Ministru kabineta noteikumi Nr.744

Rīgā 2006.gada 5.septembrī (prot. Nr.45 24.§)

Kārtība, kādā veic uzraudzību un informācijas apmaiņu par infekcijas slimībām, ar kurām slimo gan dzīvnieki, gan cilvēki, par šo slimību ierosinātājiem, kā arī par ierosinātāju antimikrobo rezistenci

Izdoti saskaņā ar Veterinārmedicīnas likuma 25.panta 9.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā veic uzraudzību un informācijas apmaiņu par infekcijas slimībām, ar kurām slimo gan dzīvnieki, gan cilvēki (turpmāk – zoonozes), par šo slimību ierosinātājiem, kā arī par ierosinātāju antimikrobo rezistenci.

2. Noteikumos lietotie termini:

2.1. zoonozes ierosinātājs – vīruss, baktērija, sēnīte, parazīts vai to bioloģiskās daļas, kas, tiešā vai netiešā veidā pārnestas no dzīvnieka uz cilvēku, var izraisīt saslimšanu ar zoonozi;

2.2. antimikrobā rezistence – atsevišķu mik­roorganismu sugu spēja izdzīvot vai augt noteiktā antimikrobu aģentu koncentrācijā, kas ir spējīga iznīcināt tās pašas sugas neizmainītus mikroorganismus vai kavēt to augšanu;

2.3. zoonozes uzliesmojums, kas saistīts ar pārtikas produktu lietošanu,– divu vai vairāku cilvēku inficēšanās ar vienu un to pašu ierosinātāju vai epidēmiskas situācijas, kurās novēroto gadījumu skaits pārsniedz konkrētai teritorijai raksturīgu saslimstības līmeni, un šīs inficēšanās ir saistītas vai iespējami saistītas ar viena pārtikas produkta lietošanu;

2.4. uzraudzība – datu vākšanas, analizēšanas un apmaiņas sistēma par zoonozēm un zoonožu ierosinātājiem un par šo ierosinātāju antimikrobo rezistenci.

3. Noteikumi attiecas uz pielikumā minētajām zoonozēm un zoonožu ierosinātājiem, kā arī uz:

3.1. zoonožu, zoonožu ierosinātāju un zoonožu ierosinātāju antimikrobu rezistences uzraudzību;

3.2. epizootoloģisko un epidemioloģisko izmeklēšanu zoonozes uzliesmo­juma gadījumā, kas saistīts ar pārtikas produktu lietošanu;

3.3. informācijas apmaiņu par zoonozēm, zoonožu ierosinātājiem un zoonožu ierosinātāju antimikrobo rezistenci.

4. Pārtikas un veterinārais dienests (turpmāk – dienests) veic zoonožu epizootoloģisko uzraudzību Veterinārmedicīnas likumā noteiktajā jomā. Dienests sadarbībā ar valsts aģentūru "Sabiedrības veselības aģentūra" (turpmāk – aģentūra) nodrošina šajos noteikumos paredzēto prasību ieviešanu un īstenošanu, kā arī informācijas apmaiņu.

5. Aģentūra veic zoonožu epidemioloģisko uzraudzību un organizē pretepidēmijas pasākumus Epidemioloģiskās drošības likumā noteiktajā jomā.

6. Šo noteikumu pielikumā minēto zoonožu un zoonožu ierosinātāju laboratorisko diagnostiku, diferenciālo diagnostiku un references laboratorijas funkciju veikšanu nodrošina normatīvajos aktos par references laboratoriju statusa piešķiršanu pilnvarotas laboratorijas – pārtikas, dzīvnieku barības, dzīvu dzīvnieku aprites, vides veselības jomā, kā arī cilvēku veselības jomā, bakterioloģiski diagnosticējot zoonozes vai zoonožu ierosinātājus.

7. Dienests ir atbildīgs par informācijas sniegšanu Eiropas Komisijai normatīvajos aktos par informācijas apriti noteiktajā kārtībā.

II. Zoonožu, zoonožu ierosinātāju un antimikrobās rezistences uzraudzības kārtība un informācijas apmaiņa

8. Dienests sadarbībā ar aģentūru nodrošina informācijas apmaiņu un apkopošanu, lai apzinātu un analizētu zoonožu izplatības intensitāti un ar to saistīto draudu pakāpi dzīvnieku un cilvēku veselībai un noteiktu primāros uzdevumus zoonožu izplatības ierobežošanai, epizootoloģiskajai un epidemioloģiskajai kontrolei un apkarošanai.

9. Dienests atbilstoši kompetencei veic zoonožu un zoonožu ierosinātāju uzraudzību objektos ar paaugstinātu zoonožu ierosinātāju izplatīšanās risku, arī dzīvu dzīvnieku, dzīvnieku izcelsmes produktu aprites un dzīvnieku barības aprites objektos. Aģentūra atbilstoši kompetencei veic zoonožu un zoonožu ierosinātāju uzraudzību Epidemioloģiskās drošības likumā noteiktajā jomā. Aģentūra un dienests apmainās ar abpusēji svarīgu epizootoloģisko un epidemioloģisko informāciju par konstatētajiem gadījumiem.

10. Dienests un aģentūra normatīvajos aktos par informācijas apriti noteiktajā kārtībā atbilstoši kompetencei izstrādā un apstiprina zoonožu un zoonožu ierosinātāju uzraudzības programmas. Uzraudzības programmas prioritātes ir šo noteikumu pielikuma Idaļā minētās zoonozes un zoonožu ierosinātāji.

11. Dienests un aģentūra veic zoonožu un zoonožu ierosinātāju antimikrobās rezistences uzraudzību, iegūstot salīdzināmus datus par zoonožu ierosinātāju antimikrobās rezistences parādīšanos, to ietekmi uz cilvēku un dzīvnieku veselību un citu mikroorganismu populāciju.

III. Ar pārtikas produktu lietošanu saistīta zoonozes uzliesmojuma epizootoloģiskā un epidemioloģiskā izmeklēšana

12. Komersants, kurš pārtikas vai dzīvnieku barības aprites jomā organizē laboratoriskās pārbaudes, lai diagnosticētu zoonozi dzīvniekiem vai noteiktu zoonozes ierosinātāju klātbūtni barībā, pārtikā un citos vides objektos:

12.1. ziņo par izolēto zoonozes ierosinātāju dienesta amatpersonai un pēc tās pieprasījuma iesniedz laboratorisko izmeklējumu rezultātus;

12.2. saglabā laboratorisko izmeklējumu rezultātus ne mazāk kā trīs gadus;

12.3. pēc dienesta amatpersonas pieprasījuma dara zināmus rezultātus un nogādā izolātu uz dienesta norādītu laboratoriju.

13. Laboratorijas vadītāja pilnvarota persona organizē izolāta saglabāšanu ne mazāk kā sešus mēnešus, ja pārtikas produktu vai dzīvnieku barības derīguma termiņš ir līdz trim mēnešiem, vai ne mazāk kā vienu mēnesi pēc pārtikas produktu vai dzīvnieku barības derīguma termiņa beigām, ja pārtikas produktu vai dzīvnieku barības derīguma termiņš ir ilgāks par trim mēnešiem.

14. Lai noskaidrotu zoonozes avotu vai zoonozes ierosinātāja pārnešanas faktoru, dienests sadarbībā ar aģentūru veic epizootoloģisko un epidemioloģisko izmeklēšanu, ja laboratoriski noteikti zoonozes ierosinātāji vai ir aizdomas par zoonozes klātbūtni. Dienests izstrādā vadlīnijas zoonozes gadījuma epizootoloģiskai izmeklēšanai un informācijas apmaiņai, norādot veicamo pasākumu vispārīgos principus.

15. Ja pēc zoonozes diagnozes oficiālas apstiprināšanas atbilstoši references laboratorijā izstrādātajai metodikai, kā arī ņemot vērā epizootoloģiskās un epidemioloģiskās izmeklēšanas rezultātus, ir pierādīts, ka pārtika vai dzīvnieku barība ir zoonozes ierosinātāja pārnešanas faktors:

15.1. dienests pārbauda tos objektus, kuros pastāv paaugstināts zoonožu ierosinātāju izplatīšanās risks, un pieņem lēmumu par pārtikas un dzīvnieku barības izņemšanu no aprites vai iznīcināšanu;

15.2. aģentūra organizē pretepidēmijas un profilakses pasākumus sabiedrības veselības jomā.

IV.  Noslēguma jautājums

16. Atzīt par spēku zaudējušiem:

16.1. Ministru kabineta 2005.gada 8.februāra noteikumus Nr.107 "Kārtība, kādā apkaro infekcijas slimības, ar kurām slimo gan dzīvnieki, gan cilvēki, un veic to profilaksi" (Latvijas Vēstnesis, 2005, 30.nr.);

16.2. Ministru kabineta 2005.gada 23.februāra rīkojumu Nr.120 "Par Ministru kabineta 2005.gada 8.februāra noteikumu Nr.107 "Kārtība, kādā apkaro infekcijas slimības, ar kurām slimo gan dzīvnieki, gan cilvēki, un veic to profilaksi" izpildes nodrošināšanu" (Latvijas Vēstnesis, 2005, 33.nr.).

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 17.novembra Direktīvas 2003/99/EK par zoonožu un zoonožu ierosinātāju uzraudzību, ar kuru groza Padomes Lēmumu 90/424/EEK un atceļ Padomes Direktīvu 92/117/EEK.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Zemkopības ministrs M.Roze

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2006.gada 9.septembri.

Pielikums

Ministru kabineta

2006.gada 5.septembra noteikumiem Nr.744

Uzraudzībai pakļautās zoonozes un zoonožu ierosinātāji

I daļa

II daļa

Zemkopības ministrs M.Roze