministru kabinetā. Tā kā pašreizējos pēdējos mēnešos Ministru kabinetam ir bijis pietiekami daudz darba ar budžetu, acīmredzot nav bijis iespējams šo jautājumu pašreiz vēl izskatīt.

Bet ir arī vēl viena problēma. Mums tiešām ir jānosaka iekšējās prioritātes. Tā kā šis jautājums mums jau ir pietiekami ilgi bijis, tad mēs to varam arī varbūt vēl vienu gadu acīmredzot menedžēt. Tad, kad būs vairāk līdzekļu, tad mēs to arī atrisināsim. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Imants Burvis — otro reizi.

I.Burvis

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais priekšsēdētāj! Es pilnīgi atbalstu Kristovska kunga teikto par to, ka nedrīkst pretstatīt pensionārus, ārstus, skolotājus pret aizsardzības vajadzībām. Bet tieši tas tiek darīts ar šo budžetu, jo, ja kāds ir pamanījis, tā ir vienīgā sadaļa, kur pieaugums ir budžetā — Aizsardzības ministrija. Tanī pašā laikā visas sociālās programmas ir nogrieztas gan ārstiem, gan skolotājiem, gan pensionāriem. 1933.gadā šis process aizsākās Vācijā, nu tas bija toreiz ļoti metodisks darbs visā Eiropā. Es ceru, ka šī ievirze nav pamanāma 1999.gada Latvijā.

Tajā pašā laikā, lai nebūtu šis pretnostatījums, ir nepieciešams ne tikai labs aizsardzības mehānisms. Kad būs izmiruši visi ārsti, visa kultūra, visi skolotāji, visi pensionāri, ko tad jūs, Kristovska kungs, aizsargāsiet?

Sēdes vadītājs.

Oskars Grīgs — otro reizi.

O.Grīgs

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Es domāju, ka jaunajā līgumā ir noteikts termiņš seši mēneši. Es tikai gribēju pasacīt attiecībā par summām, ka pirmā summa, ko garantēja valdība par šo darījumu, bija vairāk nekā 3 miljoni dolāru.

Vēl es gribēju pateikt to, ka šie ieroči, kas jau ir faktiski atzīti par derīgiem, guļ noliktavās, un tajā pašā laikā jaunsargu, studentu apmācība un citu spēku apmācība notiek ar pagalēm rokās. Tas nu galīgi nav pieņemams! Es domāju, šo summu var izdalīt iekšējā pārdalē. Es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Ģirts Kristovskis — otro reizi.

Ģ.V.Kristovskis

(aizsardzības ministrs). Un tomēr es pavisam īsi gribētu teikt: mūsu ārpolitikas un drošības politikas viens no uzdevumiem ir integrācija NATO. Diemžēl mums nav palicis daudz laika, lai sasniegtu šos mērķus un izpildītu. Mums ir sekmīgi, mērķtiecīgi jāattīstās un jāstrādā. Ministrija tiešām pie tā strādā. Es varu jums solīt šeit, ka 2000.gada janvārī mums būs ļoti nopietnas debates, jums tiks iesniegti un būs iespēja iepazīties ar aizsardzības politiku 2000., 2001. un tālākajiem gadiem. Būs iespējams iepazīties ar bruņoto spēku attīstības plānu 12 gadu perspektīvā, diskutēt dziļi un pamatīgi šīs lietas. Caur šo budžetu mēs valsts drošību neatrisināsim. Caur šo budžetu, noņemot šos tūkstošus valsts aizsardzībai, mēs paliksim kādu soli iepakaļ virzībā uz NATO pretī drošībai. Es lūdzu to saprast. Es centīšos vairāk šos jautājumus debatēs neizteikt. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 92. — deputāta Grīga priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 10, pret — 38, atturas — 26. Priekšlikums noraidīts.

A.Poča

(LC) . 93. — deputāta Bojāra priekšlikums. Pārdalīt līdzekļus no Aizsardzības ministrijas par labu Labklājības ministrijai. Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Imants Burvis. (No zāles deputāts A.Kiršteins: "Imant, nepārpūlies! Vēl 400 priekšlikumu!")

I.Burvis

(LSDSP). Kristovska kungam gribēju atbildēt pēc iepriekšēji teiktā. Jo, redziet, ja jūs uzskatāt par nopietnām debates, kur opozīcijai aizver muti, tad jums es novēlu jūsu nopietnajās diskusijās un debatēs, lai jums ir iespējas katru savu domu nu ne vairāk kā divās minūtēs norunāt tur, kur jums ir oficiāls atbalsts pret jums. Un lai jums ir veiksme!

Sēdes vadītājs.

Leons Bojārs.

L.Bojārs

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Mazsalacas aprūpes centrs, vācieši mums palīdzēja šī centra radīšanā un apgādē. Tur ir palicis kādi 30 000—40 000, tas ir minimālais, kas ir jāpalīdz. Tur tik tiešām Aizsardzības ministrijai ir jāpadomā par to, un tas ir jāpalīdz, jo arī no esošiem vai nākošiem karavīriem pienāksies varbūt vienam otram arī atpūsties šinī atpūtas centrā, ja to var tā nosaukt, bet tas ir veco ļaužu aprūpes centrs. Par to taču ir mums jārūpējas, bet ne Eiropai!

Un tagad par to, kas attiecas uz Aizsardzības ministriju, par integrāciju NATO. Ļoti uzmanīgi es noklausījos Klārka kunga uzstāšanos. Es viņu cienu kā ģenerāli ļoti augstu, un diemžēl viņš pateica, ka mēs saprotam, ka Latvija tikai saprātības robežās var piedalīties savu bruņoto spēku apbruņošanā, un nebija nekādas runas ne par tankiem, ne par superdārgiem apbruņojumiem, ļoti labi Klārka kungs saprot, ko tas maksā valstij, ko tas izmaksā Savienotajām Valstīm. Ja būtu visa tā nauda, kura cilvēces eksistences laikā tika izmantota bruņotajiem spēkiem, it sevišķi pēdējo 80 gadu laikā, tad Sahāras un Arābijas tuksneši būtu pārvērsti par ziedošiem dārziem. Diemžēl tā nauda tika izmesta vējā, un nekādas jēgas nebija. Tā kā bruņojums — tas ir ļoti dārgs prieks, un bruņojums nevar arī būt bezgalīgs. Ir arī jādomā par Latvijas rūpniecību, Latvija savā laikā izlaida automātus, snaiperu šautenes un ložmetējus, kāpēc tad mēs nestrādājam ar šo arsenālu? Ja Latvijas laikā mēs varējām ražot patronas, tad kāpēc mēs tagad tās iepērkam par tādu dārgu cenu? Arī par to ir jāpadomā. Un tagad, kas attiecas uz iegādi, arī tai ir jābūt saprātīgai.

Sēdes vadītājs.

Laiks!

L.Bojārs.

Tāpēc es lūdzu atbalstīt 93.priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Pēteris Tabūns.

P.Tabūns

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Es uzreiz pateikšu, ka šodien es runāšu ļoti reti, varbūt pat pēdējo reizi. Bet es nevaru nepateikt dažus vārdus cienījamiem sociāldemokrātiem. Kolēģi, it īpaši Bojāra kungs, Burvja kungs, nu, apstājieties savos runas plūdos un apdomājiet vispār, uz ko jūs aicināt? Paskatieties, Bojāra kungs, uz visiem jūsu priekšlikumiem par to, lai noņemtu budžeta līdzekļus Aizsardzības ministrijai. Man tā vien liekas, balsojumi jau to liecina, ka jūs visu laiku bloķējaties ar rubikiešiem. Un ko tas nozīmē? Viņi jau sen ir pasludinājuši, ka gatavojas sociālistiskajai revolūcijai, tātad jūs arī laikam to pašu gribat — bloķējaties ar viņiem un gatavojaties sociālistiskajai revolūcijai? Ja jūs gribat ietaupīt kaut kur līdzekļus, tad ietaupiet līdzekļus šodien un nerunājiet tik daudz, jo es jūtu, ka šodien jūs notērēsit desmitiem tūkstošu latu vienkārši plenārsēdes laikā, tieši runājot, un tur iznāktu savi 20 tūkstoši varbūt vieniem vai otriem, kuriem jūs paredzat. Jo izskatās tā, ka jums interesē šodien runu plūdi, izrunāties visu dienu, varbūt pat nakti, izrunāties, bet jūs neinteresē ne skolotāji, ne invalīdi. Jo tad, kad jums skaidri un gaiši Požarnova kungs pateica, ka ir priekšlikums atbalstīts ar 58 tūkstošiem redzes un dzirdes invalīdiem attiecīgajām programmām, jūs tas neapmierina. Jūs kāpjat cits pēc cita tribīnē un runājat atkal un atkal. Nu apstājieties taču, diena un nakts vēl visa priekšā.

Sēdes vadītājs.

Juris Dobelis.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Man radās dažas domas. Es redzu, ka ir sakāpināta interese par Aizsardzības ministriju, tās budžetu un tās darbību. Tiem, kam ir šāda interese, es aicinātu viņus biežāk apmeklēt Aizsardzības ministrijas struktūras un piedalīties praktiskajās nodarbībās. It īpaši Burvja kungam, un varat arī paņemt līdzi domubiedrus, es ieteiktu apmeklēt sapieru nodarbības un praktiski piedalīties mīnu lauku atmīnēšanā.

Sēdes vadītājs.

Osvalds Zvejsalnieks.

O.Zvejsalnieks

(LSDSP). Cienījamais priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Nu vispirms sociālistiskās revolūcijas gatavo prettautisku politiku ar aplamu darbību sociālā jomā. Un piektā gada revolūcija tik tiešām sākās ar skolotājiem, kas ir, tas ir. Taču, ja mēs runājam par aizsardzību, tad, manuprāt, jau kopš Spartas laikiem, bet arī varbūt vēl agrāk, kas to lai zina, nav bijis labāka aizstāvja savai zemei par pilsoni patriotu. Šis pilsonis ir jāaudzina patriotiskā garā, tas ir jādara skolās, un viņam ir jābūt fiziski veselam, tā ir atkal savukārt medicīniskā aprūpe. Tā ka, taupot līdzekļus uz šīm pozīcijām, mēs nu nekādā gadījumā nestiprinām valsts aizsardzību, tas ir viens.

Otrs. Nu, es neesmu liels militārs speciālists, bet man ir grūti iedomāties, ka mums varētu izdoties radīt tādu armiju tuvākā laikā, kura pozīciju karā varētu stāvēt ierakumos pretī uzbrūkošam ārējam ienaidniekam. Cita lieta, tā kā to pierāda pasaules prakse, arī Čečenijas, ja mums ir patriotiski noskaņota tauta, kura mīl un grib aizstāvēt savu zemi, tad tā partizāņu karā var izrādīt pretestību jebkuram agresoram. Es nedomāju, ka mūsu aizsardzības politika šobrīd, kura tagad ir būtībā atbruņojusi zemessardzi, jo kā tie zemessargi, kas šeit ir starp deputātiem, zina, mūsu pistoles ir aizzīmogotas maisos, izņemti aizslēgi no karabīnēm, tas stiprina valsts aizsardzību? Paldies!

Sēdes vadītājs.

Egils Baldzēns.

E.Baldzēns

(LSDSP). Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Deputāti! Latvijas Republikas pilsoņi! Es gribētu šajā gadījumā tomēr uzsvērt vienu lietu, kāpēc mēs esam vispār iesnieguši šos priekšlikumus, kas skar Aizsardzības ministriju. Jo mēs uzskatām, ka diemžēl valdības partijas un arī tajā skaitā, jā, jā, arī rūgti vārdi, arī "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK, nav darījusi visu, lai Aizsardzības ministrijas budžets netiktu samazināts. Tur jau visa tā nelaime ir, ka tās lietas, manipulācijas Viļa Krištopana valdībā nenotika, kad mēs dažādus brīnumus ieskaitījām pie Aizsardzības ministrijas, kurus, protams, var ieskaitīt Aizsardzības ministrijas budžetā, bet pirms tam to nebija. Un ja mēs ar šādu mākslīgu jautājumu risināšanu mēģinām kaut ko labot, taču tas bija tas jautājums, par kuru nepārtraukti "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK biedriem bija jākāpj šeit tribīnē un jārunā. Un tad es saprastu jūsu, teiksim, degsmi, arī to, ka jūs radikāli norādītu, ka arī sociāldemokrāti, kas grib kādu tūkstoti kaut kur pavirzīt, ir gājuši vienkārši valdības pēdās, kura to ir izdarījusi daudz treknākā veidā, ar desmitiem un simtiem tūkstošu latu.

Tāpēc es uzsveru vienu. Kolēģi, mums ir ļoti uzmanīgi jāpieiet šiem jautājumiem, un atsevišķā gadījumā, es uzskatu, ka arī sociāldemokrātu priekšlikumi, kas ir daudz mērenāki nekā tie, ko valdība reāli ir akceptējusi, jau ir izskatāmi kā nopietni. Man uzdeva jautājumu šeit par šo sociālistisko revolūciju. Es domāju, ka šis pats Čečenijas jautājums, kas būs rītdien Saeimā, parādīs, kas ir par sociālistisko revolūciju, kas ir par kaut ko citu. Bet arī "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK vajadzētu šeit padomāt, ka Valsts valodas likums šeit būs, ka būs arī jārunā par nacionālo stāju un tām visām problēmām un līgumiem, kas ir saslēgti ar dažādām partijām savā starpā, un tad mēs redzēsim, kurš būs tuvāk sociālistiskajai revolūcijai, kurš nacionālajai atmodai vai nacionālai revolūcijai. Es domāju, ka nevajadzētu Tabūna kungam tik strauji secināt par mūsu neapšaubāmo, kā viņš saka, sakritību ar Rubiku, es domāju, ka tas ir daudz sarežģītāk nekā Tabūna kunga priekšstats.

Sēdes vadītājs.

Leons Bojārs — otro reizi.

L.Bojārs.

Cienījamie kolēģi! Nu bezkaunība no Tabūna kunga tā bija negaidīta, es varu pateikt. Es nezinu, kas ir rubikieši, ja jūs, Tabūna kungs, viņus zināt, tad jūs droši vien ar viņiem arī bloķējat. Man nekādas bloķēšanas nebija. Tātad es jūs apsveicu ar jauniem jūsu biedriem. Un kas attiecas par revolūcijām, revolūcijas dara tauta, un arī par to jūs, Tabūna kungs, padomājiet. Jūs tīri maz esat vēsturi lasījuši, tā ir jālasa. Un ja jūs novediet cilvēkus līdz nabadzībai, ja mēs viņiem nemaksājam iztikas minimumu, ja viņi dzīvo nabadzībā, tad jūs sagaidīsiet to, ko jums pateiks cilvēki. Kas attiecas par pensionāru un skolotāju atbalstu, jūs teicāt, ka es neatbalstīju, vienmēr sociāldemokrāti atbalstīja skolotājus un pensionārus. Nevajag melot, Tabūna kungs! Ja jums ir īsa atmiņa, nevajag pārtraukt. Es jūs nepārtraucu, kad jūs runājāt muļķības, un visu laiku mēs atbalstījām un atbalstām, jo mēs zinām, ko nozīme izglītība un tautas izglītība. Diemžēl jūs iestājaties pret tautas izglītību.

Sēdes vadītājs.

Ģirts Kritovskis — aizsardzības ministrs.

Ģ.V.Kristovskis

(aizsardzības ministrs). Cienījamie kolēģi! Es kā aizsardzības ministrs ar pilnu atbildību nāku jūsu priekšā un saku, ka aizsardzības budžets ir vajadzīgs nevis tāpēc, lai karotu, bet tāpēc, lai nebūtu jākaro. Tāpēc, lai, Zvejsalnieka kungs, šeit nebūtu frontāli kari vai arī partizānu kari. Tieši tāpēc mums ir vajadzīgs šis aizsardzības budžets. Tieši tāpēc mums ir jāiekļūst šajā NATO, tieši tāpēc, lai žurnālistiem nebūtu jāuzdod karavīriem jautājums — vai jūs esat gatavi nolikt savu galvu? Es nekad nebūtu aizsardzības ministrs tikai tāpēc, lai es sūtītu karavīrus nolikt galvu. Nē, tas nav mans uzdevums. Mans uzdevums ir panākt to, lai mūsu zemē būtu miers un šeit nebūtu vairs karu. Jā, šeit ir cilvēki, kuri labprāt redzētu karu, arī šajā zālē viņi sēž. Viņi tur tagad smaida tajā stūrī. Mans uzdevums ir rīkoties pavisam par kaut ko citu. Un lūdzu to panākt un saprast!

Un vēl es gribētu teikt, ka jūs runājat par to, ka budžets tika samazināts aizsardzības jomā. Jā, tas tika samazināts, un tas tika samazināts 1999. gadā un arī 2000, iepriekšējie gada plāni netiek realizēti. Un tie netiek realizēti tāpēc, ka mēs saprotam, ka ir arī sociālās vajadzības valstī, izglītības vajadzības. Tieši tapēc. Mēs nevaram iet ar tādu tempu, kā iet citas valstis pretī virzībai uz NATO. Un, ja mēs šogad esam pavirzījušies uz priekšu un neesam izkrituši ārā, tad tikai tāpēc, ka mums ir bijusi griba un mums ir bijušas arī spējas plānot, programmēt, budžetēt un veidot attīstību. Tas pašreiz ir mūsu sasniegums. Mums tas ir jāapliecina, mums tas ir jāapliecina ar šo budžetu. Tas ir viss, ko es jums gribēju teikt.

Sēdes vadītājs.

Imants Burvis — otro reizi.

I.Burvis

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Es esmju dziļi sarūgtināts. Tabūna kungs runāja pēdējo reizi. Es pat nezinu, kā to pārdzīvos Latvija un tauta. Es ceru, ka viņš pārdomās un kādreiz tomēr uzstāsies. Bet arī pēdējā reizē viņš varēja sarunāt mazāk muļķību.

Centralizētā apgāde, centralizētā iegāde nu nekādi nav valsts aizsardzība. Tie ir naudas izdevumi, kuri aiziet ārā no Latvijas, nesot sitienu Latvijas ekonomikai. Un ja mēs būsim atkarīgi ekonomiski, tad mēs būsim atkarīgi arī fiziski, un tur vairāk nav ko runāt par kaut kādu aizsardzību.

Šeit pašlaik labi noskanēja — NATO, 1956.—1957. gads. Nu uzprasiet Kurzemes mežos, kas bija, kā viņi gaidīja to NATO. Un kurš no jums patiešām tic, ka NATO nāks mums palīdzēt, ja Krievija mums uzbruks? Pupu mizas un nekas vairāk!

Dobeļa kungs, jautājumā par atmīnēšanu — es esmu BČ—3 komandieris. Tas ir…

Sēdes vadītājs.

Laiks!

I.Burvis.

… mīnas jūrā, ne krastā.

Sēdes vadītājs.

Aivars Tiesnesis. Lūdzu, jūs vēlaties runāt debatēs? Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Tiesnesim.

A.Tiesnesis

(TP). Es ļoti īsi. Latviešu sakāmvārds: riešana ir laba, suņa nevajag. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Komisijas vārdā — Aija Poča. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par 93. — deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 41, atturas — 14. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

94. — deputāta Bojāra priekšlikums. Pārdalīt līdzekļus no Aizsardzības ministrijas par labu Labklājības ministrijai. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs

(LSDSP). Paldies Kristovska kungam, ka viņš piekrīt, ka ir no Aizsardzības ministrijas jāatbalsta Labklājības ministrija, tas ir patīkami, un ir patīkami, ka viņš to saprot. Un tik tiešām, tā ir nopietna lieta, jo galu galā sociāldemokrāti to naudu savā kabatā neliek iekšā. Tā ir vajadzīga mūsu pensionāriem, un jūsu tēvs un māte vai arī vectēvs un vecmāte arī ir pensionāri, un diemžēl ne visai spoža ir tā viņu dzīve. Un vēl jau ir tie inteliģentie un bagātie cilvēki, kuri vēl, maksājot lielas naudas, savus vecākus ieliek pansionātos iekšā un pēc tam viņus aizmirst. Nu varbūt uz svētkiem kādreiz atbrauc ar kādu dāvanu.

Tāpēc mums ir jāpadomā arī par Latvijas Pensionāru federāciju. Jo tā ir organizācija, kas tik tiešām aprūpē tos pensionārus, savāc visu to, ko var. Kad es vadīju kombinātu, es viņiem devu savu produkciju, lai viņi uz svētkiem varētu izveidot svētku dāvaniņas tiem pensionāriem, kuriem tik tiešām tā pensija ir kaut kur 20—30 latu, un par to, ko viņam paciņā atnes, tad viņš bija ļoti pateicīgs.

Nu no citām, cik es zinu, partijām saņēma vienu otru reizi sāli vai putraimus vai vēl kaut ko. Bet vēlreiz par Pensionāru federāciju. Tik tiešām, šī organizācija ir jāpietur un 94. priekšlikums ir vērsts uz to. Jo tie pabalsti, kuri atnāk uz federāciju, tie tiek ļoti rūpīgi, līdz pēdējam santīmam sadalīti, un līdz pēdējam santīmam tie tiek noziedoti mūsu pensionāriem. Tāpēc būsim iecietīgi pret savas vecākās paaudzes cilvēkiem, radīsim visu to, lai 2000. gadu viņi tomēr sagaidītu krāšņāk, nekā viņiem ir, un priekšā arī ir Ziemassvētki. Un par cik jūs visi esat ticīgie cilvēki, jo ejat uz Doma katedrāli, tāpēc ir jābalso par šo priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Egils Baldzēns. (No zāles deputāts A.Kiršteins: "Egil, tu esi kristīts vai pagāns?")

E.Baldzēns

(LSDSP). Godājamie kolēģi! Kiršteina kungam atkal ir jautājums, vai es esot pagāns vai ticīgs. Luterānis un draudzē, Pētera baznīcas draudzē. Ja tu to nezināji, tad es tev to varu pateikt. Paldies, kolēģi, par jautājumu!

Un tagad es gribētu vēl pateikt par Pensionāru federāciju. Un Pensionāru federācijas priekšsēdētāja vietnieces Ārijas Kubas dokuments ir sagatavots šeit un iesniegts visām Saeimas frakcijām. Un arī pirms referenduma viņa teica, ka grozījumu grozījumi, ko valdība partijas ir iesniegušas, ir solis sperts pretī, un Šķēles kungs viņai teica radio "Brīvā Eiropa" tad attiecīgi labus vārdus un pateicās.

Bet tagad varbūt ieklausīsimies tos cilvēkus un to viedokļus, par kuru likteni mēs lemsim, vai šo nevalstisko organizāciju pabalstīt. Tātad viņi uzsver savā Pensionāru federācijas lēmumā sekojošo, ka ar sociālo nodokli ir jāapliek visi ienākumi bez ierobežojuma, ka pensiju indeksācija ir jāizdara divas reizes gadā, ka praktiski 2000. gadā pensijas būtu jāpalielina vismaz par 5 latiem un praktiski jātuvina iztikas minimumam un ka pensiju indeksācijai vajadzētu dot 3 pakāpes: indeksēt dažādās pakāpēs — pensijas, kas ir līdz 50 latiem, līdz iztikas minimumam, līdz trīskāršai minimālajai algai.

Ko es vēl gribētu uzsvērt? Ir interesanti, ka šo likumu, kas pašreiz ir spēkā, būs spēkā tūlīt, novērtēja kā sociāli netaisnu un nepieņemamu, kas atstāj 75% pensionāru zem dzīves iztikas minimuma, un praktiski pieprasa 7. Saeimai nekavējoties izveidot jaunu darba grupu ar Valsts prezidentes kancelejas, Ekonomikas ministrijas, Pēteri Guļānu, Demogrāfijas centra — Pēteri Zvidriņu, Pensionāru federācijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un arī Saeimas frakciju kopsadarbībā.

Sēdes vadītājs.

Laiks. Paldies! Imants Burvis.

I.Burvis

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Par cik Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs šodien pauda lielas bažas par pensionāriem, es ceru, ka viņš pašlak visu savu frakciju padiriģēs, lai arī šīs bažas pauž visa frakcija un atbalsta tos pensionārus, jo citādi iznāk tāda tukša runāšana. Tur, kur nauda nav jādod, tur mēs atbalstām, tur, kur nauda jādod, tur neatbalstām. Tā kā es ļoti ceru… Viņš gan ir aizņemts pašlaik ar sarunu un nedzird, bet nu es ceru, ka viņu pamodinās tūlīt kaimiņi.

Sēdes vadītājs.

Egils Baldzēns — otro reizi.

E.Baldzēns

(LSDSP). Godājamie kolēģi! Es gribētu pievērst uzmanību vēl tam jautājumam, ka praktiski alternatīva priekšlikuma šim priekšlikumam nav. Un ir tikai 296. analoģisks sociāldemokrātu priekšlikums, tā kā par vienu no šiem jums ir jāizšķiras. Un es domāju, ka jūs tik tiešām varētu atbalstīt arī Pensionāru federāciju kā nevalstisku organizāciju, kas apvieno pietiekami plašus sabiedrības slāņus un kura, kā jūs redzat arī pēc referenduma jautājuma, ir politiski pietiekami plurālistiska. Un nebūtu nekādi jums jādomā par to, ka tā ir, lūk, viena vai otra politiskā spēka it kā ietekmē, ka viņa neveidoja kaut kādu konkrētu nostāju arī referenduma jautājumā. Un tas būtu nepieciešams, jo praktiski arī viņa iesaka to, ka mums būtu jāpārstrādā šis Pensiju likums un jāveido tas ekonomiski pamatots un sociāli taisnīgs.

Es gribētu uzsvērt, ka mums vajadzētu ņemt vērā arī zinātnieku iespējas piedalīties — Pētera Zvidriņa, Demogrāfijas centrs, profesora, gan arī Guļāna — Ekonomikas institūta faktiski profesora, un es domāju, ka tādā veidā mēs varētu papildināt arī mūsu iespējas strādāt tautas labā.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 94. — deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 20, pret — 39, atturas — 17. Priekšlikums noraidīts.

A.Poča.

95. — deputāta Bojāra priekšlikums. Komisija neatbalstīja avotu, Aizsardzības ministrijas budžetu, bet šis pats priekšlikums, konkrēti — uzņēmuma "Liepājas tramvajs" modernizācijai, ir atbalstīts 215.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Es zinu, ka sociāldemokrātu ierosinājumi jūsu pozīcijai nav pieņemami, un, protams, jūs negribat pieņemt. Jums jau ir iedalīta nauda. Tā ka jūs, kā saka, pārskatiet. Bet kas ir ar 95.priekšlikumu? "Liepājas tramvajs" ir jāatbalsta. Kāpēc? Kur palika tie visi metāllūžņi, kurus iztirgoja Aizsardzības ministrija no Liepājas ostas? Visas zemūdenes, kuģīšus, kurus sagrieza metāllūžņos? Vai atceramies to dārgo dzīvokļa remontu par 43 tūkstošiem? Tā ka iekš viena miera var noziedot to "Liepājas tramvaju". Tā ir viena lieta.

Otrkārt. Tur ir izvietotas Latvijas karaspēka daļas. Par velti brauks ar tramvaju. Arī virsnieki varēs izmantot. Tā, ka tas ir abpusēji vajadzīgs. Un Liepājas domei arī vajag piepalīdzēt, jo pilsēta ir diezgan dramatiskā situācijā. Un ne vienmēr un viscaur ir Aizsardzības ministrija pielikusi savu roku, lai sakārtotu šo pilsētu un radītu tur varbūt arī jaunas infrastruktūras.

Un, kas attiecas par Aizsardzības ministrijas budžetu, man ļoti daudzi cilvēki uzdod jautājumus — kāpēc Latvijas armijai pulkveži ir gandrīz tikpat daudz kā seržantu? Arī par to ir jāpārdomā. Tāpēc lūdzu atbalstīt 95.priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 95. — deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 43, atturas — 11. Priekšlikums noraidīts.

A.Poča.

96. — deputāta Bojāra priekšlikums. Pārdalīt Aizsardzības ministrijas budžetu par labu pašvaldību mērķdotācijām. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Nu ir jāatceras to, ka pasaules apritē Latviju nosauc par Dievu zemi un nosauc mātes Marjas vārdā, tēva Marjana. Es domāju, ka daudzi ir bijuši Aglonā, bet diemžēl ar Aglonas baziliku vien tikai viss nav saistīts. 1999.gadā bija notikums, kas nedara patīkamu tādu izskatu mūsu Izglītības ministrijai. Bija spiesta atstāt savas telpas Aglonas internātģimnāzija, un tagad tā ir izvietota telpās, kuras pēdējos piecos, sešos gados nebija ekspluatētas. Tātad skolēnu apmācīšana, kur ir pāri par 400 cilvēku, notiek ārkārtīgi smagā situācijā un apstākļos, un tas man atgādina kaut kur 1945., 1946.gadu. Varbūt tad padomāsim jau trešo reizi, ka izdalīts 30 tūkstošus, lai atjaunotu apkures sistēmu, lai drusciņ atremontētu telpas, mēs varam noziedot. Jo galu galā arī šinī internātskolā apmāca topošos Latvijas armijas zaldātus. Un viņi sagatavo arī turpmākajai dzīvei tos bērnus, kuri ir bāreņi un kuri dzīvo ļoti sliktās ģimenēs. Un tāpēc par tiem bāreņiem ir jārūpējas. Un mums ir jādomā par to, ja jau mēs nevaram atrast Izglītības ministrijai naudu, nevaram Labklājības ministrijai, tad varbūt tomēr Aizsardzības ministrija būs tik laba un pastieps žēlsirdības roku, lai šai internātģimnāzijai noziedotu tos 30 tūkstošus. Tāpēc es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu, un tad būs pateicīgi jums tie skolotāji un arī skolnieki.

Sēdes vadītājs.

Laiks.

L.Bojārs.

Paldies!

Sēdes vadītājs.

Imants Burvis.

I.Burvis

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Es, protams, saprotu, ka arī visu uzkraut Aizsardzības ministrijai ir grūti, bet jūs jau neko tai nenoņēmāt citās pozīcijās. Un tāpēc padomājiet varbūt par to, ka vārdos jūs ļoti bieži atbalstāt arī kristīgo ticību un svētkos visi kā prominentas personas sēž prominentās baznīcās. Un varbūt tomēr ir vērts padomāt par to, ka ir nepieciešams kādreiz iedalīt arī naudu tās pašas kristīgās ticības atbalstīšanai Latvijā.

Otrs jautājums, kas nav mazāksvarīgs, kam es gribētu pievērst uzmanību. Vai jums neliekas, ka mēs pārāk bieži neatbalstām to sadaļu, kas saucas mērķdotācijas pašvaldībām? Ka pašvaldības ļoti bieži vienkārši vairs negriežas pie valsts tur, kur bez valsts viņi pat netiek galā. Un, runājot ar pašvaldību pārstāvjiem, ļoti bieži viņi saka vienu vienkāršu, elementāru lietu: jūs jau mums tā vai tā nedosit, jo jūs esat iecerējuši samākslotu reformu, un jums nav vajadzīgs, lai pašvaldības būtu spējīgas strādāt pašas. Apdomājiet to, lūdzu!

Sēdes vadītājs.

Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs

(TB/LNNK). Kolēģi sociāldemokrāti! Jūsu priekšlikums ir atbalstāms, tikai no kurienes jūs ņemat naudu? Jūs ņemat naudu no Aizsardzības ministrijas. Ja jūs būtu piedāvājuši ņemt naudu no savām lielajām algām, tad mēs noteikti balsotu par. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Imants Burvis — otro reizi.

I.Burvis

(LSDSP). Cienījamais Rasnača kungs! Es jau teicu pašā sākumā, ja jūs neatbalstāt to sadaļu, kas saucas "ieņēmumi", kur mēs parādījām avotus, kur var naudu ņemt, tad tagad ir nekorekti runāt, ka jums trūkst naudas. Jūs taču atteicāties tur, kur to varēja paņemt, negribējās. Slinkums vai bailes. Nu tad tagad baidieties tālāk!

Sēdes vadītājs.

Leons Bojārs — otro reizi.

L.Bojārs

(LSDSP). Paldies Rasnača kungam! Diemžēl mana alga ir tikpat liela kā viņa. Nu tad kopā arī varbūt ziedosim. Bet es gribēju par kaut ko citu pateikt. Šķēles kungs pateica — vairāk dārgu, aprīkotu automobiļu ministrijas neiepirks. Nu tad paskatieties, no pagājušā gada augusta mēneša līdz šim oktobrim ir iepirktas ļoti dārgas septiņas automašīnas. Ārlietu ministrija arī luksus aprīkojumiem izlietojusi 1436 latus, naturalizācijas pārvalde — 945, Tieslietu ministrija — 4 148 latus uz vienu automobili. Jūs padomājiet, kā jūs taupāt to naudu. Un tagad Pilsonības un migrācijas pārvalde — 1580 latu, un Tieslietu ministrijas Briseles mašīna — arī aprīkojums par 995 latiem. Tad tagad pasakiet, kas tad taupa naudu un kas viņu kā izlieto? Varbūt varētu to izlietot arī izglītības vajadzībām. Jūs smejaties! Divus kilometrus lai pārbrauktu, atbildīgam darbiniekam...

Sēdes vadītājs.

Laiks!

L.Bojārs.

... atbildīgam darbiniekam ir vajadzīgs speciāls aprīkojums.

Sēdes vadītājs.

Aleksandrs Kiršteins. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Kiršteinam. Jānāk tribīnē, Kirštein!

A.Kiršteins

(TP). Godājamais priekšsēdētāj! Tā kā godājamais Bojāra kungs pastāvīgi novirzās no apspriežamā temata, es ierosinātu nolikt divus krēslus tribīnē, lai šiem cilvēkiem un arī godājamam Burvja kungam nebūtu divreiz jānāk par katru priekšlikumu stāstīt šeit kaut ko. Tad mēs ietaupītu laiku. Mums ir ļoti daudz priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Es tomēr domāju, ka ir veselīgi viņiem atnākt līdz tribīnei. (Aplausi un smiekli). Egils Baldzēns.

E.Baldzēns

(LSDSP). Godājamie kolēģi! Man vispār vajadzēja divas minūtes. Tā. Godājamie kolēģi! Es gribētu šeit pateikt pavisam skaidri. Mēs pavisam nesen bijām kopā ar Gundaru Bērziņu Riebiņos, "Lauku Avīze" to skaisti ir aprakstījusi, "Lauku Avīzes" cilvēki, teiksim, kopā Pašvaldību savienības cilvēkiem neļaus man samelot. Mēs tieši runājām par šo Aglonas internātģimnāziju. To situāciju, kādā ir šie bērniņi, viņu vecāki, praktiski viņiem ir neapkurinātās telpās pašreiz iespēja tikai strādāt, un viņiem ir vajadzīgs šis atbalsts.

Es nevaru teikt, ka Gundars Bērziņš tajā brīdī būtu viennozīmīgi teicis: "Jā, tas nebija tā!" Bet katrā ziņā es varu pateikt, ka tie vārdi, ko viņš teica šeit, liecināja par viņa vēlmi apsvērt iespēju palīdzēt. Es domāju, ka tagad šis brīdis ir pienācis, kad jums, kolēģi, ir jāpaseko Aglonas internātģimnāzijas telpām un apkurei, lai varētu šie bērni strādāt ne tikai mētelīšos un ne tikai ar nosalušām rociņām, lai nebūtu situācija tāda, ka praktiski vecāki uztraucas par to, vai bērni varēs uz skolu iet un būt veseli. Jums ir jāizšķiras. Tāda ir situācija. Šo situāciju var apliecināt arī Latvijas Pašvaldību savienības un citi pārstāvji, tā ka jūsu rokās ir šī izšķiršanās. "Lauku Avīze" rūpīgi seko balsojumam. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Imants Burvis — otro reizi.

I.Burvis

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Kiršteina kungs uztraucās par laika taupīšanu. Ja būtu nepieciešama laika taupīšana, nebūtu bijis tik stulbs, stulbs no politiskā viedokļa un nedemokrātisks priekšlikums — samazināt debašu laiku, jo visi ievēroja spēles noteikumus un būtu nākuši runāt daudz retāk un daudz mazāk, ja nebūtu pieņemts tik idiotisks lēmums.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 96. — deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 17, pret — 34, atturas — 19. Priekšlikums noraidīts.

Pirms izskatām nākamo priekšlikumu, Saeimas Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu parakstītu iesniegumu ar lūgumu pagarināt runas laiku, apspriežot likumprojektu "Par valsts budžetu 2000. gadam" līdz piecām minūtēm, runājot pirmo reizi, un 2 minūtēm — otro reizi.

Vai kāds vēlas runāt par vai pret šo priekšlikumu? Runāt nevēlas. Labi, lūdzu. Par vēlas runāt deputāts Oskars Grīgs.

O.Grīgs

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj! Nu kā tad jūs tā negribējāt dot man vārdu?

Sēdes vadītājs.

Tāpēc, ka jāpiesakās ir Kārtības rullī noteiktajā kārtībā. Nākamreiz jūs vārdu nedabūsit.

O.Grīgs.

Tieši tā. Es turpmāk labošos. Kritika pieņemta. Cienījamie kolēģi! Būsim nopietni, un tās piecas minūtes, es domāju, ka jānolemj par piecām minūtēm. Nu nevajag, es negribu teikt: "Nevajag ņirgāties!" Ja jūs to tagad neizdarīsit, es aicinu opozīciju līdz pārtraukumam iziet no zāles un minūti pirms pārtraukuma ienākt reģistrēties, un tādā veidā. Lai cienījamā pozīcija šeit risina jautājumus, un viņi vispār var nebalsot. Es domāju, lai viņi balso, un tas būs prātīgāk. Nu nevajag ņirgāties par cilvēkiem! Esiet taču solīdi vienreiz! Paldies!

Sēdes vadītājs.

Viens ir runājis par. Imants Burvis runās pret.

I.Burvis

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Balsot par var tikai tas, kurš nebaidās no opozīcijas. Tie, kas baidās, balsojiet pret.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 10 deputātu iesniegumu — pagarināt runas laiku, uzstājoties pirmo reizi, līdz piecām minūtēm, un otro reizi — divām minūtēm. Lūdzu rezultātu! Par —36, pret — 33, atturas — 16. Priekšlikums nav pieņemts. Nākamais — 97. priekšlikums.

A.Poča.

97. — Sociāldemokrātu frakcijas priekšlikums. Pārdalīt Aizsardzības ministrijas budžetu par labu Kultūras ministrijai. Pēc būtības šis priekšlikums ir atbalstīts 161. un 169. priekšlikumā, tikai no citiem līdzekļu avotiem.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 97.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 39, atturas — 19. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

98. — sociāldemokrātu priekšlikums. Pārdalīt Aizsardzības ministrijas budžetu par labu Okupācijas muzeja fondam. Neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 98.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 48, atturas — 22. Nav pieņemts.

A.Poča.

98. — sociāldemokrātu priekšlikums. Aizsardzības ministrijas budžetu 200 latu apmērā novirzīt Labklājības ministrijai. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

99. priekšlikums.

A.Poča.

Es atvainojos! 99. priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 99.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 29, atturas — 28. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

100. — Jaunās partijas frakcijas priekšlikums. Aizsardzības ministrijas budžetu pārdalīt par labu Kultūras ministrijas budžetam. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Ingrīda Ūdre, Jaunās partijas frakcija.

I.Ūdre

(JP). Cienījamais Prezidij! Kolēģi! Cienījamais Dobeļa kungs! Es nebūt neesmu pret valsts aizsardzību. Šajā gadījumā runa ir par līdzekļu pārdali, par tiem līdzekļiem, kas izdalīti jaunatnes militārajai audzināšanai, novirzīt kultūras programmai, konkrēti jauniešu orķestra "Cremerata Baltica" atbalstam. Es domāju, ka jūs visi pazīstat pasaulslaveno vijolnieku Gidonu Krēmeru, kas ir nodibinājis šo orķestri. Es domāju, ka tā ir ļoti laba lieta Latvijas tēla pilnveidošanai. Tādēļ es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu, kurā, teiksim, ir atbalsts šiem Latvijas vieniem no talantīgākajiem jauniešiem. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debatēs vairāk deputātu nav pieteikušies. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 100. — Jaunās partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 17, pret — 30, atturas — 24. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

101. — Ministru kabineta priekšlikums par līdzekļu nodošanu Satiksmes ministrijai, lai labāk varētu piesaistīt ārvalstu palīdzību. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Poča.

102. — deputāta Bojāra priekšlikums. Pārdalīt Ārlietu ministrijas budžetu par labu Vēstures komisijai, bet tas jau ir atbalstīts 68. priekšlikumā. Šobrīd lūdzu neatbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Paldies Kiršteina kungam, ka viņš rūpējas par manu veselību. Tas ir labi. Bet diemžēl vēsture — tas nav romāns. Vēsturi rakstīt ir smagi, atbildīgi, un tā ir jāraksta korekti. Tāpēc līdzekļi, protams, ir jāiedala, jo bez vēstures un bez vēsturisko faktu konstatācijas, to sīkas izpētes un, protams, aprakstīšanas mēs nevaram neko atstāt mūsu pēctečiem, bet viņiem jāatstāj tas, kas Latvijā bijis, kas ir un arī būs, kamēr mēs būsim. Komisijā, protams, jau nav daudz cilvēku, kas nodarbojas. Smagais darbs un strādāt ar arhīvu materiāliem, ar visiem tiem putekļiem, ko pienākas viņiem elpot, tas ir vēsturiski nozīmīgs un arī valstiski nozīmīgs. Un, ja jau Ārlietu ministrija var izlietot iekš viena miera savu automobiļu aprīkošanai papildu līdzekļus, tad, es domāju, arī šim nozīmīgajam darbam viņa var noziedot tos 79 000, jo galu galā vēsturiskie fakti arī viņiem ir vajadzīgi. Un, ja viņi tos vēsturiskos faktus izmantos, kā tie ir jāizmanto, tad nebūs tādu aplamību, kā iekš viena miera parakstīja līgumu un noziedoja par labu Lietuvas Republikai 640 kvadrātkilometrus jūras teritorijas. Paldies! Ir jāatbalsta 102.priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 102. — deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 41, atturas — 15. Priekšlikums ir noraidīts.

A.Poča

(LC) . 103. priekšlikums jau ir atbalstīs 75.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

104.priekšlikums ir atbalstīts 107.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

105.priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 105. Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 39, atturas — 14. Nav pieņemts.

A.Poča.

106. — deputāta Plinera priekšlikums. Ir atbalstīts 107.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Jakovs Pliners.

J.Pliners

(PCTVL). Es nedomāju, ka tas ir pilnīgi atbalstīts. Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Es atceros, ka, apspriežot budžetu uz 1999.gadu, mēs kopā ar Tautas partijas deputātiem iestājāmies par valsts dotācijām pedagogu algām piecgadīgo un sešgadīgo bērnu apmācības programmai. 1999.gada budžets paredzēja šīs programmas finansējumu 1,5 miljonu latu apmērā. Tomēr, pieņemot izmaiņas budžetā šogad jūlijā, finansējums tika noņemts, vairums deputātu diemžēl uzskatīja, ka Latvijā neeksistē problēmas ar pirmsskolas vecuma bērnu sagatavošanu skolai. 2000.gada budžeta projektā piecgadīgo un sešgadīgo bērnu pirmsskolas sagatavošanas programmai finansējums vispār nav paredzēts.

Tas nozīmē, ka 20.gadsimta beigās valstī ir uzsākta mērķtiecīga kampaņa tautas izglītības līmeņa samazināšanai. Citādi nevar interpretēt šādu attieksmi pret bērnu izglītības programmām. Tas ir pretrunā ar valdošās koalīcijas solījumiem, kuri ir minēti Deklarācijā par Ministru kabineta darbu. Dotajā dokumentā ir solīts nodrošināt mērķdotācijas pirmsskolas mācību iestāžu pedagogiem. Vai tik tiešām 0,1% no valsts budžeta atrisinātu finansu stāvokli valstī, un, cik man ir zināms, ar budžetu mums ir ne tik slikti, kā viens otrs grib to tautai parādīt. Mēs piedāvājam šim mērķim izmantot daļu naudas, kura paredzēta kapitāliem celtniecības darbiem ārpus Latvijas robežām, jo uzskatām, ka piecgadīgo un sešgadīgo bērnu apmācības problēmu atrisināšana Latvijas nākotnei ir svarīgāka. Paldies jums par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Egils Baldzēns.

E.Baldzēns.

Godājamie kolēģi! Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Es gribētu uzsvērt to, ka pavisam vēl nesen "Latvijas ceļa" valdībā, Viļa Kristopana valdībā, šie līdzekļi bija atrasti, diemžēl jūlijā bija izmaiņas, kas arī beidzās ar budžeta grozījumiem, šis pusotrs miljons pazuda. Toreiz šeit, Saeimas plenārsēžu zālē, gāja karstas debates, un mēs kopā ar Tautas partiju, Tautas saskaņas partiju, sociāldemokrātiem guvām šo atbalstu, arī valdības partijas to pieņēma kā realitāti. Tagad, lai mēs šo normu atjaunotu un ietu pretim bērnudārzu pedagogiem, ietu pretim vienāda līmeņa vai aptuveni vienāda līmeņa sagatavošanai skolai visiem bērniem, mums ir nepieciešams šis atbalsts arī bērnudārzu pedagogiem. Es gribētu uzsvērt vienu, ka arī līgumā Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība, ne tikai sociāldemokrāti, bet arī Tautas partija ir apņēmusies nekavējoties veikt visas likumdošanas izmaiņas un visus pārējos nepieciešamos lēmumus valstī, lai šo naudiņu atrastu. Es domāju, ka šis brīdis nekavējoties jebkurā gadījumā ir pienācis šobrīd, jo pretējā gadījumā uz kādu laiku tad jūs gaidāt, un kāda ir jūsu izpratne par vārdu "nekavējoties". Es tomēr ceru, kad Tautas partija radīs iespēju nākt pretī obligātai pirmsskolas izglītībai, 5—6 gadīgo bērnu pedagogu darba samaksai no valsts mērķdotācijām. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Leons Bojārs.

L.Bojārs.

Cienījamie kolēģi! Cienījamie radioklausītāji! Vispār rada dažkārt izbrīnu, kad likumdošanas izmaiņās tiek iestrādāti nu tādi mānīgi solījumi, arī dotajā momentā ieraksta to, ka divi miljoni tiek veltīti pedagogu darba algu palielināšanai. Nu, un tagad izrēķiniet uz visu republiku tos divus miljonus, cik tad iznāk tiem pedagogiem. Un nav neviena vārda teikts, ka tur kaut kas tiks maksāts no tās summas pirmsskolas pedagogiem. Tā ka nevajag mānīt. Un tā mānīšana arī citos solījumos, kur saka, tur citā pantā ir iestrādāts, tur arī ir ierakstīts kopumā, bet kopumā tas nav nekas, ja sadala pa tām pozīcijām, tad tur iznāk tikai nelieli santīmi. Tāpēc, lai tie radioklausītāji pēc tam nevarētu rakstīt avīzēs, ka mēs esam iedalījuši tādas briesmīgas naudas summas, ka tie sociāldemokrāti it kā to nesaprot, tas nav tā. Tā ir mānīšana un es jums novēlēšu to, lai jūs paskatītos 1934. gada budžetu, kā tur tika sadalīti līdz santīmam visi aprēķini, kuri tika izdalīti ministriem vai resoriem, nevajag smieties, no vēstures arī vajag mācīties, un jūs paskatieties, uz nākamo plenārsēdi es jums atnesīšu un parādīšu to grāmatu, kura var būt rokasgrāmata priekš mūsu finansistiem, lai nepūstu dūmus radioklausītājiem un Latvijas iedzīvotājiem acīs. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Viola Lāzo.

V.Lāzo

(LSDSP). Godājamo priekšsēdētāj! Cienījamās deputātes, godājamie deputāti! Es vēlos bez iepriekšminētā sakarā ar 5—6 gadīgo bērnu apmācību teikt par vēl vienu aspektu. Tā kā šis pusotrs miljons, kas mūsu acu priekšā šajā Saeimā ir jau no iepriekšējā gada rudens, ir gan likts iekšā budžetā, gan, kā jūs zināt, jūlijā izņemts ārā, es vēlos piebilst tikai sekojošo, ka pašvaldību vadītāji jau šīs vasaras sākumā, redzot, ka budžetā šie 1,5 miljoni ir ielikti, sāka visa veida darbus, lai nodrošinātu 5—6 gadīgo bērnu apmācību. Līdz ar to es gribu teikt, ka ir reāli izlietoti līdzekļi, kurus tie pašvaldību vadītāji, kas vēlējās pildīt šo uzdevumu godprātīgi, arī izdarīja. Tagad tuvojas gada beigas, un mēs redzam, ka šie pašvaldību vadītāji ir spiesti dažnedažādā veidā izlocīties, lai šo izlietoto naudu varētu attaisnoti uzrādīt savās atskaitēs. Un tādēļ, godājamie deputāti, es ļoti aicinātu šo problēmu ļoti steidzīgi atrisināt. Šie 1,5 miljoni, kas bija rēķināti jau no vasaras sākuma, ir absolūti nepieciešami. Absolūti nepieciešami, un es domāju, ka te neatkarīgi no partejiskuma principa vai pieejas izglītības jautājumiem tas ir obligāti izdarāms uzdevums. Es pateicos, ja jūs mani sapratāt. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 106. — deputāta Plinera priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 32, pret — 31, atturas — 24. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

107. — Tautas partijas frakcijas, frakcijas "Latvijas ceļš" un apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas priekšlikums par līdzekļu 2 miljonu apjomā pārdalīšanu no Ārlietu ministrijas budžeta par labu Izglītības un zinātnes ministrijas budžetam, pedagogu darba samaksas reformas nodrošināšanai. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Poča.

108. — identisks priekšlikums, kuru mēs tikko atbalstījām.

Sēdes vadītājs.

Tālāk, lūdzu!

A.Poča.

109. — Deputāts Burvis ierosina pārdalīt 450 tūkstošus no Ārlietu ministrijas budžeta par labu Zemkopības ministrijai. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Imants Burvis.

I.Burvis

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Es gribu pievērst jūsu uzmanību ne tikai, kam es piedāvāju naudu, bet arī tam, no kā ņemt. Ārlietu ministrija visus šos gadus ir veiksmīgi tērējusi valsts līdzekļus pati pietiekami lielu sadaļu no valsts budžeta. To ļoti labi savā priekšvēlēšanu kampaņā atzīmēja gan topošie Tautas partijas deputāti, gan topošie "Tēvzemes un Brīvības" tautas deputāti. Ar savu darbu Ārlietu ministrija ir pavērusi ceļu ārzemju ražotājiem, likvidējot vietējos uzņēmējus, vietējos ražotājus. Vēl vairāk, ja jūs atceraties diskusijas par Latvijas—Lietuvas robežu, bija precīzi redzams, ka Ārlietu ministrijai, starp citu, tajā ziņā arī valdošajai koalīcijai tas pats bija, absolūti vienalga ir tas, ka tiešie zaudējumi no sagatavotā līguma Latvijas zivsaimniecībai ir 4 miljoni gadā katru gadu.

Un tāpēc man ir priekšlikums, kur es pilnīgi atbalstu to ideju, ko ir izteicis Šķēles kungs, — katram pēc nopelniem. Institūcija, kas labi strādā, tā ir saņēmusi naudu darbam, institūcija, kas strādā slikti, ir reformējama. Tad sāksim šo reformu varbūt ar finansēm. Un es piedāvāju šo daļu četros priekšlikumos no Ārlietu ministrijas pārdalīt par labu tai ministrijai, kura, pateicoties Ārlietu ministrijas darbam, zaudē savu iespēju aizstāvēt iekšējo ražotāju, tas ir, Latvijas zvejniekus, Latvijas zemniekus. Man vienkārši ir slinkums, bet, ja Kiršteina kungs gribēs, es atnākšu, arī nākamajos priekšlikumos par to parunāšu, bet es ceru, ka Tautas partija, kas ir uzņēmusies atbildību par vietējiem ražotājiem, atbalstīs šos četrus priekšlikumus.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 109. priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 38, atturas — 21. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča.

110. priekšlikums. Deputāta Burvja priekšlikums — pārdalīt resursus no Ārlietu ministrijas Zemkopības ministrijai. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Imants Burvis.

I.Burvis

(LSDSP). Es vienkārši turpinu to pašu tēmu. Es jau to būtu pateicis vienā reizē, būtu bijis īsāk, bet jūs jau paši piespiedāt nākt vairākas reizes, lai jums vairākas reizes atgādinātu.

Tātad te jau ir tā lietiņa, ka Ārlietu ministrija Latvijai ir vajadzīga tikai vienā gadījumā. Ja tā pirmkārt tomēr nodrošina Latvijas intereses uz āru un nodrošina Latvijas uzņēmēju darbību. Līdz šim pa šiem gadiem ar šiem uzdevumiem Ārlietu ministrija nav tikusi galā, un tādā veidā, kā tiek piedāvāts tās darba turpinājums, neizskatās, ka kaut kas mainīsies. Bet tie uzņēmēji, kurus Ārlietu ministrijas darbs iznīcina, ir Latvijas pilsoņi. Es ceru, ka viņi mūs šobrīd klausās, viņiem vēl kaut kur ir tāda naiva cerība, ka valdošā koalīcija atbalstīs vietējos uzņēmējus. Un es šo priekšlikumu dodu tikai priekš tam, lai tie cilvēki, kas jūs klausās un ļoti cerīgi skatās jūsu virzienā, beidzot saprastu, ka jūs viņus muļķojat un, izsakoties cienījamā Gundara Bērziņa vārdiem, solījumus pildīja tikai akmens laikmetā. Šobrīd tas laikmets ir pagājis. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 110. priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 14, pret — 37, atturas — 24. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

111. — deputāta Burvja priekšlikums. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav.

A.Poča.

112. — deputāta Burvja priekšlikums. Līdzīgs. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 112. — deputāta Burvja priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 9, pret — 39, atturas — 25. Priekšlikums noraidīts.

A.Poča.

113.— Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ārlietu ministrijas līdzekļus pārdalīt par labu Labklājības ministrijai. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu… Atvainojiet, atklājam debates par 113. priekšlikumu. Imants Burvis.

I.Burvis

(LSDSP). Šodien šeit Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs gandrīz vai raudāja rūpēs par pensionāriem, par sociālo apdrošināšanu. Nu, cienījamā valdošā koalīcija, nu atbalstiet šo priekšlikumu! Vismaz Požarnova kungam būs mazāk jāraud.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 113. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 33, atturas — 26. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

114. — deputāta Gundara Bojāra priekšlikums. Pārdalīt līdzekļus no Ārlietu ministrijas par labu Labklājības ministrijai. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Balsošanas režīmu! Balsosim par 114. — deputāta Gundara Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 19, pret — 34, atturas — 20. Priekšlikums noraidīts.

A.Poča.

115. — līdzīgs deputāta Gundara Bojāra priekšlikums. Ārlietu ministrijas budžetu pārdalīt par labu mērķdotācijām pašvaldībām. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Imants Burvis.

I.Burvis

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Es vienkārši gribu atgādināt to, ko es jau šodien esmu teicis. Tanī brīdī, kad jūs gājāt pie pašvaldībām, lai viņi organizē jūsu priekšvēlēšanu kampaņu, jūs solījāt būt tuvu tautai, jūs solījāt pašvaldībām, ka jūsu problēmas būs risinātas. Šobrīd kārtējo reizi, es jau skatos tā metodiski, to naudu, kas ir vajadzīga mērķdotācijām pašvaldībām, jūs neatbalstāt. To naudu, kas dod iespējas jūsu ierēdņiem, valdošās koalīcijas ierēdņiem ministrijās aizdot to projām aiz robežas, iztērēt vienkārši, to jūs atbalstāt ļoti veiksmīgi.

Man ir tomēr lūgums jums vēlreiz paskatīties, un lai jums nebūtu kādas aizdomas, ka es atbalstu tikai sociāldemokrātus, es atbalstu tomēr tikai pašvaldības šoreiz. Stendes pašvaldībā ir Tautas partijas biedri, es ceru, ka viņi saņems no savas partijas vadošās koalīcijas rindām to, ko viņi ir nopelnījuši.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 115. priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 36, atturas — 19. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

116. — Sociāldemokrātu frakcijas priekšlikums. Pārdalīt līdzekļus no Ārlietu ministrijas par labu Valsts prezidenta kancelejai. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

117. priekšlikums. Atbalstīts jau 75. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

118. — sociāldemokrātu priekšlikums Ekonomikas ministrijas budžetu pārdalīt par labu Izglītības ministrijas budžetam. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 118. — Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums. Lūdzu rezultātu! Par — 32, pret — 34, atturas — 18. Priekšlikums netiek atbalstīts.

A.Poča.

119. — Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums Ekonomikas ministrijas budžetu pārdalīt par labu Izglītības un zinātnes ministrijai. Komisija iespēju robežās atbalstīja 107. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 119. priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 30, atturas — 29. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča.

120. priekšlikums — atbalstīts 75. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

121. — Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums Finansu ministrijas līdzekļus pārdalīt par labu Izglītības un zinātnes ministrijai. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu par komisijas viedokli.

A.Poča.

122. — sociāldemokrātu priekšlikums Finansu ministrijas līdzekļus pārdalīt par labu neredzīgo rehabilitācijas centram. Tas ir jau atbalstīts 161. priekšlikumā, ja nemaldos.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 122. priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 34, pret — 31, atturas — 23. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

123. — Jaunās partijas frakcijas priekšlikums. Pārdalīt līdzekļus no Finansu ministrijas Ekonomikas ministrijai. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Ingrīda Ūdre.

I.Ūdre

(JP). Paldies, Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es tikai gribētu minēt to, kas notiks, ja šie līdzekļi netiks piešķirti. Tātad, pirmkārt, netiks nodrošināta reāli mazo un vidējo uzņēmumu attīstība Latvijā, kas ir viena no valsts ekonomiskās attīstības pamatiem, un rezultātā samazināsies to konkurētspēja un sadarbības potenciāls Rietumvalstu tirgū. Un, otrkārt, atteikums piedalīties starptautiska mēroga Eiropas Savienības projektā, kura ietvaros Latvijai tiek piešķirts rīkotājvalsts statuss, negatīvi ietekmēs Latvijas kā nopietna ekonomiskā sadarbības partnera starptautisko prestižu un palēninās valsts integrāciju Eiropas Savienībā. Tātad lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 123.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 17, pret — 31, atturas — 31. Priekšlikums noraidīts. Likumprojekta izskatīšanu turpināsim pēc pārtraukuma. Pirms pārtraukuma vārds paziņojumam Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis

(TP). Cienījamie kolēģi no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas! Es aicinu jūs tūlīt uz sēdi komisijas telpās.

Sēdes vadītājs.

Linards Muciņš.

L.Muciņš

(LC). Juridiskās komisijas sēde pulksten 13.00.

Sēdes vadītājs.

Juris Sinka.

J.Sinka

(TB/LNNK). Dāmas un kungi! Atgādinu par tikšanos ar Holandes ministru. Bet tas attiecas arī uz Ārlietu komisijas locekļiem un Aizsardzības un iekšlietu komisijas locekļiem. Diemžēl tur ir iemesli, kāpēc es pirmīt nepaziņoju. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Tā kā reģistrācija ārkārtas sēdē notiek divas reizes, reģistrēsimies, sēdi slēdzot. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpinām izskatīt likumprojektu "Par valsts budžetu 2000.gadam". 124.priekšlikums.

A.Poča

(LC). Līdzekļu pārdale par labu Izglītības un zinātnes ministrijai. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Poča.

125. — līdzīga satura priekšlikums. Arī to komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

126. — Jaunās partijas frakcijas priekšlikums par līdzekļu pārdali Ekonomikas ministrijai. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

127. — Jaunās partijas frakcijas priekšlikums par līdzekļu pārdali. Komisija neatbastīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Poča.

128. — Jaunās partijas frakcijas priekšlikums. Atbalstīts 137.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Poča.

129. — Jaunās partijas frakcijas priekšlikums par līdzekļu pārdali. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 129. — Jaunās partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 8, pret — 24, atturas — 12. Nav kvoruma.

Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu! Balsojam par 129. — Jaunās partijas frakcijas priekšlikumu. Par — 2, pret — 26, atturas — 19. Nav kvoruma. Pārtraukums piecas minūtes.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Deputāti! Turpinām darbu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 129. — Jaunās partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 33, atturas — 22. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

130.priekšlikums. Līdzekļu pārdale par labu Izglītības un zinātnes ministrijai, iespēju robežās ir atbalstīts 107.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 130. — Jaunās partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 27, atturas — 27. Priekšlikums noraidīts.

A.Poča.

131. — Jaunās partijas frakcijas priekš- likums. Līdzīgs — par labu Kultūras ministrijai. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 131.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 30, atturas — 25. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

132. — Jaunās partijas frakcijas priekšlikums. Līdzekļu pārdale par labu Kultūras ministrijai. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 132. — Jaunās partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 28, atturas — 26. Priekšlikums noraidīts.

A.Poča.

133.priekšlikums. Eiropas lietu komisijas līdzekļu avots neparedzētiem gadījumiem par labu Eiropas Integrācijas birojam. Pārdale. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 133. — Eiropas lietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 20, pret — 33, atturas — 23. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

Cienījamie deputāti! Es informēju, ka turpmāk līdzekļu avots, ko deputāti piedāvā visos gadījumos, ir viens. Tie ir līdzekļi neparedzētiem gadījumiem. Tā kā vienkārši tas paātrinātu mums darbu.

134. priekšlikums. Līdzekļu pārdale par labu televīzijas korespondentpunktam Briselē. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 134. — Ārlietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 17 pret — 29, atturas — 27. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

135. — deputāta Grīga priekšlikums. Pārdale par labu Aizsardzības ministrijai. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Oskars Grīgs.

O.Grīgs

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi deputāti! Cienītais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Es domāju, šeit daudz ko nebūtu debatēt. Es vienkārši lūdzu šo nelielo summiņu atvēlēt jaunsargu apmācībai. Kā tad mēs savādāk ieiesim NATO, ja nebūs mums karavīru, kas jau no mazotnes ir audzināti atbilstoši NATO standartiem? Jo katras valsts bruņoto spēku kaujas spējas ir atkarīgas no karavīru morālās stājas. Un, kā zināms, tad jaunsargu apmācībā šis patriotisms tiek ieaudzināts. Bet diemžēl, kā vienmēr, trūkst vai netiek izdalīti pietiekami līdzekļi. Jo bieži vien tas balstās pilnīgi uz brīvprātības principiem. Un ar brīvprātības principiem mēs NATO ieiet nevaram. Un 20 tūkstoši nebūtu pārāk daudz. Bet tas priekš jaunsargiem ir daudz. Tā ka lūdzu atbalstīt šo nelielo summu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Debatēs vairāk neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 135. — Oskara Grīga priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 18, pret — 28, atturas — 27. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča.

136. — frakcijas "Latvijas ceļš" priekšlikums. Ir atbalstīts 145.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

137. — apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas priekšlikums. Komisija ierosina atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Poča.

138. — Jaunās partijas frakcijas priekšlikums par labu Ekonomikas ministrijai. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

139. priekšlikums — Parlamentārās izmeklēšanas komisija, kas izveidota, lai noskaidrotu faktu par publisko un privāto institūciju amatpersonu saistību ar noziegumu izdarīšanu pedofilijā.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. (No zāles deputāte J.Stalidzāne: "Es rakstiski biju pieteikusies debatēt par 138.priekšlikumu.")

Jā, man ir jāatvainojas. Ir rakstiski iesniegts par 138. vispirms. Lūdzu atklājam debates.

Jevgēnija Stalidzāne, Jaunās partijas frakcija.

J. Stalidzāne

(JP). Attiecībā par 138.priekšlikumu. Tas ir saistīts ar Ekonomikas ministrijas priekšlikumu, kurš ir noraidīts un nav pieņemts, lai sekmētu Baltijas Ministru padomes Enerģētikas komisijas attīstību un konkrēti reģionālās sadarbības stratēģiju. 1997.gada maijā Baltijas asambleja nolēma atbalstīt palīdzību Baltijas Ministru padomes Enerģētikas komisijai, kuras realizācija tika uzsākta 1997.gada novembrī par PHARE līdzekļiem un izveidota Baltijas Ministru padomes Enerģētikas komisijas informācijas grupa, kuras sastāvā ietilpst pa diviem speciālistiem no katras valsts — Lietuvas, Igaunijas, Latvijas. Šī grupa visās trijās valstīs veic koordinētus pasākumus, lai uzlabotu enerģētikas sektora struktūru.

Ir absolūta nepieciešamība pēc kvantitatīvas informācijas par enerģētikas cenām, par patēriņu, par makroekonomiskajiem rādītājiem. Tāpat arī kvalitatīva informācija par privatizāciju, par enerģētikas sektora pārstrukturizēšanu, harmonizāciju ar Eiropas Savienības valstīm. Tika uzsvērts arī, ka informācijai jābūt pieejamai un nodrošinātai tādā veidā, lai tā ļautu salīdzināt Baltijas valstis.

Jau projekta pamatnostādnē tika ierakstīts, ka attiecīgo Baltijas valstu valdības apņemas piedalīties projekta turpināšanā 1999.gadā un turpmākajos gados ar savu finansējumu. 1999.gadā jau ar Dānijas Enerģētikas aģentūras finansiālo atbalstu izdevās šo projektu turpināt. Taču 2000.gadam budžetā šie 10 000 nav paredzēti. Ja šie līdzekļi netiks piešķirti, tiks traucēta informācijas plūsma un tās apstrāde Baltijas valstu starpā. Tiks pārtraukta vairāku veidotu atbalsta grupu darbība...

Sēdes vadītājs.

2 minūtes ir pagājušas.

J.Stalidzāne.

Es gribu teikt, ka līdz ar to PHARE programmas direktorāts varēs ierakstīt, ka Latvija nepilda savas saistības. Mēs te šodien ļoti daudz runājām...

Sēdes vadītājs.

Atvainojiet, 2 minūtes ir pagājušas.

J.Stalidzāne.

Es tūlīt beigšu. Mēs šeit ļoti daudz runājām par valsts drošību, bet neatkarīgas enerģētikas lomu katras valsts ekonomikā un politiskās neatkarības jomā vispār nevar pārvērtēt. Ja mēs šo jautājumu par enerģētiku neprotam novērtēt, tad tas, protams, ir skumji.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča

(LC) . Cienījamie deputāti! Varu informēt, ka Baltijas valstu datu pārraides tīklam tieši enerģētikas vajadzībām līdzekļi ir paredzēti Satiksmes ministrijas budžetā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 138.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 17, pret — 33, atturas — 22. Priekšlikums nav pieņemts. Atklājam debates par 139. priekšlikumu — Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Tikumības policija tika izveidota 1994.gada sākumā, un toreiz arī valstī bija problēmas ar budžeta līdzekļiem, kā rezultātā Iekšlietu ministrija atrada kopēju valodu ar Rīgas pašvaldību, un, pateicoties arī Dobeļa kunga atbalstam, kurš bija Kārtības komitejas priekšsēdētājs, šis finansējums tika atrasts.

Iekšlietu ministrijas attīstības koncepcija, kura tika apstiprināta 1995.gadā, paredzēja Tikumības policijas nodaļu izveidi visā valsts teritorijā, visās pilsētās. Diemžēl jāatzīmē, ka, sākot ar 1996. gadu, kad Andris Šķēle pirmoreiz kļuva par Ministru prezidentu, finansējums Tikumības policijai tika noņemts daļēji, bet ar 1997.gadu budžeta finansējums faktiski Tikumības policijai tika noņemts pilnībā. Šodien no Tikumības policijas palikuši pāri ir divi cilvēki valsts policijā un divi cilvēki Centrālajā aparātā.

Tikko kā izraisījās šis skandāls saistībā ar pedofilijas lietu, visi politiķi uzskatīja par savu goda lietu aicināt un balsot par to, ka tāda policija ir nepieciešama. Tajā skaitā arī iekšlietu ministrs Mareks Segliņš. Diemžēl tagad es dzirdu, ka tāda Tikumības policija it kā vispār neesot vajadzīga.

Kolēģi! Policijas galvenais uzdevums nav atrisināt krimināllietas, bet šos kriminālnoziegumus nepieļaut. Respektīvi, policijai ir jānodarbojas ar profilaksi. Šīs vienas krimināllietas ietvaros uz šodienu jau strādā 22 cilvēki gan no policijas, gan no prokuratūras. Vai mēs veidosim speciālas izmeklēšanas grupas uz katru krimināllietu? Es aicinu vēlreiz kolēģus pārdomāt. Tomēr ir jautājumi, kuri jārisina profesionāli, un aicinu atbalstīt Izmeklēšanas komisijas priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Andrejs Panteļējevs, frakcija "Latvijas ceļš".

A.Panteļējevs

(LC). Cienījamie klātesošie! Protams, es kā valdības frakciju pārstāvis, balsošu pret šo konkrēto priekšlikumu. Tajā pašā laikā, es uzskatu, ka ar to, ka Ministru kabinets neatbalstīja šo priekšlikumu, Ministru kabinets tajā pašā laikā uzņemās uz sevi morālu pienākumu. Es gribu, lai vienkārši tas šeit protokoliski tiek fiksēts. Manuprāt, nevienam šajā zālē nevajadzētu būt šaubām par to, ka Tikumības policija ir jāatjauno. Šobrīdējais narkotiku apkarošanas birojs ar Ķipēna kungu priekšgalā netiek galā ar tām funkcijām, kas viņam būtu jāveic tieši šinī jautājumā.

Un, ja Ministru kabinets izlēmis, noraidot šo priekšlikumu, ka ir iekšējie resursi Iekšlietu ministrijā, uz kuru rēķina šādu Tikumības policiju var izveidot, es šobrīd uzticos tam, bet uzreiz atklāti pasaku: ja paies mēnesis vai paies divi mēneši un nekas šajā lietā nenotiks, tādā gadījumā mēs būsim pirmie, kas celsim trauksmi par to un atgādināsim, ka ar šo Ministru kabinets uzņemas morālās saistības. Tikumības policija noteikti visātrākajā laikā ir jāatjauno, un tai jāveic tās funkcijas, kas piedien jebkurā civilizētā valstī. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Imants Burvis.

I.Burvis

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Gandrīz vai pārliecināja mani Andrejs Panteļējevs ar savu ticību, bet tanī pašā momentā es atcerējos, ka Ministru kabinets, veidojot šo budžetu, visus spēkus virzīja uz to, lai centralizētu visus līdzekļus. Un pēkšņi izrādās, ka Iekšlietu ministrijā ir atsevišķi kaut kādi līdzekļi, kuri netiks centralizēti uzskaitīti. Tāpēc Panteļējeva kungam ir ticība, ka kaut kas notiks.

Es jums varbūt atgādināšu to, ka šīs pedofilijas lietas izmeklēšanas komisija tika izveidota ar krasu neuzticību Ģenerālprokuratūrai un Ministru kabinetam, kuri darīja visu, lai notušētu skandālu, tanī vietā, lai atklātu sekas. Atvainojiet, nevis sekas, bet cēloņus. Tātad ar sekām mēs varam cīnīties presē, bet cēloņi nav jāaiztiek, jo tas ir bīstami.

Tādā gadījumā šis balsojums, cienījamie kolēģi, arī parādīs, kuri baidās no Tikumības policijas un tādā gadījumā viņi neatbalstīs šo priekšlikumu. Gundars Bērziņš smejas, tas nozīmē, ka viņš balsos par. Es ceru, ka visa pārējā viņa frakcija atbalstīs šo līdzekļu iedalīšanu viņa frakcijas biedram Marekam Segliņam Iekšlietu ministrijas attiecīgu struktūru nostiprināšanai, jo pretējā gadījumā ar ticību pēc 10 gadu melošanas ir drusku par maz. Mēs neaicinām dot naudu mūsu struktūrām, neaicinām. Sociāldemokrāti cīnās par valstiskām struktūrām, kas strādās valsts labā, pat ja uz kādu brīdi viņi nonākuši Tautas partijas rokās. Mūsu uzdevums, lai šīs struktūras strādātu. Ja jūs gribat to izslēgt, nu labi.

Sēdes vadītājs.

Jānis Ādamsons — otro reizi.

J.Ādamsons

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Tikai krimināllietas ietvaros, kas skar šo "Logosa" centru, ir konstatēti 2100 modeļu, kuri tiek turēti aizdomās par to, ka viņi ir izmantoti ne pēc tās nozīmes, kāpēc viņi tur ir gatavoti. Nez kāpēc mēs visi uzskatām, ka ausu vai acu ārsts nevar izdarīt ķirurģiskas operācijas. Turpretī deputāti — politiķi uzskata, ka jebkurš politiķis automātiski vienlaikus var izmeklēt gan slepkavības, gan laupīšanas, gan datornoziegumus, gan ekonomiskos noziegumus un tamlīdzīgi, aizmirstot, ka arī Iekšlietu ministrijā ir pietiekami liela specializācija.

Paskatieties Ministru kabineta noteikumus, tos, kas skar noteikumus par prostitūciju. Tā ir viena liela anekdote. Iesaku visiem nopietni ar tiem iepazīties. Tas ir noticis tikai tāpēc, ka cilvēks, kas neko nesaprot no šīm lietām, ir gatavojis Ministru kabineta noteikumus. Es šoreiz aicinu atbalstīt komisijas viedokli!

Sēdes vadītājs.

Leons Bojārs.

L.Bojārs

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Vispār rada izbrīnu, ka tālāk par visiem pedofilijas brīnumiem, kas ir notikuši Latvijā, kas notiek un kas notiks, morālo atbildību nesīs Ministru kabinets. Nu, pasaulē man liekas, ka nav tāda brīnuma, ko izteica pozīcija. Var iedomāties, ka Šķēles kungam kopā ar Ministru kabinetu vajadzēs organizēt cīņu pret pedofiliju un viņiem vajadzēs nest atbildību. Es atvainojos, ko tad darīs tie 20 tūkstoši mūsu Iekšlietu ministrijas darbinieku un Municipālā policija. Kāpēc tad mēs viņiem maksājam naudu? Tagad, kas attiecas par to balsojumu, ka pozīcija balsos pret. Vai tad tik tiešām tie seksuāli izmantotie bērni, kurus jau no 12 gadiem nelieši tīšuprāt savu fizisko vajadzību apmierināšanai izmanto, un pret to jūs balsosiet pret. Jūs varat iedomāties, ka šo neliešu rokās var palikt arī jūsu bērni, vai jūsu radinieku bērni un ko tad jūs? Arī smiesities tādā pašā veidā tā, kā jūs tagad rādiet zobus? Nu, smejaties tālāk un gaidiet, kad Šķēles kungs vienpersonīgi apkaros to visu Latvijā. Jūs paskataties, kas notiek internetā. Jā. Un vēl jau tas izbrīna arī, ka Iekšlietu ministrijai ir slēpti līdzekļi. Vai tad tik tiešām mēs sakām, ka budžets viss ir sakārtots, ka viss līdz pēdējam santīmam ir ieplānots un tagad Iekšlietu ministrijā atrodās kādi konti, no kuriem varēs Tikumības policiju apmaksāt. Kas tad tas ir par brīnumu? Tātad mēs, deputāti, esam mānīti. Es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Egils Baldzēns.

E.Baldzēns

(LSDSP). Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Latvijas Republikas pilsoņi! Man bija patiess prieks dzirdēt, kad valdības partijas pārstāvis Andrejs Panteļējevs, "Latvijas ceļa" priekšsēdētājs, teica šādus vārdus, ka Ministru kabinetam, ja šī nauda netiks atrasta, būs jāuzņemas vismaz morālā atbildība. Es kā politiķis šo jautājumu mazliet izvēršu plašāk, ja naudiņa netiks atrasta, tad būs arī jāizvērš politiskā atbildība balkus morālai. Un es domāju, ka šie jautājumi ir pietiekami nopietni, un vienkārši tā pateikt, ka jautājums tāpēc, ka to ir iesniegusi viena vai otra komisija, viena vai otra opozīcijas partija, nedrīkstētu būt izšķirošais. Pats galvenais, ir skaidrs, šī problēma pastāv, tā ir ļoti smaga problēma, un mums vajadzēs būt tādai valstij, kas vismaz parāda aktīvu gribu cīnīties ar šiem noziegumiem. Es ceru, ka valdības partijās ir pietiekami daudz deputātu, kas grib ar šo nelaimi cīnīties. Un, ja tas ir tā, tad es domāju, varbūt ka nevajag gaidīt to vienu mēnesi, ko pašreiz ierosināja Panteļējeva kungs, protams, varam diskutēt. Varbūt ka varam jau šodien nobalsot par to un nekraut uz Ministru kabineta visu morālo un politisko atbildību. Varbūt tomēr Saeimas deputātu vairākums var uzņemties kādu daļu no šīs morālās atbildības, ko mēs visi it kā gribam ar valdības partijas atbalstu pārsūtīt Ministru kabinetam. Nu varbūt tomēr uzņemsimies nedaudz morālās un politiskās atbildības jautājumā par to, lai Tikumības policija Latvijā tiktu atjaunota. Varbūt ka tas nav par daudz prasīts arī no pozīcijas deputātiem. Apsvērsim to, bet nu sliktākā gadījumā iesim pa to ceļu, ko teica Panteļējeva kungs, un tādā gadījumā tomēr to lietu risināsim no pragmātiskā viedokļa caur Ministru kabinetu vai caur Saeimas pozīcijas partijas spiedienu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Andris Bērziņš, Jaunās partijas frakcija.

A.Bērziņš

(JP). Cienītie kolēģi! Es gribētu tikai pateikt, neanalizējot konkrētus gadījumus vai pedofilijas jautājumu, ka Tikumības policijai ir ļoti liela nozīme visā šajā struktūrā, mums tas ir jāapzinās. Un es esmu dziļi pārliecināts, ka arī lielākā daļa pozīcijas deputātu saprot to, ka, runājot pie komisijas veidošanas, mēs teicām, ka svarīgākais būs, kas mainīsies pašā struktūrā, kādus rezultātus mēs redzam, lai uzlabotos šī situācija. Ir svarīgs moments profilakses jautājumā, ir svarīgs jautājums, kas notiek rehabilitācijā, un šī ķēdes posma viens no svarīgiem momentiem ir šīs Tikumības policijas izveide. Un es tiešām lūgtu apdomāties ne tāpēc, ka tas ir kaut kāds spīta jautājums no opozīcijas jeb varbūt spīta jautājums, ka mēs negribētu, no pozīcijas puses. Drīzāk pat opozīcija šajā gadījumā atbalsta valdības darbību, lai tā veiksmīgi varētu darboties, lai Iekšlietu ministrijā būtu izveidota šāda struktūra un lai mēs pēc gada vai pēc pusgada varētu teikt, ka situācija šajā jautājumā mūsu valstī ir uzlabojusies. Tas tikai būs pluss klāt gan pozīcijai, gan opozīcijai, gan kopumā sabiedrībai. Un es lūgtu tomēr padomāt, lai šo jautājumu mēs varētu kopīgiem spēkiem atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Leons Bojārs — otro reizi.

L.Bojārs

(LSDSP) . Cienījamie kolēģi! Es atceros balsojumu, kad mēs izveidojām Parlamentāro izmeklēšanas komisiju pedofilijas jautājumā. Tautas partija tad visi izņēma kartiņas, varbūt arī tagad jūs izdarīsiet, jo jūs neesat ieinteresēti šī jautājuma risināšanā. Vienīgi Pīka kungs tad atturējās no tās balsošanas. Bet mums visiem deputātiem, tāpēc mēs sēžam te, jābeidz šitā nelietība, kas ir iesakņojusies Latvijā. Jūs saprotat, tā ir sveša, latviešu tautā tādu brīnumu nebija, tā ir ienesta iekšā nezāle, kura ir jāizravē un jāiztīra. Vai tad jūs to visu nesaprotat? Un visiem ir jāstrādā uz to, bet nav jāskatās un jānoslēpj galvu tā kā strausam smiltīs, varbūt tas aizies man garām. Nē, nevienam neaizies garām. Tāpēc es vēlreiz lūdzu balsot par šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs

(LSDSP). Cienījamie deputāti! Es gribētu papildināt to, ko teica Baldzēna kungs par politisko, morālo atbildību, reāli tā jau ir iestājusies gan Ministru kabinetam, gan Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, kas šo priekšlikumu noraidīja, gan, es jūtu, valdošām koalīcijas partijām, kas balsos pret. Kādēļ? Tādēļ, ka līdzekļu avots, līdzekļi neparedzētiem gadījumiem 2 miljoni 368 tūkstoši latu, kas starp valdības koalīcijas trim partijām tika sadalīts — sadalīts tika miljons 465 tūkstoši, Atlikumā šiem neparedzētiem gadījumiem vēl ir 903 tūkstoši, te ir vajadzīga tikai politiskā griba, un nevar aizbildināties, ka naudas budžetā nav, ir deficīts vai ir kāda cita nelaime.

Sēdes vadītājs.

Imants Burvis — otro reizi.

I.Burvis

(LSDSP) . Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Tātad, pirmkārt, mani tomēr neapmierina tas termiņš, ka pēc mēneša mēs redzēsim, ko pateica Andrejs Panteļējevs. Dziļi cienot pieredzējušu politiķi, es gribu, lai būtu pateikts līdz galam, un tad šodien varbūt pieņemam lēmumu, ka, ja mēneša laikā Iekšlietu ministrija nebūs atradusi līdzekļus un nebūs izveidojusi Tikumības policiju, gadījumā, ja jūs tagad nobalsosit pret šo līdzekļu piešķiršanu, mēs pieprasām visi no visām partijām, no visām frakcijām iekšlietu ministra un Ministru prezidenta atkāpšanos, tas būtu solīdi. Un tā būtu tā politiskā un morālā atbildība, par ko ir vērts runāt. Un, lai tautai būtu vairāk skaidrs, man ir priekšlikums: pēc šī balsojuma lūdzu sekretāra biedru nolasīt izdruku, kurš un kā ir balsojis, lai tautai ir skaidrs, kurš kādu pozīciju aizstāv, kurš uzskata, ka Tikumības policija ir vajadzīga, kurš uzskata, ka nav vajadzīga.

Sēdes vadītājs.

Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs

(TB/LNNK). Godātie kolēģi! Diemžēl bez Panteļējeva kunga tā arī neviens neko precīzi nepateica, kā to problēmu varētu risināt, bet diemžēl Panteļējeva kungs nav valdības loceklis, un es, piemēram, neesmu dzirdējis šajā tribīnē šobrīd nevienu valdības locekli runājot par to, kā tad jautājums par Tikumības policijas veidošanu tiks risināts. Var jau būt, ka Panteļējeva kungs var runāt valdības vārdā un tāda ir vienošanās, bet tomēr šeit no tribīnes tad vajadzētu izskanēt precīzam, konkrētam solījumam, kā tas tiks risināts. Pretējā gadījumā, atvainojiet, mums ir jābalso visiem, kā mēs esam solījuši agrāk.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par 139. priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 39, pret — 2, atturas — 43. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

140. — Nacionālās drošības komisijas priekšlikums par līdzekļu papildu izdalīšanu Drošības policijai. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Andrejs Panteļējevs.

A.Panteļējevs

(LC). Cienījamais priekšsēdētāj! Rasnača kunga vārdi bija vietā. Vienkārši ir zināms pārpratums. Es redzēju, ka Segliņa kungs gatavojās virzībai uz tribīni, bet netika līdz tai. Varbūt šo jautājumu Segliņa kungs varētu izmantot, lai uzstātos un daļēji varbūt arī atbildētu uz iepriekšējo jautājumu.

Tātad tas, par ko šeit ir runa, ir arī jautājums, ko, protams, var risināt ar iekšējo resursu palīdzību. Un, ja Ministru kabinets to uzskata par vajadzīgu, tad iespējams, ka tas ir jādara. Bet, protams, man jāpiekrīt Rasnača kungam. Būtu ļoti labi, ja mēs to izdzirdētu arī no ministra puses. Jo tajā brīdī, ja, nedod Dievs, līdz šim mums nav bijusi tāda situācija, bet tajā brīdī, ja, nedod Dievs, mums nāksies saskarties ar mīnām vai ar mīnu objektiem, es nezinu, kurš tad būs, vai tas nebūs iekšlietu ministrs pats personīgi vai ministrijas parlamentārais sekretārs, vai kurš cits, vai vienkārši vilks sērkociņu — kurš dosies un to mīnu atmīnēs. (No zāles deputāts Dobelis: "Burvis!") Šis tiešām ir nopietns jautājums, par kuru vienmēr ir jādomā iepriekš, nevis pēc tam. Jo pēc tam tas prasa cilvēku upurus. Es tiešām labprāt dzirdētu iekšlietu ministra komentāru gan par šo, gan arī nedaudz varbūt novēloti, bet arī par iepriekšējo jautājumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Nacionālās drošības komisija izskatīja šo te priekšlikumu par atmīnēšanas robota nepieciešamību un vienbalsīgi to arī atbalstīja. Tā nav, ka Latvijā nav sapieru, un man bija patīkams pārsteigums, ka kādu jaunāku kundzi apbalvoja bruņoto spēku komandieris ar Goda zīmi par vairāk nekā tūkstots bīstamu objektu atmīnēšanu. Bet šeit ir jārunā par specifikāciju. Lieta tāda, ka sapieri galvenokārt nodarbojas ar Otrā pasaules kara laikā izmantotām mīnām vai spridzekļiem, bet šis te mīnu robots, atmīnēšanas robots, ir nepieciešams, lai cīnītos ar mūsdienīgiem spridzekļiem. Un, ja kāds to nesaprot, tad es iesaku kārtējo reizi, kad izsauc specvienību "Omega" uz kādu objektu, kur ir paziņots, ka tas ir mīnēts, uzvilkt visas tās bruņuvestes un pašam riskēt ar savu dzīvību, bet nevis sūtīt šajā te apšaubāmajā situācijā cilvēkus, kuri nav tam gatavi. Nav gatavi tīri tehniski, nevis fiziski vai morāli. Es aicinu atbalstīt Nacionālās drošības komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Mareks Segliņš — iekšlietu ministrs.

M.Segliņš

(iekšlietu ministrs). Labdien! Par jautājumu, par kuru vēlējās dzirdēt manu viedokli. Pirmo reizi es esmu ministrs un redzu, ka Iekšlietu ministrijā nauda ir ļoti liela. Un tajā pašā laikā es redzu to, ka sistemātiski naudas pietrūkst. Pietrūkst ziemas riepām, pietrūkst patronām, pietrūkst vēl simt pozīcijām. Un man ir radies priekšstats, ka diemžēl šajā ministrijā ne vienmēr naudas līdzekļi tiek izmantoti racionāli. Un es uzskatu, ka ir iespēja atrast rezervi, un esmu pilnīgi pārliecināts, ka janvārī, februārī ir jāveic finansu un revīzijas audits. Un uzskatu, ka līdzekļus mēs atradīsim, tikai man ir pārliecība, ka tie līdz šim ne vienmēr Finansu īpašumu departamentā ir izmantoti pietiekami precīzi un tur, kur visvairāk viņi ir vajadzīgi. (Starpsauciens: "Pilnīgi pareizi! Sen bija laiks")

Sēdes vadītājs.

Oskars Grīgs.

O.Grīgs

(neatkarīgais deputāts). Cienījamie kolēģi! Prieks bija dzirdēt no iekšlietu ministra, ka tiešām tiks atrasti līdzekļi un tiks revidēts Iekšlietu ministrijas līdzekļu izlietojums. Tas ļoti iepriecina, jo diemžēl valdība ir noraidījusi šo iegādi, kas saucas atmīnēšanas robots. Es domāju, ka varbūt mēs tagad varētu nobalsot un ja tie līdzekļi tur atrodas, tad mēs varētu tur pārspēlēt to jautājumu, jo mīnēšana var notikt rīt, parīt un aizparīt, pat šonakt varētu būt. Kas tad ies mīnēt? Var jau riskēt ar cilvēku dzīvībām, jā.

Es pirmīt dzirdēju vienu tādu frāzi, … ja nemaldos, no Dobeļa kunga, ka viņš bezmaz vai sūtīja socdemokrātus atmīnēt mīnu laukus. Tāds darbs, Dobeļa kungs, nemaz nav tik neinteresants. Ja jūs teiksit, lai es tur eju, es esmu to darījis. Tā, ziniet, ir augstākā pilotāža, tā ir ļoti nervus kutinoša darbība, ziniet, un tas prasa ārkārtīgu precizitāti, un pēc tam ir ārkārtīgi liela gandarījuma sajūta, ka tu esi to darbu paveicis. Bet riskēt ar cilvēku dzīvībām nu nevajadzētu. Un šie 52 tūkstoši nemaz nav daudz, jo es personiski iepazinos ar daudzu valstu ražotajiem atmīnēšanas robotiem, biju Drošības policijā, un šis ir viens no lētākajiem, bet visperfektākajiem. Jo nomīnēt var rīt, parīt, un diemžēl būs jāatmīnē, un riskēt — to mums kā likumdevējiem nu nebūtu morālas tiesības. Tāpēc es aicinu jūs atbalstīt šo atmīnēšanas robotu pretterora vienībai "Omega". Pretējā gadījumā varbūt tiešām būs jāizvēlas brīvprātīgie, kuri nākamreiz ies atmīnēt kādu ēku, jo mums jau bija gadījums, ka Saeima arī tika mīnēta, pa telefonu vismaz. Paldies par uzmanību! Es aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Arī deputāts Leons Bojārs vēlas runāt par šo jautājumu.

L.Bojārs

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Protams, ir labi smaidīt. Ja jau mēs sievietes pieaicinām strādāt kā sapierus, par ko viena dāma tika apbalvota, jo viņa ir tūkstots lādiņus atradusi. Bet viena lieta ir lādiņus atrast un tos iznīcināt, bet otra lieta ir strādāt ar sprāgstvielām un ar tiem mehānismiem, kuri tagad tiek lietoti. Tā nav joka lieta un, protams, ka tas robots ir vajadzīgs. Cilvēku dzīvības, viņu izkropļošana, tas maksā ļoti dārgi, salīdzinot ar to metālu, kurš, kā saka, izmantots tehniskajām vajadzībām. Un tāpēc domāju, ka nevajag Latvijas sievietes izlietot minieru vietā. Lai viņas nekropļotu savu organismu un un nepildītu robota darbu. Tāpēc ir jāatbalsta šis priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Komisijas vārdā ir kas piebilstams?

A.Poča.

Man vairs nekas nav ko piebilst.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 140. — Nacionālās drošības komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 26, atturas — 27. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

141. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Līdzekļu pārdale Iekšlietu ministrijai. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav. (Starpsauciens: "Balsot!") Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 141. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 30, atturas — 24. Priekšlikums noraidīts.

A.Poča.

142. — deputātes Demakovas priekšlikums. Dotācija Vidzemes augstskolai. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

143. — Tautas partijas frakcijas analogs priekšlikums. Vairs nav balsojams.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Tālāk, lūdzu!

A.Poča.

144. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Palielināt dotācijas Jaunatnes sporta programmai. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Poča.

145. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par dotāciju Latvijas ārpolitikas institūtam. Atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

146. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Pārdalīt par labu Lablājības ministrijai medikamentu apmaksai. Iespēju robežās tas ir atbalstīts 320. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 146.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 26, atturas — 31. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča

147. — līdzīgs priekšlikums. Pārdalīt 585 tūkstošus par labu Labklājības ministrijai. Arī šo komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 147.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 26, atturas — 30. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

148. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Pārdalīt līdzekļus par labu Labklājības ministrijai. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, jo tālāk ir atbalstīts 149.priekšlikums jau daudz lielākos apjomos.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par 148.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 28, atturas — 24. Nav pieņemts.

A.Poča.

149. — apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija paredz dotāciju redzes un dzirdes invalīdu rehabilitācijas programmai 58 000 latu apjomā Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Poča.

150.priekšlikums — frakcija "Latvijas ceļš" paredz dotāciju Latvijas neredzīgo biedrībai 40 000 latu apmērā. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Poča.

151. — Jaunās partijas frakcijas priekšlikums. Dotācija Latvijas neredzīgo biedrībai. Mēs tikko atbalstījām 40 000 latu 150.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

152.priekšlikums — Sociālo un darba lietu komisija. Dotācija Nedzirdīgo rehabilitācijas centra celtniecībai. Šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 152.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — 5, atturas — 49. Nav pieņemts.

A.Poča.

153. — deputāta Muciņa priekšlikums. Ir atbalstīts citos priekšlikumos.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

154. — frakcija "Latvijas ceļš". Dotācija Nacionālo kultūras biedrību asociācijai. Lūdz atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Poča.

155.priekšlikums ir jau atbalstīts iepriekšējā priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Atvainojiet! Balsošanas režīmu, lūdzu! Balsojam par 155. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 24, atturas — 27. Nav pieņemts.

A.Poča.

156. — frakcijas "Latvijas ceļš" priekšlikums. Par dotāciju Čigānu kultūras biedrībai. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

157. — deputāta Rudeviča priekšlikums. Tikko jau tika atbalstīts iespēju robežās.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 157.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 23, atturas — 34. Nav pieņemts.

A.Poča.

Nākamais — 158.priekšlikums. Juridiskās komisijas priekšlikums par līdzekļu pārdali Korupcijas novēršanas padomes sekretariātam. Budžeta komisija neatbalstīja.

Cienījamo priekšsēdētāj! Es lūdzu vārdu kā deputātei.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu, vārds Aijai Počai.

A.Poča

(LC). Kaut arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā šis priekšlikums neguva atbalstu, manuprāt, šis būtu tomēr atbalstāms priekšlikums. Un es minēšu tikai divus aspektus. Kā viens no tiem ir tas, ka faktiski Korupcijas novēršanas padome sāka savu darbu jau gandrīz pirms diviem gadiem. Un visu laiku šis darbs tiek bremzēts, tiek bremzēta arī sadarbība ar Pasaules banku un, ja tā drīkst izteikties, faktiski reāla darbība nenotiek.

Otrs. Es domāju, ka pat vakar augsta līmeņa investora sanāksmē tika norādīts, ka šī ir viena no galvenajām problēmām. Es lūgtu tomēr šo priekšlikumu, neskatoties uz Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas viedokli, atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs

(TB/LNNK). Godātie deputāti! Es, protams, gribētu aizstāvēt Juridiskās komisijas viedokli, bet, paldies Dievam, valdība vakardien tomēr ir pieņēmusi izšķirošu lēmumu — tomēr šo priekšlikumu atbalstīt. Šim jautājumam ir ļoti gara un ilga vēsture. Es nekavēšu jūsu laiku, bet es domāju, ka balsojums gan pozīcijā, gan opozīcijā parādīs attieksmi pret korupcijas novēršanu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 158.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 66, pret — 1, atturas — 7. Priekšlikums pieņemts.

A.Poča.

159.priekšlikums. "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija ierosina palielināt dotāciju dabas aizsardzībai. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

A.Poča.

160. — "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija paredz dotāciju Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai ķīmisko vielu uzraudzībai. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav. Pieņemts.

A.Poča.

161. — deputātes Rugātes priekšlikums. Dotācijas palielināšanu Kultūras ministrijā programmā "Muzeji". Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

A.Poča.

162. — frakcijas "Latvijas ceļš" līdzīgs priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Poča.

Arī nākamais 163. — frakcijas "Latvijas ceļš" priekšlikums par muzeju atbalstu. Lūdzu arī jūs atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

164. — Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Daļēji ir atbalstīts jau iepriekšējos priekšlikumos budžeta iespēju ietvaros.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

A.Poča.

Arī 165. priekšlikums ir līdzīgs.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Tālāk, lūdzu!

A.Poča.

166. priekšlikums diemžēl netika guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

167. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Poča.

168.priekšlikums — Jaunās partijas frakcijas priekšlikums par līdzekļu pārdali Kultūras ministrijai. Komisija šo nevarēja atbalstīt vienkārši lielo apjomu dēļ.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

169. — Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums par līdzekļu pārdali Kultūras ministrijas budžeta papildināšanai. Šo priekšlikumu komisija arī nevarēja atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 169. — Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — 3, atturas — 54. Nav atbalstīts.

A.Poča.

Līdzīgs ir nākamais — 170. — Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, kuru arī komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 170.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — 2, atturas — 56. Nav atbalstīts.

A.Poča.

171. — Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Vēlreiz līdzekļu papildināšana Kultūras ministrijai. Arī šo komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 171.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 5, atturas — 53. Nav pieņemts.

A.Poča.

172.priekšlikums — Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Pārdale par labu Kultūras ministrijai. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 172.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 2, atturas — 54. Nav pieņemts.

A.Poča.

173. — Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums par līdzekļu pārdali Kultūras ministrijai. Komisija šo priekšlikumu arī neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 173.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — nav, atturas — 55. Nav pieņemts.

A.Poča.

174. — apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija. Līdzekļu papildināšana Brāļu kapu un Brīvības pieminekļa restaurācijai. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

175. — frakcija "Latvijas ceļš". Dotācija 1991.gada barikāžu dalībnieku atbalsta fondam. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Poča.

176. priekšlikums jau ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Paldies!

A.Poča.

177. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisija. Līdzekļu piešķiršana Latvijas Nacionālajai operai. Lūdz atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Imants Burvis.

I.Burvis

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Lai jums būtu bijis vieglāk, es uzreiz pasaku, ka es atbalstu šo priekšlikumu, un aicināšu jūs, protams, balsot par, bet, lai jums būtu vieglāk domāt, es jums nocitēšu pagastveču viedokli. Tas nav mans viedoklis, bet diemžēl man ir grūti tam oponēt. Operai jūs, tajā skaitā arī es, naudu atradāt uz mazo pašvaldību rēķina, lai pašvaldības, ar varu piespiestu jūsu plānotai, valdošās koalīcijas, opozīcijas ne, pašvaldību reformas imitācijai, un tas parāda, ka, baidoties no kultūras ministres demisijas, jo tad arī kritīs valdība un jūs visi zaudēsit savas vietas, es nezinu, kādas vietas zaudēs pašvaldība, jūs atrodat naudu, bet pašvaldību vajadzībām jūs naudu neatrodat. Šī nauda nāk faktiski no tām naudām, uz kurām cerēja pašvaldības. No sevis es vēlos piebilst, vēlreiz atkārtošu, ka es atbalstu Operu, un žēl, ka no jūsu puses tā nav kultūras glābšanas izpausme, bet valdības glābšanas mēģinājums. Tikai tā. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debatēs vairāk neviens pieteicies nav. Vai ir iebildumi pret šo priekšlikumu? Iebildumu nav. Pieņemts.

A.Poča.

178. — Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums par līdzekļu piešķiršanu Nacionālajai operai ir atbalstīts citos priekšlikumos, konkrēti iepriekšējā, arī 59., 301. un 341. Arī 179.priekšlikums, ko iesniedzis ir Ministru kabinets, ir atbalstīts citos priekšlikumos.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

180.priekšlikums — frakcija "Latvijas ceļš". Latvijas Tautas frontes muzeja sabiedriskajai padomei. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Poča.

181. — tikko jau mēs atbalstījām deputāta Ražuka priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Tālāk, lūdzu!

A.Poča.

182. priekšlikums — deputāts Panteļējevs, par līdzekļu piešķiršanu Sanpaulo starptautiskajām mākslas dienām. Komisija to neatbalstīja. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 182.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 14, pret — 10, atturas — 47. Nav pieņemts.

A.Poča.

183. priekšlikums — apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija ierosina piešķirt dotāciju Okupācijas muzeja ceļojošās istabas programmai. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Poča.

184. — Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Piešķirt līdzekļus profesionālajai izglītībai Kultūras ministrijā. Vispār šie priekšlikumi ir mēģināti atrisināt citos priekšlikumos. Šo komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

185. — līdzīgs Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Šo komisija arī neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Arī nav iebildumu.

A.Poča.

Ir 186. priekšlikums — Kultūras ministrijai Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums papildus piešķir 9,5 tūkstošu latu. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Poča.

187. — Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, tas jau ir atbalstīts tikko.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

188. — Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Šo komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

189. — līdzīgs priekšlikums, ko iesniegusi Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgai komisijai.

A.Poča.

190. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Kultūras ministrijai papildināt dotāciju profesionālai izglītībai. Lūdzu to atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

A.Poča.

191. — Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums par papildinājuma dotāciju augstākajai izglītībai. Šo komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 191.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 31, pret — 3, atturas — 55. Nav atbalstīts.

A.Poča.

192. — Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums par papildu dotāciju augstākai izglītībai šādā redakcijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

Arī 193. — šīs pašas komisijas priekšlikums par papildu dotāciju augstākajai izglītībai netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Arī nav iebildumu.

A.Poča.

Savukārt tika atbalstīts 194. — deputātes Demakovas priekšlikums par papildu dotāciju Latvijas Mākslas akadēmijas daļas remontam. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāts Burvis pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 194. — deputātes Demakovas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret — nav, atturas — 3. Priekšlikums ir atbalstīts.

A.Poča.

195. — Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums par papildu dotāciju augstākajai izglītībai neguva atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

196. — Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums par papildu dotāciju neguva atbalstu. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 196. — Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 3, atturas — 56. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

197. — Eiropas lietu komisijas priekšlikums. Pēc būtības ir atbalstīts 199.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 197. — Eiropas lietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — 3, atturas — 53. Nav pieņemts.

A.Poča.

198. — par papildu dotāciju Kultūras ministrijai neguva atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

199. ir tikko pieminētais priekšlikums, ko es lūdzu atbalstīt. Tas ir par dotāciju nacionālās likumdošanas saskaņošanai autortiesību jomā. Šo priekšlikumu iesniedz Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, kuru Dzintars Ābiķis lūdza nosaukt.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Tiek atbalstīts.

A.Poča.

200.priekšlikums. Eiropas lietu komisijas priekšlikums par papildu dotāciju Kultūras ministrijai netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 200. — Eiropas lietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 4, atturas — 54. Nav atbalstīts.

A.Poča.

201. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par papildu dotāciju Latvijas radio Teodora Kalniņa korim. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Poča.

202. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums ir identisks, to mēs tikko jau atbalstījām.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Tālāk, lūdzu!

A.Poča.

203. — Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums ir daļēji atbalstīts jau 201.priekšlikumā. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 203. — Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 17, pret — 3, atturas — 55. Nav pieņemts.

A.Poča.

204. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums par līdzekļu papildus piešķiršanu Cilvēktiesību birojam nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Viola Lāzo.

V.Lāzo

(LSDSP). Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamās deputātes, godājamie deputāti! Es vēlos norādīt, kad Cilvēktiesību birojam vienbalsīgi Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija aicina piešķirt papildus vēl ļoti nelielu summu, tie ir 10 tūkstoši latu. Es vēlreiz vēlos atgādināt, ka mūsu valstī Cilvēktiesību birojs ir institūcija, kurām līdzvērtīgas Eiropas valstīs ir vairākas, ārkārtīgi stipras institūcijas, kur katrs valsts pilsonis un iedzīvotājs var griezties pēc juridiskas un citāda veida palīdzības. Mēs esam redzējuši, ka gadu gaitā Valsts cilvēktiesību birojs vairs nesaņem finansējumu tādā apjomā, kā tas līdz šim bija, no starptautiskajām institūcijām un ārvalstu finansējumiem, Latvijas valstī šī lieta ir steidzīgi jāatrisina.

Mēs gribējām norādīt, ar šo nelielo summu, ka Cilvēktiesību biroja kompetencē esošās lietas nav iespējams pildīt šoreiz tālab, ka Cilvēktiesību birojs ir pārpildīts ar sūdzībām gan dzīvokļu jautājumos, gan cilvēktiesību aizskāruma jautājumos, gan īpaši, es gribu vērst jūsu uzmanību, sieviešu tiesību aizstāvēšanā. Un tādēļ es aicinu visas šeit zālē sēdošās deputātes sievietes balsot par šo papildinājumu ar šādu domu, ka Cilvēktiesību birojā varētu tikt ieviesta jurista vieta tieši sieviešu cilvēktiesību aizstāvībai. Pateicos, ka uzklausījāt!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 204.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 9, atturas — 47. Nav pieņemts.

A.Poča.

205. — apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas priekšlikums par papildu dotāciju Starptautisko koordināciju padomei. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

A.Poča.

206. — Eiropas lietu komisijas priekšlikums. Mēs daļēji to jau atbalstījām iepriekšējā priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

207. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Palielināt mērķdotācijas pašvaldībām. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Poča.

208. — frakcijas "Latvijas ceļš" priekšlikums. Par mērķdotāciju piešķiršanu pašvaldībām, konkrēti Daugavpilij. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Poča.

209. — frakcijas "Latvijas ceļš" priekšlikums. Arī par pašvaldību mērķdotāciju palielināšanu Daugavpils Poļu vidusskolai. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

210.— deputātes Kezikas priekšlikums. Tikko jau guva atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Tālāk, lūdzu!

A.Poča.

211. — deputāti Razminovičs un Zommere. Ierosina palielināt mērķdotācijas pašvaldībām Jelgavas 4.pamatskolai. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Poča.

212.— deputātu Razminoviča un Zommeres priekšlikums. Par mērķdotāciju pašvaldībām, konkrēti Jelgavas pilsētai. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

A.Poča.

Lūdzu atbalstīt arī sekojošo deputātu Razminoviča un Zommeres 213. priekšlikumu. Par mērķdotāciju.

Sēdes vadītājs.

Arī šis priekšlikums tiek atbalstīts.

A.Poča.

Arī 214. — frakcijas "Latvijas ceļš" priekšlikums par mērķdotāciju pašvaldībām. Lūdzu atbalstīt. Nav iebildumu.

A.Poča.

215. — frakcijas "Latvijas ceļš" priekšlikums par mērķdotācijām pašvaldībām, konkrēti Liepājai. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Poča.

216. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par mērķdotācijas palielināšanu pašvaldībām. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav. Pieņemts.

A.Poča.

217. — deputātu Razminoviča un Zommeres priekšlikums par mērķdotāciju pašvaldībām. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

218. — deputāta Damberga priekšlikums par mērķdotāciju pašvaldībām. Šoreiz neguva atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Imants Burvis.

I.Burvis

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Man druscītiņ tāds jautrāks un labāks garastāvoklis sāk parādīties, kad es redzēju, cik jūs aktīvi atbalstāt beidzot mērķdotācijas pašvaldībām. Tātad viena otra pašvaldība var izdzīvot. Ape, Alūksne, Alsviķi ir izvietoti tanī vietā, kur, pateicoties Latvijas Ārlietu ministrijai, ir pagrimuma stāvoklis. Tur ir tas ceļš, kas iet caur Igauniju uz Krieviju, tas ceļš, kur apgrūtināts tranzīts, kur absolūti pašvaldībām ir liegtas iespējas pašām attīstīties. Tāds pats stāvoklis, godīgi sakot, ir Valkai, ja jūs salīdzināt, kas ir Valkā un Valgā, kur spīd gaisma un kur nespīd gaisma tumšā diennakts laikā, jūs to redzētu. Man nav skaidrs, kāpēc jūs vienas pašvaldības atbalstāt, otras mazākas — neatbalstāt. Jo jebkurā gadījumā Alsviķi, Alūksne, Ape, ja viņi atraduši iespējas, atraduši nepieciešamību dot kaut kādu impulsu kultūras attīstībai, manā skatījumā būtu jāatbalsta Gunta priekšlikums, un man būtu lūgums tomēr nobalsot par. Tā summa nav nemaz tik liela.

Sēdes vadītājs.

Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 218. — deputāta Damberga priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 17, pret — 21, atturas — 34. Nav pieņemts.

A.Poča.

219. — frakcijas "Latvijas ceļš" priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

A.Poča.

Lūdzu atbalstīt 220. — deputātes Rugātes priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

Arī 221. — deputātes Rugātes priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Poča.

222. — deputātes Rugātes priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Arī šo priekšlikumu atbalsta.

A.Poča.

223. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

A.Poča.

224. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav. Pieņemts.

A.Poča.

Lūdzu atbalstīt 225. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Poča.

226. — šīs pašas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu atbalstīt!

A.Poča.

227. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

228. — frakcijas "Latvijas ceļš" priekšlikumu, lūdzu.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

A.Poča.

229. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav. Pieņemts.

A.Poča.

230. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Poča.

231. frakcijas "Latvijas ceļš". Tikko guva atbalstu par mazāku summu.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Tālāk, lūdzu!

A.Poča.

232. — deputātu Panteļējeva un Kezikas priekšlikums. Arī tikko jau bija guvis atbalstu par mazāku summu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Poča.

233. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

234. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsojumu. Frakcija noņem priekšlikumu.

A.Poča.

Jā!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Tālāk, lūdzu!

A.Poča.

225. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

A.Poča.

236. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Poča.

237. — deputāta Zalāna priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav. Pieņemts.

A.Poča.

238. — apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Poča.

Arī 239. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu — es lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

240. — deputātu Spurdziņa, Zīles, Prēdeles, Damberga un Vītola priekšlikums ir atbalstīts jau 239.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Poča.

241. — frakcijas "Latvijas ceļš" priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Poča.

242. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

A.Poča.

243. Jaunās partijas frakcijas priekšlikums. Nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

244. — frakcijas "Latvijas ceļš" priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Poča.

245. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

A.Poča.

246. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Poča.

247. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

Šīs pašas frakcijas 248.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

249. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

A.Poča.

Frakcijas "Latvijas ceļš" 250. priekšlikumu lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Poča.

251. — frakcijas "Latvijas ceļš" priekšlikumu — lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

252. — deputātu Pīka un Rugātes priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

A.Poča.

253. — frakcijas "Latvijas ceļš" priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

254. — frakcijas "Latvijas ceļš" priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Poča.

255. — deputāta Požarnova priekšlikumu. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu. Pieņemts.

A.Poča.

256. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Poča.

Lūdzu atbalstīt 257. — frakcijas "Latvijas ceļš" priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

258. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav. Pieņemts.

A.Poča.

259. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

A.Poča.

Lūdzu atbalstīt 260. — deputāta Tiesneša priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Poča.

261. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

A.Poča.

262. — apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča.

263. — deputāta Grīga priekšlikums. Par nedaudz mazāku summu jau tikko tika atbalstīts 262.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Oskars Grīgs.

O.Grīgs

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Paldies, Počas kundze, ka jūs man atgādinājāt, ka ir atbalstīts "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK priekšlikums, es ceru, ka "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK nacionāli radikālais spēks atbalstīs arī manu priekšlikumu. Tas ir, Lestenes Brāļu kapu izveidei. Es saprotu, ka vajag līdzekļus Itas Kozakēvičas Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijai, tāpat es saprotu, ka vajag Barikāžu 1991.gada atbalsta fondam, es saprotu, ka naudu. Es saprotu, ka vajag mūsu augsti cienītai Čigānu biedrībai vajag naudu. Es arī atbalstu to. Aglonas katoļu svētvietai un ne tikai katoļu svētvieta tā ir, tur arī vajag naudu. Aglonas internātģimnāzijai telpām un apkurei noteikti vajag. Nacionālo kultūras biedrību asociācija tika atbalstīta ar 10 000, pēc tam vēl 15 000 kādām biedrībām. It sevišķi mani pārsteidza — Doma ērģeļu remontam ja vajadzētu, tad to arī saprastu, bet kāpnēm aiz sastatnēm — 20 000, tās acīmredzot ir no zelta. Tās sastatnes acīmredzot arī laikam vajag. LTF muzeja sabiedriskajam fondam 5000 neapstrīdami vajag. Sliežu ceļiem kaut kur Liepājā, kaut kādiem tramvaja sliežu ceļiem — vajag. Nu, kad vajag, tad vajag. Uz Eiropu ejam, tad jau sliedes vajag. Balkona remontam kaut kādam tur Bauskā vienam — arī vajag. Okupācijas muzeja ceļojošajai izstādei — arī vajag. Es piekrītu.

Bet es jūs lūdzu atbalstīt, un šoreiz es griežos pie frakcijas "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā". Tie vīri, kas izrok mirstīgās atliekas, kuras ir izkaisītas pa visu Kurzemi un ne tikai pa Kurzemi, nešķiro, vai tie ir krievu karavīri, vai tie ir vācu vai latviešu karavīri. Ar pienācīgu cieņu un pienācīgu goda atdošanu tie visi tiek pārapbedīti. Bet šajos Lestenes Brāļu kapos tie ir latviešu karavīri. Un tie ir pārapbedīti jau vairāk nekā četri simti, turpat pus tūkstotis. Un tie līdzekļi nav, un es ceru, es šoreiz griežos tieši pie jūsu frakcijas, jo es personīgi piedalos krievu karavīru pārapbedīšanas procesijās, un visus 50 un vairāk gadus latviešu tauta ir kopusi, neskatoties uz kādiem okupācijas spēkiem, vai no Rietumiem vai no Austrumiem nākuši kritušie karavīri, piemiņas vietas. Gan bērni, gan sievietes, gan pašvadības ir kopušas šos Brāļu kapus. Es griežos pie jums, cienījamā frakcija "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā". Kritis karavīrs ir kritis karavīrs. Kas attieksies vēl par 16. martu, tad mēs vēl parunāsim…

Sēdes vadītājs.

Laiks.

O.Grīgs.

… nākamajā plenārsēdē. Es lūdzu jūs atbalstīt 25 000 Lestenes Brāļu kapu izveidei!

Sēdes vadītājs.

Juris Dobelis.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK tiešām bija laikam pārāk pieticīga, piedāvādama 20 000 un tikai, un tāpēc es tiešām griežos pie visiem atbalstīt šo otro priekšlikumu, jo Lestenes Brāļu kapi būs tādi paši apmēram kā tie Brāļu kapi Rīgā, kurus mēs pazīstam. Tur varbūt pat būs vairāki tūkstoši apbedīto. Ir entuziasti, kas nežēlo ne savu brīvo laiku, ne līdzekļus un tiešām meklē šo karavīru mirstīgās atliekas visā Kurzemes pusē. Un šī summa nav tāda, kuru nevarētu atbalstīt. Šī summa arī nevienam īpaši netraucēs, un arī avots, no kura ir paredzēta šī summa, neatšķiras no tā avota, par kuru mēs runājām iepriekš. Mēs esam pieļāvuši nelielas atkāpes ar nelielām summām jau citos balsojumos. Un šoreiz tiešām es aicinātu nedomāt šeit par kaut kādu politisko piegaršu šim balsojumam. Šis balsojums ir cieņa pret kritušajiem karavīriem ārkārtīgi nežēlīgās cīņās Kurzemes cietokšņa pusē. Un tāpēc es domāju, ka tiem cilvēkiem, kas tur šodien strādā, viņu priekšā var tikai cepuri noņemt, jo no nekā radās viss tas, kas tur šodien ir. Es aicinātu arī apmeklēt Lesteni un apskatīties, kā tur šodien izskatās, un tikai pateicoties dažu cilvēku ārkārtīgi aktīvajai rīcībai.

Apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK aicina arī visus pārējos ievērot šoreiz šo cieņu pret karavīriem un atbalstīt arī šo deputāta Grīga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Imants Burvis.

I.Burvis

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Šis priekšlikums no iepriekšējā atšķiras tikai ar vienu — šo priekšlikumu izvirzīja deputāts, kuram šodien nav politiskā jumta. Viņš izvirzīja šo priekšlikumu no lietderības principa, nevis no politiskā jumta kā nākošā uzspiedējspēka principa.

Un tāpēc man būtu lūgums. Atbalstīsim Grīga kungu! Nu parādīsim lejā vienreiz, ka ne jau tikai valdošā partija ir tā, kura ir tiesīga un spējīga! Valdošās partijas un valdošās koalīcijas mainīsies vēl šī parlamenta sastāva laikā. Un tāpēc man būtu lūgums būt valdošās koalīcijas deputātiem godīgākiem pret tiem deputātiem, kuri šobrīd uz laiku nav valdošajā koalīcijā, kur jūs uz laiku esat.

Sēdes vadītājs.

Leons Bojārs.

L.Bojārs

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Izskatot šos dokumentus Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā, es domāju, kas tad būs tālāk. Ja Ministru kabinets, Budžeta komisija neatbalstīja šo svēto lietu, vai tad tik tiešām karavīri bija kaut kādi necienāmi cilvēki, kuri ir nolikuši galvu diemžēl varbūt ne par Latvijas interesēm, bet viņi ir zaudējuši savu dzīvību. Un tagad mēs negribam iemūžināt viņu piemiņu?Tas jau ir briesmīgi, cienījamie pozīcijas deputāti! Un man rada izbrīnu, ka arī tagad jūs smaidāt uz šo Grīga kunga priekšlikumu. Vai tad tik tiešām mēs neesam latvieši? To vajag atbalstīt. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

A.Poča

(LC) . Jā. Cienījamie deputāti! Summa, ko lūdz deputāts Grīgs, bija 25 000. Paralēli tātad, balstoties uz to pašu lūgumu, "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK arī iesniedza priekšlikumu, bet iespēju robežās nedaudz mazāku summu — par 20 000. Es domāju, ka ar to arī pietiks šoreiz šai programmai, un 262. priekšlikumā mēs to jau atbalstījām. Tā ka pēc būtības mēs esam atbalstījuši arī deputāta Grīga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par 263. priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 2, atturas — 42.

Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu! Balsojam atkārtoti par 263. priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 45, pret — nav, atturas — 42. Priekšlikums pieņemts. Lūdzu tālāk!

A.Poča.

264. — Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Cienījamie deputāti, sākot no 264. priekšlikuma, visai līdzekļu pārdalei ir paredzēts cits finansēšanas avots — tas ir citu ministriju programmas un apakšprogrammas. Un tātad 264. priekšlikums ir — pārdalīt no Finansu ministrijas apakšprogrammas "Transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskā atbildība" programmas uz Kultūras ministriju. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 264. priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 20, pret — 22, atturas — 37. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

265. — Izglītības, kultūras un zinātnes priešlikums par līdzekļu pārdali par labu Kultūras ministrijai. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Osvalds Zvejsalnieks.

O.Zvejsalnieks

(LSDSP). Godājamie kolēģi! Kādus dažus mēnešus atpakaļ man bija tas gods un iespēja pavadīt mūsu priekšsēdētāju oficiālā vizītē Lietuvā. Un tajā laikā, kad mēs atradāmies Lietuvā, tur bija no Polijas atvesta Mateiko glezna "Žaļģires kauja". Pie mums nez kāpēc lieto šo vācu "Grīnvaldes" terminu. Šīs gleznas parādīšana Lietuvā bija liels nacionāls notikums. Tur bija organizētas skolnieku ekskursijas, ielas malās tur, kur pie mums reklamē cigaretes, bija šīs gleznas reprodukcija. Tā ir nacionālā audzināšanas programma, tā ir lepošanās ar savu kultūru. Šajā balsojumā ir runa par enciklopēdijām un latviešu oriģinālliteratūru. Es domāju, ka literatūra mums neasociējas tikai ar vakara romānu. Ja mēs atceramies kaut vai Balzaka "Cilvēcisko komēdiju", tad es domāju, ka grūti atrast, faktiski neiespējami, vēstures grāmatas, kuras varētu pilnīgi parādīt sava laika Franciju, kā tas izdarīts romānos. Es domāju, ka mūsu pienākums būtu beidzot sākt mainīt attieksmi pret nacionālām kultūras vērtībām. Mēs šodien neesam atbalstījuši pieminekļu glābšanas programmu, tagad mēs varbūt nobalsosim pret enciklopēdiju, bet par oriģinālliteratūras izdošanu. Tad es nesaprotu, par ko tad mēs balsojam. Paldies.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 265.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 23, atturas — 35. Nav pieņemts.

A.Poča.

266. atbalstīts 75.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

267. — Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Iespēju robežās atbalstīts 107.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

268.priekšlikums — Jaunās partijas frakcija ierosina līdzekļu izdalīšanu programmai "Tikumības policija". Komisija šo priekšlikumu šādā redakcijā neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Imants Burvis.

I.Burvis

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Es pašlaik skatos izdruku — balsošanas motīvs, 139.priekšlikums. Principā analoģisks priekšlikums par Tikumības policijas izveidošanu. Es neskatos pat uzvārdus. Tas nav tik jautri. Es skatos frakciju piederību. Un man ir jautājums — kāpēc Tautas partija, "Latvijas ceļš" un liela daļa no "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK ir pret Tikumības policijas izveidošanu Latvijā? Es, protams, saprotu, ka, aizstāvot Aizsardzības ministrijas budžetu, varētu paredzēt Aizsardzības ministrijas budžetā daļu līdzekļu nodošanu Zemessardzei un baznīcai tikumības ieviešanai Latvijā. Bet arī tas nav paredzēts. Un, teiksim, civilizētā, demokrātiskā valstī, kur tikumība būtu vajadzīga arī nekristītam cilvēkam, varētu būt iespējas rast citus mehānismus — valsts mehānismus. Es, protams, paturu prātā Panteļējeva kunga priekšlikumu par to, ka pēc mēneša mums būs skaidrs, vai valdībai kopumā jāatkāpjas vai ne. Un tomēr man gribētos, lai valdošā koalīcija nobalsotu par Tikumības policijas izveidošanu. Pretējā gadījumā man nav skaidrs, vai tiešām viņi tā baidās no Tikumības policijas?

Sēdes vadītājs.

Ingrīda Ūdre.

I.Ūdre

(JP). Paldies, Prezidij! Cienījamie kolēģi, radioklausītāji! Es gribētu atgādināt, ka iepriekšējais priekšlikums, kas netika apstiprināts un ko mēs apspriedām arī par Tikumības policijas izveidošanu, šī priekšlikuma līdzekļu avots bija neparedzētie gadījumi. Un pietrūka, es saprotu, valdības koalīcijai politiskās gribas šos te Tikumības policijai atvēlētos līdzekļus tiešām atvēlēt Tikumības policijas izveidošanai. Uzstājās iekšlietu ministrs Mareks Segliņš, un viņš teica, ka viņš redz, ka Iekšlietu ministrijā tomēr ir šie līdzekļi atrodami. Mūsu priekšlikumā ir tieši šāda līdzekļu pārdale. Tā ka es lūgtu deputātus tomēr atbalstīt šo priekšlikumu. Ņemot vērā, ka "Latvijas ceļa" frakcijas deputāts bija viens no tiem, kas ierosināja speciālās komisijas pedofilijas lietā izveidi. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Leons Bojārs.

L.Bojārs

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Man vispār rada izbrīnu, kāpēc pozīcija negrib izveidot šo policiju? Vai tad jums ir ko slēpt, vai jūs no kā baidāties? Vai tad tik tiešām ir kādi grēki, no kuriem baidās, lai viņi parādās dienas gaismā? Nu, ja ir tā, tad jau tā nav visai patīkama lieta. Un, skatoties uz tiem balsojumiem, kuri bija par 1.priekšlikumu, tas rada tik tiešām izbrīnu. Ka jūs esat pret to, lai Latvija būtu sakārtota, lai viņā pusaudži, bērni nebaidītos iziet uz ielas un lai viņiem nevajadzētu uz skolu un no skolas būt pavadītiem. Tāpēc 268.priekšlikums, kuru izvirzīja Jaunā partija, tas ir jāatbalsta. Un nebaidieties! Ja kam ir grēki, nu neko nevar darīt.

Sēdes vadītājs.

Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs

(TB/LNNK). Kolēģi! Iepriekšējais priekšlikums, kurš bija ļoti līdzīgs, paredzēja ņemt nost naudu Finansu ministrijai, kur ir līdzekļi neparedzētiem gadījumiem. Tajā gadījumā balsojums arī bija par labu tam, lai tomēr tādā veidā tā nauda netiktu pārdalīta. Šajā gadījumā es gribētu atkal dzirdēt, ko teiks iekšlietu ministrs, jo iepriekš viņš minēja, ka būs iekšējais audits Iekšlietu ministrijā, tiks veikta pārbaude, kā tiek iztērēti līdzekļi, un šie līdzekļi tiks atrasti. Jaunās partijas priekšlikumā ir, es vismaz saskatu precīzi to pašu, ko teica iekšlietu ministrs. Ja tas tā nav, lai viņš nāk un pasaka, ka tas tā nav. Bet es redzu, ka tas tā ir. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Debates par šo priekšlikumu turpināsim pēc pārtraukuma. Pirms pārtraukuma paziņojums. Vārds Romualdam Ražukam.

R.Ražuks

(LC). Cienījamie kolēģi! Pārtraukuma laikā notiks Sociālo un darba lietu komisijas sēde tās telpās.

Sēdes vadītājs.

Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Turpināsim debates par 268. — Jaunās partijas frakcijas priekšlikumu. Andrejs Panteļējevs.

A.Panteļējevs

(LC). Cienījamais priekšsēdētāj! Man ļoti žēl, ka zālē nav Ingrīda Ūdre, jo īstenībā es viņai būtu veltījis daļu no savas uzstāšanās. Ja gadījumā viņa kādreiz kļūs par iekšlietu ministri, un varbūt tiešam tā notiks, starp citu, būtu samērā oriģināli, ja Latvijā iekšlietu ministrs būtu sieviete, tad es acīmredzot arī balsotu par viņas priekšlikumu. Bet šinī gadījumā tomēr rēķināsimies ar to, ka tas ir tīri profesionāls jautājums — kā un par kādiem līdzekļiem izveidot Tikumības policiju. Tas ir punkts viens.

Punkts divi. Es vēlreiz gribu atkārtot, ka es kā Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs uzņemos personisku atbildību par to, ka mēs neliksim ministru mierā tikmēr, kamēr Tikumības policijas normālās darba spējas tiks atjaunotas un tā tiks izveidota. Tā kā uzticēsimies kabinetam, uzticēsimies pašreizējam ministram, un tad, kad būs citi ministri, tad arī attiecīgi uzticēsimies tiem citiem ministriem. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Egils Baldzēns.

E.Baldzēns

(LSDSP). Es, protams, godājamie kolēģi, esmu iepriecināts par šo uzticības saldo nastu šīm valdības partijām. Var jau būt, ka šī saldā nasta šoreiz ir pat pamatota, bet es gribētu uzsvērt tikai vienu. Diez vai būs pareizi, ja mēs kā likumdevēju spēks Latvijas Republikā atliksim kārtējo reizi Tikumības policijas reālu organizatorisku atjaunošanu. Ja tā, tad šiem politiskajiem spēkiem, kas atbilstoši savai valdībai grib politiski uzticēties tai, tas viss ir dabiski, ir jāuzņemas arī visa morālā, politiskā atbildība to cilvēku priekšā, kuri varbūt cietīs šajā smagajā tikumības noziegumu sfērā. Es nedomāju, ka tāds ir valdības partiju mērķis. Es esmu pārliecināts, ka valdības partijām ir daudz nopietnāki mērķi. Un tāpēc es aicinātu rūpīgi izvērtēt arī šo balsojumu. Vai šis jautājums ir tāds, ko var novilcināt, aizkavēt, vai tomēr tāds, kas prasa rīcību tūlīt? Uz to jums jāatbild, godājamie deputāti. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Imants Burvis — otro reizi.

I.Burvis.

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Man ļoti patīk, ka es dzirdu vārdus — uzticēsimies šai valdībai — nu, tādus sīkumus kā Tikumības policiju, kas varbūt arī nemaz nav vajadzīga šai valdībai, to uzticēsim valdībai, bet tādas svarīgas lietas kā Tukuma skolas sporta zāli, to mēs atbalstīsim, jo tas noteikti ir vajadzīgs, un tas tiek bīdīts ar valdošās koalīcijas deputātu rokām. Tātad tādas svarīgas lietas, kas prasa tur divus trīs tūkstošus, to mēs uzticēt Izglītības ministrijai nevaram, jo tur strādā muļķi, idioti, es nezinu, no kuras frakcijas. Nu nezinu! Viņiem uzticēt nedrīkst, to mēs risināsim šeit, valsts budžeta ietvaros, un tas ir pareizi. Atbalstu, es arī atbalstīšu šo balsojumu, bet tādus sīkumus, kurus varētu risināt, nu, lauku baznīcas mācītājs, valsts mērogā, kā tikumība, acīmredzot absolūti nav vajadzīgs, tāpēc to mēs uzticēsim, bet naudu nedosim, nu, katrs zina, no kā jāizvairās, kam naudu nedrīkst dot.

Sēdes vadītājs.

Leons Bojārs — otro reizi.

L.Bojārs

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Es biju pārsteigts, kad sākās runa par to, ka Iekšlietu ministrijā nav iekšējā audita vai tur nepārbauda vai kā. Vai tad tik tiešām Iekšlietu ministrija desmit gadu laikā nav izveidojusi sistēmu, kas kontrolē naudas apriti? Man pienākas konstatēt otro reizi, ka ir otrā ministrija, kura var izlietot naudas līdzekļus, kā grib. Nesen atskanēja no Izglītības un zinātnes ministrijas, ka tur arī iekšējs audits ir jāizvērš. Tātad kārtības nav, cienījamie kolēģi, nav kārtības. Un kāpēc tad tā nebija ieviesta, un kāpēc to negrib ieviest? Vai atkal ir jāpieaicina ārzemnieki, lai viņi kontrolētu, un viņiem jāmaksā Latvijas nauda, no iedzīvotājiem savāktie līdzekļi, un tad mēs saņemam dividendes 5—10% apmērā, summas ir lielas. Kad tad būs tā kārtība? Varbūt tik tiešām tas atbilst tam izteicienam, kad zivs bojājas no galvas. Ir jāatbalsta šis priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! 268.priekšlikums visnotaļ būtu atbalstāms, un šī ideja arī ir atbalstāma kā tāda. Es vēlreiz gribu uzsvērt, ka mums ir nepieciešams atjaunot Tikumības policiju, bet avots diemžēl nav īstais tāpēc, ka Iekšlietu ministrija no budžeta pieprasījuma uz nākamo gadu ir saņēmusi tikai 71%. Mēs bieži vien kritizējam policiju, un laikam jau arī pareizi, bet, ja patruļdienesta mašīnai uz 12 stundām tiek iedalīts benzīns 18 litri, es atvainojos, par kādu efektivitāti mēs varam runāt? Kāpēc nevar atbalstīt šo priekšlikumu? Ja nu parlaments to atbalsta, galarezultātā mēs varam nonākt pie situācijas, ka Tikumības policija tiks izveidota, bet varētu būt likvidēta Ekonomiskā policija, Drošības policija vai Organizētās noziedzības apkarošanas birojs un tā tālāk. Un tas tiks izdarīts ar mūsu rokām. Es neredzu iekšējās rezerves Iekšlietu ministrijā, uz kā bāzes varētu tikt izveidota vai atjaunota jauna struktūra. Tāpēc šis avots nav korekts. Man ir ļoti žēl, ka lielākā daļa parlamenta neatbalstīja 139.priekšlikumu, kur līdzekļu avots bija pietiekami korekts un nekādā veidā neietekmēja cīņu ar noziedzību.

Sēdes vadītājs.

Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš

(TP). Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Godātais Panteļējeva kungs! Valsts drošība ir ļoti dārga lieta, un iekšlietas ir ļoti dārga lieta. Nešaubīgi šobrīd šim postenim tērējam nepietiekamu finansējumu, un nekādi brīnumi nenotiks ne šobrīd, ne šī ministra laikā, ne kaut kā cita laikā. Finansējums drošībai ir nepietiekams, un ir jāskatās, lai racionāli izmantotu līdzekļus. Budžets ir tāds, kāds tas ir, avoti, kas tiek piedāvāti, nav korekti, un es aicinu neplosīt sevi un citus ar nepārdomātiem populistiskiem priekšlikumiem. Drošībai finansējums ir nepietiekams, domāts ir par to nākamajā budžetā.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 268. — Jaunās partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 32, pret — 23, atturas — 29. Nav pieņemts.

A.Poča.

269. — Ministru kabineta priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

A.Poča.

270., lūdzu atbalstīt arī 270. — Ministru kabineta priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

271. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstu neguva, jo tādējādi tiek atņemti līdzekļi kredīta procenta starpības segšanai, kredīta segšanai studējošo un studiju kredītam.

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsošanu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 271. priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 18, atturas — 37. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

Lūdzu atbalstīt 272. — Ministru kabineta priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

273.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Poča.

274.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Atvainojiet, Andris Bērziņš vēlas debatēt? Lūdzu! 273.priekšlikums.

A.Bērziņš

(JP). Es gribētu drusku precizēt, vai tiešām, teiksim, no Valsts bērnu tiesību aizsardzības centra tiek atņemti līdzekļi un šie līdzekļi novirzīti uz Izglītības un zinātnes ministrijas valsts inspekciju. Ja tas tā ir un atbalstīts ir abos šajos punktos, tad man drusciņ nav skaidrs, jo mēs runājām nesen par Valsts bērnu tiesību aizsardzības centru. To, ka inspektoru trūkums ir rajonos, lai viņi varētu veikt šo darbu, šajā gadījumā mēs runājam par to, kad mēs atņemam, teiksim, šim centram un novirzām te pašas ministrijas iekšējos resursus, novirzām pilnīgi citā, teiksim, plāksnē. Es nezinu, ja tas tā ir domāts, tad es lūgtu tomēr padomāt un neatņemt tur, kur it kā teorētiski mēs visi deklarējam, ka bērnu tiesības ir nepieciešamas un tās ir nepieciešams aizstāvēt. Kādā veidā tās ir aizstāvāmas — tikai teorētiski jeb arī finansiāli?

Sēdes vadītājs.

Imants Burvis.

I.Burvis

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Neskatoties uz visu, tomēr cienījamie! Godātais Prezidij! Es tieši tam arī gribēju pievērst jūsu uzmanību. Tad, kad bija runa par Tikumības policijas izveidi un līdzekļu iedalīšanu tai, jums roka necēlās un atbalstīt jūs to nevarējāt. Es saprotu, ir grūti apkarot savas iekšējās kaislības. Labi. Bet tagad, ja mēs skatāmies, Ministru kabinets ir gatavs atņemt līdzekļus Valsts bērnu tiesību aizsardzības centram un dot Izglītības valsts inspekcijai, tātad institūcijām, kuras strādās, naudas nav un nebūs. Bet tām, kuras kontrolēs, kāpēc slikti strādās, tām mēs atradīsim. Iepriekšējais balsojums bija tieši tas pats, ka nevarēja iedot naudu izglītībai, bet atbalstījām naudas došanu Izglītības valsts inspekcijai, tātad kontrolētājiem. Es ceru, ka visi tie, kas ir atkarīgi no šīm naudām, kuri strādā uz šīm naudām, tie to sapratīs un nākamreiz attiecīgi par jums domās, balsojot vēlēšanu dienā.

Sēdes vadītājs.

Egils Baldzēns.

E.Baldzēns

(LSDSP). Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Latvijas Republikas pilsoņi! Es šeit tomēr gribētu izteikt skaidru neizpratni par valdības partiju un Ministru kabinetu stāju, jo, cik es saprotu, Tikumības policija pašreiz ir varbūt priekšlaicīga, pāragra parādība mūsu sabiedrībā, un attiecīgi tas pats attiecas uz Valsts bērnu tiesību aizsardzības centra finansējumu, tas arī pārāk liels un nopietns, un, cik es saprotu, tur līdzekļu pārpalikums ir vienkārši ievērojams. Tāda ir valdības nostāja. Man šeit rodas jautājums, kas notiek šajā karaļvalstī, ja šādi lēmumi tiek virzīti caur Ministru kabinetu un Saeimas frakciju deputāti no valdības partijām tos, nu stutē un atbalsta.

Es visu saprotu. Ir frakcijas disciplīna. Es visu saprotu, ir domubiedru kopas, taču, es atvainojos, man ir jāizprot arī viena lieta, kāpēc tā tas notiek šajos jautājumos, kas skar tikumības jautājumus un iespējamo noziegumu novēršanu.

Un otrs. Kāpēc arī Valsts bērnu tiesību aizsardzības centram ir nepieciešams mazāk līdzekļu? Tajā pašā laikā mēs visi esam konstatējuši, arī Bērnu tiesību aizsardzības komisijā praktiski šie līdzekļi ir katastrofāli par maz. Tad ir jauājums: kāda ir valdības politika, kāda ir mūsu valdības koalīcijas nostāja? Man tas nav izprotams, tāpēc es aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs

(LSDSP). Cienījamie deputāti! Attiecībā par Izglītības valsts inspekciju. Šo inspekciju vadīja Vinkops, pašlaik viņš ir ministrijā valsts sekretāra vietnieks, es saprotu, ka šeit parādās valsts sekretāra jaunā vietnieka intereses nostiprināt savu dienestu, un 269., 270., 272. un 273. priekšlikumā kopā šai inspekcijai tiek papildus novirzīti 32 000 latu. Kopējais budžets viņiem ir 184 000 latu nākamajam gadam.

Kādēļ šādas izmaiņas ir tapušas, kādēļ valsts ģimnāzijām šis valsts finansējums ir samazināts? Kādēļ Bērnu tiesību aizsardzības centram, kur arī ir inspektori, kas pašlaik dzīvo no pašvaldību budžeta līdzekļiem, nevis uz valsts budžeta asignējumiem, kāpēc šiem cilvēkiem tiek nauda noņemta, tas vienkārši ir neizprotami. Vienīgais, ko es varu lūgt, — neatbalstīt šādu priekšlikumu.

Un otrs. Lūgt pašvaldības no inspekcijām iekasēt to, kas pašvaldībām pienākas, sākot ar telpu īri, transporta izmantošanu un visiem citiem pakalpojumiem, ko šodien pašvaldības valsts izglītības inspektoriem sedz no sava budžeta.

Sēdes vadītājs.

Leons Bojārs.

L.Bojārs

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Kad strādājām Rīgas domē ar saviem kolēģiem, tur taču mēs satikāmies, man bija tad jautājumi, kas attiecās uz Bērnu tiesību aizsardzības centru, un zinājām, kādi niecīgi līdzekļi viņiem ir. Viņi prasīja to naudiņu vēl arī no Rīgas domes. Tagad ierēdņiem no Izglītības ministrijas ir par maz naudas. Vajag vēl Bērnu tiesību aizsardzības centru applēst. Varbūt arī tai bezkaunībai ir jāpieliek kāds punkts. Tādu priekšlikumu nevar atbalstīt! Tas vēl nenozīmē, ja ieņem kādu amatu, nu lielāku varbūt Izglītības ministrijā, tad pārējos var mierīgi atstumt malā un paņemt to, ko grib. Tad lai viņi iztiek tā, kā viņi var iztikt. Lai viņi staigā pie pašvaldībām un meklē to naudiņu. Ar bērniem Rīgā un Rīgas pilsētā ir ārkārtīgi smags stāvoklis. Paskatieties, kas notiek dzelzceļa stacijās, kas notiek autostacijās un kas tajās pārējās notiek. Kas ar tiem bērniem nodarbojas? Gandrīz neviens. Tāpēc nevar to naudu pārdalīt tā, kā grib mūsu baigie speciālisti, kuri vairāk rūpējas par to, lai viņiem būtu lielākas algas. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Silva Golde — izglītības ministre.

S.Golde

(izglītības ministre). Cienījamie kolēģi! Es aicinu ar vārdiem nedramatizēt situāciju. Šeit ir runa par visām citām lietām. Nav runa par pašvaldību bērnu tiesību aizsardzības darbiniekiem, bet ir runa par Valsts bērnu tiesību aizsardzības centru, un šie 5000 nekādā mērā neietekmēs Valsts bērnu tiesību aizsardzības centram veicamās funkcijas. Un minētais pārkārtojums vienas ministrijas ietvaros nepieciešams tāpēc, lai realizētu Izglītības likumā noteiktās Izglītības valsts inspekcijas funkcijas, attīstītu Augstākās izglītības inspekciju, Profesionālās izglītības inspekciju un nodrošinātu šiem cilvēkiem darba samaksu tikai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Egils Baldzēns — otro reizi.

E.Baldzēns

(LSDSP). Godājamie kolēģi! Ir dzirdēti ļoti daudzi nopietni vārdi, arī tajā skaitā no Tautas partijas, ka Izglītības ministrijā būs stingras reformas, praktiski ministrija ir jālikvidē, bet mēs tagad nezin kāpēc virzām vēl papildu līdzekļus. Es domāju, šī konsekvence sarūgtinās Tautas partiju, viņa ļoti rūpīgi izvērtēs, vai tiešām nepieciešams to darīt uz Bērnu tiesību aizsardzības centra rēķina.

Es domāju, ja jūs nopietni domājat par šīm reformām, tikai tas, kā saka, sludināt, tad jums ir ļoti rūpīgi jāizvērtē arī viss, kas saistās ar Izglītības un zinātnes ministrijas priekšlikumu. Diez vai šis priekšlikums pašreiz ir pārdomāts saskaņā ar tām dziļajām reformām, kas būs pēc šīs ministrijas likvidācijas. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Imants Burvis — otro reizi.

I.Burvis

(LSDSP). Kiršteina kungs! Es ar sarūgtinājumu klausījos Silvu Goldi, kura teica, ka funkciju pildīšanai naudas pietiek un vairāk nevajag. Man ir vēl vairāk sarūgtinājums, ka valdošās koalīcijas sastāvā ir deputāti, kuri domā, ka Tikumības policija valstī nav vajadzīga, Bērnu tiesību aizsardzības centrs arī nav vajadzīgs. Es neredzu, Ābiķa kungs, jūsu balsojumu. Bļaut: "ir" ir viegli, bet nav viegli panākt, lai ir nauda. Tāpēc ņemsim nost! Nekādas tiesības bērniem. Viņiem ir vienas tiesības — sūdzēties pēc tam Pedofilijas izmeklēšanas komisijā.

Sēdes vadītājs.

Andris Bērziņš — otro reizi.

A.Bērziņš

(JP). Augsti godātie kolēģi! Visnotaļ cienot un augsti vērtējot izglītības ministres darbu, kas ir paveikts, es tomēr gribu drusku iebilst, ka šīs ir dažādas lietas. Šie cilvēki strādā vai nu Bērnu tiesību aizsardzības centrā, vai viņi strādā kādā citā institūcijā, kurai ir pakārtota atbildība. Bērnu tiesību apakškomisijā, kur ir no visām partijām deputāti, mēs esam bieži diskutējuši un skatījuši, kādā veidā ir iespējamas tomēr papildu finansējumu iegūt inspektoriem rajonos, kur bija runa par to, ka, skatoties uz to smago situāciju, kāda pašlaik ir, mēs neierosinājām un nemēģinājām to darīt, ka, teiksim, par 45 000, šajā gadījumā tiek atņemts tur.

Es gribētu pateikt tomēr, ka organizatoriskos jautājumos ir viens skaidrs — ja tas tiek atdots kādam citam departamentam vai citai institūcijai, nekad šī institūcija neveiks kaut ko vairāk kādas citas institūcijas vietā. Ne par velti daudzreiz ir pacēlies jautājums par to, ka Bērnu tiesību aizsardzības centram ir jākļūst par patstāvīgu un neatkarīgu institūciju. Es nerunāju par personālijām...

Sēdes vadītājs.

Laiks.

A.Bērziņš.

Personālijām utt. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā vēlaties kaut ko piebilst. Lūdzu!

A.Poča.

Cienījamie deputāti! Šī ir līdzekļu pārdale vienas ministrijas ietvaros starp divām programmām. Un vismaz, iepazīstoties ar Izglītības ministrijas priekšlikumiem par sagaidāmo izglītības reformu, man izdevās ieklausīties speciālistos un arī izprast tos uzdevumus, kādi ir šobrīd Izglītības ministrijai. Es saprotu, ka šis varētu būt praktiski vienas un tās pašas problēmas risinājums ar citas institūcijas palīdzību. Visiem šeit diskutējot, par izglītības reformu runāja, ka bērni ir pārslogoti, ka bērnu tiesības netiek aizsargātas, ka programmas ir ārkārtīgi smagas, mācību stundu laiks ir nenormāli garš un tamlīdzīgi. Nu tad, lūk, es saprotu, ka tieši no Valsts bērnu tiesību aizsardzības centra kāds speciālists darbosies Valsts izglītības inspekcijā un tieši arī no šā redzes leņķa vērtēs šo izglītības institūciju darbu. Es nezinu, par ko mēs šeit diskutējam. Speciālistiem taču ir vairāk tas redzams. Es lūdzu atbalstīt komisijas viedokli!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 273. — Ministru kabineta priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 28, atturas — 4. Priekšlikums pieņemts.

A.Poča.

Es lūdzu atbalstīt arī 274. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

Paldies! Lūdzu atbalstīt arī 275. — Ministru kabineta priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Poča.

276. — jau ir atbalstīts 75. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

277. — Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Un personīgi Dzintara Ābiķa priekšlikums šoreiz nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

278. — deputātes Ūdres un Mežecka priekšlikums. Ir principiāli atbalstīts, piešķirot līdzekļus speciālajai sporta programmai. Un es vienkārši lūdzu neizdalīt vienu konkrētu pasākumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt? Pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par 278. priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 7, atturas — 50. Nav pieņemts.

A.Poča.

279. — deputātu Vītola, Greiškalna, Tabūna, Kuduma, Godmaņa, Mežecka, Čevera, Apiņa priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Imants Burvis.

I.Burvis

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Man absolūti nav skaidra konsekvence. Burtiski divas minūtes atpakaļ no šīs pašas tribīnes Aija Poča pateica — nevajag izdalīt naudas atsevišķām programmām. Un pašlaik tā pati komisija atsevišķai komisijai dod. Nu vajadzīga komisija, laba programma, viss ir kārtībā. Nu vajag dot. Bet kāpēc vienos gadījumos vajag, citos gadījumos nevajag? Es saprotu, ka Valmieras sporta klubs nu nav vajadzīgs, tas var traucēt Valmieras attīstībai.

Sēdes vadītājs.

Debatēs vairs neviens pieteicies nav. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

A.Poča

(LC). Jā. Deputāt Imant Burvja kungs! Programma ir "Sporta būves". Un programmā "Sporta būves" bez Valmieras hokeja halles ir vēl desmit vai varbūt 20 vai 30 dažādas sporta būves. Šajā programmā nav ierosināts izdalīt vienu konkrētu būvi.

279. priekšlikums ir pavisam par ko citu. Tur tiek izdalīta jauna apakšprogramma, kas ietvers ļoti daudz un dažādus pasākumus.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 279. — deputātu grupas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret — nav, atturas — 11. Priekšlikums pieņemts.

A.Poča.

280. — deputāta Bojāra priekšlikums. Atbalstu nav guvis.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Jūs paskatāties uz to ciparu — 5500 latu. Tā mēs novērtējam mūsu zinātnieku darbu. Zinātnieks — tas nav mālderis vai kāds galdnieks. Tas ir speciālists, kurš ir mācījies savus 20 gadus un vēl specializējas desmit, divdesmit un vairāk gadu. Un tā mēs novērtējam Latvijas zinātnieku sasniegumus! Vienam luksus automobilim, lai tas kungs varētu ar stereo mūziku braukt divus kilometrus uz darbu iekš viena miera, mēs varam nomest 5000 latu. Un tādā pašā līmenī mēs novērtējam mūsu zinātnieku darbu? Vai ir atšķirība vai nav? Kiršteina kungs, nevajag runāt tādas lietas. Jūs, es domāju, domājat citādi. Un cienījamie kolēģi! Ir jāpadalās, jo sportistiem pusmiljona bija pagājušajā gadā balvām, šinī gadā ir drusciņ mazāk, tikai 450 000. Tad tos 50 000 mēs varam noziedot, jo mūsu zinātnieki daudzi ir aizgājuši viņsaulē, ir droši vien jānodibina zinātnieku prēmijas, lai mēs tik tiešām kādā vienā vai otrā zinātnes nodaļā varētu iedibināt speciālas prēmijas, ar ko atzīmēt studentus, mūsu zinātniekus, un ar to mēs celsim mūsu zinātnieku prestižu.

Bet, ja mēs nedarīsim, nu tad mēs visu aizmirsīsim. Un ļoti daudzi mūsu izcili zinātnieki tik tiešām ir aizmirsti. Un viņu vārdi vienīgi varbūt vēl viņu skolnieku atmiņā ir palikuši. Bet jaunatnes atmiņā to nav, jo mēs viņus necildinām, mēs par viņiem neatceramies, un nav arī…

Sēdes vadītājs.

Laiks…

L.Bojārs.

… nekā tāda. Un tāpēc es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Imants Burvis.

I.Burvis

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Man patiešām nav skaidrs, par ko ir runa, jo, ja 20 000, kas bija prasīts Valmierai, tas ir, uz visām sporta būvēm un 150 tūkstoši ir īpašām programmām, tad tas ir normāli. Un pašlaik, runājot par šīm īpašām programmām, man ļoti gribētos zināt, kāpēc mūsu cienījamie zinātnieki nav pelnījuši kaut kādus nieka, atvainojiet par vārdu, 50 000 šīm prēmijām, jo viņi ir izglītojuši un noveduši ar augstāko izglītības saņēmēju diplomiem līdz šai lielai, priecīgai parlamenta mājai šeit sēdošos un balsojošos. Varbūt tieši tāpēc viņi arī nav pelnījuši? Nu tad jūs nobalsosiet pret?

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 280. — deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 26, atturas — 31. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

281. — deputāta Bojāra priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 281. priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — 26, atturas — 30. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

282. priekšlikumu noņemu.

Sēdes vadītājs.

Paldies, tālāk, lūdzu!

A.Poča.

283. — Ministru kabineta priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

A.Poča.

Lūdzu atbalstīt 284. — Ministru kabineta priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Poča.

285. — deputātu grupas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

Šīs pašas deputātu grupas 286.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

A.Poča.

Ministru kabineta 287. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

288. — Ministru kabineta priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

A.Poča.

289. — Ministru kabineta priekšlikumu — un 290. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta šos priekšlikumus.

A.Poča.

291. — ir jau atbalstīts 75. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Tālāk, lūdzu!

A.Poča.

292. — deputāta Gaigala priekšlikumu — komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Jānis Gaigals.

J.Gaigals

(LC). Cienījamie kolēģi! Šis priekšlikums it kā fiskāli nav nemaz tik nozīmīgs. Tie ir 250 000, bet pēc būtības tam ir principiāls raksturs. Un zināmā mērā tests. Mēs varam bezgalīgi runāt par Izglītības un zinātnes ministrijas nespēju vai daļēju spēju risināt vienus vai otrus jautājumus izglītības sistēmā Latvijā. Īstenībā situācija ir tāda, ka Izglītības un zinātnes ministrija ieņem godpilno priekšpēdējo vietu finansējuma ziņā visu ministriju starpā. Un šis priekšlikums nav nekas cits kā izlīdzināt finansējumu dažādām ministrijām, Izglītības un zinātnes ministrijai to nodrošinot vidējā apjomā, tāpat kā citām ministrijām. Diapazons ir ļoti būtisks, un apmēram no minimuma līdz maksimumam divas un divarpus reizes. Uz vienu cilvēku, vienu darbinieku ministrijā tas ir no 4800 — 11 500. Un tagad ir jautājums. Kurš būs tas, kurš strādās divreiz vairāk un saņems divreiz mazāk? Un ka mēs no tiem cilvēkiem, no kuriem mēs prasām izglītības attīstības programmu, pamatotu darba samaksas reformu, sabalansētu un lietderīgu visu līdzekļu izmantošanu, kā mēs prasīsim visu šo uzdevumu izpildīšanu, ja viņiem viņu finansējums ir divreiz mazāks? Vēl pie tam runa jau nav tikai par šo finansējumu ministrijai. Tas nav pašmērķis. Ja mēs paskatāmies budžetā, Izglītības un zinātnes ministrija administrē 165 miljonus latu valsts budžetu. Tie ir 90 miljoni valsts pamatbudžetā un 73 miljoni mērķdotācijās. No šīs administrēšanas, veiksmīgas vai neveiksmīgas, ir atkarīgs šo līdzekļu lietderīgs vai nelietderīgs izmantojums. Tā tas ir.

Sēdes vadītājs.

Laiks.

J.Gaigals.

Līdz ar to man ir lūgums atbalstīt šo priekšlikumu vismaz tāpēc, lai Gundaram Bērziņam, kurš taisās likvidēt šo ministriju, nebūtu jāmūk politiskos krūmos un savas radikālās idejas viņš varētu realizēt arī dzīvē. Man nekas nav pret radikālismu, ja tas ir reāls un dzīvē īstenojams. Pašreiz diemžēl tā tas nav.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 292.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 24, atturas — 41. Priekšlikums noraidīts.

A.Poča.

293. — Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas un Dzintara Ābiķa personīgs priekšlikums, kurš ir atbalstīts iespēju robežās 107.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

294. — Ministru kabineta priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

A.Poča.

295. — Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums. Tika atbalstīts 150.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

296. — Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums. Atbalstu nav guvis.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 296.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 31, atturas — 28. Priekšlikums noraidīts.

A.Poča.

297. — deputāta Bojāra priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 297. — deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — 30, atturas — 27. Nav pieņemts.

A.Poča.

298. atbalstīts 75.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

299. — deputāta Gaigala priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

300. — Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Iespēju robežās ir atbalstīts 107.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

Lūdzu atbalstīt 301. — Ministru kabineta priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Poča.

Deputāta Gaigala 302.priekšlikums nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

303. — Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums. Ir atbalstīts jau citā priekšlikumā no citiem avotiem.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

304. — Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 304.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 25, atturas — 29. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

305. — deputāta Lujāna priekšlikums. Nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 305. — deputāta Lujāna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 33, atturas — 24. Priekšlikums noraidīts.

A.Poča.

306. — deputātu Kiršteina, Zommeres un Razminoviča priekšlikums. Ir guvis atbalstu no citiem avotiem.

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Iesniedzēji noņem priekšlikumu. Paldies. Tālāk, lūdzu!

A.Poča.

307. — Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, par šādu summu ir guvis atbalstu 107.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 307.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 30, atturas — 30. Nav pieņemts.

A.Poča.

308. — deputāta Kiršteina, Zommeres un Razminoviča priekšlikums. Ir atbalstīts citādā veidā.

Sēdes vadītājs.

Paldies. Tālāk, lūdzu!

A.Poča.

309. — deputāta Bekasova priekšlikums nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 309. — deputāta Bekasova priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 33, atturas — 23. Priekšlikums noraidīts.

A.Poča.

310. — Ministru kabineta priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

311.priekšlikums. Ir atbalstīts 75.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

312. — Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Iespēju robežās atbalstīts 107.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

313. — Ministru kabineta priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Poča.

314. — Ministru kabineta priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

A.Poča.

315. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums ir atbalstīts citā priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

Līdzīgi arī 316. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts citā priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

Atbalstīt lūdzu 317. — Ministru kabineta priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

A.Poča.

318. — Ministru kabineta priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

A.Poča.

319. — deputāta Salkazanova priekšlikums, tiesa, par nedaudz krietni mazāku summu ir atbalstīts nākamajā — 320. — Ministru kabineta priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 319. — deputāta Salkazanova priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 31, pret — 30, atturas — 26. Nav atbalstīts.

A.Poča.

320. — Ministru kabineta priekšlikumā — ir atbalstīta šī pati medikamentu apmaksa, tiesa, mazākā summā. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Poča.

321.priekšlikums — Sociālo un darba lietu komisijas iesniegtais, ir atbalstīts iepriekšējā priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 321.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 28, atturas — 31. Nav pieņemts.

A.Poča.

322. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts nākamajā — 323. — Ministru kabineta priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 322. un 323.priekšlikumu.

A.Poča.

Lūdzu atbalstīt 324. — Ministru kabineta priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

A.Poča.

Līdz ar to ir atbalstīts arī 325. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Tālāk, lūdzu!

A.Poča.

Lūdzu atbalstīt 326. — Ministru kabineta priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

327. — deputāta Bojāra, Gundara Bojāra priekšlikums. Nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 327. — deputāta Gundara Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 30, atturas — 25. Nav pieņemts.

A.Poča.

328. priekšlikums ir atbalstīts 75.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

329. — Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums. Nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

330. — Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts iespēju robežās 107. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Poča.

331. — Ministru kabineta priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

A.Poča.

332. — Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums. Nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 332.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 26, atturas — 31. Nav pieņemts.

A.Poča.

Lūdzu atbalstīt 333. — Ministru kabineta priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

A.Poča.

334. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 334.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 18, atturas — 37. Nav pieņemts.

A.Poča.

Līdzīgi nav atbalstīts arī nākamais šīs pašas komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 335.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 23, atturas — 35. Priekšlikums noraidīts.

A.Poča.

Lūdzu atbalstīt 336. — Ministru kabineta priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

337. — atbalstīts 75. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

338. — Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Atbalstīts 107.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

Lūdzu atbalstīt 339. — Ministru kabineta priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

A.Poča.

Lūdzu atbalstīt 340. — ministra Baloža priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Poča.

Lūdzu atbalstīt 341. — Ministru kabineta priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

342. — Ministru kabineta priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Arī nav iebildumu.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

Nav atbalstīts 343. — sociāldemokrātu priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 343. — Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 30, atturas — 30. Priekšlikums noraidīts.

A.Poča.

Nav atbalstīts nākamais — šīs pašas partijas 344.priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 344. priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret— 31, atturas — 27. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča.

345. — sociāldemokrātu priekšlikums. Ir atbalstīts par mazāku summu 161. un 162.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 345.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 19, pret — 31, atturas — 30. priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

346. — deputāta Bojāra priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 346.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 26, atturas — 26. Nav atbalstīts.

A.Poča.

Lūdzu atbalstīt 347. — ministra Baloža priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Poča.

Un 348. — Ministru kabineta priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav. Pieņemts.

A.Poča.

Cienījamie deputāti! Ludzu jūs paņemt šorīt izdalīto materiālu, kur ir 349.alternatīvais priekšlikums Ministru kabineta 349a.priekšlikumam, kurš būtu jāatbalsta. Tas ir precizētais Operas parāda apjoms, par kuru tiek veiktas iemaksas sociālās apdrošināšanas budžetā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas 349a priekšlikumu.

A.Poča.

350.priekšlikums atbalstīts citā — 75.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

351. — Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts 107.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

352. — deputāta Bojāra priekšlikums ir atbalstīts citā priekšlikumā, bet par līdzīgu summu.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

353. — Bojāra priekšlikums. Diemžēl nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 353 — deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 27, atturas — 28. Nav atbalstīts.

A.Poča.

Deputāta Leona Bojāra 354.priekšlikums arī nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 354. priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 30, atturas — 25. Priekšlikums noraidīts.

A.Poča.

355. — deputāta Bojāra priekšlikums. Ir atbalstīts no citiem avotiem. Es atvainojos, šeit nav precīzi ierakstīts, bet Mākslas akadēmijas telpu remonts tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs

(LSDSP). Nu, kas attiecas uz remontu, jūs varēs palūgt palīgā. Cienījamie kolēģi! 130 tūkstošus mēnesi atpakaļ mēs iekš viena miera noziedojām autobusam "Neoplan". Un tagad šie 130 tūkstoši ir jāatgūst atpakaļ, un tie ir jāieliek tur, kur tiem vajadzēja būt, muzejiem un arī pārējām mākslas iestādēm, un telpām, kuras ir jāremontē. Un nevajag būt pārliecinātiem par to, ka tik tiešām var ticēt tam, kas ir ierakstīts. Ierakstīts iekšā nav nekas, vai ir atbalstīts vai nav, kur ir aizgājusi nauda un kādā veidā. Tā ir viena lieta.

Otra lieta. Man tikko piezvanīja un pateica, ka mums nenotiek radio translācija, tātad mēs baidāmies. Jā, Saeimas ēkā tik tiešām mēs to visu dzirdam, bet tālāk mēs neko nedzirdam, ar ko arī jūs apsveicu.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 355. priekšlikumu.

A.Poča

(LC). Es te gribētu deputātam Bojāram pateikt, ka esmu priecīga, ka radiotranslācija ir pārtraukta, bet viņa priekšlikums ir atbalstīts par tieši tādu pašu summu 294. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 355. priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 19, pret — 35, atturas — 20. Priekšlikums ir noraidīts.

A.Poča.

356. — deputāta Bojāra priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

357. — deputāta Bojāra priekšlikums. Arī nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Imants Burvis.

I.Burvis

(LSDSP). Es saprotu valdošās koalīcijas deputātu pārsteigumu, ka kāds te patiešām domā, ka strādā, jo jūs jau esat pieraduši strādāt tikai uz radio. Bet tas nekas, gan jau pieradīsiet strādāt patiesībā, kad nebūsiet pozīcijā. Bet jautājumā par deputāta Leona Bojāra priekšlikumu es atgādināšu to mazo kuriozu, kas jau bija, kur jūs pat nepamanījāt, ko jūs darāt, jo, atbalstot speciālām programmām Olimpiskajai komitejai, jūs atbalstījāt kopsummā 410 tūkstošus, kur Bojāra kungs prasīja mazāk — 50 tūkstošus tiem pašiem izcilajiem sportistiem. Tāpat arī pašlaik. No nepareizās partijas izvirzītais priekšlikums par atbalstu kādam pagastam, kādai pašvaldībai, tas ir nepareizi, bet pareiziem ir jābūt pareiziem. Un es atgādināšu to, ka mēs jau par jūsu priekšlikumiem vienmēr nobalsosim, mēs ticam, ka jūs to naudu nezagsiet, ka jūs to dosiet pašvaldību attīstībai. Žēl, ka jūs neatbalstāt tās pašvaldības, kas ir caur mums nākušas.

Sēdes vadītājs.

Debatēs vairāk neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 357. — deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 19, pret — 31, atturas — 23. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča

(LC). 358. — deputāta Bojāra priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 358.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — 37, atturas — 21. Priekšlikums noraidīts.

A.Poča.

359. — Bojāra kunga priekšlikums. Arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 359.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 20, pret — 31, atturas — 24. Nav atbalstīts.

A.Poča.

Nav atbalstīts arī 360. — deputāta Leona Bojāra priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 360.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 29, atturas — 27. Nav atbalstīts.

A.Poča.

Arī nākamais — 361. deputātu priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 361. — deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 29, atturas — 26. Nav atbalstīts.

A.Poča.

Arī 362. — deputāta Leona Bojāra priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 362.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 31, pret — 28, atturas — 27. Nav atbalstīts.

A.Poča.

363. — deputāta Bojāra priekšlikums. Jau ir atbalstīts 252.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Imants Burvis.

I.Burvis

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Man vienmēr ļoti patīk jūsu formulējums — daļēji atbalstīts, nu uz procentiem 5, tas ir pietiekami. Man ļoti patīk jūsu priekšlikums — vienmēr atbalstīt Latgales attīstību, tas arī skaisti skan. Man, starp citu, ļoti žēl, ka Počas kundze noņēma savu priekšlikumu par informātikas tīkla attīstību, jo tas arī bija vairāk Latgalei.

Sēdes vadītājs.

Vairs debatēs neviens nav pieteicies. Atvainojiet! Anta Rugāte.

A.Poča

(LC) . Es, cienījamā Rugātes kundze, informēšu, ka 252.priekšlikumā, pretēji deputātam Bojāram, deputāti Pīks un Rugāte Trasūnu muzejam "Kolnasāta" paredzēja 9000. Tas ir arī atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Vai Egils Baldzēns vēlas runāt debatēs? Lūdzu balsošanas režīmu! balsosim par 363. — deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 19, pret — 33, atturas — 24. Priekšlikums noraidīts.

A.Poča.

364. deputāta Leona Bojāra priekšlikums. Nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu. Atvainojos! Balsosim. Lūdzu zvanu! Balsosim par 364. — deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 28, atturas — 23. Nav pieņemts.

A.Poča.

363. — deputāta Leona Bojāra priekšlikums. Ir atbalstīts 257. priekšlikumā tieši par tādu pašu summu.

Sēdes vadītājs.

365. priekšlikums.

A.Poča.

Es ļoti atvainojos! Mēs pārskrējām 365. priekšlikumam, ja? Nu tad 365. nav atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 365.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — 30, atturas — 24. Nav pieņemts.

A.Poča.

Kā jau es teicu, 366.priekšlikums ir atbalstīts citā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Vladimirs Makarovs.

V.Makarovs

(ekonomikas ministrs). Cienījamie Saeimas deputāti! Kolēģi! Paldies Dievam, ka šo priekšlikumu kopu netranslēja Latvijas radio. Pretējā gadījumā mēs būtu priecīgi secinājuši, ja šos priekšlikumus būtu atbalstījuši, Latvijā būtu likvidēta Kultūras ministrija. Tādā gadījumā, ņemot vērā jau vienu notikušu izglītības ministres demisiju, likvidētu kultūras ministres amatu, atkal paliktu tikai vīrieši vien. Lūdzu turpmāk neatkārtot līdzīgu situāciju, ka ar dažiem priekšlikumiem likvidē ministriju kopumā. Paldies par sapratni visos šajos iepriekšējos balsojumos!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Debatēs vairs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 366.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — 26, atturas — 27. Nav pieņemts.

A.Poča.

367. ir atbalstīts 75. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

368. priekšlikumu lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

A.Poča.

369. ir atbalstīts 75. priekšlikumā. Līdzīgi arī 370. un 371. priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Poča.

Arī 372., 373., 374., 375, 376. priekšlikums ir atbalstīti 75. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Poča.

377. — Ministru kabineta priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav. Pieņemts.

A.Poča.

378. jau ir atbalstīts 75., līdzīgi arī 379.priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

380. — Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Atbalstu nav guvis.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

381. — Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums. Ir atbalstīts 201.priekšlikumā. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 381.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 29, atturas — 26. Nav pieņemts.

A.Poča.

382.priekšlikumu lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

A.Poča.

383. priekšlikumam lūdzu paņemt papildus izdalīto materiālu nr. 383.a, priekšlikumu, kas precizē Ministru kabineta redakciju, un lūdzu atbalstīt šo.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta 383.a priekšlikumu.

A.Poča.

Lūdzu atbalstīt 384.priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

385.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

386. jau ir atbalstīts 75. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Poča.

Lūdzu atbalstīt 387. — ministra Bunkša priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Poča.

388. — deputāta Bojāra priekšlikums. Ir atbalstīts jau krietni agrāk. Mēs to atbalstījām.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Poča.

389. — Ministru kabineta priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav. Pieņemts.

A.Poča.

390. — Ministru kabineta priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

A.Poča.

Arī 391. — Ministru kabineta priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Arī šo priekšlikumu deputāti atbalsta.

A.Poča.

392. — deputāta Bojāra priekšlikums. Ir atbalstīts jau citā balsojumā 186. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

393. ir atbalstīts 75.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

Cienījamie deputāti! Mēs esam beiguši vienu sava darba etapu. Mums jāpāriet pie nākamās tabulas, kas ir priekšlikumi par deficīta palielināšanu vai bez norādītu līdzekļu avota.

Sēdes vadītājs.

Ņemot vērā, ka atbilstoši mūsu Satversmei nevar nobalsot priekšlikumus, kuriem nav norādīti līdzekļu avoti, komisija par šiem priekšlikumiem pieņēma lēmumu tos neatbalstīt, izņemot tos priekšlikumus, par kuriem mēs varam teikt, ka tie ir daļēji atbalstīti, paredzot tiem pavisam citus reālus finansēšanas avotus. Līdz ar to komisija nav atbalstījusi deputāta Kalniņa 394. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates par 394.priekšlikumu. Arnis Kalniņš.

A.Kalniņš

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Priekšlikums ir ļoti vienkāršs. Kā jūs zināt, budžeta projektā ir 2% fiskālais deficīts. 80 miljoni pret iekšzemes kopproduktu. Mūsu priekšlikums ir šo fiskālo deficītu palielināt no 2% uz 3%. 1% mums ir 40 miljoni latu. Iemesls tam ir šāds: mēs visi saprotam saimnieciskās grūtības, krīzes vai vienalga, kā mēs sauksim.

Otrkārt. Es gribu atgādināt vēlreiz, ka Eiropas Savienības valstu konverģences kritērijs, nosacījums par budžeta deficītu ir 3% no iekšzemes kopprodukta. Vidēji Eiropas Savienības valstīs 1997.gadā fiskālais deficīts bija 2,4%. Pat augstāks, nekā mēs ar šo lēcienu gribam darīt nākamajā gadā. Starp citu, arī dīvaini ir tas, ka mūsu valdība un Latvijas Banka, slēdzot līgumu ar Starptautisko valūtas fondu, apņemas, kā saka, ka valsts kopbudžeta deficīts būs zem 2% no IKP nākamajā gadā.

Es gribētu piebilst vēl vienu lietu. Es paskatījos citas valstis, Ungāriju, piemēram. Ungārijai deficīts bija 1998.gadā 4,4 % no iekšzemes kopprodukta. Šajā valstī, ļoti elastīgi saimniekojot un stimulējot rūpniecību, kur eksports katru gadu pieaudzis par 18% gadā, ir sasniegts vēlamais saimniekošanas modelis. Es lūdzu atbalstīt šo lietu, ejot apzināti kā pagaidu soli uz palēninātu deficītu 3% apmērā. Šie 40 miljoni ir tālākajos priekšlikumos kā līdzekļu avots, kurus mēs skatīsim turpmāk. Paldies.

Sēdes vadītājs.

Andris Šķēle, Ministru prezidents.

A.Šķēle

(Ministru prezidents). Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Es būtu priecīgs, ja deputāts Kalniņš būtu minējis nedaudz svaigākus skaitļus nevis 1997.gada. 1999.gadā Eiropas Savienībā vidējais budžeta deficīts būs 1% robežās. Un tikai pateicoties vienas valsts ļoti sliktam stāvoklim ar budžetu — Austrijai, kur šogad būs 2,4%, 2,6% robežās, tas ir tik augsts. Plāns, ko šobrīd vidēji stāda visa Eiropas Savienība, Kalniņa kungs, paredz nākamo gadu pabeigt, iespējams, ar 0,3% vidēji. Nestāstiet nepareizas lietas, neminiet vecus skaitļus. Žēl, ka Latvijas valsts neizturēja to kursu, ko iesāka 1996.—1997. gadā, un dažādu faktoru pēc, arī ārēju faktoru pēc, mēs esam ieslīdējuši tik lielā budžeta deficītā, kāds ir šobrīd. Tas mums nākamgad, apkalpojot vien ārējo parādu, papildus prasīs aptuveni 50 miljonus naudas procentu maksājumos. Tur neiznāks ne skolotājiem algas, ne armijai, ne policijai, jo maksāsim procentos vien par aizņemšanos. Šo politiku atbalstīt nedrīkst. Kategoriski nedrīkst.

Sēdes vadītājs.

Imants Burvis.

I.Burvis

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Ministru prezidents jau nupat pateica: mums jāstrādā tā, lai Eiropa mūs saprastu. Nē, viņš pateica citiem vārdiem, bet tieši to. Un jebkurā gadījumā viss, ko jūs pašlaik darījāt, tas, protams, bija ļoti skaisti, ļoti labi un tā tālāk. Es saprotu, ka Valsts prezidente ir pietiekami nepaklausīga būtne atšķirībā no iepriekšējā Valsts prezidenta un negribās dot reprezentācijai vairāk, bet viņa reprezentē valsti nevis sevi. Un, ja jūs paskatīsities, kā izskatās Rīgas pils, par kuras košo izskatu jūs esat runājuši visus iepriekšējos gadus, tad vienu miljonu neatvēlēt šīs pils uzturēšanai, savešanai kārtībā nu laikam nebūtu bijis godīgi pašiem pret sevi.

Sēdes vadītājs.

Leons Bojārs.

L.Bojārs

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Bija patīkami dzirdēt no Ministru prezidenta, ka nākamajā gadā 50 miljonus vajadzēs noziedot ārējā parāda procentu atmaksai. Gan Gundara Bērziņa, mana drauga izteiktais, bija 41 miljons. Nu tā drusciņ, kā saka, starpība ir.

Kas attiecas uz Rīgas pili. Tā tik tiešām ir unikāla celtne Baltijā. Un, ja 20. un 30. gadu Latvijā atradās nauda tās remontam, tās pilnveidošanai, lai gan tad nebija tādu līdzekļu kā tagad, un tagad mēs nevaram atrast vienu miljonu. Celtne tik tiešām paliek kritiskā stāvoklī. To jūs varat aiziet paskatīties un novērtēt. Un tāpēc ir jāatrod tas viens miljons, jo celtne tik tiešām ir jāsaglabā, un nākamiem prezidentiem, kas gribēs būt tajā celtnē, taču ir jābūt drošiem, lai neuzgāžas virsū kāds akmens bluķis, jo citādi, kā saka, var būt lielas nepatikšanas.

Un bija ļoti nepatīkami, ka pagājušajā gadā, kad bija ārzemju sūtņu pieņemšana, no griestiem tecēja lietus ūdens. Tas man bija ļoti nepatīkami un arī Latvijas iedzīvotājiem. Tas bija kauns, ka valsts nevarēja atrast līdzekļus, lai sakārtotu prezidenta pili, jau citādi kā viņu saucam, jumtu pat. Tāpēc es domāju, ka tas viens miljons ir jāatrod, un tas ir jānoziedo, lai tā celtne būtu sakārtota un lai būtu patīkami ārzemju viesiem paskatīties. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Egils Baldzēns.

E.Baldzēns

(LSDSP). Godājamais Saeimas priekšsēdētāj, godājamais Ministru prezident! Kolēģi un Latvijas Republikas pilsoņi! Es gribētu teikt sekojošo: protams, mēs varam šeit diskutēt par to, kāds ir iespējams deficīts valstī, un pieejas un metodes var būt dažādas un arī tādas, kā piedāvāja mums Andris Šķēles kungs. Bet es gribētu uzsvērt vienu, ka valdība jau zināmā mērā ir atkāpusies no stingrās monetārās politikas. Par to liecina kaut vai šis pats fakts, ka praktiski mēs palielinām sociālā budžeta deficītu šogad par 13 miljoniem un ceram uz to, ka šī sociālā nodokļa atlaide dos ievērojamu klātpienesumu sociālajā nodoklī. Bet tas tā nebūs. Vismaz tādā apjomā, kā valdība cer. Un to valdība apzinās, un nākamgad mēs gribam šajā pašā variantā arī 26 miljonus jau ietaupīt. Vēl vienu procentu atlaist. Mēs aizņemamies 75 miljonus eiro. Turpinām tātad šo aizņemšanās politiku un vēl gribam rezervēt 40 miljonus eiro. Ja mēs runājam par stingru monetāro politiku, te es saprotu, ka mums ir jārunā par stingru monetāro politiku, bet tad valdībai ir jārīkojas citādāk. Kritizēt sociāldemokrātus, protams, ir pareizi un vajag, mums arī, teiksim, nav viennozīmīgi pareiza lēmuma. Bet tad arī valdībai ir jābūt konsekventai. Ja tai šīs konsekvences pietrūkst, tad, atvainojiet, mums ir jārēķinās ar to, ko jūs darāt, ņemot vērā jūsu pieredzi, piedāvājumus, jādod savi priekšlikumi, jo jūs tieši arī palielināt reāli šo budžeta deficītu un aizņemšanos. Diemžēl pašreiz valdība ir atkāpusies no mēģinājuma veidot bezdeficīta budžetu. Tas arī ir skaidrs. Tā kā izšķiršanās ir bijusi valdības pusē, mēs pieņemam jūsu metodi kā opozīcija, kā mazākums, un tāpēc ir šādi priekšlikumi.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Komisijas referenta vietā — Ministru prezidents.

A.Šķēle

(Ministru prezidents). Godātais Baldzēna kungs, es aicinātu atvērt mācību grāmatu un izlasīt, ko nozīmē monetārā politika un fiskālā politika. Par monetāro politiku Latvijas valstī atbild Latvijas Banka.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 394. — deputāta Arņa Kalniņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 31, pret — 44, atturas — 15. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

Komisija ierosina neatbalstīt 395. — deputāta Kalniņa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Imants Burvis.

A.Poča.

Es drīkstu, sēdes vadītāj, runāt arī kā deputāte varbūt pirms Burvja kunga?

Sēdes vadītājs.

Es jau devu vārdu Imantam Burvim. Pēc tam jums tiks dots vārds. Lūdzu!

I.Burvis

(LSDSP). Es aiztaupīšu laiku un runāšu īsi. Pirmkārt, es domāju, ka nav korekti no sēdes vadītāja puses pēc tam, kad viņš ar āmuru ir piesitis, ir paredzēts Saeimas Kārtības rullī, dot kādam vārdu. Es saprotu, ka valdošajai koalīcijai ir savas privilēģijas, pirmkārt, samazinot limitu debatēs, mēģinot panākt, lai opozīcija nerunā vispār un nemēģina analizēt jūsu kļūdas. Otrkārt, dodot pozīcijai vairāk iespēju kritizēt opozīciju. Šajā jautājumā daudz jau nav ko runāt. Jūs parādāt jūsu īsteno attieksmi pret uzņēmējdarbības attīstību Latvijā. Un tas arī ir viss. Es ceru, ka uzņēmēji to sapratīs.

Sēdes vadītājs.

Aija Poča.

A.Poča

(LC). Cienījamie deputāti! Ja mēs runājam par to, par cik palielināsies budžeta deficīts, tad paskatīsimies, cik mums maksās šī aizņemšanās. Ja šeit gāja runa par 40 miljoniem, tad paņemsim vismaz visminimālākos procentus, par kādiem šobrīd var aizņemties, — tie ir 7%. Tad tas jau būtu vēl 2,8 miljoni. Ja mēs pārsniedzam savu šobrīd diskutēto budžeta deficīta lielumu, tas nozīmē, ka mēs saņemam no starptautiskajām finansu institūcijām, no kredītu reitinga aģentūrām negatīvu vērtējumu par Latvijas finansiālo stāvokli un situāciju. Tas nozīmē, ka mums kļūst aizņemties arvien grūtāk, mums aizņemties kļūst dārgāk. Tas atkal ved mūs uz budžeta deficīta palielināšanu. Nu ko, virzamies šajā virzienā! Varbūt jūs gribat tā, kā es lasīju, ka Lietuva, kurai budžeta deficīts ir paredzēts kaut kur 3,6% projektā, ko valdība iesniedza? Jūs zināt, kāds ir vērtējums par Lietuvas gatavību tikt uzņemtai Eiropas Savienībā un visām šīm, teiksim, mūsu stratēģiskajām valsts nostādnēm.

Es lūdzu būt saprātīgiem un ārkārtīgi pragmatiski pieiet šiem priekšlikumiem par deficīta palielināšanu. Un man ir lūgums. Es vairāk nedebatēšu, un lūgums ir vienkārši konsekventi īstenot mūsu Satversmē norādīto, nepalielināt budžeta deficītu.

Sēdes vadītājs.

Arnis Kalniņš.

A.Kalniņš

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Tiešām ir skaidrs, ka mūsu valsts stratēģija vai saimniekošanas modelis Latvijā nav nopietni izdiskutēts, pa kādu ceļu ejam. Tātad pie šī konkrētā priekšlikuma. Es saprotu, ka pagājušajā reizē mēs izbalsojām jautājumu uzņēmējdarbības atbalstam, ka no peļņas neizskaitījām investīcijas ārā kā apliekamā nodokļa bāzi. Mēs izvedām no aprites arī resursus Privatizācijas fonda kā privātuzņēmēju darbības atbalstam. Un es vēlreiz gribu atgādināt, Šķēles kungs, ka Ungārija pielietoja elastīgu modeli. Tātad kombinēja gan uzņēmējdarbības attīstību, nevis tā, kā mēs tagad esam ieplānojuši, ka rūpniecības produkcijas īpatsvars pievienotās vērtības radīšanā samazināsies no 20,4% pagājušajā gadā uz 18,5% 2004.gadā. Neviena nopietna Austrumeiropas valsts, tajā skaitā Ungārija, to nedara. Viņi kombinē gan vienu kanālu, gan otru. Un neviens nav atcēlis trīs procentus — Māstrihtas līgumā noteikto budžeta iespējamo deficītu jeb robežu. Tā ka es uzskatu, ka mūsu sabiedrībā jāatgriežas, nevis jāatgriežas, bet jāsāk nopietna diskusija par valsts attīstības stratēģiju no ilgtermiņa viedokļa.

Sēdes vadītājs.

Egils Baldzēns.

E.Baldzēns

(LSDSP). Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Godājamais Ministru prezident un Latvijas Republikas iedzīvotāji! Pilsoņi! Tik tiešām pārteicos, Šķēles kungam ir taisnība. Kļūdas gadās visiem. Paldies par labojumu!

Bet es gribētu pateikt pašu galveno, ko es šeit gribētu uzsvērt. Mēs aizvien vēl šajā politikas sadaļā sekojam Starptautiskā valūtas fonda, Pasaules bankas un ASV finansu ministrijas, savulaik panāktajiem Vašingtonas vienošanās principiem. Visā pasaulē ļoti rūpīgi izvērtē šos principus un domā, vai tie ir pašreiz pareizi. Norit globolizācijas procesi, un ir tīrs liberālisms, bez zināmas valstiskās lomas pieauguma vairs nespēj strādāt vismaz šajās postsociālisma valstīs. Tāda ir pieredze. Nevar Latīņamerikas ekonomikas uzplaukuma ideju pa taisno atnest uz Latviju un teikt, ka tā ir lieliska un piemērota, kā cerēja šie starptautiskie finansu centri un iespaidvaras.

Un tāpēc es domāju, ka mums tik tiešām ir rūpīgāk jāpārvērtē par to, ar kādām metodēm mēs gribam gūt ekonomiskos panākumus. Un šinī gadījumā es domāju, ka viens no tiem jautājumiem, kas mums ir nepieciešams, ir vietējo ražotāju stimulēšana, pieprasījuma stimulēšana, ne tikai domas par to — liberalizēt tik daudz, cik var, privatizēt tik ātri, cik var. Un ir jāpievērš lielāka uzmanība arī fiskālai politikai un monetārai politikai. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Ivars Godmanis.

I.Godmanis

(LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Faktiski jau, protams, tas ir jautājums — trīs, četri, divi, viens vai 0,5. Es gribētu pateikt trīs lietas. Ir valstis, kas var atļauties līdz 20% deficītu no kopprodukta. Piemēram, tas bija Japānā. Tikai ar to niansi, ka Japānā ir milzīgi iekšējie uzkrājumi. Milzīgi privātie noguldījumi, un šī aprite ir iespējama. Mums tās nav. Tas ir viens.

Otrs. Nu labi, bet ja būs divarpus vai trīs? Vai tas ir kaut kas tieši formāls? Es jums pateikšu, kur ir tā galvenā problēma, kā es to saprotu makroekonomikā. Mums ir negatīvs tekošais konts. Ja mums būtu tekošais konts pozitīvs, tad varbūt mēs varētu runāt par mūsu budžeta deficīta lielāku daļu. Bet nelaime, pie negatīva tekošā konta astoņi, desmit procenti. Ja mēs atļaujamies budžeta deficītu lielāku, tas nozīmē, ka mēs riskējam, ka mēs caur valsti pārdalām naudu, kur liela daļa aiziet iepirkumos. Un diemžēl arī importā. Līdz ar to mēs riskējam ar to, ka mēs caur šo te budžeta deficītu pasliktinām savu kontu, un tad mums ir ārkārtīgi grūti runāt par vienīgo praktiski papildu avotu, kas mums var nākt no ārvalstīm, kā tiešās ārvalstu finansu investīcijas. Mums neviens to nedarīs, ja viņi redzēs, ka mums konts ir negatīvs, budžeta deficīts aug. Tas faktiski nozīmē, ka investīciju šeit nebūs. Mums pašiem līdzekļi valstī uzkrāti gan privāti, gan korporācijām nav. Tāpēc mēs diemžēl nevaram darīt to, ko var atļauties darīt pavisam citas valstis, kam ir pilnīgi cita situācija ar iekšējiem uzkrājumiem, kā arī pilnīgi cita situācija ar eksporta un importa bilanci. Tāpēc arī diemžēl mums ir jāpieņem tie kritēriji stingrāki nekā Eiropas kopienā.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Komisijas vārdā — Aija Poča.

A.Poča.

Lūdzu balsojumu!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 395. — deputāta Arņa Kalniņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 48, atturas — 14. Priekšlikums noraidīts.

A.Poča.

Lūdzu noraidīt arī 396. — deputāta Kalniņa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāts Jēkabs Sproģis vēlas runāt debatēs? Nē. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 396.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — 49, atturas — 10. Priekšlikums noraidīts.

A.Poča.

Lūdzu noraidīt 397. — deputāta Kalniņa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Arnis Kalniņš.

A.Kalniņš

(LSDSP). Godājamie kolēģi! Es jau saprotu, ka balsojums var nebūt labvēlīgs man. Bet es gribētu tikai komentēt vienu tādu nozari, kas šeit ir paredzēta. Tātad budžetā paredzēti papildus 2 miljoni latu, kurus mērķtiecīgi novirzot Latvijas augstskolu datorzinātņu un programminženierijas programmu finansēšanas tālākai palielināšanai, īsā laikā palielinātu absolventu skaitu, šajās nozarēs sešas vai pat vairāk reizes. Pamatojums tam ir tas, ka Latvijā ir stingri pamati jau ielikti šajā jaunajā tautsaimniecības nozarē — informātikā, kur seši simti Latvijas programmētāju divās firmās: gan akciju sabiedrībā "Dati", gan "SV Tehnoloģija" jau pagājušajā gadā eksportēja savas datorprogrammas par vairāk nekā 5 miljoniem latu, šogad kaut kur 7 miljoniem, un eksperti no akciju sabiedrības "Dati" prognozē, ka 20 gadu laikā, valstij mērķtiecīgi investējot programmu inženierijas darbaspēku sagatavošanai, ir reāli radīta nozare ar 40 tūkstošiem darbavietu un ap 4 miljardiem latu ikgadējā ieņēmuma no eksporta. 2010.gadā šis ieņēmums no eksporta varētu būt 1 miljards latu. Salīdzināsim to ar mūsu budžetu. Un nodokļos prognoze var būt gandrīz vai pusmiljards latu. Tātad šī nozare. Kāpēc to dara Indijā, kāpēc to dara vienā, otrā pasaules valstī, un pamats — tā ir auditorfirma "And un Jan", kas, speciāli šo jautājumu apsekojusi un pētījusi Latvijā, uzskata, ka Latvijai šeit ir liels potenciāls, un šeit var būt viens no tiem grūdieniem, ļoti izšķirošiem, kā mēs palielinātu savu iekšzemes kopproduktu un eksportu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Debatēs vairs pieteikušies deputāti nav. Komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

A.Poča.

Nē. Lūdzu balsot!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 397.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 43, atturas — 16. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

398.priekšlikums — deputāta Kalniņa priekšlikums. Nav guvis atbalstu. Iespēju robežās mēs palielinājām pedagogiem algas par 2 miljoniem, atbalstot 107.priekšlikumu. Lūdzu šo priekšlikumu neatbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Imants Burvis.

I.Burvis

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Gundaram Bērziņam vieglāk, visu laiku debatē sēžot. Mums te jānāk tomēr ir. Labi jau bija, ka viņš to krēslu piedāvāja. Es gribēju pievērst uzmanību tikai diviem apstākļiem. Pirmkārt, tieši par šo priekšlikumu. Man ļoti patīk jūsu spējas atbalstīt daļēji. Nedot to, ko vajag, bet izlikties, ka dod. Daļēji atbalsta — tas ir kaut kas līdzīgs sieram peļu slazdā.

Un otrs, kas nav mazāk būtiski. Pašlaik balsojot, jūs esat nobalsojuši pret uzņēmējdarbības attīstības politiku, pret reālu palīdzību zemniekiem, pret augstskolu attīstību. Pašlaik jūs nobalsosiet pret pedagogu kvalifikācijas paaugstināšanu un labu speciālistu piesaistīšanu skolās.

Nākamajā priekšlikumā jūs nobalsosiet pret Latvijas konkurences spējām Eiropas tirgū, ne jau pret Kalniņa kunga priekšlikumiem. Jūs nobalsosiet pret reālu iespēju attīstīties. Nu, lai Dievs jūs soda!

Sēdes vadītājs.

Debatēs vairs neviens pieteicies nav.

Komisijas vārdā — Aija Poča.

A.Poča.

Komisijas vārdā es gribētu teikt, ka mēs esam nobalsojuši nevis pret, bet mēs esam nobalsojuši par iespēju mums attīstīties nākotnē.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 398.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 33, pret — 48, atturas — 9. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

Lūdzu neatbalstīt 399.priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 399.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 44, atturas — 15. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

400. un 401.priekšlikums. Mani informē Požarnova kungs, ka viņš savus priekšlikumus noņem.

Sēdes vadītājs.

Priekšlikumi noņemti. Paldies!

A.Poča.

402. — deputāta Kalniņa priekšlikums ir 100, 80 tūkstošu, nē kopā 100 tūkstošu apmērā atbalstīts citos priekšlikumos — 161. un 162. Es lūgtu neatbalstīt šo priekšlikumu par deficīta palielināšanu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Poča.

403., 404., 405. un 406.priekšlikums, kuru ir iesniedzis Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs Dambergs, viņš informē, ka viņš noņem savus priekšlikumus.

Sēdes vadītājs.

Priekšlikumus noņem? 403., 404., 405. un 406. noņemts. Paldies!

A.Poča.

407. — Jaunās partijas frakcijas priekšlikums par deficīta palielināšanu, komisija to neatbalsta.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 407. — Jaunās partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 38, atturas — 19. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

408. — Jaunās partijas frakcijas priekšlikums par deficīta palielināšanu. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 408. — Jaunās partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 19, pret — 42, atturas — 16. Priekšlikums nav pieņemts.

Pirms turpinām izskatīt priekšlikumus, ir saņemts desmit deputātu ierosinājums: turpināt 1.decembra Saeimas sēdi līdz likumprojekta "Par valsts budžetu 2000.gadam" izskatīšanai bez pārtraukuma. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo desmit deputātu ierosinājumu. Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — 5, atturas — 10. Priekšlikums pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Poča.

409. — Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāra Damberga priekšlikums. Ir atbalstīts no citiem avotiem. Nav vairs balsojams.

Sēdes vadītājs.

Tālāk, lūdzu!

A.Poča.

410. — ir noņemts.

Sēdes vadītājs.

Noņemts. Paldies!

A.Poča.

411. — kultūras ministres Pētersones priekšlikums. Noņemts.

Sēdes vadītājs.

Noņemts.

A.Poča.

412. — ir atbalstīts citos priekšlikumos. Nav balsojams.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Tālāk, lūdzu!

A.Poča.

413. priekšlikums — tiek noņemts.

Sēdes vadītājs.

Paldies!

A.Poča.

414. — Jaunās partijas frakcijas priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Ingrīda Ūdre.

I.Ūdre

(JP). Cienījamais Prezidij! Kolēģi! Šis priekšlikums saistās ar 49.vidusskolas sporta bāzes izveidošanu. Atklāti sakot, es gribu pievērst uzmanību vienam sekojošam faktam, ka tā garantija, par kuru jūs, es saprotu, acīmredzot nobalsosit tikai 2 miljonu latu vērtībā, faktiski ir budžeta deficīts. Tikai tas neparādīsies 2000.gadā, bet nākamajos gados, kurus vajadzētu pierēķināt šim 2% deficītam šajā gadā. Tādēļ labāk atbalstīt ir 400 tūkstošus, nevis 2 miljonus. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Vairāk debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 414. priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 20, pret — 42, atturas — 16. Nav pieņemts.

A.Poča.

Nākamais ir Jaunās partijas priekšlikums. Palielināt deficītu, lai nodrošinātu vispasaules izstādi "Expo" — 415.priekšlikums. Lūdzu to neatbalstīt, bet man liekas, ka valdība to jau ir risinājusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 415.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 20, pret — 46, atturas — 12. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus 4.tabulā. Lūdzu nākamo — 5.tabulu. Priekšlikums par 6.pielikumu, kur ir atšifrētas mērķdotācijas rajonu un republikas pilsētu pašvaldībām, pašvaldību pamata un vispārējās vidējās izglītības iestāžu pedagoģisko darbinieku darba samaksai un sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Par cik uz pirmo lasījumu bija tikai kopējā summa, tad šajos pielikumos ir dots atšifrējums tātad pašvaldību griezumā. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija lūdz jūs atbalstīt priekšlikumus par 6.pielikumu.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates par 416.priekšlikumu. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Attiecībā par 5.tabulu un turpmākajām, kas saistītas ar izglītību, jāsaka, ka bija cerības, ka tomēr parādīsies šajās tabulās reālais algu pielikums no 1.janvāra pedagogiem, tā kā vairākkārt tika solīts, publiski tiekoties vairāku partiju, tajā skaitā arī Tautas partijas, pārstāvjiem ar pedagogiem dažādos republikas rajonos. Reāli šī nauda ir palikusi tur, kur tā bija, pieaugusi par 2 miljoniem, un 8 miljoni 240 tūkstošu lati reāli paliek pie izglītības reformas. Sadales kārtība un noteikumi šodien ir pilnīgi neskaidri. Tā ir viena lieta.

Otra lieta attiecībā par 5.tabulu. Ja pirmajā lasījumā deputātiem tiek piedāvāts 59 miljoni 543 tūkstoši, tad otrajā lasījumā šī summa ir samazināta par 305 tūkstošiem latu, tātad pedagogiem no 1.janvāra ir paredzēts algas samazinājums par 305 tūkstošiem latu, tas ir kaut kas neizprotams.

Sēdes vadītājs.

Debatēs vairs deputāti pieteikušies nav. Komisijas vārdā — Aija Poča. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 416. — Ministru kabineta priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — 17, atturas — 8. Pieņemts.

A.Poča.

Lūdzu atbalstīt 417. — Ministru kabineta priekšlikumu — par 7.pielikuma redakciju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Poča.

Lūdzu atbalstīt 418.priekšlikumu par 8.pielikuma redakciju. Es atvainojos, šeit ir kļūda, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija šo priekšlikumu atbalstīja, jums vienkārši ir nepareizi iedrukāts, šīs Ministru kabineta attieksmes vietā vajadzēja būt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas attieksmei atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav. Pieņemts.

A.Poča.

Līdz ar to mēs pārejam pie 8.tabulas. Ministru kabineta 419.priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs

(LSDSP). Cienījamie deputāti! Arī šeit ir līdzīga rakstura problēma. Budžets pirmajā lasījumā ir 696 tūkstoši latu, otrajā — 617 tūkstoši lati, samazinājums par 79 tūkstošiem latu, tajā pašā laikā speciālām izglītības iestādēm jau hroniski vairākus gadus pēc kārtas trūkst naudas.

Sēdes vadītājs.

Debatēs vairs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 419. — Ministru kabineta priekšlikumu.

Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — 9, atturas — 10. Priekšlikums pieņemts.

A.Poča.

Lūdzu atbalstīt — 420.Ministru kabineta priekšlikumu — par 10.pielikuma redakciju.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

Lūdzu atbalstīt arī 421. — Ministru kabineta priekšlikumu par 11.pielikumu. Šeit arī kļūdas dēļ nav komisijas attieksme, bet komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Poča.

Līdz ar to ir izskatīti visi priekšlikumi par pašvaldību mērķdotāciju sadali. Lūdzu 11.tabulu, priekšlikumi 18.pielikumam "Valsts izsniedzami galvojumi 2000.gadam".

Kā 1. ir 422. — Ministru kabineta priekšlikums. Precizēt galvojuma ņēmēju, pareizāk sakot, projekta nosaukumu. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

423. — finansu ministra Krastiņa priekšlikums. Paredzēt galvojumu 1,5 miljonu latu apjomā bezpeļņas organizācijai — Jelgavas pašvaldības uzņēmumam ūdensvadu un kanalizācijas saimniecības programmai. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

A.Poča.

424. — deputātu Požarnova, Vītoliņa, Salkazanova, Čevera un Stalidzānes priekšlikums, kas ar nedaudz lielāku summu tikko tika jau atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Tālāk, lūdzu!

A.Poča.

425. — deputāta Kalniņa priekšlikums. Piešķirt galvojumu 2000.gadā valsts akciju sabiedrībai "Latvijas Hipotēku un zemes banka" mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšanas projekta realizācijai. Līdzīgs bija arī 426. — Jaunās partijas frakcijas priekšlikums — par lielāku summu. Ministru kabinets redz iespējas piešķirt galvojumu 3,2 miljonu latu apjomā. Tas ir 427. priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 425., 426. un 427. priekšlikumu.

A.Poča.

428. — deputātu Burvja, Lejas, Kalniņa, Stirāna, Bojāra un Lāzo priekšlikums — par galvojumu Salacgrīvas ostas rekonstrukcijas un modernizācijas programmai. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Poča.

429.— deputātu Greiškalna, Ābiķa, Tabūna, Kuduma, Apiņa un Baldzēna priekšlikums — par galvojumu valsts bezpeļņas organizācijai "Daugavas stadions", stadiona rekonstrukcijai. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Poča.

430. — Ministru kabineta priekšlikums par galvojumu Valsts informācijas tīkla aģentūrai. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 430. — Ministru kabineta priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — 12, atturas — 5. Priekšlikums pieņemts.

A.Poča.

Nākamie 12. tabulā ir priekšlikumi par pielikumu nosaukumiem. Tie ir tikai tehniski juridiski precizējumi. Lūdzu atbalstīt Juridiskā biroja viedokli par 431., 432., 433., 434., 435. un 436.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A. Poča.

Līdz ar to visi priekšlikumi tabulās ir izskatīti. Mums jāatgriežas pie 1.tabulas, kur ir priekšlikumi par likumprojekta tekstu.

Kā 1. ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbilstoši mūsu praksei lūgums, ka kopsavilkuma skaitļus likuma tekstā un pielikumos precizēsim pēc balsojumiem priekšlikumiem, saistītiem ar pielikumiem. Šobrīd tas ir izdarīts vienkārši, un konsultanti veic aprēķinus, mēs tātad ieliksim atbilstoši balsojumiem.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Poča.

Nākamais ir Juridiskā biroja priekšlikums par likumprojekta 6.panta precizēšanu. Komisija to ir atbalstījusi, tāpēc lūdzu atbalstīt Ministru kabineta 3.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 2.un 3. priekšlikumu Atvainojiet! Atklājam debates. Pēteris Salkazanovs.

A.Poča.

Es varētu šeit piebilst, kāpēc ir pieaudzis šis parāds. Sakarā ar pēdējiem budžeta grozījumiem. Es jau zinu, par ko mēs runāsim.

P.Salkazanovs

(LSDSP). Cienījamie deputāti! Es gribētu, lai jūs paskatītos pirmajā lasījumā iesniegto priekšlikumu 6.pantam vai 6.panta redakciju, kur ir rakstīts: "Noteikt maksimālo valsts parādu gada beigās 605 miljoni latu." Un pa vidu ir Ministru kabineta priekšlikums, kur šis galvojumu apmērs ir 631 miljons latu, par ko iepriekš neviens nekādu komentāru nav devis, izņemot Počas kundzi, kas mēģināja komentēt šo lietu. Ārējais parāds tātad pieaug par 26 miljoniem latu. Ja valdība var atļauties ārējo parādu palielināt par 26 miljoniem latu, tad rodas valsts parāds. Atvainojos, gan iekšējais gan ārējais — tie ir summēti. Tad rodas pamatots jautājums: kādā sakarībā pret pašvaldībām šī nostāja ir tik konservatīva, jo nākamais priekšlikums ir saistīts ar pašvaldību galvojumiem un aizdevumiem? Šur tur šī pieeja vismaz gan Ministru kabinetā, gan Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā ir pavisam savādāka, un tā summa, kas ir attiecībā par 2000.gada izsniedzamajiem valsts galvojumiem, Ministru kabineta piedāvātais variants ir 94 miljoni latu, uz šodienu jau 18.pielikumā ir nobalsots 101 miljons latu. Tātad plus vēl 7 miljoni latu.

Sēdes vadītājs.

Debatēs vairāk deputātu pieteikušies nav. Komisijas vārdā — Aija Poča.

A.Poča.

(LC). Jā. Es gribu informēt deputātus, ka mums visiem ir laikam aizmirsies, ka mums bija šogad divi budžeta grozījumi neilgā laikā, tātad tie bija 5. augustā, un vēl pēc tam drīz grozījumi, kas bija saistīti ar divām lietām. Viena bija par līdzekļu piešķiršanu referenduma sarīkošanai. Un otrs, mēs visi kopā nolēmām, lai precizētu jeb saskaņotu budžeta veidošanas metodoloģiju gan 1999.gadā, gan arī 2000.gadā, mēs no budžeta ieņēmumiem izņēmām Privatizācijas fonda ieņēmumus un noteicām, ka tas mums turpmāk būs tikai kā iespējamais finansēšanas avots.

Tas arī mums uzaudzēja budžeta deficītu 1999.gadā no 3,5%, kas bija nobalsots 5. augustā, uz 4,6 % nākamajā balsojumā. Šie ir aptuveni tie 26 miljoni, kas arī mums sastāda nevis ārējo, bet iekšējo parādu, un līdz ar to šis maksimālais parāds ir pieaudzis līdz 631 miljonam. Tā kā šeit nav nekādas manipulācijas, šeit ir visi mūsu iepriekšējie balsojumi.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāts Salkazanovs uzstāj uz balsojumu par 2.priekšlikumu? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par. 2. — Juridiskā biroja priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 6, pret — 32, atturas — 28. Priekšlikums nav pieņemts. Vai ir iebildumi pret 3. priekšlikumu? Iebildumu nav.

Atvainojiet! Atklājam debates. Pēteris Salkazanovs.

A.Poča.

Nē, par 4. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Nē, par 3. priekšlikumu.

A.Poča.

3. mēs tikko nobalsojām.

Sēdes vadītājs.

Par 3. priekšlikumu iebildumu nebija. Paldies!

A.Poča.

3. mēs tikko nobalsojām. Tagad 4. priekšlikums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kuru komisija neatbalstīja. Tātad Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosināja palielināt pašvaldību aizņēmumu kopējo apjomu līdz 16,5 miljoniem latu.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs

(LSDSP). Cienījamie deputāti! Attiecībā par 4.priekšlikumu, kāpēc Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija piedāvā atgriezties pie summām, kādas ir šajā gadā. Tas ir saistīts ar to, ka reāli valdības piedāvātajā modelī, kaut vai aizņēmumu summa 11,5 miljoni latu, no šīs summas 5000 ir stabilizācijas izdevumi, bet 11 miljoni latu ir tā nauda, kas aiziet pašvaldību aizdevumiem. Uz šodienu šī summa ir sadalīta Rīgas pašvaldības pasažieru transporta modernizācijai, Pasaules bankas izglītības sistēmas attīstības projektam, Rīgas pilsētas atkritumu izgāztuves projektam, ūdens iekārtas mazās pilsētās, sadzīves atkritumu apsaimniekošana un tā tālāk. Reāli nākamajā gadā pašvaldības var aizņemties tikai 2,8 miljonus latu. Pie pašvaldību īstermiņa aizņēmumiem, kas ir vajadzīgi apkurei, šī summa ir vienkārši smieklīga.

Otra lieta. Nākamajā gadā Latvijā ienāk Eiropas Savienības pirmsiestāšanās strukturālā fonda nauda. Lai šo naudu apgūtu, pašvaldībām nav cita resursu avota kā ārējie kredīti gan Valsts kasē, gan bankās, gan kredītgarantijas. Ja valsts šo lietu atstāj tādā redakcijā vai Saeima atstāj šo lietu tādā redakcijā, kā ir iesniedzis Ministru kabinets, tādā gadījumā ir apdraudētas gan "Sapard", gan "Ispa", gan PHARE naudas apgūšanas iespējas Latvijas pašvaldībām.

Sēdes vadītājs.

Laiks.

P.Salkazanovs. Es tomēr aicinātu atbalstīt Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Komisijas vārdā — Aija Poča.

A.Poča

(LC). Cienījamie deputāti! Mēs šo priekšlikumu diezgan detāli skatījām Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā. Un arī analizējām pašvaldību iespējas aizņemties. Saņemot informāciju no Finansu ministrijas, es sapratu, ka šis mēnesis pēc pašreizējās aizņemšanās prakses attiecībā uz tekošajām vajadzībām, kas ir saistīts gan ar kurināmā iegādi un tamlīdzīgi, šis pieļaujamais līmenis ir pietiekams. Jautājumā par šīm starptautiskajām programmām, cik man ir informācija, varbūt kāds man vēl varēs precizēt, šeit tas nav saistīts ar "Sapardu", varbūt tas nedaudz ir saistīts ar "Ispa" projektu, bet jebkurā gadījumā tās nav problēmas, kas varētu rasties pašvaldībām sakarā ar pieļaujamo aizņēmumu līmeni. Nu kopumā komisijā mēs tiešām diezgan rūpīgi šo jautājumu diskutējām, un komisija tomēr vienojās neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 4. — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 19, pret — 34, atturas — 23. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

5. — Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums par 8. panta redakcijas precizēšanu. Netiek atbalstīts. Tika atbalstīts Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums par redakcijas precizēšanu, un tas tika iestrādāts deputāta Pētera Salkazanova atbalstītajā 7. priekšlikumā, kuru lūdzu atbalstīt arī jums, cienījamie kolēģi!

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 5., 6. un 7. priekšlikumu. Paldies!

A.Poča.

Man lūdzu ir lūgums jums paņemt papildu materiālu par 9. pantu. Un tas ir saistīts ar Finansu ministrijas priekšlikumu, kuru komisija atbalstīja, kas nosaka, kādā veidā tiks sadalītas sociālās apdrošināšanas iemaksas sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu izdevumu īpatsvariem. Kā jūs redzat, šeit tiek palielināts īpatsvars pensiju budžetam un tātad maternitātes un slimību speciālajā budžetā. Es lūdzu jūs atbalstīt šos priekšlikumus!

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.

A.Poča.

Komisija neatbalstīja deputāta Požarnova 8. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs

(TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij, cienītie kolēģi! Budžeta likuma 17. pielikums nosaka šos kvalitatīvos rādītājus. Un, ja mēs paskatāmies, kāda tā ir veselības aprūpes šajā sadaļā, tad tur ir nu daži piemēri. Nosaka plānoto stacionāru izmaksas uz vienu slimnieku. Tālāk, plānotais stacionāri ārstēto slimnieku skaits, kas ir paredzēts nākamajā gadā, 1 miljons 500 tūkstoši. Ambulatoro apmeklējumu viena izmaksa — 5,2 lati. Plānoto ambulatoro apmeklējumu skaits — 11 miljoni. Un tā tālāk.

Bet, ja mēs paskatāmies, kādas ir tendences medicīnā pēc statistikas datiem, tad faktiski gultu skaits samazinās, kaut gan ārstēto slimnieku skaits saglabājas tajās pašās robežās. Tas nozīmē, ka gultas dienas cena pieaug. Ambulatoro apmeklējumu skaits samazinās. Ja mēs paskatāmies uz vienu iedzīvotāju, ja 1991. gadā bija 7,3 apmeklējumi, tad pagājušajā gadā bija 4,6. Tas nozīmē, ka tiek veicināta profilakse un tādā veidā tiek mazināts šo te apmeklējumu skaits. Tātad īstenībā veselības aprūpē šiem te kvalitatīvajiem rādītājiem vajadzētu būt nevis gultas dienas cena un nevis viena ambulatorā apmeklējuma cena, bet gan stacionārā ārstētā slimnieka ārstēšanas ilgums un veselības rādītāji, kas izriet no profilakses, un tā tālāk. Ja līdz šim šos kvalitatīvos rādītājus apstiprināja Ministru kabinets, tad, ja gadījumā šeit nonāk kaut kādā ziņā pretrunā, tad Ministru kabinetā par to var debatēt un tos var pagrozīt. Bet, ja tie tiek iekļauti budžetā kā pielikums, tad Finansu ministrijai pēc tam ir tiesības vēlāk noņemt līdzekļus, ja netiek iekļauts šajos te rādītājos, tādā gadījumā var būt zināmas pretrunas.

Tādēļ es piedāvāju saglabāt pašreiz spēkā esošo normu un atstāt to, ka šos rezultatīvos rādītājus apstiprina Ministru kabinets. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Māris Vītols. Nevēlas runāt. Komisijas vārdā — Aija Poča.

A.Poča

(LC) . Cienījamie deputāti! Es gribētu jūs darīt uzmanīgus par vienu mazu niansīti. Ja mēs atbalstām deputāta Požarnova priekšlikumu, tad mums pazūd 13. pantā norāde, ka ministriju un centrālo valsts budžeta iestāžu programmas, viņu darbības rezultatīvie rādītāji ir jāskatās saskaņā ar 17. pielikumu. Līdz ar to mums it kā pazūd mūsu pašu likumprojektam pievienotā 17. pielikuma jēga. Tā ka es lūgtu varbūt izvērtēt šo priekšlikumu no lietderības viedokļa. Un tāpēc arī komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 8. — deputāta Požarnova priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 45, pret — 12, atturas — 32. Priekšlikums atbalstīts.

A.Poča.

Nākamais ir deputāta Požarnova priekšlikums par 14. pantu — aizvietot. Noņemts. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Priekšlikums noņemts.

A.Poča.

10. — deputāta Požarnova priekšlikums. Noņemts…

Sēdes vadītājs.

Noņemts.

A.Poča.

Paldies! Nav atbalstīts Juridiskā biroja priekšlikums. 11., 12. ir iestrādāts alternatīvajā Ministru kabineta priekšlikumā. Arī 13. priekšlikums netiek atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 11., 12., 13. un 14. priekšlikumu.

A.Poča.

15. priekšlikums — Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ierosina neatbalstīt. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsošanu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 32, pret — 35, atturas — 20. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

16. — Juridiskā biroja priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Ir atbalstīts.

A.Poča.

17. — ir iestrādāts Juridiskā biroja jaunajā, 18. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Poča.

Un līdz ar to nav atbalstīts 19. — Ministru kabineta alternatīvais priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

A.Poča.

20. priekšlikums — frakcijas "Tēvzemei un Brīvībai", kā arī deputāta Leiškalna priekšlikums ir pēc būtības gandrīz identiski, ir atbalstīta Leiškalna kunga redakcija.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Poča.

Un nav atbalstīts Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

23. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Nav atbalstīts. Arī 24. — komisijas priekšlikums — nav atbalstīts. Un 25. — Juridiskā biroja priekšlikums — arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

26. — deputāta Arņa Kalniņa priekšlikums. Izslēgt 25. pantu— ir pēc būtības atbalstīts un iestrādāts 31. — Ministru kabineta priekšlikumā, tātad līdz ar to arī 27., 28., 29. un 30. priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs

(LSDSP). Cienījamie deputāti! Attiecībā par 26. priekšlikumu, 27., 28., 29. Visos šajos priekšlikumos pēc būtības ir runa par vienu lietu, kad pedagogiem pieliks pie algas. Vai 1.septembrī, kā bija lēmis Ministru kabinets sākt apropriāciju, vai 1.janvārī. Pašlaik Ministru kabineta piedāvātā redakcija nedod skaidru atbildi skolotājiem kad. Mūsu priekšlikumos katrā gadījumā ir runa par 1.janvāri, to, ko skolotāji arī grib. Problēma ir, ja 25.pants tiek saglabāts tādā redakcijā, kā tas ir, un šī nauda tiek atstāta Izglītības un zinātnes ministrijas finansu budžetā, tādā gadījumā skolotāji saņems divas algas, un pagasta grāmatvede taisīs divas atskaites, lai atskaitītos par vienu algu, ko izmaksā septiņi vai deviņi lati, vai četri lati Izglītības ministrijai, un par 60 latiem atskaite būs jānodod Finansu ministrijai. Jūs domājat, ka pašvaldību grāmatvežiem nav ko darīt?

Sēdes vadītājs.

Debatēs vairs deputāti pieteikušies nav. Komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

A.Poča.

Nē. Lūdzu atbalstīt 31. — Ministru kabineta redakciju.

Sēdes vadītājs.

Deputāts Salkazanovs uzstāj uz balsojumu par 26.priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 26. — deputāta Arņa Kalniņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 32, pret — 40, atturas — 18. Priekšlikums nav pieņemts.

Vai ir jābalso par 27. priekšlikumu? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 27.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 33, atturas — 25. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 28.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 34, atturas — 23. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 29.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 31, pret — 35, atturas — 22. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 30.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 31, pret — 33, atturas — 25. Nav atbalstīts.

Vai ir iebildumi pret 31. priekšlikumu? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 31. — Ministru kabineta priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — 5, atturas — 22. Priekšlikums atbalstīts.

A.Poča.

32.priekšlikums. Es lūgtu arī atļaut man runāt debatēs.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Aija Poča.

A.Poča

(LC). Jā, šis 32. — Ministru kabineta priekšlikums, par kuru mēs komisijā diskutējām, man jāsaka, par izbrīnu netika atbalstīts. Un netika atbalstīts arī no Tautas partijas frakcijas puses, kas man likās visdīvainākais. Jo, godīgi sakot, gan Ministru kabinets šo priekšlikumu bija atbalstījis, gan man likās arī, ka būtu jāpilda solījumi, kuri tika sniegti, skolotājiem streikojot, ka gadījumā, ja situācija valsts budžetā nākamajā — 2000.gadā — uzlabojas, tad prioritārās mums būs izglītības sistēmas reformu pasākumu finansēšanas lietas. Un līdz ar to, kaut arī komisijas kopējais viedoklis bija šo priekšlikumu neatbalstīt, es kā deputāte uzturu balsojumu un lūdzu šo priekšlikumu kopumā atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš

(TP). Tātad es, lai būtu skaidrība, nolasīšu priekšlikumu. 2000.gadā nodokļu ieņēmumu prognozes pārpildes gadījumā tiek izskatīta iespēja papildu līdzekļus novirzīt izglītībai saskaņā ar Ministru kabineta priekšlikumu. Īstenībā juridiski tas neuzliek absolūti neko. Pilnīgi tukšs solījums, kam nav nekādu saistību. Tieši otrādi, tas dod skolotājiem atkal nepamatotas cerības. Mēs budžeta grozījumus sagaidīsim atkal ar nākamo streiku. Populisms ir bīstama infekcija, un šī sērga parasti plosās pirms vēlēšanām. Es aicinātu ar to neslimot tālu pirms vēlēšanām!

Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem mums ir samazināti līdz 700 tūkstošiem, tas ir vairāk nekā trīs reizes mazāk, nekā esam tērējuši pēdējos gados. Jebkurā gadījumā, ja būs kāds miljons latu, mums būs jāpalielina neparedzētie gadījumi, jo, teiksim dažādas lietas notiek. Un nevajag slēpties. Nebūs skolotāji pirmajā vietā.

Otra lieta. Budžeta deficīta samazināšana, lai nebūtu jāmaksā procenti, arī būs ļoti svarīga. Drošības policija un medicīnas jautājumi, kas šodien bija streikā. Es aicinu un politikā ir ļoti svarīgi, lai pieņemtu lēmumus, situācijas prognozes. Politiķis, kas nespēj prognozēt situāciju, nespēj pieņemt objektīvus lēmumus, diemžēl es prognozēju, ka šogad skolotājiem vairāk nauda netiks palielināta, un to pierādīs prakse. Vienkārši naudas nebūs. Aicinu nenodarboties ar populismu!

Sēdes vadītājs.

Silva Golde — izglītības ministre.

S.Golde

(izglītības ministre). Cienījamie kolēģi! Es aicinu atbalstīt Ministru kabineta lemto un balsot pozitīvi par 32.priekšlikuma saglabāšanu budžeta likumā. Tas ļaus mums veiksmīgi realizēt izglītības reformu, saistot ar pedagogu darba samaksu paaugstinājumu.

Sēdes vadītājs.

Egils Baldzēns.

E.Baldzēns

(LSDSP). Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie Saeimas deputāti! Latvijas Republikas pilsoņi! Es jau gribētu uzsvērt vienu, ka neapšaubāmi es atbalstu Aiju Poču šajā jautājumā. Jo jautājums ir par Ministru kabineta locekļu godaprātu un doto solījumu pildīšanu. Vismaz Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībai ir izteikts skaidrs solījums un apņemšanās, ka papildu līdzekļu ienākšanas gadījumā budžetā tiks šī naudiņa virzīta skolotāju algām. Bet ir cita lieta, ka valdība vēl pirms tam solīja šo lietu kārtot skolotājiem. Tika parakstīts, protams, ekonomiskais memorands ar Starptautisko valūtas fondu, un šajā 2.novembrī parakstītajā memorandā skaidri un gaiši ir norādīts, ka valdība apņemas iesaldēt valsts budžeta iestāžu darbiniekiem algas un arī visus papildu līdzekļus pilnā apjomā novirzīt nevis uz skolotāju vai mediķu algām, bet uz budžeta deficīta mazināšanu. Kā mērķi uzstādot, panākt, lai šis budžeta deficīts būtu mazāks par diviem procentiem. Šis jautājums tika izskatīts arī Ministru kabinetā 9.novembrī. Un 10.novembrī arī izsludināts no Ministru kabineta puses ar Andra Šķēles un Valda Birkava parakstiem. Es gribētu uzsvērt to, ka šeit vienkārši ir runa par elementāru morāli, ja mēs darām vienu darbu, tad otru varbūt nevajadzētu darīt ar pilnīgi pretēju zīmi, kā nu tas šoreiz ir iznācis valdības koalīcijas atsevišķiem Ministru kabineta locekļiem. Vajag būt konsekvencei. Ja mēs kaut ko solām skolotājiem, tad arī pildām. Ja nesolām, tad nesolām nemaz. Protams, šeit ir arī daļēja taisnība Bērziņa kungam, ka šis formulējums ir ļoti stiepjams jēdziens — izskatīt iespēju. Taču es domāju, ka labāk ir izskatīt iespēju, nekā to izslēgt vispār.

Sēdes vadītājs.

Leons Bojārs.

L.Bojārs

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Tik tiešām ir jāpasaka paldies Gundaram Bērziņam, manam draugam, ka viņš pateica patiesību. Kad tad būs tas 2000.gada budžets? Nožēlojams, nabadzīgs un neizpildāms. Bērziņa kungs norādīja — 41 miljons jāmaksā procenti par parādu. Premjers to pacēla līdz 50 miljoniem. Deviņi miljoni starpība. Kas tur atliks skolotājiem? Nekas neatliks. Tas ir viens.

Otrs. Parādīsies neparedzēti izdevumi, un es domāju, ka marta, aprīļa mēnesī mums nāksies atkal pārskatīt mūsu budžetu. Tāpēc nevajag solīt to, ko nevar izdarīt, un pedagogiem pateikt, ka viņiem būs kaut kas iedots. Nezin, kurā gadā būs iedots. Bet tik tiešām pēc memoranduma, kas tika nosūtīts Starptautiskajam valūtas fondam, tur ir uzrādīts, ka algas tiek iesaldētas un tik tiešām budžeta iegūtie līdzekļi novirzās pavisam citām vajadzībām. Tāpēc varbūt tik tiešām nevajag to solījumu ierakstīt iekšā, lai vismaz mēs netraumējam cilvēus un lai viņi nedomā, ka tiks kaut kas viņiem palīdzēts. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Andrejs Panteļējevs.

A.Panteļējevs

(LC). Cienījamie klātesošie! Cienījamais iespējamais izglītības ministr, Bērziņa kungs! Es saprotu, ka jūs esat izpildījis visā pilnībā savu uzdevumu — sabiedēt skolotājus līdz nāvei ar savu kandidatūru, bet es tomēr gribētu pateikt, kas ir būtisks šeit ierakstā. Te jau nav tikai naudas solījums. Te ir arī uzdevums, un man liekas, ka tas ir būtiski, ka šeit parādās varbūt pirmo reizi būtiski ierakstīts uzdevums — akceptēt izglītības sistēmas reformu pasākumu plānu. Un tas ir ļoti būtiski, jo es uzskatu, ka tāpat mums būs jāmekē divpusējs kompromiss. Un divpusējs kompromiss ir tikai tāds, ka, no vienas puses, tas ir, no valdības puses, zināmas finansiālas saistības, un, no otras puses, tas ir, no pedagogu puses, izpratne par to, ka izglītības sistēma ir jāreformē. Šis te formulējums faktiski dod pamatu šīm te divpusējām sarunām un šim divpusējam kompromisam. Tāpēc es uzskatu par nepieciešamu to šeit atbalstīt, un tas būs jāveic jaunajam ministram neatkarīgi no tā, kurš tas arī būs, kaut arī tas būtu Gundars Bērziņš varbūt, strādāt ne tikai pie tā, ka biedēt skolotājus, bet arī strādāt pie attiecīgā izglītības sistēmas reformu plāna, kas ir nepieciešams kā ēst mums šodien. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Jevgēnija Stalidzāne.

J.Stalidzāne

(JP). Cienījamie deputāti! Katrs aizejošais gads cilvēkiem vieš jaunas cerības, ka nākamais būs labāks. Vieš cerības, ka Saeimā izbeigsies neauglīgie strīdi un ka tā vietā valdība beidzot sāks strādāt, lai tautas dzīves līmenis būtu labāks, lai dzīves līmenis sāktu virzīties uz augšu. Domāju, ka smaga ir viņu vilšanās šodien, klausoties sēdē, debatēs un pie nākamā gada budžeta apspriešanas. Kā gan var būt cerība uz labāku materiālo labklājību, ja valdība nespēj izpildīt iepriekšpieņemto likumu, atrisināt pat izglītības darbinieku algu paaugstināšanas jautājumu, kaut gan izglītības nozare skar visas tautas likteni nākotnē. Tas rakstīts ir visās programmās.

Smieklīgi klausīties argumentos par līdzekļu trūkumu skolotāju algu paaugstināšanai, ja tajā pašā laikā valstī pastāv milzums daudz padomju, aģentūru, departamentu, kuru darba rezultāts nav jūtams. Astoņos gados ir veikta daudzu jo daudzu uzņēmumu privatizācija. Iegūto naudu nejūt ne tautsaimniecības attīstībā, ne arī kaut kur citur. Kāpēc netiek atklāti atspoguļots, kā iegūtie naudas līdzekļi tiek novirzīti? Tikai baumas klejo, ka Privatizācijas aģentūras uzturēšana izmaksā dārgāk nekā iegūtie līdzekļi privatizācijas rezultātā. Kā var saprast to, ka ātri tiek garantēti 2 miljoni noklausīšanās iekārtu iegādei, ka Ministru kabinets, pārkāpjot Enerģētikas likumu, aplaimo SIA "Window" ar dubultu tarifu, kas šai uzņēmējsabiedrībai nesīs miljonus valdības uzdāvinātu peļņu uz gadu.

Sēdes vadītājs.

Laiks.

J.Stalidzāne.

Tāpēc es uzskatu: ja mēs varam atļauties dažādas šādas lietas, tad skolotāji ir pelnījuši, lai mēs atbalstītu 32. punktu.

Sēdes vadītājs.

Imants Burvis.

I.Burvis

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Man ir liels lūgums Ministru kabinetam — uz priekšu visos likumos ielikt šādu skaistu normu: gadījumā, ja likums tiks pildīts vēl labāk nekā mēs pat cerējām, un gadījumā, ja tas tiks pildīts vēl labāk, nekā mēs cerējām un gribējām, tad tomēr mēs izskatīsim iespējas atbalstīt arī tālāku attīstību. Protams, šādu deklaratīvu normu, es domāju, mēs tūlīt nobalsosim gandrīz vai vienbalsīgi. Ko tas dos? Gundars Bērziņš godīgi pateica: neko, izņemot dialoga iespējas, lai vēlreiz piemānītu skolotājus. Un tāpēc es aicinu pozīciju un opozīciju — nobalsosim par! Vismaz viena skaista norma visā budžeta likumā!

Sēdes vadītājs.

Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs

(LSDSP). Cienījamie deputāti! No vienas puses, gribas piekrist Gundaram Bērziņam, jo arī viņš ir sapratis laikam, ka pedagogiem saņemt algu un parakstīties divos algu sarakstos tā kā būtu par daudz, ja vēl būtu trešais. Un arī grāmatvežiem taisīt divas atskaites uz divām ministrijām būtu ne pārāk labi, ja būtu jātaisa vēl trešā. Bet tai pašā laikā kā politiķim Gundaram Bērziņam gribētu ieteikt — tomēr necērtiet durvis, pa kurām vēl būs jāstaigā, vai jūs būsit ministrs vai nebūsit.

Sēdes vadītājs.

Jānis Gaigals.

J.Gaigals

(LC). Cienījamie kolēģi! Mani tiešām pārsteidza, ka Gundars Bērziņš pēkšņi pauda viedokli, kas ir pretējs Ministru kabineta viedoklim, jo mums bija visu laiku tāds priekšstats, ka tiek aizstāvēts Ministru kabinets un rūpīgi izvērtēti visi priekšlikumi un ka tiek aizstāvēts attiecīgais viedoklis. Šī likuma norma, kā jau atzina, nav juridiska spēka, jo tās ir pēc būtības zināmas valdības saistības, ka šis jautājums tiešām tiks izskatīts, pavasarī vai agri vasarā un ka, es ļoti ceru, ekonomika uzlabosies, un ka tiešām būs finanses skolotāju algu palielinājumam. Es pieļauju, ka tā būtu iespēja tiešām panākt lielāko algu pielikumu pēdējos gados. (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: "Nebūs, nebūs!") Jo mums ir jāatceras arī tas, ka 1999. gada bāzē bija 6,8 miljoni papildus skolotāju algām attiecībā pret 1998. gadu. Pašreiz ir 6,44, jo 1,8 ir augstskolām. Tā ka tā ir vienīgā reālā iespēja tiešām panākt no 1. septembra skolotājiem būtisku darba samaksas pielikumu.

Man tiešām žēl, ka neizdevās ar skolotājiem panākt kompromisu jau tagad, un man ir tiešām žēl, ka izglītība pagaidām nav līdzvērtīga prioritāte aizsardzībai Tas vienkārši būtu korekti, ka šīgada bužetā izglītībai un aizsardzībai būtu vienādas prioritātes arī fiskāli.

Sēdes vadītājs.

Ingrīda Ūdre.

I.Ūdre

(JP). Cienījamie kolēģi! Prezidij! Es gribētu pievērst jūsu uzmanību tam, ka tiešām ir ļoti reāla iespēja, ka 1999. gada budžeta ienākumu prognozes var tikt pārpildītas, un tādēļ šis solījums var būt ne tikai populistisks, bet arī patiess. Bet varbūt tiešām daži no deputātiem grib maldināt ne tikai skolotājus, bet arī deputātus, kā to izdarīja, starp citu, Ministru kabinets, iesniedzot priekšlikumu garantijas izsniegšanai VITA, kas īstenībā ir paredzēts pavisam citiem līdzekļiem. Es gribētu arī teikt par budžeta deficītu. Nevajag maldināt mūs, jo budžeta deficīts nav 2%, tas ir daudz lielāks. Pirmkārt, uz pagājušā gada budžeta deficīta rēķina, to pieaudzinot, un otrkārt, uz tā rēķina, ka netiek parādīti no privatizācijas līdzekļiem izdevumi tātad, un vēl, treškārt, ir šī te VITA izsniegtā garantija, ko, protams, attiecinās uz citām valdībām nākamajos gados. Tā ka lūdzu atbalstīt šo te priekšlikumu, jo, kā es saprotu, tas ir arī izglītības ministres redakcijā iesniegtais priekšlikums. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs

(TB/LNNK). Godātie kolēģi! Vai tad jūs neredzat, ka tā visa ir viena liela, skaista spēle. Ministri atkāpās, valdība sola, komisija negrib dot. Šajā priekšlikumā, valdības atbalstītajā priekšlikumā, ko valdība ierosina, valdība turpina to pašu politiku, kāda ir bijusi līdz šim, tas ir, skolotājiem dod to, kas ir palicis pāri — vai nu tās būtu drupačas vai sēnalas, vai vienalga kas, šajā gadījumā paliks pāri budžeta piepildījums, un tad to varēs arī dot. Protams, labi, ka Gundars Bērziņš pauda savu viedokli šajā jautājumā. Un es domāju, ka viņš varētu būt vislabākais izglītības ministrs Latvijas jauno laiku vēsturē, jo es atceros savulaik arī Tieslietu ministriju likvidēja Egils Levits, un izdevās tikt vaļā no varbūt tādiem kadriem, kuri tur sēdēja un varbūt strādāja pārāk maz, jo darba likumdošana mums ir tāda, kas cilvēkus aizstāv gan vietā, gan varbūt nevietā. Tā ka es atbalstu gan to, ka par ministru varētu būt Gundars Bērziņš, gan arī komisijas viedokli, ka nevajag skolotājus tracināt, nevajag skolotājus tracināt ar tukšiem solījumiem. Uztaisiet programmu, uztaisiet šo programmu sadarbībā ar skolotājiem reformas programmu un tad dodiet naudu, kad būs grozījumi budžetā.

Sēdes vadītājs.

Imants Kalniņš.

I.Kalniņš

(TB/LNNK). Godājamais priekšsēdētāj! Mīļie cilvēki! Ministru kabinets savu viedokli šajā jautājumā ir paudis, iesniedzot priekšlikumu budžetam. Žurnālisti šo faktu izsludinās pa visu valsti, un Ministru kabinets savu vēlamo rezultātu būs sasniedzis. (Starpsauciens: "Tieši tā!") Bet tam nav nekāda sakara ar budžeta likumu. Šis pants būtu daudzmaz korekts, ja tas būtu par otru daļu, gadījumā ja būtu papildu ienākumi, tad mēs tos tērēsim tā un tā, bet, ja nebūs šie papildu ienākumi, tad mēs darīsim tā un tā, tad mēs varētu balsot.

Sēdes vadītājs.

Egils Baldzēns — otro reizi.

E.Baldzēns

(LSDSP). Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Latvijas Republikas pilsoņi! Gribētu pateikt pavisam skaidri — pašreiz Panteļējeva kungs piedāvāja valdības partijām uzņemties zināmas morālās saistības. Šīs morālās saistības nonāk pretrunā ar ekonomisko memorandu, ar Starptautisko valūtas fondu, ko arī ir uzņēmusies valdība. Un es domāju, ka šajā gadījumā šī izšķiršanās ir vajadzīga skolotājiem, lai zinātu, kuru tad galu galā ir valdības partijas un Ministru kabinets maldinājis — vai tie ir mūsu skolotāji vai Starptautiskais valūtas fonds. Tikai tamdēļ ir nepieciešams šis balsojums. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Imants Burvis.

I.Burvis

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Man ir, godīgi sakot, ļoti žēl, ka šo diskusiju nedzird klausītāji, jo radio it kā netranslējot, bet man liekas, ka šobrīd tauta ir saņēmusi lielu, lielu Ziemassvētku dāvanu, valdības koalīcijas deputātus, kuri godīgi saka — mūsu valdība blēdās, nu tad nobalsosim par, lai blēdās.

Sēdes vadītājs.

Oskars Grīgs.

O.Grīgs

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Es tikai varētu piekrist visnopietnāk izteiktajam Andreja Panteļējeva teiktajam, viņam tiešām bija normāla doma par šo punktu, bet kā par brīnumu es šoreiz piekrītu Gundaram Bērziņam. Pilnīgi pareizi Bērziņ Gundar, ka šis priekšlikums izskan tā apmēram — būtu tantei riteņi, būtu tramvajs. Tā varētu būt apmēram, bet es arī nedomāju, ka jūs esat dabūjis ar rabarbariem pa galvu, tāpēc jūs arī tik nopietni runājat. Es domāju, ka iespējams, ka valdība, ja būs nauda, tad valdība arī pildīs, jo šī ir tikai deklaratīva norma. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs

(TB/LNNK). Godātie kolēģi! Mēs skatījām savā frakcijas sēdē šo priekšlikumu un nospriedām, ka esam pret skolotāju finansēšanu pēc pārpalikuma principa, skolotājiem jādod reāla nauda. Un tad 107.priekšlikumā tas ir izdarīts, tas ir atbalstīts, bet nevajag bārstīties ar solījumiem, un tādēļ es aicinātu noraidīt šo priekšlikumu. Un vēl es gribētu piemetināt šādu lietu: kā es novēroju šodien plenārsēdē, jo ir priekšlikums par lielākām naudas summām, jo debatēs ir mazāk, jo šis populistiskāks priekšlikums, jo vairāk aiziet laika debatēm.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — Aija Poča.

A.Poča

(LC) . Jā, es komisijas vārdā tiešām runāšu, es nerunāšu savā vārdā. Noklausoties šīs tiešām debates par šo jautājumu, no visām debatēm man ļoti patika viena lieta, kuru teica Sociāldemokrātu frakcijas priekšsēdētājs Baldzēna kungs. Viņš teica — Valūtas fonds mums ir norādījis, jo mums būs lielāks deficīts, jo mums būs jāiesaldē algas, lai varētu nosegt budžeta deficītu. Baldzēna kungs, kur jūs bijāt, ka jūs tik vēlu aizstāvējāt budžeta deficīta pieaudzēšanu deputāta Kalniņa priekšlikumos? Bet nu tas attiecas mazliet par jau novecojušu tēmu. Šobrīd es, protams, varu izteikt komisijas viedokli — neatbalstīt 32.priekšlikumu, neskatoties uz to, ka es kā deputāte aicināju atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 32. — Ministru kabineta priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — 4, atturas — 35. Priekšlikums pieņemts.

A.Poča.

33. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

34. — Ministru kabineta priekšlikums, kas skar Operas parāda jautājuma risināšanu. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

A.Poča.

35. — deputātes Počas priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

Līdz ar to, cienījamie deputāti, mūsu darbs ir pabeigts. Lūdzu sagatavoties izšķirošajam balsojumam par pirmo nākamās tūkstošgades budžetu Latvijas valstī.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Par valsts budžetu 2000.gadam" pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — 31, atturas — nav. Likums ir pieņemts.

A.Poča.

Paldies visiem deputātiem Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā.

Sēdes vadītājs.

Līdz ar to šīsdienas darba kārtība ir izskatīta. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Saeimas sekretāres biedru Bartaševiča kungu, lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs

(Saeimas sekretāres biedrs). Nav reģistrējušies sekojoši deputāti: Oļegs Deņisovs, Jānis Ādamsons, Rišards Labanovskis, Jānis Leja, Jānis Čevers, Andrejs Panteļējevs, Vanda Kezika, Aija Poča, Edvīns Inkēns, Ērika Zommere, Silvija Dreimane, Ainārs Šlesers, Roberts Zīle.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Sēde ir slēgta. Tiekamies rīt pulksten 9.00.