"Eiropa veido savu armiju"

"Der Spiegel"

— 99.11.29. – Nr.48

Helsinki - nopietna lieta: decembra galotņu tikšanās laikā, ASV šaubu pavadībā, tiks izlemta Eiropas Savienības armijas izveide. Tai jau 2002.gada beigās jābūt spējīgai piedalīties militārās operācijās.

Tas tomēr reiz ir izdarīts. Henrijs Kisindžers, vēl būdams ASV ārlietu ministrs, bieži sūdzējās, ka viņš nezinot, uz kurieni Eiropā viņam zvanīt akūtu krīžu gadījumā. Kopš pagājušās nedēļas nogales beidzot eksistē šāds numurs: 00-32-2-2855000.

Ja uzgriezīsiet šo numuru, jūs savienos ar Havjera Solanas Situāciju un krīžu centru. Solana kā augstais pārstāvis ir atbildīgs par vienotu Savienības ārlietu un drošības politiku. Turklāt amatu apvienošanas kārtībā viņš ir arī ES Padomes un Rietumeiropas Savienības ( WEU) ģenerālsekretārs.

Lietas virzās uz priekšu. ES rīcībā, iespējams, pēc trijiem, četriem gadiem būs savi bruņotie spēki. Tas jāizlemj Eiropas valstu un valdību vadītāju galotņu tikšanās laikā Helsinkos (10. un 11.decembrī).

Kā paredz Solanas plānošanas štābs, ES armija ietvers aptuveni 150 000 karavīru. Šāds skaits ir nepieciešams, lai ar pietiekamām rezervēm varētu realizēt ārlietu un aizsardzības ministru starpā norunāto operāciju vadību: gada garumā aptuveni 50 000 ES karavīriem jābūt gataviem karot krīžu reģionos. Maksimālais militāro operāciju laiks: 60 dienas.

Karaspēka daļām - tās pamatšūniņu varētu veidot daudznacionāli Eiropas korpusi - vajadzētu būt vislabāk apbruņotām: ar kuģiem un lidmašīnām transporta un kaujas vajadzībām; ar moderniem ieročiem, lai zaudējumi savā pusē, kā tas bija Kosovas karā, būtu pēc iespējas niecīgāki. Jaudīgiem izlūkošanas un komunikācijas līdzekļiem jāatvieglo militāru operāciju plānošana un vadība.

Autonomi, tātad bez NATO, ES jābūt spējīgai radīt un nosargāt mieru, sniegt humanitāru palīdzību un darīt visu, kas noteikts tā sauktajos Pētersbergas uzdevumos.

ES bruņoto spēku vadībai būs sava galvenā mītne, tās rīcībā būs sava satelītu centrāle, struktūras, kuras līdz 2000.gada beigām, integrējot WEU, tiks pārņemtas. WEU izplatījumā veiktā izlūkošana notika galvenokārt ar komerciālu satelītu palīdzību. Kā atzina Solanas līdzstrādnieks, tā esot lietojama vienīgi militāriem mērķiem, kaut arī attēli nav tik kvalitatīvi kā amerikāņu no kosmosa izdarītie izlūkattēli.

Kur ES karaspēka daļas varētu piedalīties militārās operācijās, vēl nav skaidrs. Briti izveidojuši formulu: "Eiropā un ap to".

Tomēr Solana domā par militārām pavēlēm visas pasaules mērogā. Vai ES , kas ekonomikā sevi pieteikusi kā " global player ", kā uzticamo personu lokā izteicās bijušais NATO ģenerālsekretārs, patiesi atteiksies no rīcības, ja Āfrikā vai Austrumtimorā notiks kas ārkārtējs?

Zīgesmunds fon Ilzemans,

Dirks Kohs, Aleksandrs Šandars

Turpinājums nākamajā preses apskatā

Sadarbībā ar Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas Preses analīzes nodaļu

"LV" nozares redaktors GINTS MOORS

aa