Ekonomikas ministrs, prezentējot ziņojumu par tautsaimniecības attīstību Latvijā

Ekonomikas ministrija, ekonomikas ministrs, ceturtdien, 7.septembrī, prezentēja sagatavoto “Ziņojumu par Latvijas tautsaimniecības attīstību”, kurāministrijas speciālisti vērtējuši valsts ekonomisko stāvokli un reformu gaitu, kā arī prognozējuši tautsaimniecības attīstības perspektīvas.

Ekonomikas ministrs Aigars Štokenbergs, raksturojot tautsaimniecības attīstību, uzsvēra, ka “līdz ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā tautsaimniecības izaugsmes tempi ir tikai palielinājušies – strauji aug iekšzemes kopprodukts, kā arī uzņēmēju spēja attīstīties un veiksmīgi konkurēt ārvalstu tirgos. Ekonomikas ministrija prognozē, ka šā gada. 2.ceturksnī iekšzemes kopprodukts pieaugs par 10–11%. Augstais investīciju līmenis, uzņēmējdarbības vides uzlabošanās, iespējas saņemt būtisku atbalstu no ES strukturālajiem fondiem vieš cerības, ka izaugsme būs pietiekami strauja arī nākamajos gados”.

Laikā no 2001. līdz 2005.gadam iekšzemes kopprodukts (IKP) ik gadu pieauga vidēji par 8,1%, 2005.gadā vēl straujāk – par 10,2%. Strauja Latvijas ekonomiskā izaugsme turpinās arī 2006.gadā. IKP šā gada 1.ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo 2005.gada periodu, pieauga par 13,1%, bet šā gada 2.ceturksnī pēc Ekonomikas ministrijas novērtējuma – par 10–11% (CSP 2.ceturkšņa rezultātus paziņos 8.septembrī). Šādi attīstības rādītāji ir augstākie Eiropas Savienībā. Straujais iekšzemes kopprodukta pieaugums mazina mūsu valsts atpalicību no vecajām Eiropas Savienības valstīm.

Turpina palielināties investīcijas, kas 1.ceturksnī pieauga par 16%, bet saņemtās ārvalstu tiešās investīcijas sasniedza pēdējo gadu ceturkšņa rekordlielu apjomu – 158,9 miljonus latu.

Ekonomiskā aktivitāte pieaug visās galvenajās tautsaimniecības nozarēs. Iekšzemes pieprasījuma pieaugums veicina pakalpojumu, jo īpaši tirdzniecības un būvniecības, attīstību. Ir vērojami arī augsti transporta un sakaru nozares pieauguma tempi. Būtisks ir rūpniecības ieguldījums izaugsmē. Ražošanas apjomi apstrādes rūpniecībā laika periodā no 2001. līdz 2005.gadam pieauga vidēji par 7,6% ik gadu, 2006.gada 1.ceturksnī – par 8,8%. Latvijas rūpnieku konkurētspēju nosaka straujais produktivitātes pieaugums, ko veicina iepriekšējos gados veiktās investīcijas.

Par uzņēmējdarbības vides stabilitāti liecina jaundibināto uzņēmumu skaits, kas 2006.gada pirmajā pusē sasniedza pēdējo 12 gadu rekordskaitli – 6625, un tas ir par 25,9% vairāk nekā analogā periodā pērn.

Ekonomikas ministrijas darbības prioritāte ir uzņēmējdarbības un zināšanās balstītas ekonomikas veicināšana. 2006.gadā tādu pasākumu īstenošanai kā tehnoloģiju pārneses kontaktpunktu darbības atbalsts, inovāciju inkubatoru izveide un darbība, kā arī pielietojamās pētniecības infrastruktūras attīstībai no valsts budžeta piešķirti 3 miljoni latu. Papildus tam laika periodā no 2005. līdz 2006.gadam inovāciju pasākumu īstenošanai bijuši pieejami Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļi 3,46 miljonu latu apmērā. Zināšanās balstītas tautsaimniecības attīstība būs prioritāte arī Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumā nākamajā plānošanas periodā – laika posmā no 2007. līdz 2013.gadam.

Vienlaikus Ekonomikas ministrija turpina iesāktās aktivitātes, lai nodrošinātu pievilcīgu uzņēmējdarbības vidi un mazo un vidējo uzņēmumu attīstību Latvijā, veicinātu eksportu un jaunu tirgu apgūšanu, kā arī nostiprināšanos jau esošajos, sekmētu drošu, līdzsvarotu un kvalitatīvu patērētāju apgādi ar enerģiju, nodrošinātu privatizācijas un zemes reformas procesa pabeigšanu, kā arī pilnveidotu patērētāju tiesību aizsardzību. Eiropas Savienības struktūrfondu mērķtiecīga un efektīva izmantošana ir būtiska Latvijas ekonomiskajai attīstībai, kas ieliks pamatus Latvijas veiksmes stāstam nākotnē. Tāpēc nākamo septiņu gadu darbam valsts prioritātes ir Latvijas konkurētspējas celšana pasaulē un zināšanās balstītas tautsaimniecības attīstība.

2006.gada jūlija ziņojums ir jau 24., ko sagatavojusi Ekonomikas ministrija. Pirmais ziņojums tika izdots 1994.gada septembrī, nākamie kopš 1995.gada – tradicionāli divreiz gadā. Ziņojumā atrodama informācija gan par galveno ekonomisko un sociālo rādītāju un tautsaimniecības nozaru attīstību un ārējo ekonomisko vidi, gan par Latvijas nacionālo Lisabonas programmu, ārējās tirdzniecības politiku, ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda izmantošanu, inovāciju un uzņēmējdarbības politiku un citām ekonomiskajām reformām. Ziņojuma nobeigumā sniegti ieteikumi valsts ekonomiskās politikas pilnveidošanai.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa