"Groznija ir gandrīz sagrauta"

"The Globe and Mail"

— 99.11.30.

Čečenu pretestības simbols Groznija tuvākajās nedēļās varētu būt pilnībā sagrauta, Krievijai aktivizējot pilsētas bombardēšanu. Tā izstrādā plānus par Čečenijas galvaspilsētas pārvietošanu uz citu vietu. Aptuveni 80% Groznijas ēku jau ir sagrautas, un atlikušās drīz vien varētu piemeklēt tāds pats liktenis.

Krievijas armija nepārtraukti apšauda un bombardē pilsētu. Pēdējo bombardēšanu laikā ir nogalināti vairāki simti civiliedzīvotāju.

Krievija ir paziņojusi, ka pēdējo triju dienu laikā tā esot veikusi 250 gaisa triecienu Čečenijai.

Pagaidām nav skaidrs, vai Krievijas karaspēks sturmēs pilsētu, vai arī turpinās čečenu dumpinieku bombardēšanu no attāluma, lai piespiestu viņus pamest pilsētu. Jebkurā gadījumā krievu komandieri ir solījuši līdz nākamajam gadam pārņemt pilsētu savā kontrolē. Maskavas Kārnegi centra militārais analītiķis Dmitrijs Treņins saka: "Krievi neapšaubāmi cenšas iznīcināt visas ēkas, kuras izmanto čečenu dumpinieki."

Kremļa pārstāvis Čečenijā premjerministra vietnieks Nikolajs Košmans paziņoja, ka Groznijā vēl arvien aptuveni 50,000 civiliedzīvotāju esot dzīvi, kas ir mazāk nekā 15% no pilsētas iedzīvotājiem pirms pirmā Čečenijas kara 1994.gadā.

Krievija saka, ka caur īpaši izveidotu koridoru ļaušot civiliedzīvotājiem pamest Grozniju. Tomēr liela daļa no pilsētā palikušajiem ir veci, slimi, ievainoti cilvēki, kuri nespēj to pamest.

Groznijā vēl arvien atrodas vairāki tūkstoši čečenu kaujinieku, kuri gaisa uzbrukumu laikā slēpjas pagrabos.

Košmans paziņoja, ka Čečenijas galvaspilsēta no Groznijas tiks pārvietota uz Krievijas kontrolēto Gudermesu, kas pēc krievu karaspēka ieņemšanas lielā mērā ir palikusi neskarta. Tas ļautu Krievijai noslaucīt Grozniju no zemes virsas. Košmans paziņoja: "Pēc visiem parametriem, normāla darba atsākšana Groznijā nav iespējama."

Visas Groznijas slimnīcas ir pārtraukušas darbu, un vairāki no ievainotajiem civiliedzīvotājiem mirst uz ielas. Pārtikas nodrošinājums pilsētā ir niecīgs, un iedzīvotāji ir spiesti ņemt ūdeni no peļķēm un bumbu izrautām bedrēm. Tās padara ielas nepārejamas.

Kādreiz Groznija bija plaukstoša pilsēta ar padomju stila debesskrāpjiem un elegantām neoklasicisma ēkām. Taču pēc pirmā kara 1996.gadā pilsētas centrs bija pārvērsts drupās, un tagad no zemes virsas ir noslaucīta lielākā daļa nomaļu ēku.

1995. un 1996.gadā Maskava piešķīra miljoniem dolāru Groznijas atjaunošanai, taču praktiski nekas tā arī netika izdarīts. 1997.gadā vienīgā pazīme, kas liecināja par atjaunošanas darbu, bija pagaidu nožogojumi ap sagrautajām ēkām pilsētas centrā. Vairāk nekā 6 miljonus dolāru Krievijas atjaunošanai piešķirtās naudas piesavinājās Prokrievijas marionešu valdības pārstāvis Beslans Gantamirovs.

Šā gada sākumā Gantamirovs tika apsūdzēts naudas izšķiešanā un viņam tika piespriesti seši gadi cietumsoda. Tomēr pagājušajā mēnesī, kad Maskavai bija vajadzīgi čečenu sabiedrotie, prezidents Boriss Jeļcins viņu apžēloja un Gantamirovs tika atbrīvots. Drīz vien viņš tika apstiprināts par Čečenijas Promaskavas valsts padomes vadītāju.

Daži Maskavas analītiķi apgalvo, ka pašreizējā Groznijas apšaude varētu būt ievadījums visasiņainākajam posmam šajā karā. Maskavas militārais žurnālists Aleksandrs Golcs izteicās: "Es domāju, ka tā ir sagatavošanās Groznijas sturmēšanai. Izvairīšanās no tiešiem kontaktiem ar čečenu kaujiniekiem ir beigusies. Civiliedzīvotāju upuru skaits būs milzīgs, un smagi zaudējumi būs arī krievu karavīru vidū."

Tomēr citi analītiķi par to šaubās: "Viņi zina, ka tas varētu maksāt pārāk dārgi un nevēlas riskēt ar jaunu sakāvi. Ja viņi spētu norobežot piegādes ceļus Groznijai, tad varētu pilsētu nožņaugt."

Rietumu valdības cenšas palielināt pret Maskavu vērsto spiedienu, pieprasot miermīlīgu konflikta noregulējumu. Taču Krievijas līderi negrasās piekāpties.

Rietumi apsver SVF kredītu iesaldēšanu, lai demonstrētu savu neapmierinātību ar karu Čečenijā. SVF saka, ka varētu atlikt paredzēto 640 miljonu dolāru izmaksu.