"Retāk atskatīties atpakaļ, biežāk lūkoties uz priekšu"

"Izvestija"

— 99.11.30.

Laikraksts publicē plašu interviju ar Lietuvas prezidentu Valdu Adamku.

Jautājums: Atšķirībā no Latvijas un Igaunijas Lietuvai nav nopietnu problēmu, kas būtu saistītas ar krievu iedzīvotāju stāvokli, tomēr rodas jauni "sāpīgi" jautājumi: sašaurinās informatīvais lauks krievu valodā, samazinās krievu skolu skaits, utt. Vai jūs sekojat tam, kā Lietuvā dzīvo nacionālās mazākumtautības un kā tiek ievērotas to tiesības?

Adamkus: Būdams valsts vadītājs, es, protams, nevaru neņemt vērā šīs problēmas, kas, manuprāt, ir ārkārtīgi svarīgās ikvienā valstī, kura pretendē uz demokrātiskas valsts nosaukumu. Jā, problēmas pastāv, taču no tām nevajag taisīt lielo politiku, kā tas reizēm pavīd dažu radikālo politiķu izteikumos kā Lietuvā, tā arī Krievijā. Problēmām nav būtiska rakstura. Mums nav problēmu ar pilsonību - visi, kas ir dzīvojuši Lietuvā, pilsonību ir saņēmuši. Pakāpeniskā krievu skolu skaita samazināšanās ir objektīvs process, un es uzstājos pret jebkādiem ierēdņu mēģinājumiem to mākslīgi aktivizēt un pasteidzināt. Mums ir svarīgi saglabāt krievu izglītības un kultūras centrus. Pēc vienošanās ar Lietuvas valdību vienā no Viļņas skolām, kur audzēkņu skaits dažādu iemeslu dēļ strauji samazinājās, tiks izveidots Krievu kultūras un informācijas centrs. Runājot par informatīvā lauka sašaurināšanos, varu teikt, ka notiek gluži pretējais - republikā pēdējos gados ir parādījies daudz vairāk laikrakstu krievu valodā nekā, teiksim, pirms desmit gadiem. Ir izveidoti arī jauni telekanāli ar pārraidēm krievu valodā. Mēs esam gatavi apspriest arī šo humanitāro jautājumu. Krievu lasītājiem gribu uzsvērt, ka Lietuva ir ļoti ieinteresēta, lai tiktu radīti visi nosacījumi krievu kultūras un valodas attīstībai.

J: Un tomēr Lietuvas iestāšanās NATO, īpaši ņemot vērā to, ka Lietuva ir viens no reālajiem NATO ielūguma saņemšanas kandidātiem, varētu novest pie attiecību pasliktināšanās ar Krieviju, kas, kā zināms, pretojas Baltijas valstu iespējamai līdzdalībai šajā organizācijā. Vai jūs ņemat vērā Krievijas pozīciju šajā jautājumā? Vai ir iespējami kaut kādi kompromisa risinājumi?

A: Nav šaubu, ka mēs ņemam vērā Krievijas viedokli par alianses paplašināšanos austrumu virzienā, taču savu principiālo stratēģisko politiku mēs nemainām. Mūsu orientieris paliek iepriekšējais - NATO. Tomēr mēs šo procesu mākslīgi nesasteidzinām, mēs neplānojam konkrētus iestāšanās termiņus, neforsējam notikumu gaitu. NATO paplašināšanās process ir objektīvs. Agrāk vai vēlāk Lietuva iestāsies šajā organizācijā.